[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 12.7.2010

COM(2010)368 galīgā redakcija

2010/0207 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA …/…/ES

par noguldījumu garantiju sistēmām [pārstrādāta versija]

COM(2010) 369SEC(2010)835 SEC(2010)834

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Nevienai bankai, vai tā ir labā vai sliktā finansiālā stāvoklī, nav pietiekami daudz likvīdu naudas līdzekļu, lai uzreiz izmaksātu visus noguldījumus vai to ievērojamu daļu. Tāpēc bankas ir pakļautas "banku panikas" riskam, ja noguldītāji uzskata, ka viņu noguldījumi nav drošībā un mēģina izņemt visu noguldīto summu vienlaicīgi. Tas var nopietni ietekmēt visu ekonomiku. Ja, neskatoties uz augsta līmeņa prudenciālu uzraudzību, bankas darbība ir jābeidz, attiecīgā noguldījumu garantiju sistēma (NGS) noguldītājiem atmaksā līdz noteiktam maksimālajam apjomam ("seguma līmenis"), tādējādi ievērojot noguldītāju vajadzības. Turklāt, pateicoties minētajām sistēmām, noguldītājiem nav jāiesaistās ilgstošos maksātnespējas procesos, kuru rezultātā tie saņemtu dividendes, kas atspoguļo tikai nelielu daļu no sākotnējā pieprasījuma summas.

Pēc Komisijas 2006. gada paziņojuma par Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām pārskatīšanu[1], notikumi 2007. un 2008. gadā parādīja, ka ar esošo, sadrumstaloto NGS sistēmu nav sasniegti mērķi, kas noteikti Direktīvā 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām, proti, saglabāt noguldītāju uzticību un finanšu stabilitāti ekonomiskās spriedzes laikā. Pašreizējās aptuveni 40 noguldījumu garantiju sistēmas ES, kas sedz dažādas noguldītāju grupas un noguldījumus ar dažādiem seguma līmeņiem, bankām nosaka dažādus finansiālos pienākumus un tāpēc ierobežo iekšējā tirgus priekšrocības bankām un noguldītājiem. Turklāt saspringtos finansiālos apstākļos sistēmas nav bijušas pietiekami finansētas.

2008. gada 7. oktobrī Eiropas Savienības Padome vienojās par to, ka uzticība finanšu sektorā jāatjauno, un rosināja Komisiju nākt klajā ar atbilstošu priekšlikumu, lai veicinātu noguldījumu garantiju sistēmu konverģenci. Rezultātā tika pieņemta Direktīva 2009/14/EK[2]. Tomēr, ņemot vērā, ka nepieciešamība pēc sarunu drīzas veikšanas kavēja risināt visus aktuālos jautājumus, minētā direktīva bija tikai kā ārkārtas pasākums, lai saglabātu noguldītāju uzticību, konkrētāk, līdz 2010. gada beigām palielinot seguma līmeni no EUR 20 000 līdz EUR 100 000. Tāpēc Direktīvā 2009/14/EK iekļauta klauzula, kas paredz plaši pārskatīt visus noguldījumu garantiju sistēmu aspektus. Nepieciešamība stiprināt noguldījumu garantiju sistēmas, iesniedzot atbilstošus tiesību aktu priekšlikumus, tika vēlreiz apstiprināta Komisijas 2009. gada 4. marta paziņojumā Impulsi Eiropas atveseļošanai [3].

Minētā priekšlikuma galvenie elementi ir šādi:

- vienkāršošana un saskaņošana, jo īpaši attiecībā uz seguma piemērojumu un izmaksas kārtību;

- turpmāka termiņu saīsināšana, lai izmaksātu noguldītājiem, un NGS labāka piekļuve informācijai par tās dalībniekiem (piemēram, bankām);

- stabilas un uzticamas noguldījumu garantiju sistēmas, kas ir pietiekami finansētas;

- naudas līdzekļu savstarpēja aizņemšanās starp noguldījumu garantiju sistēmām, proti, aizņemšanās mehānisms konkrētos apstākļos.

Pārskata elementi, kuriem pēc Komisijas domām nav (vai vēl nav) jāpiemēro tiesību aktus, ir izklāstīti ziņojumā, kas pievienots šim priekšlikumam. Ziņojums un priekšlikums ir daļa no dokumentu "paketes" par garantiju sistēmām finanšu sektorā, kurā ietilpst arī ieguldītāju kompensācijas sistēmu (Direktīva 97/9/EK) pārskats un Baltā grāmata par apdrošināšanas garantiju sistēmām.

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN NEATKARīGO EKSPERTU ATZINUMS

Sabiedriskā apspriešana tika organizēta no 2009. gada 29. maijam līdz 27. jūlijam. Visi 104 izteiktie viedokļi un kopsavilkuma ziņojums tika publicēti 2009. gada augustā[4], un iesaistīto personu viedokļi kopumā tika ņemti vērā. Daudzi respondenti (galvenokārt bankas un to asociācijas, patērētāji un to apvienības, dalībvalstis un noguldījumu garantiju sistēmas) izvirzīja četrus jautājumus, līdz ar to tiem vērts pievērst īpašu uzmanību.

- Gandrīz visi respondenti atbalstīja noguldītāju atbilstības kritēriju vienkāršošanu un saskaņošanu. Tas tika ņemts vērā.

- Izteikts respondentu vairākums neatbalstīja izmaksas termiņu turpmāku saīsināšanu; daudzi izteica viedokli, ka pirms turpmākas saīsināšanas vispirms jānovērtē pieredze ar jauno 4–6 nedēļu termiņu, kas noteikts Direktīvā 2009/14/EK. Komisija uzskata, ka pašreizējais termiņš ir pārāk garš, lai novērstu "banku paniku" un ievērotu noguldītāju finansiālās vajadzības. Izteikts respondentu vairākums atbalstīja noguldījumu garantiju sistēmu agrīnu iesaistīšanu, kad kļūst iespējams, ka tās tiks izmantotas. Tas tika uzskatīts par svarīgu elementu izmaksu termiņu saīsināšanā, un ir atspoguļots priekšlikumā.

- Liela daļa respondentu atbalstīja sistēmu iepriekšēju finansēšanu un uz risku balstītas iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās. Tas tika ņemts vērā.

- Viedokļi dalījās par to, vai direktīva ir vai nav jāpiemēro savstarpējo garantiju sistēmām. Savstarpējo garantiju sistēmas aizsargā pašu kredītiestādi un jo īpaši nodrošina tās likviditāti un maksātspēju. Šādas sistēmas noguldītājiem garantē aizsardzību, kas atšķiras no noguldījumu garantiju sistēmu sniegtās aizsardzības. Ja savstarpējo garantiju sistēmas sniegtā atbalsta dēļ banka nebankrotē un turpina sniegt pakalpojumus, noguldītājiem kompensācijas nav jāizmaksā. Turpretī noguldījumu garantiju sistēma ir jāiesaista tika bankas bankrota gadījumā. Šis priekšlikums nemaina savstarpējo garantiju sistēmu stabilizējošo funkciju, taču uzlabo noguldītāju stāvokli, un viņi tagad varēs vērsties pret minētajām sistēmām, ja tās nespēj novērst dalībnieka bankrotu.

Šā priekšlikuma sagatavošanā tika iesaistīti neatkarīgi eksperti. 2009. gada martā ar ekspertiem tika organizētas neformālas apspriedes[5]. Dalībvalstis ar pieredzi dalījās Noguldījumu garantiju sistēmu darba grupas ( DGSWG ) trijās sanāksmēs, proti, 2009. gada jūnijā un novembrī un 2010. gada februārī. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) iesniedza ziņojumus par seguma līmeni (2005. gads), finansēšanas mehānismu varbūtēju saskaņošanu (2006. un 2007. gads), noguldījumu garantiju sistēmu efektivitāti (2008. gads) un iespējamiem veidiem, kā ES ieviest uz risku balstītās iemaksas (2008. un 2009. gads)[6]. Darbu atbalstīja Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju forums ( EFDI ), kas 2008. gadā pabeidza arī vairākus ziņojumus par konkrētiem jautājumiem[7]. Minētais darbs tika ņemts vērā, sagatavojot šo priekšlikumu. Šā priekšlikuma sagatavošanā tika cieši iesaistīta arī Eiropas Centrālā banka.

IETEKMES NOVēRTēJUMS

Direktīva, ar kuru groza spēkā esošo direktīvu, ir vispiemērotākais instruments. Komisija apzinās pašreizējo un turpmāko likumdošanas pasākumu kumulatīvo ietekmi uz banku sektoru.

Izvēlētie risinājumi

Kopumā tika novērtēti vairāk nekā 70 dažādi politikas risinājumi. Galvenie risinājumi, kam tika dota priekšroka, ir šādi:

- vienkāršot un saskaņot seguma piemērojumu;

- izmaksu termiņu saīsināt līdz septiņām dienām;

- izbeigt praksi savstarpēji kompensēt noguldītāju saistības un prasījumus;

- ieviest informācijas paraugu, kas ar parakstu jāapstiprina noguldītājam, un obligātu atsauci uz noguldījumu garantiju sistēmām kontu izrakstos un reklāmās;

- saskaņot noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas veidu;

- noteikt noguldījumu garantiju sistēmu finansējuma mērķapjomu;

- noteikt banku ex-ante un ex-post iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās;

- ieviest uz risku balstītus elementus attiecībā uz banku iemaksām noguldījumu garantiju sistēmās;

- ierobežot noguldījumu garantiju sistēmu finansējuma izmantošanu plašākiem banku noregulējuma nolūkiem, no kā gūst labumu visi bankas kreditori;

- noteikt, ka uzņēmējas valsts NGS ir vienotais kontaktpunkts noguldītājiem filiālēs citā dalībvalstī.

Sociālā ietekme

Priekšlikums nodrošinās, ka bankas bankrota gadījumā NGS noguldītājiem septiņu kalendāro dienu laikā atmaksās līdz EUR 100 000. Rezultātā sociālās labklājības sistēmu iesaistīšanās praktiski vairs nebūs vajadzīga. Ietekmes novērtējuma ziņojums ir pieejams http://ec.europa.eu/internal_market/bank/guarantee/index_en.htm. Kopsavilkums ir pievienots šim priekšlikumam.

Administratīvais slogs

Priekšlikums nerada būtisku administratīvo slogu un vienkāršo noguldītāju atbilstības kritērijus. Ietekmes novērtējuma ziņojumā ir iekļauta papildinformācija.

UZRAUDZīBA UN NOVēRTēšANA

Tā kā banku bankrots nav paredzams un iespēju gadījumā to nepieļauj, noguldījumu garantiju sistēmu darbību nevar regulāri uzraudzīt, balstoties uz to, kāda ir rīcība reāla bankas bankrota gadījumā. Tomēr jāveic noguldījumu garantiju sistēmu spriedzes pārbaudes, lai secinātu, vai vismaz teorētiski tās spēj ievērot tiesiskās prasības. Šis uzdevums jāveic saistībā ar salīdzinošo novērtējumu, kuru sagatavo Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju forums ( EFDI )[8] un jaunizveidojamā Eiropas Banku iestāde (EBI).

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Direktīva, ar kuru groza spēkā esošo direktīvu, ir vispiemērotākais instruments. Tā kā Direktīva 2009/14/EK, ar kuru groza Direktīvu 94/19/EK, nav pilnībā īstenota, abas direktīvas ir jākonsolidē un jāgroza, tās pārstrādājot.

Direktīva 94/19/EK ir būtisks instruments iekšējā tirgus izveidei kredītiestāžu jomā gan attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, gan attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību. Līdz ar to minētās direktīvas juridiskais pamats pirms Līguma par ES darbību (LESD) 53. panta 1. punkta ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 57. panta 2. punkts. Saistībā ar 54. panta 1. punktu LESD 53. pants paredz sagatavot direktīvas attiecībā uz uzņēmumu, piemēram, kredītiestāžu, darbības uzsākšanu un turpināšanu. Tāpēc šis priekšlikums ir balstīts uz LESD 53. panta 1. punktu. Visi šā priekšlikuma elementi ir paredzēti šim mērķim un to papildina.

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, kas noteikti LESD 5. pantā, ierosinātās rīcības mērķus nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, un tāpēc šie mērķi ir labāk sasniedzami ES līmenī. Tādējādi tiks pieņemti tikai tādi noteikumi, kas ir patiešām nepieciešami, lai sasniegtu noteiktos mērķus. Tikai ES mēroga pasākumi var nodrošināt, ka kredītiestādēm, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, piemēro līdzīgas prasības attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām, un tādējādi nodrošina vienādus noteikumus, novērš nepamatotas atbilstības izmaksas par pārrobežu darbībām un veicina labāku integrāciju ES tirgū. Turklāt ES mēroga pasākumi nodrošina augsta līmeņa finanšu stabilitāti ES. Jo īpaši seguma līmeņu un izmaksas termiņu saskaņošanu nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, jo tas nozīmē, ka jāsaskaņo daudz dažādi noteikumi, kas paredzēti dažādu dalībvalstu tiesiskajā sistēmā, tāpēc to labāk var panākt ES līmenī. Tas ir apstiprināts spēkā esošajās direktīvās par noguldījumu garantiju sistēmām[9].

IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

SīKāKS PRIEKšLIKUMA SKAIDROJUMS

Pārstrādātā versija uzlabo un pilnveido direktīvas struktūru. Tika grozītas vairākas novecojušas atsauces. Pantu nosaukumi padara direktīvu vieglāk lasāmu. Panti par direktīvas piemērošanas jomu un vairākas jaunas definīcijas padara direktīvu vieglāk saprotamu. Direktīvā vispirms raksturotas noguldījumu garantiju sistēmu īpašības un pēc tam noteikti seguma līmeņi. Pantiem, kas attiecas uz izmaksu, seko noteikumi par finansēšanu un noguldītājiem sniedzamo informāciju.

Piemērošanas joma, definīcijas un uzraudzība (1.–3. pants)

Tagad direktīva aptver pilnīgi visas kredītiestādes un sistēmas. Visām bankām jākļūst par NGS dalībniecēm; tām nevar piešķirt atbrīvojumu. Tas nodrošina, ka noguldītāji vienmēr var iesniegt prasījumu un ka visām sistēmām jābūt pietiekami finansētām.

Savstarpējo garantiju sistēmas aizsargā noguldītājus, aizsargājot pašu kredītiestādi (skatīt 2. nodaļu). Tā kā tagad visām bankām jākļūst par NGS dalībniecēm, savstarpējo garantiju sistēmas var atzīt par noguldījumu garantiju sistēmām, un šādā gadījumā tām jāievēro prasības, kas noteiktas Direktīvā 2006/48/EK, lai nodrošinātu konsekvenci ES tiesību aktos. Alternatīvi, savstarpējās sistēmas un NGS ir iespējams izveidot atsevišķi. Šajā gadījumā bankas dalību abās shēmās un savstarpējo shēmu papildu aizsargājošo lomu var ņemt vērā, nosakot iemaksas, kas veicamas NGS.

Tagad noguldījumi ir precīzāk definēti. Par noguldījumiem var uzskatīt tikai pilnībā atmaksājumus instrumentus, bet ne strukturētos produktus, sertifikātus vai obligācijas. Tas neļauj noguldījumu garantiju sistēmām uzņemties neparedzamus riskus saistībā ar ieguldījumu produktiem.

Tagad visas noguldījumu garantiju sistēmas ir nepārtraukti jāuzrauga un tām regulāri jāveic spriedzes pārbaudes. Noguldījumu garantiju sistēmām ir tiesības agrīni iegūt informāciju no bankām, lai veiktu ātru izmaksāšanu. Dalībvalstīm ir nepārprotami atļauts apvienot savas noguldījumu garantiju sistēmas. Paziņojums kredītiestādēm, pirms tās var izslēgt no dalības NGS, jānosūta vienu mēnesi, nevis 12 mēnešus iepriekš.

