3.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/8

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 27/07

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu

“FOURME D’AMBERT” JEB “FOURME DE MONTBRISON”

EK Nr. FR-PDO-0117-0119-30.03.2006

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

—		Produkta nosaukums
—		Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valsts prasības
—		Citur [precizēt]

2. Grozījuma(u) veids:

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienotais dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(i):

3.1. Nosaukums:

Nosaukumu “Fourme d’Ambert” jeb “Fourme de Montbrison” aizstāj ar nosaukumu “Fourme d’Ambert”.

Grozījums attiecas arī uz specifikācijas pārējo daļu.

Šie abi nosaukumi faktiski attiecās uz diviem dažādiem produktiem. Šis grozījums ļauj ACVN “Fourme d’Ambert” atšķirt no ACVN “Fourme de Montbrison”.

3.2. Apraksts:

Produkta apraksta pirmo daļu groza, precizējot, ka “Fourme d’Ambert” ir (…) pelēkas vai gaiši pelēkas krāsas siers ar pelējuma sēņu veidotu kārtu, uz kuras var būt baltas, dzeltenas un sarkanas krāsas appelējumi, kā arī zilgani pelējuma iekrāsojumi. Baltas krāsas vai krēmkrāsas siera masai ir spraugas, un to caurauž vienmērīgi izkliedēts gaiši zilas vai zaļas krāsas pelējums.

Apraksta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Siers, kam piešķirts kontrolētas cilmes vietas nosaukums “Fourme d'Ambert”, izgatavots no govs piena, kas sarecināts ar himozīnu; tas ir cilindriskas formas siers 17 līdz 21 cm augstumā un 12,5 līdz 14 cm diametrā, ar svaru no 1,9 līdz 2,5 kg, ar zila pelējuma cauraustu siera masu, nepresēts, termiski neapstrādāts, fermentēts un sālīts.

Tauku saturs ir vismaz 50 grami uz 100 gramiem siera pēc pilnīgas izžāvēšanas, un sausnas svars tajā nedrīkst būt mazāks par 50 gramiem uz 100 gramiem nogatavināta siera.”

Pamatojums

Šāda redakcija ļauj uzlabot siera aprakstu – norādīts siera izmērs un svars, kā arī precīzāk raksturots siera garozas un masas izskats.

3.3. Ģeogrāfiskais apgabals:

Specifikācijas 3. punkts aizstāts ar šādu tekstu:

“Siera “Fourme d’Ambert” ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst:

—

produkta vēsturiskās izcelsmes apgabals, ko veido Forēzas [Forez] Hautes Chaumes – Forēzas kalnu augšējā daļa, kas atrodas Luāras [Loire] un Pijdedomas [Puy de Dôme] departamentā. Gan ģeomorfoloģiskajā, gan arī botāniskajā ziņā tas ir apvidus ar skaidri izteiktu dabas apstākļu savdabību. Hautes Chaumes ir plaši klajumi, kas atrodas uz granīta pamatieža, un klimatu tajos ietekmē gan kontinents, gan okeāns. Vietējie apstākļi, kā arī pašreizējās un pagātnē vērotās zemes platību apganīšanas īpatnības ietekmējušas dažādo augu kopu izveidošanos: tajā sastopami gan zālāji un pļavas, gan landi, kurus lielākoties klāj mellenāju, virsāju un irbuleņu audzes, gan landi ar klintāju rasaskrēsliņu un parasto zileņu audzēm, gan arī mitrāji un kūdrāji. Hautes Chaumes ir arī apvidus, kur sastopamas jas jeb jasseries (alpīnajām pļavām raksturīgās ganu būdiņas tādā augstumā virs jūras līmeņa, kādā pastāvīgos mitekļus nebūvē) – ar seno furmas [fourme] izgatavošanas tradīciju saistītās ganību saimniecības liecinieces.

—

Perifēriskais apgabals savukārt atbilst ražotņu izplatībai XX gadsimta sākumā. Tas saistīts ar tādām saimnieciskās darbības nozarēm, kuras lielā augstuma virs jūras līmeņa un nogāžu slīpuma dēļ var attīstīties kalnu apvidū. Tur sastopamas galvenokārt kristālisko vai vulkānisko iežu plakankalnes, kas mijas ar kalnu ielejām, kur saimnieciskās dzīves pamatā ir liellopu audzēšana.

Piena ieguve, siera ražošana, nogatavināšana un glabāšana vismaz 28 dienas pēc piena sarecināšanas ar himozīnu notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā ietilpst kopsavilkumā uzskaitīto pašvaldību teritorija.”

