16.2.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 38/13 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
2010/C 38/09
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam (1). Komisijai ir jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
VIENOTS DOKUMENTS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“PORC DE FRANCHE-COMTÉ”
EK Nr.: FR-PGI-005-0504-04.11.2005
AĢIN ( X ) ACVN ( )
1. Nosaukums:
“Porc de Franche-Comté”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts:
Francija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:
3.1. Produkta veids:
1.1. grupa. |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):
“Porc de Franche-Comté” (Franškontē cūkgaļa) ir svaiga atdzesēta gaļa, ko iegūst no cūkām, kuru barības pamatā ir sūkalas un kuru minimālais kaušanas vecums ir 182 dienas (kas atbilst vidējam kaušanas vecumam no 190 līdz 200 dienām), un kuru liemeņa svars tūlīt pēc nokaušanas ir vismaz 75 kg (bez augstākās svara robežas).
Gaļas ieguvei audzē cūku mātītes un kastrētus vīriešu kārtas īpatņus, atlasot pēc šādiem ģenētiskajiem kritērijiem:
— |
nobarojamajām sivēnmātēm nav halotāna gēna, |
— |
no vepriem noslēguma posmā var iegūt labas kvalitātes viendabīgu gaļu rozā krāsā, |
— |
pret halotānu jutīgu gaļas cūku daudzums nedrīkst pārsniegt 3 %, un visām cūkām jābūt bez Rn- alēles. |
Franškontē cūkgaļu atlasa no visām kautķermeņa daļām (liemenis, atgriezumi, patēriņa tirdzniecībai paredzētās daļas), lai garantētu, ka gaļa ir bez ārējā izskata defektiem (apmatojums, ādas ieplēsumi, asins plankumi, hematomas, kaulu lūzumi, svešķermeņu klātiene). Atlases pamatā ir arī gaļas krāsa (izslēdz tumšas un gaišas krāsas gaļu) un kautķermeņa tauku kvalitāte – tiem jābūt gaišiem un stingriem (gaļa ar gaļīgiem un eļļainiem taukiem netiek pieņemta). Visbeidzot, gaļas kvalitāti nodrošina, sašķirojot gaļu pēc galīgā pH līmeņa.
3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):
Franškontē cūku barības pamatā ir sūkalas. Tās ir siera ražošanas blakusprodukts, kura daļai sausajā barībā jābūt no 15 līdz 35 %, un to var izmantot neapstrādātā, koncentrētā vai sausā veidā.
Papildus sūkalām liela nozīme cūku barības vajadzību apmierināšanai ir labībai un no tās iegūtajiem produktiem: papildu barību veido vismaz 50 % labības un tās blakusprodukti, kuru sastāvā ir vismaz 25 % labības, un augu izcelsmes proteīni attiecīgi līdzsvarotā proporcijā ar aminoskābēm. Linolskābes daudzums barībā ir ierobežots un kopumā nedrīkst pārsniegt 1,7 %; linolskābe var pasliktināt tauku kvalitāti.
3.4. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:
Cūkgaļu “Porc de Franche-Comté” realizē svaigu un atdzesētu, iepakojumā vai bez tā, un šādā veidā:
— |
liemeņi, |
— |
pirmās šķiras izcirtumi, |
— |
otrās šķiras izcirtumi. |
3.5. Īpaši noteikumi marķēšanai:
Produkta marķējuma obligāta sastāvdaļa ir:
šāda tirdzniecības zīme: “Porc de Franche-Comté”.
4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:
Cūkas, no kurām iegūst “Porc de Franche-Comté” cūkgaļu, pavairo, audzē un kauj tikai Franškontē reģionā, ko veido Dū (Doubs) (25), Juras (Jura) (39) un Augšsonas (Haute-Saône) (70) departaments, kā arī Belforas teritorija (Territoire de Belfort) (90).
Kaušana ģeogrāfiskajā apgabalā ļauj mazināt dzīvniekiem stresu, ko var izraisīt pārvadāšana, kā arī garantēt maksimālu gaļas tehnoloģisko kvalitāti.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:
5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:
Franškontē atrodas starp upēm Ronas (Rhône) un Reinas (Rhin) upi, un to norobežo divi kalnu masīvi, kas lielā mērā nosaka tās ainavu: Juras (Jura) kalni austrumos un Vogēzu (Vosges) masīvs ziemeļos. Rietumos reģiona ainavu veido zemienes līdzenumi, kurus šķērso divi galvenie reģiona ūdensceļi – Sona (Saône) un Dū (Doubs), un austrumu virzienā līdzenumus citu pēc cita nomaina divi plato, kas tālāk ir savienoti ar Juras kalnu grēdu.
