19.3.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/31

Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 70/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu

“AGNELLO DI SARDEGNA”

EK Nr.: IT-PGI-0105-0097-08.04.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

—		Produkta nosaukums
—		Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valsts prasības
—		Citur – Jaunas atsauces attiecībā uz pārbaudes struktūru

2. Grozījuma(-u) veids:

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i):

3.1. Produkta apraksts:

—

Pašreiz spēkā esošās specifikācijas 4. pantā svītrota tabula ar “Agnello di Sardegna” gaļas fizikāli ķīmisko īpašību rādītājiem un izdalīti 3 nozīmīgi parametri. Faktiski tabulā ietvertie elementi saskaņā ar Sasāri [Sassari] universitātes pētījumu ir attiecināmi arī uz citu sugu dzīvnieku gaļu (piem., cūkas vai liellopu), tādēļ tos nevar izmantot ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmētā produkta raksturošanai, turpretim jaunajā specifikācijā iekļautie parametri raksturo “Agnello di Sardegna” specifiskās īpašības. Šā grozījumu pieteikuma mērķis ir gan pārbaudīt gaļas kvalitātes rādītājus, nosakot pH vērtības, gan arī novērst nevajadzīgas analīzes, kurās nosaka faktiski “neraksturojošas” īpašības, saglabājot divus rādītājus, kas liecina par produkta kvalitāti, – proteīdus un lipīdus.

3.2. Ražošanas metode:

—

Patlaban spēkā esošās specifikācijas 3. panta 2. punktā attiecībā uz dzīvnieku turēšanas apstākļiem vārdu “jābūt” aizstāj ar vārdkopu “var būt”, tādējādi precizējot, ka ziemas naktīs jēri nav obligāti jātur kūtīs. Tas izskaidrojams ar to, ka Sardīnijā maigas ziemas nav reta parādība, un tāpēc jēri naktīs nav jātur zem jumta.

—

Specifikācijas 3. panta 5. punktā grozījumi izdarīti attiecībā uz ganāmpulka vienību identifikāciju, ņemot vērā, ka līdztekus manuālajiem paņēmieniem, kas paredzēti pašreizējā specifikācijā, izmantojamas arī optiskās vai elektroniskās sistēmas, lai identifikācijas sistēmu pielāgotu Kopienas un valsts tiesiskā regulējuma attīstībai ganāmpulka uzskaites jomā. Ar Padomes 2003. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 21/2004, ko Itālija transponēja 2005. gadā, nosaka specifiskākas un stingrākas normas aitu un kazu identifikācijas un uzskaites ziņā, grozot Direktīvu 92/102/EEK.

—

Specifikācijas 3. panta a) punktā iekļauts Sardīnijas “piena” jēru minimālais svars (5 kg), kas pašreizējā specifikācijā nav paredzēts; tajā noteikts tikai maksimālais svars. Norāde par minimālo svaru iekļauta, lai nepieļautu, ka jērus nokauj pārāk jaunus un ar nepilnīgi izveidojušos ķermeni, kuru gaļai nepiemīt specifikācijā paredzētās īpašības. Prasība ievērot minimālo 5 kg svaru garantē, ka jēri ir sasnieguši attiecīgu vecumu (aptuveni 30 dienas), un līdz ar to dzīvnieku fiziskā attīstība ir tāda, ka to muskuļaudi, tauki un gaļas krāsa atbilst aizsargātā produkta ražošanai, kuru apzīmē ar AĢIN “Agnello di Sardegna”.

—

Turpat 3. pantā visiem trim jēru veidiem – “da latte” (“piena jērs”), “leggero” (“vieglais jērs”) un “da taglio” (“izcirtņu (sadalei izcirtņos paredzēts) jērs”) – ieviesta norāde attiecībā uz svaru, kādam jābūt “atdzesētam liemenim bez ādas, bet ar galvu un iekšām”; pašreizējā specifikācijā tas nav norādīts.