Pamatojums

Darbs, kas veikts “Fourme d’Ambert” specifiskuma izkopšanā, vedināja pārskatīt ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauto pašvaldību sarakstu saskaņā ar še iepriekš minētajiem kritērijiem.

Sākotnējais “Fourme d’Ambert” ražošanas apgabals, kurā ietilpa 858 pašvaldības, pēc pārskatīšanas tika samazināts par 495 pašvaldībām.

3.4. Izcelsmes apliecinājums:

Pievienotas šādas rindkopas:

“Visiem uzņēmējiem, kas vēlas iesaistīties visā “Fourme d’Ambert” ražošanas procesā vai kādā tā daļā – piena savākšanā, pārstrādē vai siera nogatavināšanā –, ir jāiesniedz paziņojums ar identifikācijas datiem. Paziņojumu apstiprina un iereģistrē grupa.

Katram uzņēmējam jānodrošina kompetentajām iestādēm piekļuve reģistriem, kā arī visiem citiem dokumentiem, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu piena un siera izcelsmi, kvalitāti un ražošanas apstākļus, jo īpaši ikdienas uzskaites žurnālam, kurā reģistrēti piena un siera ieejas un izejas dati, vai jebkuram citam līdzvērtīgam dokumentam.

Nogatavināšanas pagrabu ekspluatētājiem jāuztur īpašs reģistrs vai līdzvērtīgi uzskaites dokumenti, kuros reģistrēti ieejas un izejas dati ar šādām norādēm: sadurstīšanas datums, sieru skaits un partiju numuri, datums, kurā siers izvests no pagrabiem vai nogatavināšanas telpām pēc nogatavināšanas perioda beigām.

Veicot kontroli attiecībā uz tāda produkta īpašībām, kam ir piešķirts cilmes vietas nosaukums, tiek veikta analītiskā un organoleptiskā pārbaude, kuras mērķis ir pārliecināties par pārbaudei nodoto produktu kvalitātes un tipisko īpašību atbilstību prasībām.”

Pamatojums

Šie precizējumi labāk nodrošina produktu izcelsmes kontroli un pārraudzību. Tie saskaņoti, lai atbilstu 2007. gadā grozītajiem valsts tiesību aktiem cilmes vietas nosaukumu kontroles jomā.

3.5. Ražošanas metode:

Šajā daļā, kas uzrakstīta citādā redakcijā un izkārtota apakšdaļās, ir ieviests īpaši daudz precizējumu salīdzinājumā ar iepriekšējo specifikāciju. Iepriekšējais teksts aizstāts ar šādu.

Piena ražošana

a) Pamatbarība

“Visa gada garumā slaucamo govju pamatuzturs ir lopbarība, kas iegūta tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā.”

“No šā noteikuma pieļaujams atkāpties sausuma laikā, neparedzētu laika apstākļu vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ.”

“Dzīvnieku ēdināšanā izmantojama visu veidu lopbarība, izņemot krustziežu dzimtas augus.”

“Uztura pamatā ir svaiga ganību zāle, vītināta zāle, vālos apkaltēta zāle vai skābsiens.”

“Laikā, kad dzīvniekus nelaiž ganībās, slaucamo govju ganāmpulkā vidēji katram dzīvniekam vismaz 3 kg barības sausnas jāizbaro siena veidā.”

Pamatojums

Šie precizējumi iekļauti, lai slaucamo govju ēdināšanas prasību izpilde padarītu ciešāku siera saikni ar apgabalu, kurā izgatavo produktu ar šo ACVN.

b) Ganāmpulka turēšanas apstākļi un ganības

“Ganību periodā ir aizliegts pastāvīgi turēt dzīvniekus tikai kūtī, kā arī audzēt tos mākslīgos apstākļos, nelaižot ārā.”

“Laikā, kad pieejama svaiga ganību zāle, obligāta ir govju ganīšana ganībās, tiklīdz to atļauj laika apstākļi.”

Pamatojums

Šie precizējumi iekļauti, lai slaucamo govju ganīšanas apstākļu noteikšana padarītu ciešāku siera saikni ar apgabalu, kurā izgatavo produktu ar šo ACVN.

c) Papildbarība

“Slaucamo govju ganāmpulkā katrai govij vidēji gadā papildbarības un barības piedevu veidā nedrīkst izēdināt vairāk kā 1 800 kg barības sausnas.

Papildbarība un barības piedevas ir šādas:

—	visu veidu labība un tās blakusprodukti,

—	kukurūzas vālītes,

—	visu veidu lopbarības rauši bez urīnvielas piedevas,

—	kaltēta lucerna, žāvētas bietes, sūkalas, melase, proteīnaugu un eļļasaugu sēklas,

—	sāls, minerālvielas, mikroelementi un vitamīni.

