[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 30.6.2010

COM(2010) 350 galīgā redakcija

2010/0198 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA (ES)

par Eiropas Savienības patenta tulkošanas kārtību

{SEC(2010) 796}{SEC(2010) 797}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Patentu aizsardzību Eiropas Savienībā (ES) pašlaik nodrošina dalībvalstu piešķirtie valstu patenti vai Eiropas patenti, ko Eiropas Patentu iestāde ( EPO ) piešķīrusi saskaņā ar Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu (turpmāk “Eiropas patentu konvencija”). Ja ir piešķirts Eiropas patents, šis patents jāapstiprina dalībvalstīs, kurās tiek pieprasīta patenta aizsardzība.

Lai Eiropas patentu apstiprinātu dalībvalsts teritorijā, valstu tiesību aktos var inter alia būt paredzēta prasība, ka patenta īpašniekam jāiesniedz Eiropas patenta tulkojums attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā. Lai samazinātu apstiprināšanas prasību radītās izmaksas, Eiropas patentu konvencijas Līgumslēdzējas valstis 2000. gadā pieņēma tā saukto “Londonas vienošanos”[1], kas patlaban ir spēkā desmit ES dalībvalstīs. Londonas vienošanās ir brīvprātīga, tāpēc ES dalībvalstīs pastāv atšķirīga tulkošanas kārtība. Septiņpadsmit dalībvalstis nav Londonas vienošanās puses, un tās joprojām pieprasa visa patenta tulkojumu savā oficiālajā valodā. Tikai Francija, Vācija, Luksemburga un Apvienotā Karaliste (kuru oficiālā valoda atbilst vienai no EPO oficiālajām valodām) ir vienojušās pilnībā attiekties no tulkošanas prasībām. Sešas citas ES dalībvalstis, kas ir ratificējušas Londonas vienošanos (bet kuru valoda nav viena no EPO valodām), ir vienojušās tikai daļēji atteikties no tulkošanas prasībām. Tās joprojām pieprasa pretenziju tulkojumu to oficiālajā valodā, un dažās dalībvalstīs tiek pieprasīts arī apraksta tulkojums angļu valodā, ja Eiropas patents piešķirts franču vai vācu valodā.

Tāpēc ES pašreizējā patentu sistēma, īpaši attiecībā uz tulkošanas prasībām, ir saistīta ar lielām izmaksām un ir ļoti sarežģīta. Eiropas patenta apstiprināšana 13 valstīs izmaksā pat EUR 20 000, no kuriem teju EUR 14 000 ir tikai tulkošanas izmaksas. Tas nozīmē, ka izņemt Eiropas patentu ir vairāk nekā 10 reižu dārgāk nekā ASV patentu, kas izmaksā aptuveni EUR 1850[2]. Augstās izmaksas Eiropā būtiski samazinātos, ieviešot ES patentu, kuram būtu rentabla, juridiski droša un vienkāršota tulkošanas kārtība. Saskaņā ar šo priekšlikumu visas 27 dalībvalstis aptveroša ES patenta apstrādes izmaksas nepārsniegtu EUR 6200, un tulkošanas izmaksas veidotu tikai aptuveni 10 % no tām. Izmaksu ziņā pieejams ES patents būtu svarīgs elements inovācijas un konkurētspējas veicināšanā ES, jo tas atvieglotu patentu aizsardzības pieejamību, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un publiski finansētām pētniecības organizācijām.

Komisija, pamatojoties uz EK līguma 308. pantu, 2000. gada augustā pieņēma priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas patentu[3]. Tā mērķis bija radīt vienotu Kopienas patentu, kas ir pieejams tulkošanas izmaksu ziņā. Pēc tam, kad EPO būtu piešķīrusi patentu vienā no EPO oficiālajām valodām (angļu, franču vai vācu), un pēc pretenziju publicēšanas šajā valodā kopā ar tulkojumu pārējās divās oficiālajās EPO valodās Kopienas patents būtu spēkā visā ES. Eiropas Parlaments 2002. gadā pieņēma normatīvo rezolūciju[4]. Pamatojoties uz kopēju politisko pieeju[5], Padome 2003. gadā aizsāka diskusijas par citu risinājumu, saskaņā ar kuru pretenzijas būtu jātulko visās ES valodās. Tomēr galīgā vienošanās šajā jautājumā netika panākta, jo patentu sistēmas lietotāji šo pieeju noraidīja kā pārāk dārgu un sarežģītu.

