[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 28.6.2010

COM(2010)333 galīgā redakcija

2010/0187 (NLE)

Pr iekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas attiecībā uz II pielikuma par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju aizstāšanu Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā. Šā nolīguma II pielikumā paredzēta sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija.

Saskaņā ar Nolīguma 18. pantu ES un Šveices Apvienotā komiteja var pieņemt Nolīguma II pielikuma grozījumus. Padomes un attiecībā uz Nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmuma 2002/309/EK, Euratom par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju 2. pantā noteikts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka nostāju, kāda attiecībā uz šādiem Apvienotās komitejas lēmumiem jāieņem Eiropas Savienībai.

Lai nodrošinātu ES tiesību aktu saskaņotu un pareizu piemērošanu un izvairītos no administratīviem un iespējamiem juridiskiem sarežģījumiem, Nolīguma II pielikumā jābūt norādēm uz visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai lēmumiem. Tādēļ Nolīguma II pielikums jāatjaunina, jo īpaši iekļaujot sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas modernizēto sistēmu, ko ES sāk piemērot no 2010. gada 1. maija, t. i., Regulu Nr. 883/2004, kas grozīta ar Regulu Nr. 988/2009, tās īstenošanas Regulu Nr. 987/2009 un Administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus. Regulās Nr. 883/2004, Nr. 988/2009 un Nr. 987/2009 ir noteikts, ka tās attiecas uz Šveici.

Ar Regulām (EK) Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 ir aizstātas Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Nr. 574/72. Skaidrības un lietderības nolūkā II pielikums būtu jākodificē, iekļaujot atsauces vienīgi uz jaunajām regulām. Tomēr Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Nr. 574/72 paliek Nolīgumā minētajā sarakstā attiecībā uz gadījumiem, kad Regulās (EK) Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 ir atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Nr. 574/72 pantiem vai vēsturiskiem gadījumiem.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Šim dokumentam pievienotajā priekšlikumā iekļautā II pielikuma atjauninātā versija ir izstrādāta, tehniskās diskusijās apspriežoties ar sociālā nodrošinājuma jomas ekspertiem — jo īpaši no Šveices sociālā nodrošinājuma administrācijas un Eiropas Savienības. Šo priekšlikumu atzinīgi novērtēja delegācijas, kas Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 318. sanāksmē 2009. gada 16. decembrī tika iepazīstinātas ar darba rezultātiem. Nolīguma II pielikuma atjaunināšana, jo īpaši iekļaujot tajā jauno Regulu Nr. 883/2004, kas grozīta ar Regulu Nr. 988/2009, un Regulu Nr. 987/2009, vienkāršos un modernizēs Šveices un ES dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmas. Priekšlikumam būs pozitīva ietekme salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem tiesību aktiem, un tas uzlabos administratīvās procedūras visiem minēto regulu izmantotājiem, tostarp valstu sociālā nodrošinājuma iestādēm, darba devējiem (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem) un atsevišķām personām.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šajā piezīmē ir ievērota ES un Šveices Nolīguma II pielikuma struktūra, sākot ar A iedaļu, kurā iekļauti tiesību akti, kas Šveicei jāpiemēro, ievērojot Pielikumā norādītos grozījumus, B iedaļu, kurā iekļauti tiesību akti, ko Šveice ņem vērā (Administratīvās komisijas lēmumi), C iedaļu, kurā iekļauti tiesību akti, ko Šveice pieņem zināšanai (Administratīvās komisijas ieteikumi), un beidzot ar II pielikuma Protokolu, kurā iekļauti pārejas pasākumi, kas attiecas uz to dalībvalstu pilsoņiem, kuras pievienojās ES 2004. un 2007. gadā.

A IEDAĻA. TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM DOTAS ATSAUCES

Ar Šveici saistītajiem ierakstiem Regulas Nr. 883/2004 pielikumos ir šāds pamatojums:

- attiecībā uz Regulas Nr. 883/2004 I pielikuma I daļu (“Uztura maksājumu avansi”) Šveice izmanto iespēju nepiemērot Regulu Nr. 883/2004 uztura maksājumu avansiem, izdarot īpašu ierakstu,

- attiecībā uz Regulas Nr. 883/2004 I pielikuma II daļu (“Īpaši bērna piedzimšanas un adopcijas pabalsti”) būtisku pārmaiņu nav, un šis ieraksts atbilst pašreizējam ierakstam Regulas Nr. 1408/71 II pielikuma II daļā,

