Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu””

Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 262. pantu 2010. gada 27. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 4. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 470. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 15. un 16. martā (15. marta sēdē), ar 108 balsīm par un 12 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu atkārtoti aktivizēt un atdzīvināt vienoto tirgu, taču atzīmē, ka Komisijai nav pietiekami ņēmusi vērā Monti, Lamassoure, González, Grech un Herzog ziņojumus un nodrošināt, lai vienotais tirgus kalpotu patērētāju un iedzīvotāju interesēm atbilstoši Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. maija rezolūcijā paustajam aicinājumam.

1.2 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzmanīgi seko norisēm attiecībā uz vienoto tirgu no pilsoniskās sabiedrības viedokļa un 1994. gadā izveidoja savu Vienotā tirgus novērošanas centru (VTNC). Tāpēc Komiteja lūdz Eiropas Komisiju iekļaut VTNC kā vienu galvenajiem ieinteresētajiem dalībniekiem iniciatīvā “Vienotā tirgus forums.

1.2.1 EESK atzinīgi vērtē Komisijas ieceri par prioritāti izvirzīt apspriešanos un dialogu ar pilsonisko sabiedrību jaunu pasākumu izstrādē un īstenošanā un līdz ar to izsaka cerību, ka EESK — pilsoniskās sabiedrības pārstāvības iestāde — tiks iesaistīta minēto pasākumu plānošanas un izstrādes visagrīnākajos posmos, kā arī ex ante un ex post ietekmes izvērtēšanā.

1.3 Tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas pārstāv vienotā tirgus lietotājus, bez to ieguldījuma nav iespējams izvēlēties pareizos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atkārtoti aktivizētu vienoto tirgu. Izskatāmie 50 priekšlikumi ir tikai sākums ilgtermiņa procesam no jauna atdzīvināt vienoto tirgu. Šim procesam nekad nevajadzētu apstāties, jo vienotais tirgus pastāvīgi attīstās.

1.4 EESK ir apzinājusi vairākus pasākumus, kuru nav Vienotā tirgus aktā, un laikus izvirzīs priekšlikumus, kas arī veicinās iedzīvotāju uzticēšanos. Vienotā tirgus aktā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz autortiesību nodevām, autortiesību direktīvas pārskatīšanu, interneta neitralitāti, datu aizsardzību, investoru aizsardzību, sociālā progresa protokolu, Eiropas privātuzņēmumu statūtiem, e-iepirkumu, Eiropas kredītreitinga aģentūrām, dzimumu līdztiesību, mikrouzņēmumiem un ģimenes uzņēmumiem, pasākumiem jaunu uzņēmumu veidošanas atbalstam, kā arī spēkā esošo pasākumu paplašināšanu, kredītkartēm un debetkartēm, elektroniskajiem maksājumiem, patēriņa kredītiem un pārlieku lielām parādsaistībām, starpbanku norēķiniem, jauniešiem, pasākumiem, kuru mērķis ir pilnībā pabeigt euro ieviešanu un konsolidēt vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) darbību, u.c.

1.5 Šajā atzinumā EESK nav sniegusi padziļinātu analīzi par visiem Vienotā tirgus akta priekšlikumiem. Dažus tā jau ir analizējusi Komitejas atzinumos un publicēs sīkāk izstrādātu viedokli, kad Eiropas Komisija izvirzīs savus priekšlikumus, kas izriet no minētā paziņojuma, ieskaitot priekšlikumus attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. EESK ir noteikusi prioritātes, par kurām ir vienojušies Komitejas locekļi, kuri pārstāv Eiropas pilsoniskās sabiedrības svarīgākās grupas. EESK izsaka nožēlu par to, ka Komisija nav iekļāvusi priekšlikumos piezīmes un secinājumus, kas izklāstīti 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” (1). Minētajām prioritātēm jānodrošina iespēja visiem vienotā tirgus dalībniekiem dzīvē pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu. EESK uzsver, ka jāpiemēro holistiska pieeja, kas ir plašāka par vienotā tirgus mākslīgo sadalījumu trijos pīlāros. Komiteja ir centusies labot priekšlikumu eklektismu, ierosinot lielāku saskaņotību un atsevišķo pasākumu ciešāku saistību. Priekšlikumi ir savstarpēji papildinoši un ietekmē visu sabiedrību — darba ņēmējus, patērētājus, uzņēmumus un iedzīvotājus. Katrai no minētajām kategorijām nav atsevišķa vienotā tirgus. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību (3. panta 3. punkts) “Savienība izveido iekšējo tirgu. Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu. Tā veicina zinātnes un tehnikas attīstību”. Komiteja stingri pieprasa garantēt patērētāju tiesību aizsardzības augstu līmeni.