Atbilstības kritēriji un atmaksājamās summas noteikšana (4.–6. pants)

Noguldītāju atbilstības kritēriji ir vienkāršoti un saskaņoti. Vairumā gadījumu diskrecionārā izslēgšana ir kļuvusi par obligātu, jo īpaši jebkāda veida finanšu iestāžu un citu iestāžu izslēgšana. No otras puses, noguldījumi, kas nav veikti ES valūtā, kā arī visu ar finansēm nesaistītu uzņēmumu noguldījumi tiek segti saskaņā ar tiesību aktiem.

Seguma līmenis EUR 100 000 apmērā (jāīsteno līdz 2010. gada beigām saskaņā ar Direktīvu 2009/14/EK) nav grozīts. Tomēr dalībvalstis var izlemt segt noguldījumus vairāk nekā EUR 100 000 apmērā, kuru avots ir darījumi ar nekustamo īpašumu, un noguldījumus, kas saistīti ar konkrētiem dzīves gadījumiem, ar nosacījumu, ka seguma termiņš ir ierobežots uz 12 mēnešiem.

Šobrīd ir paredzēts, ka izmaksājamie procenti, kas nav kreditēti bankrota laikā, ir jāatmaksā, ja seguma līmenis nav pārsniegts. Noguldījumus izmaksā valūtā, kurā tika uzturēts konts. Pēc iestādes bankrota vairs nav atļauts savstarpēji ieskaitīt noguldītāju saistības un prasījumus.

Izmaksāšana (7. un 8. pants)

Tagad noguldījumu garantiju sistēmām ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atmaksātu noguldītājiem vienas nedēļas laikā. Noguldītājiem nav jāiesniedz pieteikums. Jebkurai viņiem sniegtajai informācijai jābūt tās dalībvalsts oficiālajā(-s) valodā(-s), kurā atrodas noguldījums. Šobrīd direktīvā paredzēts, ka neatzītiem vai neatmaksātiem noguldītāju prasījumiem pret NGS var noteikt termiņu, tikai ņemot vērā termiņus noguldījumu garantiju sistēmas prasījumiem likvidācijas un reorganizācijas procesos.

Lai ievērotu šādus īsus izmaksas termiņus, kompetento iestāžu pienākums ir vienmēr informēt noguldījumu garantiju sistēmas, ja bankas bankrots kļūst iespējams. Turklāt noguldījumu garantiju sistēmām un bankām ir jāapmainās ar informāciju par noguldītājiem valsts un starpvalstu līmenī, neparedzot konfidencialitātes prasības. Turklāt kredītiestādēm ir jāspēj jebkurā brīdī informēt par noguldītāja kopējiem noguldījumiem ("vienots klienta profils").

NGS finansēšana un naudas līdzekļu aizņemšanās starp noguldījumu garantiju sistēmām (9. un 10. pants)

Šobrīd direktīva nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmām pieejamie finanšu līdzekļi ir proporcionāli to potenciālajām saistībām. Minētie finanšu līdzekļi ir aizsargāti pret iespējamiem zaudējumiem ar ieguldījumu ierobežojumiem, kuri ir līdzīgi tiem, kas attiecas uz elektroniskās naudas iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK[10] 7. pantu un pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) saskaņā ar Direktīvas 2009/64/EK[11] 52. pantu, ņemot vērā to, ka vajadzīgs mazāks risks un lielāka likviditāte. NGS finansēšana būs balstīta uz šādiem secīgiem pasākumiem.

Pirmkārt, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu, noguldījumu garantiju sistēmām pēc 10 gadu pārejas perioda jebkurā brīdī jābūt pieejamiem 1,5 % atbilstīgo noguldījumu (minēts kā "mērķapjoms"). Ja izrādās, ka bankas bankrota gadījumā ar šiem finanšu līdzekļiem nepietiek, jāveic turpmāk minētie pasākumi.

Otrkārt, bankām vajadzības gadījumā jāveic papildu (" ex-post ") iemaksas līdz pat 0,5 % no atbilstīgajiem noguldījumiem (ja šāda maksājuma veikšana apdraud banku, kompetentās iestādes tai var atsevišķi piešķirt atbrīvojumu). Līdz ar to ex-ante finansējums veido 75 % no noguldījumu garantiju sistēmu finansējuma un ex-post iemaksas — 25 %.

Treškārt, savstarpējas aizņemšanās mehānisms vajadzības gadījumā ļauj NGS aizņemties no citām noguldījumu garantiju sistēmām ES, kurām kopīgi vajadzības gadījumā īsā laikā ir jāaizdod attiecīgajai NGS maksimāli 0,5 % no tās atbilstīgajiem noguldījumiem proporcionāli atbilstīgo noguldījumu summai katrā valstī. Aizdevums jāatmaksā piecu gadu laikā un, lai atmaksātu aizdevumu, jānosaka jaunas iemaksas NGS. Lai nodrošinātu atmaksu, aizdevējām noguldījumu garantiju sistēmām ir regresa prasījuma tiesības pret bankrotējušo kredītiestādi, un šos prasījumus ierindo pirmajā vietā tās kredītiestādes likvidācijas procesā, kuras bankrots izsmēlis aizņēmējas NGS līdzekļus.

Ceturtkārt un visbeidzot, lai nepieļautu nodokļu maksātāju iesaistīšanos, noguldījumu garantiju sistēmām ir jāievieš alternatīvi finansēšanas pasākumi, atgādinot, ka šiem pasākumiem jāatbilst monetārā finansējuma aizliegumam, kas noteikts LESD 123. pantā.

Šis četru posmu mehānisms sāks darboties tikai pēc 10 gadiem. Lai mērķapjomu pielāgotu sistēmas potenciālajām saistībām, to maina, balstoties uz segtajiem noguldījumiem (proti, ņemot vērā seguma līmeni), taču nesamazinot aizsardzības līmeni.

NGS finansējumu galvenokārt izmanto, lai atmaksātu noguldītājiem. Tomēr tas neliedz finansējumu izmantot banku noregulējuma vajadzībām saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Tomēr, lai nepieļautu finansējuma izsmelšanu par labu bankas neapdrošinātajiem kreditoriem, šādu finansējuma izmantošanu ierobežo līdz summai, kas var būt vajadzīga, lai izmaksātu segtos noguldījumus. Ņemot vērā, ka bankas noregulējumam un izmaksai ir atšķirīgi mērķi, NGS finansējumu nodala jau tad, kad tiek noteikts mērķapjoms, šādā veidā nodrošinot, ka netiek traucēta noguldījumu garantiju sistēmu galvenā funkcija, proti, noguldījumu izmaksāšana. Tas neskar gaidāmo Komisijas politiku attiecībā uz banku noregulējuma fondiem.

Uz risku balstītās iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās (11. pants un I un II pielikums)

Kredītiestāžu iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās jāaprēķina saskaņotā veidā atbilstoši to riska profilam. Principā iemaksas veido bezriska un uz risku balstīti elementi. Pēdējo aprēķina, balstoties uz vairākiem rādītājiem, kas atspoguļo katras kredītiestādes riska profilus. Ierosinātie rādītāji aptver galvenās riska kategorijas, kuras parasti izmanto, lai novērtētu kredītiestāžu finansiālo stabilitāti: kapitāla pietiekamība, aktīvu kvalitāte, rentabilitāte un likviditāte. Dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu šos rādītājus, ir pieejami, pateicoties spēkā esošajiem ziņošanas pienākumiem.

Ņemot vērā atšķirības starp banku sektoriem dalībvalstīs, direktīva nodrošina zināmu elastību, izstrādājot pamatrādītāju kopumu (obligāts visām dalībvalstīm) un papildrādītāju kopumu (dalībvalstīm nav obligāts). Pamatrādītājus veido vispārīgi izmantoti kritēriji, piemēram, kapitāla pietiekamība, aktīvu kvalitāte, rentabilitāte un likviditāte. Pamatrādītāji veido 75 % un papildrādītāji — 25 %.

Minētā pieeja uz risku balstīto iemaksu aprēķināšanā ir balstīta uz Komisijas (Kopīgais pētniecības centrs) 2008. un 2009. gada ziņojumiem, un atspoguļo arī pašreizējo pieeju dažās dalībvalstīs[12]. Kopumā direktīva paredz, ka noguldījumu garantiju sistēmā veicamo iemaksu kopsumma vispirms jānosaka atbilstoši NGS finansējuma mērķapjomam; pēc tam summa jāsadala starp NGS bankām, ņemot vērā to riska profilus. Līdz ar to direktīva paredz stimulus stabilai riska pārvaldībai un neatbalsta pārmērīgu riska uzņemšanos, precīzi nošķirot vismazāk un visvairāk riskanto banku iemaksu līmeņus (attiecīgi no 75 % līdz 200 % no standarta summas).

Attiecībā uz bezriska elementu iemaksu bāze ir atbilstīgo noguldījumu summa, kā patlaban tas ir vairumā dalībvalstu. Tomēr laika gaitā segtie noguldījumi (proti, atbilstīgie noguldījumi, kas nepārsniedz seguma līmeni) kļūs par iemaksu bāzi visās dalībvalstīs, jo tie vislabāk atspoguļo risku, kuram pakļautas noguldījumu garantiju sistēmas.

Pilnīga uz riska balstīto iemaksu aprēķina saskaņošana jāpanāk vēlākā posmā.

Pārrobežu sadarbība (12. pants)

Lai vienkāršotu izmaksas procesu pārrobežu gadījumos, uzņēmējas valsts NGS darbojas kā vienots kontaktpunkts noguldītājiem filiālēs citā dalībvalstī. Tas ietver ne tikai sazināšanos ar noguldītājiem šajā valstī (kas darbojas kā „pastkaste”), bet arī kompensāciju izmaksāšanu mītnes valsts vārdā (darbojas kā „maksātājs”). Šo funkciju izpildi atvieglo starp noguldījumu garantiju sistēmām noslēgtas vienošanās.

Sistēmām ir savstarpēji jāapmainās ar vajadzīgo informāciju. Šo apmaiņu atvieglo savstarpēji noslēgtas vienošanās.

Bankām, kas pašas veic savu reorganizāciju tādā veidā, ka tās pārtrauc dalību vienā NGS un kļūst par citas NGS dalībnieci, atmaksā to pēdējo iemaksāto summu, lai tās varētu izmantot šos līdzekļus pirmās iemaksas veikšanai jaunajā NGS.

Noguldītājiem sniedzamā informācija (14. pants un III pielikums)

Tagad noguldītāji ir labāk informēti par to, vai to noguldījumi tiek segti, un par to, kā darbojas NGS. Šim nolūkam pirms noguldījuma veikšanas noguldītājam ir ar parakstu jāapstiprina informācijas lapa, kas balstīta uz III pielikumā sniegto paraugu, kurā iekļauta visa vajadzīgā informācija par NGS nodrošināto noguldījuma segumu. Esošie noguldītāji atbilstoši jāinformē kontu izrakstos. Reklāmas par noguldījumu produktiem ir jāierobežo līdz faktiskai atsaucei uz NGS nodrošināto segumu, lai nepieļautu, ka NGS tiek izmantots par mārketinga argumentu.

Noguldījumu garantiju sistēmu regulāri paziņotā konkrētā informācija ( ex-ante finansējums, ex-post iespējas, regulāru spriedzes pārbaužu rezultāti) nodrošina pārredzamību un uzticību, rezultātā ar nenozīmīgām izmaksām uzlabojot finansiālo stabilitāti (sīkāk skatīt ietekmes novērtējuma ziņojumu).

Jauns uzraudzības modelis

2009. gada 23. septembrī Komisija pieņēma priekšlikumus regulām, ar kurām izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, kā arī trīs Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku komiteju. Jaunajai Eiropas Banku iestādei ar regulu piešķirto pilnvaru ietvaros ir jāapkopo informācija par noguldījumu apjomu, jāveic salīdzinošo novērtējumu analīze, jāapstiprina, vai NGS vai aizņemties no citām noguldījumu garantiju sistēmām un jāizšķir strīdi starp noguldījumu garantiju sistēmām.

2010/0207 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA …/…/ES

(...)

par noguldījumu garantiju sistēmām [pārstrādāta versija]

(Dokuments attiecas uz EEZ)

ê 94/19/EK (pielāgots)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā √ 53. panta 1. punktu ∏ 57. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[13],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[14],

Ņemot vērā √ Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja [15] ∏ Ekonomikas un sociālo lietu komitejas[16] atzinumu,

√ pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem, ∏

rīkojoties saskaņā ar Līguma 189.b pantā paredzēto[17] √ parasto likumdošanas ∏ procedūru,

tā kā:

∫ jauns

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvā 94/19/EK* jāizdara vairāki būtiski grozījumi. Skaidrības labad minētā direktīva ir jāpārstrādā.

_____________________

* OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.

ê 94/19/EK, 1. apsvērums (jauns)

2. Lai atvieglinātu kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, ir jānovērš atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kuri paredz noteikumus par noguldījumu garantiju sistēmām, kas attiecas uz šīm iestādēm. tā kā saskaņā ar Līguma mērķiem būtu jāveicina saskaņota kredītiestāžu darbības attīstība visā Kopienā, likvidējot visus ierobežojumus tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvībai sniegt pakalpojumus, vienlaikus paaugstinot banku sistēmas stabilitāti un noguldītāju aizsardzību;

ê 94/19/EC, 2. apsvērums (jauns)

3. Šī direktīva ir būtisks instruments iekšējā tirgus izveidei kredītiestāžu jomā gan attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, gan attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, vienlaikus uzlabojot banku sistēmu stabilitāti un noguldītāju aizsardzību. tā kā, likvidējot kredītiestāžu darbības ierobežojumus, uzmanība būtu jāvelta stāvoklim, kas var rasties, ja noguldījumi kādā kredītiestādē, kam ir filiāles citās dalībvalstīs, kļūst nepieejami; tā kā obligāti ir jānodrošina saskaņots minimālais noguldījumu aizsardzības līmenis visā Kopienā; tā kā vienota banku tirgus izveidē šāda noguldījumu aizsardzība ir tikpat būtiska kā piesardzības noteikumi;

ò jauns

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīvā 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu[18], paredzēts, ka Komisija vajadzības gadījumā ierosina priekšlikumus Direktīvas 94/19/EK grozīšanai. Tas ietver noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas mehānismu saskaņošanu, iespējamus risinājumus, lai ieviestu uz risku balstītas iemaksas, Savienības mēroga noguldījumu garantiju sistēmas iespējamas ieviešanas priekšrocības un izmaksas, jautājumus par to, kā sistēmas efektivitāti ietekmē tiesību aktu atšķirības attiecībā uz ieskaitu un pretprasījumiem, sistēmas efektivitāti, segto produktu un noguldītāju seguma jomas saskaņošana.

ê 94/19/EC, 8. apsvērums (jauns)

5. Direktīvas 94/19/EK pamatā bija minimālās saskaņošanas princips. Tāpēc Savienībā tika nodibinātas dažādas noguldījumu garantiju sistēmas ar ļoti atšķirīgām iezīmēm. Tas radīja tirgus kropļojumus kredītiestādēm un ierobežoja noguldītāju priekšrocības, ko sniedz iekšējais tirgus. tā kā saskaņošana ir jāattiecina uz galvenajiem noguldījumu garantiju sistēmas elementiem, un šai sistēmai atbilstoši garantijām ļoti īsā laikā ir jānodrošina maksājumi, ko aprēķina, pamatojoties uz saskaņotu minimālo līmeni;

ò jauns

6. Šai direktīvai finansiālās stabilitātes labad jāveicina vienlīdzīgi konkurences apstākļi kredītiestādēm, ļauj noguldītājiem vieglāk saprast noguldījumu garantiju sistēmu iezīmes un jāveicina ātrāka stabilu un uzticamu noguldījumu garantiju sistēmu veikta atmaksa noguldītājiem. Tāpēc pēc iespējas lielākā mērā jāsaskaņo un jāvienkāršo noguldījumu aizsardzība.

