30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/11

1.

Viens no trīspadsmit pamatmērķiem, kas 2001. gadā noteikti saskaņā ar darba programmu “Izglītība un apmācība 2010”, ir uzlabot lasītprasmi. Tas ir arī viens no pieciem Eiropas vidējo rādītāju (“Eiropas kritēriju”) atsauces līmeņiem, ko Padome ir noteikusi 2003. gadā, proti, līdz 2010. gadam vismaz par 20 %, salīdzinot ar 2000. gadu, būtu jāsamazinās to piecpadsmitgadīgo skaitam, kuriem ir vāja lasītprasme. Vēl viens kritērijs, kas līdz 2010. gadam bija jāsasniedz attiecībā uz matemātiku, dabaszinātnēm un tehniku (MDT), bija – vismaz par 15 % palielināt augstskolu absolventu kopskaitu šajos priekšmetos.

2.

Eiropadome 2008. gada martā atkārtoja aicinājumu dalībvalstīm būtiski samazināt to jauniešu skaitu, kam ir slikta lasītprasme, un uzlabot to skolēnu sekmes, kuri ir no migrantu ģimenēm vai iedzīvotāju grupām, kas ir nelabvēlīgos apstākļos (3).

3.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada novembra secinājumos (4) ir noteikta programma Eiropas sadarbībai skolu jomā un uzsvērts, ka nav gūti pietiekami panākumi, tiecoties sasniegt lasītprasmei izvirzītos mērķus. Padome bija vienisprātis, ka jānodrošina un jāuzlabo lasītprasme un rēķinātprasme, kas ir būtiski pamatprasmju elementi. Dalībvalstis tika aicinātas sadarbībā galveno uzmanību pievērst tam, kā paaugstināt rakstpratības un rēķinātprasmes līmeni un kā radīt lielāku interesi par MDT.

4.

Padomes 2009. gada maija secinājumos par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (5) tika atkārtoti apliecināta rakstpratības un rēķinātprasmes nozīme – tās ir fundamentāli pamatprasmju elementi un rosina lielāku interesi par matemātiku, dabaszinātnēm un tehniku. Saskaņā ar šo sistēmu Padomes pieņemtā jaunā kritērija mērķis ir pienācīgs pamatiemaņu līmenis lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, aicinot līdz 2020. gadam panākt, lai tādu jauniešu daļa, kuriem ir sliktas sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, nepārsniegtu 15 %.

5.

Padomes un Komisijas 2010. gada kopīgajā progresa ziņojumā par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu (6) ir uzsvērts, cik svarīga ir izglītības iestāžu un darba vides partnerība kā līdzeklis, ar ko uzlabo pamatprasmes un gūst ieskatu darba dzīvē un profesijās. Eksperti ir atzinuši, ka skolu, augstskolu un uzņēmumu sadarbības programmām ir labvēlīga ietekme uz MDT apguvi.

6.

Pavisam nesen, 2010. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē, dalībvalstis vienojās par mērķi paaugstināt izglītības līmeni saistībā ar Eiropas nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020” (7), kurā pamatiemaņu jautājums ir neatņemama abu programmu – “gudra izaugsme” un “integrējoša izaugsme” – sastāvdaļa, un papildina pamatierosmes, piemēram, Jaunu prasmju un darbavietu programmu un Digitalizācijas programmu.

1.

Lai gan pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībā kopumā ir uzlabojušies izglītības un mācību rādītāji, tomēr nav gūti pietiekami panākumi, lai izpildītu 2010. gadam apstiprinātos Eiropas kritērijus. Piecpadsmitgadīgo jauniešu iemaņas lasīšanā un matemātikā vidēji Eiropā ir pasliktinājušās. To jauniešu daļa, kuriem ir slikta lasītprasme, ir palielinājusies no 21,3 % 2000. gadā līdz 24,1 % 2006. gadā (8), savukārt attiecībā uz matemātiku šī daļa ir pieaugusi no 20,2 % līdz 24 % (9). To jauniešu daļa, kuriem ir sliktas sekmes dabaszinātnēs, 2006. gadā dalībvalstīs bija vidēji 20,2 % (10).

2.