- attiecībā uz Regulas Nr. 883/2004 II pielikumu (“To konvenciju noteikumi, kas paliek spēkā..”):

šajā pielikumā vairs nav iekļauti ieraksti, kas atbilst ierakstiem Regulas Nr. 1408/71 III pielikuma A un B punktā un attiecas uz naudas pabalstiem trešās valstīs dzīvojošām personām. Trešās valstīs dzīvojoši ES pilsoņi var izmantot 4. pantu Regulā Nr. 883/2004, jo šajā pantā ietvertā vienlīdzīgas attieksmes klauzula vairs neattiecas uz "dzīvošanu ES" (atbilst Regulas Nr. 1408/71 3. panta 1. punktam, kas grozīts ar Regulu Nr. 647/2005).

Šveicei būs jāeksportē pensijas, pamatojoties uz 4. pantu Regulā Nr. 883/2004 (“Vienlīdzīga attieksme"), jo tās tiesību akti garantē Šveices pensiju izmaksu Šveices pilsoņiem visā pasaulē.

Lielākas tiesības iegūs tie ES pilsoņi, uz kuriem pašlaik neattiecas divpusēji nolīgumi, piemēram, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas pilsoņi, jo Šveicei būs jāeksportē pensijas visu ES dalībvalstu pilsoņiem trešās valstīs tāpat kā Šveices pilsoņiem.

Ierakstā, kas attiecas uz Vāciju un Šveici , ir minētas divas konvencijas, kuras jau ir iekļautas Regulas Nr. 1408/71 pašreizējā III pielikumā.

Konvencija, kas minēta a) apakšpunktā, piedāvā ekonomiski neaktīviem Bīzingenas iedzīvotājiem, kuri nav citādi apdrošināti Vācijā, iespēju pievienoties Šveices veselības apdrošināšanas shēmai (i) punkts) un atvieglo piekļuvi Vācijas slimības apdrošināšanas shēmai darba ņēmējiem, kuri atgriežas Vācijā (ii) punkts).

Konvencija, kas minēta b) apakšpunktā, attiecas uz bezdarba apdrošināšanu un dod iespēju pierobežas darba ņēmējiem no Bīzingenas ar zināmiem nosacījumiem saņemt tādus pašus bezdarba pabalstus, kādus tie saņemtu, ja dzīvotu Šveicē. Saskaņā ar šīs konvencijas 8. panta 5. punktu Vācija (Bīzingenas apgabals) iemaksā summu, kas ir līdzvērtīga Šveices tiesību aktos noteiktajām kantonu iemaksām, lai darba ņēmējiem, uz kuriem šis pants attiecas, segtu nodarbinātības veicināšanas pasākumu faktisko vietu izmaksas. Ieraksts, kas attiecas uz Spāniju un Šveici, atbilst Regulas Nr. 1408/71 III pielikuma pašreizējam ierakstam. Ierakstā ir norāde uz Spānijas Convenio especial , t. i., ārvalstu darba ņēmēji, kas atgriežas Spānijā, var pievienoties Spānijas slimības apdrošināšanas shēmai, tāpēc viņiem vairs nav jābūt apdrošinātiem kā pensionāriem saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu.

Ieraksts, kas attiecas uz Itāliju un Šveici, ir saistīts ar trešās valstīs uzkrāto apdrošināšanas periodu summēšanu, dodot iespēju ņemt vērā Šveices un Itālijas pilsoņu apdrošināšanas periodus trešās valstīs, lai izpildītu nosacījumus par tiesībām saņemt Itālijas pensijas (vienpusējs noteikums). Šis ieraksts ir vajadzīgs tāpēc, ka Šveice nevar piemērot Ieteikumu Nr. P1, kas attiecas uz spriedumu Gottardo lietā, jo tas tieši pamatojas uz LESD (agrāko EK līgumu),

- Regulas Nr. 883/2004 III pielikumā (“Ierobežojumi attiecībā uz tiesībām saņemt pabalstus natūrā par pierobežas darba ņēmēja ģimenes locekļiem”) ar Šveici saistītu ierakstu nav,

- Šveice ir iekļauta Regulas Nr. 883/2004 IV pielikuma (“Lielākas tiesības pensionāriem, kas atgriežas kompetentajā dalībvalstī”) sarakstā,

