[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 9.8.2010

COM(2010) 424 galīgā redakcija

2010/0229 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko noslēdz Eiropas Savienības un Ēģiptes Arābu Republikas protokolu, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem atbilstoši tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumos ir iekļauti noteikumi, ar kuriem liberalizē preču tirdzniecību, savukārt strīdu izšķiršanas noteikumi, kas jāpiemēro strīdiem saistībā ar šiem noteikumiem, galvenokārt paredz diplomātisku pieeju, kuru atbildētājs var viegli bloķēt.

2. Saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības attiecību paplašināšanu un atjaunošanu bija iespēja izveidot tirdzniecības strīdiem piemērojamu strīdu izšķiršanas mehānismu, kura pamatā būtu racionālas un efektīvas procedūras ar stingriem termiņiem un kas būtu izveidots, izmantojot jaunākajos Eiropas Savienības noslēgtajos nolīgumos iekļautos strīdu izšķiršanas mehānismus un balstoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vienošanos par strīdu izšķiršanu. Šāds mehānisms palielinās mūsu divpusējo tirdzniecības attiecību drošību un prognozējamību. Šajā nolūkā saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas ES un Ēģiptes rīcības plānu puses vienojās izstrādāt strīdu izšķiršanas reglamentu.

3. Padome 2006. gada 24. februārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai izveidotu strīdu izšķiršanas mehānismu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem (dokuments 6489/06 MED 4 WTO 37).

4. Komisija reģionālā mērogā ir risinājusi divpusējas sarunas ar vairākiem Vidusjūras reģiona partneriem. Sarunas risinājās, apspriežoties ar komiteju, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, un saskaņā ar Padomes izdotajiem sarunu norādījumiem.

5. Sarunas ar Ēģipti raiti virzījās uz priekšu un noslēdzās ar nolīguma projektu, kas tika parafēts ES un Ēģiptes Asociācijas padomē 2010. gada 27. aprīlī Luksemburgā. Minētais nolīgums ir pieņemts, par paraugu izmantojot Brīvās tirdzniecības nolīguma pašreizējo sarunu nodaļu par strīdu izšķiršanu, un tā pamatā ir divpusējam kontekstam pielāgota PTO vienošanās par strīdu izšķiršanu. Strīdu izšķiršanas mehānisma darbības joma ietver ES un Ēģiptes Asociācijas nolīguma II sadaļu, kā parasti, izņemot pantus par tirdzniecības aizsardzību. Tekstā ir paredzētas arī racionālas un efektīvas procedūras (ieskaitot kolēģijas sastāvu un tās nolēmumu izpildes procedūras) ar stingriem termiņiem. Turklāt tajā paredzētas iespējas noregulēt strīdus pirms kolēģijas izveidošanas, izmantojot apspriešanos un mediāciju. Visbeidzot tekstā ir ietverti noteikumi par atklātību un pārredzamību (atklāta uzklausīšana, amicus curiae brīvprātīgi iesniegumi, kolēģijas ziņojuma publicēšana), kā arī pants par saistību ar PTO vienošanos par strīdu izšķiršanu.

6. Paralēli tiek iesniegts arī atsevišķs protokols par šā nolīguma parakstīšanu. Pēc tam, kad Eiropas Savienība un Ēģiptes iestādes būs noslēgušas šo nolīgumu, šis protokols pielikuma veidā tiks iekļauts Asociācijas nolīgumā.

2010/0229 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko noslēdz Eiropas Savienības un Ēģiptes Arābu Republikas protokolu, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem atbilstoši tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[1],

tā kā:

(1) Padome 2006. gada 24. februārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Vidusjūras reģiona valstu partneriem, lai izveidotu strīdu izšķiršanas mehānismu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem.

(2) Komisija ir risinājusi sarunas, apspriežoties ar komiteju, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, un saskaņā ar Padomes izdotajiem sarunu norādījumiem.

(3) Šīs sarunas ir pabeigtas, un 2010. gada 27. aprīlī tika parafēts Eiropas Savienības un Ēģiptes Arābu Republikas protokols, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem atbilstoši tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses (turpmāk “nolīgums”).

(4) Nolīgums saskaņā ar Padomes Lēmumu [..] Eiropas Savienības vārdā tika parakstīts [..], ievērojot tā noslēgšanu vēlāk.

(5) Nolīgums ir jānoslēdz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek noslēgts Eiropas Savienības un Ēģiptes Arābu Republikas nolīgums, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem atbilstoši tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses.

Noslēdzamā nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu, kura ir pilnvarota Eiropas Savienības vārdā sniegt nolīguma 23. pantā paredzēto paziņojumu, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties šā nolīguma saistības.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Nolīguma spēkā stāšanās datumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS UN ĒĢIPTES ARĀBU REPUBLIKAS PROTOKOLS, AR KURU IZVEIDO STRĪDU IZŠĶIRŠANAS MEHĀNISMU, KAS JĀPIEMĒRO STRĪDIEM ATBILSTOŠI TIRDZNIECĪBAS NOTEIKUMIEM EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU NOLĪGUMĀ, AR KO IZVEIDO ASOCIĀCIJU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ĒĢIPTES ARĀBU REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”, no vienas puses, un

ĒĢIPTES ARĀBU REPUBLIKA, turpmāk “Ēģipte”, no otras puses,

IR NOLĒMUŠAS ŠĀDI.

