26.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 135/2

1.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus (2006. gada 14. novembris) par efektivitāti un vienlīdzīgumu izglītībā un mācībās (1), kuros dalībvalstis tika aicinātas nodrošināt vienlīdzīgumu izglītības un mācību sistēmās, kuru mērķis ir nodrošināt iespējas, piekļuvi, zināšanu apguvi un rezultātus neatkarīgi no sociāli ekonomiskās izcelsmes un citiem faktoriem, kuri var būt par cēloni nepietiekamai izglītībai.

2.

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (2), kurā uzsvērts, cik svarīgi ir attīstīt to, lai visiem nodrošinātu pamatprasmes, kā arī pienācīgi nodrošinātu pamatprasmes tiem, kuriem nepietiekamas izglītības dēļ vajadzīgs īpašs atbalsts, lai tie varētu realizēt savas spējas izglītībā.

3.

Padomes Rezolūciju (2007. gada 15. novembris) par jaunām iemaņām jaunām darba vietām (3), kurā uzsvērts tas, ka ir jāprognozē vajadzības pēc iemaņām un jāpaaugstina vispārējais prasmju līmenis, galveno prioritāti piešķirot tādu cilvēku izglītībai un apmācībai, kuri ir mazkvalificēti un kuriem draud saimnieciska un sociāla atstumtība.

4.

Padomes Rezolūciju (2007. gada 23. novembris) par universitāšu modernizāciju, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju pasaules zināšanu ekonomikā (4), kurā atkārtoti pausts, ka svarīgi ir palielināt mūžizglītības iespējas, uzlabot augstākās izglītības pieejamību “netradicionālajiem” un pieaugušajiem studentiem un veicināt universitāšu darbības, kas saistītas ar mūžizglītību.

5.

Padomes secinājumus (2008. gada 22. maijs) par mācībām pieaugušajiem (5), kuros uzsvērta vajadzība paaugstināt prasmju līmeni joprojām nozīmīgam skaitam mazkvalificētu darba ņēmēju, un norādīts, ka pieaugušo izglītība veicina sociālo kohēziju un saimniecisko attīstību.

6.

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1098/2008/EK (2008. gada 22. oktobris) par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) (6), kurā pausts, ka tādu pamatprasmju un pamatkvalifikāciju trūkums, kuras būtu pielāgotas darba tirgus vajadzībām, arī ir būtisks šķērslis, lai iekļautos sabiedrībā.

7.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus (2008. gada 21. novembris) par turpmākām prioritātēm ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Eiropā (7), kuros uzsvērts, ka PIA ne tikai sekmē konkurētspēju, uzņēmumu rādītājus un jauninājumus globalizētā ekonomikā, bet arī vienlīdzību, kohēziju, personisko izaugsmi un pilsonisko aktivitāti, un ka tās pievilcība būtu jāveicina visās mērķa grupās.

8.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus (2008. gada 21. novembris): Sagatavot jauniešus 21. gadsimtam – programma Eiropas sadarbībai skolu jomā (8), kuros pausts aicinājums dalībvalstīm nodrošināt pieeju augstas kvalitātes izglītības iespējām un pakalpojumiem, it īpaši bērniem un jauniešiem, kas personisku, sociālu, kultūras un/vai ekonomisku apstākļu dēļ ir neizdevīgā stāvoklī.

9.

Padomes secinājumus (2009. gada 26. novembris) par migrantu izcelsmes bērnu izglītību (9), kuros aicina dalībvalstis attiecīgajā atbildības līmenī – vietējā, reģionālā vai valsts – veikt pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visiem bērniem tiek piedāvātas taisnīgas un vienlīdzīgas iespējas, kā arī vajadzīgais atbalsts, lai viņi, neatkarīgi no izcelsmes, varētu pilnībā īstenot savu potenciālu.

10.

Padomes Rezolūciju (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (10), kurā aicināja dalībvalstis nodrošināt, lai jauniešiem dotu vienādu pieeju patiesi kvalitatīvai jebkura līmeņa izglītībai un praktiskām mācībām, un vērst plašumā formālas izglītības un neformālas mācīšanās saikni.

1.

Dalība kvalitatīvā agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kurā strādā augsti kvalificēts personāls un tiek nodrošināta pienācīga bērnu un personāla proporcija, rada pozitīvus rezultātus visiem bērniem un rada vislielākos ieguvumus tiem, kuri atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā. Pienācīgu stimulu un atbalsta nodrošināšana un to pielāgošana vajadzībām, kā arī pieejamības palielināšana var paplašināt to bērnu dalību, kas nāk no nelabvēlīgas vides (13).

