28.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 138/34


Paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu lietā COMP/39.398 – Visa MIF

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 138/10

1.   IEVADS

(1)

Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa pārkāpšanas izbeigšanu, un iesaistītās personas piedāvā uzņemties saistības, lai kliedētu bažas, kuras personām paudusi Komisija savā sākotnējā vērtējumā, tad saskaņā ar 9. pantu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti LESD 101. un 102. pantā (1), Komisija var ar lēmumu atzīt šo saistību saistošo spēku attiecībā uz uzņēmumiem. Šādu lēmumu var pieņemt uz noteiktu laiku, un tajā secina, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Atbilstīgi minētās regulas 27. panta 4. punktam Komisija publicē īsu lietas kopsavilkumu un saistību galveno saturu. Ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus termiņā, ko noteikusi Komisija.

2.   LIETAS KOPSAVILKUMS

(2)

2009. gada 3. aprīlī Komisija pieņēma iebildumus pret Visa Europe Limited (turpmāk – Visa Europe), Visa Inc. un Visa International Services Association.

(3)

Iebildumos, kas ir sākotnējs vērtējums Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punkta nozīmē, ir uzsvērts Komisijas sākotnējais viedoklis, ka Visa Europe, kas ir Eiropas banku asociācija, pārkāpa LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, nosakot daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksas (multilateral interchange fee – MIF) veidus, kas tirdzniecības vietās piemērojami pārrobežu un noteiktiem iekšzemes (2) darījumiem, kuri veikti EEZ teritorijā, izmantojot patērētāju maksājumu karti VISA, VISA Electron un V PAY.

(4)

Savstarpējās apmaiņas maksas ir maksas, ko komersanta banka (turpmāk – pieņēmējbanka) maksā kartes turētāja bankai (turpmāk – izdevējbankai) par katru darījumu, kas veikts komersanta tirdzniecības vietā, izmantojot maksājumu karti. Kad kartes turētājs izmanto maksājumu karti, lai no komersanta iegādātos preces vai pakalpojumus, komersants maksā pieņēmējbankai apkalpošanas maksu. Pieņēmējbanka patur daļu no šīs maksas (pieņēmējbankas peļņa), atlikušo maksas daļu iegūst izdevējbanka (MIF), un nelielu daļu – shēmas operators (šajā gadījumā – Visa). Praksē apkalpošanas maksa lielākoties tiek noteikta, balstoties uz MIF.

(5)

Iebildumos bija izteiktas bažas, ka MIF maksu izmantošanas mērķis un sekas ir ievērojami ierobežot konkurenci karšu apkalpošanas tirgos, kas negatīvi ietekmē komersantus un netieši – viņu klientus. MIF maksu piemērošanas dēļ pamatsumma, ko pieņēmējbankas izmanto apkalpošanas maksu noteikšanai, tiek palielināta, kā rezultātā rodas būtiskas izmaksas, kas ir kopīgas visām pieņēmējbankām. Saskaņā ar Komisijas sākotnējo viedokli Visa Europe piemērojamās MIF maksas nav objektīvi vajadzīgas. Ierobežojošās sekas karšu apkalpošanas tirgos pastiprina sekas, kas rodas, piemērojot MIF maksas tīklā un izdevējbanku tirgos, kā arī citu tīkla noteikumu un prakses piemērošanas dēļ (noteikuma Honour All Cards (turpmāk – HACR), nediskriminācijas noteikuma (turpmāk – NDR), pārgrupēšanas un dažādu MIF maksu piemērošanas dēļ pārrobežu pieņēmējbankām salīdzinājumā ar iekšzemes pieņēmējbankām). Turklāt, pamatojoties uz iebildumiem, MIF maksas nav klasificējamas kā izņēmumi saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu, kas paredz preču ražošanu, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem.

(6)

2009. gada 29. maijā iebildumi tika nosūtīti arī Visa Inc. un Visa International Service Association, īpaši pievēršot uzmanību uzņēmumu starpreģionu MIF likmju potenciālajai piemērošanai visiem darījumiem (t. i., ievērojot, ka šīs maksas var būt attiecinātas uz pārrobežu un iekšzemes darījumiem, kas veikti EEZ teritorijā, izmantojot patērētāju maksājumu karti VISA un V PAY) un šo likmju izmantošanai, lai noteiktu HACR un NDR.

3.   IEROSINĀTO SAISTĪBU GALVENAIS SATURS

(7)

Procesā iesaistītās personas nepiekrīt Komisijas sākotnējam vērtējumam. Tomēr, lai kliedētu Komisijas bažas par konkurenci ar tūlītējā debeta funkcijām saistīto karšu nozarē, Visa Europe piekrita uzņemties saistības atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantam.