I NODAĻA

MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir novērst un atrisināt visus tirdzniecības strīdus starp pusēm, lai, ja vien iespējams, panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2. pants

Protokola piemērošana

1. Šā protokola noteikumi attiecas uz jebkurām domstarpībām, kas rodas, interpretējot un piemērojot II sadaļu (izņemot 22., 23. un 24. pantu) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses (turpmāk “Asociācijas nolīgums”)[2], izņemot gadījumus, kad skaidri noteikts citādi. Asociācijas nolīguma 82. pants attiecas uz strīdiem par to, kā jāpiemēro un jāinterpretē citi Asociācijas nolīguma noteikumi.

2. Šajā protokolā noteiktās procedūras jāpiemēro tad, ja 60 dienu laikā pēc tam, kad strīds saskaņā ar Asociācijas nolīguma 82. pantu tika iesniegts izšķiršanai Asociācijas padomei, tai nav izdevies izšķirt strīdu.

3. Šā panta 2. punkta mērķiem strīdu uzskata par atrisinātu, ja Asociācijas padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Asociācijas nolīguma 82. panta 2. punktu vai ja tā ir paziņojusi, ka strīds vairs nepastāv.

II NODAĻA

APSPRIEŠANĀS UN MEDIĀCIJA

3. pants

Apspriešanās

1. Puses cenšas atrisināt domstarpības, kas rodas, interpretējot un piemērojot 2. pantā minētos noteikumus, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt tūlītēju, objektīvu un savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2. Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija jāiesniedz Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, norādot aplūkojamo pasākumu un Asociācijas nolīguma noteikumus, kas pēc tās uzskata ir jāpiemēro.

3. Apspriešanos rīko 40 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētāja teritorijā, ja vien puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa izpaustā informācija un nostāja, ko šajā procesā pieņem puses, ir slepena un neskar pušu tiesības turpmākajā tiesvedībā.

4. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, apspriešanos rīko 15 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

5. Ja puse, kurai pieprasījums adresēts, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu 15 dienu laikā no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajā termiņā, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītājs saskaņā ar 5. pantu var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

4. pants

Mediācija

1. Ja apspriežoties nav izdevies panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu, puses, savstarpēji vienojoties, var izmantot mediatora palīdzību. Mediācijas pieprasījums jāiesniedz rakstiski atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, un tajā jānorāda pasākums, kas ir bijis apspriešanās priekšmets, kā arī savstarpēji saskaņotie mediācijas noteikumi. Katra puse apņemas ar izpratni izturēties pret mediācijas pieprasījumiem.

2. Ja vien puses nevienojas par mediatoru 15 dienu laikā no mediācijas pieprasījuma saņemšanas dienas, Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izlozē mediatoru no 19. panta sarakstā minēto personu loka, kuras nav nevienas puses valstspiederīgie. To veic 10 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Mediators ne agrāk kā 20 dienu un ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izraudzīšanas sasauc sanāksmi ar pusēm. Mediators ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes saņem katras puses iesniegtos dokumentus un pēc vajadzības var pieprasīt papildu informāciju pusēm, ekspertiem vai tehniskajiem konsultantiem. Šādā veidā iegūtā informācija jādara zināma katrai pusei, un tām jādod iespēja izteikt apsvērumus. Mediators ne vēlāk kā 45 dienu laikā pēc izraudzīšanas sniedz atzinumu.

3. Mediatora atzinumā var būt ieteikums par to, kā atrisināt strīdu atbilstīgi 2. panta noteikumiem. Mediatora atzinums nav saistošs.

4. Puses var vienoties grozīt 2. punktā minētos termiņus. Turklāt mediators pēc jebkuras puses pieprasījuma var nolemt grozīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās puses īpašās grūtības vai lietas sarežģītību.

5. Procesos, kuros izmanto mediāciju, īpaši mediatora atzinums un visa izpaustā informācija un nostāja, kuru šajos procesos ieņem puses, ir slepenas un neskar nevienas puses tiesības turpmākajā tiesvedībā.

6. Ja puses vienojas, mediācijas procedūras var turpināt arī tad, ja noris šķīrējtiesas process.

7. Mediatora nomaiņa notiek vienīgi tādu iemeslu dēļ un atbilstoši procedūrām, kas sīki izklāstītas reglamenta 18.–21. punktā.

III NODAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS

I IEDAĻA. ŠĶĪRĒJTIESAS TIESVEDĪBA

5. pants

Šķīrējtiesas tiesvedības sākšana

1. Ja pusēm nav izdevies atrisināt strīdu, izmantojot apspriešanos atbilstoši 3. pantā paredzētajam vai izmantojot mediāciju atbilstoši 4. pantā paredzētajam, prasītājs var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju rakstiski iesniedz atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Prasītājs pieprasījumā norāda aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums ir 2. panta noteikumu pārkāpums. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanu pieprasa ne vēlāk kā 18 mēnešus no apspriešanās pieprasījuma saņemšanas dienas, neskarot prasītāja tiesības nākotnē pieprasīt jaunu apspriešanos par šo pašu priekšmetu.

6. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana

1. Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs šķīrējtiesneši.

2. Piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad atbildētājs ir saņēmis pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu.

