[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 17.9.2010

COM(2010) 486 galīgā redakcija

2008/0183 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 un Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA VēSTURE

Komisija priekšlikumu pieņēmusi: 2008. gada 17. septembrī.

Priekšlikuma iesniegšana Padomei un Eiropas Parlamentam – COM(2008)563 galīgā redakcija: 2008. gada 15. oktobrī (2008/0183(CNS)).

Eiropas Parlamenta atzinums – pirmais lasījums: 2009. gada 26. martā pieņemto atzinumu apstiprināja ar 2010. gada 5. maija rezolūciju par Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekmi uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām (COM(2009)0665) – “omnibuss”.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums: pagaidām nav pieejams.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. marta sesijā apstiprināja normatīvo rezolūciju ar 425 balsīm par, 71 balsi pret un 62 atturoties, C.A. Siekirski ziņojumā bija 20 grozījumi.

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Padomes Regula (EEK) Nr. 3730/87 paredzēja vispārīgus noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām. Vēlāk šo regulu atcēla un iestrādāja regulā, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula).

Vairāk nekā divas desmitgades intervences uzkrājumi, kurus, izmantojot šo shēmu, darīja pieejamus, ir bijuši droša pārtikas palīdzība vistrūcīgākajām personām. Vajadzība pēc pārtikas izdalīšanas ir pieaugusi pēc secīgas paplašināšanās, kas ievērojami palielināja Eiropas Savienības trūkumcietēju skaitu. 2008. gadā atbalstu no šīs shēmas saņēma vairāk nekā 13 miljoni cilvēku.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķi, kā minēts Līguma 39. panta 1. punktā, paredz stabilizēt tirgus un nodrošināt, lai piegādes līdz patērētājiem nonāktu par saprātīgām cenām. Gadu gaitā saskaņā ar shēmu īstenotie pārtikas izdalīšanas plāni ir palīdzējuši sasniegt abus mērķus un, samazinot Eiropas Savienības vistrūcīgāko personu nedrošību par pārtiku, ir izrādījušies svarīgs līdzeklis, kas garantē, ka pārtika Eiropas Savienībā ir plaši pieejama, tajā pašā laikā samazinot intervences uzkrājumus.

Pēdējos gados KLP ir ievērojami pārstrādāta, pārliekot uzsvaru no primārā mērķa palielināt ražīgumu uz lauksaimniecības ilgtermiņa ilgtspējas veicināšanu. Šajā kontekstā dažiem produktiem, piemēram, olīveļļai, cukuram un rudziem, intervence kā regulārs līdzeklis ir pilnīgi atcelta, un attiecībā uz pārējiem produktiem notiek atgriešanās pie to sākotnējās drošības tīkla lomas. Tas ir apstiprināts ar lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar KLP 2009. gada “veselības pārbaudes” reformu. Tā rezultātā shēmas atkarība no tirgus iepirkumiem pārtikas piegādei ir gadu gaitā ievērojami palielinājusies.

Savā 2006. gada 4. aprīļa deklarācijā par apstiprinātu labdarības organizāciju apgādi, lai īstenotu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem paredzēto Eiropas pārtikas palīdzības programmu, Eiropas Parlaments pauda bažas par Eiropas pārtikas palīdzības programmas vistrūcīgākajām personām nākotni un, apstiprinot to, ka ir jāpilda to noteikumi attiecībā uz pārtiku, aicināja Komisiju un Padomi nodrošināt Eiropas pārtikas palīdzības programmai pastāvīgu atbalstu.

Pavisam nesen, 2008. gada 22. maijā, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par pārtikas cenu paaugstināšanos ES un jaunattīstības valstīs, kurā tas uzsver, ka tiesībām uz pārtiku ir fundamentāls raksturs un visos laikos ir jāuzlabo visu cilvēku piekļuve pietiekamam pārtikas daudzumam, lai nodrošinātu aktīvu, veselīgu dzīvi.

Komisija jau ir atzinusi šīs shēmas nozīmīgumu savā 2008. gada 20. maija paziņojumā “Pārtikas cenu paaugstināšanās problēmas risināšana — Norādījumi par ES rīcību”. Savā uzrunā Parlamentam 2008. gada 18. jūnijā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka šai iniciatīvai Komisija plāno palielināt budžetu par divām trešdaļām.

Internetā veiktā publiskā apspriešana par Eiropas Savienības pārtikas izdalīšanas programmu radīja plašu rezonansi, atbildēs pārliecinošs atbalsts tika pausts Eiropas Savienības pārtikas izdalīšanas programmas turpināšanai. Regulārās apspriedēs ir apkopoti shēmas īstenošanā iesaistīto labdarības organizāciju, kā arī valsts pārvaldes iestāžu ierosinājumi.

Priekšlikumam bija pievienots ietekmes novērtējums Komisijas dienestu darba dokumenta veidā (SEC(2008)2436/2).