Aizliegts izbarot jebkādu piedevu, lai tieši mainītu piena sastāvu.”

Pamatojums

Papildbarība (pārējie barības līdzekļi, kas nav lopbarība: labība, minerāli u. c.) ir nepieciešama piena ražošanai. Šā nosaukuma siera ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā augus papildbarības ieguvei kultivē ļoti reti. Tos nevar aizliegt, bet jāizveido atļauto barības līdzekļu saraksts, lai nepieļautu tādas papildbarības izēdināšanu, kas varētu nevēlami ietekmēt piena kvalitāti. Turklāt šīs papildbarības un piedevu daudzums ir ierobežots, lai veicinātu ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtās pamatbarības izēdināšanu.

d) saimniecībā izslauktā piena glabāšana

“Pēc slaukšanas pienu glabā dzesējošās tvertnēs.”

“Uzglabāt pienu saimniecībā nedrīkst ilgāk par 48 stundām pēc pirmā slaukuma.”

Pamatojums

Šo precizējumu mērķis ir garantēt piena kvalitāti saimniecībā un – pirms pirmajiem ražošanas procesa posmiem – sierotavā.

Piena pārstrāde

“Pirmo pasākumu piena pārstrādei sierā veic 24 stundas pēc piena ievešanas cehā.”

“Piena iebiezināšana, pirms sarecināšanas to daļēji atbrīvojot no ūdeni saturošās daļas, ir aizliegta.”

“Piena tauku satura izlīdzināšana un piena homogenizēšana ir atļauta, taču piena olbaltumvielu satura izlīdzināšana ir aizliegta.”

“Piena sākotnējā nogatavināšana, kā arī termiskā apstrāde ir atļauta.”

Pamatojums

Ražošanas apstākļu kopums attiecībā uz piena pārstrādi aprakstīts precīzi, lai nodrošinātu labāku šā posma regulējumu.

Pārstrāde

“Pelējumu veidošanos siera masā panāk, ievadot Penicillium roqueforti sēņu kultūru.”

“Līdztekus piena produktiem kā izejvielai vienīgās atļautās sastāvdaļas vai ražošanas piedevas, ko drīkst pievienot pienam un ražošanas procesā, ir himozīns, nekaitīgas baktēriju, rauga un pelējumu kultūras, kalcija hlorīds, kā arī sāls.”

“Piena sarecināšanu ar siera raugu veic temperatūrā no 30 °C līdz 35 °C. Sarecināt drīkst vienīgi ar himozīnu.”

“Tālākajā gaitā veiktie dažādie posmi – “coagulum jeb recekļa” sagriešana, siera graudu maisīšana, iepildīšana veidnē, sūkalu notecināšana, sālīšana notecināšanas beigu daļā – aprakstīti turpmākajās rindkopās:

—	Sarecināto pienu, ko sauc par “coagulum jeb recekli”, sadala, sagriežot aptuveni 1 vai 2 centimetrus lielos graudos, veidojot tā sauktos “kukurūzas graudus”, tādējādi pabeidzot siera apstrādi piena vannā.

—	Recekļa–sūkalu maisījumu vairākkārt apmaisa un nostādina, līdz iegūst pietiekami notecinātus siera graudus.

—	Daļu sūkalu var notecināt pirms iepildīšanas veidnē.

—	Siera masas iepildīšanu veidnē veic pēc pirmās notecināšanas uz audekla vai izmantojot sistēmu, kas būtu līdzvērtīga tai, kādu lieto, sieru izgatavojot saimniecībā uz vietas.

—	Notecināšanu telpā, kurā temperatūra ir no 18 °C līdz 25 °C, veic bez presēšanas un pastāvīgi apvēršot 24 līdz 48 stundu laikā.

—	Sālīšanu veic notecināšanas beigās, pēc siera izņemšanas no veidnes iegremdējot to sālījumā un/vai sālot ar sauso paņēmienu.”

“Ceturtajā dienā pēc sarecināšanas telpā, kuras temperatūra ir no 6 °C līdz 15 °C, veic siera masas sadurstīšanu, lai nodrošinātu tās aerāciju un veicinātu Penicillium roqueforti sēņu attīstību.”

“Uzglabāt izejvielu–pienu, produktus ražošanas gaitā, siera recekli vai svaigu sieru temperatūrā, kas zemāka par 0 °C, ir aizliegts.”

Pamatojums

Siera izgatavošanas apstākļu kopums aprakstīts precīzāk.

