28.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/20


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 233/08

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“ΣΤΑΦΙΔΑ ΗΛΕΙΑΣ” (STAFIDA ILIAS)

EK Nr.: EL-PGI-0005-0707-27.06.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Σταφίδα Ηλείας” (Stafida Ilias)

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Grieķija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Stafida Ilias” ir rozīnes, kas iegūtas no Korintijas (Κορινθία) vīnkoku šķirnes vīnogām; šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas tumšo vīnogu šķirnēm; šīs vīnogas žāvē dabiskos apstākļos saulē vai ēnā. “Stafida Ilias” raksturīgās īpašības, kuras atšķir tās no citām rozīnēm, ir šādas:

ogas ir noapaļotākas, vienveidīgas, izteikti tumšā krāsā,

paaugstināts cukuru un vīnskābes saturs, proti, mazākais cukuru saturs ir līdz 70 %, bet mazākais vīnskābes saturs – līdz 1,69 %; cukuru un vīnskābes koncentrācija var palielināties vēl vairāk atkarībā no laika apstākļiem,

mitruma saturs mainīgs – no 13 līdz 18 procentiem, un 100 g produkta satur 70 līdz 80 g ogļhidrātu.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

“Stafida Ilias” kultūras audzēšana, ražas novākšana (vīnogu novākšana) un žāvēšana norisinās noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā – Ilejas departamentā (Ηλείας νομός).

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

“Stafida Ilias” ražošanas noteiktais ģeogrāfiskais apgabals ir Ilejas departaments, kas atrodas Peloponesā (Πελοπόννησος) (Grieķijas rietumdaļā). Apgabala platība ir 2 618 km2, austrumos tas robežojas ar Arkādijas departamentu (Αρκαδίας νομός), dienvidos – ar Mesinijas departamentu (Μεσσηνίας νομός) un ziemeļos – ar Ahajas departamentu (Αχαΐας νομός), rietumu un dienvidrietumu robeža ir Jonijas jūras (Ιόνιο πέλαγος) piekraste.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Pateicoties augsnes apakškārtas auglībai un īpašiem klimatiskajiem apstākļiem, Ilejas departamenta ražotāji spēj iegūt vienreizīgas kvalitātes produktu.

Dažādās Ilejas departamenta vietās veiktās augsnes analīzes atklāja, ka augsne un tās apakškārta ir bagāta ar humusu, kas labvēlīgi iespaido “Stafida Ilias” attīstību un produkciju. Tajās ir arī paaugstināts kālija saturs, kam ir noteicošā nozīme rozīņu ieguvē, jo kālijs ir barības viela, kuru vīnogulāji patērē visvairāk (pat vairāk nekā slāpekli). Tas piešķir “Stafida Ilias” vīnogām saldu garšu (ir zināms, ka salīdzinošs kālija trūkums ietekmē produkcijas kvalitāti – vīnogas izaug skābenas un zaļas).

Arī meteoroloģiskie apstākļi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā – Ilejas departamentā – labvēlīgi ietekmē vīnogu nogatavošanos un arī ražas novākšanu, kas notiek daudz ātrāk nekā citos rozīņu ražošanas apgabalos. Proti, zemā vasaras temperatūra (vidēji 24 °C) un zemais relatīvā mitruma līmenis vasaras mēnešos (vidēji 73 %) paātrina augļu nogatavošanos. Turklāt īpašie klimatiskie apstākļi Ilejas departamentā (zemais relatīvā mitruma līmenis vasaras mēnešos) kavē rozīnēm īpaši kaitīgu slimību, piemēram, miltrasas, izplatīšanos.

Un, visbeidzot, liela nozīme attiecībā uz produkta kvalitāti ir arī daudzu gadu laikā iegūtajām zināšanām un pieredzes rezultātā radītajai īpašajai audzēšanas agrotehnikai un apstrādes paņēmieniem pēc ražas novākšanas, kurus izmanto Ilejas departamenta rozīņu ražotāji. Gan žāvēšana, pakļaujot augļus tiešai saules staru iedarbībai, gan žāvēšana ēnā ir dabisks žāvēšanas process, ņemot vērā to, ka neizmanto nekādus tehniskus vai mehāniskus līdzekļus, lai veicinātu vai paātrinātu žāvēšanas procesu. Abos gadījumos vīnogas novāc, ievērojot piesardzību, lai nesabojātu ogas. “Stafida Ilias” žāvē bez iepriekšējas mērcēšanas sārmu šķīdumos.

Ilejas departamentā rozīņu žāvēšana notiek tikai šādos divos veidos:

1)

novākto augļu pakļaušana tiešai saules staru iedarbībai uz īpaši iekārtotām virsmām, kuras dēvē par “alonia” (αλώνια) (divās malās ieliektas virsmas ar izvirzījumu un tukšu vidu), kas ir līdzīgas jumtiem;

2)

novāktās ražas žāvēšana ēnā, izmantojot īpašas konstrukcijas, kas notiek daudz lēnāk nekā žāvēšana saulē, taču piešķir rozīnēm skaistāku krāsu. Vīnogas novieto uz konstrukcijām ar niedru pārklājumu, kuras izgatavo no divām koka kārtīm, ko savstarpēji savieno ar trim vai četrām kārtīm. Paralēli konstrukcijas platajām malām uzliek niedres vai ļoti plānus dēļus, uz kuriem savukārt saber novāktos augļus. Vīnogas žāvējas dabiskos apstākļos – tikai apkārtējā gaisa ietekmē.