- Regulas Nr. 883/2004 V, VI un VII pielikumā ar Šveici saistītu ierakstu nav,

- Regulas Nr. 883/2004 VIII pielikuma 1. daļā (“Gadījumi, kad saskaņā ar 52. panta 4. punktu proporcionālo aprēķinu neizmanto”) ir iekļauta Šveices shēma, kas jau ir minēta Regulas Nr. 1408/71 IV pielikuma C daļā, t. i., aprēķinot pensijas atbilstoši Šveices tiesību aktiem saskaņā ar 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iegūst pabalsta summu, kura ir līdzvērtīga saskaņā ar 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu aprēķinātā proporcionālā pabalsta summai vai to pārsniedz,

- Regulas Nr. 883/2004 VIII pielikuma 2. daļā (“Gadījumi, kad piemēro 52. panta 5. punktu”) ir iekļautas Šveices vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem. Šī shēma pašlaik ir iekļauta Regulas Nr. 1408/71 IV pielikuma C daļā. Shēma ir iekļauta Regulas Nr. 883/2004 VIII pielikuma 2. daļā, jo pensijas šajā gadījumā aprēķina, ņemot vērā uzkrātus un kapitalizētus individuālus ietaupījumus, t. i., apdrošināšanas periodiem šajā aprēķinā nav nozīmes,

- Regulas Nr. 883/2004 IX pielikuma II daļā (“Regulas 54. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie pabalsti, kuru summu nosaka atkarā no kreditētā perioda, ko uzskata par izpildītu laikā starp apdrošināšanas gadījuma datumu un vēlāku datumu”) ir ieraksts, kas attiecas uz Šveices apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijām saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem. Šis ieraksts atbilst pašreizējam ierakstam Regulas Nr. 1408/71 IV.D pielikuma 2. daļā,

- Regulas Nr. 883/2004 X pielikuma (“Īpaši no iemaksām neatkarīgi naudas pabalsti”) 1., 2. un 3. ieraksts atbilst pašreizējiem II.a pielikuma ierakstiem. Tomēr, ņemot vērā, ka šie ieraksti pielikumā ir iekļauti, pirms ar Regulu Nr. 647/2005 tika ieviesti Regulas Nr. 1408/71 II.a pielikuma stingrākie kritēriji (kas atbilst Regulas Nr. 883/2004 X pielikuma kritērijiem), lai saglabātu šos ierakstus X pielikumā, tiem jāatbilst X pielikuma prasībām. Raugoties no šā viedokļa, šos ierakstus var pamatot šādi.

Pielikuma 1. ieraksts attiecas uz papildu pabalstiem (1965. gada 19. marta Federālais likums par papildu pabalstiem) un kantonu tiesību aktos paredzētiem līdzīgiem pabalstiem.

Ņemot vērā Regulu Nr. 883/2004, Šveices delegācija lūdza atstāt īpašo no iemaksām neatkarīgo naudas pabalstu sarakstā Regulas Nr. 1408/71 pašreizējā IIa pielikumā minētos papildu pabalstus, sniedzot šādu pamatojumu.

1. Pabalsta apraksts

Federālos pabalstus piešķir, ja vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensija nenodrošina personas pamatvajadzības. Pabalstu piešķiršanas nosacījumi ir šādi. Pabalsta pieprasītājiem:

- jāsaņem ienākumi, kas ir zemāki par pamatvajadzību apmierināšanai (mājokļa, veselības apdrošināšanas, pārtikas izmaksu segšanai) noteiktajiem minimālajiem ienākumiem,

- jābūt tiesīgiem saņemt vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju,

- Šveicē jābūt domicilam / pastāvīgai dzīvesvietai.

Pabalstu apmērs līdzinās starpībai starp noteiktajiem minimālajiem ienākumiem un personas faktiskajiem ienākumiem (pensijām, partnera ienākumiem, īpašumiem). Pabalstus finansē vienīgi no Konfederācijas un kantonu vispārējiem nodokļiem.

Pašlaik noteiktie minimālie ienākumi ir šādi:

- vienai personai: CHF 18 720 gadā,

- pārim: CHF 28 080 gadā.

Papildus federālajiem pabalstiem kantoni var piešķirt līdzīgus kantonu papildu pabalstus kā piemaksas vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijai.

Pašlaik šāda paralēla papildu pabalstu sistēma vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas papildināšanai pastāv astoņos kantonos. Lai persona būtu tiesīga saņemt kantona pabalstu, tai parasti jāsaņem federālais papildu pabalsts.

