Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai Bankai “Banku noregulējuma fondi” ”

Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 26. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai Bankai “Banku noregulējuma fondi” ”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 1. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 469. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 16. un 17. februārī (16. februāra sēdē), ar 193 balsīm par un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 EESK piekrīt Komisijai, kas īpaši uzsver, ka nodokļu maksātāju naudu vairs nedrīkst izmantot banku zaudējumu segšanai, un principā atbalsta ieceri izveidot vienotu tīklu, kurā apvienoti nacionālie ex ante noregulējuma fondi, kas būtu saistīti ar saskaņotu un valstīs īstenotu pasākumu kopumu krīžu pārvaldības jomā. EESK tomēr pauž bažas par to, ka efektīvu noregulējuma fondu sistēmu neizdosies izveidot, ja dalībvalstis pirms tam nevienosies par kopēju metožu un vienotu noteikumu pieņemšanu, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem. Pašlaik nekas par šādu vēlmi neliecina. Tikai dažas dalībvalstis jau sākušas vai plāno veikt fiskālos pasākumus, lai no jauna piepildītu to trūcīgo budžetu vai nostiprinātu tirgu: konkurences apstākļi jau tagad nav vienlīdzīgi. Lietišķi novērtējot pašreizējo stāvokli un, ņemot vērā pagātnes pieredzi, ir grūti cerēt, ka risinājumu izdosies rast ātri. Iespējams, pakāpeniskāka pieeja ļautu dažas no šīm viedokļu atšķirībām laika gaitā mazināt.

1.2 Runājot par konkurenci, jāatzīmē, ka par galveno mērķi vienmēr jāizvirza vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšana valsts, Eiropas un pasaules līmenī. Banku noregulējuma fondu sistēmai, kāda tā pašlaik iecerēta, varētu būt graujoša ietekme valsts līmenī, jo tā skar tikai daļu no finanšu sektora, ES līmenī, jo nosaka jaunus maksājumus dažiem jau tā vājiem valstu sektoriem, un pasaules līmenī, jo vienprātību G 20 līmenī, iespējams, neizdosies panākt.

1.3 Īpašu satraukumu rada makroekonomikas attīstība. Visas valsts un starptautiskās iestādes izdara spiedienu uz banku sektoru, lai tas uzlabotu stāvokli, piešķirot vairāk kredītu reālajai ekonomikai. Nav noliedzams, ka jauni uzraudzības noteikumi, jaunas kapitāla prasības un jauni nodokļi ir vajadzīgi, savukārt iestādēm būtu jāmēģina panākt saprātīgu līdzsvaru starp vajadzību rast līdzekļus valsts budžetam un reālās ekonomikas vajadzībām, kas ir atšķirīgas. Pašlaik banku noregulējuma fondu sistēma ir pārāk neskaidra, lai varētu veikt precīzus aprēķinus un nodrošināt nepieciešamos ieguldījumus ražošanā, izaugsmē un nodarbinātībā. Grūti ir gūt labumu abās jomās, ja nav atbilstoši noteiktas prioritātes un laiks, kurā īstenojams katrs no ierosināto noregulējuma fondu izveides posmiem.

1.4 EESK uzskata, ka, pirms tiek veikti jebkādi pasākumi, lai ieviestu banku nodevas, Komisijai ir rūpīgi jānovērtē nodevu un banku noregulējuma fondu kumulatīvā ietekme un jāņem vērā mūsu iepriekš (īpaši 1.3. punktā) paustās bažas. Lai pieņemtu lēmumu par banku noregulējuma fondu izveidi, jāaprēķina, cik visa sistēma izmaksās, cik nopietni tā ietekmēs banku sektora kreditēšanas potenciālu un cik daudz laika būs vajadzīgs, lai banku noregulējuma fondi kļūtu pietiekami stabili vai sasniegtu plānoto apjomu. EESK iesaka veikt šos aprēķinus, pamatojoties uz vissliktākajām prognozēm, lai pārliecinātos, ka sistēmu var izveidot un tā efektīvi darbosies krīzes periodā, kad, pirmkārt, bankas saskarsies ar grūtībām veikt iemaksas banku noregulējuma fondos un, otrkārt, būs pienācis brīdis, kad būs nepieciešami fondu līdzekļi.