5.2.   Produkta specifika:

Līdztekus fizikālajām īpašībām (vienveidīgs ogu izmērs, noapaļota forma un izteikti tumša krāsa) “Stafida Ilias” ir arī citas īpašas pazīmes, ar kurām tās atšķiras no citām rozīnēm, proti, palielinātais cukuru (vismaz 70 %) un vīnskābes (vismaz 1,69 %) saturs.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

“Stafida Ilias” ir ekoloģisks Ilejas departamenta produkts, kura īpašības atspoguļo produkcijas ražošanas vietas sevišķos apstākļus.

Īpaši tumšo krāsu un palielināto vīnskābes un cukuru saturu nodrošina augsnes (ar kāliju bagātas augsnes, kuru dēļ rozīnes iegūst palielinātu cukuru saturu) un klimatisko (agrīna nogatavošanās) faktoru kopums, audzēšanas paņēmieni (gredzenveida iegriezuma neesamība), un, protams, ražotāju pieredze produkta žāvēšanā, pakļaujot novāktos augļus tiešu saules staru iedarbībai vai žāvējot tos ēnā, izmantojot īpašas konstrukcijas (žāvēšana ēnā notiek lēnāk, taču tā piešķir rozīnēm izteikti tumšu krāsu).

Liela nozīme ir augsnes un tās apakškārtas īpašībām (palielināts humusa un kālija daudzums), kuras piešķir produktam tādu kvalitāti, kas atšķir to no citos reģionos ražotām rozīnēm, proti, palielinātu cukuru un vīnskābes saturu.

Turklāt Ilejas departamentam raksturīgie klimatiskie apstākļi (piemēram, vidējais relatīvā mitruma līmenis – 73 % vasaras mēnešos) nodrošina vīnogulājiem papildu priekšrocību, nepieļaujot rozīnēm kaitīgu slimību un kaitēkļu izplatīšanos (miltrasa, rūsa, bruņutis utt.). Tāpat arī sausais departamenta klimats lielā mērā labvēlīgi ietekmē rozīņu žāvēšanu pēc vīnogu novākšanas.

Lai gan “Stafida Ilias” izceļas ar savu īpašo kvalitāti, ir jāņem vērā arī reputācija, kuru ir ieguvušas šīs rozīnes.

Ilejas departaments jau izsenis ir cieši saistīts ar rozīņu ražošanu – to audzēšanas vēstures aizsākumi reģionā ir meklējami IV gadsimta p.m.ē. sākumā, un rakstu avotos par to ir atrodamas daudzas norādes. “Stafida Ilias” īpašā kvalitāte Eiropas tirgū ir zināma jau kopš XIX gadsimta. Sākot ar XIX gadsimta pirmo pusi produkcijas eksports jo īpaši veicināja Ilejas specializāciju tik lielā mērā, ka tajā sāka audzēt tikai vienu kultūru, tāpēc visi lauku apvidi atteicās no pašapgādes ekonomikas un pārgāja uz produkcijas ražošanu tirdzniecībai.

1878. gadā “Stafida Ilias” piedzīvoja ļoti lielu pieprasījumu un kļuva īpaši slavena, kad Francijas vīnogulājos ieviesās vīnkoku filoksera (Dactylosphaera vitifolii) un iznīcināja tos. Tā rezultātā Eiropas tirgos, galvenokārt Francijā, tika realizēts liels daudzums rozīņu, vēl vairāk uzlabojot to reputāciju.

Turklāt Ilejas departaments tajā ražoto rozīņu popularitātes kāpuma laikā kļuva arī par svarīgu tirdzniecības punktu, par ko liecina uzbūvētā dzelzceļa līnija, kas savieno Ilejas departamenta centru Pirgu (Πύργος) ar Katakola (Κατάκολο) ostu. Šo dzelzceļu uzbūvēja, lai rozīnes pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk nogādātu no lauka uz ostu, kur tās iekrāva kuģos, lai eksportētu. Dzelzceļa līniju, proti, atzaru Pirga–Katakols, atklāja 1883. gada 3. februārī, un tā bija pirmā dzelzceļa līnija visā Grieķijā.

“Stafida Ilias” reputāciju apliecina arī tirdzniecības dokumenti, kuros ir norādīts, kāds rozīņu daudzums kopš 1912. gada ir eksportēts uz Eiropas valstīm un Ameriku.

Šī reputācija ir saglabājusies līdz pat mūsdienām, jo liela “Stafida Ilias” produkcijas daļa tiek eksportēta ne tikai uz daudzām Eiropas valstīm, kā, piemēram, Apvienoto Karalisti, Vāciju vai Nīderlandi, bet arī ārpus Eiropas Savienības, piemēram, uz Ziemeļameriku.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

http://www.minagric.gr/greek/data/ΠΡΟΔΙΑΓΡΑΦΕΣ%20ΠΡΟΪΟΝΤΟΣ-%2017%2012%202009.zip


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.