2. Atbilstība īpašu no iemaksām neatkarīgu naudas pabalstu kritērijiem

Federālie un kantonu papildu pabalsti atbilst visiem vajadzīgajiem kritērijiem, lai saskaņā ar 70. panta 2. punktu Regulā Nr. 883/2004 tos varētu uzskatīt par īpašiem no iemaksām neatkarīgiem pabalstiem, ņemot vērā visu attiecīgo Eiropas Tiesas judikatūru, kas attiecas uz īpašiem no iemaksām neatkarīgiem naudas pabalstiem:

a) tie ir īpaši (jaukti) pabalsti — no vienas puses, tiem piemīt sociālā nodrošinājuma pabalstu iezīmes, jo attiecīgo personu tiesības uz šiem pabalstiem ir skaidri juridiski noteiktas. Tie paredzēti kā piemaksas pensijām, lai garantētu personām ienākumus iztikas minimumam, tāpēc tie ir saistīti ar pamatpensijām un vecuma un invaliditātes riskiem. No otras puses, tiem piemīt sociālās palīdzības pabalstu iezīmes, jo tos piešķir tikai pensionāriem, kuru kopējie ienākumi nesasniedz tiesību aktos paredzēto minimumu. Pabalsti ir cieši saistīti ar Šveices sociālo un ekonomisko stāvokli, jo tie atbilst minimālo pamatvajadzību apmierināšanai Šveicē. Tie nav atkarīgi no darba periodiem un iemaksām;

b) pabalsti ir no iemaksām neatkarīgi — tos finansē vienīgi no nodokļiem, un tie nav atkarīgi no iemaksām.

Šveices delegācija lūdza atstāt 2. ierakstu, kas attiecas uz invaliditātes apdrošināšanas pensijām grūtībās nonākušām personām (28. panta 1.a apakšpunkts 1959. gada 19. jūnija Federālajā invaliditātes apdrošināšanas likumā, kas grozīts 1994. gada 7. oktobrī), saskaņā ar Regulas Nr. 1408/7 pašreizējā II.a pielikuma sarakstu, sniedzot šādu pamatojumu:

1. Pabalsta apraksts

Pensijas grūtībās nonākušām personām no 2004. gada 1. janvāra ir atceltas. Tās aizstātas ar papildu pabalstiem, bet saskaņā ar pārejas noteikumiem dažkārt tās joprojām piešķir (pašlaik tās saņem aptuveni 500 personu), tāpēc tās jāiekļauj Regulas Nr. 883/2004 X pielikumā.

Pensijas grūtībās nonākušām personām ir papildu summas, ko piešķir personām, kurām ir tiesības saņemt ceturto daļu no invaliditātes pensijas (invaliditātes pakāpe no 40 % līdz 49 %) un kuru personīgie apstākļi ir grūti un neļauj gūt pienācīgus ienākumus, lai nodrošinātu iztikas minimumu (“smagi apstākļi”). Piemaksa grūtībās nonākušām personām atbilst ceturtajai daļai no pensijas. Tādējādi attiecīgā persona saņem summu, kas ir līdzvērtīga pusei no pensijas. Pensijas grūtībās nonākušām personām maksā tikai Šveicē.

Pabalstu piešķiršanas nosacījumi ir šādi. Pabalsta pieprasītājiem:

- jābūt tiesīgiem saņemt invaliditātes pensiju,

- jābūt nepietiekamiem līdzekļiem,

- Šveicē jābūt domicilam / pastāvīgai dzīvesvietai.

2. Atbilstība īpašu no iemaksām neatkarīgu naudas pabalstu kritērijiem

Invaliditātes pensijas grūtībās nonākušām personām atbilst visiem vajadzīgajiem kritērijiem, lai saskaņā ar 70. panta 2. punktu Regulā Nr. 883/2004 tās varētu uzskatīt par īpašiem no iemaksām neatkarīgiem pabalstiem, ņemot vērā visu attiecīgo Eiropas Tiesas judikatūru, kas attiecas uz īpašiem no iemaksām neatkarīgiem naudas pabalstiem, jo īpaši Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C-160/02 Skalka :