2.1 Eiropas Komisija atzinīgi novērtēja 2009. gada septembrī Pitsburgā notikušajā G 20 sanāksmē pausto vēstījumu, ka nodokļu maksātāju naudu vairs nedrīkst izmantot banku zaudējumu segšanai, un strādā, lai sasniegtu šo mērķi vismaz divos savstarpēji papildinošos veidos:

2.2 COM(2010) 254 galīgā redakcija atspoguļo Komisijas viedokli par to, kā finanšu sektors varētu piedalīties grūtībās nonākušu banku noregulējuma finansēšanā, un šīs līdzdalības saistību ar vispārējo krīžu novēršanai un pārvaldībai paredzēto instrumentu kopumu. Komisija uzskata, ka ex ante banku noregulējuma fondiem, ko finansētu no bankām uzliktām nodevām, vajadzētu būt daļai no finanšu stabilitātes sistēmas un plašākām finanšu sistēmas reformām, kas vērstas uz krīzes novēršanu. Komisija uzskata, ka šie fondi ir piemēroti instrumenti, lai iejauktos un risinātu grūtībās nonākušu banku problēmas tādā veidā, kas ļauj cik iespējams mazināt banku bankrota radītās izmaksas sabiedrībai. Komisijas paziņojumā minēti fondu izveides mērķi, to iespējamais lielums un izveides nosacījumi.

2.3 Eiropas Komisijas mērķis ir ieviest ES mēroga pieeju banku noregulējuma fondiem un galu galā izveidot vienotu ES noregulējuma fondu, kas būtu ļoti vēlams risinājums. Tomēr Komisija uzskata, ka būs ļoti grūti sākt vienota ES noregulējuma fonda izveidi, ja Eiropas Savienībā nav izveidota integrēta uzraudzības un krīžu pārvaldības sistēma. Šī iemesla dēļ būtu lietderīgi sākumā izveidot sistēmu, kuras pamatā būtu harmonizēts nacionālo ex ante noregulējuma fondu tīkls, kas saistīts ar saskaņotu un valstīs īstenotu pasākumu kopumu krīžu pārvaldības jomā.

2.4 EESK atzinīgi vērtē ikvienu priekšlikumu ar mērķi nostiprināt finanšu sektoru un novērst turpmākās krīzes un tāpēc principā atbalsta Komisijas iniciatīvas un ieteikumus ES mēroga pieejai banku noregulējuma fondiem, kā pausts COM(2010) 254 galīgajā redakcijā, taču tā vēlētos izteikt arī dažas piezīmes. EESK apzinās, ka šajā posmā dažas iniciatīvas dažām dalībvalstīm var nebūt piemērojamas un pieņemamas, savukārt citas ir vēl jāvērtē, jāanalizē un jāprecizē.

2.5 Jaunās krīžu pārvaldības un novēršanas sistēmas mērķis būs nodrošināt, lai lielāku banku problēmu gadījumā dalībvalstu rīcībā būtu kopīgi instrumenti, kurus koordinētā veidā varētu lietot, lai aizsargātu finanšu sistēmu kopumā, novērstu izmaksas nodokļu maksātājiem un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Paredzēts, ka šie kopīgie noregulējuma instrumenti nodrošinās, lai jebkurai bankai piemērots līdzeklis būtu sistemātisks bankrots. Nozīmīgs ir dimensijas jēdziens. Lai arī principā ir jānodrošinās pret “visiem” sistemātiskiem bankrotiem, būtiski ir definēt “lielāka” vai “liela mēroga” bankrota jēdzienu. Problēmas var radīt ļoti lielas un kompleksas finanšu iestādes (proti, starptautiskās grupas, kas ne vienmēr ir Eiropas grupas vai darbojas Eiropā). Lielāka mēroga problēmām varētu būt nepieciešama atšķirīga pieeja, kas, iespējams, būtu saistīta ar juridiskās personas darbības saglabāšanu, veicot pārstrukturēšanu, parādu daļēju norakstīšanu un akcionāru ietekmes samazināšanu/akcionāru izstumšanu. Viens no pasākumiem, kas varētu būt vajadzīgs, ir papildu finansējuma piešķiršana no fonda.