PRIEKšLIKUMA ASPEKTI

Šajā kontekstā Komisija 2008. gadā ierosināja pārskatīt pārtikas izdalīšanas programmu (COM (2008) 563 galīgā redakcija), balstoties uz šādiem aspektiem.

Divi piegādes avoti. Pārtikas avoti varētu būt vai nu intervences uzkrājumi, vai tirgus. Pēdējo turpmāk izmantotu ne tikai gadījumos, kad uz laiku nav pieejami intervences uzkrājumi. Taču priekšroka tiktu dota piemērotu intervences uzkrājumu izmantošanai, ja tie būs pieejami.

Izdalāmo pārtikas produktu lielāka dažādība un skaidrākas prioritātes. Lai uzlabotu uztura vielu sabalansētību shēmā paredzētajā pārtikā, izdalāmās pārtikas produktu izvēle vairs neaprobežosies tikai ar tiem, uz kuriem attiecas intervence. Dalībvalstu iestādes varētu izvēlēties pārtikas produktus valsts pārtikas izdalīšanas programmu ietvaros, kurās ir noteikti mērķi un prioritātes pārtikas izdalīšanai vistrūcīgākajām personām un attiektos uz uztura vielu sabalansētību.

Ilgtermiņa perspektīva. Pārtikas izdalīšanas darbībām ir vajadzīga plānošana ilgtermiņā un rūpīga sagatavošanās no valstu iestāžu un labdarības organizāciju puses. Lai palielinātu Eiropas Savienības pārtikas izdalīšanas shēmas efektivitāti, tā tiktu noteikta trim gadiem. Palīdzības summas otrajā un trešajā gadā būtu tikai orientējošas un pēc tam būtu attiecīgi jāapstiprina. Turklāt tiek ierosināti Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma griesti.

Līdzfinansējums. Līdzfinansējuma ieviešana būtu pamatā shēmas kohēzijas mērogam, nodrošinātu pienācīgu plānošanu un pastiprinātu sinerģijas. Lai palīdzētu veicināt atvēlētā Kopienas finansējuma vieglu ieviešanu un nepārtrauktu turpināšanu augstā līmenī, Kopienas līdzfinansējuma likmes kohēzijas dalībvalstīs 2010./2012. gada plānā būtu 75 % un 85 %. Pēc tam 2013./2015. gada plānā Kopienas līdzfinansējuma likmes būtu attiecīgi 50 % un 75 %.

Pastiprināta uzraudzība un ziņojumu sniegšana. Tiktu pastiprinātas ziņojumu sniegšanas saistības dažādos līmeņos un ietvertu Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

KOMISIJAS ATZINUMS PAR EIROPAS PARLAMENTA IEROSINāTAJIEM GROZīJUMIEM

Komisija ir atzinusi, ka ir lietderīgi pieņemt vairākus Eiropas Parlamenta apstiprinātos formulējuma grozījumus (1., 2., 4. un 9.), jo tie varētu papildināt šajā shēmā ietvertos daudzos aspektus, lai gan atsevišķos gadījumos Komisija ir izvēlējusies atšķirīgu formulējumu.

Visbūtiskākās izmaiņas ir ietvertas 8., 11., 13. un 14. grozījumā, kurus apstiprināja Komisija šajā grozītajā priekšlikumā, lai gan Komisijas visbeidzot saglabātais formulējums var atšķirties no Eiropas Parlamenta ierosinātā formulējuma. Ar 8. grozījumu ir ieviests jēdziens par Eiropas Savienības izcelsmes pārtiku, kas ir saglabāts kā prioritāte, kas jānosaka dalībvalstīm, kad tās izvēlās izdalāmās pārtikas veidus. 11. grozījums paredz saistību izdalīšanas punktiem skaidri norādīt Eiropas Savienības līdzdalību plānā, kuru Komisija ir saglabājusi šajā grozītajā priekšlikumā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas attiecīgi jāpieņem. 13. grozījumā noteikts, ka pārtikas produktu iepirkšana jāveic, pamatojoties uz konkursa procedūru, jo tagad tas ir skaidri norādīts priekšlikumā. Visbeidzot, 14. grozījumā ir noteikts atmaksāt uzglabāšanas izmaksas labdarības organizācijām, jo tagad arī tas ir iekļauts.

No otras puses, atsevišķus grozījumus nevarēja pieņemt, jo tie mainītu Komisijas priekšlikuma būtību tādā veidā, kas nav saderīgs ar iepriekš izklāstītajiem mērķiem. Nozīmīgākais noraidījums attiecas uz Eiropas Parlamenta prasību par to, ka shēmu arī turpmāk finansētu tikai no Eiropas Savienības budžeta (5., 10., 16., 17., 18. un 19. grozījums). Komisija ir pārliecināta, ka līdzfinansējuma ieviešana pastiprinās shēmas kohēzijas dimensiju, vienlaikus nodrošinot labāku plānošanu un pārvaldību, un tādējādi šajā grozītajā priekšlikumā ir saglabāts nosacījums par līdzfinansējumu. Tomēr, ņemot vērā Parlamenta paustās bažas par šo jautājumu, Komisija šajā grozītajā priekšlikumā ir būtiski samazinājusi valsts līdzfinansējuma likmes līdz 10 % kohēzijas dalībvalstīm un 25 % pārējām dalībvalstīm, un atšķirībā no sākotnējā priekšlikuma šīs likmes laika gaitā paliktu nemainīgas.