a) tie ir īpaši (jaukti) pabalsti — no vienas puses, tiem piemīt sociālā nodrošinājuma pabalstu iezīmes, jo attiecīgo personu tiesības uz šiem pabalstiem ir skaidri juridiski noteiktas. Tie paredzēti kā piemaksas parastajām pensijām, lai garantētu personām ienākumus iztikas minimumam. Tie ir saistīti ar invaliditātes pamatpensijām un invaliditātes riskiem. No otras puses, tiem piemīt sociālās palīdzības pabalstu iezīmes, jo tos piešķir tikai pensionāriem, kas nonākuši ekonomiskās grūtībās. Pabalsti ir cieši saistīti ar Šveices sociālo un ekonomisko stāvokli, jo to pamatā ir parasto pensiju apmērs. To pamatā nav darba periodi un iemaksas;

b) pabalsti ir no iemaksām neatkarīgi — tos finansē no nodokļiem, un tie nav atkarīgi no iemaksām.

Pielikuma 3. ieraksts attiecas uz kantonu tiesību aktos paredzētiem jauktiem no iemaksām neatkarīgiem bezdarba pabalstiem, un tā pamatojums ir šāds.

1. Pabalsta apraksts

Šādu pabalstu ir ieviesuši astoņi kantoni: Bāzeles pilsētas, Ženēvas, Juras, Neišateles, Šafhauzenes, Tesīnas, Ūri un Cugas kantons. Šos pabalstus piešķir darba meklētājiem, kuru tiesības uz federālajiem bezdarba pabalstiem ir beigušās, lai šīs personas no jauna integrētu darba vidē, izvairītos no vajadzības pēc sociālās palīdzības un novērstu sociālo atstumtību.

Pabalstu piešķiršanas nosacījumi paredz, ka pabalsta pieprasītājiem:

- jāsaņem ienākumi, kas ir zemāki par kantona noteiktiem minimāliem ienākumiem,

- ir beigušās tiesības uz federālajiem bezdarba pabalstiem,

- jābūt darba meklētājiem, kas aktīvi meklē darbu,

- attiecīgajā kantonā jābūt domicilam / pastāvīgai dzīvesvietai.

Pabalstus piešķir kā dienas naudu un/vai dažādu reintegrācijas pasākumu (mācību kursu utt.) izmaksu kompensāciju.

Pabalstus finansē vienīgi no nodokļiem.

2. Atbilstība īpašu no iemaksām neatkarīgu naudas pabalstu kritērijiem

Šie pabalsti, ko kantoni piešķir darba meklētājiem, atbilst visiem vajadzīgajiem kritērijiem, lai saskaņā ar 70. panta 2. punktu Regulā Nr. 883/2004 tos varētu uzskatīt par īpašiem no iemaksām neatkarīgiem pabalstiem, ņemot vērā visu attiecīgo Eiropas Tiesas judikatūru, kas attiecas uz īpašiem no iemaksām neatkarīgiem naudas pabalstiem:

a) tie ir īpaši (jaukti) pabalsti — no vienas puses, tiem piemīt sociālā nodrošinājuma pabalstu iezīmes, jo attiecīgo personu tiesības uz šiem pabalstiem ir skaidri juridiski noteiktas. Tie paredzēti federālo bezdarba pabalstu papildināšanai, lai garantētu personām minimālus ienākumus, un ir skaidri saistīti ar bezdarba risku. No otras puses, tiem piemīt sociālās palīdzības pabalstu iezīmes, jo tos piešķir tikai darba meklētājiem, kuru kopējie ienākumi ir zemāki par tiesību aktos paredzētajiem minimālajiem ienākumiem. Pabalsti ir cieši saistīti ar Šveices sociālo un ekonomisko stāvokli, jo to pamatā ir personas dzīvesvietas kantona noteiktie minimālie ienākumi un tie ir saistīti ar vietējo darba tirgu. To pamatā nav periodi un iemaksas;

b) pabalsti ir no iemaksām neatkarīgi — tos finansē vienīgi no nodokļiem, un tie nav atkarīgi no iemaksām.

Pielikuma 4. ierakstā ir minētas no iemaksām neatkarīgas ārkārtas invaliditātes pensijas jauniešiem invalīdiem (1959. gada 19. jūnija Federālā invaliditātes apdrošināšanas likuma 39. pants), un šo ierakstu Šveice pamatoja šādi.

Ņemot vērā Regulu Nr. 883/2004, kas attieksies arī uz ekonomiski neaktīvām personām, Šveices delegācija lūdza iekļaut īpašo no iemaksām neatkarīgo naudas pabalstu sarakstā ārkārtas invaliditātes pensijas, sniedzot šādu pamatojumu.