2.6 Komisija 2010. gada 20. oktobrī pieņēma ceļvedi, ar kuru nosaka grafiku, pasākumus, instrumentus un plānus, lai izveidotu visaptverošu ES krīžu pārvaldības sistēmu. Paredzēts, ka 2011. gada pavasarī Komisija publicēs attiecīgus priekšlikumus tiesību aktiem par krīžu pārvaldību un noregulējuma fondiem. Pašlaik mēs varam paust vienīgi cerības un izteikt provizoriskas piezīmes. Sākuma datums ir jānosaka ar direktīvu, kas vēl ir jāpieņem. Pamatots minējums, ņemot vērā apstākļus un Komisijas solījumu līdz 2011. gada pavasarim apstiprināt atbilstošus priekšlikumus tiesību aktiem, labākajā gadījumā varētu būt 2013.–2014. gads. Jebkuram fondam būs nepieciešams laiks, lai sasniegtu tā plānoto apjomu, bet, tā kā tas ietvers gan ex post, gan ex ante finansējumu, teorētiski tas varētu sākt darbību, tiklīdz dalībvalstīs stātos spēkā tiesību akti. Tomēr jāievēro, ka dažas dalībvalstis ir paziņojušas par nodomu īstermiņā neieviest banku nodevas, jo to banku sektoru krīze nav nopietni skārusi un tas joprojām ir stabils. Tādā gadījumā banku noregulējuma fondi jāaplūko kā instruments cīņai ar finanšu krīzi vidējā līdz ilgā termiņā.

3.1.1 EESK atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, kā pirmo pasākumu ierosinot izveidot vienotu tīklu, kurā apvienoti nacionālie banku noregulējuma fondi, kas saistīti ar saskaņotu un valstīs īstenotu pasākumu kopumu krīžu pārvaldības jomā. Komiteja tomēr vienlaikus iesaka fondu tīklu veidot pakāpeniski un, rūpīgi apsverot katras dalībvalsts īpašās iezīmes. Vācija un Zviedrija ir sākušas veidot fondus, kas iegūs līdzekļus no nodevām/iemaksām. Katrai no tām ir sava metode un noteikumi fonda izveidošanai, un šajā posmā EESK nevar ieteikt, kuri noteikumi būtu jāatzīst par labākiem.

3.1.2 Ievērojot, ka dažas valstis jau ievieš īpašas banku nodevas, nodokļus un sistēmas, EESK uzskata, ka vispirms vajadzētu apspriesties un vienoties par dažiem kopīgiem pamatprincipiem un parametriem attiecībā uz nodevām, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem ES finanšu sektorā. EESK atbalsta pakāpenisku pieeju, izvirzot īstermiņa un vidēja termiņa mērķus (1). Īstermiņā dalībvalstīm vajadzētu panākt vienošanos par nodevas bāzi, tās likmi un piemērošanas jomu, vienlaikus pieļaujot zināmu elastību, jo normatīvajā sistēmā notiek pārmaiņas un vērojama virzība uz ciešāku saskaņošanu. Pēc tam varētu apsvērt pakāpeniskas ieviešanas pieeju, lai noteiktu vienkāršu un atbilstošu nodevu, vēlāk varētu izveidot saskaņotāku banku nodevu sistēmu un banku noregulējuma fondus.

3.1.3 EESK uzskata, ka pakāpeniskā pieeja būtu piemērotāka un vieglāk īstenojama, jo tā varētu atspoguļot gan atšķirīgos veidus, kā finanšu krīze ietekmēja dažādas dalībvalstis, gan to īpašos risinājumus, lai krīzi pārvarētu:

3.1.4 EESK atzinīgi vērtē Komisijas dokumenta COM(2010) 579 galīgajā redakcijā pausto nodomu pētīt “potenciālās sinerģijas starp noguldījumu garantiju shēmām un noregulējuma fondiem”. Komiteja uzskata, ka gadījumā, ja noguldījumu garantiju fondu pašreizējo finansēšanas bāzi paplašinātu, noguldījumu garantiju un banku noregulējuma funkcijas varētu pildīt viens fonds, neapdraudot noguldījumu garantiju sistēmas un tās fondu spēju īstenot noguldītāju aizsardzības mērķi. Šāda izpēte ir ļoti piemērots risinājums tām dalībvalstīm, kuru noguldījumu garantiju fondiem jau ir piešķirtas dažas krīzes novēršanas un noregulējuma funkcijas, tādējādi vienam lielākam fondam uzticot abas funkcijas.

3.1.5 EESK izprot Komisijas argumentus, kāpēc būtu jāveido vienots ES noregulējuma fonds, un tās paustās bažas par grūtībām, kas saistītas ar šāda fonda izveidošanu, un uzskata, ka šajā posmā tā izveide ir priekšlaicīga un grūti īstenojama. Ievērojot pagātnes un neseno pieredzi, EESK šaubās par to, cik efektīvi varētu darboties vienots ES noregulējuma fonds.