2.

Viens no sociālās iekļaušanas efektīvākajiem veicināšanas veidiem ir ļoti kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, kas sniedz pamatprasmes visiem. Papildu atbalsts ir nepieciešams skolām, kurās ir proporcionāli liels skaits skolēnu no nelabvēlīgas vides.

3.

Lai sekmīgi novērstu priekšlaicīgu mācību pamešanu, vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir jāuzlabo zināšanas par grupām, kurām draud priekšlaicīga skolas pamešana (piemēram, personīgu vai sociālu un ekonomisku apstākļu dēļ, vai saistībā ar grūtībām mācīšanās procesā), un jāattīsta sistēmas, lai jau agrīnā posmā apzinātu personas, kurām draud šāda iespējamība. Būtu jāīsteno visaptverošas starpnozaru stratēģijas, kas piedāvā virkni skolām paredzētus un sistēmiskus politikas pasākumus, kuros noteikti dažādi faktori, kas izraisa priekšlaicīgu mācību pamešanu. Individuāls atbalsts riska grupas skolēniem var ietvert individualizētu zināšanu sniegšanu, konsultācijas, mācīšanas paņēmienu un privātas apmācības sistēmas, atbalstu dzīves apstākļu uzlabošanai un pēcstundu mācību nodarbību nodrošināšanu.

4.

Katras izglītības iestādes līmenī sociālās iekļaušanas stratēģijām ir vajadzīga spēcīga vadība, sistemātiska rezultātu un kvalitātes pārraudzība, inovatīva kvalitatīva pasniegšana, kuru sekmē piemērota skolotāju apmācība, iespēju došana un motivācija, sadarbība ar citiem nozares speciālistiem un atbilstīgu resursu nodrošināšana. Lai sniegtu integrētāku palīdzību trūcīgiem audzēkņiem, ir nepieciešama sadarbība ar vecākiem un ieinteresētajām personām dzīvesvietā, piemēram, tādās jomās kā neformālas izglītības un ikdienējas izglītošanās pasākumi pēc skolas.

5.

Visi skolēni gūst labumu no tādu nosacījumu izveidošanas, kas nepieciešami veiksmīgai to audzēkņu iekļaušanai, kuriem ir īpašas vajadzības. Daži no veidiem, kā paaugstināt vispārējo kvalitātes līmeni, ir pastiprināti izmantot personalizētas pieejas, tostarp personalizētus mācību plānus un izvērtējumus, lai atbalstītu mācību procesu, sniegt skolotājiem iemaņas darboties daudzveidīgā vidē un gūt no tā labumu, veicināt uz sadarbību balstītu pasniegšanu un mācīšanos, kā arī paplašināt piekļuves un piedalīšanās iespējas.

—

Daudzveidīgs profesionālās izglītības piedāvājums, kurā uzsvars vairāk likts uz pamatprasmēm, tostarp transversālām prasmēm, var personām sniegt ļoti vajadzīgās iespējas uzlabot kvalifikācijas un tādējādi piekļūt darba tirgum. Nelabvēlīgā situācijā esošu grupu gadījumā profesionālās izglītības un apmācības nozīmīgumu var paaugstināt, pielāgojot to individuālām vajadzībām, stiprinot ievirzi un konsultācijas, apzinot iepriekšējo zināšanu dažādos veidus un veicinot dažādu apmācības sistēmu ieviešanu darba vietā. Profesionālās izglītības un apmācības tālākizglītībā aizvien vairāk iesaistīt mazkvalificētas personas – tas ir izšķirošs elements, lai īstenotu aktīvu iekļaušanas pieeju un samazinātu bezdarba līmeni industriālu pārmaiņu gadījumā.

1.

Lai studentos no nelabvēlīgas vides radītu vēlmi un palielinātu piekļuvi augstākai izglītībai, ir jāstiprina finanšu atbalsta shēmas un citi stimuli un jāuzlabo to piedāvājums. Dalības līmeni attiecībā uz tām personām, kuras nevar atļauties maksāt par augstāko izglītību, var sekmīgi palielināt pieejami, adekvāti un pārnesami studentu kredīti, kā arī no ienākumiem atkarīgi aizdevumi.

2.