ê 94/19/EC, 3. apsvērums

7. tā kā mMaksātnespējīgas kredītiestādes slēgšanas gadījumā noguldītāji jebkurā filiālē, kas atrodas kādā dalībvalstī, kurā nav kredītiestādes galvenā biroja, ir jāaizsargā ar tām pašām garantiju sistēmām kā attiecīgās kredītiestādes pārējie noguldītāji.;

ê 94/19/EK, 15. apsvērums (pielāgots)

8. tā kā vVispārīga šīs direktīvas prasība ir, lai visas kredītiestādes pievienotos kādai noguldījumu garantiju sistēmai; tā kā direktīvas, kas regulē atļauju tādu kredītiestāžu darbībai, kuru galvenais birojs atrodas valstī, kas nav dalībvalsts, un jo īpaši Padomes Pirmā direktīva 77/780/EEK (1977. gada 12. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz kredītiestāžu uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu, ļauj dalībvalstīm lemt par to, vai un ar kādiem nosacījumiem ļaut šādu kredītiestāžu filiālēm darboties to teritorijā; tā kā šādas filiāles nevarēs brīvi sniegt pakalpojumus, kā paredzēts Līguma 59. panta otrajā daļā, un izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kas nav tās, kur šīs filiāles ir reģistrētas; tā kā dalībvalstij, kas atļauj šādu √ kredītiestāžu, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, ∏ filiāļu darbību, līdz ar to būtu jāizlemj, kā šīs šo direktīvuas principus attiecināt uz šīm filiālēm √ un ņemt vērā ∏ atbilstīgi Direktīvas 77/780/EEK 9. panta 1. punktam, kā arī atbilstīgi vajadzībaiu aizsargāt noguldītājus un saglabāt finanšu sistēmas vienotību. tā kā iIr būtiski, ka noguldītājiem šādās filiālēs būtu pilnībā jāapzinās garantijas noteikumi, kas viņus ietekmē.;

∫ jauns

9. Lai gan principā visām kredītiestādēm jābūt noguldījumu garantiju sistēmu dalībniecēm, jāņem vērā tas, ka pastāv sistēmas, kas aizsargā pašas kredītiestādes (institucionālās aizsardzības shēmas) un, konkrēti, nodrošina to likviditāti un maksātspēju. Šādas shēmas garantē noguldītāju aizsardzību papildus tai, ko sniedz noguldījumu garantiju sistēma. Ja šādas shēmas ir atdalītas no noguldījumu garantiju sistēmām, to papildu aizsardzības loma jāņem vērā, nosakot tās dalībnieku iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās. Saskaņotajam seguma līmenim nevajadzētu ietekmēt shēmas, kas aizsargā kredītiestādes, ja vien tās neatmaksā summas noguldītājiem. Noguldītājiem ir tiesības iesniegt prasījumu pret visām sistēmām, jo īpaši, ja savstarpējā garantiju sistēma nevar nodrošināt aizsardzību. Tāpēc šī direktīvā jāpiemēro visām sistēmām vai shēmām.

10. Institucionālās aizsardzības shēmas ir definētas 80. panta 8. punkta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija)[19], un tās kompetentās iestādes var atzīt par noguldījumu garantiju sistēmām, ja tās atbilst visiem kritērijiem, kas izklāstīti minētajā pantā un šajā direktīvā.

11. Nesenajā finanšu krīzes laikā nesaskaņotie seguma līmeņu palielinājumi ES izraisīja to, ka noguldītāji novirzīja naudu uz to valstu bankām, kurās noguldījumu garantijas bija lielākas. Tas samazināja banku likviditāti recesijas apstākļos. Stabilos apstākļos dažādi seguma līmeņi var izraisīt to, ka noguldītāji izvēlas lielāko noguldījuma aizsardzību, nevis piemērotāko noguldījuma produktu. Tas var izraisīt konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Tāpēc obligāti ir jānodrošina saskaņots noguldījumu aizsardzības līmenis visā Savienībā. Tomēr daži noguldījumi, kas saistīti ar noguldītāju personisko situāciju, var tik segti lielākā apjomā, bet tikai uz ierobežotu laiku.

ê 2009/14/EK, 4. apsvērums

ð jauns

12. Tas pats seguma līmenis būtu jāpiemēro visiem noguldītājiem neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts valūta ir euro vai cita valūta, ð un neatkarīgi no tā, vai banka ir tādas sistēmas dalībniece, kas aizsargā pašu kredītiestādi ï. Ārpus euro zonas esošām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noapaļot summas, kas rodas no konversijas, nepakļaujot kompromisam līdzvērtīgu noguldītāju aizsardzību.

ê 94/19/EK, 16. apsvērums (pielāgots)

13. tā kā, nNo vienas puses, šajā direktīvā paredzētais zemākais garantijas līmenis tomēr nedrīkst atstāt pārāk lielu daļu noguldījumu bez aizsardzības gan patērētāju aizsardzības, gan finanšu sistēmas stabilitātes interesēs. tā kā, nNo otras puses, būtu neatbilstīgi visā Kopienā ieviest aizsardzības līmeni, kas dažkārt varētu veicināt kredītiestāžu nepareizu vadību; tā kā būtu jāņem vērā finansēšanas sistēmu izmaksas; It; tā kā varētu tāpēc būtu pamatoti noteikt saskaņotu zemāko garantijas līmeni √ EUR 100 000. ∏ ECU 20 000; tā kā varētu būtu vajadzīgi ierobežoti pārejas pasākumi, lai sistēmas varētu atbilst šim skaitlim;

ê 94/19/EK, 20. apsvērums (pielāgots)

14. tā kā iIr saglabāts princips par saskaņota mazākā ierobežojuma piemērošanu noguldītājam nevis noguldījumam. It; tā kā tTāpēc ir lietderīgi ņemt vērā tādu noguldītāju noguldījumus, kas vai nu nav norādīti kā konta turētāji, vai arī nav vienīgie konta turētāji; tā kā tāpēc ierobežojumi ir jāattiecina uz katru identificējamo noguldītāju. tā kā tTas neattiecas uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, uz ko attiecas īpaši aizsardzības noteikumi, kas neskar iepriekšminētos noguldījumus.;

ò jauns

15. Dalībvalstīm nedrīkst liegt izveidot sistēmas, ar kurām kopumā aizsargā pensijas un kurām jādarbojas atsevišķi no noguldījumu garantiju sistēmām. Dalībvalstīm nedrīkst liegt aizsargāt konkrētus noguldījumus sociālu apsvērumu dēļ vai saistībā ar nekustamā īpašuma darījumiem privātas dzīvošanas nolūkā. Visos gadījumos jāievēro valsts atbalsta noteikumi.

ê 94/19/EK, 23. apsvērums (jauns)

ð jauns

16. tā kā šajā direktīvā nav oObligāti jāsaskaņo metodes finanšu sistēmām, kas garantē noguldījumus vai pašu kredītiestāžu aizsardzību. ar nosacījumu, ka — nNo vienas puses — šādu sistēmu finansēšanas izmaksas ð galvenokārt ï parasti sedz pašas kredītiestādes; un — no otras puses — ka šādu sistēmu finansēšanas iespējām ir jābūt proporcionālām to pasīviemsaistībām. ð Lai nodrošinātu, ka noguldītājiem visās dalībvalstīs būtu vienādi augsts aizsardzības līmenis un ka noguldījumu garantiju sistēmas aizdod naudu viena otrai tikai tad, ja attiecīgā noguldījumu garantiju sistēma ir veikusi būtiskus finansēšanas pasākumus, noguldījumu garantiju sistēmu finansēšana jāsaskaņo augstā līmenī. ï Tomēr tas; tā kā tas tomēr nedrīkst kaitēt attiecīgās dalībvalsts banku sistēmas stabilitātei.;

ò jauns

17. Ar mērķi ierobežot noguldījumu aizsardzību līdz tādam apmēram, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un pārredzamību noguldītājiem un nepieļautu ieguldījumu risku pārnešanu uz noguldījumu garantiju sistēmām, ir jāizslēdz no seguma jomas konkrētus ar ieguldījumiem saistītus finanšu produktus, jo īpaši tos, kas nav atmaksājami pēc nominālvērtības, un tos, kuru esamību var pierādīt tikai ar sertifikātu.

18. Daži noguldītāji nedrīkst būt tiesīgi saņemt noguldījumu aizsardzību, jo īpaši valsts iestādes vai citas finanšu iestādes. To ierobežotais skaits salīdzinājumā ar visiem pārējiem noguldītājiem līdz minimumam samazina ietekmi uz finanšu stabilitāti bankas bankrota gadījumā. Turklāt salīdzinājumā ar iedzīvotājiem iestādēm ir daudz vieglāk piekļūt kredītam. Ar finansēm nesaistītiem uzņēmumiem principā jābūt segtiem neatkarīgi no to lieluma.

19. Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīvā 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai[20], konkrēti, 1. pantā, ir sniegta definīcija par to, kas ir naudas atmazgāšana. Pamatojoties uz šo definīciju, noguldītāji jāizslēdz no noguldījumu garantiju sistēmas veiktajiem maksājumiem.

ê 94/19/EK, 4. apsvērums

20. tā kā kKredītiestāžu izmaksas, kas saistītas ar dalību garantiju sistēmās, nav salīdzināmas ar izmaksām, ko izraisītu liela banku noguldījumu izņemšana ne tikai no kredītiestādēm, kas atrodas grūtībās, bet arī no stabilām iestādēm pēc tam, kad noguldītāji ir zaudējuši uzticību banku sistēmas stabilitātei.;

ò jauns

21. Ir svarīgi, lai noguldījumu garantiju sistēmas pieejamie finanšu līdzekļi sasniegtu noteiktu mērķapjomu un lai tās varētu iekasēt papildu iemaksas. Vajadzības gadījumā noguldījumu garantiju sistēmām ir jāievieš atbilstoša alternatīva finansēšanas kārtība, lai tās varētu rast īstermiņa finansējumu, kas nepieciešams, lai apmierinātu pret tām iesniegtos prasījumus.

22. Noguldījumu garantiju sistēmu finanšu līdzekļi galvenokārt jāizmanto, lai atmaksātu noguldītājiem. Tomēr minētos līdzekļus var izmantot arī, lai finansētu noguldījumu pārvedumu uz citu kredītiestādi, ar nosacījumu, ka noguldījumu garantiju sistēmas izdevumi nepārsniedz segto noguldījumu apjomu attiecīgajā kredītiestādē. Līdz zināmai robežai, kā norādīts direktīvā, minētos līdzekļus var izmantot, lai finansētu bankas bankrota novēršanu. Šādiem pasākumiem ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem. Tas neskar gaidāmo Komisijas politiku attiecībā uz banku noregulējuma fondu izveidi dalībvalstīs.

23. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta versija)[21] I pielikuma 14. punkta 1. tabulā riski sagrupēti atbilstoši aktīvu posteņiem. Minētais pielikums ir jāņem vērā, lai nodrošinātu, ka noguldījumu garantiju sistēmas iegulda tikai zema riska aktīvos.

24. Iemaksās, ko veic noguldījumu garantiju sistēmās, jāņem vērā tas, cik lielam riskam ir pakļauti tās dalībnieki. Tas ļautu atspoguļot atsevišķu banku riska profilu un līdz ar to taisnīgi aprēķināt iemaksas, kā arī radītu stimulu darboties atbilstoši mazāk riskantam uzņēmējdarbības modelim. Izstrādājot pamatrādītāju kopumu, kas ir obligāts visām dalībvalstīm, un neobligātu papildrādītāju kopumu, tiktu nodrošināta pakāpeniska saskaņošana.

ê 94/19/EK, 25. apsvērums (jauns)

ð jauns

25. tā kā nNoguldījumu aizsardzība ir būtiska iekšējā tirgus izveides sastāvdaļa un obligāts papildinājums kredītiestāžu uzraudzības sistēmai, pateicoties solidaritātei, ko tā rada starp visām kredītiestādēm kādā konkrētā finanšu tirgū gadījumos, kad kāda no tām pārstāj darboties., ð Tāpēc noguldījumu garantiju sistēmām vajadzības gadījumā ir jāspēj savstarpēji aizdot naudu. ï

ê 2009/14/EK, 10. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

26. Patlaban paredzētais triju mēnešu ilgais iIzmaksas periods, ko var pagarināt līdz deviņiem mēnešiem, √ — maksimāli sešas nedēļas no 2010. gada 31. decembra — ∏ ir pretrunā nepieciešamībai saglabāt noguldītāju uzticību un neatbilst viņu vajadzībām. Tāpēc izmaksas termiņš būtu jāsamazina līdz ð vienai nedēļai. ï divdesmit darbdienām. Šis periods būtu jāpagarina tikai izņēmuma gadījumos un ar kompetento iestāžu apstiprinājumu. Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par maksājuma procedūru efektivitāti un termiņiem, novērtējot, vai termiņu ir iespējams turpmāk saīsināt līdz desmit darbdienām.

ò jauns

27. Noguldījumu garantiju sistēmām dalībvalstīs, kurās kredītiestādei ir filiāles vai kurās tā tieši sniedz pakalpojumus, ir jāinformē noguldītāji un tiem jāatmaksā tās sistēmas vārdā, kas atrodas dalībvalstī, kurā kredītiestādei ir atļauts darboties. Noguldījumu garantiju sistēmām, uz kurām tas var attiekties, jau iepriekš jānoslēdz vienošanās, lai atvieglotu šo uzdevumu izpildi.

ê 94/19/EK, 21. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

28. tā kā iInformācija ir būtisks noguldītāju aizsardzības elements, un tāpēc arī uz to ir jāattiecina minimāls saistošu noteikumu skaits; ð . Tāpēc esošie noguldītāji ir jāinformē par to segumu un atbildīgo sistēmu viņu kontu izrakstos, un iespējamie noguldītāji, liekot viņiem ar parakstu apstiprināt standartizētu informācijas lapu. Šādas informācijas saturam jābūt identiskam visiem noguldītājiem. ïtā kā nNereglamentēta norāžu izmantošana par noguldījumu garantiju sistēmu summu un darbības jomu reklāmā var ietekmēt banku sistēmas stabilitāti vai noguldītāju uzticību; tā kā dalībvalstīm tāpēc būtu jānosaka noteikumi, lai ierobežotu šādas norādes; ð . Tāpēc atsauce uz noguldījumu garantiju sistēmu reklāmās ir jāierobežo līdz īsai faktiskai atsaucei. Sistēmām, kas aizsargā pašu kredītiestādi, ir skaidri jāinformē noguldītāji par to funkciju, nesolot noguldījuma neierobežotu aizsardzību. ï

ò jauns

29. Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[22] attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo direktīvu.

ê 94/19/EK, 24. apsvērums (pielāgots)

30. tā kā šŠī direktīva nedrīkst radīt situāciju, kad dalībvalstis vai to kompetentās iestādes ir atbildīgas attiecībā pret noguldītājiem, ja tās ir nodrošinājušas to, ka ir ieviesta un oficiāli atzīta viena vai vairākas sistēmas, kas garantē noguldījumus vai pašas kredītiestādes, kā arī atbilstīgi šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem nodrošina kompensāciju un aizsardzību noguldītājiem.;

ò jauns

31. Komisija 2009. gada 23. septembra priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi[23], ierosināja tiesību aktu projektus, ar kuriem izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, un sīkāk informēja par šādas jaunas uzraudzības sistēmas modeli, tostarp Eiropas Banku iestādes izveidi.

32. Ievērojot noguldījumu garantiju sistēmu uzraudzību, ko veic dalībvalstis, Eiropas Banku iestādei ir jāveicina tas, lai tiktu sasniegts mērķis atvieglot kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu, vienlaikus nodrošinot noguldītāju efektīvu aizsardzību. Šajā nolūkā iestādei ir jāapstiprina, ka nosacījumi par aizņemšanos starp noguldījumu garantiju sistēmām, kas noteikti šajā direktīvā, ir ievēroti, un, ņemot vērā šajā direktīvā stingri noteiktās robežas, jānorāda summas, ko aizdod katra sistēma, sākotnējā procentu likme, kā arī aizdevuma ilgums. Attiecībā uz šo Eiropas Banku iestādei ir jāievāc informācija par noguldījumu garantiju sistēmām, jo īpaši par to segto noguldījumu apmēru, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes. Tai jāinformē citas noguldījumu garantiju sistēmas par to pienākumu aizdot.