Diskusijas par priekšlikumu Padomē atjaunoja pēc tam, kad Komisija 2007. gada aprīlī pieņēma paziņojumu “Eiropas patentu sistēmas stiprināšana”[6]. Paziņojums apstiprināja apņemšanos izveidot vienotu Kopienas patentu. Turklāt tajā tika ierosināts kopīgi ar dalībvalstīm izpētīt pieeju tulkošanas kārtībai, lai samazinātu tulkošanas izmaksas, vienlaikus atvieglojot patentu informācijas izplatīšanu visās ES oficiālajās valodās.

Padome 2009. gada decembrī pieņēma secinājumus “Uzlabota Eiropas patentu sistēma”[7] un vispārējo pieeju attiecībā uz priekšlikumu Regulai par ES patentu[8]. Tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā mainījās ES patenta izveides juridiskais pamats, ES patentu tulkošanas kārtībai, kas sākotnēji bija iestrādāta Komisijas 2000. gada priekšlikumā, tagad jākļūst par atsevišķa priekšlikuma priekšmetu. Pašreizējais priekšlikums lielā mērā atspoguļo Komisijas sākotnējā priekšlikumā paredzēto tulkošanas sistēmu, bet tajā ņemta vērā virzība Padomē kopš diskusiju atjaunošanas 2007. gadā.

Padomes secinājumi apliecina to, ka ir vajadzīga regula par tulkošanas kārtību, kurai jāstājas spēkā vienlaikus ar regulu par ES patentu. Secinājumos apstiprināts, ka Eiropas patentu konvencijā varētu tikt izdarīti nepieciešamie grozījumi, lai ES patents sāktu darboties. Padome arī vienojās par vienotās patentu tiesas, vēl viena Eiropas patentu sistēmas uzlabošanas galvenā elementa, būtiskākajām iezīmēm. Tomēr secinājumi neskar Eiropas Savienības Tiesas gaidāmo slēdzienu par to, vai projekts Nolīgumam par vienotās patentu tiesas izveidi ir saderīgs ar ES līgumiem.

Turklāt stratēģijā Eiropa 2020[9] Komisija pamatiniciatīvas “Inovācijas Savienība” ietvaros vēlreiz apliecina apņemšanos strādāt, lai izveidotu vienotu ES patentu un specializētu patentu tiesu, kas uzlabotu pamatnosacījumus inovācijai, kas ir nākotnes izaugsmes pamats. Eiropadome 2010. gada 25. un 26. martā vienojās par šīs stratēģijas galvenajiem elementiem[10]. Nepieciešamība nodrošināt uzņēmumiem un novatoriem, īpaši MVU, piekļuvi pievilcīgam un rentablam vienota patenta režīmam un jurisdikcijas sistēmai tika uzsvērta arī Mario Monti ziņojumā Komisijas priekšsēdētājam[11]. Šajā ziņojumā ieteikts steidzami izveidot vienoto patentu un vienoto patentu tiesu, noteikts, ka patents būs pārbaude tam, cik nopietna ir apņemšanās aktivizēt vienoto tirgu, un Komisija ir aicināta saglabāt centienus šajā jomā. Komisijas paziņojumam “Par vienotā tirgus iedzīvināšanu”, kas plānots 2010. gada rudenī, būtu vēlreiz jāapstiprina, ka patenta reforma ir viena no šādas iedzīvināšanas prioritātēm. Tāpēc šis priekšlikums, kas aptver ES patentu tulkošanas kārtību, ir svarīgs šā mērķa sasniegšanai.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