3. Ja puses 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj vienoties par šķīrējtiesas sastāvu, jebkura no pusēm var pieprasīt Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejas priekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotai personai ar izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 19. pantu: vienu personu – no to personu loka, ko ir ierosinājis prasītājs, vienu personu – no to personu loka, ko ir ierosinājis atbildētājs, un vienu personu – no to personu loka, ko puses ir izvēlējušās par priekšsēdētāju. Ja puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, atlikušos locekļus izraugās tādā pašā kārtībā.

4. Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izraugās šķīrējtiesnešus 10 dienu laikā pēc tam, kad jebkura no pusēm ir iesniegusi 3. punktā minēto pieprasījumu.

5. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir visu triju šķīrējtiesnešu izraudzīšanās diena.

6. Šķīrējtiesnešu nomaiņa notiek vienīgi tādu iemeslu dēļ un atbilstoši procedūrām, kas sīki izklāstītas reglamenta 18.–21. punktā.

7. pants

Šķīrējtiesas starpposma ziņojums

Šķīrējtiesas kolēģija parasti ne vēlāk kā 120 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas izsniedz pusēm starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas secinājumiem un ieteikumiem. Jebkura puse 15 dienu laikā no paziņošanas var iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai rakstisku lūgumu pārskatīt starpposma ziņojumā precizētos aspektus. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgā nolēmuma secinājumi ietver starpposma pārskata posmā izvirzīto argumentu apspriešanu.

8. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums

1. Šķīrējtiesas kolēģija parasti 150 dienu laikā no tās izveidošanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstiski jāpaziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādos apstākļos nevar paziņot vēlāk kā 180 dienas no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas.

2. Šķīrējtiesas kolēģija pēc abu pušu lūguma jebkurā laikā aptur savu darbību uz laikposmu, par kuru puses ir vienojušās, bet kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, un pēc prasītāja lūguma šā saskaņotā laikposma beigās atjauno savu darbību. Ja prasītājs pirms saskaņotā apturēšanas laikposma beigām nelūdz atjaunot šķīrējtiesas kolēģijas darbu, tiesvedība tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar pušu tiesības piedalīties citā tiesvedībā par tādu pašu priekšmetu.

3. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija dara visu, lai paziņotu nolēmumu 75 dienu laikā no tās izveidošanas dienas. Tas nekādos apstākļos nedrīkst būt vairāk kā 90 dienas no tās izveidošanas dienas. Šķīrējtiesas kolēģija 10 dienu laikā pēc izveidošanas dienas sniedz prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata šo lietu par steidzamu.

II IEDAĻA. NOLĒMUMU IZPILDE

9. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas un apelācijas komitejas nolēmumu izpilde

Katra puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, un puses cenšas vienoties par nolēmuma izpildes termiņu.

10. pants

Pieņemamais nolēmuma izpildes termiņš

1. Atbildētājs ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad šķīrējtiesas kolēģija ir paziņojusi nolēmumu pusēm, paziņo prasītājam un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, cik daudz laika būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu (pieņemamais termiņš), ja nolēmuma tūlītēja izpilde nav iespējama.

2. Ja pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītājs 20 dienu laikā pēc tam, kad atbildētājs ir paziņojis saskaņā ar 1. punktu, rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai.

3. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

11. pants

Visu to pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas nolēmuma izpildei

1. Atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

2. Ja pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots saskaņā ar 1. punktu, atbilst 2. panta noteikumiem, prasītājs var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums nav saderīgs ar 2. panta noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 90 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

12. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1. Ja atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka saskaņā ar 11. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās puses saistībām atbilstoši 2. panta noteikumiem, atbildētājs iesniedz pagaidu kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītājs.

2. Ja 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām nav panākta vienošanās par kompensāciju vai ja pasākums, kas veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu atbilstoši 11. pantam, nav saderīgs ar 2. panta noteikumiem, prasītājs pēc tam, kad tas paziņojis otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, ir tiesīgs apturēt saistību izpildi, kuras izriet no jebkura 2. panta noteikuma, ciktāl tas atbilst pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Prasītājs var apturēt saistību izpildi uz 15 dienām pēc tam, kad atbildētājs ir paziņojis par pieprasījuma saņemšanu, ja vien atbildētājs nav pieprasījis strīda izšķiršanu saskaņā ar 3. punktu.

3. Ja atbildētājs uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tas var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu pirms 2. punktā minētā 15 dienu termiņa beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija, vajadzības gadījumā uzklausot ekspertu atzinumu, 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas paziņo pusēm un par tirdzniecības jautājumiem atbildīgajai struktūrai savu nolēmumu par saistību izpildes apturēšanas līmeni. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesas kolēģija nav paziņojusi nolēmumu, un saistību izpildes apturēšanai jābūt saderīgai ar šķīrējtiesas nolēmumu.

4. Saistību izpilde tiek apturēta uz laiku, un šo noteikumu piemēro tikai tik ilgi, kamēr pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 2. panta noteikumiem, nav atsaukts vai grozīts tā, lai tas atbilstu šiem noteikumiem atbilstīgi 13. pantam, vai tik ilgi, kamēr puses nav vienojušās par izlīgumu.

13. pants

Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti, lai pēc saistību izpildes apturēšanas izpildītu nolēmumu

1. Atbildētājs paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par savu pieprasījumu pārtraukt saistību izpildes apturēšanu, ko piemēro prasītājs.