33. Ir jāievieš efektīvs instruments saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību noguldītājiem visā Eiropā. Šādi standarti ir jāizstrādā, lai standartizētu uz risku balstīto iemaksu aprēķinu.

34. Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu noguldījumu garantiju sistēmu darbību un samērīgi ņemtu vērā to nostāju dažādās dalībvalstīs, iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm sistēmām, pieņemot saistošus lēmumus.

35. Tāpēc Komisijai ir jābūt pilnvarām pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību attiecībā uz 5. panta 5. punktu.

36. Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā, veicamo pasākumu mērķus, proti, ar noguldījumu garantiju sistēmām saistīto noteikumu saskaņošanu, var sasniegt tikai Savienības līmenī. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

37. Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri būtiski mainīti salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējām direktīvām.

38. Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IV pielikuma norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

ê 94/19/EK

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

ò jauns

1. pantsPriekšmets un darbības joma

39. Šajā direktīvā ir izklāstīti noteikumi par noguldījumu garantiju sistēmu darbību.

40. Šī direktīva attiecas uz visām noguldījumu garantiju sistēmām, ko regulē normatīvie akti vai līgumi, un uz institucionālām aizsardzības shēmām, ko atzīst par noguldījumu garantiju sistēmām.

41. Institucionālās aizsardzības shēmas, kas ir definētas Direktīvas 2006/48/EK 80. panta 8. punktā, kompetentās iestādes var uzskatīt par noguldījumu garantiju sistēmām, ja tās atbilst visiem kritērijiem, kas izklāstīti minētajā pantā un šajā direktīvā.

42. Šī direktīva neattiecas uz institucionālās aizsardzības shēmām, kas nav atzītas saskaņā ar 3. punktu un negarantē noguldījumus, izņemot tās, kuras atbilst 14. panta 5. punkta otrajai daļai un III pielikuma pēdējai daļai.

ê 94/19/EK, 1. panta 1. punkts (jauns)

2. pantsDefinīcijas

1. Šajā direktīvā:

a)1. "noguldījums" ir jebkāds kredīta atlikums, ko veido kontā atlikušie līdzekļi vai īslaicīgas situācijas, kuras rada parasti banku darījumi, un ko kredītiestādei ir jāatmaksā saskaņā ar normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem, kā arī jebkādi parādi, ko apliecina kredītiestādes izdots sertifikāts.

Par noguldījumiem uzskata Apvienotās Karalistes un Īrijas building societies daļas, izņemot tās, kas veido kapitālu un uz ko attiecas 2. pants.

Par noguldījumiem neuzskata obligācijas, kas atbilst nosacījumiem, kuri ietverti 22. panta 4. punktā Padomes Direktīvā 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)[24].

Aprēķinot kredīta atlikumu, dalībvalstis piemēro noteikumus par ieskaitu un pretprasībām saskaņā ar tajos normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem, kas attiecas uz konkrēto noguldījumu;

ò jauns

Instruments nav noguldījums, ja pastāv kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

tā pastāvēšanu var pierādīt tikai ar sertifikātu, kas nav konta izraksts;

tā pamatsumma nav atmaksājama pēc nominālvērtības;

tā pamatsumma ir atmaksājama pēc nominālvērtības saskaņā ar konkrētu garantiju vai vienošanos, ko nodoršina kredītiestāde vai trešā persona; ⎪

b) "atbilstīgie noguldījumi" ir noguldījumi, uz kuriem attiecas aizsardzība saskaņā ar 4. pantu;

c) "segtie noguldījumi" ir atbilstīgie noguldījumi, kuri nepārsniedz seguma līmeni, kas minēts 5. pantā;

ê 94/19/EK, 1. panta 2. punkts

d)2. “kopīgs konts” ir ir konts, ko atver uz divu vai vairāku personu vārda vai attiecībā uz kuru divām vai vairākām personām ir tiesības ar vienas vai vairāku šo personu parakstiem rīkoties ar kontā esošajiem līdzekļiem;

ê 94/19/EK, 1. panta 3. punkts

e)3. “nepieejams noguldījums” ir ir noguldījums, kas ir izmaksājams, bet ko kredītiestāde nav izmaksājusi atbilstīgi normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem, kas attiecas uz šo noguldījumu, jo:

i) vai nu atbilstīgās kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka — pēc to ieskatiem — attiecīgā kredītiestāde ar tās finansiāliem apstākļiem tieši saistītu iemeslu dēļ pagaidām nespēj atmaksāt noguldījumu un ka pašlaik tai nav izredžu to izdarīt.

ê 2009/14/EK, 1. panta 1. punkts

Kompetentās iestādes to konstatē pēc iespējas ātrāk un noteikti ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad pirmo reizi pārliecinājušās par to, ka kredītiestāde nav izmaksājusi noguldījumus, kas ir izmaksājami; vai

ê 94/19/EK, 1. panta 1. punkts (jauns)

ii) kāda tiesu iestāde ar kredītiestādes finansiāliem apstākļiem tieši saistītu iemeslu dēļ ir pieņēmusi lēmumu, kas liedz noguldītājiem iespēju izvirzīt prasījumus pret attiecīgo kredītiestādi, ja tas notiek pirms iepriekšminētās konstatācijas;

f)4. “kredītiestāde” ir uzņēmums, kura darbība ir noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana un kredītu piešķiršana uz sava rēķina,? kas definēts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā; ⎪

g)5. “filiāle” ir ir darījumu vieta, kas ir kādas kredītiestādes juridiski atkarīga daļa un kas tieši veic visas vai dažas kredītiestāžu darījumu operācijas;

ò jauns

h) "mērķapjoms" ir 1,5 % no atbilstīgajiem noguldījumiem, par kuru segumu ir atbildīga noguldījumu garantiju sistēma;

i) "pieejamie finanšu līdzekļi" ir skaidra nauda, noguldījumi un zema riska aktīvi, kuru atlikušais laiks līdz beigu termiņam ir 24 mēneši vai mazāk un kurus var likvidēt laikposmā, kas nepārsniedz 7. panta 1. punktā norādīto laikposmu;

j) "zema riska aktīvi" ir aktīvu posteņi, kuri ietilpst pirmajā un otrajā kategorijā, kas uzskaitītas Direktīvas 2006/49/EK I pielikuma 14. punkta 1. tabulā, bet kuri neatbilst citiem kvalificētiem posteņiem, kas definēti minētā pielikuma 15. punktā;

k) "mītnes dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā atrodas kredītiestādes galvenais birojs;

l) "uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā atrodas kredītiestādes filiāle vai kurā kredītiestāde sniedz savus pakalpojumus;

m) "kompetentās iestādes" ir kompetentās iestādes, kuras definētas Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 4. punktā.

2. Ja šajā direktīvā ir atsauce uz [EBI regulu], iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas, šajā regulā tiek uzskatītas par kompetentajām iestādēm saskaņā ar [EBI regulas] 2. panta 2. punktu.

ê 94/19/EK, 3. pants

è1 2005/1/EK, 2. pants

ð jauns

3. pants

Dalība un uzraudzība

43. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās teritorijā tiek ieviesta un oficiāli atzīta viena vai vairākas noguldījumu garantiju sistēmas.

ð Tas neliedz dažādu dalībvalstu sistēmu apvienošanu. ï

Izņemot gadījumus, kas ir paredzēti šā punkta otrajā daļā un 4. punktā, attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 77/780/EEK 3. pantu licencēta Neviena kredītiestāde nedrīkst pieņemt noguldījumus, ja tā nav šādas sistēmas dalībniece.

Dalībvalsts tomēr var atbrīvot kredītiestādi no pienākuma būt kādas noguldījumu garantiju sistēmas dalībniecei, ja šī kredītiestāde ir daļa no sistēmas, kura aizsargā pašu kredītiestādi un jo īpaši nodrošina tās likviditāti un maksātspēju, tādējādi garantējot noguldītāju aizsardzību, kas ir vismaz tāda pati kā noguldījumu garantiju sistēmas nodrošinātā aizsardzība, un kura pēc kompetento iestāžu atzinuma atbilst šādiem nosacījumiem:

– sistēma tiek izmantota un ir oficiāli atzīta laikā, kad tiek pieņemta šī direktīva,

– sistēma ir paredzēta, lai novērstu to, ka kļūst nepieejami noguldījumi kredītiestādē, kas ir daļa no sistēmas, kā arī tās rīcībā ir šim nolūkam vajadzīgie līdzekļi,

– sistēma neietver garantijas, ko kādai kredītiestādei piešķīrusi pati dalībvalsts vai tās vietējās vai reģionālās iestādes,

– sistēma nodrošina to, ka noguldītājus informē saskaņā ar 9. pantā noteiktajiem noteikumiem.

Tās dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, atbilstīgi paziņo Komisijai; konkrēti, tās informē Komisiju par visu šādu aizsardzības sistēmu iezīmēm un kredītiestādēm, ko tās sedz, kā arī par visām turpmākām izmaiņām sniegtajā informācijā. Komisija par to informē è1 Eiropas Banku komiteja ç darbības lietās.

2. Ja kredītiestāde nepilda pienākumus, kādi tai ir kā noguldījumu garantiju sistēmas dalībniecei, par to paziņo kompetentajām iestādēm, kas izdeva attiecīgās kredītiestādes licenci, un sadarbībā ar garantiju sistēmu tās veic visus atbilstīgos pasākumus, tostarp piemēro sankcijas, lai nodrošinātu to, ka kredītiestāde pilda savus pienākumus.

3. Ja minētie pasākumi nenodrošina to, ka kredītiestāde pilda savus pienākumus, un ja valsts likumi ļauj izslēgt sistēmas dalībnieku, tad sistēma — ar kompetentu iestāžu dotu piekrišanu — vismaz ð 1 mēnesi ï 12 mēnešus iepriekš paziņo par nodomu izslēgt kredītiestādi no dalības sistēmā. Noguldījumus, kas ir izdarīti pirms paziņojumā norādītā termiņa beigām, joprojām pilnībā sedz sistēma. Ja pēc paziņojumā norādītā termiņa beigām kredītiestāde nav izpildījusi tās pienākumus, tad garantiju sistēma — pēc tam, kad saņēmusi kompetentu iestāžu dotu piekrišanu, — var to izslēdz.

4. Ja to ļauj attiecīgās valsts likumi, un ar to kompetento iestāžu dotu piekrišanu, kas izdevušas licenci, no noguldījumu garantiju sistēmas izslēgtā kredītiestāde var turpināt pieņemt noguldījumus, ja pirms izslēgšanas tā ir veikusi alternatīvas garantijas pasākumus, kas nodrošina to, ka noguldītāju aizsardzības līmenis un piemērojums ir vismaz tāds pats kā tas, ko piedāvā oficiāli atzītā sistēma.

5. Ja kredītiestāde, kuru saskaņā ar 3. punktu ierosina izslēgt, nespēj veikt alternatīvus pasākumus, kas atbilst 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tad kompetentās iestādes, kas izdevušas tās licenci, tūlīt atsauc to.

ê 94/19/EK, 5. pants (pielāgots)

4. Gadījumos, kad licencētas kredītiestādes licenci atsauc, kā paredzēts Direktīvas 77/780/EEK 3. pantā Ö Direktīvas 2006/48/EK 6. pantā Õ , tad tajā esošos noguldījumus joprojām sedz garantiju sistēma.

∫ jauns

5. Visu 1. pantā minēto noguldījumu garantiju sistēmu atbilstību šai direktīvai nepārtraukti uzrauga kompetentās iestādes.

ê 2009/14/EK, 1. panta 6. punkta a) apakšpunkts (jauns)

6. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas veic savu sistēmu pārbaudes un ka tās tiek informētas, ja kompetentās iestādes kredītiestādē konstatē problēmas, kas varētu radīt iemeslu noguldījumu garantiju sistēmu iesaistīšanai.

ò jauns

Šādas pārbaudes tiek veiktas vismaz reizi trijos gados vai atkarībā no apstākļiem. Pirmo pārbaudi veiks līdz 2013. gada 31. decembrim.

Šajā sakarā Eiropas Banku iestāde periodiski veic salīdzinošo novērtēšanu saskaņā ar [EBI regulas] 15. pantu. Veicot informācijas apmaiņu ar Eiropas Banku iestādi, uz noguldījumu garantiju sistēmām attiecas dienesta noslēpums, kas minēts EBI regulas 56. pantā.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas jebkurā laikā un pēc to pieprasījuma saņem no saviem dalībniekiem visu vajadzīgo informāciju, lai sagatavotu atmaksājumus noguldītājiem, ieskaitot informāciju par marķētiem noguldījumiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu. Informāciju, kas vajadzīga spriedzes pārbaužu veikšanai, pastāvīgi iesniedz noguldījumu garantiju sistēmām. Šādu informāciju padara anonīmu. Iegūto informāciju var izmantot tikai spriedzes pārbaužu veikšanai vai atmaksājumu sagatavošanai, un to uzglabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs.

ê 94/19/EK, 2. pants (pielāgots)

4. pantsNoguldījumu atbilstība

1. Noguldījumu gGarantiju sistēmas neatmaksā turpmāk minēto:

a) ievērojot 68. panta 3. punktu, noguldījumus, ko citas kredītiestādes noguldījušas savā vārdā un uz sava rēķina;

b) visus finanšu instrumentus, uz ko attiecas “pašu kapitāla” definīcija, kas dota Ö Direktīvas 2006/48/EK 57. pantā Õ Padomes Direktīvas 89/299/EEK (1989. gada 17. aprīlis) par kredītiestāžu pašu kapitālu 2. pantā[25];

c) noguldījumus, kas rodas no darījumiem, kuru sakarā ir pieņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā tā definēta 1. panta Ö c) punktā Õ Padomes Direktīvā 91/308/EEK;

∫ jauns

d) finanšu iestāžu noguldījumus, kā definēts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 5. punktā;

e) tādu ieguldījumu sabiedrību noguldījumus, kā definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punktā;

f) noguldījumus, kuru turētājs nekad nav identificēts saskaņā ar Direktīvas 91/308/EEK 3. panta 1. punktu, kad tie ir kļuvuši nepieejami;

g) apdrošināšanas sabiedrību noguldījumus;

h) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu noguldījumus;

i) pensiju fondu un atvaļināšanas fondu noguldījumus;

j) iestāžu noguldījumus;

k) kredītiestādes emitētus parāda vērtspapīrus, kā arī saistības, ko rada tās pārvedu vekseļi un vekseļi.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes marķē noguldījumus, kuri minēti 1. punktā, tā, lai šādus noguldījumus varētu nekavējoties identificēt.

ê 2009/14/EK, 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

5. pantsSeguma līmenis

1. Dalībvalstis nodrošina, ka katra noguldītāja noguldījumu kopapjoma segums ir vismaz EUR √ 100 000 ∏ 50000, ja noguldījumi nav pieejami.

1a. Līdz 2010. gada 31. decembrim dalībvalstis nodrošina, ka katra noguldītāja noguldījumu kopapjoma segums ir EUR 100000, ja noguldījumi nav pieejami.

Ja Komisija savā 12. pantā minētajā ziņojumā secina, ka šāds palielinājums un šāda saskaņošana nav piemērota un finansiāli iespējama visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti Kopienā un nepieļautu pārrobežu kropļojumus starp dalībvalstīm, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu grozīt šā punkta pirmo daļu.

∫ jauns

2. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas nenovirzās no seguma līmeņa, kas minēts 1. punktā. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka šādi noguldījumi tiek segti, ar nosacījumu, ka uz izmaksām par šādiem atmaksājumiem neattiecas 9., 10. un 11. pants:

a) noguldījumi no darījumiem ar nekustamo īpašumu, kas paredzēts dzīvošanai, līdz 12 mēnešiem pēc tam, kad summa ir kreditēta;

b) noguldījumi, kas atbilst valsts tiesību aktos definētiem sociāliem apsvērumiem un ir saistīti ar konkrētiem dzīves gadījumiem, piemēram, noguldītāja laulības, šķiršanās, invaliditāte vai nāve. Segums nav ilgāks par 12 mēnešiem pēc šāda gadījuma.

