[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 29.9.2010

COM(2010) 526 galīgā redakcija

2010/0280 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Globālā ekonomikas un finanšu krīze ir atklājusi un vairojusi nepieciešamību pēc lielākas koordinācijas un ekonomikas politikas izvērstas uzraudzības ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). Esošie koordinēšanas un uzraudzības instrumenti un metodes ļāva ES izturēt satricinājumus, ko neviena dalībvalsts viena pati nebūtu spējusi. Eiropas institūcijas un dalībvalstis ātri reaģēja uz situāciju un turpina kopīgi darboties, lai atgūtos no šīs krīzes, kurai līdzvērtīgu šī paaudze nav piedzīvojusi.

Tomēr nesen piedzīvotais arī parādīja pašreizējās koordinēšanas sistēmas un uzraudzības procedūru atlikušos trūkumus un nepilnības. Saskaņā ar vispārēju vienošanos EMS ir steidzami jāstiprina sistēma, lai fiksētu makroekonomisko stabilitāti un valsts finanšu ilgtspējību, radot priekšnoteikumus stabilai ražošanai un nodarbinātības pieaugumam.

Krīze krasi mainīja labvēlīgos ekonomiskos un finanšu apstākļus, kas dominēja līdz 2007. gadam, un atkārtoti skaidri parādīja, ka labos laikos veiktie neplānoto papildu ieņēmumu uzkrājumi nav tikuši pietiekami izmantoti, lai nodrošinātu pietiekamas rīcības iespējas, situācijai pasliktinoties. Lielākajā daļā dalībvalstu būs nepieciešama ļoti nozīmīga konsolidācija, lai atkal panāktu valsts parāda samazinājumu. Šādu rīcību pasteidzina tas, ka Eiropā sabiedrība un tautsaimniecība saskaras ar sekām, ko izraisa iedzīvotāju novecošanās, kas turpmāk radīs spiedienu uz darbaspēka piedāvājumu un valsts budžetu. Parāda līmeņa samazināšana ir ļoti svarīga lielākajai daļai valstu, ievērojot tā negatīvo ietekmi uz ekonomiskajiem stimuliem un izaugsmi, paaugstinot nodokļus un riska uzcenojumu.

Galvenais instruments fiskālās politikas koordinēšanai un uzraudzībai ir Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP), ar kuru ievieš Līguma noteikumus saistībā ar budžeta disciplīnu. Pakta stiprināšana ir svarīga gan tāpēc, lai palielinātu apstiprinātās koordinētās fiskālo stimulu pakāpeniskas samazināšanas stratēģijas ticamību, gan lai izvairītos no pagātnes kļūdu atkārtošanas. Izklāstīto ierosinājumu mērķis ir stiprināt Paktu: i) uzlabojot tā noteikumus, ņemot vērā īpaši krīzes laikā gūto pieredzi, ii) papildinot to ar efektīvākiem īstenošanas instrumentiem un iii) papildinot to ar noteikumiem attiecībā uz valstu fiskālajām sistēmām. Šie ierosinājumi ir daļa no plašākas ekonomikas pārvaldības reformas, kas ietilpst stratēģijā Eiropa 2020 , kura ietver ierosinājumus makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanai, izmantojot stingrāku uzraudzību, tostarp trauksmes sistēmu un sankciju noteikšanas mehānismu. Dažādi ekonomikas politikas koordinēšanas elementi, tostarp strukturālo reformu uzraudzība, tiks integrēti jaunā uzraudzības ciklā, Eiropas pusgadā, kurš apvienos SIP un ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnēs paredzētos procesus, tostarp vienlaicīgu stabilitātes un konverģences programmu un valstu reformu programmu iesniegšanu.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI

Šo priekšlikumu pamatprincipus Komisija iekļāva šādos divos paziņojumos: 2010. gada 12. maija paziņojumā “Pastiprināta ekonomikas politikas koordinēšana” un 2010. gada 30. jūnija paziņojumā “Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai”. Pieņemot oficiālu paziņojumu, Komisija vēlējās parādīt savu apņemšanos veicināt dialogu ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un visām ieinteresētajām personām un vienlaikus sniegt konkrētus ierosinājumus.

2010. gada jūnijā Eiropadome pieņēma vienošanos par steidzamu nepieciešamību stiprināt ekonomikas politikas koordinēšanu. Vienošanās ietvēra sākotnējās nostādnes saistībā ar SIP un budžeta uzraudzību. Jo īpaši Eiropadome vienojās par šādām darbībām: i) stiprināt SIP preventīvo un korektīvo daļu, tostarp izmantojot sankciju noteikšanu un ievērojot euro zonas valstu īpašo stāvokli, ii) saistībā ar budžeta uzraudzību lielāku uzmanību pievērst parāda līmenim un attīstībai un kopējai stabilitātei, iii) nodrošināt, ka visām dalībvalstīm saskaņā ar SIP ir izveidoti valsts budžeta noteikumi un vidēja termiņa budžeta sistēma, iv) nodrošināt statistikas datu kvalitāti.