1.6 Lai gūtu sabiedrības atbalstu, ļoti svarīga ir atklāta informēšana par ieguvumiem un problēmjautājumiem. Īstermiņa politiskie mērķi, kuru rezultāts bieži vien ir saskaņotības trūkums un/vai nelīdzsvaroti priekšlikumi, kā arī finanšu, ekonomikas, politiskas un sociālas krīzes, nevairo iedzīvotāju uzticību Eiropas Savienībai. Svarīgi ir ņemt vērā reālo dzīves situāciju un iedzīvotāju patiesās rūpes.

1.7 Eiropas Komisija nevar viena pati uzņemties atbildību veidot izpratni par vienotā tirgus jautājumiem un informēt sabiedrību par visiem pieejamajiem instrumentiem (2). Jāiesaistās gan organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, gan arī valstu valdībām, kurām jāņem vērā tas, ka vienotais tirgus ir mūsu pašmāju ekonomikas neatņemama sastāvdaļa. Politiskajām partijām, plašsaziņas līdzekļiem, izglītības iestādēm un visām ieinteresētajām pusēm ir vēsturiska atbildība par to, lai ES spētu veiksmīgi risināt globalizētās pasaules problēmjautājumus, pamatojoties uz mūsu sociālajai tirgus ekonomikai līdz šim raksturīgajām vērtībām. Pasaule mūs negaidīs. Eiropas sadrumstalotība, protekcionisms, nacionālisms un nākotnes redzējuma trūkums mums neļaus sacensties ar jaunajām pasaules lielvarām.

1.8 Vienotais tirgus ir Eiropas integrācijas un stratēģijas “Eiropa 2020” viens no galvenajiem priekšnosacījumiem. Vienotā tirgus tiesību aktu uzraudzībai, pārvaldībai un ieviešanai ir izšķiroša nozīme. Tādēļ Eiropas Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm, labāk izmantojot vienotā tirgus rezultātu apkopojumu.

Turpmāk minētās prioritātes nav sarindotas pēc kādiem noteiktiem kritērijiem. (Priekšlikumu attiecībā uz Vienotā tirgus aktu numerācija ir norādīta iekavās.)

Komisija vēlas nodrošināt, ka tiek ņemtas vērā Hartā garantētās tiesības, tostarp tiesības uz kolektīvu rīcību. Tā vēlreiz atgādina par Eiropas iestādēm uzliktajiem pienākumiem, kā arī to, ka Pamattiesību harta tagad ir juridiski saistoša. Iepriekš citētajā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā ir ļoti skaidri noteikts, ka ekonomiskajām brīvībām jābūt līdzsvarā ar sociālo pamattiesību ievērošanu. Profesors Monti atzīst šo problēmu un ierosina vienoto tirgu līdzsvarot ar arodbiedrību pamattiesībām. EESK iesaka Komisijai Hartu pilnībā iekļaut vienotajā tirgū un aicina tās dalībvalstis, kurām ir atteikuma iespēja, pieņemt minēto Hartu.