Norādīta sarecināšanas temperatūra, kā arī sālīšanas posms, kas ir svarīgi sieram raksturīgo īpašību iegūšanai.

Sadurstīšanas posms ir būtisks, lai panāktu “Fourme d’Ambert” sieram raksturīgā pelējuma attīstību. Tādēļ ir svarīgi labi aprakstīt šo posmu.

Nogatavināšana un glabāšana

“Pēc sadurstīšanas seko vismaz 17 dienu ilgs nogatavināšanas posms pagrabos vai nogatavināšanas telpās no 6 °C līdz 15 °C temperatūrā un no 90 līdz 98 % relatīvajā mitrumā.”

“Pēc tam sieru glabā telpā, kurā temperatūra ir no 0 °C līdz 6 °C, kamēr nav pagājušas 28 dienas pēc sarecināšanas.”

“Sieru var apzīmēt ar kontrolētas cilmes vietas nosaukumu “Fourme d’Ambert” tikai no divdesmit astotās dienas pēc sarecināšanas.”

“Recekļa vai svaigā siera mākslīga saglabāšana nav atļauta ne ar kādiem paņēmieniem.”

“Svaigā siera un nogatavināšanas stadijā esoša siera uzglabāšana telpā vai iesaiņojumā ar modificētu atmosfēru ir aizliegta.”

Pamatojums

Nogatavināšanas apstākļi precizēti, lai šim svarīgajam siera izgatavošanas posmam nodrošinātu labu regulējumu.

Saimniecībā izgatavotā produkcija

“Īpašos gadījumos, kad sieru izgatavo saimniecībā uz vietas, drīkst izmantot ne vairāk kā divu secīgu slaukumu pienu, turklāt pirmā slaukuma pienu uzglabāšanai atdzesē.”

“Sieru izgatavo no svaiga pilnpiena, neveicot olbaltumvielu un tauku satura pielīdzināšanu standartam.”

“Sarecināšanu ar himozīnu veic ne vēlāk kā 16 stundas pēc pirmā slaukuma.”

“Siera masu iepilda veidnē pēc pirmās notecināšanas uz audekla vai izmantojot tam līdzvērtīgu sistēmu.”

Pamatojums

Dažādie specifiskie posmi, kas raksturīgi siera izgatavošanai saimniecībā, sakopoti un aprakstīti tikai vienā daļā.

3.6. Saikne ar ģeogrāfisko vidi:

Otrā, trešā un ceturtā daļa aizstāta ar šādām rindkopām:

“Hautes Chaumes ir plaši klajumi, kas atrodas uz granīta pamatieža; šis apvidus ir nodrošināts ar ūdensresursiem, un klimatu tajā ietekmē gan kontinents, gan okeāns. Kaut arī netrūkst dabas faktoru radītu grūtību, apgabalā noritējusi rosīga, ar ganībām saistīta saimnieciskā dzīve, siera ražošanā izmantojot no nelieliem ganāmpulkiem iegūtos piena daudzumus.

Līdz Otrajam pasaules karam furmas izgatavošana notika vienīgi saimniecībās, un to veica tā sauktajās “jasseries”, kas bija līdzīgas Alpos sastopamajām kalnu ganu namiņiem vai Overņas [Auvergne] mazajām kalnu siernīcām. Šādas “jasseries” bija izplatītas kalnu nogāzēs abpus Forēzas kalnu masīvam. Toreiz pastāvēja tikai viena veida siers, un to sauca par “Fourme d’Ambert” jeb “Fourme de Montbrison” – divu svarīgāko tirgu vārdā, kuri atradās kalna masīva attiecīgi vienā vai otrā pusē.

XX gadsimta sākumā apstākļos, kad Forēzas kalnos vasaras ganību laikā saimniecībās ražotā siera produkcija samazinājās, tur izveidojās pienotavas, īpaši šo kalnu dienvidu nogāzēs. Un 1950. gadā jau bija aptuveni piecpadsmit šādu pienotavu, kas savāca pienu reizumis no ļoti ierobežota plašuma apkārtnes.

Tāpat XX gadsimta sākumā parādījās arī uzņēmēji, kas sāka izgatavot furmu ārpus tradicionālā ražošanas apgabala. Iesākumā tas norisinājās Pijdedomā (Laqueuille un Rochefort-Montagne), tad Kantalā (Murat) un Doras [Dore] ielejā (Thiers, Puy de Dôme). Visbeidzot, pagājušā gadsimta 50. gados siera ražotnes nodibinājās Senflūrā [Saint-Flour] (Kantalā) un Balbiņī [Balbigny] (Luāras ielejā).