Komisija 2006. gada janvārī uzsāka plašu apspriešanos par turpmāko patentu politiku Eiropā[12]. Tika saņemtas vairāk nekā 2500 atbildes no dažādām ieinteresētajām personām, tostarp visu tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem, nozaru asociācijām, MVU apvienībām, patentu pilnvarotajiem, publiskā sektora iestādēm un akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Atbildes skaidri parādīja vilšanos par to, ka Kopienas patenta ieviešanā nav panākts progress. Īpaši skarba kritika tika veltīta tulkošanas kārtībai, kas paredzēta Padomes 2003. gada 3. marta kopējā politiskajā pieejā[13]. Gandrīz visas ieinteresētās personas noraidīja šo risinājumu kā neapmierinošu tā lielo izmaksu un patentu īpašniekiem sagādāto praktisko grūtību, kā arī tiesiskās nenoteiktības dēļ, kas rodas visiem patentu sistēmas lietotājiem, nezinot, kāds juridiskais spēks būs tulkojumiem. Citām iespējām izteiktais atbalsts krasi atšķīrās; dažas ieinteresētās personas pieprasīja tikai angļu valodas režīmu, bet citas deva priekšroku dažādiem daudzvalodu risinājumiem. Neraugoties uz šo kritiku, ieinteresētās personas tomēr joprojām nepārprotami atbalstīja vienota, izmaksu ziņā pieejama un konkurētspējīga Kopienas patenta ieviešanu. To apliecināja arī jautājuma atklātā izskatīšana, kas notika 2006. gada 12. jūlijā.

Diskusijas ar ieinteresētajām personām turpinājās pēc paziņojuma pieņemšanas 2007. gada aprīlī. Komisija kopā ar prezidentvalsti Franciju 2008. gada 16. un 17. oktobrī organizēja konferenci par rūpnieciskā īpašuma tiesībām Eiropā[14]. Dalībnieki uzsvēra, ka ES patentam “jābūt izmaksu ziņā pieejamam, juridiski drošam un jāmazina sarežģītība”, un pauda plašu atbalstu jaunajai iniciatīvai izstrādāt specializētus patentu dokumentu mašīntulkojumus patentu informācijas atspoguļošanai[15].

ES patenta tulkošanas kārtība tika plaši aplūkota arī Mazās uzņēmējdarbības akta apspriešanas procesā 2008. gadā. Ieinteresētās personas atkal norādīja uz augstajām patentēšanas izmaksām kā galveno šķērsli patentu aizsardzībai ES un pieprasīja pēc iespējas ātrāk ieviest vienotu ES patentu[16]. Apspriešanās laikā iesniegtajās atbildēs uzņēmumi kopumā un jo īpaši MVU pārstāvji nepārprotami pieprasīja ievērojami samazināt ES patenta patentēšanas izmaksas (tostarp tulkošanas izmaksas)[17]. ES patenta tulkošanas jautājumi ir aplūkoti arī citos jaunākajos ieinteresēto personu nostājas dokumentos. Jauna pieeja, kuras pamatā ir specializēts mašīntulkojums, kopumā tiek atbalstīta, tomēr tiek uzsvērts, ka šādam mašīntulkojumam nevar būt juridisks spēks un tas izmantojams tikai informācijas nolūkā.

3. IETEKMES NOVēRTēJUMS

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums, kurā salīdzināta četru iespējamo variantu ekonomiskā ietekme:

1) ES patentu sistēma ir tikai angļu valodā;

2) ES patents tiek apstrādāts, piešķirts un publicēts vienā no trim oficiālajām Eiropas Patentu iestādes valodām, pretenzijas tiek tulkotas pārējās divās oficiālajās valodās;

3) ES patents tiek apstrādāts, piešķirts un publicēts tāpat kā 2. variantā, bet pretenzijas tiek tulkotas pārējās četrās plašāk izplatītajās ES oficiālajās valodās;

4) ES patents tiek apstrādāts, piešķirts un publicēts tāpat kā 2. un 3. variantā, bet pretenzijas tiek tulkotas visās ES valodās.

Ietekmes novērtējumā veiktā analīze liecina, ka vēlamā iespēja ir 2. variants, jo tas saglabā labi funkcionējošo EPO valodu režīmu un ir saistīts ar pavisam nelielām tulkošanas izmaksām.

4. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ar Lisabonas līgumu ir izveidots jauns juridiskais pamats Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību radīšanai — Līguma par Eiropas Savienības darbību 118. pants —, nodrošinot vienotu aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Šā panta pirmajā daļā noteikts pamats pasākumu izveidei šādu tiesību radīšanai saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Pamatojoties uz šo pantu, ES patentu izveidos ar Regulu xx/xx par Eiropas Savienības patentu. Saskaņā ar Regulu xx/xx ES patents būs Eiropas patents, ko piešķīrusi EPO .

118. panta otrā daļa ir pamats valodu režīma izveidei, kas piemērojams Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem, nodrošinot vienotu aizsardzību. Tas tiek darīts, Padomei pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Augsto izmaksu un sarežģītības problēmas, ko izraisa pašreizējā sadrumstalotā patentu sistēma, jo īpaši dalībvalstu noteiktās tulkošanas prasības, iespējams risināt tikai ar ES līmenī izveidota vienota patenta palīdzību.

5. IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikumā norādīta vajadzība inter alia paredzēt kārtību EPO automatizētās mašīntulkošanas programmas ieviešanai. Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

6. SīKāKS APRAKSTS

6.1. Piezīmes par pantiem

1. pants – Priekšmets

Šajā pantā definēts šīs regulas priekšmets.

2. pants – Definīcijas

Šajā pantā sniegtas šajā regulā lietoto galveno terminu definīcijas.

3. pants – ES patenta specifikācijas publicēšana

Šajā pantā noteikts, ka tad, ja ES patenta specifikācija ir publicēta saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas 14. panta 6. punktu, turpmāks tulkojums nav nepieciešams. Eiropas patentu konvencijas 14. panta 6. punktā noteikts, ka Eiropas patentu specifikāciju publicē lietvedības valodā (vienā no trim EPO oficiālajām valodām, kurā ir aizpildīts patenta pieteikums, proti, angļu, franču vai vācu valodā), un specifikācija ietver pretenziju tulkojumu divās pārējās EPO oficiālajās valodās. Šī Eiropas patentu konvencijā noteiktā obligātā prasība attieksies arī uz ES patentiem, taču pēc ES patenta piešķiršanas turpmāks tulkojums nebūs vajadzīgs. Pantā arī noteikts, ka saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju par autentisko tekstu tiks uzskatīta ES patenta specifikācija lietvedības valodā.

Tieši šāda prasība bija iekļauta Komisijas 2000. gada augusta sākotnējā priekšlikumā par Kopienas patenta regulu, un tās pamatā ir EPO esošā oficiālo valodu sistēma un pieteicēju vairākuma valodu lietojums[18]. Šāds risinājums, visticamāk, pozitīvi ietekmēs visus patentu sistēmas lietotājus Eiropā, panākot ievērojamu tulkošanas izmaksu samazināšanos.

4. pants – Tulkojums strīda gadījumā

Šajā pantā noteikts, ka juridiska strīda gadījumā patenta īpašnieks pēc iespējamā pārkāpēja pieprasījuma un izvēles nodrošina pilnu ES patenta tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā noticis iespējamais pārkāpums vai kurā ir iespējamā pārkāpēja mītnes vieta. Pēc Eiropas Savienības kompetentās tiesas pieprasījuma patenta īpašnieks nodrošina arī pilnu ES patenta tulkojumu minētās tiesas tiesvedības valodā. Šādu tulkojumu izmaksas sedz patenta īpašnieks.

5. pants – Ziņojums par šīs regulas īstenošanu

Šajā pantā paredzēts, ka jāsagatavo novērtējums, tostarp ziņojums par šīs regulas īstenošanu. Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniegs Padomei ziņojumu par ES patentu tulkošanas kārtības darbību un vajadzības gadījumā izteiks priekšlikumus par šīs regulas grozījumiem.

6. pants – Stāšanās spēkā

Šajā pantā noteikts, ka šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , bet to piemēro no dienas, kurā stājas spēkā regula par Eiropas Savienības patentu. Tā kā ES patentam kā Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību veidam piemērojamos būtiskos noteikumus reglamentētu ES patenta regula, bet šiem patentiem piemērojamo tulkošanas kārtību reglamentētu šis priekšlikums, abi juridiskie instrumenti jāpiemēro kopā.