(8)

Turpmāk ir sniegts īss saistību kopsavilkums, un pilns saistību teksts angļu valodā ir publicēts Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/competition/index_en.html

(9)

Divu mēnešu laikā no saistību lēmuma paziņošanas uzņēmumam Visa Europe tas apņemas noteikt maksimālo apjomu 20 bāzes punkti (0,2 %) gada vidējām svērtajām pārrobežu MIF maksām, kas piemērojamas darījumiem ar tūlītējā debeta funkcijām saistītajām Visa Europe kartēm. Turklāt maksimālais apjoms tiks piemērots atsevišķi katrā EEZ valstī, kur Visa Europe tieši nosaka konkrētas iekšzemes MIF likmes attiecībā uz darījumiem ar tūlītējā debeta funkcijām saistītajām kartēm, un EEZ valstīs, kur pārrobežu MIF likmes tiek piemērotas, ja nepastāv citas MIF likmes.

(10)

Pamatojoties uz pētījumu, ko veica vairāku EEZ valstu centrālās bankas, salīdzinot izmaksas, kas rodas, norēķinoties ar karti un skaidrā naudā, savā sākotnējā viedoklī Komisija uzskata, ka MIF maksas, ko Visa Europe apņēmās piemērot darījumiem ar tūlītējā debeta funkcijām saistītajām patērētāju kartēm, atbilst “komersanta izvēles neietekmēšanas metodoloģijai” (jeb “tūrista pārbaudei”), kas aprakstīta ar ekonomikas nozari saistītos literatūras avotos (3). Šai pārbaudei atbilstošo maksu, ko dēvē arī par līdzsvarošanas maksu, nosaka līmenī, kas neietekmē komersanta izvēli starp maksājumu kartes vai skaidrās naudas pieņemšanu apmaksai. Līdzsvarošanas rezultātā komersantu veiktā maksa nepārsniedz darījumu peļņu, kas rodas, izmantojot karti. Piemēram, peļņa no darījumiem rodas, ja, pieņemot apmaksai maksājumu karti, komersantu izmaksas tiek samazinātas salīdzinājumā ar skaidras naudas norēķiniem (piemēram, tāpēc, ka tiek ietaupītas izmaksas attiecībā uz skaidras naudas transportēšanu un drošību vai tiek samazināts laiks, norēķinoties kasēs). Saskaņā ar atsevišķiem pieņēmumiem (piemēram, cik lielā mērā maksa ir jāsedz karšu turētājiem) tas nodrošinās, ka karšu turētāji veiks maksājumu instrumenta efektīvu izvēli. Šajā gadījumā MIF izmantošana ļaus karšu turētājiem piemērot maksājumu instrumenta izvēli atbilstīgi pareiziem cenu signāliem.

(11)

Turklāt Visa Europe apņemas arī turpmāk īstenot un uzlabot pārredzamības pasākumus, ko Visa Europe valde ieviesa 2009. gada martā. Konkrēti, Visa Europe apņemas:

arī turpmāk piemērot noteikumu, lai novērstu to apkalpošanas maksu pārgrupēšanu, kas piemērojamas vairākām maksājumu karšu sistēmām vai vairākiem Visa Europe karšu veidiem, un pieprasīt pieņēmējbankām atsevišķi norādīt apkalpošanas maksu atbilstīgi dažāda veida kartēm:

arī turpmāk pieprasīt Visa Europe dalībniekiem reģistrēt visas MIF likmes un piemērot tās izejošajiem un ienākošajiem pārrobežu darījumiem:

arī turpmāk publicēt savā tīmekļa vietnē informāciju par visām reģionu un iekšzemes MIF maksām tādā veidā, kas parāda piemērojamu savstarpējās apmaiņas likmi ikvienam darījuma veidam, un pieprasīt pieņēmējbankām informēt komersantus par šo publikāciju:

nodrošināt, ka EEZ teritorijā izsniedzamas komerckartes vizuāli ir pilnībā identificējamas un pieņēmējbanka vai komersants var elektroniski identificēt visas šādas kartes POS terminālos, ja termināls ir tam piemērots:

Visa Europe jau izmanto atsevišķus noteikumus HACR kartēm VISA, VISA Electron un V PAY, t. i., komersanti var brīvi izvēlēties pieņemt apmaksai kartes VISA, VISA Electron un V PAY. Visa Europe nemainīs noteikumu HACR attiecībā uz darījumiem ar tūlītējā debeta funkcijām saistītajām kartēm. Turklāt Visa Europe pieprasīs savām pieņēmējbankām informēt komersantus, ka viņiem ir atļauts pieņemt apmaksai kartes VISA, VISA Electron un V PAY un konkurējošo shēmu kartes:

saglabāt savu pašreizējo nostāju, saskaņā ar kuru komersantiem ir atļauts izmantot dažādu pieņēmējbanku pakalpojumus, lai apstrādātu dažāda veida maksājumu karšu darījumus Visa Europe sistēmā un konkurējošās shēmās.