1. Pabalsta apraksts

Lai apdrošinātās personas varētu saņemt Šveices parastās invaliditātes pensijas, tām darba nespējas (invaliditātes) noteikšanas laikā vismaz trīs gadus jābūt veikušām apdrošināšanas iemaksas. Personas ar invaliditāti no dzimšanas vai bērnības nevar izpildīt šo nosacījumu, jo ir darba nespējīgas, pirms sasniedz vecumu, no kura jāsāk veikt iemaksas.

Šīm personām ir tiesības uz īpašu pabalstu parastās minimālās invaliditātes pensijas apmērā. Pabalstu piešķir par 18 gadiem vecākām personām tik ilgi, kamēr tās dzīvo Šveicē.

Tā kā šo pabalstu neaprēķina, pamatojoties uz iemaksām, to sauc par “ārkārtas invaliditātes pensiju”.

2. Atbilstība īpašu no iemaksām neatkarīgu naudas pabalstu kritērijiem

Ārkārtas invaliditātes pensijas atbilst visiem vajadzīgajiem kritērijiem, lai saskaņā ar 4. panta 2.a punktu Regulā Nr. 1408/71 tās varētu uzskatīt par īpašiem no iemaksām neatkarīgiem pabalstiem, ņemot vērā visu attiecīgo Eiropas Tiesas judikatūru, kas attiecas uz īpašiem no iemaksām neatkarīgiem naudas pabalstiem:

a) tie ir “ hibrīda” (jaukti) pabalsti — no vienas puses, tiem piemīt sociālā nodrošinājuma pabalstu iezīmes, jo attiecīgo personu tiesības uz šiem pabalstiem ir skaidri juridiski noteiktas un tie sedz invaliditātes risku. No otras puses, tie līdzinās sociālās palīdzības pabalstiem, jo nav atkarīgi no darba periodiem un iemaksām un ir paredzēti sociāli neizdevīgā stāvoklī esošu grupu (jauniešu invalīdu) vajadzību apmierināšanai, garantējot ienākumus iztikas minimuma nodrošināšanai;

b) tie ir īpaši pabalsti , t. i., aizstājoši pabalsti personām, kas neatbilst apdrošināšanas nosacījumiem parastās invaliditātes pensijas saņemšanai. Pabalsti ir cieši saistīti ar Šveices sociālo un ekonomisko stāvokli, jo atbilst Šveices minimālajām pensijām;

c) pabalsti ir no iemaksām neatkarīgi — tos nefinansē no iemaksām. Visas ar šiem pabalstiem saistītās izmaksas sedz federālā valdība.

Spriedumā lietā C-154/05 Kersbergen-Lap un Dams-Schipper Eiropas Tiesa ir atzinusi, ka Nīderlandes Wajong pabalsts ir īpašs no iemaksām neatkarīgs pabalsts. Tiesa ir apstiprinājusi šo atzinumu spriedumā lietā C-287/05 Hendrix . Tāpat kā Šveices ārkārtas invaliditātes pensija, Nīderlandes Wajong pabalsts nodrošina iztikas līdzekļus jauniešiem, kas cieš no ilgstošas darba nespējas, bet neatbilst parastās invaliditātes pensijas saņemšanas nosacījumiem.

Lai neradītu nelabvēlīgākus apstākļus salīdzinājumā ar status quo , Šveices ierosinātais ieraksts attiecas vienīgi uz personām, uz kurām pirms darba nespējas rašanās nav attiekušies Šveices tiesību akti, ņemot vērā to darbību nodarbinātu personu (piemēram, mācekļu) vai pašnodarbinātu personu statusā,

- priekšlikumus attiecībā uz 1. un 2. ierakstu Regulas Nr. 883/2004 XI pielikumā ( “ Īpaši dalībvalstu tiesību aktu piemērošanas noteikumi”)

- Šveice pamatoja šādi.

Šveice ierosina Regulas Nr. 1408/71 VI pielikumā saglabāt šos divus ierakstus, kas attiecas uz tādu personu iesaistīšanos Šveices brīvprātīgajā pensiju apdrošināšanā (1. ieraksts) un brīvprātīgajā tālākapdrošināšanā (2. ieraksts), kuras dzīvo ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Šveices un ES Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos. Šos ierakstus iekļauj Regulas Nr. 883/2004 XI pielikumā. Šo ierakstu pamatojums ir šāds.