6.2. Vienlaikus ar ES patenta izveidi veicamie papildu pasākumi

Tulkojumi patentu informācijas nodrošināšanai

Eiropas Savienībai un EPO jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu patentu pieteikumu un patentu specifikāciju mašīntulkojumu pieejamību visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās bez papildu izmaksām pieteicējam. Šādiem tulkojumiem, publicējot patenta pieteikumu, jābūt pieejamiem pēc pieprasījuma, tiešsaistes režīmā un bez maksas. Tie tiktu nodrošināti, lai sniegtu informāciju par patentu, un tiem nebūtu juridiska spēka. Lietotājiem to darītu zināmu ar attiecīgu atrunu. Pretēji pašreizējai praksei, kad tulkojumi tiek nodrošināti vairākus mēnešus pēc patenta piešķiršanas, kad tie ir mazāk vajadzīgi un reti tiek izmantoti, to pieejamība agrīnā posmā varētu būtiski uzlabot patentu informācijas izplatīšanu, jo īpaši individuāliem novatoriem, pētniekiem un novatoriskiem MVU. Mašīntulkošanas programmas mērķis būs nodrošināt augstas kvalitātes tulkojumus, pamatojoties uz tehniskiem standartiem, tostarp elektroniskajām vārdnīcām, kuru vārdu krājums saistīts ar starptautisko patentu klasifikācijas sistēmu.

EPO jau ir izstrādājusi augstas kvalitātes mašīntulkojumus nelielam skaitam valodu. Komisija atbalsta arī mašīntulkošanas projektu ( Patent Language Translations Online, PLuTO )[19], kura ietvaros nākamo piecu gadu laikā uz patentu dokumentācijas bāzes paredzēts izstrādāt tulkošanas programmu, aptverot visas ES dalībvalstu oficiālās valodas. ES patenta izveide radītu nepieciešamību paātrināt šo darbu un ieviest šādu programmu, kas aptvertu visas ES valodas. Mašīntulkošanas sistēmai piemērojamos īstenošanas noteikumus būs jānosaka EPO Administratīvās padomes ievēlētai komitejai, kurā būs ES un visu dalībvalstu pārstāvji.

Izmaksu atlīdzināšana

Saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas 14. panta 2. punktu Eiropas patenta pieteikumus var iesniegt jebkurā valodā. Ja iesniegšanas valoda nav viena no EPO oficiālajām valodām, noteiktā termiņā jānodrošina pieteikuma tulkojums vienā no EPO oficiālajām valodām, lai EPO varētu apstrādāt pieteikumu. Saskaņā ar pašreizējo Eiropas patentu konvencijas īstenošanas kārtību[20] pieteicējiem, kuri iesniedz pieteikumu valodā, kas nav viena no EPO oficiālajām valodām, ir tiesības uz daļēju tulkošanas izmaksu atlīdzināšanu dažādos EPO procedūras posmos, proti, viņiem tiek samazinātas maksas. Tas attiektos arī uz ES patentiem. Tomēr attiecībā uz ES patentu pieteicējiem, kuru mītnes vieta ir ES dalībvalstī, jānodrošina ne tikai daļēja, bet pilnīga tulkošanas izmaksu segšana, nepārsniedzot noteiktu maksimālo apjomu. Šie papildu atlīdzinājumi būtu jāsedz no EPO iekasētajām ES patentu maksām. Šāda kārtība būtu jānosaka EPO Administratīvās padomes ievēlētai komitejai, kurā būs ES un visu dalībvalstu pārstāvji.

2010/0198 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA (ES)

par Eiropas Savienības patenta tulkošanas kārtību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 118. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[21],

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Eiropas Savienības patents (turpmāk “ES patents”) ir izveidots ar Regulu xx/xx par Eiropas Savienības patentu[22]. Saskaņā ar Līguma 118. panta pirmo daļu regula nodrošina vienotu patenta aizsardzību visā Eiropas Savienībā un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveidi visā Savienībā.