2. Ja puses 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību 2. panta noteikumiem, prasītājs rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 45 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai. Ja šķīrējtiesa kolēģija nolemj, ja jebkurš pasākums, kas veikts, lai izpildītu nolēmumu, atbilst 2. panta noteikumiem, saistību izpildes apturēšanu izbeidz.

III IEDAĻA. KOPĪGIE NOTEIKUMI

14. pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā atbilstīgi šim protokolam strīdā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Tās par šādu risinājumu paziņo Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai un šķīrējtiesas kolēģijai. Pēc tam, kad ir paziņots par savstarpēji saskaņoto risinājumu, šķīrējtiesas kolēģija beidz savu darbību, un tiesvedība tiek izbeigta.

15. pants

Reglaments

1. Šā protokola III nodaļā noteiktās strīdu izšķiršanas procedūras regulē šim protokolam pievienotais reglaments.

2. Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes saskaņā ar reglamentu ir atklātas, ja vien puses nevienojas citādi.

16. pants

Informācija un tehniskās konsultācijas

Šķīrējtiesas kolēģija pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses pieprasījuma var iegūt informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu šķīrējtiesas procesam. Turklāt šķīrējtiesas kolēģijai ir tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar pusēm. Šādā veidā iegūtā informācija jādara zināma katrai pusei, un tām jādod iespēja izteikt apsvērumus. Ja vien puses nevienojas citādi, ieinteresētās fiziskās vai juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību pušu teritorijā, saskaņā ar reglamentu ir tiesīgas iesniegt rakstisku informāciju šķīrējtiesas kolēģijām. Šādā informācijā ir aplūkoti tikai strīda faktiskie aspekti, bet netiek aplūkoti juridiskie jautājumi.

17. pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesas kolēģija interpretē 2. panta noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām. Šķīrējtiesas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 2. pantā paredzētās tiesības un pienākumus.

18. pants

Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi

1. Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi nekādā gadījumā netiek publiskoti.

2. Visi šķīrējtiesas nolēmumi ir saistoši pusēm, un tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā ir izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo Asociācijas nolīguma noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas konstatējumiem un secinājumiem. Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomiteja dara šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publiski pieejamu, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu ar uzņēmējdarbību saistītās informācijas konfidencialitāti.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

19. pants

Šķīrējtiesnešu saraksts

1. Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā izveido sarakstu ar vismaz 15 personām, kuras vēlas un ir spējīgas darboties kā šķīrējtiesneši. Katra puse ierosina vismaz piecas personas, lai tās darbotos kā šķīrējtiesneši. Turklāt abas puses izraugās vismaz piecas personas, kas nav pušu valstspiederīgie un kuras darbojas kā šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāji. Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomiteja nodrošina, lai sarakstā vienmēr tiktu saglabāts šis skaits.

2. Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, strādā savā kompetencē un nepieņem norādījumus ne no vienas organizācijas vai valdības, vai nav saistīti ar pušu valdībām un ievēro šim protokolam pievienoto ētikas kodeksu.

3. Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomiteja var izveidot papildu sarakstus ar vismaz 15 personām, kurām ir nozares ekspertu zināšanas konkrētos Asociācijas nolīguma jautājumos. Izmantojot 6. panta 2. punktā izklāstīto izraudzīšanās kārtību, Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejas priekšsēdētāji pēc abu pušu vienošanās var izmantot nozaru ekspertu sarakstu.

4. Ja šā panta 1. punktā minētais saraksts nav izveidots laikā, kad ir sagatavots pieprasījums par mediāciju vai šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanu, šķīrējtiesnešus izlozē no to personu saraksta, kuras viena puse vai abas puses ir oficiāli ierosinājušas. Personas, kuras izvirzītas par šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju vai mediatoru, nevar būt pušu valstspiederīgie.

20. pants

Saistība ar PTO pienākumiem

1. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz PTO nolīgumā noteiktajām saistībām, tā piemēro attiecīgos PTO nolīguma noteikumus un procedūras, neskarot šā nolīguma noteikumus

2. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz saistībām, kuras saskaņā ar 2. pantu ietilpst šā nolīguma darbības jomā, tā piemēro šā nolīguma noteikumus un procedūras.

3. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz saistībām, kuras saskaņā ar 2. pantu ietilpst šā nolīguma darbības jomā un kuras pēc būtības atbilst saistībām saskaņā ar PTO nolīgumu, piemēro attiecīgos PTO nolīguma noteikumus un procedūras, neskarot šā nolīguma noteikumus, izņemot gadījumu, kad puses vienojas citādi.

4. Ja strīda izšķiršanas procedūras ir sāktas, jāizmanto vienīgi tā tiesa, kas izraudzīta saskaņā ar iepriekš minētajiem punktiem, ja vien minētā tiesa nav lēmusi par to, ka konkrētais strīds nav tās jurisdikcijā.

5. Šā nolīguma noteikumi neliedz pusei apturēt saistību izpildi, ko atļauj PTO Strīdu izšķiršanas iestāde. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no pusēm apturēt šajā nolīgumā paredzēto saistību izpildi.

21. pants

Termiņi

1. Visus šajā protokolā noteiktos termiņus, ieskaitot termiņus, kuros šķīrējtiesas kolēģijām ir jāpaziņo savi nolēmumi, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas.