Pamatojums 1. ierakstam ( Brīvprātīgā apdrošināšana)

Šveices un ES dalībvalstu pilsoņi var brīvprātīgi pieteikties dalībai Šveices vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmā.

Tā kā brīvprātīgo apdrošināšanu daļēji finansē no Šveices valsts ieņēmumiem, šajā apdrošināšanas shēmā var iesaistīties tikai ar Šveici cieši saistītas personas. Tāpēc pirms pieteikšanās dalībai šajā shēmā personām piecus gadus jābūt bijušām apdrošinātām saskaņā ar Šveices vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu. Šī prasība vienādi attiecas uz Šveices un ES dalībvalstu pilsoņiem, kas dzīvo ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Šveices un ES Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos.

Pamatojums 2. ierakstam ( Tālākapdrošināšana personām, ko ārvalstīs nodarbina Šveices darba devējs)

Personas, ko ārvalstīs nodarbina Šveices darba devējs, var turpināt veikt apdrošināšanas iemaksas saskaņā ar vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu. Tomēr darba devējam, kas sedz pusi no iemaksām, jāpiekrīt šim režīmam. Tā kā tālākapdrošināšanu daļēji finansē no Šveices valsts ieņēmumiem, šajā apdrošināšanas shēmā var iesaistīties tikai ar Šveici cieši saistītas personas. Tāpēc pirms pieteikšanās dalībai šajā shēmā personām piecus gadus jābūt bijušām apdrošinātām saskaņā ar Šveices vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu. Šī prasība vienādi attiecas uz Šveices un ES dalībvalstu pilsoņiem, kas dzīvo ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Šveices un ES Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos.

Šā pielikuma 3. ieraksts atbilst Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma pašreizējam 3. ierakstam. Tajā minētās izvēles tiesības dod lielākas tiesības migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem. Migrējošie darba ņēmēji ir lūguši piešķirt šīs tiesības, kas dod iespēju nemaksāt veselības aprūpes iemaksas Šveicē, kur tās ir augstākas salīdzinājumā ar iemaksām attiecīgajā dalībvalstī.

Šveice ierosina saglabāt 4. ierakstu, kas atbilst Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma 3.a ierakstam par negadījumiem ārpus darba. Šo ierakstu iekļauj Regulas Nr. 883/2004 XI pielikumā.

Personas, kas strādā Šveicē, bet dzīvo Austrijā, Vācijā, Francijā vai Itālijā, var izvēlēties iesaistīties slimības apdrošināšanā nevis Šveicē, bet savā dzīvesvietas valstī (atteikšanās iespēja, Regulas Nr. 1408/71 VI pielikums, Šveice, 3. punkta b) apakšpunkts).

Tādos gadījumos attiecībā uz negadījumiem ārpus darba var iestāties vienlaicīga Šveices negadījumu apdrošināšanas iestādes un personas dzīvesvietas valsts slimības apdrošināšanas iestādes atbildība. Saskaņā ar Šveices tiesību aktiem negadījumiem ārpus darba piemēro tādu pašu režīmu kā negadījumiem darbā un arodslimībām, bet saskaņā ar attiecīgo ES dalībvalstu tiesību aktiem uz šādiem negadījumiem attiecas slimības pabalsti natūrā.

Jāparedz skaidri izmaksu sadalīšanas noteikumi.

Šā pielikuma 5. ieraksts atbilst Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma pašreizējam 3.b ierakstam. Tas attiecas uz gadījumiem, kad persona, kas strādā Šveicē, bet dzīvo citā dalībvalstī, izvēlas iesaistīties apdrošināšanā dzīvesvietas valstī. Šis ieraksts nodrošina, ka šādos gadījumos piemēro 19. pantu Regulā Nr. 883/2004, tātad attiecīgā persona, uzturoties Šveicē (kas nav finansiāli kompetentā dalībvalsts), saņem vajadzīgo medicīnisko aprūpi.

Ieraksta formulējums ir papildināts, iekļaujot arī ģimenes locekļus.

Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma 4. un 6. ieraksts vairs nav aktuāls, jo šos gadījumus reglamentē 18. pants un 27. panta 2. punkts Regulā Nr. 883/2004.