PIELīDZINāšANA LīGUMAM PAR EIROPAS SAVIENīBAS DARBīBU (LESD)

Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) nosaka skaidru atšķirību starp Komisijai, no vienas puses, deleģēto jurisdikciju, lai pieņemtu neleģislatīvus aktus (deleģētos aktus), kas papildina vai groza nebūtiskus tiesību akta elementus, kā paredzēts 290. pantā, un, no otras puses, Komisijai deleģēto jurisdikciju, lai pieņemtu īstenošanas aktus saskaņā ar 291. pantu. Patiesībā dalībvalstis ir atbildīgas par juridiski saistošu Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu, bet, ja tiesību akta piemērošanā ir vajadzīgi vienoti īstenošanas nosacījumi, to pieņemšana ar īstenošanas aktiem ir Komisijas ziņā.

Shēmas par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām pielīdzināšana jaunajiem Līguma noteikumiem ir kvalifikācijas uzdevums, kurā Komisijas pieņemtie īstenošanas akti pasākuma netraucētai izpildei tagad ir klasificēti kā īstenošanas akti vai deleģētie akti.

Šajā grozītajā priekšlikumā ir iekļauti visi būtiskākie elementi, galvenie principi un shēmas plānošanas noteikumi, kurus tādējādi nosaka likumdevējs.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu likumdevējs uztic Komisijai atsevišķu nebūtisku elementu papildināšanu vai grozīšanu, kuri tomēr ir nepieciešami shēmas pienācīgas darbības nodrošināšanai. Grozītais priekšlikums paredz, ka Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem metodi vispārējā resursu piešķīruma aprēķināšanai, tostarp intervences krājumu un finanšu līdzekļu izdalei, no intervences krājumiem izņemto produktu uzskaites vērtību definēšanai, kā arī metodi līdzekļu pārdalei pēc plāna iespējamas pārskatīšanas. Komisijai ir jāpieņem noteikumi, kas nosaka konkursa procedūru izmantošanu visām darbībām saistībā ar plānu izpildi, par drošības naudu, kas pieteikuma iesniedzējiem jāiemaksā, un noteikumiem par sankcijām, kuras dalībvalstis piemēro, ja netiek ievēroti termiņi, kā arī citu nepilnību gadījumā.

Dalībvalstis saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu ir atbildīgas par juridiski saistošu Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu, kurus pieņēmis likumdevējs. Tomēr, šķiet, ir nepieciešams nodrošināt shēmas vienotu īstenošanu visās līdzdalības dalībvalstīs, lai novērstu jebkādu kropļošanas vai diskriminēšanas risku. Attiecīgi šajā grozītajā priekšlikumā likumdevējs piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras sīki izstrādātu noteikumu un procedūru pieņemšanai, plānu pieņemšanai un attiecīgā gadījumā to pārskatīšanai, papildelementu definēšanai, kas jāiekļauj trīs gadu plānā, procedūrām un termiņiem, kurus piemēro atsaukšanai, gada īstenošanas ziņojumu un valsts pārtikas izdalīšanas programmu formātam, izmaksu atlīdzināšanas noteikumiem, tostarp attiecībā uz ierobežojumiem un finanšu griestiem, nosacījumiem saistībā ar uzaicinājumu uz konkursu un nosacījumiem, kurus piemēro pārtikas produktiem un to piegādēm, kontroles programmu minimālajām prasībām, vienotiem noteikumiem attiecībā uz maksājumu procedūrām, tostarp uzdevumi, kas jāizpilda valsts intervences aģentūrām un sīki izstrādāti noteikumi par saistību gan uz iepakojuma, gan izdalīšanas punktos norādīt Eiropas Savienības līdzdalību šajā shēmā.

IETEKME UZ BUDžETU

Ierosinātās normas ir paredzētas, lai īstenotu jaunos noteikumus attiecībā uz pārtikas izdalīšanas shēmu Eiropas Savienības vistrūcīgākajām personām. Jauno shēmu līdzfinansēs Eiropas Savienība; tādēļ ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkts.

Priekšlikumā ir iekļauti šīs shēmas Eiropas Savienības līdzfinansējuma gada finanšu griesti EUR 500 miljoni.

GROZīTAIS PRIEKšLIKUMS

Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu, turpmāk tekstā ir izklāstīts grozītais Komisijas priekšlikums.

2008/0183 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 un Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[1],

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Padomes 1987. gada 10. decembra Regula (EEK) Nr. 3730/87, ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītā organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākājām personām[4], kuru attiecīgi atcēla un iekļāva Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula)[5], vairāk nekā divdesmit gadus ir nodrošinājusi uzticamu shēmu pārtikas produktu izdalīšanai vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā un ir pozitīvi ietekmējusi ES reģionu kohēziju, samazinot ekonomiskās un sociālās atšķirības.

2. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķos, kas definēti Līguma 39. panta 1. punktā, paredzēts stabilizēt tirgus, kā arī nodrošināt, lai piegādes patērētājus sasniedz par saprātīgām cenām. Gadu gaitā saskaņā ar shēmu īstenotie pārtikas izdalīšanas plāni ir palīdzējuši sasniegt abus mērķus un, samazinot Eiropas Savienības vistrūcīgāko personu nenodrošinātību ar pārtiku, ir izrādījušies svarīgs līdzeklis, kas garantē, ka pārtika Eiropas Savienībā ir plaši pieejama, tajā pašā laikā samazinot intervences uzkrājumus. ES pārtikas atbalsta shēmai vistrūcīgākajām personām jāturpina nodrošināt KLP mērķi un jāpalīdz panākt kohēzijas mērķi.

3. Eiropas Parlaments savā 2006. gada 4. aprīļa deklarācijā par apstiprinātu labdarības organizāciju apgādi vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem paredzētās Eiropas pārtikas palīdzības programmas īstenošanai[6] atzīmēja, ka Eiropas pārtikas palīdzības programma vistrūcīgākajām personām ir pierādījusi savu vērtību un ir bijusi svarīga miljoniem cilvēku. Taču tas pauda bažas par vistrūcīgākajām personām paredzētās Eiropas pārtikas palīdzības programmas nākotni un, apstiprinot to, ka ir jāapmierina to vajadzības pēc pārtikas, aicināja Komisiju un Padomi cita starpā nodrošināt Eiropas pārtikas palīdzības programmai pastāvīgu atbalstu.

4. Eiropas Savienības secīgās paplašināšanās rezultātā ir palielinājies potenciālais to personu skaits, kas izmanto pārtikas palīdzības shēmas. Tajā pašā laikā pieaugošās pārtikas cenu svārstības ir negatīvi ietekmējušas vistrūcīgāko personu nodrošinātību ar pārtiku un atsevišķos laikposmos ir palielinājušas pārtikas palīdzības nodrošināšanas izmaksas. Līdz ar to saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3730/87 sākotnēji un pašlaik saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. pantu izveidotās shēmas nozīme gadu laikā ir pieaugusi. Tāpēc ir svarīgi turpināt shēmas darbību Eiropas Savienības līmenī un turpmāk to pielāgot mainīgajai tirgus attīstībai.

5. Pašreizējā pārtikas izdalīšanas shēma balstās uz produktu izdalīšanu no Eiropas Savienības intervences uzkrājumiem, ko pagaidām papildina, izdarot iepirkumus tirgū. Taču KLP secīgu reformu un cenu labvēlīgas attīstības rezultātā ir progresīvi samazinājušies intervences uzkrājumi un pieejamo produktu klāsts. Līdz ar to arī tirgus iepirkumi būtu jāpadara par pastāvīgu piegādes avotu shēmā, lai papildinātu intervences uzkrājumus, ja vēlamie intervences uzkrājumi nav pieejami.

6. Eiropas Savienības shēma nevar būt vienīgais risinājums pieaugošajai nepieciešamībai pēc pārtikas palīdzības Eiropas Savienībā. Lai nodrošinātu ar pārtiku vistrūcīgākās personas, tikpat vajadzīgas ir valsts iestāžu īstenotas valstu politikas un pilsoniskās sabiedrības mobilizēšana, tostarp vietējās iniciatīvas. Taču Eiropas Savienības shēma ar stingru kohēzijas elementu varētu kalpot par paraugu, kā izdalīt pārtiku vistrūcīgākajām personām, palīdzēt izveidot sinerģijas un veicināt valsts un privātās iniciatīvas nolūkā palielināt trūcīgo personu nodrošinātību ar pārtiku. Turklāt ņemot vērā to, ka pieejamie samazinātie intervences uzkrājumi atrodas dažādās vietās dalībvalstīs, tas var veicināt to vislabāko izmantošanu. Tāpēc Eiropas Savienības shēma nedrīkstētu ierobežot nevienu no šādām valstu politikām.

7. Lai nodrošinātu pareizu budžeta pārvaldību, ir jānosaka Eiropas Savienības atbalsta maksimālais apjoms. Turklāt, lai pilnībā izmantotu Savienības shēmas kohēzijas mērogu un pastiprinātu saistībā ar to izveidotās sinerģijas, un lai nodrošinātu pienācīgu plānošanu, būtu jāparedz noteikums dalībvalstīm līdzfinansēt pārtikas izdalīšanas programmu. Eiropas Savienības līdzfinansējuma maksimālās likmes būtu jānosaka un Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpievieno to pasākumu sarakstā, kuriem pienākas finansējums no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), kurš paredzēts Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu[7] 3. panta 1. punktā.