Eiropadome uzaicināja Ekonomikas pārvaldības darba grupu, kuru vada tās priekšsēdētājs un kura tika nodibināta 2010. gada martā, un Komisiju ātri veikt tālāku sākotnējās ievirzes izstrādi un nodrošināt tās īstenošanu. Starp Komisiju un darba grupu izveidojās konstruktīvas attiecības. Komisija piedalījās darba grupas darbā, sagatavojot iepriekšminētos paziņojumus un veicot atsevišķus ieguldījumus.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

SIP juridiskais pamats ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. un 126. pantā. SIP veido Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (kuru dēvē par preventīvo daļu), Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (kuru dēvē par korektīvo daļu), un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šīs regulas ir grozītas 2005. gadā ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 un Regulu (EK) Nr. 1056/2005 un papildinātas ar Padomes 2005. gada 20. marta ziņojumu “Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”. Šis priekšlikums virza turpmākus grozījumus Regulā (EK) Nr. 1466/97 un Regulā (EK) Nr. 1467/97. Eiropas Parlamenta un Padomes jaunajā regulā par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā, kas ir balstīta uz Līguma 136. pantu saistībā ar 121. panta 6. punktu, ir ieviesti jauni īstenošanas instrumenti. Padomes jaunās uz Līguma 126. panta 14. punktu balstītās direktīvas darbības joma ietver prasības dalībvalstu budžeta sistēmām. Direktīvas mērķis ir noteikt valstu varas iestāžu pienākumu ievērot Līguma 12. protokola par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru piemērošanu 3. panta noteikumus.

SIP preventīvā daļa ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro piesardzīgu fiskālo politiku tā, lai nebūtu nepieciešams apstiprināt stingrākus koordinēšanas veidus, izvairoties no valsts finanšu stabilitātes apdraudējuma, kas varētu radīt iespējamas negatīvas sekas EMS kopumā. Tāpēc dalībvalstīm ir noteikta prasība iesniegt stabilitātes un konverģences programmu, kurā ietverts plāns, kā sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķus (VTM), kurus izsaka procentos no IKP strukturālā izteiksmē (t. i., veicot korekciju, lai ievērotu cikliskuma efektu un izslēgtu vienreizējos un pagaidu pasākumus) un kuri katrā valstī ir atšķirīgi un svārstās ap pozīciju, kas tuva līdzsvaram, lai atspoguļotu valsts parāda līmeni un ar novecošanos saistītas saistības. Dalībvalstīm, kuras nav sasniegušas savu VTM, ir jāvirzās uz šo mērķi, gada laikā nodrošinot tempu, kas vienāds ar 0,5 % no IKP strukturālā izteiksmē.

Tomēr virzība uz VTM kopumā ir bijusi nepietiekama, valsts finanses pakļaujot ekonomiskajai lejupslīdei. Turklāt strukturālā bilance praksē nav bijusi pietiekams rādītājs valsts fiskālā stāvokļa noteikšanai, jo reālajā laikā ir grūti novērtēt ekonomikas ciklisko stāvokli un nepietiekami ir ievērots ieņēmumu neplānots pieaugums un samazinājums, kas nav tieši saistīts ar ekonomikas ciklu (jo īpaši mājokļu un finanšu tirgus attīstība). Tāpēc daudzās valstīs pat acīm redzami stabila budžeta situācija pirms krīzes slēpa nozīmīgu atkarību no neplānotiem papildu ieņēmumiem, kas tika izmantoti, lai finansētu izdevumus, un šo ieņēmumu izsīkums veicināja krasu budžeta deficīta pieaugumu.

Preventīvās daļas reforma, kas tiek ierosināta, lai reaģētu uz šiem trūkumiem, nodrošina, ka jaunā piesardzīgas fiskālās politikas izstrādes principa apstākļos darbojas VTM un prasība pēc ikgadējas konverģences 0,5 % apjomā, kas tiek saglabāta. Šis princips nozīmē, ka izdevumu gada pieaugumam nevajadzētu būt lielākam kā piesardzīgam IKP vidēja termiņa pieaugumam (ja VTM nav sasniegts, tam noteikti jābūt mazākam nekā IKP pieaugums), ja vien VTM nav nozīmīgi pārsniegts vai izdevumu pieauguma pārsvars pār piesardzīgu vidēja termiņa pieaugumu nav samērots ar diskrecionārajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar ieņēmumiem. Galvenais mērķis ir nodrošināt, ka neplānotie papildu ieņēmumi netiek tērēti, bet gan tiek novirzīti parāda samazināšanai. Jaunais princips nodrošinās kritēriju valstu plānu vērtēšanai saistībā ar stabilitātes un konverģences programmu. Turklāt, ja attiecīgās dalībvalstis neievēros gan noteikto izdevumu pieauguma līmeni, gan ieņēmumu pasākumus, tās saņems Komisijas brīdinājumu, un, ja šāda prakse būs ilgstoša un/vai īpaši nozīmīga, Komisija saskaņā ar Līguma 121. pantu pieņems ieteikumu par korektīvas darbības veikšanu. Šāds preventīvās daļas kontekstā pieņemts ieteikums saskaņā ar Līguma 136. pantu tiks papildināts ar īstenošanas mehānismu tādas iemaksas veidā, par kuru tiks maksāti procenti un kuras apjoms būs 0,2 % no IKP (tas tiks veikts pirmo reizi un tikai attiecībā uz euro zonas valstīm). Lai piemērotu procentu iemaksu, tiek īstenota “reversās balsošanas” mehānisma procedūra: kad ir apstiprināti ieteikumi, iemaksa ir veicama pēc Komisijas priekšlikuma, ja vien Padome 10 dienu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu nepieņem pretēju lēmumu. Padome var samazināt iemaksas apmēru ar vienprātīgu lēmumu vai tikai tad, ja ir saņemts Komisijas ierosinājums un pamatots attiecīgās dalībvalsts lūgums. Iemaksu un uzkrātos procentus atmaksā, tiklīdz Padome ir pārliecinājusies, ka situācija, kuras dēļ bija veicama šī iemaksa, vairs nepastāv.