2. Jebkuru šajā protokolā minēto termiņu var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties. Puses apņemas labvēlīgi izskatīt pieprasījumus par termiņu pagarināšanu, ja kāda no pusēm nevar ievērot šajā protokolā paredzētās procedūras. Šķīrējtiesas kolēģija pēc puses pieprasījuma var pagarināt procesā piemērojamos termiņus, ievērojot pušu dažādo attīstības pakāpi.

22. pants

Protokola pārskatīšana un grozīšana

1. Asociācijas padome ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc šā protokola un tā pielikumu stāšanās spēkā pārskata to īstenošanu, lai lemtu par to darbības turpināšanu, grozīšanu vai pārtraukšanu.

2. Veicot šādu pārskatīšanu, Asociācijas padome var izskatīt iespēju izveidot vairākiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem kopīgu Apelācijas iestādi.

3. Asociācijas padome var lemt par šā protokola un tā pielikumu grozīšanu.

23. pants

Stāšanās spēkā

Puses apstiprinās šo protokolu saskaņā ar savām procedūrām. Šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad puses ir paziņojušas viena otrai, ka šajā pantā minētās procedūras ir pabeigtas.

Sagatavots (..) divos eksemplāros angļu, arābu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, maltiešu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Eiropas Savienības vārdā — Ēģiptes Arābu Republikas vārdā —

[..] [..]

PIELIKUMI

I PIELIKUMS. ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

II PIELIKUMS. ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJU LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS

I PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS

REGLAMENTS

VISPāRīGIE NOTEIKUMI

1. Protokolā un šajos noteikumos:

“konsultants” ir persona, kuru puse ir nolīgusi, lai to konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar šķīrējtiesas procesu,

“prasītājs” ir jebkura puse, kas pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju saskaņā ar šā protokola 5. pantu,

“atbildētājs” ir puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj šā protokola 2. panta noteikumus,

“šķīrējtiesas kolēģija” ir kolēģija, kas izveidota saskaņā ar šā protokola 6. pantu,

“puses pārstāvis” ir puses valdības departamenta vai aģentūras, vai citas publiskas iestādes nodarbināta vai iecelta persona,

“diena” ir kalendārā diena.

2. Eiropas Savienība sedz izdevumus, kas radušies organizatoriskos jautājumos saistībā ar apspriešanos, mediāciju un strīdu izšķiršanu, izņemot mediatoriem un šķīrējtiesnešiem maksājamo atalgojumu un izdevumus, kas tiek segti kopīgi.

PAZIņOJUMI

3. Puses un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus iesniegumus vai citus dokumentus elektroniskā veidā, tai pašā dienā nosūtot kopiju pa faksu, ierakstītas vēstules, kurjerpasta veidā, ar apliecinājumu par saņemšanu vai ar citiem telekomunikāciju līdzekļiem, kas apliecina nosūtīšanas faktu. Ja vien netiek pierādīts citādi, elektroniskā pasta vēstule ir uzskatāma par saņemtu nosūtīšanas dienā.

4. Puse iesniedz katra sava rakstiskā iesnieguma kopiju otrai pusei un katram šķīrējtiesnesim. Ir jānodrošina arī drukāts dokumenta eksemplārs.

5. Visus paziņojumus attiecīgi adresē Ēģiptes Arābu Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijai un Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam.

6. Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiskajos iesniegumos vai citos dokumentos saistībā ar šķīrējtiesas kolēģijas procesu var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

7. Ja dokumenta iesniegšanai paredzētā termiņa pēdējā diena ir Ēģiptē vai Savienībā noteikta valsts svētku diena vai atpūtas diena, dokumentu var iesniegt nākamajā darba dienā. Puses ik gadu decembra pirmajā pirmdienā apmainās ar sarakstiem, kuros norādītas to valsts svētku un atpūtas dienas nākamajā gadā. Tiek uzskatīts, ka dokuments, paziņojums vai jebkāda veida pieprasījums netiek saņemts valsts svētku vai atpūtas dienā.

8. Atkarībā no strīdīgo noteikumu priekšmeta visu to pieprasījumu un paziņojumu kopijas, kas adresēti Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, saskaņā ar šo nolīgumu nosūta arī pārējām attiecīgajām ar Asociācijas nolīgumu izveidotajām apakškomitejām.

ŠķīRēJTIESAS PROCESA SāKšANA

9. a) Ja atbilstīgi protokola 6. pantam vai šā reglamenta 19., 20. vai 49. punktam šķīrējtiesas kolēģijas locekļus izraugās lozējot, abu pušu pārstāvji piedalās lozēšanā.

b) Ja vien puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju 10 dienu laikā no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, ko puses vai šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgiem, tai skaitā par šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumiem, kam jāatbilst PTO normām. Šķīrējtiesas kolēģijas locekļi un pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.

10. a) Ja vien puses nevienojas citādi, 10 dienu laikā no šķīrējtiesnešu izraudzīšanās dienas šķīrējtiesas kolēģijas pienākums ir:

“ņemot vērā attiecīgos Asociācijas nolīguma noteikumus, izskatīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas pieprasījumā minēto jautājumu, lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar protokola 2. panta noteikumiem un sagatavot nolēmumu saskaņā ar strīdu izšķiršanas protokola 8. pantu.”

b) Pusēm piecu dienu laikā no vienošanās dienas jāpaziņo šķīrējtiesas kolēģijai saskaņotie pienākumi.