Šis perifērijas apgabals, kurā XX gadsimta sākumā izplatījās siera ražošana, saistīts ar tādām saimnieciskās darbības nozarēm, kuras lielā augstuma virs jūras līmeņa un nogāžu slīpuma dēļ var attīstīties kalnu apvidū. Tur galvenokārt sastopamas kristālisko vai vulkānisko iežu plakankalnes, kas mijas ar kalnu ielejām, kur saimnieciskās dzīves pamatā ir liellopu audzēšana.

Līdztekus saimniecībās ražotās produkcijas apjoma kritumam un ražošanas apgabala paplašināšanās gaitai attīstījās ražošanas paņēmieni. Tādējādi furmas attīstība gājusi rokrokā ar atteikšanos no malšanas un siera sālīšanas masā, dodot priekšroku mērenākai sūkalu notecināšanai un sālīšanai, iegremdējot sālījumā. No viena un tā paša produkta, ko sauca vai nu par “Fourme d’Ambert”, vai par “Fourme de Montbrison”, notika pāreja uz divu paveidu produkciju: ražojot vienu – “Montbrison” sieru –, sūkalas notecina vienā reizē, siera masu samaļ un sāla visu recekļa masu, bet, izgatavojot otru – “Ambert” sieru –, sūkalas notecina ne tik pilnīgi un sieru sāla, iegremdējot to sālījumā un/vai apsālot siera virsu.

Lai gan attiecīgos tekstos norādīts, ka nosaukumi “Fourme d’Ambert” un “Fourme de Montbrison” ir sinonīmi, taču, piešķirot šim sieram cilmes vietas nosaukumu, kļuva skaidrs, ka faktiski starp abiem sieriem ir labi manāmas atšķirības kā ražotņu izveides ziņā, tā arī siera tehnoloģijas ziņā. Tāpēc uzsākts darbs, lai labāk aprakstītu abus sierus un pārskatītu to ražošanas ģeogrāfisko sadalījumu, nosakot, ka katru no tiem ražo tajā apgabalā, kur tas tradicionāli izgatavots.”

Pamatojums

Punkts “saikne” grozīts saistībā ar grozījumiem, kas izdarīti punktos “Nosaukums”, “Ģeogrāfiskais apgabals”, “Produkta apraksts” un “Ražošanas metode”.

3.7. Marķējums:

Pēc valsts tiesību aktos notikušajām izmaiņām ieviesti jauni noteikumi attiecīgu atjauninājumu veikšanai un precizējumi. Atcelta prasība norādīt INAO logotipu.

3.8. Valsts prasības:

Pievienots

“Dekrēts par kontrolētas cilmes vietas nosaukumu “Fourme d’Ambert” un tā piemērošanas tehniskie noteikumi”.

Pamatojums

Ar 2002. gada 29. aprīļa dekrētu apstiprināto kontrolētās cilmes vietas nosaukuma piemērošanas tehnisko noteikumu iekļaušana ACVN specifikācijā.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“FOURME D’AMBERT”

EK Nr. FR-PDO-0117-0119-30.03.2006

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Institut National de l’Origine et de la Qualité

Adrese:

51 rue d’Anjou

75008 Paris

FRANCE

Tālr.

+33 153898000

Fakss

+33 153898060

E-pasts:

info@inao.gouv.fr

2. Grupa:

Nosaukums:

Syndicat Interprofessionnel de la Fourme d’Ambert

Adrese:

4 place de l'Hôtel de Ville

63600 Ambert

FRANCE

Tālr.

+33 473820155

Fakss

+33 473824400

E-pasts:

contact@fourme-ambert.com

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji citi ( )

3. Produkta veids:

1.3. grupa.

Siers

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums:

“Fourme d’Ambert”

4.2. Apraksts:

Sieru izgatavo no govs piena, tam ir cilindriska forma 17 līdz 21 cm augstumā un 12,5 līdz 14 cm diametrā, tā svars ir no 1,9 līdz 2,5 kg, sieram ir pelējuma caurausta masa, tā nav ne presēta, ne termiski apstrādāta, siera masa sarecināta ar himozīnu, tauku saturs sausnā – 50 %, un sausna veido vismaz 50 %.