SIP korektīvā daļa ir paredzēta, lai izvairītos no tādām bruto kļūdām saistībā ar budžeta politiku, kuras var apdraudēt valsts finanšu stabilitāti un potenciāli apdraudēt EMS. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga budžeta deficīta, kurš tiek vērtēts saskaņā ar skaitļos izteiktu deficīta (3 % no IKP) un parāda (60 % no IKP vai pietiekams samazinājums šajā virzienā) robežlīmeni. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ar kuru tiek ieviests pārmērīga deficīta aizliegums, nodrošina vairākus posmus, kuri ietver iespējamu finanšu sankciju noteikšanu euro zonas valstīm.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tiek regulāri piemērota saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, pat neraugoties uz finanšu krīzes ārkārtas apstākļiem, tādējādi vairojot cerību, ka krīze tiks organizēti novērsta. Tomēr ir parādījušies daudzi trūkumi. Lai arī deficīts un parāda kritērijs principā atrodas vienādā situācijā un pastāvīgi augsts parāda līmenis, iespējams, rada nozīmīgākus draudus valsts finanšu stabilitātei nekā periodiski augsts deficīta līmenis, tomēr praksē deficīta zemākais līmenis — 3 % no IKP — ir bijis gandrīz vienīgais pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras mērķis, parādam līdz šim ieņemot mazāk svarīgu lomu. To nosaka jēdziena ‘parāda zemākais līmenis’ sarežģītība salīdzinājumā ar jēdzienu ‘deficīts’, ietverot neskaidro jēdzienu ‘pietiekami sarūkošs samazinājuma temps’ un lielo ietekmi, kāda uz parāda pieaugumu ir ārpus valdības kontroles esošiem rādītājiem, jo īpaši inflācijai. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra kopumā tiek atbalstīta ar ietekmīgu īstenošanas mehānismu, jo finanšu sankcijas var tikt noteiktas un tās ir jānosaka tad, ja dalībvalsts ilgstoši nespēj novērst pārmērīgu deficītu. Tomēr šādas sankcijas tiek piemērotas pārāk vēlā procesa posmā, lai tās būtu efektīvs sods par bruto fiskālās politikas kļūdām. Tās var būt neefektīvas arī tāpēc, ka attiecīgās valsts finanšu situācija ir tiktāl pasliktinājusies, ka draudi par soda naudas piemērošanu šķiet mazāk iespējami pat tad, kad tiem vajadzētu būt reāliem. Visbeidzot nesenā krīze ir parādījusi, ka tad, ja pienākums novērst pārmērīgu deficītu sekmē pārliecību par valdības maksātspējas saglabāšanu, deficīta novēršanas grafikam un korekcijai, iespējams, jāatspoguļo EMS apsvērumi.

Lai reaģētu uz šiem trūkumiem, ir izvirzīti šādi galvenie priekšlikumi korektīvās daļas reformai.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras parāda kritērijs ir jāievieš, galvenokārt pieņemot skaitlisku rādītāju, lai noteiktu, vai parāda attiecība pietiekami samazinās, tuvojoties robežvērtībai — 60 % no IKP. Ja parāda un IKP attiecība, kas pārsniedz 60 %, pēdējo triju gadu laikā ir samazinājusies ar kārtu viena divdesmitā daļa gadā, šāds samazinājums līdz atsauces vērtībai — 60 % no IKP — ir uzskatāms par pietiekamu. Neatbilstība šim skaitliskajam rādītājam ne vienmēr nozīmē, ka attiecīgā valsts nonāk pārmērīga deficīta situācijā, jo šādam lēmumam jāietver visi svarīgie faktori, jo īpaši saistībā ar parāda attīstības novērtēšanu, piemēram, vai ļoti zema nominālā izaugsme kavē parāda samazināšanos, un riska faktori, kas sasaistīti ar parāda struktūru, privātā sektora parādsaistībām un netiešajām saistībām, kas saistītas ar novecošanos. Ja valsts parāds ir mazāks nekā 60 % no IKP, ir vairāk jāapsver attiecīgie faktori gadījumos, kad netiek ievērots parāda kritērijs, vienlaikus lielāku uzmanību pievēršot parādam.