3.2.1 Komisija uzskata, ka banku noregulējuma fondus vajadzētu finansēt no banku veiktām iemaksām vai nodevām. Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā panāca vienošanos, ka banku nodevām jābūt daļai no uzticamas noregulējuma sistēmas (2) un šādas sistēmas izveidei jābūt vienam no principiem, kas pamato nodevu ieviešanu.

3.2.1.1 Lai arī paziņojumā skaidrots, ka galvenais nodevas mērķis ir ne tikai panākt, ka bankas palīdz segt krīzes izmaksas, bet arī mazināt sistēmisku risku, ierobežot konkurences kropļojumus un iegūt līdzekļus uzticamai noregulējuma sistēmai, dokumentā nav sniegta skaidra nodevas definīcija. Ekonomikas un finanšu komitejas dokumentā (3) termins “nodeva” definēts kā “maksa (arī kā samaksa vai nodoklis), ko iekasē no finanšu iestādēm, lai panāktu, ka tās palīdz segt finanšu krīzes izmaksas”: nodeva tiek uzskatīta par samaksu, ja tā nonāk ārpus budžeta esošā fondā, un par nodokli, ja tā nonāk valsts budžetā. EESK pauž cerību, ka Komisija sniegs skaidru termina “nodeva” definīciju.

3.2.2 EESK uzskata, ka kritēriji, lai noteiktu nodevu un tās likmi, ir viens no galvenajiem šķēršļiem vispārējas vienošanās panākšanai, un ir pārliecināta, ka vispirms būtu jāvienojas par dažiem pamatprincipiem. EESK piekrīt Komisijai, ka nodevas bāzei jāatbilst paziņojuma 8. lpp. uzskaitītajiem principiem. Jāatzīst, ka valstu finanšu sektori atšķiras to apjoma, pārvaldības sistēmas, uzraudzības efektivitātes un riska līmeņa ziņā. Pamatojoties uz šīm atšķirībām, sākumā dalībvalstīm varētu atļaut brīvi apsvērt atšķirīgas nodevas, bet vēlāk nodevas bāzi vajadzētu saskaņot.

3.2.3 Paziņojumā norādīts, ka iemaksas/nodevas varētu noteikt, pamatojoties uz trīs parametriem: banku aktīviem, banku saistībām un banku peļņu un gratifikācijām. Tā kā bilancē norādītie aktīvi un saistības labāk par citiem rādītājiem atspoguļo to, kā novērtēts risks, EESK uzskata, ka banku peļņa un gratifikācijas nav īsti piemērots pamats, lai noteiktu banku iemaksas. Pirmajiem diviem minētajiem parametriem, kas varētu veidot nodevas bāzi, ir gan priekšrocības, gan trūkumi, un, iespējams, lietderīgi būtu tos abus apvienot.

3.2.3.1 Banku aktīvi ir labs to riska rādītājs. Tie atspoguļo gan bankas bankrota iespējamību, gan summu, kādu vajadzētu iztērēt bankas noregulējuma īstenošanai. Arī riska svērtie aktīvi, kā ieteicis SVF (4), varētu būt piemērots pamats nodevu noteikšanai, jo to priekšrocība ir starptautiska salīdzināmība, ko nodrošina Bāzeles komitejas kapitāla prasību plašā ievērošana. No otras puses, tā kā banku aktīvi ir pakļauti svērtā riska kapitāla atbilstības prasībām, nodeva, kas noteikta, pamatojoties uz aktīviem, divkāršotu Bāzeles komitejas kapitāla prasību radīto ietekmi.

3.2.3.2 EESK ir pārliecināta, ka banku saistības, izņemot garantētos noguldījumus un banku kapitālu (piemēram, banku pirmā līmeņa aktīvi) un ietverot dažus ārpusbilances posteņus, iespējams, ir vislabākais pamats, lai aprēķinātu banku iemaksas/nodevas (5). Saistības ir labs rādītājs, kas ļauj spriest par izmaksām, kuras, iespējams, vajadzēs segt, saskaroties ar nepieciešamību noregulēt banku. Tas ir vienkāršs rādītājs un, lai arī nevar izslēgt zināmu pārklāšanos, tā nebūtu tik liela kā gadījumā, ja aprēķinu pamatā būtu aktīvi (6). Aprēķinos varētu neņemt vērā arī citas saistības: subordinēto parādu, valdības garantēto parādu un grupas iekšējos parāda darījumus. Taču, tā kā dalībvalstis jau ieviesušas tām piemērotas nodevu sistēmas, nosakot ļoti atšķirīgas nodevu bāzes, sākumā piemērotāka būtu saskaņota pieeja, pamatojoties uz visām saistībām un to iepriekš veikto kvalitatīvo novērtējumu.