Sieram ir sausa garoza ar pelējuma sēņu veidotu kārtu, uz kuras var būt baltas, dzeltenas un sarkanas krāsas appelējumi, kā arī zilgani pelējuma iekrāsojumi. Baltas krāsas vai krēmkrāsas siera masai ir spraugas, un to caurauž vienmērīgi izkliedēts gaiši zilas vai zaļas krāsas pelējums.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals:

Siera “Fourme d’Ambert” ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst:

—

produkta vēsturiskās izcelsmes apgabals, ko veido Hautes Chaumes du Forez – Forēzas kalnu augšējā daļa, kas atrodas Luāras [Loire] un Pijdedomas [Puy de Dôme] departamentā. Gan ģeomorfoloģiskajā, gan arī botāniskajā ziņā tas ir apvidus ar skaidri izteiktu dabas apstākļu savdabību. Hautes Chaumes ir plaši klajumi, kas atrodas uz granīta pamatieža, un klimatu tajos ietekmē gan kontinents, gan okeāns. Tajā sastopamo dažādo augu kopu izveidošanos ietekmējuši vietējie apstākļi, kā arī pašreiz un pagātnē vērotās zemes platību apganīšanas īpatnības: tajā sastopami gan zālāji un pļavas, gan landi, kurus lielākoties klāj mellenāju, virsāju un irbuleņu audzes, gan landi ar klintāju rasaskrēsliņu un parasto zileņu audzēm, gan arī mitrāji un kūdrāji. Hautes Chaumes ir arī apvidus, kur sastopamas jas jeb jasseries (alpīnajām pļavām raksturīgās ganu būdiņas tādā augstumā virs jūras līmeņa, kādā pastāvīgos mitekļus nebūvē) – ar seno furmas [fourme] izgatavošanas tradīciju saistītās ganību saimniecības liecinieces;

—

perifēriskais apgabals savukārt atbilst ražotņu izplatībai XX gadsimta sākumā. Tas saistīts ar tādām saimnieciskās darbības nozarēm, kuras lielā augstuma virs jūras līmeņa un nogāžu slīpuma dēļ var attīstīties kalnu apvidū. Tur sastopamas galvenokārt kristālisko vai vulkānisko iežu plakankalnes, kas mijas ar kalnu ielejām, kur saimnieciskās dzīves pamatā ir liellopu audzēšana.

Piena ieguve, siera ražošana, nogatavināšana un glabāšana vismaz 28 dienas pēc piena sarecināšanas ar himozīnu notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā ietilpst šādu pašvaldību teritorijas:

Puy-de-Dôme departamentā

Ambert, Ardes, Arlanc, Besse-et-Saint-Anastaise, Bourg-Lastic, Courpière, Cunlhat, Herment, Manzat, Montaigut, Olliergues, Pionsat, Pontaumur, Pontgibaud, Rochefort-Montagne, Saint-Amant-Roche-Savine, Saint-Anthème, Saint-Dier-d'Auvergne, Saint-Germain-l'Herm, Saint-Gervais-d'Auvergne, Saint-Rémy-sur-Durolle, Tauves, Thiers, La Tour-d'Auvergne, un Viverols kantonā – visu pašvaldību teritorijas.

Aubière kantonā – Romagnat pašvaldības teritorija.

Beaumont kantonā – Saint-Genès-Champanelle pašvaldības teritorija.

Billom kantonā – Bongheat, Mauzun un Montmorin pašvaldības teritorijas.

Champeix kantonā – Clémensat, Courgoul, Creste, Grandeyrolles, Ludesse, Montaigut-le-Blanc, Saint-Floret, Saint-Nectaire, Saint-Vincent, Saurier, Tourzel-Ronzières un Verrières pašvaldības teritorijas.

Châteldon kantonā – Châteldon, Lachaux, Paslières, Puy-Guillaume un Ris pašvaldības teritorijas.

Combronde kantonā – Combronde pašvaldības teritorija.

Gerzat kantonā – Sayat pašvaldības teritorija.

Issoire kantonā – Vodable pašvaldības teritorija.

Jumeaux kantonā – Champagnat-le-Jeune, La Chapelle-sur-Usson, Esteil, Peslières, Saint-Jean-Saint-Gervais, Saint-Martin-d'Ollières un Valz-sous-Châteauneuf pašvaldības teritorija.

Lezoux kantonā – Néronde-sur-Dore, Orléat un Peschadoires pašvaldības teritorija.

Menat kantonā – Blot-l'Eglise, Lisseuil, Menat, Neuf-Eglise, Pouzol, Saint-Gal-sur-Sioule, Saint-Pardoux, Saint-Rémy-de-Blot, Servant un Teilhet pašvaldības teritorija.

Riom-Est kantonā – Châtelguyon pašvaldības teritorija.

Riom-Ouest kantonā – Enval un Volvic pašvaldības teritorijas.