—

No 3. panta svītrota norāde “tīrasiņu dzīvnieki/izaudzēti bez krustošanas”, kas bija iekļauta a), b) un c) apakšpunkta pirmajā daļā. Šīs “definīcijas” interpretācija patlaban sniegta 1999. gada 3. augusta likumā Nr. 280, kurā par aitu sugas tīrasiņu vaislinieku uzskata “dzīvnieku, kurš ierakstīts ciltsgrāmatā vai kuru var tajā ierakstīt un kura vecāki pirmajā un otrajā pakāpē ierakstīti tās pašas šķirnes ciltsgrāmatā”. Šāda prasība faktiski nav īstenojama Sardīnijas ganāmpulka atražošanas sistēmas īpatnību dēļ: Sardīnijas aitu populāciju, kas pārsniedz trīs miljonus vienību, veido tikai īpatņi, kas pieder pie Sardīnijas aitu šķirnes. Taču Sardīnijā, tāpat kā pārējā Itālijā, ciltsgrāmatā ieraksta vien ļoti ierobežotu daudzumu dzīvnieku (svarīgākajām šķirnēm – no 3 līdz 5 %), jo ar ciltsgrāmatu iecerēts panākt šķirnes ģenētisko uzlabojumu, un tāpēc ciltsgrāmatā ieraksta reproduktīvos īpatņus, bet neieraksta kaušanai paredzētos dzīvniekus, pie kuriem pieder Sardīnijas šķirnes aitas.

—

Visbeidzot, lai uzsvērtu mātes piena nozīmi jēru barošanā, 3. panta b) un c) punktā attiecībā uz dzīvnieku ēdināšanu iekļauta vārdkopa “ar mātes pienu, ko papildina ar (…)”. No produkta specifikācijas pašreizējā teksta var secināt, ka “vieglos jērus” (7–10 kg) un “izcirtņu jērus” (10–13 kg) nebaro ar mātes pienu, bet vienīgi ar dabīgo svaigo un/vai žāvēto barību. Taču ir acīmredzami, ka pirmajā augšanas posmā (30–35 dienas) jērus baro galvenokārt ar mātes pienu, bet otrajā posmā tiem izēdina arī dabīgo barību, lopbarību un svaigus vai žāvētus graudaugus – iesākumā tikai reizumis un kā piedevu, bet vēlāk pakāpeniski šo devu palielinot. Tādējādi norādes “ar mātes pienu, ko papildina ar (…)” iekļaušana specifikācijā iecerēta kā precizējums, lai novērstu iespēju tekstu saprast dažādi.

3.3. Marķējums:

—	Specifikācijas 6. pantā iekļauts precizējums attiecībā uz 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto liemeņu izciršanu, pievienojot vārdus “vesels vai sadalīts gabalos”.

—

Tāpat 6. pantā iekļauti divi jauni izcirtņu veidi: “pleca daļa, gurna daļa, sānu daļa” un “jaukti gabali”; tie ir Sardīnijas gaļas ražošanas tradīcijas tipiskāko liemeņu sadales gabalu nosaukumi un tāpēc pievienoti specifikācijā jau paredzētajiem rūpnieciskās liemeņu sadales gabalu nosaukumiem. Daži liemeņa sadales gabali (pleca daļa, gurna daļa, sānu daļa) ir īpaši raksturīgi jēram, kuru patērētājs gandrīz vai pēc analoģijas uzskata par “mazo jēru”, kas krasi atšķiras no gaļas jēriem, kuru svars ir ievērojami lielāks un kurus piedāvā citos tirgos.

—	Specifikācijas 8. pantā ievietots īss logotipa apraksts, kā arī paša logotipa attēls, kas agrāk ietilpa pielikumā.

Ievietojot logotipu, 8. panta 3. punktā minētā norāde “iespējamais” aizstāta ar noteikto artikulu “il”.

3.4. Izcelsmes apliecinājums:

—	Tā kā specifikācijā nebija atsauces uz izcelsmes apliecinājumu, atzīts par lietderīgu esošajai specifikācijai pievienot 9. pantu un iekļaut tajā tieši “izcelsmes apliecinājumu”.

—	Visbeidzot, atjaunotas atsauces uz tiesisko regulējumu, grozot 7. pantu “Pārbaudes” un atsaucoties uz Regulu (EK) Nr. 510/2006.

Šis atjauninājums ievietots 4. panta pirmajā daļā.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“AGNELLO DI SARDEGNA”

EK Nr.: IT-PGI-0105-0097-08.04.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Agnello di Sardegna”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids (kā III pielikumā):

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Piedāvājot tirdzniecībā, ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmētajam produktam raksturīgs šāds ārējais izskats: gaļa balta, muskuļšķiedras smalkas, konsistence kompakta, taču vārot gaļa kļūst mīksta un tajā saskatāms nelielā daudzumā esošais cauraugušais speķis; muskuļaudu masa neliela un labi līdzsvarota attiecībā pret kaulu daudzumu.