Pastāv arī pierādījumi, ka skolēnu pamatiemaņu rādītājus ietekmē viņu sociāli ekonomiskais stāvoklis un vecāku izglītības sasniegumi. Visās dalībvalstīs, par kurām ir salīdzinoši dati, skolēniem no migrantu ģimenēm sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs ir sliktākas nekā vietējās izcelsmes skolēniem (11).

3.

Pēdējās desmitgadēs Eiropa ir saskārusies ar augošu pieprasījumu pēc cilvēkresursiem ar kvalifikāciju matemātikā, dabaszinātnēs un tehnikā. Lai gan ir izpildīts 2010. gadam atbilstošais Eiropas kritērijs, vajadzība, uz ko tas attiecās, vēl arvien ir spēkā. Lielākoties datorzinātnes un paplašināšanās dēļ ir uzlabojušies vispārējie augstskolu absolvēšanas rādītāji, toties daudz vājāks ir bijis to pieaugums matemātikā, statistikā un inženierzinātnēs, turpretim fizikā rādītāji ir pat kritušies. Turklāt šajos priekšmetos vēl arvien ir pārāk mazs studenšu skaits (12).

4.

Dalībvalstīs ir daudz iniciatīvu, kuru mērķis ir uzlabot lasītprasmi, kā arī valsts, reģionāla un vietēja mēroga pasākumu, kas paredzēti, lai uzlabotu gan attieksmi pret matemātiku un dabaszinātnēm, gan sasniegumus šajās jomās. Turklāt pēdējos gados daudzas dalībvalstis savās politikas programmās ir iekļāvušas jautājumus par sasniegumiem un attieksmi pret matemātiku un dabaszinātnēm. Tās ir arī piešķīrušas ievērojamus līdzekļus, lai skolās uzlabotu izglītību dabaszinātnēs. Lielākajā daļā valstu kā precīzi formulētas stratēģijas tiek izstrādātas programmas pamatiemaņu apguvei mazotnē un individualizētākai pieejai mācībām (13),

1.

Darbā MDT jomā, kas veikts saskaņā ar atvērto koordinācijas metodi, ir konstatēts, ka novatoriskas pedagoģijas metodes un labi kvalificēti skolotāji var uzlabot skolēnu attieksmi pret MDT un panākumus šajās jomās. Tas savukārt var veicināt to, ka vairāk skolēnu turpina studijas šajās jomās augstākā līmenī un visbeidzot panākt MDT augstskolu absolventu skaita pieaugumu.

2.

Komisijas 2007. gada ziņojumā Zinātniska izglītība tagad – atjaunota pedagoģija Eiropas nākotnei  (14) ir ieteikts vairāk izmantot uz izziņu balstītu zinātnisko izglītību, ar sakaru tīklu starpniecību likvidējot dabaszinātņu skolotāju nošķirtību, īpašu uzmanību pievēršot meiteņu attieksmei pret matemātiku, dabaszinātnēm un tehniku un padarot skolas atklātākas plašākai sabiedrībai.

1.

Pamatiemaņu apgūšana – pamats pamatprasmju pilnveidošanai visiem, pamatojoties uz mūžizglītības sistēmu, – būtiski uzlabos iedzīvotāju nodarbinātības iespējas, sociālo iekļaušanu un personīgo izaugsmi. Tādēļ ir vajadzīga rīcība, lai vērstos pret zemu izglītības līmeni un sociālo atstumtību.

2.

Laba lasītprasme un rēķinātprasme, apvienotas ar dabas pamatprincipu un fundamentālu zinātnisko jēdzienu pamatīgu izpratni, veido mūžizglītības pamatprasmju apguves pamatu, un tālab tām ir jāpievēršas jau no mazotnes.

3.

Pamatiemaņas lasīšanā un matemātikā arī ir būtiski pamatelementi prasmē “mācīties, kā iemācīties” – tās indivīdiem palīdz piekļūt jaunām zināšanām un prasmēm, apgūt, pilnveidot, ielāgot un nodot tās, kā arī palīdz tiem kļūt par neatkarīgiem zināšanu apguvējiem.

4.