Royat kantonā – Chanat-la-Mouteyre, Durtol un Orcines pašvaldības teritorijas.

Saint-Amant-Tallende kantonā – Aydat, Chanonat, Cournols, Olloix, Saint-Sandoux, Saint-Saturnin, Saulzet-le-Froid un Le Vernet-Sainte-Marguerite pašvaldības teritorijas.

Saint-Germain-Lembron kantonā – Saint-Gervazy pašvaldības teritorija.

Sauxillanges kantonā – Bansat, Chaméane, Egliseneuve-des-Liards, Saint-Etienne-sur-Usson, Saint-Genès-la-Tourette, Saint-Jean-en-Val, Saint-Quentin-sur-Sauxillanges, Sauxillanges, Sugères un Vernet-la-Varenne pašvaldības teritorijas.

Vic-le-Comte kantonā – Isserteaux, Manglieu, Pignols un Sallèdes pašvaldības teritorijas.

Cantal departamentā

Allanche, Condat, Murat, Saint-Flour – Nord un Saint-Flour – Sud kantonā – visu pašvaldību teritorijas.

Loire departamentā

Montbrison kantonā – Lérigneux un Roche pašvaldības teritorijas.

Noirétable kantonā – La Chamba un La Chambonie pašvaldības teritorija.

Saint-Georges-en-Couzan kantonā – Chalmazel, Jeansagnière, Saint-Bonnet-le-Courreau un Sauvain pašvaldības teritorijas.

4.4. Izcelsmes apliecinājums:

Visiem uzņēmējiem, kas vēlas iesaistīties visā “Fourme d’Ambert” ražošanas procesā vai kādā tā daļā – piena savākšanā, pārstrādē vai siera nogatavināšanā –, ir jāiesniedz paziņojums ar identifikācijas datiem. Paziņojumu apstiprina un iereģistrē grupa.

4.5. Ražošanas metode:

Visa gada garumā slaucamo govju pamatuzturs ir lopbarība, kas iegūta tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā. No šā noteikuma pieļaujams atkāpties sausuma laikā, neparedzētu laika apstākļu vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ.

Uztura pamatā ir svaiga ganību zāle, vītināta zāle, vālos apkaltēta zāle vai skābsiens. Laikā, kad pieejama svaiga ganību zāle, obligāta ir govju ganīšana ganībās, tiklīdz to atļauj laika apstākļi. Ganību periodā ir aizliegts pastāvīgi turēt dzīvniekus tikai kūtī, kā arī audzēt tos mākslīgos apstākļos, nelaižot ārā. Slaucamo govju ganāmpulkā katrai govij vidēji gadā papildbarības un barības piedevu veidā nedrīkst izēdināt vairāk kā 1 800 kg barības sausnas.

Uzglabāt pienu saimniecībā nedrīkst ilgāk par 48 stundām pēc pirmā slaukuma.

Sieru izgatavo no svaiga pilnpiena, neveicot olbaltumvielu un tauku satura pielīdzināšanu standartam.

Piena sarecināšanu veic temperatūrā no 30 °C līdz 35 °C. Sarecināt drīkst vienīgi ar himozīnu.

Tālākajā gaitā veiktie dažādie posmi – “coagulum jeb recekļa” sagriešana no 1 līdz 2 cm lielos graudos, veidojot tā sauktos “kukurūzas graudus”, siera graudu maisīšana, iepildīšana veidnē, sūkalu notecināšana un notecināšanas beigu daļā – sālīšana, iegremdējot sālījumā un/vai apkaisot ar sāli.

Sākot no ceturtās dienas pēc sarecināšanas telpā, kuras temperatūra ir no 6 °C līdz 15 °C, veic siera masas sadurstīšanu.

Pēc sadurstīšanas seko vismaz 17 dienu ilgs nogatavināšanas posms pagrabos vai nogatavināšanas telpās no 6 °C līdz 15 °C temperatūrā un no 90 līdz 98 % relatīvajā mitrumā.

Pēc tam sieru glabā telpā, kuras temperatūra ir no 0 °C līdz 6 °C, kamēr nav pagājušas 28 dienas pēc sarecināšanas.

Sieru var apzīmēt ar kontrolētas cilmes vietas nosaukumu “Fourme d’Ambert” tikai sākot no divdesmit astotās dienas pēc sarecināšanas.

4.6. Saikne:

Droši zināms, ka furmas izgatavošana aizsākusies agrajos viduslaikos Haut-Forez rajonā, kur ganību lopkopība vēl bija saglabājusies pēc Otrā pasaules kara.