Valstis, kas sākušas tādas sistēmiskas pensiju reformas, kuru termiņš pārsniedz noteikto piecu gadu pārejas periodu, varētu gūt labumu no ierosinātās elastīgākās pieejas attiecībā uz to attiecīgo faktoru piemērošanu, kuri ir jāievēro pārmērīga deficīta noteikšanas posmos. SIP īpašie sistēmisko pensiju reformu noteikumi saistībā ar deficīta kritēriju tiek attiecināti arī uz parāda kritēriju, nosakot tādu pašu piecu gadu pārejas periodu, lai parāda kritērija novērtēšanā varētu izmantot šādu reformu neto izmaksas. Sākot un atceļot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, vienlīdz liela uzmanība jāvelta iepriekš ieviesto sistēmisko pensiju reformu daļējai vai pilnīgai atcelšanai.

Īstenošanas procesu stiprina, attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm ieviešot jaunu finanšu sankciju kopumu, kurš tiktu piemērots procesa sākumā saskaņā ar pakāpenisku pieeju. Pieņemot lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras noteikšanu kādai dalībvalstij, ir piemērojama prasība veikt bezprocentu iemaksu 0,2 % apmērā no IKP, kura tiks pārvērsta soda naudā, ja netiks ievērots sākotnējais ieteikums novērst deficītu. Summa ir vienāda ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras beigu posmam jau noteikto sankciju nemainīgo komponentu. Tā ir saistīta arī ar ES budžetu, kam jāveicina paredzētā pāreja uz īstenošanas sistēmu, kuras pamatā ir ES budžets, kā tas norādīts iepriekš minētajā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumā. Tālākai neizpildei seko sankciju noteikšana saskaņā ar jau esošajiem SIP noteikumiem. Lai samazinātu piesardzību īstenošanas procesa laikā, jauno ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras secīgajiem posmiem saistīto sankciju ieviešanai ir paredzēts “reversās balsošanas” mehānisms. Katrā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmā Komisija sagatavos priekšlikumu par attiecīgo sankciju, un to uzskatīs par pieņemtu, ja Padome ar kvalificētu balsu vairākumu 10 dienu laikā nepieņems pretēju lēmumu. Bezprocentu iemaksas vai soda naudas apmēru samazināt vai atcelt var tikai Padome ar vienprātīgu lēmumu vai pēc īpaša Komisijas priekšlikuma, ievērojot īpašus ekonomiskos apstākļus vai attiecīgās dalībvalsts pamatotu lūgumu.

Turklāt kritēriji ieteikumu izpildes novērtēšanai katrā posmā, tostarp iespēja atļaut pārmērīga deficīta novēršanas termiņu pagarināšanu, tiek skaidroti, akcentējot fiskālos rādītājus, sevišķi izdevumus, kam būtu jāatrodas valdības tiešā kontrolē analogi, kā tas ir saskaņā ar preventīvo daļu ierosinātajā pieejā. Papildus noteikumiem, kuri ir atkarīgi no konkrētas valsts apstākļiem, tiek ieviesta iespēja pagarināt termiņus vispārējas ekonomikas krīzes gadījumā.

Nav gaidāms, ka EMS budžeta koordinēšanas sistēmas efektīva īstenošana tiks sasniegta tikai ar noteikumiem, kas paredzēti ES līmenī. EMS budžeta koordinēšanas sistēmas mērķu iekļaušana valstu budžeta sistēmā ir svarīga, jo politika ES tiek veidota decentralizēti un pastāv vispārēja nepieciešamība ES noteikumus paredzēt valstu līmenī. Valsts budžeta sistēma ir elementu kopums, kas ir pamats valsts fiskālajai pārvaldībai, t. i., konkrētas valsts institucionālās politikas videi, kura nosaka fiskālās politikas veidošanu valsts mērogā. Tas ietver valsts uzskaites sistēmas, statistiku, prognozēšanas praksi, skaitliskos fiskālos noteikumus, budžeta procedūras, kas attiecas uz visiem budžeta procesa posmiem un jo īpaši vidēja termiņa budžeta sistēmām, un fiskālās attiecības starp valdības sektoriem. Lai gan ir jāievēro dalībvalstu īpašās vajadzības un vēlmes, ir vairāki elementi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu minimumu attiecībā uz kvalitāti un atbilstību EMS budžeta sistēmai. Uz tiem attiecas Direktīva par valstu budžeta sistēmu, par kuru tiek izteikts priekšlikums, lai papildinātu SIP reformu. Galvenokārt ir nepieciešams, lai valstu budžeta sistēmas svarīgākie elementi, piemēram, uzskaite, statistika un prognozēšanas prakse, darbotos saskaņā ar minimālajiem Eiropas standartiem, veicinot fiskālās attīstības pārredzamību un uzraudzību. Valstu budžeta sistēmās arī ir jāievieš daudzgadīga fiskālās plānošanas pieeja, lai nodrošinātu ES līmenī noteikto vidēja termiņa mērķu sasniegšanu. Turklāt dalībvalstīm ir jāievieš skaitliski fiskālie noteikumi, kas ļautu sasniegt deficīta un parāda robežvērtību. Dalībvalstīm jānodrošina šo elementu atbilstība visiem valsts pārvaldes sektoriem. Valstu iestādēm ir jāgarantē arī budžeta procesa pārredzamība, nodrošinot detalizētu informāciju par esošo ārpusbudžeta finansējumu, nodokļu izdevumiem un iespējamām saistībām.