3. Šā panta 2. punkta nosacījumi netraucē dalībvalstīm uzturēt vai ieviest sistēmas, kuras aizsargā finanšu produktus saistībā ar vecumdienu nodrošinājumu un pensijas, ar nosacījumu, ja šādas sistēmas ne tikai sedz noguldījumus, bet arī šajā sakarā piedāvā visaptverošu segumu visiem attiecīgajiem produktiem un situācijām.

ê 2009/14/EK, 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts (jauns)

41b. ? Noguldījumus izmaksā valūtā, kurā tika uzturēts konts. Ja ⎪ dalībvalstis, kas neatrodas eurozonā un kas 1. un 1.a punktā minētās euro izteiktās summas konvertē savas ? citas ⎪ valsts valūtā, nodrošina to, ka valsts valūtās izteiktās summas, ko faktiski izmaksā noguldītājiem, ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām summām.

ò jauns

5. Dalībvalstis, kuras konvertē euro izteiktās summas savas valsts valūtā, sākotnēji konvertēšanai izmanto maiņas kursu, kāds ir spēkā šās direktīvas spēkā stāšanās dienā.

Dalībvalstis drīkst noapaļot konvertācijas rezultātā iegūtās summas ar nosacījumu, ka šāda noapaļošana nepārsniedz EUR 2 500.

Neskarot iepriekšējo daļu, dalībvalstis ik pēc pieciem gadiem pielāgo seguma līmeņus, kas konvertēti citā valūtā, atbilstīgi summai, kas minēta 1. punktā. Pēc neparedzētiem notikumiem, piemēram, valūtas kursa svārstībām, dalībvalstis var veikt seguma līmeņu agrāku pielāgošanu, pirms tam konsultējoties ar Komisiju.

ê 94/19/EK, 7. panta 2. punkts (jauns)

2 . Dalībvalstis var noteikt, ka garantiju var neattiecināt uz dažu kategoriju noguldītājiem vai noguldījumiem, vai arī tiem var piešķirt zemāku garantiju līmeni. Šie izņēmumi ir uzskaitīti I pielikumā.

ê 2009/14/EK, 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts (jauns)

3. Šā panta 1.a punkts neliedz saglabāt noteikumus, saskaņā ar kuriem līdz 2008. gada 1. janvārim konkrētiem noguldījumu veidiem piedāvāja pilnu segumu, jo īpaši sociālu apsvērumu dēļ.

ê 2009/14/EK, 1. panta 3. punkta c) apakšpunkts

---

ê 94/19/EK, 7. panta 5. punkts (pielāgots)

ð jauns

6. Komisija regulāri vismaz reizi piecos gados pārskata 1. punktā minēto summu. Vajadzības gadījumā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par direktīvas izstrādi, lai pielāgotu 1. punktā minēto summu, jo īpaši ņemot vērā banku nozares attīstību un √ Savienības ∏ Kopienas saimniecisko un monetāro stāvokli. Pirmo pārbaudi neveic √ pirms 2015. gada 31. decembra ∏ ne ātrāk kā piecus gadus pēc 7. panta 1. punkta otrajā daļā minētā termiņa beigām, ð ja vien nav neparedzētu notikumu, tā jāveic agrāk. ï

ê 2009/14/EK, 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts (jauns)

7. Komisija var pielāgot koriģēt 1. un 1.a punktā minētās summas atbilstoši inflācijai Eiropas Savienībā, pamatojoties uz Komisijas publicēto saskaņoto patēriņa cenu indeksu.

Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar √ 16. pantu ∏ 7.a panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê 94/19/EK, 8. pants (pielāgots)

6. pantsAtmaksājamās summas noteikšana

44. Šīs direktīvas 57. panta 1., 3. un 4. punktā minētaisie ierobežojumsi attiecas uz to noguldījumu kopapjomu, kas noguldīti vienā kredītiestādē, neatkarīgi no noguldījumu skaita, valūtas un atrašanās vietas √ Savienībā ∏ Kopienā.

45. Aprēķinot ierobežojumus, kas ir paredzētsi 57. panta 1. 3. un 4. punktā, ņem vērā katra noguldītāja daļu kopīgā kontā.

Ja nav īpašu noteikumu, šādu kontu starp noguldītājiem sadala vienādās daļās.

Dalībvalstis var nodrošināt to, ka — aprēķinot 57. panta 1. 3. un 4. punktā paredzētos ierobežojumus — noguldījumus kontā, uz kuru ir tiesības divām vai vairāk personām kā locekļiem līgumsabiedrībā, asociācijā vai līdzīgā grupējumā, kas nav juridiska persona, var summēt un rīkoties ar tiem tāpat kā ar noguldījumiem, ko izdarījis viens noguldītājs.

46. Ja noguldītājam nav neapstrīdamas tiesības uz kontā esošajām summām, tad garantija attiecas uz personu, kurai ir neapstrīdamas tiesības, ar nosacījumu, ka šī persona ir identificēta vai identificējama līdz dienai, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā 1. panta 3. punkta i) apakšpunktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā 1. panta 3. punkta ii) apakšpunktā minēto lēmumu. Ja neapstrīdamas tiesības ir vairākām personām, tad — aprēķinot 57. panta 1. 3. un 4. punktā paredzētos ierobežojumus — ņem vērā daļu, kas atbilstīgi noteikumiem par summu pārvaldību pienākas katrai no tām.

∫ jauns

47. Atsauces datums atmaksājamās summas aprēķināšanai ir diena, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu. Aprēķinot atmaksājamo summu, noguldītāja saistības pret kredītiestādi netiek ņemtas vērā.

48. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas var jebkurā laikā pieprasīt kredītiestādēm tās informēt par katra noguldītāja noguldījumu kopsummu.

49. Noguldījumu garantiju sistēma atmaksā noguldījuma uzkrātos procentus, kas radušies, bet vēl nav kreditēti dienā, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu. Nedrīkst pārsniegt 5. panta 1. punktā minēto ierobežojumu.

Ja procenti ir atkarīgi no cita finanšu instrumenta vērtības, un tāpēc tos nevar noteikt neapdraudot izmaksas termiņu, kas minēts 7. panta 1. punktā, šādus procentus atmaksā pēc standarta procentu likmes saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

7. Dalībvalstis var nolemt, ka, nosakot viena noguldītāja noguldījumu kopapjomu vienā kredītiestādē, kā minēts 1. punktā, netiek ņemtas vērā noteiktas noguldījumu kategorijas, kuras atbilst valsts tiesību aktos noteiktiem sociāliem mērķiem un par kurām trešā persona ir sniegusi garantiju, kas atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Šādā gadījumā trešās personas garantija nepārsniez segumu, kas noteikts 5. panta 1. punktā.

4. Šis noteikums neattiecas uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem.

ê 2009/14/EK, 1. panta 6. punkta a) apakšpunkts (jauns)

7. pants Atmaksāšana

1. Pienācīgi pamatotus noguldītāju prasījumus sSaistībā ar Nepieejamus noguldījumus noguldījumu garantiju sistēmas spēj izmaksāt ? 7 ⎪ divdesmit darbdienās pēc dienas, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu.

Tāpat šajā termiņā apkopo un pārsūta precīzu informāciju par noguldītājiem un noguldījumiem, kas vajadzīga, lai pārbaudītu prasījumus.

Galēja izņēmuma apstākļos noguldījumu garantiju sistēma var vērsties kompetentās iestādēs, lai pagarinātu termiņu. Šāds pagarinājums nepārsniedz desmit darbdienas.

Līdz 2011. gada 16. martam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par maksājuma procedūru efektivitāti un termiņiem, šajā ziņojumā novērtējot, vai ir iespējams ieviest pirmajā daļā minētā termiņa turpmāku saīsinājumu līdz desmit darbdienām.

ê 2009/14/EK, 1. panta 6. punkta b) apakšpunkts

2. —

ò jauns

Dalībvalstis var nolemt, ka uz noguldījumiem, kas minēti 6. panta 3. punktā, attiecas ilgāks atmaksāšanas periods. Tomēr šis periods nedrīkst būt ilgāks par 3 mēnešiem no dienas, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu.

Noguldītājam, kuram nav neapstrīdamu tiesību uz summām, kas ir 6. panta 3. punktā minētajos kontos, minētās summas atmaksā laikposmā, kas norādīts pirmajā daļā. Šo maksājumu ņem vērā, atmaksājot summas personām, kurām ir neapstrīdāmas tiesības.

2. Lai saņemtu atmaksājumu, noguldītājiem nav obligāti jāiesniedz pieprasījums. Tāpēc kredītiestāde nosūta vajadzīgo informāciju par noguldījumiem un noguldītājiem, tiklīdz ir saņemts pieprasījums no sistēmas.

ê 94/19/EK, 10. pants (jauns)

3. Garantiju sistēma nevar atsaukties uz 1. un 2. punktā noteikto termiņu, lai kādam noguldītājam, kas nav spējis savlaicīgi izvirzīt savu prasījumu par izmaksu atbilstīgi garantijai, liegtu garantijas nodrošināto kompensāciju.

34. ? Jebkuru saraksti starp noguldījumu garantiju sistēmu un noguldītāju ⎪ Dokumentus par nosacījumiem un formalitātēm, kas jāizpilda, lai iegūtu tiesības saņemt 1. punktā minētās izmaksas saskaņā ar garantiju, sagatavo detalizēti, kā to paredz valsts likumi, tās dalībvalsts valsts valodā vai valodās, kur atrodas garantētais noguldījums.

45. Neatkarīgi no 1. un 2. punktā noteiktā termiņa, gadījumos, kad noguldītājam vai kādai personai, kam ir tiesības vai intereses attiecībā uz kontā esošajām summām, ir izvirzīta apsūdzība par vai saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā tā definēta Direktīvas 91/308/EEK 1. pantā, garantiju sistēma var atlikt visus maksājumus līdz tiesas spriedumam.

ê 94/19/EK, 7. panta 6. punkts

8. pantsPrasī jumi pret noguldījumu garantiju sistēmām

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka noguldītāju tiesības uz kompensāciju var tikt izmantotas, noguldītājam vēršoties pret noguldījumu garantiju sistēmu.

ê 94/19/EK, 11. pants

ð jauns

2. Neatkarīgi no citām tiesībām, kādas tām ir saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem, ð un saistībā ar šā panta 3. punktu ï sistēmām, kas veic maksājumus atbilstīgi garantijai, likvidācijas procedūrā saistībā ar noguldītāju tiesībām ir regresa prasījuma tiesības par summu, kas ir vienāda ar šo sistēmu veiktajiem maksājumiem.

ò jauns

3. Ja noguldījumu garantiju sistēmas aizdod citai sistēmai atbilstīgi procedūrai, kas minēta 10. pantā, aizdevējām noguldījumu garantiju sistēmām proporcionāli aizdotajai summai likvidācijas procedūrā saistībā ar noguldītāju tiesībām ir regresa prasījuma tiesības par summu, kas ir vienāda ar šo sistēmu veiktajiem maksājumiem.

Regresa prasījuma tiesības nepiemēro pirms aizdevuma atmaksas termiņa saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Ja likvidācijas process beidzas pirms minētās dienas, regresa prasījuma tiesības attiecina uz likvidācijas peļņu, kas izmaksāta aizdevuma ņēmājai sistēmai.

Tiesības, kas pakļautas regresa prasījuma tiesībām, kuras minētas šajā punktā, tiek ierindotas uzreiz pēc noguldītāju tiesībām, kuras minētas 1. punktā, un pirms visām pārējām tiesībām attiecībā pret likvidatoru.

4. Dalībvalstis var ierobežot laikposmu, kurā noguldītāji, kuru noguldījumus sistēma neatmaksāja vai neatzina termiņā, kas noteikts 7. panta 1. punktā, var pieprasīt savu noguldījumu atmaksu. Šādu laikposmu nosaka no dienas, kad noguldījumu garantiju sistēmas regresa prasījuma tiesības saskaņā ar 2. punktu jāreģistrē likvidācijas procedūrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Nosakot termiņu, dalībvalstis ņem vērā laiku, kas vajadzīgs noguldījumu garantiju sistēmām, lai savāktu šādus prasījumus pirms minētās reģistrācijas.

ò jauns

9. pantsNoguldījumu garantiju sistēmu finansēšana

50. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmām ir ieviesti atbilstoši mehānismi, lai noteiktu to potenciālās saistības. Noguldījumu garantiju sistēmām pieejamiem finanšu līdzekļiem jābūt proporcionāliem šīm saistībām.

Noguldījumu garantiju sistēmas pieejamos finanšu līdzekļus nodrošina ar regulārām dalībnieku iemaksām, ko veic katru gadu 30. jūnijā un 30. decembrī. Tas neizslēdz papildu finansējumu no citiem avotiem. Nedrīkst pieprasīt vienreizēju dalības maksu.

Pieejamie finanšu līdzekļi ir vismaz vienādi ar mērķapjomu. Ja finansēšanas iespējas neatbilst mērķapjomam, iemaksu veikšanu atsāk, līdz mērķapjoms atkal ir sasniegts. Ja pieejamie finanšu līdzekļi veido mazāk nekā divas trešdaļas no mērķapjoma, tad regulārās iemaksas apjoms nedrīkst būt mazāks par 0,25 % no atbilstīgajiem noguldījumiem.

51. Sistēmas noguldījumu un ieguldījumu kopapjoms, kas attiecas uz vienu struktūru, nedrīkst pārsniegt 5 % no šīs noguldījumu garantiju sistēmas pieejamiem finanšu līdzekļiem. Lai aprēķinātu šo limitu, sabiedrības, kas konsolidēto pārskatu dēļ ir iekļautas vienā grupā saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK vai atzītiem starptautiskiem grāmatvedības noteikumiem, uzskata par vienotu struktūru.

52. Ja noguldījumu garantiju sistēmas pieejamie finanšu līdzekļi ir nepietiekami, lai veiktu atmaksājumus noguldītājiem, kad noguldījumi vairs nav pieejami, tās dalībnieki maksā papildu iemaksas, kas nepārsniedz 0,5 % no to atbilstīgajiem noguldījumiem kalendārajā gadā. Šo maksājumu veic vienu dienu pirms termiņa, kas minēts 7. panta 1. punktā.

53. Iemaksu kopapjoms, kas minēts 1. un 2. punktā, nedrīkst pārsniegt 1 % no atbilstīgajiem noguldījumiem kalendārajā gadā.

Kompetentās iestādes drīkst pilnībā vai daļēji atbrīvot kredītiestādi no 2. punktā minētā pienākuma, ja 1. un 2. punktā minēto maksājumu summa apdraud citu kreditoru prasījumu nokārtošanu. Šādu atbrīvojumu piešķir ilgākais uz 6 mēnešu periodu, bet to var atjaunot pēc kredītiestādes pieprasījuma.

5. Finanšu līdzekļus, kas minēti šā panta 1., 2. un 3. punktā, būtībā izmanto, lai veiktu atmaksājumu noguldītājiem saskaņā ar šo direktīvu.

Tomēr minētos līdzekļus var izmantot arī, lai finansētu noguldījumu pārvedumu uz citu kredītiestādi, ar nosacījumu, ka noguldījumu garantiju sistēmas izdevumi nepārsniedz segto noguldījumu apjomu attiecīgajā kredītiestādē. Šajā gadījumā noguldījumu garantiju sistēma viena mēneša laikā pēc noguldījumu pārveduma iesniedz Eiropas Banku iestādei ziņojumu, ar kuru apstiprina, ka iepriekš minētais limits nav pārsniegts.

Dalībvalstis var atļaut noguldījumu garantiju sistēmām izmantot to finanšu līdzekļus, lai izvairītos no bankas bankrota, neaprobežojoties tikai ar noguldījumu pārveduma finansēšanu uz citu kredītiestādi, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi kritēriji:

a) pēc šāda pasākuma sistēmas finanšu līdzekļi pārsniedz 1 % no atbilstīgajiem noguldījumiem;

b) noguldījumu garantiju sistēma viena mēneša laikā pēc tās lēmuma veikt šādu pasākumu iesniedz Eiropas Banku iestādei ziņojumu, ar kuru apstiprina, ka iepriekš minētais limits nav pārsniegts.