Pakalpojumu vienotā tirgus turpmākās izvēršanas rezultātā būtu jāveicina pakalpojumu pilna potenciāla izmantošana, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību, kā arī piedāvājumu un konkurenci tirgū, no kā ieguvēji būtu patērētāji. Ja vienkāršotu juridiskās normas un likvidētu šķēršļus ienākšanai tirgū, no tā ieguvēji būtu arī visi pakalpojumu sniedzēji (it sevišķi mazie un vidējie tirgus dalībnieki) — gan vietēja mēroga, gan tie, kas darbojas visā vienotajā tirgū. EESK aicina nodrošināt drošību, labāku kvalitāti un pakalpojumu pieejamību patērētājiem un uzņēmumiem. Turklāt Pakalpojumu direktīva jāīsteno efektīvāk, jāizvērš vienotu kontaktpunktu darbība un jāpaplašina informācijas pieejamība dažādās valodās, līdztekus uzlabojot dalībvalstu administratīvo sadarbību un palielinot izpratni par iespējām sniegt pārrobežu pakalpojumus.

Komiteja atbalsta arī sen gaidīto priekšlikumu pārskatīt regulu par pasažieru tiesībām, īpaši ņemot vērā nesenās norises un konkrēto lietu ES Tiesā.

Finanšu pakalpojumi privātpersonām ir viena no jomām, kurā novērotas būtiskākās nepilnības vienotā tirgus darbībā. Papildus hipotekārajiem kredītiem nekavējoties jāpievēršas arī citu EESK atzinumos un Komisijas dokumentos jau uzsvērtu prioritāru jautājumu risināšanai.

EESK atzinīgi vērtē ierosmi uzlabot banku pamatpakalpojumu pieejamību, kā arī maksājumu par banku pakalpojumiem pārredzamību un salīdzināmību.

Komisija apņemas līdz 2011. gadam pieņemt paziņojumu un virkni ar to saistītu pasākumu vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā. EESK atzinīgi vērtē ierosmi sekmēt sabiedrisko pakalpojumu izvērtēšanu un novērst šķēršļus to vispārējai pieejamībai, un atkārto prasību par saistošu pamatdirektīvu. (3) Paziņojuma un citu ar sabiedriskajiem pakalpojumiem saistītu pasākumu mērķim jābūt palīdzībai dalībvalstīm ieviest un uzlabot sabiedriskos pakalpojumus atbilstīgi Vispārējas nozīmes pakalpojumu protokolam. Sabiedrisko pakalpojumu izvērtēšanā būtu jāiekļauj kritisks un padziļināts iepriekšējo liberalizāciju novērtējums, un tajā jāpiedalās visām galvenajām ieinteresētajām personām. EESK īpaši uzsver, ka jānodrošina kvalitātes standartu ievērošana un pieejamība, tostarp iespēja viegli pāriet no viena pakalpojumu sniedzēja pie otra, jo tas palielinātu konkurenci. ES jāuzlabo spēja novērtēt visu vienotā tirgus iniciatīvu un citu ES iniciatīvu ietekmi uz sabiedriskajiem pakalpojumiem atbilstīgi Vispārējas nozīmes pakalpojumu protokolam.

EESK atzinīgi vērtē ideju par Energoefektivitātes plānu, lai apzinātu, kā būtu iespējams būtiski ietaupīt enerģiju. Lai patērētājiem nodrošinātu drošu, ilgtspējīgu energoapgādi par pieņemamu cenu, vajadzīgs vienots enerģijas tirgus, kas labi darbojas. No pilnībā funkcionējoša vienota enerģijas tirgus iegūst patērētāji, kuriem pieejams plašāks piedāvājums un zemākas cenas, tomēr jānostiprina kopēji minimālie standarti. Saistībā ar tā saucamās “viedās uzskaites” izstrādi, kuras mērķis ir palielināt izpratni par patēriņa ieradumiem un ar tiem saistītajām izmaksām, nepieciešams papildus regulējums, jo tas nodrošinātu jauno tehnoloģiju ātru ieviešanu un paaugstinātu to efektivitāti, palielinot energoapgādes pakalpojumu konkurenci. Turklāt EESK ir vēlētos redzēt iniciatīvas par “ekoloģisko pēdu” rezultātus. (4)