(2) Ekonomiski izdevīgai un vienkāršotai ES patenta tulkošanas kārtībai, kas nodrošina tiesisko noteiktību, jāveicina inovācija un jo īpaši jāpalīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un jāpapildina Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vispirms domāt par mazākajiem”: Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act”[23]. Šādai tulkošanas kārtībai jāatvieglo piekļuve ES patentam un patentu sistēmai kopumā, jāsamazina izmaksas un risks.

(3) Tā kā Eiropas Patentu iestāde (turpmāk “ EPO ”) atbild par Eiropas patentu, tostarp ES patentu, piešķiršanu, ES patenta tulkošanas kārtības pamatā jābūt pašreizējai procedūrai, ko izmanto EPO . Šādas kārtības mērķim jābūt panākt vajadzīgo līdzsvaru starp ekonomikas dalībnieku un sabiedrības interesēm procedūru izmaksu un tehniskās informācijas pieejamības ziņā.

(4) Ar ES patentu saistītu strīdu gadījumos ir leģitīmi prasīt, lai patenta īpašnieks nodrošinātu ES patenta pilnu tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā noticis iespējamais pārkāpums vai kurā ir iespējamā pārkāpēja mītnes vieta. Pēc Eiropas Savienības kompetentās tiesas pieprasījuma patenta īpašniekam jānodrošina arī pilns ES patenta tulkojums minētās tiesas tiesvedības valodā. Šādu tulkojumu izmaksas jāsedz patenta īpašniekam.

(5) Lai atvieglotu piekļuvi ES patentam, jo īpaši MVU, tādiem pieteicējiem, kuru valoda nav viena no EPO oficiālajām valodām, jābūt iespējai iesniegt pieteikumu jebkurā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Kā papildu pasākums attiecībā uz pieteicējiem, kuri izņem ES patentus un kuru dzīvesvieta vai galvenā darbības vieta ir dalībvalstī, kuras oficiālā valoda nav viena no EPO oficiālajām valodām, papildus pašreizējai sistēmai, kas jau izveidota Eiropas patentiem, līdz šīs regulas piemērošanas uzsākšanai jāizveido sistēma, lai atlīdzinātu izmaksas, kas saistītas ar tulkošanu no minētās valodas EPO lietvedības valodā.

(6) Lai veicinātu patentu informācijas pieejamību un tehnoloģisko zināšanu izplatīšanu, līdz šīs regulas piemērošanas uzsākšanai jāizveido sistēma ES patenta specifikāciju mašīntulkošanai visās oficiālajās ES valodās. Šādi mašīntulkojumi jāizmanto tikai informācijas nolūkā, un tiem nedrīkst piešķirt juridisku spēku.

(7) Tā kā ES patentam kā Eiropas intelektuālā īpašuma veidam piemērojamos būtiskos noteikumus reglamentē Regula xx/xx par Eiropas Savienības patentu un tos papildina šajā regulā izklāstītā tulkošanas kārtība, šī regula jāpiemēro no Regulas xx/xx spēkā stāšanās dienas.

(8) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu veicamās darbības mērķi, proti, vienota un vienkāršota ES patenta tulkošanas režīma izveidi, iespējams sasniegt tikai Eiropas līmenī. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(9) Šī regula neskar noteikumus par valodu lietošanu Savienības iestādēs, kuri noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 342. pantu un Padomes Regulu Nr. 1/1958, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1 . pants Priekšmets

Ar šo regulu paredz Eiropas Savienības patentam piemērojamo tulkošanas kārtību.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) “Eiropas Savienības patents” (turpmāk “ES patents”) ir patents saskaņā ar definīciju, kas dota Regulā xx/xx par Eiropas Savienības patentu;

b) “ES patenta specifikācija” ietver aprakstu, pretenzijas un zīmējumus, ja tādi ir.

3. pants ES patenta specifikācijas publicēšana

1. Pēc ES patenta specifikācijas publicēšanas saskaņā ar 14. panta 6. punktu 1973. gada 5. oktobra Konvencijā par Eiropas patentu piešķiršanu, kurā izdarīti grozījumi, (turpmāk “ Eiropas patentu konvencija”) turpmāks tulkojums nav nepieciešams.