Izskatot katru gadījumu atsevišķi un saņemot kompetento iestāžu atļauju pēc attiecīgās noguldījumu garantijas sistēmas pamatota pieprasījuma, procentuālā daļa, kas minēta a) apakšpunktā, var būt noteikta robežās no 0,75 % līdz 1 %.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas ir ieviesušas atbilstošus alternatīvus finansēšanas pasākumus, lai tās varētu rast īstermiņa finansējumu, kas vajadzības gadījumā apmierinātu prasības pret minētājām noguldījumu garantiju sistēmām.

7. Dalībvalstis katru mēnesi informē Eiropas Banku iestādi par atbilstīgo noguldījumu un segto noguldījumu apjomu savā valstī un par savu noguldījumu garantijas sistēmu pieejamo finanšu līdzekļu apjomu. Šo informāciju apstiprina kompetentās iestādes un, pievienojot minēto apstiprinājumu, tā tiek nosūtīta Eiropas Banku iestādei 10 dienu laikā pēc katra mēneša beigām.

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas minēta pirmajā daļā, vismaz reizi gadā tiek publicēta noguldījumu garantiju sistēmu tīmekļa vietnē.

ò jauns

10. pantsAizņēmumi starp noguldījumu garantiju sistēmām

54. Sistēmai ir tiesības aizņemties no visām citām noguldījumu garantiju sistēmām, kas minētas 1. panta 2. punktā un atrodas Savienībā, ar nosacījumu, ka visi turpmāk minētie nosacījumi ir izpildīti:

a) aizdevuma ņēmēja sistēma nespēj pildīt savas saistības saskaņā ar 8. panta 1. punktu, jo tā ir veikusi iepriekšējus maksājumus 9. panta 5. punkta pirmās un otrās daļas izpratnē;

b) situācija, kas minēta šīs daļas a) apakšpunktā, ir radusies 9. pantā minēto finanšu līdzekļu trūkuma dēļ;

c) aizdevuma ņēmēja sistēma ir iekasējusi papildu iemaksas, kuras minētas 9. panta 3. punktā;

d) aizdevuma ņēmēja sistēma uzņemas juridiskas saistības, ka aizņemtie līdzekļi tiks izmantoti, lai apmaksātu prasījumus saskaņā ar 8. panta 1.punktu;

e) pašreiz aizdevuma ņēmēja sistēmai nav saistību atmaksāt aizdevumu citām noguldījumu garantiju sistēmām saskaņā ar šo pantu;

f) aizdevuma ņēmēja sistēma norāda pieprasītās summas apjomu;

g) kopējais aizdotās summas apjoms nedrīkst pārsniegt 0,5 % no aizdevuma ņēmēja sistēmas atbilstīgajiem noguldījumiem;

h) aizdevuma ņēmēja sistēma nekavējoties informē Eiropas Banku iestādi un pamato iemeslus, kāpēc iepriekš minētie nosacījumi ir izpildīti, un norāda pieprasītās summas apjomu.

Summas apjomu, kas minēts pirmās daļas f) apakšpunktā, nosaka šādi:

[segto noguldījumu apjoms, ko jāatmaksā saskaņā ar 8. panta 1. punktu] – [pieejamie finanšu līdzekļi +maksimālais papildu iemaksu apjoms, kas minētas 9. panta 3. punktā].

Pārējās noguldījumu garantiju sistēmas darbojas kā aizdevējas sistēmas. Tāpēc dalībvalstis, kurās ir izveidota vairāk nekā viena sistēma, ieceļ vienu sistēmu par šīs dalībvalsts aizdevēju sistēmu un par to informē Eiropas Banku iestādi. Dalībvalstis var nolemt, vai un kā citas noguldījumu garantiju sistēmas, kas izveidotas šajā pašā dalībvalstī, atmaksā aizdevējai sistēmai.

Noguldījumu garantiju sistēmas, kurām ir pienākums atmaksāt aizdevumu citām noguldījumu garantiju sistēmām saskaņā ar šo pantu, nedrīkst aizdot citām noguldījumu garantiju sistēmām.

55. Aizdevumam piemēro šādus nosacījumus:

a) katra sistēma aizdod summu, kas proporcionāla atbilstīgo noguldījumu apjomam katrā sistēmā, neņemot vērā aizdevuma ņēmēja sistēmu un noguldījumu garantiju sistēmas, kas minētas a) apakšpunktā. Summas aprēķina saskaņā ar jaunāko apstiprināto ikmēneša informāciju, kas minēta 9. panta 7. punktā;

b) aizdevuma ņēmēja sistēma atmaksā aizdevumu vēlākais pēc 5 gadiem. Tā var atmaksāt aizdevumu pa daļām katru gadu. Procentus maksā tikai atmaksāšanas termiņa beigās;

c) procentu likme ir vienāda ar Eiropas Centrālās bankas likmi aizdevuma iespējai uz nakti kredīta periodā.

56. Eiropas Banku iestāde apstiprina, ka 1. punktā minētās prasības ir izpildītas, paziņo summas, ko paredzēts aizdot katrai sistēmai un kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, un sākotnējo procentu likmi saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, kā arī aizdevuma ilgumu.

Eiropas Banku iestāde nosūta aizdevējām noguldījumu garantiju sistēmām savu apstiprinājumu kopā ar informāciju, kas minēta 1. punkta h) apakšpunktā. Tās saņem šo apstiprinājumu un informāciju 2 darbdienu laikā. Aizdevējas noguldījumu garantiju sistēmas nekavējoties, bet vēlākais 2 nākamo darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas aizdevumu izmaksā aizdevuma ņēmējai sistēmai.

57. Dalībvalstis nodrošina, ka iemaksas, ko iekasē aizdevuma ņēmējas sistēmas, ir pietiekamas, lai atmaksātu aizņemto summu un atjaunotu mērķapjomu pēc iespējas drīz.

ò jauns

11. pantsIemaksu, ko veic noguldījumu garantiju sistēmās, aprēķināšana

58. Šīs direktīvas 9. pantā minētās iemaksas, ko katrs dalībnieks veic noguldījumu garantiju sistēmās, nosaka, pamatojoties uz dalībnieka riska līmeni. Kredītiestādes nemaksā mazāk par 75 % vai vairāk nekā 200 % no summas, kas būtu jāmaksā bankai ar vidēju riska līmeni. Dalībvalstis var nolemt, ka 1. panta 3. un 4. punktā minēto sistēmu dalībnieki, veic mazākas iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās, bet ne mazāk par 37,5% no summas, kas būtu jāmaksā bankai ar vidēju riska līmeni.

59. Dalībnieku riska līmeņa noteikšana un iemaksu aprēķināšana balstās uz elementiem, kas minēti I un II pielikumā.

60. Šā panta 2. punkts neattiecas uz noguldījumu garantiju sistēmām, kas minētas 1. panta 2. punktā.

61. Lai nodrošinātu to, ka tiek konkretizēti definīciju elementi un metodes, kas minētas II pielikuma A daļā, Komisijai deleģē pilnvaras. Šo regulatīvo standartu projektus pieņem saskaņā ar [EBI regulas] 7. līdz 7.d pantu. Eiropas Banku iestāde var izstrādāt regulatīvo standartu projektu, ko iesniedz Komisijā.

62. Līdz 2012. gada 31. decembrim Eiropas Banku iestāde izdod pamatnostādnes par II pielikuma B daļas piemērošanu saskaņā ar [EBI regulas 8. pantu].

ê 94/19/EK, 4. pants (jauns)

12. pantsSadarbība Savienībā

1. Nnoguldījumu garantiju sistēmas , kas dalībvalstī saskaņā ar3. panta 1. punktu ir ieviestas un oficiāli atzītas, attiecas uz noguldītājiem tajās filiālēs, ko kredītiestādes izveido citās dalībvalstīs.

Līdz 1999. gada 31. decembrim ne nodrošinātā seguma līmenis, ne piemērojums, tostarp procentuālā daļa, nepārsniedz maksimālo seguma līmeni vai piemērojumu, ko mītnes dalībvalsts teritorijā piedāvā atbilstoša garantiju sistēma.

Pirms minētās dienas Komisija sagatavo ziņojumu, pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta, piemērojot šā punkta otro daļu, un apsver vajadzību turpināt šos pasākumus. Vajadzības gadījumā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par direktīvas izstrādi nolūkā paildzināt šo pasākumu spēkā esamību.

2. Ja mītnes dalībvalsts garantiju sistēmas piedāvātā seguma līmenis vai piemērojums, tostarp procentuālā daļa, pārsniedz seguma līmeni un/vai piemērojumu, kādu piedāvā dalībvalstī, kurā kredītiestāde ir licencēta, tad mītnes dalībvalsts nodrošina to, ka tās teritorijā ir oficiāli atzīta noguldījumu garantiju sistēma, kam filiāle var brīvprātīgi pievienoties, lai papildinātu segumu, kas jau attiecas uz tās noguldītājiem sakarā ar attiecīgās filiāles dalību piederības dalībvalsts sistēmā.

Sistēmai, kurai pievienojas filiāle, ir jāattiecas uz to iestāžu kategoriju, kurai filiāle pieder vai kurai tā visvairāk atbilst piederības dalībvalstī.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka filiāles dalībai mītnes dalībvalsts sistēmā saskaņā ar 2. punktu tiek noteikti objektīvi un vispārēji piemēroti nosacījumi. Atļauja darbībai ir atkarīga no tā, vai filiāle izpilda attiecīgus dalības pienākumus, tostarp jo īpaši veic visas iemaksas un citus maksājumus. Īstenojot šo punktu, dalībvalstis ņem vērā pamatprincipus, kas izklāstīti II pielikumā.

4. Ja filiāle, kam saskaņā ar 2. punktu atļauj brīvprātīgu dalību, nepilda pienākumus, kādi tai ir kā noguldījumu garantiju sistēmas dalībniecei, tad par to paziņo kompetentajām iestādēm, kas izdeva tās licenci, un sadarbībā ar garantiju sistēmu tās veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka iepriekšminētos pienākumus izpilda.

Ja minētie pasākumi nenodrošina to, ka filiāle izpilda iepriekšminētos pienākumus, tad pēc attiecīgā termiņa beigām, kas norādīts vismaz 12 mēnešus iepriekš izsniegtā paziņojumā, garantiju sistēma — ar kompetento iestāžu piekrišanu, kas izdevušas licenci, — var filiāli izslēgt. Uz noguldījumiem, kas izdarīti pirms izslēgšanas līdz to izmaksas termiņam joprojām attiecas brīvprātīgā sistēma. Noguldītājus informē par papildu seguma atsaukumu.

ê 2009/14/EK, 1. panta 7. punkts (pielāgots)

12. pants

1. Līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par:

a) noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas saskaņošanu, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā šādas saskaņošanas trūkums pārrobežu krīzes gadījumā ietekmē noguldījumu kompensācijas izmaksu pieejamību un godīgu konkurenci, kā arī šādas saskaņošanas sniegtajām priekšrocībām un izmaksām;

b) pilnīga seguma piešķiršanas piemērotību un kārtību atsevišķiem īslaicīgi palielinātiem konta atlikumiem;

c) iespējamiem risinājumiem, lai ieviestu iemaksas, kas atkarīgas no riska līmeņa;

d) Kopienas noguldījumu garantiju sistēmas iespējamas ieviešanas priekšrocībām un izmaksām;

e) to, kā sistēmas efektivitāti ietekmē tiesību aktu atšķirības attiecībā uz kompensāciju, kad tiek noteikta noguldītāja kredīta un parādu bilance, kā arī par iespējamiem traucējumiem saistībā ar uzņēmumu pārrobežu likvidāciju;

f) produktu un noguldītāju loka saskaņošanu, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu un vietējo iestāžu specifiskajām vajadzībām;

g) saikni starp noguldījumu garantiju sistēmām un alternatīviem kompensāciju izmaksāšanas veidiem, piemēram, izmaksāšanas mehānismiem ārkārtas gadījumos.

Ja nepieciešams, Komisija nāk klajā ar atbilstīgiem priekšlikumiem šīs direktīvas grozīšanai.

2. Dalībvalstis informē Komisiju un Eiropas Banku komiteju, ja tās paredzējušas mainīt noguldījumu seguma jomu vai līmeni, un par iespējamām grūtībām, kas radušās, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm.

ê 2009/14/EK, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts (jauns)

5. Šā panta 1. līdz 4. punktā minētajos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas savstarpēji sadarbojas.

ê 2009/14/EK, 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts (jauns)

6. Komisija vismaz reizi divos gados pārskata šā panta darbību un, ja vajadzīgs, ierosina tā grozījumus.

ò jauns

2. Noguldītājiem filiālēs, ko kredītiestādes izveidojušas citās dalībvalstīs, vai dalībvalstīs, kurās darbojas citā dalībvalstī atļauju saņēmusi kredītiestāde, atmaksā uzņēmējas dalībvalsts sistēma mītnes dalībvalsts sistēmas vārdā. Mītnes dalībvalsts sistēma atmaksā uzņēmējas dalībvalsts sistēmai.

Uzņēmējas dalībvalsts sistēma arī informē attiecīgos noguldītājus mītnes dalībvalsts sistēmas vārdā, un tai ir tiesības iesaistīties sarakstē ar šiem noguldītājiem mītnes dalībvalsts sistēmas vārdā.

3. Ja kredītiestāde vairs nav sistēmas dalībniece un pievienojas citai sistēmai, iemaksas, kas veiktas 6 mēnešu laikā pirms dalības pārtraukšanas, atmaksā vai pārved uz citu sistēmu. Tas neattiecas uz gadījumu, ja kredītiestāde ir izslēgta no sistēmas saskaņā ar 3. panta 3. punktu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka mītnes dalībvalsts noguldījumu garantiju sistēmas apmainās ar informāciju, kas minēta 3. panta 7. punktā, ar uzņēmējas dalībvalsts noguldījumu garantiju sistēmām. Piemēro ierobežojumus, kas izklāstīti minētajā pantā.

5. Lai veicinātu efektīvu sadarbību starp noguldījumu garantiju sistēmām jo īpaši attiecībā uz šo pantu un 10. pantu, noguldījumu garantiju sistēmas vai vajadzības gadījumā kompetentās iestādes sagatavo rakstisku vienošanos par sadarbību. Šādas vienošanās ņem vērā prasības, kas izklāstītas Direktīvā 95/46/EK.

Eiropas Banku iestādei paziņo par šādu vienošanos pastāvēšanu un saturu. Tā var izdot atzinumus par šādu vienošanos saskaņā ar [EBI regulas] 6. panta 2. punkta f) apakšpunktu un 19. pantu. Ja kompetentās iestādes vai noguldījumu garantiju sistēmas nevar panākt vienošanos vai ja ir strīds par šādas vienošanās interpretāciju, Eiropas Bankas iestāde izšķir strīdus saskaņā ar [EBI regulas 11. pantu].

Ja šādas vienošanās nav, tas neietekmē noguldītāju prasījumus saskaņā ar 8. panta 2. punktu vai kredītiestādes prasījumus saskaņā ar šā panta 3. punktu.

ê 94/19/EK, 6. pants (pielāgots)

ð jauns

13. pants Kredītiestāžu filiāles trešās valstīs

63. Dalībvalstis pārbauda to, vai tādu kredītiestāžu filiāļu ð aizsardzība ï segums, kuru galvenais birojs neatrodas Ö Savienībā Õ Kopienā, ir vismaz tāds pats kā šajā direktīvā noteiktais.

Ja tā nav, dalībvalstis var, ievērojot Ö Direktīvas 2006/48/EK 38. panta 1. punktu Õ Direktīvas 77/780/EEK 9. panta 1. punktu, noteikt, ka tādas kredītiestādes filiālēm, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Ö Savienības Õ Kopienas, ir jāpievienojas noguldījumu garantiju sistēmām, kas darbojas šo dalībvalstu teritorijā.