Pēc organoleptiskajām īpašībām gaļa ir raksturīgi mīksta, sulīga, ar izsmalcinātu aromātu un īpašo smaržu, kas piemīt svaigai jauna dzīvnieka gaļai.

Turklāt gaļai jābūt ar šādām fizikāli ķīmiskajām īpašībām:

pH	lielāks par 6
proteīni (neapstrādātam produktam)	no 13 līdz 20 %
ar ēteri ekstrahējamās vielas (neapstrādātam produktam)	mazāk nekā 3 %

Ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmētais produkts ir tādu jēru gaļa, kuri dzimuši un audzēti Sardīnijā, kuru mātes pieder pie Sardīnijas šķirnes aitām vai šo aitu pirmās paaudzes krustojumiem ar Île-de-France un Berrichon-du-Cher šķirnes gaļas aitām vai citu gaļas ieguves audzēšanas virzienā labi izkoptu un pārbaudītu šķirņu aitām.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

“Piena jērus” (5–7 kg dzīvsvarā) drīkst barot tikai ar mātes pienu (dabīgā zīdīšana), bet “vieglos jērus” (7–10 kg) un “izcirtņu jērus” (10–13 kg) – mātes pienu papildinot ar žāvētu un/vai svaigu dabīgu barību (lopbarību un graudaugiem) un/vai ar Sardīnijas salai raksturīgās dzīvotnes sugu savvaļas augiem.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi drīkst attiecināt vienīgi uz jēriem, kas dzimuši, audzēti un nokauti Sardīnijā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

“Agnello di Sardegna” liemeņu izcirtņu sagatavošana un iepakošana jāveic reģiona ietvaros.

Pārdodot veselus jēru liemeņus, ražošanas apgabalā principā nav noteikts īpašs iepakojums – liemeņus var realizēt veselus, ievērojot spēkā esošos sanitāri higiēniskos noteikumus un to transportēšanai izmantojot piemērotus refrižeratorus.

Ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmēto produktu var piedāvāt tirdzniecībā veselu un/vai sadalītu šādās daļās:

Sardīnijas “piena jērs” (5–7 kg):

1)	vesels liemenis;

2)	pusliemenis: iegūst, ar sagitālu [garenisku] griezumu sadalot liemeni divās simetriskās daļās;

3)	priekšējā vai pakaļējā ceturtdaļa (vesela vai sadalīta gabalos);

4)	galva un iekšas;

5)	pleca daļa, gurna daļa, sānu daļa (veselas liemeņa daļas vai sadalītas gabalos);

6)	jauktu daļu iepakojums (iepakojuma sastāvs jaukts, un to veido iepriekš uzskaitītās jēra ķermeņa daļas);

Sardīnijas “vieglais jērs” (7–10 kg) un Sardīnijas “izcirtņu jērs” (10–13 kg):

1)	vesels liemenis;

2)	pusliemenis: iegūst, ar sagitālu griezumu sadalot liemeni divās simetriskās daļās;

3)	priekšējā vai pakaļējā ceturtdaļa (vesela vai sadalīta gabalos);

4)	galva un iekšas;

5)	“bikses”: abas ciskas – veselas –, ieskaitot astes sakni (labo un kreiso daļu);

6)	“angļu sedli”: mugurējās daļas augšpuse, ieskaitot divas pēdējās ribas un vēdersienas;

7)	sānu daļa: tajā ietilpst arī augšējā pakaļējā muguras daļa;

8)	krusti: tajos ietilpst arī abu pušu filejas daļa;

9)	īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas: tajās ietilpst pleci, garās ribas, kakls un priekšējās daļas īsās ribas;

10)	skausta daļa: abas pleca daļas, kas nav atdalītas no kakla;

11)	gurns: kāja, gurns, gūžas un krustu apvidus, kā arī “jostas” vietas pakaļējā daļa;

12)	gurns bez astes gabala: gūžas un krustu apvidus pakaļējie locekļi, kā arī “jostas” vietas pakaļējā daļa;

citi izcirtņi:

13)	pakaļdaļa: gūžas un krustu apvidus ar pakaļējās daļas pēdējo skriemeli vai bez tā;