SāKOTNēJIE IESNIEGUMI

11. Prasītājs iesniedz sākotnējos rakstiskos iesniegumus ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Atbildētājs rakstiskos paskaidrojumu iesniedz ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc sākotnējā rakstiskā iesnieguma iesniegšanas dienas.

ŠķīRēJTIESAS KOLēģIJU DARBīBA

12. Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs vada visu sanāksmju darbu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pilnvarot priekšsēdētāju pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

13. Ja vien šajā protokolā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu, izmantojot jebkādus līdzekļus, tostarp tālruni, faksu vai datorsakarus.

14. Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija drīkst atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

15. Vienīgi šķīrējtiesas kolēģija veic lēmumu un nolēmumu sagatavošanu.

16. Ja rodas procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas šā protokola un tā pielikumu noteikumi, apspriedusies ar pusēm, šķīrējtiesas kolēģija drīkst pieņemt šiem noteikumiem atbilstošu procedūru.

17. Ja šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgu mainīt kādu procesā ievērojamu termiņu vai procesa laikā veikt citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā rakstiski informē puses par šādu izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem, norādot vajadzīgo termiņu vai pielāgojumu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pieņemt šādas izmaiņas vai grozījumus pēc apspriešanās ar pusēm.

ŠķīRēJTIESNEšU NOMAIņA

18. Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, tiek atcelts no amata vai ir jānomaina, personu, kas nomaina šķīrējtiesnesi, izraugās saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

19. Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst ētikas kodeksa prasībām un šā iemesla dēļ ir jānomaina, šai pusei jāpaziņo otrai pusei 15 dienu laikā no dienas, kad kļuva zināmi apstākļi, kas ir pamatā šķīrējtiesneša izdarītajam ētikas kodeksa būtiskajam pārkāpumam.

Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, kurš nav priekšsēdētājs, neatbilst ētikas kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, nomaina šķīrējtiesnesi un izraugās aizstājēju, ievērojot protokola 6. panta 3. punktā izklāstīto kārtību.

Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša nomaiņas nepieciešamību, jebkura puse var pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesnesis neatbilst ētikas kodeksa prasībām, viņš izraugās jaunu šķīrējtiesnesi, lozējot no to personu loka, kas minētas protokola 19. panta 1. punktā un kuru loceklis bija sākotnējais šķīrējtiesnesis. Ja sākotnējo šķīrējtiesnesi puses izvēlējās atbilstīgi protokola 6. panta 2. punktam, viņa aizstājēju izvēlas lozējot no to personu loka, kuras prasītājs un atbildētājs ir ierosinājuši atbilstīgi protokola 19. panta 1. punktam. Jauno šķīrējtiesnesi izraugās 10 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam adresētā pieprasījuma saņemšanas dienas.

20. Ja kāda puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst ētikas kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, nomaina priekšsēdētāju un izraugās aizstājēju, ievērojot protokola 6. panta 3. punktā izklāstīto kārtību.

Ja puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja nomaiņas nepieciešamību, jebkura puse drīkst pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādam no atlikušajos locekļiem, kuri atbilstoši protokola 19. panta 1. punktam izraudzīti par priekšsēdētājiem. Attiecīgās personas vārdu, uzvārdu izlozē Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona. Šīs personas lēmums par vajadzību nomainīt priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šī persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst ētikas kodeksa prasībām, viņš izvēlas jaunu priekšsēdētāju lozējot no to pārējo personu loka, kas minētas protokola 19. panta 1. punktā un kuras var būt par priekšsēdētājiem. Jauno priekšsēdētāju izraugās 10 dienu laikā no šajā punktā minētā pieprasījuma saņemšanas dienas.

21. Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek apturētas uz laikposmu, kāds vajadzīgs, lai veiktu 18., 19. un 20. punktā paredzētās procedūras.

UZKLAUSīšANA

22. Priekšsēdētājs, apspriežoties ar pusēm un pārējiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, nosaka uzklausīšanas dienu un laiku un to rakstiski apstiprina pusēm. Turklāt šo informāciju dara publiski pieejamu puse, kura atbild par procesa loģistikas vadību, ja uzklausīšana ir atklāta. Ja vien kāda no pusēm pret to neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija var nolemt uzklausīšanu neorganizēt.

23. Ja vien puses nevienojas citādi, uzklausīšana notiek Briselē, ja prasītājs ir Ēģiptes Arābu Republika, un Kairā – ja prasītājs ir Savienība.

2 4 . Vienīgi ārkārtas apstākļos šķīrējtiesas kolēģija var sasaukt papildu uzklausīšanu. Papildu uzklausīšana netiek sasaukta attiecībā uz procedūrām, kas noteiktas atbilstoši šā protokola 10. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 3. punktam un 13. panta 2. punktam.

25. Visi šķīrējtiesneši piedalās visās uzklausīšanās.

26. Neatkarīgi no tā, vai lietas izskatīšana ir atklāta vai slēgta, uzklausīšanā drīkst piedalīties šādas personas:

a) pušu pārstāvji;

b) pušu konsultanti;

c) administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti, kā arī

d) šķīrējtiesnešu palīgi.

Šķīrējtiesas kolēģiju drīkst uzrunāt vienīgi pušu pārstāvji un konsultanti.

27. Katra puse ne vēlāk kā 10 dienas pirms uzklausīšanas dienas iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai to personu sarakstu, kuras attiecīgās puses vārdā uzklausīšanā sniegs mutisku izklāstu, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies uzklausīšanā.