2.5 Mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmējdarbības citas juridiskās formas (5) (12, 13, 14 un 37)

2.5.1 MVU piekļuvi finansējumam var uzskatīt par vienu no MVU svarīgākajiem jautājumiem, it sevišķi krīzes laikā. MVU lielākoties ir atkarīgi no banku aizdevumiem, jo tie nevar piekļūt kapitāla tirgiem un citiem finansējuma avotiem. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu atvieglot MVU piekļuvi kapitāla tirgiem. Vienotā tirgus atvēršana riska kapitāla fondiem arī varētu uzlabot MVU finansējumu, jo īpaši inovāciju un jauno tehnoloģiju jomā.

2.5.2 Piekļuve finansējumam ir tikai daļa no problēmas. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sociālajai ekonomikai arī vajadzīgs, lai pastāvīgi un visās jomās samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, kas MVU neproporcionāli nospiež to saimnieciskās darbības nelielā apjoma dēļ. Tāpēc labāk jāīsteno “Mazās uzņēmējdarbības akts”, lai tas beidzot sniegtu gaidītos rezultātus, tai skaitā, piemēram, Eiropas privāto uzņēmumu statūtus. Šā paša iemesla dēļ par svarīgu prioritāti jāizvirza MVU piemērojamo grāmatvedības direktīvu vienkāršošana. Ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības veicināšanas pasākumi jāizstrādā tā, lai arī MVU tie ietekmētu paredzētajā veidā.

2.5.3 EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos (37. priekšlikums) pieņemt regulu par Eiropas fondu statūtiem un veikt savstarpējo sabiedrību izpēti. EESK uzskata, ka šādas izpētes rezultātā tiktu izstrādāti Eiropas savstarpējo sabiedrību statūti. Bez tam EESK mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas apvienību statūtu reālu izstrādi.

Uzņēmējdarbības veicināšana ir izaugsmes un nodarbinātības galvenais avots. Tas nozīmē lietpratīga regulējuma principu piemērošanu. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu vienotā tirgus veiksmīgu darbību, viens no pirmajiem soļiem varētu būt uzņēmumu reģistru sadarbība. EESK atbalsta arī citus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un vienotā tirgus pārvaldību un saziņas metodes. Kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) ātrai ieviešanai un PVN direktīvu pārskatīšanai vajadzētu uzlabot uzņēmumu pārrobežu darbību.

Standarti ir vienotā tirgus nozīmīgi elementi, un EESK atbalsta standartizācijas procesa uzlabošanas pasākumus. Vienlaikus Komiteja uzsver, ka svarīgi ir vairāk iesaistīt patērētājus un MVU un nodrošināt, ka vienmērīgi un ilgtspējīgi tiek pārvarēti izmaksu faktori, kas ierobežo MVU dalību šajā procesā. Standartiem nevajadzētu būt īpašu tirgus dalībnieku diktētiem. ES standartiem jāpiešķir daudz lielāka nozīme pasaules tirdzniecībā, un tie jāatbalsta turpmākajās divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās.

2.8.1 No vienotā tirgus sadrumstalotības, šķiet, visvairāk cieš elektroniskā tirdzniecība — šajā jomā noteikumi nav saskaņoti, informācijas sistēmu sadarbspēja ir nepietiekama un nav atrisināti intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi. Tāpēc EESK uzskata, ka šo problēmu atrisināšana palīdzētu ātri paplašināt uzņēmumu darbības jomu, palielinātu patērētājiem pieejamo produktu un pakalpojumu klāstu un uzlabotu iedzīvotāju apmierinātību ar vienotā tirgus darbību, netraucējot patērētāju aizsardzībai. Tāpēc priekšlikums par elektronisko tirdzniecību ir ļoti svarīgs.