14)	fileja: pakaļējā daļa;

15)	“slēgtā” sānu daļa: mugurdaļas priekšpuse ar pirmo un otro ribu pāri;

16)	“vaļējā” sānu daļa: priekšdaļa ar pirmajiem pieciem skriemeļiem;

17)	plecu daļa: vesela;

18)	skausts: kakla apvidus;

19)	īsās ribas: ietilpst arī apakšējais krūšu apvidus;

20)	pleca daļa, gurna daļa, sānu daļa (veselas ķermeņa daļas vai sadalītas gabalos);

21)	jauktu daļu iepakojums (iepakojuma sastāvs jaukts, un to veido iepriekš uzskaitītās jēra ķermeņa daļas).

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmēto produktu tirdzniecībā jārealizē veselu un/vai sadalītu gabalos un iepakotu pa veseliem un/vai sadalītiem liemeņiem ar norādi I.G.P. [AĢIN] vai ar piestiprinātām etiķetēm, uz kurām ar skaidriem un neizdzēšamiem burtiem jābūt attiecīgajos normatīvos paredzētajām norādēm.

Uz vakuumiepakojumiem un citu ar likumu atļautu veidu iepakojumiem jānorāda:

a)	I.G.P. “Agnello di Sardegna” un logotips;

b)	gaļas veids;

c)	izcirtņa nosaukums.

Uz aizsargātā produkta logotipa stilizēti atveidota jēriņa galva un priekškāja. Logotipa ārējās kontūras atgādina Sardīnijas salu. Logotipa “Agnello di Sardegna” uzrakstam izmantota Block burtu garnitūra.

Marķējuma un jēriņa kontūras ir Pantone 350 krāsas salikumā (63 % ciānzilā, 90 % dzeltenā un 63 % melnā krāsa); marķējuma fons ir Pantone 5763 krāsas salikumā (14 % ciānzilā, 54 % dzeltenā un 50 % melnā krāsa).

Aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei nedrīkst pievienot nekādu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts, tostarp arī šādus īpašības vārdus: fine (izsmalcināts), scelto (izmeklēts), selezionato (izlases-), superiore (augstvērtīgs), genuino (autentisks).

Tomēr ir atļauts izmantot tādas patiesībai atbilstošas papildu ģeogrāfiskās norādes kā vēsturiskus ģeogrāfiskos nosaukumus, pašvaldību, īpašumu, ražotņu un uzņēmumu nosaukumus ar atsauci uz jēru audzēšanu, nokaušanu un produkta iepakošanu, ja vien šīm norādēm nav slavinošs vai patērētāju maldinošs raksturs. Minētajām norādēm uz etiķetēm jābūt rakstītām ar burtiem, kuru izmērs nepārsniedz trešo daļu no to burtu izmēra, ar kuriem uzrakstīta norāde I.G.P. (AĢIN).

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Sardīnijas jēru audzēšanas apgabals aptver visu Sardīnijas reģiona teritoriju.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Sardīnijas reģions atrodas uz salas, un tajā ir tipisks Vidusjūras klimats ar mitrām un salīdzinoši siltām ziemām un sausām un karstām vasarām.

Uz salas gandrīz visur jūtama jūras ietekme, un tāpēc vidējās temperatūras ir diezgan mērenas: gada vidējā temperatūra ir no 14 °C līdz 18 °C. Lietus lielākoties līst novembrī un decembrī, turpretim jūlijā un augustā lietus nav gandrīz nemaz; gada pārējā laikā nokrišņu sadalījums ir neregulārs. Gada nokrišņu daudzums nav pārāk mazs (vidēji 500–800 mm gadā).

Sardīnijas raksturīgāko klimatisko faktoru vidū īpaša nozīme ir stiprajiem vējiem: lielākoties ziemā, bet arī citos gadalaikos, taču nepastāvīgi, stipri pūš mistrāls – auksts ziemeļrietumu vējš. Savukārt rudens nogalē no Atlantijas okeāna pūš galvenokārt mēreni un mitri vēji, bet pavasara sākumā no Āfrikas – silti un sausi dienvidvēji.