28. Šķīrējtiesas kolēģiju uzklausīšana ir atklāta, ja vien puses nenolemj citādi. Ja puses nolemj, ka uzklausīšanai jābūt slēgtai, daļa no tās tomēr var būt atklāta, ja uz pušu iesnieguma pamata tā nolemj šķīrējtiesas kolēģija. Tomēr šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtas sanāksmes, ja kādas puses iesniegtā informācija un izklāsts ietver konfidenciālu komercinformāciju.

29. Šķīrējtiesas kolēģija notur uzklausīšanu šādā veidā.

Izklāsts:

a) prasītāja izklāsts;

b) atbildētāja izklāsts.

Argumentu atspēkošana:

a) prasītāja izklāsts;

b) atbildētāja replika.

30. Uzklausīšanas laikā šķīrējtiesas kolēģija drīkst jebkurai pusei jebkurā laikā uzdot jautājumus.

31. Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras uzklausīšanas protokolēšanu un protokola nodošanu pusēm pēc iespējas īsākā laikā.

32. Katra puse 15 dienu laikā no uzklausīšanas dienas drīkst iesniegt papildu rakstisku paskaidrojumu par jebkuru uzklausīšanas laikā radušos jautājumu.

RAKSTISKIE JAUTāJUMI

33. Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā lietas izskatīšanas posmā drīkst rakstiski uzdot jautājumus jebkurai no pusēm vai tām abām. Abas puses saņem šķīrējtiesas uzdoto jautājumu kopijas.

34. Turklāt puse iesniedz otrai pusei uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai pusei ir jādod iespēja sniegt rakstisku atsauksmi par otras puses atbildi 10 dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

KONFIDENCIALITāTE

35. Puses nodrošina šķīrējtiesas kolēģijas uzklausīšanas konfidencialitāti, ciktāl uzklausīšana tiek noturēta slēgtā sēdē saskaņā ar 28. punktu. Katra puse tur slepenībā informāciju, kuru otra puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un norādījusi kā konfidenciālu. Ja puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai rakstiskus iesniegumus konfidenciālā redakcijā, tai pēc otras puses lūguma ne vēlāk kā 15 dienu laikā no lūguma vai iesnieguma dienas, atkarībā no tā, kas ir vēlāk, ir jānodrošina arī iesniegumos ietvertās informācijas nekonfidenciāls kopsavilkums, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Šie noteikumi neliedz pusei izpaust plašākai sabiedrībai paziņojumus par savu viedokli.

EX PARTE SAKARI

36. Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar kādu no pusēm otras puses prombūtnē.

37. Šķīrējtiesas kolēģijas locekļi nedrīkst apspriest izskatāmās lietas priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām pusēm pārējo šķīrējtiesnešu prombūtnē.

BRīVPRāTīGI IESNIEGUMI

38. Ja vien puses piecu dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiskus iesniegumus ar noteikumu, ka tie ir iesniegti 10 dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas un ka tie ir īsi un nekādā gadījumā nepārsniedz 15 lapas mašīnrakstā, ieskaitot pielikumus, un ka tie tieši attiecas uz šķīrējtiesas kolēģijā izskatāmo faktisko jautājumu.

39. Iesniegumā jāsniedz informācija par tā iesniedzēju – fizisku vai juridisku personu, jānorāda iesniedzēja darbības veids un finansējuma avots un jāprecizē, kā to skar konkrētais šķīrējtiesas process. To sagatavo valodās, ko puses izvēlas saskaņā ar šā reglamenta 42. un 43. noteikumu.

40. Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus iesniegumus, ko tā ir saņēmusi un kuri atbilst iepriekšminētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai nav pienākuma savā nolēmumā iztirzāt šādos iesniegumos izvirzītos argumentus. Katrs iesniegums, ko šķīrējtiesas kolēģija saņēmusi saskaņā ar šo punktu, jānodod pusēm apsvērumu izteikšanai.

STEIDZAMI GADīJUMI

4 1. Šajā nolīgumā minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar pusēm, pēc vajadzības groza šajos noteikumos minētos termiņus un par šādiem grozījumiem paziņo pusēm.

RAKSTISKĀ UN MUTISKĀ TULKOŠANA

4 2. Protokola 6. panta 2. punktā minēto apspriežu laikā un ne vēlāk kā šā reglamenta 9. punkta b) apakšpunktā minētajā sēdē puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu lietas izskatīšanai šķīrējtiesā.

43. Ja puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra puse organizē un sedz izmaksas saistībā ar savu rakstisko iesniegumu tulkošanu otras puses izvēlētajā valodā.

44. Atbildētājs organizē mutisku iesniegumu tulkošanu pušu izvēlētajās valodās.

45. Šķīrējtiesas nolēmumus paziņo pušu izvēlētajā valodā vai valodās.

46. Jebkura puse drīkst iesniegt apsvērumus par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkojumu.

TERMIņU APRēķINāšANA

47. Ja, piemērojot šā reglamenta 7. punktu, kāda no pusēm saņem dokumentu citā dienā, nekā šo dokumentu ir saņēmusi otra puse, jebkuru termiņu, kura aprēķināšana ir atkarīga no šādas saņemšanas dienas, skaita no attiecīgā dokumenta vēlākās saņemšanas dienas.