3.2.4 EESK piekrīt Paziņojuma COM(2010) 579 galīgajā redakcijā paustajam Komisijas viedoklim, ka katram banku noregulējuma fondam jāsaņem iemaksas no tajā pašā dalībvalstī licencētajām institūcijām, un iemaksām jāattiecas uz to filiālēm citās dalībvalstīs. Tādējādi meitasuzņēmumiem nodevas būtu jāmaksā uzņemošajā valstī, un filiālēm — izcelsmes valstī. Ja visas dalībvalstis iekasētu nodevas no finanšu iestādēm, ievērojot šos principus, būtu iespējams izvairīties no divkāršas iemaksu aprēķināšanas un konkurences izkropļošanas riska.

3.2.5 EESK uzsver, ka nodevas ieviešanas laiks ir rūpīgi jāapsver, ievērojot grūtības, ar ko pašlaik saskaras gan bankas, gan ekonomika. Pēc smagas finanšu krīzes posma bankas parasti nevēlas uzņemties risku un vēl pāris gadus negribīgi izsniedz aizdevumus, neraugoties uz visu valsts un starptautisko iestāžu centieniem tās iedrošināt atbalstīt ekonomikas atveseļošanos. Vienlaikus bankām jāuzņemas jaunu kapitāla un likviditātes prasību izmaksas. Finanšu iestādēm, ņemot vērā EESK atzinuma 1.4. punktā ieteikto novērtējumu, varētu tikt paredzēts atbilstošs pakāpeniskas pārejas periods, lai tās varētu nostiprināt kapitāla bāzi, pielāgoties jaunajam regulatīvajam režīmam un finansēt reālo ekonomiku. Vidējā termiņā būtu piemēroti veikt zināmu likmes pielāgošanu, ievērojot nākotnē iespējamās izmaiņas regulējumā un ES banku noregulējuma sistēmā.

3.3.1 Banku noregulējuma fonda izdevumu joma un apjoms ir atkarīgi no tā, kā Komisija noteiks fondu uzdevumu finansēt grūtībās nonākušu finanšu iestāžu, tostarp banku, sistemātisku noregulējumu. EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka noregulējuma fondiem jābūt pieejamiem banku noregulējumam, bet skaidri būtu jāizslēdz to izmantošanu iestāžu glābšanai. EESK tomēr uzskata par nepieņemamu to, ka Komisijas izstrādātā krīzes noregulējuma sistēma galvenokārt uzmanību koncentrē uz banku sektoru. Visas finanšu iestādes var izrādīties bīstamas ieguldītājiem, kad tās uzņemas lielu risku. EESK iesaka noteikt, ka nogulējuma sistēma aptver visas bankas un visas uzraudzītās finanšu iestādes (izņemot apdrošināšanas iestādes, kurām paredzētu sistēmu pašlaik veido) (7). Tas ir jādara, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nemaldinātu sabiedrisko domu, ka krīzē ir vainojama tikai viena finanšu nozares daļa.

3.3.2 Paziņojumā vēl nav norādīts, kādam vajadzētu būt fondu apjomam, bet ir minēts, ka finanšu sektoram jāuzņemas visas noregulējuma izmaksas, nepieciešamības gadījumā izmantojot ex post finansēšanas pasākumus. Problēmas radīs jautājums, kā katrā valstī aprēķināt piemērotu plānoto apjomu. Te varam saskatīt divas problēmas: viena ir tā, ka visvājākās sistēmas proporcionāli prasīs vislielākās iemaksas, tādējādi palielinot bažas par to, vai konkurences apstākļi ir vienlīdzīgi. Otra ir saistīta ar aprēķinos izmantoto laikposmu: sasniedzamais apjoms tiek aprēķināts, ievērojot pašreizējos apstākļus un to iespējamās izmaiņas. Līdz noteiktā apjoma sasniegšanai stāvoklis var būtiski mainīties, un tāpēc būs jāpielāgo gan mērķi, gan iemaksas. Noteikumiem būtu jāņem vērā iespējamās izmaiņas sākotnējos apstākļos un aprēķinos. Turklāt, tā kā riski ekonomiskā cikla ietvaros mainās, nodevas likmi vajadzētu pielāgot tā, lai palīdzētu finanšu sistēmu padarīt mazāk prociklisku.