2010/0280 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanai Savienībā, kā tas paredzēts Līgumā, jāsaskan ar stabilu cenu, stabilas valsts finanšu un monetārās sistēmas un stabilas maksājumu bilances pamatprincipiem.

(2) Stabilitātes un izaugsmes paktā sākotnēji ietilpa Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1], Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[2] un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu[3]. Regulas (EK) Nr. 1466/97 un (EK) Nr. 1467/97 2005. gadā tika grozītas attiecīgi ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 un Regulu (EK) Nr. 1056/2005. Papildus pieņemts Komisijas 2005. gada 20. marta ziņojums “Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”.

(3) Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, pastāvīgai, finansiālā stabilitātē balstītai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(4) Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā noteikts, ka dalībvalstīm jāsasniedz un jāuztur vidēja termiņa budžeta mērķi un šajā sakarā jāiesniedz stabilitātes un konverģences programmas.

(5) Stabilitātes un konverģences programmas, tāpat kā to pārbaudes kritēriji, ir jāpielāgo Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanas laikā gūtajai pieredzei.

(6) Vidēja termiņa budžeta mērķa ievērošana saistībā ar budžeta situāciju nodrošina, ka dalībvalstīm ir izveidota drošības rezerve, kas veido 3 % no IKP atsauces vērtības, lai īstenotu strauju virzību uz stabilitāti un atstātu budžeta manevra iespējas, īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts ieguldījumiem.

(7) Pienākums sasniegt un uzturēt vidēja termiņa budžeta mērķus jāiedzīvina praksē, izmantojot piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas principus.

(8) Pienākums sasniegt un uzturēt vidēja termiņa budžeta mērķus ir vienlīdz attiecināms uz iesaistītajām dalībvalstīm un dalībvalstīm ar izņēmuma statusu.

(9) Piesardzīga fiskālās politikas veidošana nozīmē, ka valdības izdevumu pieaugums nepārsniedz piesardzīgu IKP vidēja termiņa pieaugumu; šīs normas pārsniegšana ir līdzsvarota ar valdības ieņēmumu pieaugumu un pastāvīga ieņēmumu samazināšanās tiek kompensēta ar izdevumu samazināšanu.

(10) Īslaicīga novirzīšanās no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas pieļaujama vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos.

(11) Nozīmīgas novirzes no piesardzīgas fiskālās politikas gadījumā dalībvalstij tiks izteikts brīdinājums, un gadījumā, ja novirze turpina pastāvēt vai ir īpaši nozīmīga, attiecīgajai dalībvalstij tiks dots ieteikums veikt nepieciešamās korektīvās darbības.

(12) Lai nodrošinātu atbilstību fiskālās uzraudzības sistēmai Savienībā esošajās dalībvalstīs, pamatojoties uz Līguma 136. pantu, jānosaka īpašs izpildes mehānisms gadījumiem, kuros dominē noturīgas un nopietnas novirzes no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas.

(13) Regulā (EK) Nr. 1466/97 ietvertajās atsaucēs jāņem vērā jaunā Līguma par Eiropas Savienības darbību pantu numerācija.

(14) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1466/97,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1466/97 groza šādi.

1. Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“ 2. pants

Šajā regulā “iesaistītās dalībvalstis” ir visas dalībvalstis, kuru valūta ir euro, un “dalībvalstis ar izņēmuma statusu” ir visas pārējās dalībvalstis.”

2. Regulas 3. pantu groza šādi.

a) Šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Katra iesaistītā dalībvalsts iesniedz Padomei un Komisijai to informāciju stabilitātes programmā, kas ir vajadzīga regulārai daudzpusējai uzraudzībai saskaņā ar Līguma 121. pantu, kas ir būtisks pamats stabilām cenām un stingrai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.”

b) Šā panta 2. punktu groza šādi.

i) Minētā panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) vidēja termiņa budžeta mērķis un korekcijas šā mērķa sasniegšanai valsts kopbudžeta bilancē procentos no IKP, paredzamā valsts kopējā parāda attiecības virzība, plānotais valsts izdevumu pieauguma temps, plānotais valsts ieņēmumu pieauguma temps nemainīgas politikas un kvantitatīvu plānoto diskrecionāro ieņēmumu pasākumu apstākļos;”

ii) Minētā panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c) kvantitatīvu budžeta un citu veikto un/vai ierosināto ekonomikas politikas pasākumu novērtējumu, lai sasniegtu programmas mērķus, ietverot to būtisko strukturālu reformu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas tieši ietekmē izdevumu samazināšanu ilgtermiņā, tostarp palielinot izaugsmes potenciālu;”

c) Šā panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Informācijai par valsts kopbudžeta bilances un parāda attiecību, valsts izdevumu pieaugumu, valsts ieņēmumu plānoto pieaugumu nemainīgas politikas apstākļos, plānotajiem diskrecionāro ieņēmumu pasākumiem un galvenajām ekonomikas prognozēm, kas minētas 2. panta a) un b) apakšpunktā, ir jābūt pieejamai katru gadu, ietverot iepriekšējo, kārtējo un vismaz trīs nākamos gadus.”

3. Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“ 4. pants

1. Stabilitātes programmas jāiesniedz katru gadu laikā no 1. līdz 30. aprīlim. Dalībvalstij, kura ievieš euro, stabilitātes programma jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc Padomes lēmuma par euro ieviešanu.

2. Dalībvalstīm ir pienākums publiskot savas stabilitātes programmas.”

4. Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“ 5. pants

1. Pamatojoties uz Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumiem, Padome, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar Līguma 121. pantu, pārbauda attiecīgās dalībvalsts sniegtos vidēja termiņa budžeta mērķus, izvērtē, vai saimnieciskās prognozes, kas ir programmas pamatā, ir ticamas, vai korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir piemērotas, kā arī — vai veiktie vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā.

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Padome pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP. Dalībvalstīm ar augstu parāda līmeni un/vai pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību Padome pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, pārsniedz 0,5 % no IKP. Padome ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos tiek veikts vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas.

Lai nodrošinātu, ka vidēja termiņa budžeta mērķis ir efektīvi sasniegts un saglabāts, Padome pārbauda, vai valsts izdevumu pieaugums saistībā ar pasākumiem, kas tiek veikti vai plānoti ieņēmumu sadaļā, atbilst piesardzīgai fiskālās politikas veidošanai.

Fiskālo politiku uzskata par piesardzīgu un tādējādi arī par tādu, kas veicina vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanu un tā saglabāšanu ilgtermiņā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) dalībvalstu, kuras ir sasniegušas vidēja termiņa budžeta mērķi, ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem;

b) vidēja termiņa budžeta mērķi nesasniegušo dalībvalstu ikgadējais izdevumu pieaugums ir mazāks par piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem. Atšķirība starp valdības izdevumu pieauguma tempu un piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu, ir veidota tā, lai nodrošinātu atbilstīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai;

c) valsts ieņēmumu posteņu diskrecionārie samazinājumi atbilst izdevumu samazinājumiem vai/un diskrecionāriem citu valsts ieņēmumu posteņu palielinājumiem.

Piesardzīga vidēja termiņa izaugsme jāvērtē, pamatojoties uz regulāri atjauninātām prognozēm 10 gadu intervālā.

Nosakot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai dalībvalstīm, kas šo mērķi vēl nav sasniegušas, kā arī ļaujot dalībvalstīm, kas to ir sasniegušas, uz laiku novirzīties no šā mērķa, ar nosacījumu, ka ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību un ka ir paredzēts, ka budžeta stāvoklis atkal sasniegs vidēja termiņa budžeta mērķi programmas darbības termiņā, Padome ņem vērā to būtisko strukturālo reformu īstenošanu, kas tieši ietekmē izdevumu samazināšanu ilgtermiņā, tostarp palielinot izaugsmes potenciālu, un tādējādi pārbaudāmi ietekmējot valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta pensiju reformām, ar ko ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis. Dalībvalstīm, kas īsteno šādas reformas, ir ļauts novirzīties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai vai no mērķa kā tāda, novirzei atspoguļojot valsts vadītā pensiju līmeņa reformas izmaksas tīrā izteiksmē, ar nosacījumu, ka novirze ir īslaicīga un ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību.

Padome arī pārbauda, vai stabilitātes programmas saturs veicina stabilas konverģences sasniegšanu euro zonā, ciešāku ekonomikas politikas koordinēšanu un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika ir saskaņā ar vispārējām Savienības un dalībvalstu ekonomikas politikas vadlīnijām.

Vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes periodos dalībvalstīm var atļaut uz laiku atteikties no korekciju ieviešanas, kas ir piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas pamatā, kura minēta ceturtajā apakšpunktā.

2. Padome veic stabilitātes programmas pārbaudi ilgākais triju mēnešu laikā pēc programmas iesniegšanas. Ja nepieciešams, Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, sniedz atzinumu par programmu. Ja Padome saskaņā ar Līguma 121. pantu uzskata, ka programmas mērķi un saturs ir jāpastiprina ar īpašu atsauci uz piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu, tā savā atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti veikt korekcijas programmā.”

5. Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

1. Padome daudzpusējā uzraudzībā saskaņā ar Līguma 121. panta 3. punktu uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi, ņemot vērā informāciju, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis, un Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas pārbaudes, jo īpaši, lai noteiktu faktisko vai paredzamo būtisko budžeta stāvokļa novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai, sekojot novirzēm no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas.

2. Gadījumā, ja vērojama nozīmīga novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas, kas minēta šīs regulas 5. panta 1. punkta ceturtajā daļā, un lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, Komisija saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izteikt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij.

Novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas uzskatāma par nozīmīgu, ja: pārsniegts izdevumu pieaugums saskaņā ar piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu, ko nevar kompensēt ar diskrecionāriem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, vai diskrecionāri ieņēmumu samazināšanas pasākumi, ko nevar kompensēt ar izdevumu samazināšanu, un novirzes kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz vidēji gadā 0,25 % no IKP divus gadus pēc kārtas.