64. Esošajiem un iespējamiem noguldītājiem tādas kredītiestādes filiālēs, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Ö Savienības Õ Kopienas ð un kura nav dalībniece sistēmā, kas darbojas šajā dalībvalstī, ï kredītiestāde sniedz visu atbilstīgo informāciju par garantijas pasākumiem, kas attiecas uz viņu noguldījumiem.

3. Šā panta 2. punktā minēto informāciju dara pieejamu tā, kā to paredz valsts likumi, tās dalībvalsts valsts valodā vai valodās, kur filiāle ir reģistrēta, un tai ir jābūt skaidrai un pilnīgai.

ê 2009/14/EK, 1.panta 5. punkts (jauns)

14. pants Informācija noguldītājiem

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka kredītiestādes esošajiem un iespējamiem noguldītājiem dara pieejamu vajadzīgo informāciju, lai identificētu noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir kredītiestāde un tās filiāles √ Savienībā ∏ Kopienā, vai arī visus alternatīvos pasākumus, kas ir paredzēti 3. panta 1. punkta otrajā daļā vai 4. punktā. Noguldītājus informē par noguldījumu garantiju sistēmas vai visu piemērojamo alternatīvo pasākumu noteikumiem, tostarp par garantiju sistēmas piedāvātā seguma summu un piemērojumu. Ja noguldījumu garantiju sistēma nenodrošina noguldījumiem garantijas atbilstīgi √ 4. ∏ 7. pantam 2. punktam, kredītiestādes par to informē noguldītāju.

2. Visu iInformāciju ? iespējamiem noguldītājiem ⎪ dara pieejamu ? , pirms tiek noslēgts līgums par noguldījuma pieņemšanu, un iespējamie noguldītāji to apstiprina un paraksta. Izmanto III pielikumā norādīto paraugu. ⎪

3. Informāciju esošajiem noguldītājiem sniedz viņu konta izrakstos. Šajā informācijā iekļauj apstiprinājumu, ka noguldījumi ir atbilstīgi saskaņā ar 2. panta 1. punktu un 4. pantu. Turklāt iekļauj atsauci uz informācijas lapu III pielikumā, un norādi, kur to var atrast. Var norādīt arī atbildīgās noguldījumu garantiju sistēmas tīmekļa vietni.

Pēc pieprasījuma sniedz informāciju par kompensācijas nosacījumiem un formalitātēm, kas jāizpilda, lai iegūtu kompensāciju.

ê 94/19/EK, 9. pants

ð jauns

4. Šā panta 1. punktā paredzēto informāciju dara pieejamu tā, kā to paredz valsts likumi, tās dalībvalsts valsts valodā vai valodās, kur filiāle ir reģistrēta.

5. Dalībvalstis pieņem noteikumus, kas ierobežo 1. punktā minētās informācijas izmantojumu reklāmā lai novērstu to, ka šāds izmantojums iespaido banku sistēmas stabilitāti vai noguldītāju drošību. Konkrēti, dalībvalstis var ierobežot šādu reklāmu ar līdz uzziņas norādi par sistēmu, kuras dalībniece kredītiestāde ir, ð kura grantē produktu, uz kuru attiecas reklāma. ï

ò jauns

Kredītiestādes, kas ir dalībnieces sistēmā, kura minēta 1. panta 3. punktā un 1. panta 4. punktā, pienācīgi informē noguldītājus par sistēmas darbību. Šādā informācijā nedrīkst iekļaut atsauci uz noguldījumu neierobežotu segumu.

6. Ja kredītiestādes apvienojas, to noguldītājus informē par apvienošanos vismaz vienu mēnesi pirms apvienošanās iegūst juridisku spēku. Noguldītājus informē, ka pēc apvienošanās stāšanās spēkā visi viņu noguldījumi, kas turēti katrā no bankām, kuras apvienojas, pēc šā pasākuma tiks apkopoti, lai noteiktu to segumu saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu.

7. Ja noguldītājs izmanto interneta bankas pakalpojumus, vajadzīgo informāciju, kas jāpaziņo saskaņā ar šo direktīvu, paziņo elektroniski tā, lai tas pievērstu noguldītāja uzmanību.

ê 2009/14/EK, 1. panta 7. punkts (pielāgots)

12. pants

1. Līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par:

a) noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas saskaņošanu, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā šādas saskaņošanas trūkums pārrobežu krīzes gadījumā ietekmē noguldījumu kompensācijas izmaksu pieejamību un godīgu konkurenci, kā arī šādas saskaņošanas sniegtajām priekšrocībām un izmaksām;

b) pilnīga seguma piešķiršanas piemērotību un kārtību atsevišķiem īslaicīgi palielinātiem konta atlikumiem;

c) iespējamiem risinājumiem, lai ieviestu iemaksas, kas atkarīgas no riska līmeņa;

d) Kopienas noguldījumu garantiju sistēmas iespējamas ieviešanas priekšrocībām un izmaksām;

e) to, kā sistēmas efektivitāti ietekmē tiesību aktu atšķirības attiecībā uz kompensāciju, kad tiek noteikta noguldītāja kredīta un parādu bilance, kā arī par iespējamiem traucējumiem saistībā ar uzņēmumu pārrobežu likvidāciju;

f) produktu un noguldītāju loka saskaņošanu, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu un vietējo iestāžu specifiskajām vajadzībām;

g) saikni starp noguldījumu garantiju sistēmām un alternatīviem kompensāciju izmaksāšanas veidiem, piemēram, izmaksāšanas mehānismiem ārkārtas gadījumos.

Ja nepieciešams, Komisija nāk klajā ar atbilstīgiem priekšlikumiem šīs direktīvas grozīšanai.

2. Dalībvalstis informē Komisiju un Eiropas Banku komiteju, ja tās paredzējušas mainīt noguldījumu seguma jomu vai līmeni, un par iespējamām grūtībām, kas radušās, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm.

ê 94/19/EK, 13. pants (pielāgots)

15. pantsPilnvaroto kredītiestāžu saraksts

Pilnvaroto kredītiestāžu sarakstā, kas jāsastāda atbilstīgi √ Direktīvas 2006/48/EK 14. pantam ∏ Direktīvas 77/780/EEK 3. panta 7. punktam, Komisija norāda katras kredītiestādes statusu attiecībā uz šo direktīvu.

∫ jauns

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

65. Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 5. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus.

66. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

67. Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus ir pakļautas nosacījumiem, kas noteikti 17. un 18. pantā.

17. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 16. pantā.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, apņemas informēt pārējās iestādes un Komisiju pieņemamā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

18. pants

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

1. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus par deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājumu, šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi.

2. Ja, minētajam termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas stājas spēkā tajā norādītajā dienā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, izklāsta to pamatojumu.

19. pants Pārejas noteikumi

68. Šīs direktīvas 9.pantā minētās iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās tiek sadalītas pēc iespējas vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, kas minēts 9. panta 1. punkta trešajā daļā.

69. Noguldītājus, kuriem ir tās pašas kredītiestādes emitēti parāda vērtspapīri un saistības, ko rada tās pārvedu vekseļi un vekseļi, noguldījumi, kuru pastāvēšanu var pierādīt tikai ar sertifikātu, kas nav konta izraksts, noguldījumi, kuru pamatsumma nav atmaksājama pēc nominālvērtības vai kuru pamatsumma ir atmaksājama pēc nominālvērtības saskaņā ar konkrētu garantiju vai vienošanos, ko nodrošina kredītiestāde vai trešā presona, informē par to, ka viņu noguldījumi vairs netiek segti saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu.

70. Ja pēc šīs direktīvas vai Direktīvas 2009/14/EK transponēšanas valsts tiesību aktos noguldījumu garantiju sistēmas vairs nesedz konkrētus noguldījumus vai tos sedz tikai daļēji, dalībvalstis var atļaut segt šādus noguldījumus līdz 2014. gada 31. decembrim, ja minētie noguldījumi tika iemaksāti pirms 2010. gada 30. jūnija. Pēc 2014. gada 31. decembra dalībvalstis nodrošina, ka neviena sistēma negarantē lielākas vai plašākas garantijas nekā tās, ko paredz šī direktīva, neatkarīgi no tā, kad noguldījumi tika iemaksāti.

71. Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu un vajadzības gadījumā tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai noteiktu, vai spēkā esošās noguldījumu garantiju sistēmas ir jāaizstāj ar vienotu sistēmu visā Savienībā.

72. Komisija kopā ar [Eiropas Banku iestādi] līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par paveikto šīs direktīvas īstenošanā. Šajā ziņojumā jāizvērtē iespēja noteikt mērķapjomu, pamatojoties uz segtajiem noguldījumiem, nemazinot noguldītāju aizsardzību.

ê 94/19/EK, 14. pants

ð jauns

20. pants Transponēšana

73. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai ð vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim izpildītu 1. panta, 2. panta 1. punkta a), c), d), f), h) līdz m) apakšpunkta, 2. panta 2. punkta, 3. panta 1. punkta, 3. panta 3. punkta, 3. panta 5. līdz 7. punkta, 4. panta 1. punkta d) līdz k) apakšpunkta, 5. panta 2. punkta līdz 5. panta 5. punkta, 6. panta 4. punkta līdz 6. panta 7. punkta, 7. panta 1. līdz 3. punkta, 8. panta 2. līdz 4. punkta, 9. līdz 11. panta, 12. panta, 13. panta 1. līdz 2. punkta, 14. panta 1. līdz 3. punkta, 14. panta 5. līdz 7. punkta, 19. panta un I līdz III pielikuma ïprasības. Dalībvalstis tūlīt informē Komisiju. ð dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. ï

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2020. gada 31. decembrim izpildītu 9. panta 1. punkta trešās daļas, 9. panta 3. punkta un 10. panta prasības.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2013. gada 31. decembrim izpildītu 7. panta 1. punkta un 9. panta 5. punkta prasības. Tomēr atbilstīgo noguldījumu procentuālā daļa, kas minēta 9. panta 5. punkta a) apakšpunktā, ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Līdz 2017. gada 31. decembrim piemēro procentuālo daļu 0,5 % apmērā. Pēc minētā datuma un līdz 2020. gada 31. decembrim piemēro procentuālo daļu 0,75 % apmērā.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā veikt šādas atsauces. ? Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz dirketīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos noramtīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstia nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais teikums. ⎪

74. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas regulē šī direktīva.

ò jauns

21. pantsAtcelšana

Direktīvu 94/19/EK kopā ar tās vēlākiem grozījumiem atceļ no 2012. gada 31. decembra, neskarot dalībvalstu pienākumus, kas saistīti ar IV pielikumā norādītajiem termiņiem šo direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar V pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

ê 94/19/EK, 15. pants (pielāgots)

ð jauns

22. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā ð divdesmitajā ï dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Ö Savienības Õ Oficiālajā Vēstnesī .

ð No 2013. gada 1. janvāra piemēro 2. panta 1. punkta b), e) un g) apakšpunktu, 4. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktu, 5. panta 1. punktu, 6. panta 1. līdz 3. punktu, 7. panta 4. punktu, 8. panta 1. punktu, 12. panta 1. punktu, 13. panta 3. punktu, 14. panta 4. punktu, 15. līdz 18. pantu. ï

ê 94/19/EK, 16. pants

23. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs […] […]

∫ jauns

I PIELIKUMS

Noguldījumu garantiju sistēmā veicamo uz risku balstīto iemaksu noteikšana

75. Izmanto šādas formulas:

a) dalībnieka uz risku balstīto iemaksu summa

C i = TC * RS i

b) dalībnieka riska daļa

[pic]

c) dalībnieka riska svērto iemaksu summa

RA i = CB *[pic],

kur

C i noguldījumu garantiju sistēmas i -tā dalībnieka iemaksas summa,

TC noguldījumu garantiju sistēmā veicamo iemaksu kopsumma,

RS i i -tā dalībnieka riska daļa,

RA i i -tā dalībnieka riska svērto iemaksu summa,

RA k katra no n dalībniekiem riska svērto iemaksu summas,

CB iemaksu bāze (proti, atbilstīgie noguldījumi),

β i i -tajam dalībniekam piešķirtais riska koeficients atbilstoši II pielikumam.

76. Izmanto šādas formulas:

a) dalībnieka kopējais saliktais rezultāts

[pic]= ¾[pic]+ ¼[pic]

b) dalībnieka saliktais starprezultāts attiecībā uz pamatrādītājiem

[pic]= ¼ [[pic]+[pic]+[pic]+[pic]]

c) dalībnieka saliktais starprezultāts attiecībā uz papildrādītājiem

[pic]=[pic][[pic]+[pic]+ … +[pic]],

kur

[pic] i -tā dalībnieka kopējais saliktais rezultāts,

[pic] i -tā dalībnieka kopējais saliktais starprezultāts attiecībā uz pamatrādītājiem,

[pic] i -tā dalībnieka kopējais saliktais starprezultāts attiecībā uz papildrādītājiem,

[pic] mainīgais lielums, kas novērtē i -tā dalībnieka risku attiecībā uz atsevišķu II pielikumā norādītu pamatrādītāju vai papildrādītāju,

x konkrētā pamatrādītāja vai papildrādītāja apzīmējums.

∫ jauns

II PIELIKUMS

Rādītāji, rezultāti un riska svērumi, lai aprēķinātu uz risku balstītās iemaksas

A DAĻA

Pamatrādītāji

1. Lai aprēķinātu uz risku balstītās iemaksas, izmanto šādus pamatrādītājus.

Riska kategorija | Rādītājs | Attiecība |

Kapitāla pietiekamība | Pašu kapitāla posteņi, kas minēti Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a)–ca) apakšpunktā, un riska svērtie aktīvi, kas minēti Direktīvas 2006/48/EK 76. pantā | Pašu kapitāls |

Riska svērtie aktīvi |

Aktīvu kvalitāte | Ienākumus nenesoši aizdevumi | Ienākumus nenesoši aizdevumi |

Bruto aizdevumi |

Rentabilitāte | Aktīvu nesta peļņa | Tīrie ieņēmumi |

Kopējie aktīvi vidēji |

Likviditāte | Jānosaka dalībvalstīm saskaņā ar 11. panta 4. punktu |

2. Lai atspoguļotu riska profilu attiecībā uz pamatrādītājiem, izmanto šādus rezultātus.

Riska līmenis | Kapitāla pietiekamība | Aktīvu kvalitāte | Rentabilitāte | Likviditāte |

Ļoti zems risks | 1 | 1 | 1 | 1 |

Zems risks | 2 | 2 | 2 | 2 |

Vidējs risks | 3 | 3 | 3 | 3 |

Augsts risks | 4 | 4 | 4 | 4 |

Ļoti augsts risks | 5 | 5 | 5 | 5 |

3. Dalībniekam piešķir šādus rezultātus, balstoties uz rādītāju faktiskajām vērtībām konkrētajā riska kategorijā.

Elements | Apzīmējums (x) | [pic]= 1 | [pic]= 2 | [pic]= 3 | [pic]= 4 | [pic]= 5 |

Kapitāla pietiekamība | CA | x > 12,3 % | 12,3 % ≥ x > 9,6 % | 9,6 % ≥ x > 8,2 % | 8,2 % ≥ x > 7 % | x ≤ 7 % |

Aktīvu kvalitāte | AQ | x ≤ 1 % | 1 % < x ≤ 2,1 % | 2,1% < x ≤ 3,7% | 3,7 % < x ≤ 6 % | x > 6% |

Rentabilitāte | P | x > 1,2 % | 1,2 % ≥ x > 0,9 % | 0,9 % ≥ x > 0,7 % | 0,7 % ≥ x > 0,5 % | x ≤ 0,5 % |

Likviditāte | L | Dalībvalstis var noteikt robežvērtības katram [pic]saskaņā ar 11. panta 4. punktu |

4. Ņemot vērā dalībnieka salikto rezultātu, tam piešķir šādus riska svērumus (koeficientus).