8. ELGF ieguldījuma likme būtu jānosaka, ņemot vērā to dalībvalstu situāciju, kurām ir tiesības uz finansējumu no Kohēzijas fonda 2007.–2013. gadā, kā minēts Komisijas Lēmuma 2006/596/EK[8] I pielikumā, lai stiprinātu Eiropas Savienības ekonomisko un sociālo kohēziju.

9. Pieredze ir parādījusi, ka ir vēlami daži uzlabojumi pārtikas izdalīšanas shēmas pārvaldībā, jo īpaši, lai nodrošinātu dalībvalstīm un izraudzītām organizācijām ilglaicīgāku perspektīvu ar daudzgadu plānu palīdzību. Tāpēc Komisijai būtu jāizveido trīsgadu plāni shēmas īstenošanai, pamatojoties uz dalībvalstu lūgumiem, kuri jāpaziņo Komisijai, un citu informāciju, kuru uzskata par būtisku. Dalībvalstis pamatotu savus lūgumus pēc palīdzības ar valstu pārtikas izdalīšanas programmām, kurās noteikti šo valstu mērķi un prioritātes attiecībā uz pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām. Šajā sakarā būtu lietderīgi, ka dalībvalstis var izlemt piešķirt priekšrocību produktiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā. Visbeidzot, lai nodrošinātu pienācīgu segumu izmaksām, kas saistītas plāna īstenošanu, ir jāparedz, ka dalībvalstis tām plānā pieejamo resursu robežās var nolemt atlīdzināt atsevišķas izmaksas, kas izraudzītajām organizācijām radušās saistībā ar pārvaldību, transportēšanu un glabāšanu.

10. Lai efektīvi īstenotu trīs gadu plānu, nepieciešams pārbaudīt saistību ievērošanu atbilstošā līmenī. Tāpēc dalībvalstīm jāuzņemas pienācīgas administratīvās un fiziskās pārbaudes un jāparedz sankcijas pārkāpumu gadījumos, lai nodrošinātu, ka trīs gadu plāns tiek īstenots saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

11. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. pantā Komisijai piešķirtas pilnvaras, lai īstenotu konkrētus minētā panta noteikumus.

12. Tāpēc, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Komisijai piešķirtās pilnvaras attiecībā uz shēmas darbību, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. pantā, ir jāsaskaņo ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 290. un 291. pantu.

13. Komisijai ir jābūt pilnvarām deleģēto aktu pieņemšanai saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai papildinātu vai grozītu atsevišķus nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. panta elementus. Ir jānosaka minēto pilnvaru izpildes elementi, kā arī nosacījumi, kas attiecas uz šo pilnvaru deleģēšanu.

14. Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. panta vienotu piemērošanu visās dalībvalstīs, Komisijai ir jābūt pilnvarām īstenošanas aktu pieņemšanai saskaņā ar Līguma 291. pantu. Komisijai, izmantojot īstenošanas aktus, ir jāpieņem pasākumi, kas nepieciešami vienotai īstenošanai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu (ES) Nr. XX/XXXX.

15. Lai nodrošinātu efektivitāti un pārredzamību trīs gadu plānu pieņemšanā, Komisijai ir jāpieņem procedūras plānu pieņemšanai un pārskatīšanai, izmantojot īstenošanas aktus. Tā paša iemesla dēļ trīs gadu plāna pieņemšana un vajadzības gadījumā arī pārskatīšana ir jāveic, izmantojot īstenošanas aktus.

16. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm tiek nodrošināta saskaņota un efektīva sistēma līdzdalībai shēmā un tās īstenošanai, Komisijai ir jāpieņem īstenošanas akti, nosakot trīs gadu plānā iekļaujamos papildelementus, produktu piegādes noteikumus, kā arī procedūras un termiņus, kas piemērojami intervences produktu izņemšanai, tostarp pārvešanai starp dalībvalstīm.

17. Lai nodrošinātu shēmā iesaistīto dalībvalstu iesniegtās informācijas salīdzināmību, Komisijai, izmantojot īstenošanas aktus, ir jāpieņem noteikumi par valsts pārtikas izdalīšanas programmu un gada izpildes ziņojumu formātu.

18. Dalībvalstīm jābūt iespējai saskaņā ar shēmu uzskatīt par attiecināmiem konkrētus labdarības organizāciju izdevumus. Lai nodrošinātu, ka šī iespēja tiek vienoti īstenota visās dalībvalstīs, Komisijai ir jāpieņem īstenošanas akti, nosakot kopējus sīki izstrādātus noteikumus izmaksu atlīdzināšanai, tostarp termiņus un maksimālo finanšu apjomu.

19. Lai nodrošinātu, ka uzaicinājumi uz konkursu tiek izdoti saskaņā ar vienotiem noteikumiem visās dalībvalstīs, Komisijai ir jāpieņem īstenošanas akti attiecībā uz nosacījumiem saistībā ar uzaicinājumu uz konkursu un nosacījumiem, kas piemērojami pārtikas produktiem un to piegādēm.