Novirze nav jāņem vērā, ja attiecīgā dalībvalsts ir būtiski pārsniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pārmērīgo makroekonomikas nelīdzsvarotību, un stabilitātes programmā iekļautie budžeta plāni neapdraud šo mērķi programmas darbības laikā.

Tāpat novirzi var neņemt vērā vispārējas nopietnas ekonomiskās krīzes gadījumā.

3. Gadījumā, ja novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas ir pastāvīga vai īpaši nopietna, Padome pēc Komisijas ieteikuma nosūta ieteikumu attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumu publisko.”

6. Regulas 7. pantu ar šo groza šādi.

a) Šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Katra dalībvalsts ar izņēmuma statusu iesniedz Padomei un Komisijai to informāciju konverģences programmā, kas ir vajadzīga regulārai daudzpusējai uzraudzībai saskaņā ar Līguma 121. pantu, kas ir būtisks pamats cenu stabilitātei un stingrai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.”

(b) Šā panta 2. punktu groza šādi:

i) šā punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

ii) šā punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c) kvantitatīvu budžeta un citu veikto vai ierosināto ekonomikas politikas pasākumu novērtējumu, lai sasniegtu programmas mērķus, ietverot sīki izstrādātu to strukturālo reformu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas tieši ietekmē izdevumu samazināšanu ilgtermiņā, tostarp palielinot izaugsmes potenciālu;”

c) Šā panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Informācijai par valsts kopbudžeta bilances un parāda attiecību, valsts izdevumu pieaugumu, valsts ieņēmumu plānoto pieaugumu nemainīgas politikas apstākļos, plānotajiem diskrecionāro ieņēmumu pasākumiem un galvenajām ekonomikas prognozēm, uz kurām ir atsauces šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, ir jābūt pieejamai katru gadu, ietverot iepriekšējo, kārtējo un vismaz trīs nākamos gadus.”

7. Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“ 8. pants

1. Konverģences programmas jāiesniedz katru gadu laikā no 1. līdz 30. aprīlim.

2. Dalībvalstīm ir pienākums publiskot savas konverģences programmas.”

8. Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

1. Pamatojoties uz Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumiem, Padome, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar Līguma 121. pantu, pārbauda attiecīgās dalībvalsts sniegtos vidēja termiņa budžeta mērķus, izvērtē, vai saimnieciskās prognozes, kas ir programmas pamatā, ir ticamas, vai korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir piemērotas, kā arī — vai veiktie un/vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā.

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai, Padome ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos veic vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas. Dalībvalstīm ar augstu parāda līmeni un/vai pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību Padome pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, pārsniedz 0,5 % no IKP. Attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP.

Lai nodrošinātu, ka vidēja termiņa budžeta mērķis ir efektīvi sasniegts un saglabāts, Padome pārbauda, vai valsts izdevumu palielināšanas saistībā veiktie vai piedāvātie pasākumi attiecībā uz ieņēmumiem atbilst piesardzīgai fiskālās politikas veidošanai.

b) vidēja termiņa budžeta mērķi nesasniegušo dalībvalstu ikgadējais izdevumu pieaugums ir mazāks par piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem. Atšķirība starp valdības izdevumu pieauguma tempu un piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu ir veidots tā, lai nodrošinātu atbilstīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai;

c) valsts ieņēmumu posteņu diskrecionārie samazinājumi atbilst izdevumu samazinājumiem un/vai diskrecionāriem citu valsts ieņēmumu posteņu palielinājumiem.

Piesardzīga vidēja termiņa izaugsme jāvērtē, pamatojoties uz regulāri atjauninātām prognozēm 10 gadu intervālā.

Padome arī pārbauda, vai konverģences programmas saturs veicina ciešāku ekonomikas politikas koordināciju un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika atbilst dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas nostādnēm. Turklāt attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome pārbauda, vai konverģences programmas saturs nodrošina sekmīgu dalību valūtas maiņas mehānismā.

Vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes periodos dalībvalstīm var atļaut uz laiku atteikties no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas, kas minēta ceturtajā daļā.

2. Padome veic konverģences programmas pārbaudi ilgākais triju mēnešu laikā pēc programmas iesniegšanas. Ja nepieciešams, Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, sniedz atzinumu par programmu. Ja Padome saskaņā ar Līguma 121. pantu uzskata, ka programmas mērķi un saturs ir jāpastiprina ar īpašu atsauci uz piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu, tā savā atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti veikt programmā korekcijas.”

9. Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“ 10. pants

1. Padome daudzpusējā uzraudzībā saskaņā ar Līguma 121. panta 3. punktu uzrauga arī konverģences programmu izpildi, ņemot vērā informāciju, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis ar izņēmuma statusu, un Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas pārbaudes, jo īpaši, lai noteiktu faktisko vai paredzamo būtisko budžeta stāvokļa novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai, sekojot novirzēm no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas.

Turklāt Padome uzrauga dalībvalstu ar izņēmuma statusu ekonomikas politiku, ņemot vērā konverģences programmas mērķus, lai nodrošinātu, ka to politika ir virzīta uz stabilitāti, un tādējādi novērstu faktiskā valūtas maiņas kursa deformācijas un pārmērīgas nominālā valūtas kursa svārstības.