Tomēr leģendas stāsta, ka gallu laikos šo sieru jau pazinuši druīdi, kas Forēza kalnos izpildīja sava kulta rituālus, un bijušais Pastēra institūta direktors Māzs [Maze] uzskata, ka “Fourme d'Ambert” vai “Fourme de Montbrison” Arvernu [Arvernes] zemē gatavots jau pirms Cēzara iekarojumiem.

Neapgāžami pierādījumi par “Fourme d'Ambert” un “Fourme de Montbrison” pastāvēšanu datējami ar VIII un IX gadsimtu: raksturīgā siera forma atveidota uz viena no septiņiem akmeņiem, kas iemūrēti virs senas Šomas [Chaulme] feodāļa kapelas ieejas durvīm netālu no Sentantēmas [Saint-Anthème] Forēzas kalnos.

Vārds “furma” cēlies no vārda “forma” – trauks, kurā turēja recekli –, un šo vārdu izmanto, lai apzīmētu Francijas vidienes kalnu sierus.

Sākotnējais ražošanas apgabals atrodas Forēzas kalnos, kuru augstākais punkts ir 1 640 m virs jūras līmeņa – Pierre-Sur-Haute kalns. Tie ir plaši bezmeža klajumi, kas atrodas uz granīta pamatieža; šis apvidus ir nodrošināts ar ūdensresursiem, un klimatu tajā ietekmē gan kontinents, gan okeāns. Kaut arī netrūkst dabas faktoru radītu grūtību, apgabalā noritējusi rosīga, ar ganībām saistīta saimnieciskā dzīve, siera ražošanā izmantojot no nelieliem ganāmpulkiem iegūtos piena daudzumus.

Līdz Otrajam pasaules karam furmas izgatavošana notika vienīgi saimniecībās, un to veica tā sauktajās “jasseries”, kas bija līdzīgas Alpos sastopamiem kalnu ganu namiņiem vai Overņas [Auvergne] mazajām kalnu siernīcām. Šādas “jasseries” bija izplatītas kalnu nogāzēs abpus Forēzas kalnu masīvam. Toreiz pastāvēja tikai viena veida siers, un to sauca par “Fourme d’Ambert” jeb “Fourme de Montbrison” – divu svarīgāko tirgu vārdā, kuri atradās kalna masīva attiecīgi vienā vai otrā pusē.

Šis perifērijas apgabals, kurā XX gadsimta sākumā izplatījās siera ražošana, saistīts ar tādām saimnieciskās darbības nozarēm, kuras lielā augstuma virs jūras līmeņa un nogāžu slīpuma dēļ var attīstīties kalnu apvidū. Tur sastopamas galvenokārt kristālisko vai vulkānisko iežu plakankalnes, kas mijas ar kalnu ielejām, kur ekonomiskās dzīves pamatā ir liellopu audzēšana.

Līdztekus saimniecībās ražotās produkcijas apjoma kritumam un ražošanas apgabala paplašināšanās gaitai attīstījās ražošanas paņēmieni. Tādējādi furmas attīstība gājusi rokrokā ar atteikšanos no malšanas un siera sālīšanas masā par labu pakāpeniskākai sūkalu notecināšanai un sālīšanai, iegremdējot sālījumā. No viena un tā paša produkta, ko sauca vai nu par “Fourme d’Ambert”, vai par “Fourme de Montbrison”, notika pāreja uz divu paveidu produkciju: ražojot vienu – “Montbrison” sieru –, sūkalas notecina vienā reizē, siera masu samaļ un sāla visu recekļa masu, bet, izgatavojot otru – “Ambert” sieru –, sūkalas notecina ne tik pilnīgi un sieru sāla, iegremdējot to sālījumā un/vai apsālot siera virsu.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

I.N.A.O.

Adrese:

51 rue d’Anjou

75008 Paris

FRANCE

Tālr.

+33 153898000

Fakss

+33 142255797

E-pasts:

info@inao.gouv.fr

Nosaukums:

D.G.C.C.R.F.

Adrese:

59 Bd V. Auriol

75703 Paris Cedex 13

FRANCE

Tālr.

+33 144871717

Fakss

+33 144973037

4.8. Marķēšana:

Uz marķējuma obligāti jābūt norādei “Appellation d’Origine Contrôlée” un siera nosaukumam, kas rakstīts ar burtiem, kuri pēc izmēra ir vismaz divas trešdaļas no vislielākajiem burtiem, kas lietoti uz etiķetes.

Ir aizliegts norādīt jebkādu apzīmējumu tieši blakus kontrolētās cilmes vietas nosaukumam, izņemot īpašas preču zīmes vai zīmolus.