20. Lai nodrošinātu dažādu uzraudzības sistēmas elementu saskaņotas darbības līmeni, Komisijai ir jāpieņem īstenošanas akti, nosakot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz kontrolēm.

21. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstu iestādes plānu īsteno vienotā veidā un lai atvieglotu dalībvalstu sadarbību, Komisijai ir jāpieņem īstenošanas noteikumi, nosakot maksājumu procedūras un termiņus, tostarp samazinājumus par grāmatvedības noteikumu neievērošanu, un valsts intervences aģentūrām izpildāmos noteikumus, tostarp attiecībā uz pārvešanu no vienas dalībvalsts uz otru.

22. Tāpēc ir atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 1234/2007,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktu papildina ar šādu g) apakšpunktu:

“g) Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums pārtikas izplatīšanā Eiropas Savienības vistrūcīgākajām personām, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. pantā.”

2. pants

Regulu (EK) Nr. 1234/2007 groza šādi.

1) Iekļauj šādu jaunu 4.a pantu:

“ 4.a pants

[Deleģēto aktu un īstenošanas aktu pieņemšana]

Ja Komisijai tiek piešķirtas deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras, tā rīkojas saskaņā ar 196 .a pantā minēto procedūru.

Ja Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas aktu pieņemšanas pilnvaras, tā rīkojas saskaņā ar 196 .b pantā minēto procedūru.”

2) Regulas II daļas I sadaļas I nodaļas II iedaļas IV apakšiedaļu groza šādi.

a) Regulas 27. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“27. pantsPārtikas izplatīšanas shēma vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā

1. Tiek izveidota shēma pārtika produktu izplatīšanai vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā ar dalībvalstu izvēlēto organizāciju starpniecību. Šim nolūkam ir jādara pieejami intervences krājumos esošie produkti vai, ja pārtikas izplatīšanai piemēroti intervences krājumi nav pieejami, pārtikas produkti ir jāiepērk tirgū.

Pirmajā daļā minētās shēmas nolūkā “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — atsevišķas personas, ģimenes vai grupas, ko veido šādas personas —, kuru sociālā un finansiālā atkarība ir reģistrēta vai atzīta, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, kurus pieņēmušas valsts kompetentās iestādes, vai tiek uzskatītas par tādām, pamatojoties uz izvēlēto iestāžu izmantotajiem kritērijiem, kurus šīs kompetentās iestādes ir apstiprinājušas.

2. Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 1. pantā paredzētajā shēmā, iesniedz Komisijai pārtikas izdalīšanas programmas, kurās ir ietvertas :

a) galvenās pazīmes un mērķi,

b) izraudzītā iestāde,

c) pieprasītie daudzumi pārtikas produktiem, kuri jāizdala trīs gadu laika posmā, un citu atbilstīgu informāciju.

Dalībvalstis izvēlas pārtikas produktus, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp uzturvērtību un piemērotību izdalīšanai. Šim nolūkam dalībvalstis var piešķirt priekšrocību pārtikas produktiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā.

3. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņotajiem pieprasījumiem, saskaņā ar 2. punkta otro daļu un citu par atbilstīgu uzskatītu informāciju, Komisija pieņem trīs gadu plānus.Katrā trīs gadu plānā nosaka ikgadējos finanšu piešķīrumus, kurus Eiropas Savienība piešķir katrai dalībvalstij, un dalībvalstu minimālo finansiālo ieguldījumu. Asignējumi programmas otrajā un trešajā gadā ir orientējoši.Dalībvalstis, kas piedalās shēmā, katru gadu apstiprina 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētos pieprasījumus. Pēc šiem apstiprinājumiem Komisija katru nākošo gadu lemj par galīgajiem piešķīrumiem budžetā pieejamo apropriāciju ietvaros.Kad trīs gadu plānā iekļautie produkti nav pieejami intervences krājumos dalībvalstī, kurā šādi produkti ir vajadzīgi, trīs gadu plānā paredz šādu produktu pārvešanu no dalībvalstīm, kuru intervences krājumos tie ir pieejami.Trīs gadu plānu pārskata, ņemot vērā visas atbilstīgās izmaiņas, kas ietekmē tā izpildi.

4. Dalībvalstu saskaņā ar 1. punktu izvēlētās iestādes nedrīkst būt komerciāli uzņēmumi.Pārtikas produktus šīm iestādēm izsniedz bez maksas.Pārtikas produktu izplatīšana vistrūcīgākajām personām ir:

a) bez maksas vai

b) par cenu, kas nekādā gadījumā nav lielāka nekā tā, ko attaisno izmaksas, kuras rodas izraudzītajām organizācijām, izpildot operāciju, izņemot izmaksas, kuras var segt saskaņā ar 7. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktu.

5. Dalībvalstis, kas piedalās shēmā:

a) iesniedz Komisijai gada pārskatu par shēmas īstenošanu;

b) laikus informē Komisiju par notikumiem, kas ietekmē pārtikas izplatīšanas programmu īstenošanu.