Elastīgāki un daudzveidīgāki mācīšanās veidi, piemēram, iepriekšējo zināšanu atzīšana, daļēja laika izglītība un tālmācības, var palīdzēt apvienot augstāko izglītību ar darba vai ģimenes pienākumiem un veicināt plašāku dalību. Nelabvēlīgā situācijā nonākušu audzēkņu absolvēšanas līmeni var uzlabot ar īstenošanas pasākumu palīdzību, kuru mērķis ir uzraudzīt un palielināt studentu mācību turpināšanas līmeni augstākajā izglītībā, sniegt individuālu atbalstu, kā arī veicināt virzību, darbaudzināšanu un prasmju apgūšanu, jo īpaši pirmajos universitātes gados.

3.

Ir vajadzīgi konkrēti centieni, sevišķi attiecībā uz finansējumu, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ņemtas vērā to nelabvēlīgā situācijā esošu studentu vajadzības, kuri bieži nevar gūt labumu no pieejamās mobilitātes shēmas.

4.

Cīņu pret nevienlīdzību, nabadzību un sociālo atstumtību var stiprināt, apzinoties, ka augtākās izglītības iestādes uzņemas “sociālo atbildību” (social responsiblity) par to, lai zināšanu radītie ieguvumi nonāktu atpakaļ sabiedrībā, kā arī par to, lai zināšanas darītu pieejamas plašākai sabiedrībai – gan vietējā, gan pasaules mērogā, kā arī par to, lai reaģētu uz sociālām vajadzībām.

5.

Augstākās izglītības iestādes var rīkoties sociāli atbildīgi, arī atvēlot savus resursus pieaugušo apmācībai un ikdienējai un neformālai apmācībai, stiprinot pētījumu veikšanu par sociālo atstumtību, sekmējot inovācijas un atjauninot izglītības resursus un metodoloģiju.

1.

Piekļuves paplašināšana pieaugušo izglītībai var radīt jaunas aktīvas iekļaušanas un pastiprinātas sociālās līdzdalības iespējas, īpaši mazkvalificētām personām, bezdarbniekiem, pieaugušiem ar īpašām vajadzībām, gados vecākiem cilvēkiem un migrantiem. Lai veicinātu sociālo integrāciju, kā arī uzlabotu migrantu pamatprasmes un nodarbinātības iespējas, izšķiroša nozīme ir arī uzņēmējas valsts valodas vai valodu apguvei.

2.

Lai sniegtu iespējas nelabvēlīgā situācijā esošajiem un personām, kas atrodas riska grupās, būtiska ir pieaugušo izglītība, ko piedāvā dažādās vietās un iesaistot vairākas ieinteresētās personas (tostarp valsts un privātās nozares, augstākās izglītības iestādes, vietējās kopienas un nevalstiskās organizācijas (NVO)) un kas aptver arī mācīšanos personiskos, pilsoniskos, sabiedrības un ar nodarbinātību saistītos nolūkos. Īpaši attiecībā uz mācīšanos ar nodarbinātību saistītos nolūkos uzņēmumi var parādīt savu korporatīvo sociālo atbildību, sekmīgāk paredzot strukturālas izmaiņas un nodrošinot pārkvalificēšanās iespējas.

3.

Starppaaudžu mācīšanās potenciālu var pētīt kā veidu zināšanu un pieredzes apmaiņai, kā arī veidu saziņas un saliedētības veicināšanai starp jaunākām un vecākām paaudzēm, aizvien lielākas “digitālās plaisas” (digital divide) pārvarēšanai un sociālās atstumtības mazināšanai.

—

Izglītības un apmācības sistēmas ar elastīgiem izglītības iegūšanas veidiem, kuras piedāvā mācīšanās iespējas cik iespējams ilgu laiku un kuras neved “strupceļā” (“dead ends”), palīdz izkļūt no nelabvēlīgas vides. Tās arī palīdz izvairīties no marginalizācijas sociālekonomiskā un kultūras ziņā un no bremzējoša ambīciju trūkuma. Mūžilga karjeras atbalsta nodrošināšana un iegūto prasmju apstiprināšana, tostarp iepriekšējo zināšanu un pieredzes atzīšana, uzņemšanas modeļu dažādošana visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp augstākajā un pieaugušo izglītībā, un lielākas uzmanības pievēršana mācību vides kvalitātei un pievilcībai var veicināt studentu pārejas. Ir vajadzīgi inovatīvi konsultāciju sniegšanas veidi un sadarbība ar citiem sociāliem dienestiem un pilsonisko sabiedrību, lai sasniegtu tās nelabvēlīgā situācijā esošās grupas, kurām nav pieejamas izglītības un apmācības sistēmas.