Šajā teritorijā notiek galvenokārt lauksaimnieciskā darbība, kas Franškontē ir vērsta lielākoties uz liellopu audzēšanu, un dominējošā nozare ir piensaimniecība. Franškontē ir ļoti attīstīta tādu siera veidu ražošana, kas apzīmēti ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem. Šajā teritorijā darbojas arī ļoti daudz siernīcu (kuru vietējais nosaukums ir “fruitières”).
Siernīcu darbības rezultātā tiek iegūtas piena serums (sūkalas), kas ir augstākās kvalitātes izejviela dzīvnieku barībai: tajās ir maz taukvielu un nepiesātināto taukskābju, bet salīdzinoši daudz lizīna un treonīna, kā arī aminoskābju, kas ir ļoti nepieciešamas dažu sugu dzīvniekiem. Tāpat arī, pateicoties nelielo sierotavu attīstībai, sūkalas var izmantot uz vietas bez nepieciešamības tās pārvadāt un dzesēt, kā rezultātā Franškontē teritorijā varēja attīstīties cūkkopība, par barības bāzi izmantojot sūkalas.
Vietējās cūkkopības produkciju realizē galvenokārt reģionālajos noieta tirgos. Franškontē cūkgaļu realizē gan svaigas gaļas veidā, gan arī kā izejvielu, piegādājot to sālītu gaļas izstrādājumu ražotājiem.
5.2. Produkta specifika:
“Porc de Franche-Comté” cūkgaļai ir raksturīgas turpmāk minētās specifiskās īpašās.
“Porc de Franche-Comté” cūkgaļai ir miesnieku atzītas īpašības attiecībā uz gaļas ražību un vieglu pārstrādājamību:
— |
gaļai ir ļoti labs izskats, skaista krāsa un laba konsistence, |
— |
nav eksudāta ne muskuļaudos, ne izcirtumos, |
— |
pēc pagatavošanas gaļa iegūst šādas īpašības: karbonāde kļūst mīksta, pēc konsistences šķiņķa ir stingrs, tas ir sulīgs ar tīru un ļoti patīkamu smaržu, speķis ir stingrs un gaišā krāsā. |
Šī Franškontē cūkgaļas kvalitāte ir saistīta ar dažādiem faktoriem: ģenētiskajiem rādītājiem, pārvadāšanas un kaušanas apstākļiem, barošanu, dzīvnieku vecumu un svaru kaušanas brīdī.
Kvalitāte un ģenētiskie faktori
“Porc de Franche-Comté” cūkgaļu iegūst no kastrētiem vīriešu kārtas īpatņiem (lai nepieļautu nepatīkamu aromātu, ko var radīt nekastrētu tēviņu gaļa), kā arī mātītēm, kuras neizmanto reprodukcijai, un dzīvniekus atlasa pēc diviem galvenajiem gēniem, kas būtiski ietekmē tehnoloģisko kvalitāti: gēns, kas nosaka jutīgumu pret halotānu (hal) jeb jutību pret stresu, un kas ir PSE (Pale, Soft, Exsudative [bāls, gaļīgs, ar eksudātu]) sindroma pamatā un RN gēna Rn-alēle (nosaka pastiprinātu gaļas skābenumu), kas gaļu dara skābenu.
Kvalitāte un audzēšanas apstākļi
Līdztekus dzīvnieku ģenētiskajiem faktoriem saražotās gaļas kvalitāti ietekmē arī tas, ka dzīvniekus, no kuriem iegūst AĢIN “Porc de Franche-Comté”, audzē Franškontē reģionā īpašos apstākļos (tās baro ar sūkalām, tām ir ilgs audzēšanas laiks).
Tādējādi ir pierādīts, ka barības enerģētiskā vērtība, ko nodrošina sūkalas, var uzlabot gaļas kvalitāti, veicinot lēnaudzību un tā radot iespēju kaut dzīvniekus, tiem sasniedzot lielāku vecumu, kā rezultātā gaļa ir labāk nobriedusi. Turklāt sūkalas ir viens no cūkas kautķermeņa taukvielu kvalitāti noteicošajiem faktoriem.
Turklāt ir pierādīts arī, ka kaušana lielākā vecumā (Franškontē sugas cūkām vismaz 182 dienu vecumā) un pieauguša dzīvnieka kautķermeņa svars (Franškontē sugas cūkām vismaz 75 kg) uzlabo gaļas kvalitāti, jo īpaši muguras cietā speķa stingrumu un biezumu. Turklāt kautķermeņa svars un kaušanas vecums, kas ir saistīts ar cūku ēdināšanas īpatnībām, ļauj uzlabot cūkgaļas taukaudu organoleptiskās īpašības. Cūkas taukos līdz ar cūku vecumu un svaru pastiprinās nepiesātināto lipīdu dubultsaišu piesātināšanās.
Franškontē cūkgaļas labo kvalitāti nosaka arī pārvadāšanas un kaušanas apstākļi, kurus nodrošina tādus, lai mazinātu dzīvnieku stresu.