6. Savienība līdzfinansē attiecināmās izmaksas saskaņā ar shēmu. Šis līdzfinansējums:

a) nepārsniedz EUR 500 miljonus katrā budžeta gadā kopā; nedz arī

b) 75 % no attiecināmajām izmaksām vai 90 % no attiecināmajām izmaksām dalībvalstīs, kurām ir tiesības uz finansējumu no Kohēzijas fonda laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, kā noteikts Komisijas Lēmuma 2006/596/EK* I pielikumā;

7. Attiecināmās izmaksas saskaņā ar shēmu ir:

a) no intervences krājumiem izņemto produktu izmaksas,

b) to pārtikas produktu izmaksas, kas iepirkti tirgū, un

c) no intervences krājumiem izņemto produktu transportēšanas izmaksas no vienas dalībvalsts uz otru, ja tas ir vajadzīgs.

Pieejamo finanšu resursu ietvaros, kas katrā dalībvalstī pieejami trīs gadu plāna īstenošanai, valsts kompetentās iestādes var uzskatīt par attiecināmām šādas izmaksas:

a) izmaksas, kuras radušās transportējot pārtikas produktus uz izvēlēto iestāžu noliktavām;

b) šādas izvēlētajām iestādēm radušās izmaksas, ciktāl tās ir tieši saistītas ar plāna īstenošanu:

i) administratīvās izmaksas,

i) izmaksas, kas radušās transportējot no izvēlēto iestāžu noliktavām uz pēdējo sadales punktu galapatērētājiem, un

iii) glabāšanas izmaksas.

8. Dalībvalstis veic administratīvās un fiziskās pārbaudes, lai nodrošinātu plāna īstenošanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un nosaka sankcijas, kas piemērojamas pārkāpumu gadījumos.

9. Norāde “Eiropas Savienības atbalsts”, kas papildināta ar Eiropas Savienības emblēmu, ir skaidri norādīta uz iepakojuma pārtikai, kuru paredzēts izdalīt, izmantojot plānus, kā arī izdalīšanas punktos.

10. Savienības shēma neierobežo nevienu valstu shēmu, kas ievēro Savienības tiesību aktus un saskaņā ar kuru tiek izplatīti produkti vistrūcīgākajām personām.”

* OV L 243, 6.9.2006., 47. lpp.”

b) Regulā iekļauj šādu 27.a un 27.b pantu:

“27.a pants

Nebūtiski pārtikas izdalīšanas shēmas elementi

1. Lai nodrošinātu 27. pantā paredzētajai shēmai piešķirtā budžeta efektīvu izmantošanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka metodi vispārējā resursu piešķīruma aprēķināšanai, tostarp intervences krājumu produktu izdalīšanai un finanšu līdzekļiem pārtikas produktu iepirkšanai tirgū starp dalībvalstīm. Tā arī nosaka uzskaites vērtību produktiem, kas izņemti no intervences krājumiem, kā arī metodi, kas jāizmanto jebkurai resursu pārdalīšanai starp dalībvalstīm trīs gadu plāna pārskatīšanas rezultātā.

2. Lai nodrošinātu 27. panta paredzētajai shēmai piešķirtā budžeta efektīvu un lietderīgu izmantošanu un lai aizsargātu uzņēmēju tiesības un pienākumus, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus, kas nosaka izmantot konkursa procedūras visām darbībām saistībā ar pārtikas izdalīšanas programmām, noteikumus par drošības naudu, kura jāiemaksā konkursa dalībniekiem, un noteikumus par sankcijām, samazinājumiem un izslēgšanu, ko piemēro dalībvalstis, jo īpaši attiecībā uz termiņu neievērošanu produktu izņemšanai no intervences krājumiem un nopietnu trūkumu un pārkāpumu gadījumos attiecībā uz trīs gadu plāna izpildi.

27.b pants

Pārtikas izdalīšanas shēmas vienota īstenošana

1. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus trīs gadu plāna vienotai īstenošanai un 27. pantā minēto valsts pārtikas izdalīšanas programmu īstenošanai. Šie akti jo īpaši skar:

a) sīki izstrādātus noteikumus un procedūras trīs gadu plānu pieņemšanai un pārskatīšanai, tostarp piemērojamos termiņus;

b) trīs gadu plānu pieņemšanu un to pārskatīšanu, kā arī galīgos piešķīrumus, kas minēti 27. panta 3. punkta trešajā daļā;

c) noteikumus par papildelementiem, no kuriem jāsastāv trīs gadu plāniem, noteikumus pārtikas produktu piegādei, kā arī procedūras un termiņus, kurus piemēro intervences produktu izņemšanai no krājumiem un pārvešanai no vienas dalībvalsts uz otru;

d) noteikumus par ikgadējo īstenošanas ziņojumu, kā arī par valsts pārtikas izdalīšanas programmu formātu;