1.

Nodrošināt plašāku piekļuvi kvalitatīvai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, lai visiem bērniem – it īpaši no nelabvēlīgas vides vai ar īpašām mācīšanās vajadzībām – sniegtu drošu mācību procesa sākumu, kā arī lai palielinātu motivāciju mācīties.

2.

Uzlabot mācību kvalitāti skolās un samazināt atšķirības starp skolām un to mācību procesos, ar mērķi vērsties pret iespējamu marginalizāciju sociālekonomiskā vai kultūras ziņā.

3.

Īpašu uzmanību pievērst pamatprasmju apguvei, jo īpaši lasīšanā un matemātikā, un bērniem, kas nāk no migrantu vides – valodu apguvei.

4.

Veicināt tīkla darbības starp skolām, lai dalītos pieredzē un labas prakses paraugos.

5.

Balstoties uz agrīnas brīdināšanas sistēmām, ar kuru palīdzību nosaka skolēnus riska grupā, pastiprināt centienus, lai novērstu priekšlaicīgu skolas pamešanu; veicināt skolu mērogā izvēršamas stratēģijas, kas vērstas uz sociālo iekļaušanu, kvalitāti un kuras papildina ar piemērotu vadību un skolotāju apmācību mūžizglītības perspektīvā.

6.

Attīstīt personalizētākas pieejas un sistemātiskus atbildes pasākumus, lai palīdzētu visiem skolēniem, kā arī nodrošināt papildu palīdzību skolēniem, kas nāk no nelabvēlīgas vides vai kuriem ir īpašas vajadzības.

7.

Paaugstināt skolas izglītības nozīmi, lai palielinātu skolēnu centienus un sekmētu ne tikai spējas mācīties, bet arī motivāciju mācīties.

8.

Padarīt skolotāja profesiju pievilcīgāku, nodrošināt attiecīgu profesionālu apmācību uz vietas un stingru skolas vadības procesu.

9.

Nodrošināt, lai skolas būtu vairāk atbildīgas plašākas sabiedrības priekšā, stiprināt partnerību starp skolām un vecākiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, kā arī turpināt integrēt formālās un neformālās darbības.

10.

Veicināt veiksmīgas iekļaujošas izglītības pieejas attiecībā uz visiem skolēniem, tostarp – studentiem ar īpašām vajadzībām, veidojot skolas par mācību kopienām, kur tiek kopta iekļautības un savstarpēja atbalsta gaisotne un kur visu skolēnu talanti tiek novērtēti. Izvērtēt šādu pieeju ietekmi, jo īpaši – nolūkā paaugstināt audzēkņu ar īpašām vajadzībām piekļuves iespējas un absolvēšanas rādītājus visos izglītības sistēmas līmeņos.

1.

Stiprināt pamatprasmju apguvi, tostarp ar profesionālās izglītības un programmu palīdzību, un labāk risināt to studentu vajadzības, kas ir nelabvēlīgā situācijā.

2.

Turpināt attīstīt PIA piedāvājumu, kas studējošajiem ļauj izstrādāt individuālus mācīšanās veidus.

3.

Tiekties nodrošināt, lai PIA sistēmas tiktu pienācīgi iekļautas vispārējās izglītības un apmācības sistēmās, tostarp elastīgos mācīšanās veidos, ar kuru palīdzību studējošie pārvietojas no vienas nozares uz citu un uz nodarbinātību.

4.

Stiprināt vadības un konsultāciju sniegšanas darbības un attiecīgu skolotāju apmācību, lai atbalstītu studentu karjeras izvēles un pāreju uz citu izglītības veidu vai no izglītības sistēmas uz nodarbinātību. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu to studentu sekmīgu integrāciju darba tirgū, kuriem ir īpašas vajadzības, kā arī viņu iekļaušanos.

1.

Veicināt paplašinātu piekļuvi, piemēram, stiprinot studentiem paredzētas finansiāla atbalsta shēmas un izmantojot elastīgus un daudzveidīgus mācīšanās veidus.

2.

Izstrādāt politiku, lai palielinātu absolventu skaitu augstākajā izglītībā, tostarp stiprinot individuālu atbalstu, konsultāciju sniegšanu un nodrošinot studentiem darbaudzināšanu.

3.

Turpināt novērst šķēršļus attiecībā uz mācību mobilitāti un paplašināt tās iespējas un uzlabot tās kvalitāti, tostarp sniedzot pienācīgus stimulus to studentu mobilitātei, kas nāk no nelabvēlīgas vides.