Starptautiskos datos, tostarp PISA un TIMSS pētījumos, ir apzināti sistēmiski faktori, piemēram, atšķirības starp skolām un skolēnu iepriekšējās pieredzes dažādība (piemēram, sociāli ekonomisko apstākļu dēļ, vecāku izglītības, mājās pieejamu IKT iekārtu dēļ, un citu iemeslu dēļ), kas ietekmē sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs.

5.

Lai sasniegtu izcilus izglītības rezultātus, svarīgi faktori ir skolotāju, skolu vadītāju un skolotāju izglītotāju kvalifikācijas, kompetences un apņēmība. Tālab ir būtiski nodrošināt visaugstākos sākotnējās izglītības standartus, kā arī pasniedzēju un skolu vadības profesionālās pilnveides iesākumu un turpinājumu, ko papildina ar vajadzīgajiem izglītības un profesionālā atbalsta pakalpojumiem.

6.

Lai sasniegtu jaunos, vērienīgos kritērijus, kas noteikti stratēģiskajā sistēmā “ET 2020”, būs vajadzīgas efektīvākas valstu iniciatīvas. Ekonomiskā lejupslīde, apvienota ar demogrāfiskām problēmām, izceļ to, cik steidzami ir maksimāli jāuzlabo skolu sistēmu efektivitāte un objektivitāte, nepārtraucot investīcijas izglītības un apmācības efektivitātē, lai varētu izturēt pašreizējus un turpmākos ekonomikas un sociālos pārbaudījumus.

1.

Izstrādāt vai attīstīt stratēģiskas valsts pieejas, lai uzlabotu skolēnu sekmes lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, īpašu uzmanību pievēršot skolēniem, kuru sociāli ekonomiskais stāvoklis ir mazāk labvēlīgs.

2.

Analizēt un izvērtēt valsts mērogā pastāvošo pieeju efektivitāti, lai turpinātu izstrādāt faktu materiālu bāzi politikas veidošanai.

1.

Izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu analizēt noritošo izpēti, pētījumus un starptautiskus pārskatus par lasītprasmi, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta šajos secinājumos skartajiem jautājumiem. Šai grupai būtu jāizskata visiedarbīgākie un visefektīvākie veidi, kā sekmēt lasītprasmi visas mūžizglītības laikā, un, tos pamatojot ar labas politikas piemēriem, tai būtu jāizdara secinājumi un līdz 2012. gada pirmajai pusei jānāk klajā ar priekšlikumiem, kuru mērķis ir atbalstīt politiku dalībvalstīs.

2.

Kā turpmākus pasākumus darbā ar MDT kopumu atbilstīgi atvērtajai koordinācijas metodei izveidot dalībvalstu politikas veidotāju un ekspertu tematiskas darba grupas, lai palīdzētu sasniegt jaunos “ET 2020” kritērijus.

3.

Pamatiemaņu apguves jomā veicināt mācīšanos no līdzbiedriem un paraugprakses apzināšanu un izplatīšanu starp dalībvalstīm, kā arī pārraudzīt virzību uz “ET 2020” kritēriju sasniegšanu un ziņot par to.

1.

Nodrošināt to, ka pēc vajadzības notiek par skolu izglītību atbildīgo ģenerāldirektoru sanāksmes ar mērķi izvērtēt panākumus, kas gūti Eiropas politikas sadarbībā par skolu jautājumiem, lai sniegtu informāciju valsts politikas veidošanai un ES līmenī pārrunātu turpmākā darba prioritātes šajā jomā, un ka šādu pārrunu rezultātus plaši izplata visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā to apspriež ministru līmenī.

2.

Veicināt iespējas tādu kopīgu izmēģinājuma projektu izstrādei starp dalībvalstīm, kuru mērķis ir ar novatorisku pieeju palīdzību uzlabot pamatiemaņas visiem jauniešiem. Projektus organizētu uz brīvprātības principa pamata saskaņā ar kopīgi saskaņotiem kritērijiem, tiem piemērotu kopēju novērtējumu un tajos izmantotu pastāvošus ES instrumentus.

3.

Minēto mērķu sekmēšanai izmantot visus piemērotos instrumentus, piemēram, tādus, kurus aptver atklātas koordinācijas metode, mūžizglītības programma, 7. pētniecības un tehnoloģiju attīstības programma, un saskaņā ar valsts prioritātēm – Eiropas struktūrfondi.