2. Ja ir nozīmīga novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas, kas minēta šīs regulas 9. panta 1. punktā, un lai novērstu pārmērīgu deficītu, Komisija saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izteikt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij.

Novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas uzskatāma par nozīmīgu, ja: pārsniegts izdevumu pieaugums saskaņā ar piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu, ko nevar kompensēt ar diskrecionāriem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, vai diskrecionāri ieņēmumu samazināšanas pasākumi, ko nevar kompensēt ar izdevumu samazināšanu, un novirzes kopējā ietekme uz valsts bilanci ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz vidēji gadā 0,25 % no IKP divus gadus pēc kārtas.

Tāpat novirzi var neņemt vērā vispārējas nopietnas ekonomiskās krīzes gadījumā.

3. Gadījumā, ja novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas ir pastāvīga vai īpaši nozīmīga, Padome pēc Komisijas ieteikuma attiecīgajai dalībvalstij nosūta ieteikumu veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumus publisko.”

10. Visā regulas tekstā atsauces uz 99. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 121. pantu."

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[4]

Ekonomika un finanšu lietas

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[5]

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi

1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Veicināt ES izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētie mērķi: Nr. 1 un 3.

- Nodrošināt efektīvu politikas koordināciju un vispārējo politikas konsekvenci, ES reaģējot uz ekonomikas krīzi, ES 2020 programmas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā, un lai palielinātu dalībvalstu izaugsmes potenciālu un veicinātu ES konkurētspēju.

- Veicināt dalībvalstu tiekšanos uz stabila budžeta stāvokļa sasniegšanu un ilgtspējīgām valsts finansēm, kas ir kvalitatīvas attiecībā uz ieguldījumu attīstībā.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Ekonomikas un monetārā savienība

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Komisijas paziņojumā COM(2010)367 uzsvērta nepieciešamība pēc skaidri definētas ES politikas, lai i) ar jaunu sparu turpinātu ekonomikas atveseļošanos, ii) nodrošinātu stabilu pamatu valsts finansēm un iii) aktīvi veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.

Ierosinātie grozījumi regulā, kas veido Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvo daļu, ir daļa no oficiālajiem juridiskajiem priekšlikumiem iepriekš minētajā paziņojumā. Šo grozījumu mērķis ir stiprināt ekonomikas politikas koordināciju, īpaši risinot vajadzību pēc efektīvas dalībvalstu ekonomiskās politikas uzraudzības, izmantojot atbilstīgus stimulus un sankcijas, kā arī vēršot pastiprinātu uzmanību uz valsts parādu un fiskālo ilgtspēju.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Komisijas vispārējais mērķis veicināt ES izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību ir nosakāms, izmantojot šādus ietekmes rādītājus:

- apjoms, cik lielā mērā dalībvalstis reģistrē budžeta izlietojumu saskaņā ar SIP;

- potenciālā izaugsme/ražošanas apjoms.

Iepriekšminētā īpašā 3. mērķa sasniegšana nosakāma, izmantojot šādu rezultātu rādītāju: to atsevišķu Komisijas ieteikumu procentuālā daļa saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP), kuri īstenoti dalībvalstīs (atkarībā no to pieņemšanas Padomē).

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Tiesību akts ir daļa no pasākumiem, kas ietverti Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumā (2010)367, kas turpina attīstīt Komisijas 2010. gada 12. maija paziņojumā COM(2010)250 izklāstītās politikas idejas un veido nostādnes, par kurām vienojās Eiropadomē 2010. gada 17. jūnijā.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija ir neatņemama ES kompetences daļa, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību VIII sadaļā (par ekonomikas un monetāro politiku).

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Iepriekšējā pieredze rāda, ka jāstiprina ekonomikas politikas koordinēšana un īpaši jānostiprina SIP preventīvā un korektīvā daļa.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Tiesību akta priekšlikums ir viens no visaptveroša tautsaimniecības reformu kopuma elementiem, kas norādīti 2010. gada 30. jūnija COM(2010)367.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

( Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

- ( Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks no [DD.MM.]GGGG. līdz [DD.MM.]GGGG.

- ( Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG.

( Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

- Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

- pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[6]

( Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

( Centralizēta netieša pārvaldība , izpildes uzdevumus deleģējot:

- ( izpildaģentūrām

- ( Kopienu izveidotām struktūrām[7]

- ( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

- ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

( Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Nav

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1. Apzinātie riski

Nav

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Nav

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Nav

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Tiesību aktam nav nepieciešami papildu cilvēkresursi vai finanšu resursi.

- Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

- No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: nav

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | Numurs | [Izdevumu kategorija …………...……………………………………………………….] |

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

- 3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

- ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

- ( Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā.

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

( Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |

Ārštata darbinieki |

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

- ( Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[21].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

- ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

- ( Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Pants …………. | | | | | | | | | |Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2] OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

[3] OV C 236, 2.8.1997., 1. lpp.

[4] ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[5] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[6] Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu var atrast BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[7] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[8] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[9] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[10] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[11] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[12] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[13] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[14] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[15] Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

[16] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[17] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[18] CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[19] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „ BA ” pozīcijām).

[20] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[21] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[22] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

52010PC0526