4.

Sekmēt īpašas programmas pieaugušajiem studentiem un citiem “netradicionālajiem” studējošiem.

1.

Stiprināt politiku, lai profesionālā ziņā mazkvalificētas personas, bezdarbnieki un vajadzības gadījumā pilsoņi no migrantu vides varētu iegūt kvalifikāciju vai attīstīt savas prasmes tālāk (“vienu soli tālāk” – “one step up”) un paplašināt iespēju gados jauniem pieaugušiem iegūt “otrās iespējas izglītību”.

2.

Veicināt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visiem ir pieeja pamatprasmēm un pamatkompetencēm, kas vajadzīgas, lai dzīvotu un mācītos zināšanu sabiedrībā, jo īpaši – lasītprasmei un zināšanām informātikas un komunikāciju tehnoloģijā (IKT).

1.

Palielinot izglītības iegūšanas veidu elastīgumu un atvērtību, novēršot šķēršļus attiecībā uz dalību un mobilitāti dažādu izglītības un apmācības sistēmu ietvaros un starp tām.

2.

Veidojot ciešākas saiknes starp izglītības jomu un darba pasauli un plašāku sabiedrību, lai stiprinātu nodarbinātības iespējas un aktīvu pilsoniskumu.

3.

Izveidojot sistēmas iepriekšējo zināšanu apstiprināšanai un atzīšanai, tostarp ikdienējās un neformālās mācībās, un palielinot mūžilga karjeras atbalsta izmantošanu nelabvēlīgā situācijā esošu studējošo un mazkvalificētu studējošo vidū.

4.

Izvērtējot finansiāla atbalsta pasākumu ietekmi un efektivitāti, kuri paredzēti nelabvēlīgā situācijā esošiem studējošajiem, kā arī izglītības sistēmu un struktūru ietekmi uz nelabvēlīgā situācijā esošiem studējošajiem.

5.

Apsverot datu apkopošanu par rezultātiem, rādītājiem attiecībā uz skolu nepabeigušajiem un par studējošo sociālekonomisko izcelsmi, jo īpaši profesionālajā izglītībā un apmācībā, augstākajā izglītībā un pieaugušo izglītībā.

6.

Apsverot iespēju izstrādāt kvantitatīvus mērķus sociālās iekļaušanas jomā ar izglītības palīdzību, kas ir piemēroti situācijai katrā dalībvalstī.

7.

Apsverot iespēju attīstīt integrētu pieeju šiem mērķiem saskaņā ar citām politikas jomām.

8.

Atvēlot pietiekamus resursus nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem un skolām un, attiecīgā gadījumā, paplašināt Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda izmantošanu, lai ar izglītības palīdzību samazinātu sociālo atstumtību.

1.

Turpināt sadarbību par stratēģisko prioritāti attiecībā uz vienlīdzības veicināšanu, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti, aktīvi izmantojot atvērto koordinācijas metodi saistībā ar stratēģisko pamatstruktūru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā pēc 2010. gada (“ET 2010”), īstenojot Boloņas un Kopenhāgenas procesu sociālo dimensiju un pieņemot pasākumus saskaņā ar Padomes 2008. gada secinājumiem par mācībām pieaugušajiem.

2.

Censties aktīvi izmantot visu iespējamo, ko sniedz Mūžizglītības programma un, attiecīgā gadījumā, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Progresa programma, lai stiprinātu sociālo iekļaušanu ar izglītības un apmācības palīdzību un turpinātu šai dimensijai pievērst īpašu uzmanību nākamās paaudzes programmu priekšlikumos.

3.

Veicināt un atbalstīt nelabvēlīgā situācijā esošu studējošo vai studējošo ar īpašām vajadzībām lielāku dalību starptautiskās mobilitātes shēmās, partnerībās un projektos, īpaši tajos projektos, kas izveidoti saskaņā ar Mūžizglītības programmu.

4.

Atbalstīt salīdzinošo pētniecību par to, kā efektīva politika palielina vienlīdzību izglītībā un apmācībā, paplašina zināšanu bāzi sadarbībai ar citām starptautiskām organizācijām un nodrošina plašāku pētījumu rezultātu izplatīšanu.

5.

Veicināt lomu, kas ir izglītībai un apmācībai kā galvenajam instrumentam, lai sasniegtu sociālās iekļaušanas un sociālās aizsardzības procesa mērķus.