e) sīki izstrādātus noteikumus, kurus piemēro 27. panta 7. punkta otrajā daļā paredzēto izmaksu atmaksai, tostarp finanšu griestus un termiņus;

f) vienotus noteikumus saistībā ar uzaicinājumiem uz konkursu, tostarp nosacījumus, kurus piemēro pārtikas produktiem un to piegādei;

g) noteikumus par dalībvalstīm veicamajām administratīvajām un fiziskajām pārbaudēm;

h) vienotus noteikumus attiecībā uz maksājumu procedūrām un termiņiem un piemērojamos samazinājumus noteikumu neievērošanas gadījumā, grāmatvedības noteikumus un procedūras produktu pārvešanai no vienas dalībvalsts uz otru, tostarp uzdevumu, kas jāizpilda attiecīgajā valsts intervences aģentūrām;

i) vienotus nosacījumus 27. panta 9. punkta īstenošanai.”

3) Regulas 43. pantā svītro g) un h) punktu;

4) Regulas 184. pantu papildina ar šādu 9. punktu:

“9) vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim — Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā piemēro 27. pantā paredzēto pārtikas izdalīšanas shēmu Savienības vistrūcīgākajām personām, kā arī jebkādus attiecīgus priekšlikumus.”

5) Regulas VII nodaļas I daļā iekļauj šādu 196. a un 196. b pantu.

“196. a pants

Deleģētie akti

1. Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šajā regulā minētos deleģētos aktus.

Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaicīgi paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 1. punktā.

Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, apņemas informēt pārējās iestādes un Komisiju pieņemamā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.

Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas norādīta minētajā lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo aktu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

3. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus par deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto termiņu pagarina par vienu mēnesi.

Ja, minētajam termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas stājas spēkā tajā norādītajā dienā.

Deleģēto aktu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas stājas spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, izklāsta to pamatojumu.

196.b pants

Īstenošanas akti

[Aizpildīt pēc regulas pieņemšanas, kurā nosaka noteikumus un vispārējos principus attiecībā uz kontroles mehānismiem, kas paredzēti LESD 291. panta 2. punktā, kurus pašreiz apspriež EP un Padome.]

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro attiecībā uz trīs gadu plānu, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[…]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

FINANŠU PĀRSKATS | Fichefin/478963rev1 (EM/tm) 6.5.2010.1 |

DATUMS: 15/07/2010 |

1. | BUDŽETA POZĪCIJA 05 02 04 01 | APROPRIĀCIJAS 500 M€ B-2010 500 M€ DB-2011 |

2. | NOSAUKUMS Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. …/…, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par lauksaimniecības politikas finansēšanu un Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), attiecībā uz pārtikas izdalīšanu Kopienas vistrūcīgākajām personām |

3. | JURIDISKAIS PAMATS Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pants |

4. | MĒRĶI Ierosinātās normas ir paredzētas, lai īstenotu jaunos noteikumus attiecībā uz pārtikas izdalīšanas shēmu Eiropas Savienības vistrūcīgākajām personām |

5. | FINANSIĀLĀS SEKAS | 12 MĒNEŠU PERIODS (miljoni EUR) | KĀRTĒJAIS FINANŠU GADS (miljoni EUR) | NĀKAMAIS FINANŠU GADS (miljoni EUR) |

5.0 | IZDEVUMI, - KO SEDZ NO ES BUDŽETA (KOMPENSĀCIJAS/ INTERVENCES PASĀKUMI) - VALSTS IESTĀDES - CITI | 500 | - | - |

5.1 | IEŅĒMUMI - ES PAŠU RESURSI (ATSKAITĪJUMI/MUITAS NODOKĻI) - VALSTS | - | - | - |

2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

5.0.1 | PAREDZĒTIE IZDEVUMI | 500 | 500 |

5.1.1 | PAREDZĒTIE IEŅĒMUMI | - | - | - | - |

5.2 | APRĒĶINA METODE - |

6.0 | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO APROPRIĀCIJĀM, KAS IERAKSTĪTAS KĀRTĒJĀ BUDŽETA ATTIECĪGAJĀ NODAĻĀ? | JĀ NĒ |

6.1 | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT, VEICOT KĀRTĒJĀ BUDŽETA STARPNODAĻU PĀRVEDUMUS? | JĀ NĒ |

6.2 | VAI BŪS VAJADZĪGS PAPILDU BUDŽETS? | JĀ NĒ |

6.3 | VAI APROPRIĀCIJAS BŪS JĀIERAKSTA NĀKAMO GADU BUDŽETOS? | JĀ NĒ |

PIEZĪMES Jauno shēmu līdzfinansēs Eiropas Savienība; Priekšlikumā ir iekļauti gada finanšu griesti EUR 500 miljoni. |

[1] OV L […], […], […] lpp.

[2] XX

[3] OV C […], […], […] lpp.

[4] OV L 352, 15.12.1987., 1. lpp.

[5] OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

[6] OV L 293 E, 2.12.2006., 170. lpp.

[7] OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

[8] OV L 243, 6.9.2006., 47. lpp.