Visbeidzot, Franškontē cūku ēdināšanas apstākļi ļauj samazināt nepiesātināto taukskābju koncentrāciju gaļā, tādējādi veicinot gaļas un no tās izgatavoto izstrādājumu organoleptisko īpašību uzlabošanos. Ir pierādīts, ka nepiesātināto taukskābju peroksidācijas rezultātā žāvēta šķiņķa speķa slānī var parādīties oranžas krāsas plankumi un mainīties gaļas aromāts, izdaloties ketoniem un aldehīdiem, kas rada kodīgu smaku. Ievērotā prakse veicina nepiesātināto lipīdu daļas samazināšanos gaļā, nodrošinot arī tās vizuālo kvalitāti un patīkamu smaržu.
Laika gaitā iegūta reputācija
Kopš 19. gadsimta cūkkopība šajā reģionā attīstījās, izmantojot sūkalas, ko saražoja vietējās sierotavas, kuras kļuva par Franškontē lauksaimniecības nozares specializāciju.
Saikne starp siera un cūkgaļas ražošanu ir saglabājusies līdz pat mūsdienām, un reģiona cūkkopji joprojām cieši sadarbojas ar dažādām Franškontē ACVN sieru ražotnēm (“Comté”, “Morbier”, “Mont d’Or”, “Bleu de Gex”). Tāpat arī cūkkopība nodrošina noieta tirgus siera ražotnēs iegūto sūkalu realizācijai un ir arī organiskā mēslojuma papildus avots piena lopkopībai, kas to izmanto ganību mēslošanai. Ir izveidojusies vietējā ekonomikas sistēma, kurā šīs divas nozares ir savstarpēji atkarīgas, šādi nodrošinot abu nozaru līdzsvaru.
Franškontē cūkgaļa ir paredzēta reģionālā tirgus vajadzību apmierināšanai, piedāvājot svaigu gaļu patērētājiem, kā arī izejvielu pārstrādātājiem.
5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN), vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):
Cūkgaļas ražošana Franškontē ir attīstījusies līdztekus vietējās siera ražošanas attīstībai.
Franškontē piensaimniecības nozares īpatnība ir reģionālās cūkgaļas ražošanas attīstības veicināšana. Tas, ka siera ražotnes šajā apgabalā ir nelielas, vairo interesi izmantot sūkalas uz vietas, tādējādi nav vajadzības nodarboties ar to pārvadāšanu un dzesēšanu; tāpēc Franškontē patlaban ir vienīgais Francijas reģions, kurā lielu daļu sūkalu izmanto cūku ēdināšanai.
No gandrīz 1 000 miljoniem litru piena, ko pārstrādā aptuveni 180 reģionālās siera ražotnes, iegūst apmēram 850 miljonus litru sūkalu, un tiek lēsts, ka vienu ceturto daļu šā daudzuma patērē cūkkopības nozare.
Tas savukārt ir cieši saistīts ar atsevišķu lopkopības sistēmu izveidi, piemēram, piena cauruļvadu uzstādīšanu starp siera ražotnēm un cūku fermām, lai sūkalas nevajadzētu pārvadāt ar autotransportu, kā arī vircas piegādi no cūku fermām piensaimniecības kooperatīvu biedriem, kas to izmanto pļavu mēslošanai.
Turklāt kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem reģionālajā lopkopībā tika ieguldīti lieli līdzekļi, lai saskaņotu sūkalu izmantošanu ar mūsdienu cūkkopības prasībām, un patlaban gandrīz 2/3 cūku audzēšanas novietņu Franškontē izmanto sūkalas (apmēram 70 000 novietnēs gada laikā izaudzē 190 000 cūku). Turklāt ir izejvielu un produkcijas līdzsvars starp cūku fermām, kuras izmanto sūkalas, un piena pārstrādes ražotnēm.
Pastāv acīmredzama saikne starp cūkgaļas ražošanu un Franškontē reģionu, kurā sūkalu pieejamību cūkkopības vajadzībām nodrošina Franškontē siera ražošana. Ēdināšanas režīms, kas izstrādāts, izmantojot cūku barošanai sūkalas un nodrošinot to ilgāku augšanu (vecāki dzīvnieki ar lielāku svaru), ir tieši saistīts ar Franškontē, tādējādi Franškontē cūkgaļa iegūst specifiskas īpašās, proti, gaļa ar labu konsistence un tikpat kā bez eksudāta, skaistā krāsā ar stingru gaišas krāsas speķi. Šo gaļu ir ļoti iecienījuši vietējie Franškontē patērētāji, kas atzinīgi atsaucas par tās kvalitāti un augstu vērtē tās vietējo izcelsmi.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju:
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)
http://www.inao.gouv.fr/repository/editeur/pdf/IGP2008/CDCPorcDeFrancheComte.pdf
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.