2.8.2 Elektroniskā sadarbspēja viena no prioritātēm, lai atvieglotu jebkādu darbību vienotajā tirgū. Īsta vienotā elektroniskās tirdzniecības tirgus izveides pamatā jābūt savstarpējai atzīšanai, piemēram, elektronisko parakstu, elektronisko sertifikātu, elektroniskās autentifikācijas un elektronisko veidlapu jomā. Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) darbības jomas paplašināšana veicinātu ciešu administratīvo sadarbību un datu apmaiņu, no kā ieguvēji būtu gan administrācijas, gan uzņēmumi un iedzīvotāji. (6)

2.8.3 Jāievieš tāda autortiesību atļauju saņemšana un pārvaldība, kas atvieglo Eiropas mēroga licenču iegūšanu un sekmē ES mēroga autortiesības, ņemot vērā visu pušu intereses. Šajā jomā Vienotā tirgus akts nav pietiekami proaktīvs — patērētāju labā varētu darīt vairāk.

2.9 Uzņēmumu korporatīvā pārvaldība un darba ņēmēju iesaiste (36, 37, 38)

Komiteja pozitīvi vērtē Komisijas priekšlikumu sākt uzņēmumu korporatīvās pārvaldības publisku apspriešanu, kā arī Komisijas pausto atbalstu inovatīviem sociālajiem projektiem. Komisijai jāstiprina ES apņemšanās uzlabot uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, lai palielinātu darba ņēmēju iesaisti un pilnveidotu uzņēmumu sniegtās informācijas pārredzamību. Darba ņēmēju tiesības uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību ir iekļautas līgumā kā pamattiesības — tās formulētas kā dažādi darba ņēmēju iesaistes veidi: LESD 151. panta pirmajā daļā minēts “dialogs starp darba devējiem un darba ņēmējiem”, bet 153. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteikts, ka Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbību tādās jomās kā “darba ņēmēju un darba devēju pārstāvība un kolektīva interešu aizsardzība, tostarp kopīgu lēmumu pieņemšana”. Tāpēc sabiedriskajā apspriešanā jāanalizē arī jautājums par cilvēktiesību ievērošanu un par to, kā uzlabot uzņēmumu sniegtās informācijas pārredzamību attiecībā uz sociāliem un vides aspektiem. EESK kritiski izvērtēs sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu, tai skaitā iespēju arī turpmāk saglabāt uzņēmumu brīvprātīgu sociālo atbildību, kad Komiteja saņems konkrētu atzinuma pieprasījumu.

Komisija plāno pieņemt tiesību aktu priekšlikumu, lai uzlabotu darba ņēmēju norīkošanas direktīvas īstenošanu, kurā iekļaus vai to papildinās ar skaidrojumiem par sociālo pamattiesību īstenošanu saistībā ar vienotā tirgus ekonomiskajām brīvībām, t.i., tiek ierosināta nevis pārskatīšana, bet gan jauns tiesību akts par uzlabotu direktīvas īstenošanu. Jānovērš pretrunas direktīvas piemērošanā, un skaidri jānosaka, kāda ir dalībvalstu kompetence ieviest savus darba standartus un darba attiecību sistēmas, kuru ļoti svarīgs elements ir kolektīvās sarunas to dažādajās izpausmēs. Šādai precizēšanai vajadzētu atklāt, vai ir vajadzīga darba ņēmēju norīkošanas direktīvas pārskatīšana. Taču tas nenozīmē, ka tāpēc drīkstētu neievērot konkurences noteikumus vai aizliegumu diskriminēt pilsonības dēļ. Ikvienai pašreizējā tiesību akta pārskatīšanai vai jaunam tiesību aktam jāpamatojas uz apspriešanos ar sociālajiem partneriem un uz augstu darba standartu līdzsvarošanu ar ekonomiskajām brīvībām. (7)