Tā kā Sardīnija ir samērā izolēta sala, kam nav ciešas saiknes ar tai tuvāko apkaimi, un tajā ir neliels iedzīvotāju skaits, tā faktiski vēl šodien saglabājusi oriģinālus dabas elementus, daudzi no kuriem ir ļoti īpaši: bieži vien ainavas izskatās neskartas, skarbas un liecina par neapdzīvotību; atsevišķas vietas ir tik skaistas un tām piemīt tāda burvība, kas reti sastopama Vidusjūras reģionā. Šā iemesla dēļ lielākās Sardīnijas daļas florā saglabājušās ļoti senas augu sugas, kas citur pārveidojušās vai izzudušas. Lielāko daļu salas teritorijas, kurā pārsvarā izplatīta brīvā ganīšana, ļaujot ganāmpulkiem pārvietoties, kas vienmēr ir bijusi tradicionālā ekonomiskā nodarbe, aizņem ganības, ko veido stepei raksturīgas graudzāles vai krūmu puduri. Sugām bagātāka, plašāka un spēcīgāka augu kopa neapšaubāmi ir Vidusjūras makija [mūžzaļu cietlapju krūmājs], kas raksturīgs Sardīnijas ainavai līdz 800 m augstumā virs jūras līmeņa, vietumis veidojot gleznainus mežiņus, kas aug uz tuksnešainiem piekrastes klintājiem. Makija ir tipiska mūžzaļu augu kopa, kurā ietilpst arī lielāki krūmi – tādā gadījumā to sauc par “augsto makiju”, kurā augošie krūmi, ja augsne ir dziļāka un mitrāka sasniedz 4–5 m augstumu –; šo krūmu raksturīgākie pārstāvji ir oleastri [Olea oleaster] jeb savvaļas olīvkoki, mastikas koki [Pistacia lentiscus], ceratonijas [jeb ragkoki], mirtes, lauri, kadiķi, cistusrozes jeb klinšurozes [Cistus ģints]; gar akmeņainajiem strauju upju krastiem nereti stiepjas oleandru biezokņi. Sastopama arī mazāka makija, kur aug 50 cm augsti krūmi un kas plaši pazīstama ar nosaukumu gariga, kurā izplatīti tādi augi kā salvija, rozmarīns, ērikas, timiāns, irbulene; ievērības cienīgas ir arī pundurpalmu audzes.

5.2. Produkta specifika:

Ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmētajam produktam pirmām kārtām raksturīgi nelieli izmēri: pastāv krasa atšķirība starp jēra gaļu, kas paredzēta ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmētā produkta ražošanai, un aitas gaļu, kura iegūta no dzīvniekiem ar lielāku dzīvsvaru un ar daudzveidīgu izmantojumu un kurai bieži vien raksturīga izteiktā garša, kas patērētāju vidū ne vienmēr ir iecienīta. Atšķirībā no šādas gaļas, ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmētajam produktam vienmēr ir patīkama garša, jo tajā esošie tauki satur tikai nedaudz piesātināto taukskābju, kas savukārt veicina nepiesātināto taukskābju veidošanos (tas saistīts ar jēru barošanu ar mātes pienu brīvajās ganībās), kuras ir vieglāk sagremojamas un piešķir gaļai patīkamu garšu.

Tauku klātbūtne liemeņos ir dabīgs gaļas papildinājums, un lielākā to daļa vārot izkūst, padarot gaļu patīkami maigu un gardu, bet jo īpaši – mīkstāku un sulīgāku. Tādējādi ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmētais produkts ir atšķirīgs – gaļa ir mīksta un balta, ļoti aromātiska, izcili labi sagremojama un liesa.

Šī gaļa ir ideāls pārtikas produkts ne tikai garšas īpašību dēļ, bet arī uzturvērtības ziņā, jo tā bagāta ar augstvērtīgiem proteīniem. Šādu īpašību dēļ šī gaļa sevišķi ieteicama to cilvēku diētai, kuriem vajadzīga viegla barība, bet ar augstu enerģētisko vērtību.

Ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmētais produkts ir bioloģiski vesels, pilnīgi brīvs no ķīmiskas vai biotiskas izcelsmes piesārņotājiem. Tā kā šie jēri ir ļoti jauni, tos nepiebaro piespiedu veidā, tie necieš no vides radīta stresa un tiem nedod hormonu preparātus, jo tie ganās “zem klajas debess” pilnīgi dabiskā vidē.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

“Agnello di Sardegna” raksturīgās īpašības cieši saistītas ar izcelsmes teritoriju.