3.4.1 EESK atzinīgi vērtē Komisijas viedokli, ka banku noregulējuma fondiem vajadzētu būt nodalītiem no valsts budžeta. EESK piekrīt, ka fondu darbības neatkarība no valdības nodrošinātu, ka tie paredzēti tikai noregulējuma izdevumu segšanai. Tomēr dalībvalstis pašlaik ievēro divas atšķirīgas pieejas, piešķirot no finanšu sektora iegūtos līdzekļus. Tādas valstis kā Vācija, Beļģija un Zviedrija ievēro principu, ka jānosaka skaidra saistība starp iemaksām un izdevumiem, kas saistīti ar noregulējuma mehānismu. Citas valstis pieļauj, ka no nodevām iegūtie līdzekļi nonāk vispārējā budžetā, jo nav paredzēta skaidri noteikta piesaiste finanšu iestāžu noregulējuma sistēmai. Kārtība, kas rada cerību, ka iestādes varētu saņemt atbalstu no valdības, varētu būt pretrunā ierosinātās sistēmas mērķim, proti, grūtībās nonākušu finanšu iestāžu pienācīgs noregulējums, to glābšanai nelietojot nodokļu maksātāju līdzekļus. EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka no valdības neatkarīgu noregulējuma fondu izveidošana var mazināt finanšu sektora atkarību no valsts līdzekļiem un “morālas dabas” problēmu saistībā ar iestādēm, kas ir “pārāk svarīgas, lai tām ļautu bankrotēt”. EESK uzskata, ka, tāpat kā noguldījumu garantiju fondu gadījumā, no nodevām iegūtos līdzekļus vajadzētu kontrolēt un pārvaldīt iestādēm, kuras nav atbildīgas par fiskālajiem jautājumiem, t. i., tām, kuras ir atbildīgas par finanšu stabilitātes sistēmas pārvaldības nodrošināšanu.

3.4.2 Pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par banku noregulējuma fondu pārvaldību, jāsniedz skaidras atbildes uz šādiem jautājumiem:

Ja Komisija uzskata, ka banku noregulējuma fondi ir parafiskāls pasākums un daļa no finanšu stabilitātes sistēmas, tai būtu jānodrošina pienācīga izpratne par šo jautājumu, jo nevar ieviest pareizu banku noregulējuma fondu pārvaldību, ja to pamatmērķis nav skaidri formulēts.

Briselē, 2011. gada 16. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(1) Sk. Ekonomikas un finanšu komitejas ad hoc darba grupa krīžu pārvaldības jautājumos, 2010. gada 17. septembris.

(2) Eiropas Komisija, Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts, Komisijas dienestu neoficiāls dokuments par banku nodevām, sagatavots apspriešanai Ekonomikas un finanšu komitejas sanāksmē 2010. gada 31. augustā, 4. lpp.

(3) Ekonomikas un finanšu komitejas ad hoc darba grupa krīžu pārvaldības jautājumos.

(4) SVF, “A Fair and Substantial Contribution by the Financial Sector” (“Godīgs un nozīmīgs finanšu sektora ieguldījums”), gala ziņojums G 20, 2010. gada jūnijs, 17. lpp.

(5) SVF uzskata, ka vislabākā aprēķinu bāze ir plašs saistību kopums, kas ietver dažus ārpusbilances posteņus, bet neietver kapitālu un apdrošinātās saistības. Arī Komisijas neoficiālajā dokumentā, kas publicēts 20. augustā, atbalstīta iecere nodevas noteikt, pamatojoties uz tirgus saistībām. Četras dalībvalstis jau ir izvēlējušās veikt aprēķinus, pamatojoties uz diferencētām saistībām.

(6) Bāzeles komitejas priekšlikumi attiecas uz likviditātes un pārveidošanas risku, ko bankas uzņēmušās.

(7) Paziņojumā COM(2010) 579 galīgā redakcija Komisija sola, ka ES sistēma krīžu pārvarēšanai finanšu nozarē attieksies uz visām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, taču nav skaidri definējusi, kas ir ieguldījumu sabiedrības. EESK uzskata, ka noregulējuma sistēmai jāattiecas uz visām uzraudzītajām finanšu iestādēm.