Saliktais rezultāts (ρ) | 1 < ρ ≤ 1,5 | 1,5 < ρ ≤ 2,5 | 2,5 < ρ ≤ 3,5 | 3,5 < ρ ≤ 4,5 | 4,5 < ρ ≤ 5 |

Riska koeficients (β) | 75 % | 100 % | 125 % | 150 % | 200 % |

B DAĻA

Papildrādītāji

1. Lai aprēķinātu uz risku balstītās iemaksas, dalībvalstis nosaka papildrādītājus. Šim nolūkam var izmantot dažus vai visus turpmāk norādītos rādītājus.

Riska kategorija | Rādītājs / attiecība | Definīcija |

Kapitāla pietiekamība | Kopējais kapitāls | Kopējais kapitāls |

Riska svērtie aktīvi |

Papildu kapitāls* | Papildu kapitāls | vai | Papildu kapitāls |

Kopējie aktīvi | Riska svērtie aktīvi |

Aktīvu kvalitāte | Uzkrājumi izdevumu zaudējumiem | Uzkrājumi izdevumu zaudējumiem | vai | Uzkrājumi izdevumu zaudējumiem |

Tīrie procentu ieņēmumi | Darbības ieņēmumi |

Riska svērtie aktīvi | Riska svērtie aktīvi |

Kopējie aktīvi |

Rentabilitāte | Izmaksu un ieņēmumu attiecība | Darbības izdevumi |

Darbības ieņēmumi |

Peļņas starpība | Peļņas starpība |

Kopējais kapitāls |

Likviditāte | Jānosaka dalībvalstīm saskaņā ar 11. panta 5. punktu |

* Papildu kapitāls ir kapitāls, no kura atņemts pašu kapitāls, kas minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a)–h) punktā

2. Lai atspoguļotu riska profilu attiecībā uz papildrādītājiem, izmanto šādus rezultātus.

Riska līmenis | Kapitāla pietiekamība | Aktīvu kvalitāte | Rentabilitāte | Likviditāte |

Ļoti zems risks | 1 | 1 | 1 | 1 |

Zems risks | 2 | 2 | 2 | 2 |

Vidējs risks | 3 | 3 | 3 | 3 |

Augsts risks | 4 | 4 | 4 | 4 |

Ļoti augsts risks | 5 | 5 | 5 | 5 |

3. Ņemot vērā dalībnieka salikto rezultātu, tam piešķir šādus riska svērumus (koeficientus).

Composite score (ρ)Saliktais rezultāts (ρ) | 1 < ρ ≤ 1,5 | 1,5 < ρ ≤ 2,5 | 2,5 < ρ ≤ 3,5 | 3,5 < ρ ≤ 4,5 | 4,5 < ρ ≤ 5 |

Risk coefficient (β)Riska koeficients (β) | 75 % | 100 % | 125 % | 150 % | 200 % |

∫ jauns

III PIELIKUMS

Noguldītājam sniedzamās informācijas paraugs

Ja noguldījumu, kas ir izmaksājams, kredītiestāde nav izmaksājusi tādu iemeslu dēļ, kas ir tieši saistīti ar tās finansiālo stāvokli, noguldītājiem atmaksā, izmantojot noguldījumu garantiju sistēmu. [Kredītiestāde, kas ir konta turētāja] [produkts] vispārīgi sedz atbildīgā noguldījumu garantiju sistēma.

Maksimālā atmaksājamā summa ir EUR 100 000 katrā bankā. Tas nozīmē, ka visus noguldījumus vienā un tajā pašā bankā summē, lai noteiktu seguma līmeni. Ja, piemēram, noguldītāja krājkontā ir EUR 90 000 un norēķinu kontā ir EUR 20 000, viņam atmaksā tikai EUR 100 000.

[Tikai vajadzības gadījumā]. Šo metodi izmanto arī tad, ja banka darbojas ar vairākiem komercnosaukumiem. [Kredītiestāde, kas ir konta turētāja] darbojas arī ar šādu(-iem) nosaukumu(-iem): [visi citi attiecīgās kredītiestādes komercnosaukumi]. Tas nozīmē, ka visi noguldījumi, kas pieņemti ar vienu vai vairākiem no šiem kredītiestādes komercnosaukumiem, kopumā tiek segti līdz EUR 100 000.

Kopīgu kontu gadījumā maksimālo summu EUR 100 000 piemēro katram noguldītājam.

[ Tikai vajadzības gadījumā ]. Tomēr, lai aprēķinātu maksimālo summu EUR 100 000, noguldījumus kontā, uz kuru ir tiesības divām vai vairākām personām kā locekļiem uzņēmējsabiedrībās, asociācijās vai līdzīgās apvienībās, kas nav juridiska persona, locekļiem, summē un ar tiem rīkojas tāpat kā ar noguldījumiem, ko izdarījis viens noguldītājs, .

Vispārīgi noguldījumu garantiju sistēma sedz visu privāto noguldītāju un uzņēmumu noguldījumus. Izņēmumi konkrētiem noguldījumiem ir norādīti atbildīgās noguldījumu garantiju sistēmas tīmekļa vietnē. Jūsu banka pēc pieprasījuma Jūs informēs arī par to, vai sistēma sedz konkrētus produktus. Ja noguldījumi tiek segti, banka to arī apstiprinās konta izrakstā.

Atbildīgā noguldījumu garantiju sistēma ir [ nosaukums un adrese, tālrunis, e-pasts un tīmekļa vietne ]. Tā Jums atmaksās noguldījumus (līdz EUR 100 000) vēlākais sešu nedēļu laikā, no 2013. gada 31. decembra — vienas nedēļas laikā.

Ja atmaksa netiek veikta norādītajā termiņā, Jums jāsazinās ar noguldījumu garantiju sistēmu, jo termiņš atmaksas prasījuma iesniegšanai var būt ierobežots. Sīkāku informāciju var iegūt [atbildīgās sistēmas tīmekļa vietne].

[ Tikai vajadzības gadījumā ]. Jūsu noguldījumu garantē institucionālā aizsardzības shēma, [kas ir/nav atzīta] kā noguldījumu garantiju sistēma. Tas nozīmē, ka visas bankas, kas ir šīs sistēmas dalībnieces, savstarpēji atbalsta viena otru, lai nepieļautu bankas bankrotu. Tomēr, ja banka bankrotē, Jūsu noguldījumi tiks atmaksāti līdz EUR 100 000 apmērā.

∫ jauns

IV PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltās direktīvas ar to secīgajiem grozījumiem (minēts 21. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīva 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu

B DAĻA

Transponēšanas termiņi (minēti 21. pantā)

Direktīva | Transponēšanas termiņš |

Direktīva 94/19/EK | 1.7.1995. |

Direktīva 2009/14/EK | 30.6.2009. |

Direktīva 2009/14/EK (1. panta 3. punkta i) apakšpunkta otrā daļa. 7. panta 1.a un 3. punkts Direktīvā 94/19/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/14/EK) | 31.12.2010. |

ò jauns

V PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Šī direktīva | Direktīva 2009/14/EK | Direktīva 94/19/EK |

1. pants | - | - |

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 1. panta 1. punkts |

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 1. panta 2. punkts |

2. panta 1. punkta e) apakšpunkts | 1. panta 1. punkts | 1. panta 3. punkts |

2. panta 1. punkta f) apakšpunkts | 1. panta 4. punkts |

2. panta 1. punkta g) apakšpunkts | 1. panta 5. punkts |

3. panta 1. punkts | 3. panta 1. punkts |

3. panta 2. punkts | 3. panta 2. punkts |

3. panta 3. punkts | 3. panta 3. punkts |

3. panta 4. punkts | 5. pants |

3. panta 6. punkts | 1. panta 6. punkta a) apakšpunkts |

4. panta 1. punkta a)–c) apakšpunkts | 2. pants |

4. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 7. panta 2. punkts, I pielikuma 1. punkts |

4. panta 1. punkta f) apakšpunkts | 7. panta 2. punkts, I pielikuma 10. punkts |

4. panta 1. punkta g) apakšpunkts | 7. panta 2. punkts, I pielikuma 2. punkts |

4. panta 1. punkta h) apakšpunkts | 7. panta 2. punkts, I pielikuma 5. punkts |

4. panta 1. punkta i) apakšpunkts | 7. panta 2. punkts, I pielikuma 6. punkts |

4. panta 1. punkta j) apakšpunkts | 7. panta 2. punkts, I pielikuma 3. un 4. punkts |

4. panta 10. punkta k) apakšpunkts | 7. panta 2. punkts, I pielikuma 12. punkts |

5. panta 1. punkts | 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts | 7. panta 1. punkts |

5. panta 4. punkts | 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts |

Šī direktīva | Direktīva 2009/14/EK | Direktīva 94/19/EK |

5. panta 6. punkts | 7. panta 4. un 5. punkts |

5. panta 7. punkts | 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts |

6. panta 1.–3. punkts | 8. pants |

7. panta 1. punkts | 1. panta 6. punkta a) apakšpunkts | 10. panta 1. punkts |

7. panta 3. punkts | 10. panta 4. punkts |

7. panta 4. punkts | 10. panta 5. punkts |

8. panta 1. punkts | 7. panta 6. punkts |

8. panta 2. punkts | 11. pants |

12. panta 1. punkts | 4. panta 1. punkts |

13. pants | 6. pants |

14. panta 1.–3. punkts | 1. panta 5. punkts | 9. panta 1. punkts |

14. panta 4. punkts | 9. panta 2. punkts |

14. panta 5. punkts | 9. panta 3. punkts |

15. pants | 13. pants |

16.–18. pants | 1. panta 4. punkts |

ê 94/19/EK, I pielikums (jauns)

I PIELIKUMS

7. panta 2. punktā minēto izņēmumu saraksts

77. Finanšu iestāžu noguldījumi, kā tie definēti Direktīvas 89/646/EEK 1. panta 6. punktā.

78. Apdrošināšanas sabiedrību noguldījumi.

79. Valdības un centrālās administrācijas iestāžu noguldījumi.

80. Apgabalu, reģionu, vietējo un pilsētu pašvaldību iestāžu noguldījumi.

81. Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu noguldījumi.

82. Pensiju fondu un atvaļināšanas fondu noguldījumi.

83. Pašas kredītiestādes direktoru, vadītāju, personiski atbildīgu locekļu, personu, kam pieder vismaz 5 % kredītiestādes kapitāla, personu, kas atbild par kredītiestādes uzskaites dokumentu likumos noteikto revīziju veikšanu, un noguldītāju, kam ir līdzīgs statuss citās tās pašas grupas uzņēmējsabiedrībās, noguldījumi.

84. Tuvu radinieku un trešo personu, kas darbojas 7. punktā minēto noguldītāju vārdā, noguldījumi.

85. Citu tās pašas grupas uzņēmējsabiedrību noguldījumi.

86. Noguldījumi bez klienta identifikācijas.

87. Noguldījumi, kuriem noguldītājs tajā pašā kredītiestādē ir ieguvis individuāli noteiktas procentu likmes un finansiālas priekšrocības, kas sekmējušas attiecīgās kredītiestādes finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

88. Tās pašas kredītiestādes emitēti parāda vērtspapīri, kā arī saistības, ko rada tās pārvedu vekseļi un vekseļi.

89. Noguldījumi valūtā, kas nav:

– dalībvalstu valūta,

– ECU.

90. Tādu uzņēmējsabiedrību noguldījumi, kas nedrīkst sastādīt saīsinātas bilances, kā paredzēts 11. pantā Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK, kas, pamatojoties uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu, attiecas uz dažu uzņēmējsabiedrību gada pārskatiem[26].

ê 94/19/EK, II pielikums (jauns)

II PIELIKUMS

Pamatprincipi

Ja filiāle lūdz dalību uzņēmējas dalībvalsts sistēmā, lai nodrošinātu papildu segumu, uzņēmējas dalībvalsts sistēma kopā ar mītnes dalībvalsts sistēmu divpusēji nosaka attiecīgas normas un procedūras šīs filiāles noguldītāju kompensāciju izmaksām. Minēto procedūru un to dalības nosacījumu izstrādei, kas attiecas uz šādu filiāli (kā minēts 4. panta 2. punktā), piemēro šādus principus:

a) mītnes dalībvalsts sistēma saglabā visas tiesības savu mērķi un vispārēji piemērotus noteikumus attiecināt uz kredītiestādēm, kas ir tās dalībnieces; tā var lūgt sniegt attiecīgu informāciju, un tai ir tiesības pārbaudīt šādu informāciju piederības dalībvalsts kompetentajās iestādēs;

b) mītnes dalībvalsts sistēma apmierina prasījumus par papildu kompensāciju pēc tam, kad saņēmusi piederības dalībvalsts kompetento iestāžu paziņojumu, ka noguldījumi nav pieejami. Mītnes dalībvalsts sistēma saglabā visas tiesības pirms papildu kompensācijas izmaksas atbilstīgi tās standartiem un procedūrām pārbaudīt noguldītāja tiesības;

c) piederības dalībvalsts un mītnes dalībvalsts sistēmas savā starpā cieši sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka noguldītāji saņem kompensāciju savlaicīgi un paredzētā apmērā. Jo īpaši tās vienojas par to, kā kompensāciju, ko katra sistēma maksā noguldītājam, ietekmēs pretprasība, kas var izraisīt ieskaitu atbilstīgi vienai vai otrai sistēmai;

d) mītnes dalībvalsts sistēmas ir tiesīgas no filiālēm ņemt samaksu par papildu segumu, nodrošinot attiecīgu pamatojumu un ņemot vērā garantiju, ko apmaksā mītnes dalībvalsts sistēma. Lai atvieglinātu samaksas ņemšanu, mītnes dalībvalsts sistēma ir tiesīga uzskatīt, ka jebkuros apstākļos tās atbildība nepārsniedz apjomu, par kādu tās piedāvātā garantija pārsniedz garantiju, ko piedāvā piederības dalībvalsts, neatkarīgi no tā, vai attiecībā uz noguldījumiem mītnes dalībvalsts teritorijā piederības dalībvalsts faktiski maksā jebkādu kompensāciju.

ê 2009/14/EK, 1. panta 8. punkts

---[pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] COM(2006) 729 galīgā redakcija.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīva 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu (OV L 68, 13.3.2009., 3. lpp.).

[3] COM(2009) 114 galīgā redakcija, 4. lpp.

[4] Skatīt: http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/2009/deposit_guarantee_schemes_en.htm.

[5] Skatīt: http://ec.europa.eu/internal_market/bank/guarantee/index_en.htm#roundtable.

[6] Visus ziņojumus var lejupielādēt no http://ec.europa.eu/internal_market/bank/guarantee/index_en.htm.

[7] Attiecīgie EFDI ziņojumi, kas tika publicēti 2008. gada maijā, ir pieejami www.efdi.eu.

[8] Skatīt www.efdi.eu.

[9] Direktīvas 2009/14/EK 17. apsvērums un Direktīvas 94/19/EK (nenumurētie) apsvērumi.

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

[11] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

[12] KPC ziņojumus skatīt http://ec.europa.eu/internal_market/bank/docs/guarantee/risk-based-report_en.pdf un http://ec.europa.eu/internal_market/bank/docs/guarantee/2009_06_risk-based-report_en.pdf.

[13] OV C 163, 30.6.1992., 6. lpp. un OV C 178, 30.6.1993., 14. lpp.

[14] OV C [..]

[15] OV C [..]

[16] OV C [..], [..]. lpp., OV C 332, 16.12.1992., 13. lpp.

[17] OV C 115, 26.4.1993., 96. lpp. un Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums (OV C 91, 28.3.1994.).

[18] OV L 68, 13.3.2009., 3. lpp.

[19] OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

[20] OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.

[21] OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

[22] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[23] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi, COM(2009) 501 galīgā redakcija.

[24] OV C 163, 30. 6. 1992., 6. lpp. un OV C 178, 30.6.1993., 14. lpp.

[25] OV L 124, 5.5.1989., 16. lpp.

[26] OV L 222, 14. 8. 1978., 11. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/605/EEKOV L 317, 16. 11. 1990., 60. lpp.).