(12)

Visa Europe apņemas iecelt pilnvarotu uzraudzības personu, kura uzraudzīs Visa Europe rīcību atbilstību uzņemtajām saistībām. Pirms pilnvarotas uzraudzības personas iecelšanas Komisijai ir tiesības apstiprināt vai noraidīt ierosināto kandidatūru.

(13)

Saistības ir spēkā četrus gadus no saistību lēmuma paziņošanas uzņēmumam Visa Europe un paredz pārskatīšanas mehānismu.

(14)

Saistības neattiecas uz Visa Europe spēkā esošajām MIF maksām, kas attiecināmas uz darījumiem ar kredīta un atliktā debeta funkcijām saistītajām patērētāju kartēm; šis jautājums tiks ietverts Komisijas notiekošajā pretmonopola izmeklēšanā, tostarp attiecībā uz Visa Europe iepriekš izmantotajām MIF maksām, kas tika piemērotas darījumiem ar kredīta un atliktā debeta funkcijām saistītajām patērētāju kartēm. Turklāt ierosinātās saistības neierobežo Komisijas tiesības uzsākt vai turpināt izmeklēšanu attiecībā uz citiem Visa tīkla noteikumiem, piemēram, HACR, Visa Europe piemērojamām MIF maksām par darījumiem ar komerckartēm vai starpreģionu MIF maksām.

(15)

Šīs saistības ir attiecināmas tikai uz Visa Europe. Tādējādi pašreiz notiekošā pretmonopola izmeklēšana (sk. iepriekš 6. punktu) pret Visa Inc. un Visa International Service Association, kas tostarp attiecas uz MIF maksām, kas piemērojamas ar tūlītējā debeta funkcijām saistītajām patērētāju kartēm, paliek atklāta, kamēr tiek gaidīts turpmāks Komisijas novērtējums, kurā, iespējams, tiks ietvertas piezīmes, kas saņemtas, atbildot uz šo paziņojumu.

4.   AICINĀJUMS IESNIEGT PIEZĪMES

(16)

Atkarībā no piezīmēm, kas saņemtas, atbildot uz šo paziņojumu, Komisija plāno pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu, ar ko Komisija pasludinātu par saistošām iepriekš apkopotās un Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicētās saistības. Ja saistībās būs izdarītas būtiskas izmaiņas, tiks uzsākta jauna tirgus pārbaude.

(17)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus apsvērumus par ierosinātajām saistībām. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs publikācijas datuma. Ieinteresētās trešās personas tiek aicinātas iesniegt arī piezīmju nekonfidenciālu versiju, kuras tekstā komercnoslēpumi un cita konfidenciāla informācija ir svītrotas un pēc vajadzības aizstātas ar nekonfidenciālu kopsavilkumu vai ar vārdiem “komercnoslēpumi” vai “konfidenciāli”. Pienācīgi pamatoti lūgumi tiks ņemti vērā. Ja piezīmju nekonfidenciāla versija netiks saņemta, Komisija būs tiesīga uzskatīt, ka piezīmes neietver konfidenciālu informāciju.

(18)

Apsvērumus ar atsauces numuru Case COMP/39.398 – Visa MIF var nosūtīt Komisijai pa e-pastu (COMP-GREFFE-ANTITRUST@ec.europa.eu), pa faksu (+32 22950128) vai pa pastu uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Antitrust Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. No 2009. gada 1. decembra EK līguma 81. un 82. pants kļuva par LESD 101. un 102. pantu. Šie divi noteikumu kopumi pēc būtības ir identiski. Šajā paziņojumā atsauces uz LESD 101. un 102. pantu vajadzības gadījumā jāsaprot kā atsauces uz EK līguma 81. un 82. pantu.

(2)  Pašreiz Visa Europe nosaka iekšzemes MIF likmes deviņās valstīs. Pārējās EEZ valstīs iekšzemes MIF likmes nosaka Visa Europe dalībnieki.

(3)  Sk. Žanu Šarlu Roše (Jean-Charles Rochet) un Žanu Tirolu (Jean Tirole), “Must Take Cards and the Tourist Test”, Nr. 496, IDEI Working Papers from Institut d'Économie Industrielle (IDEI), Tulūza, http://idei.fr/doc/wp/2008/must_take_cards.pdf