2.11.1 Komisija 2012. gadā nāks klajā ar priekšlikumiem tiesību aktiem, kuru mērķis ir vienkāršot un modernizēt ES noteikumus, lai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras padarītu elastīgākas un publiskā iepirkuma līgumus varētu sekmīgāk izmantot citu politikas jomu atbalstam. Saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu publisko iepirkumu iespējams pielietot, lai veicinātu inovatīvu un videi labvēlīgu izaugsmi. Atbilstīgi 2004. gadā pieņemtajiem noteikumiem jauni priekšlikumi nedrīkst kavēt konkurentu no citām dalībvalstīm līdzdalību. Jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips.

2.11.2 Komisijas iniciatīvā publisko iepirkumu jomā lielāka uzmanība jāpievērš ES un tās galveno tirdzniecības partneru publiskā iepirkuma tirgu atvērtības ilglaicīgajai nelīdzsvarotībai. Jāapsver, cik lielā mērā ilgtspējīgi iespējams saglabāt ES publiskā iepirkuma tirgus atvērtību, ja trešās valstis turpina piemērot nevienlīdzīgu attieksmi. Tāpēc visiem dalībniekiem — gan dalībvalstīm, gan trešām valstīm, jāievēro ILO ratificētās konvencijas un cilvēktiesības.

2.11.3 Jau kopš vienotā tirgus projekta sākuma pagājušā gadsimta 80. gadu vidū ir apspriesta sociālās pamatklauzulas iekļaušana regulējumā. Šo prasību ņēma vērā, 2004. gadā pārskatot publiskā iepirkuma noteikumus. ES publiskā iepirkuma direktīvas pārskatīšana dotu iespēju pilnība izmantot spēkā esošo regulējumu, lai publiskā iepirkuma līgumos iekļauti sociālos un vides kritērijus ar noteikumu, ka šādi kritēriji atbilst ar ES tiesību pamatprincipiem. (8)

Par vienu no svarīgākajām prioritātēm EESK uzskata ierosinājumu nodrošināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū, jo vienoto tirgu nav iespējams atdalīt no konkurences globālā mērogā. Sarunās ar galvenajiem tirdzniecības partneriem jāieņem daudz stingrāka nostāja un jāveicina regulējuma konverģence un uz ES standartiem balstītu starptautisku standartu pieņemšana. Vienotā tirgus ārējā dimensija un taisnīgas tirdzniecības noteikumu piemērošana ir ļoti svarīga ne tikai uzņēmumu konkurētspējai, bet arī tāpēc, lai mūsu sociālo un vides aizsardzības modeli pasargātu no izkropļotas konkurences. Taču konkurētspēju pasaules mērogā nedrīkst veicināt uz patērētāju un pilsoņu pamattiesību ievērošanas rēķina.

Tiesu iestāžu pieejamība ir svarīgs faktors, lai patērētājos radītu uzticēšanos vienotajam tirgum. Cerams, ka pašreizējās apspriešanās par alternatīvu strīdu izšķiršanu (ADR) un kolektīvo tiesisko aizsardzību, ko aizsāka Eiropas Parlaments (9) un rosināja Monti ziņojums, rezultātā Komisija drīzumā iesniegs likumdošanas priekšlikumus. EESK atzinīgi vērtē likumdošanas priekšlikumu par alternatīvu strīdu izšķiršanu (ADR), kas paredzēts Komisijas 2011. gada darba programmā, un atbalsta tā ātru pieņemšanu. Aizsardzības sistēma būtu arī pienācīgi jāizstrādā, nodrošinot patērētajiem un uzņēmumiem pārdomātu instrumentu kopumu un izvairoties no nepamatotas tiesāšanās. Tas tomēr nesniedz nekādu garantiju, ka priekšlikumi tiks laikus iesniegti vai palīdzēs efektīvi īstenot pienācīgi izstrādātus un iedarbīgus mehānismus, tādējādi piedāvājot patērētājiem un uzņēmumiem pārdomātu instrumentu kopumu, lai izvairītos no nepamatotas tiesāšanās.