PāRēJāS PROCEDūRAS

48. Šis reglaments jāpiemēro arī procedūrām, kas noteiktas atbilstoši šā protokola 10. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 3. punktam un 13. panta 2. punktam. Tomēr šajā reglamentā noteiktos termiņus koriģē atbilstoši īpašiem termiņiem, kurus šķīrējtiesas kolēģija noteikusi nolēmuma pieņemšanai minētajās citās procedūrās.

49. Ja sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija vai daži tās locekļi nevar piedalīties protokola 10. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā un 13. panta 2. punktā noteiktajās procedūrās, jāpiemēro protokola 6. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņu pagarina par 15 dienām.

II PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJU LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS

Definīcijas

1. Šajā ētikas kodeksā:

a) “loceklis” jeb “šķīrējtiesnesis” ir šā protokola 6. pantā paredzētajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

b) “mediators” ir persona, kas veic mediāciju saskaņā ar šā protokola 4. pantu;

c) “kandidāts” ir fiziska persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts šā protokola 19. pantā minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesas kolēģijas locekli saskaņā ar šā protokola 6. pantu;

d) “palīgs” ir persona, kas saskaņā ar locekļa iecelšanas kārtību virza lietu, veic tās izpēti vai palīdz loceklim;

e) “process”, ja vien nav noteikts citādi, ir lietas izskatīšana šķīrējtiesas kolēģijā saskaņā ar šo protokolu;

f) locekļa “personāls” ir personas, kas strādā locekļa vadībā un pakļautībā un kuras nav locekļa palīgi.

Procesuālie pienākumi

2. Katrs kandidāts un loceklis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības kultūras normām tā, lai tiktu nodrošināts strīda izšķiršanas mehānisma godprātīgums un objektivitāte. Agrākajiem locekļiem jāievēro šā ētikas kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi.

Izpaušanas pienākumi

3. Līdz apstiprinājuma saņemšanai par savas kandidatūras izvēli šķīrējtiesas kolēģijā šajā protokolā noteiktajā kārtībā kandidāts informē par jebkādu ieinteresētību, attiecībām vai jautājumu, kas varētu ietekmēt viņa objektivitāti vai varētu pamatoti radīt iespaidu, ka tiesvedība ir nepienācīga vai neobjektīva. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādas ieinteresētības, attiecību un jautājumu iespējamību.

4. Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā ētikas kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai loceklis dara zināmus vienīgi Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomitejai, lai puses tos izskatītu.

5. Pēc iecelšanas loceklis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā ētikas kodeksa 3. punktā minētās ieinteresētības, attiecību vai jautājumu iespējamību un informē par to esību. Izpaušanas pienākums ir ilgstoša saistība, kas uzliek loceklim par pienākumu informēt par šādas ieinteresētības, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā. Par šādas ieinteresētības, attiecību vai jautājumu rašanos loceklis informē Rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu apakškomiteju, lai puses tos izskatītu.

Locekļu pienākumi

6. Līdz ar iecelšanu loceklis godprātīgi un centīgi pilda savus pienākums rūpīgi un bez kavēšanās visā procesā gaitā.

7. Loceklis izskata tikai tos jautājumus, kas nodoti izšķiršanai tiesvedībā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienam citam.

8. Loceklis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka locekļa palīgs un personāls zina šā ētikas kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro.

9. Loceklis neiesaistās ex parte sakaros saistībā ar procesu.

Locekļu neatkarība un godprātīgums

10. Loceklim ir jābūt neatkarīgam un godprātīgam un jāatturas no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai neobjektīva, un viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu pusi vai bailes no kritikas.

11. Loceklis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē attiecīgā locekļa pienākumu pienācīgu izpildi.

12. Loceklis neizmanto savu atrašanos šķīrējtiesas kolēģijā, lai apmierinātu kādas personiskās vai privātās intereses, un atturas no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka kāds var īpaši attiecīgo locekli ietekmēt.

13. Loceklis nepieļauj, ka finanšu, biznesa, profesionālās, ģimenes vai sociālās attiecības vai pienākumi varētu iespaidot viņa rīcību vai vērtējumu.

14. Loceklim jāatturas no stāšanās tādās attiecībās vai jebkādas finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa vai viņas godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

Bijušo locekļu saistības

15. Visiem bijušajiem locekļiem ir jāizvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu liecināt par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai ieinteresēti šķīrējtiesas lēmumā vai nolēmumā.

Konfidencialitāte

16. Nedz loceklis, nedz bijušais loceklis nevienā gadījumā neizpauž un neizmanto slepeno informāciju, kas saistīta ar tiesvedību vai iegūta lietas izskatīšanas gaitā, citādi, kā tikai attiecīgās tiesvedības vajadzībām, un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām, vai kaitētu citu personu interesēm.

17. Loceklis neizpauž šķīrējtiesas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar šo protokolu.

18. Nedz loceklis, nedz bijušais loceklis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas apspriedēm, nedz kāda locekļa viedokli.

Izdevumi

19. Katrs loceklis ved uzskaiti un iesniedz galīgo atskaiti par šai procedūrai veltīto laiku un par saviem izdevumiem.

Mediatori

20. Šajā ētikas kodeksā izklāstītā disciplīna, kas piemērojama locekļiem vai bijušajiem locekļiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

[1] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[2] Šā protokola noteikumi neskar 34. pantu Protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.