Izteiktā, savvaļas dzīvnieku gaļai raksturīgā garša piemīt tādu jēru gaļai, kuri audzēti brīvās ganībās un ēdināti ar mātes pienu un dabīgu barību. Faktiski Sardīnijas jērus audzē pēc ekstensīvās metodes un saskaņā ar brīvo turēšanu, un līdz ar to pilnīgi dabiskā vidē, kurai raksturīgi plaši, saulaini klajumi, bieži vēji un Sardīnijas klimats.

Aitu turēšana “zem klajas debess” izšķirošā veidā nosaka Sardīnijas jēru barības līdzekļu avotu: “piena jērus” baro tikai ar mātes pienu, bet vēlāk, kad tie paaugas un brīvi seko līdzi mātei ganībās, to uzturu papildina dabīgā barība, zālāji, savvaļas sugu augi un aromātiskie augi, kas raksturīgi salas dzīvotnei. Gadu gaitā Sardīnijas aitas pielāgojušas savu bioloģisko un reproduktīvo ciklu tās vides apstākļiem, kurā tās dzīvo, tāpēc atnešanās notiek galvenokārt rudens nogalē, kas sakrīt ar pirmajiem lietiem un tam sekojošo zaļās augu segas atmodu. Šo iemeslu dēļ Sardīnijas jēru gaļa organoleptisko īpašību ziņā ir sevišķi iecienīta. Turklāt jēru ēdināšana ar mātes pienu ne tikai ietekmē tauku daudzumu, bet arī to kvalitāti. Faktiski ar zīdīšanu uzņemtie tauki nosaka dzīvnieka ķermeņa lipīdu sastāvu visā tā augšanas laikā.

Turklāt turēšana “zem klajas debess” ir ķīla tam, ka dzīvnieki izaug veselīgi, jo tiem ir attīstībai piemērota fiziskā aktivitāte tādā dabas vidē kā Sardīnija, kurai raksturīgi plaši klajumi, lielu rūpniecības objektu trūkums un zema teritorijas apdzīvotība. Sardīnijas teritorijai ir kopēja iezīme, kas piešķir tai reti sastopamu viendabīgumu: tālu pārskatāmi apvāršņi kultūrā audzētu koku trūkuma dēļ, kas nemitīgi atgādina par ganību saimniecības lielo nozīmi. Šāda vides ainava nemaldina: Sardīnija ir ganu sala; ganību saimniecība ir salas nozīmīgākais ienākumu avots, kas tālu pārsniedz visus pārējos. Faktiski 40 % Itālijas aitu ganāmpulku atrodas Sardīnijā, 16 410 aitkopības uzņēmumiem visā salas teritorijā kopumā ir 3 294 044 dzīvnieki.

Tādējādi Sardīnija joprojām ir ganu sala, kāda tā bijusi daudzus gadsimtus. Ganību lopkopība Sardīnijā aizsākusies jau pirms nuragu laikmeta [pirms bronzas laikmeta]: nuragu (nuraghi – nostiprinātas akmens mītnes senajā Sardīnijā) iekšienē atrastas senāko piena apstrādē izmantojamo priekšmetu atliekas. Vēlākajos gadsimtos daudz rakstu liecību ir no romiešu laikmeta. Sardīnijas aitu šķirne iedzīvojusies teritorijā ilgstošā pielāgošanās procesā; šķirne ir izkopta aitkopju gadsimtiem ilgā darba pieredzē un būtībā ir rezultāts, kas panākts ilgstošā cilvēku, teritorijas un dzīvnieku sugu savstarpējā mijiedarbē.

Ganību lopkopju rūpība un saudzība dzīvnieku audzēšanā mūsdienās ir tāda pati kā agrākajos gadsimtos. Un tieši šādā veidā – strādājot tāpat kā agrāk – Sardīnijas aitu šķirnes tīrība un kvalitāte ir saglabājusies pilnīgi nemainīga un neatkārtojama. Kāda bijusi senāk, tāda tā ir arī šodien.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu iesniegšanas procedūru, aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Agnello di Sardegna” atzīšanas pieteikumu 2008. gada 3. janvārī publicējot Itālijas Republikas oficiālā vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 2. numurā.

Ražošanas specifikācijas konsolidētā versija ir pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg

vai

tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12 lpp.