12.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/129

I.

Saskaņā ar 287. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) Palāta revidēja:

II.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Finanšu regulu vadība (3) ir atbildīga par “Eiropas Savienības gada pārskatu” sagatavošanu un tajos sniegtās informācijas patiesu izklāstu un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību:

III.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīzijas darbu, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ticamības deklarāciju par pārskatu ticamību un darījumu pareizību. Palāta veica revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un saskaņā ar Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) revīzijas standartiem, ciktāl tie piemērojami Eiropas Savienībā. Šajos standartos noteikts, ka Palāta plāno un veic revīziju, lai gūtu pamatotu pārliecību par to, ka “Eiropas Savienības gada pārskatos” nav būtisku neatbilstību un ka šiem pārskatiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

IV.

Revīzijā piemēro procedūras, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par konsolidētajos pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta sprieduma, tostarp attiecībā uz tādu risku kā būtiskas neatbilstības konsolidētajos pārskatos un pakārtoto darījumu būtiska neatbilstība Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam kļūdas vai krāpšanas dēļ. Lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, revidents, novērtējot minēto risku, pārbauda iekšējās kontroles mehānismus, ko piemēro konsolidēto pārskatu sagatavošanai un patiesam izklāstam, kā arī ieviestās pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras paredzētas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai. Revīzijā izvērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī konsolidēto pārskatu un gada darbības pārskatu vispārējo izklāstu.

V.

Saistībā ar ieņēmumiem Palāta revidē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nacionālā kopienākuma (NKI) pašu resursus, un šīs revīzijas sākumpunkts ir dalībvalstu sagatavotais makroekonomikas rādītāju kopums, ko saņem Komisija, bet pēc tam Palāta novērtē, kā Komisijas datu apstrādes sistēmas iekļauj attiecīgos datus galīgajos pārskatos un kā dalībvalstis veic savas iemaksas. Tradicionālo pašu resursu revīzijā Palāta pārbauda muitas iestāžu pārskatus un analizē muitas uzraudzībā esošo muitas nodokļu plūsmu līdz brīdim, kad šīs summas ir atspoguļotas galīgajos pārskatos un Komisija tās ir saņēmusi.

VI.

Palāta uzskata, ka iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un piemēroti ticamības deklarācijas pamatošanai.

VII.

Palāta uzskata, ka “Eiropas Savienības gada pārskati” visos būtiskajos aspektos (7) patiesi atspoguļo Savienības finanšu stāvokli 2009. gada 31. decembrī, kā arī tās darbību rezultātus un naudas plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Finanšu regula un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

VIII.

Neskarot VII punktā pausto atzinumu, Palāta norāda, ka joprojām ir jānovērš grāmatvedības sistēmu nepilnības dažos Komisijas ģenerāldirektorātos (it īpaši priekšfinansējuma, ar to saistītās finanšu gadu nodalīšanas un rēķinu/izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumu uzskaite).

IX.

Palāta uzskata, ka ieņēmumi un saistības visās politikas grupās un pārskatiem pakārtotie maksājumi par 2009. gada 31. decembrī slēgto gadu politikas grupās “Ekonomika un finanses” un “Administratīvie un citi izdevumi” visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

X.

Palāta uzskata, ka maksājumos, kuri ir pakārtoti pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto gadu un kuri attiecas uz politikas grupām “Lauksaimniecība un dabas resursi”, “Kohēzija”, “Pētniecība, enerģētika un transports”, “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” un “Izglītība un pilsoniskums”, ir būtisks kļūdu skaits. Pārraudzības un kontroles sistēmas darbojas daļēji efektīvi, novēršot vai atklājot un izlabojot kļūdas, kas saistītas ar nepamatoti lielu vai neattiecināmu izmaksu atlīdzināšanu.