2. Par autentisko tekstu uzskata ES patenta tekstu Eiropas Patentu iestādes oficiālajā valodā, kas Eiropas patentu konvencijas 14. panta 3. punktā saukta par lietvedības valodu.

4. pants Tulkojums strīda gadījumā

1. Ar ES patentu saistīta strīda gadījumā patenta īpašnieks pēc iespējamā pārkāpēja pieprasījuma un izvēles nodrošina pilnu patenta tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā noticis iespējamais pārkāpums vai kurā ir iespējamā pārkāpēja mītnes vieta.

2. Ar ES patentu saistīta strīda gadījumā patenta īpašnieks pēc Eiropas Savienības kompetentās tiesas pieprasījuma tiesvedības laikā nodrošina pilnu patenta tulkojumu minētās tiesas lietvedības valodā.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto tulkojumu izmaksas sedz patenta īpašnieks.

5. pants Ziņojums par šīs regulas īstenošanu

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par ES patenta tulkošanas kārtības darbību un vajadzības gadījumā izsaka priekšlikumus par šīs regulas grozījumiem.

6. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no [ Regulas xx/xx par Eiropas Savienības patentu spēkā stāšanās diena ].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] Vienošanās par Eiropas patentu konvencijas 65. panta piemērošanu, OV EPO 2001., 550.

[2] Bruno van Pottlesberghe de la Potterie and Didier François, the Cost factor in Patent Systems, Université Libre de Bruxelles Working Paper WP-CEB 06-002 , Brisele, 2006., sk. 17. lpp. un turpmāk.

[3] Priekšlikums Padomes regulai par Kopienas patentu, COM(2000) 412.

[4] Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas patentu (COM(2000) 412 - C5-0461/2000 - 2000/0177(CNS)), OV C 127E, 29.5.2003., 519.–526. lpp.).

[5] Padomes dokuments 7159/03.

[6] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, COM(2007) 165.

[7] Padomes dokuments 17229/09.

[8] Padomes dokuments 16113/09 Add 1.

[9] Eiropa 2020 “Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020.

[10] Eiropadomes secinājumi, 2010. gada 25. un 26. marts, EUCO 7/10.

[11] “Jauna stratēģija vienotajam tirgum — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā” Mario Monti ziņojums Eiropas Komisijas priekšsēdētājam José Manuel Barroso , 2010. gada 9. maijs.

[12] Apspriešanās dokumentu, ieinteresēto personu atbildes un ziņojumu par apspriešanās sākotnējiem secinājumiem skatīt tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/patent/consultation_en.htm.

[13] Padomes dokuments 6874/03, Padomes 2490. sanāksme – Konkurētspēja (iekšējais tirgus, rūpniecība un pētniecība), Briselē 2003. gada 3. martā.

[14] Konferences dokumentus un secinājumus skatīt tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/rights/index_en.htm.

[15] Skatīt Padomes 2008. gada 28. februāra dokumentu 6985/08 un Padomes 2008. gada 28. aprīļa dokumentu 8928/08.

[16] Small Business Act for Europe , Report on the Results of the Open Consultation , 2008. gada 22. aprīlis. Pieejams tīmekļa vietnē www.ec.europa.eu/enterprise/newsroom.

[17] UEAPME Expectations on the Proposal for a European Small Business Act , 2007. gada 14. decembris. Pieejams tīmekļa vietnē www.ueapme.com. Response to the Consultation on a Small Business Act for Europe , 2008. gada 2. aprīlis. Pieejams tīmekļa vietnē http://www.eurochambres.eu.

[18] Patlaban 88,9 % Eiropas patentu pieteicēju iesniedz patentu pieteikumus angļu, franču vai vācu valodā. Pieteicēji no Eiropas šīs valodas pieteikumos izmanto 93 % gadījumu.

[19] Informācija pieejama tīmekļa vietnē http://cordis.europa.eu/home_en.html.

[20] Eiropas patentu konvencijas 14. panta 4. punkts; īstenošanas kārtības 6. noteikuma 1. punkts.

[21] OV C […], […], […] lpp.

[22] OV C […], […], […] lpp.

[23] COM(2008) 394.