(2) Piemēram, SOLVIT, EURES, Eiropas patērētāju aizsardzības centri un Eiropas uzņēmumu tīkls.

(4) Jēdziens “ekoloģiskā pēda” pamatojas uz ideju, ka individuālo patēriņu iespējams pārveidot platībā, kas vajadzīga šā patēriņa ražošanai. Pieejamā platība 2008. gadā bija 1,8 ha uz vienu iedzīvotāju, bet tika izmantoti 2 ha.

(5) Jēdziens “MVU” un norāde uz uzņēmumiem jāpaplašina, iekļaujot visus vienotā tirgus pieejamības veidus neatkarīgi no tā, vai tie ir peļņas vai bezpeļņas. Tas vajadzīgs, lai sniegtu pilnīgāku un niansētāku izpratni par vienoto tirgu un tā dalībnieku dažādību. Ikviens pasākums attiecībā uz MVU ir vienlīdz svarīgs visiem sociālās ekonomikas dalībniekiem, piem., birokrātijas samazināšana, šķēršļu un nevajadzīgu administratīvu slogu likvidēšana.

(8) Skatīt 1. un 4. apsvērumu Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

(9) Ziņojums par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem (EP deputāts Louis Grech).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinuma

PIELIKUMS

Turpmāk norādītais grozījums ieguva vairāk nekā ceturtdaļu balsu, taču tika noraidīts debatēs.

2.3. punkts Grozīt šādi:

“ 2.3

Vispārējas nozīmes pakalpojumi (25)

Komisija apņemas līdz 2011. gadam pieņemt paziņojumu un virkni ar to saistītu pasākumu vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā. EESK atzinīgi vērtē ierosmi sekmēt sabiedrisko pakalpojumu izvērtēšanu un novērst šķēršļus to vispārējai pieejamībai (1). . Paziņojuma un citu ar sabiedriskajiem pakalpojumiem saistītu pasākumu mērķim jābūt palīdzībai dalībvalstīm ieviest un uzlabot sabiedriskos pakalpojumus atbilstīgi Vispārējas nozīmes pakalpojumu protokolam. Sabiedrisko pakalpojumu izvērtēšanā būtu jāiekļauj kritisks un padziļināts iepriekšējo liberalizāciju novērtējums, un tajā jāpiedalās visām galvenajām ieinteresētajām personām. EESK īpaši uzsver, ka jānodrošina kvalitātes standartu ievērošana un pieejamība, tostarp iespēja viegli pāriet no viena pakalpojumu sniedzēja pie otra, jo tas palielinātu konkurenci. ES jāuzlabo spēja novērtēt visu vienotā tirgus iniciatīvu un citu ES iniciatīvu ietekmi uz sabiedriskajiem pakalpojumiem atbilstīgi Vispārējas nozīmes pakalpojumu protokolam.”

Pamatojums

Efektīvi, ekonomiski izdevīgi un kvalitatīvi vispārējas nozīmes pakalpojumi Eiropas sabiedrībai ir ļoti svarīgi. Tie uzlabo mūsu dzīves kvalitāti un lielā mērā palīdz sekmēt teritoriālo un sociālo kohēziju Eiropā.

Kopš 2009. gadā ir stājies spēkā Lisabonas līgums, saistošas pamatdirektīvas veidā pieņemts jauns horizontāls tiesiskais regulējums par vispārējas nozīmes pakalpojumiem vairs nav nepieciešams, jo līgumiem ir pievienots 26. protokols par sabiedriskiem pakalpojumiem. Tādējādi atsauce uz 2005. gadā pieņemto EESK atzinumu vairs nav aktuāla.

Balsošanas rezultāti

Par	:	42
Pret	:	53
Atturas	:	19

(1)