Šā pielikuma 6. ieraksts atbilst Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma pašreizējam 5. ierakstam Saskaņā ar 62. panta 1. punktu jaunajā īstenošanas Regulā Nr. 987/2009 tajā paredzēts, ka kompetentā iestāde atmaksā Šveices iestādei, kas piešķīrusi pabalstus, šīs iestādes grāmatvedībā uzrādīto faktisko summu. Tas attiecas arī uz pabalstiem, ko Šveicē saņem personas, kuras saskaņā ar XI pielikuma 3. ieraksta a) apakšpunktu ir izvēlējušās iesaistīties apdrošināšanā savā dzīvesvietas valstī.

Šā pielikuma 7. ieraksts atbilst Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma pašreizējam 7. ierakstam, un Šveice ierosina saglabāt šo Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma 7. ierakstu par slimības pabalstiem naudā.

Apdrošināšana, lai saņemtu slimības pabalstus naudā, Šveicē ir brīvprātīga. Šajā papildu apdrošināšanas shēmā var iesaistīties ikviens, kas Šveicē ir apdrošinājies, lai saņemtu slimības pabalstus natūrā.

Apdrošinātās personas jebkurā laikā var brīvi mainīt apdrošināšanas sabiedrību. Šādos gadījumos jaunajam apdrošinātājam ir atļauts neattiecināt apdrošināšanu uz riskiem un slimībām, kas ir pastāvējušas, pirms persona ir mainījusi apdrošināšanas sabiedrību.

Tomēr, ja attiecīgajai personai ir nācies mainīt apdrošinātāju tāpēc, ka šī persona ir sākusi strādāt jaunā darbavietā vai pārcēlusies uz vietu, kur iepriekšējais apdrošinātājs nedarbojas, jaunajam apdrošinātājam šī persona jāpieņem, nenosakot nekādus papildu ierobežojumus. Tādos gadījumos iepriekšējam apdrošinātājam jāizdod apliecinājums, ka apdrošināšanas iestādes maiņa nav bijusi brīvprātīga. Šis dokuments, kura derīguma termiņš ir trīs mēneši, jaunajam apdrošinātājam ir saistošs. Kamēr iepriekšējais apdrošinātājs nav nodevis šo apliecinājumu apdrošinātajai personai, tas joprojām atbild par visiem naudas pabalstiem, ko nesedz jaunais apdrošinātājs.

Ja persona iepriekš ir bijusi apdrošināta kādā ES dalībvalsts apdrošināšanas iestādē, tā nevar iegūt apliecinājumu, ka ir izpildīti nosacījumi, lai jaunais apdrošinātājs šo personu uzņemtu bez ierobežojumiem. Lai aizsargātu šādas personas, šajos gadījumos ņem vērā iepriekšējos veselības apdrošināšanas periodus citās dalībvalstīs un nepiemēro nosacījumu par apdrošināšanas seguma neattiecināšanu uz iepriekš pastāvējušām slimībām un riskiem. Tāpat kā Šveicē apdrošināšanas iestādes maiņa jāveic trīs mēnešos.

Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma 8. punkts Regulas Nr. 883/2004 XI pielikumā nav iekļauts. Šveicē invaliditātes apdrošināšanas segums ir atkarīgs no dzīvesvietas vai ienesīgas darbības Šveicē. Personas, kas dzīvo ārpus Šveices (piemēram, pierobežas darba ņēmēji) un slimības vai negadījuma dēļ pārtrauc ienesīgo darbību, vairs nav apdrošinātas un nevar veikt iemaksas. Ja šīs personas ir strādājušas Šveicē mazāk nekā gadu, tām nav tiesību saņemt invaliditātes pensiju, jo tās neatbilst nosacījumam par minimālo iemaksu periodu. Līdz 2007. gada beigām minimālais iemaksu periods bija tikai viens gads. Lai bijušie pierobežas darba ņēmēji varētu izpildīt šo minimālo iemaksu periodu, saskaņā ar VI pielikuma 8. ierakstu viņiem ir pienākums veikt iemaksas Šveices pensiju apdrošināšanas shēmā vienu gadu no darba nespējas sākuma, ja uz viņiem sakarā ar jaunas darbības sākšanu neattiecas citas dalībvalsts tiesību akti.

No 2008. gada 1. janvāra minimālais iemaksu periods Šveices invaliditātes pensiju saņemšanai ir palielināts līdz trim gadiem. Pašlaik šis ieraksts ir lieks — personas apdrošināšana, liekot šai personai veikt iemaksas, vairs nav pamatota, jo daudzos gadījumos šis papildu gads neietekmētu tiesības uz pensiju, turklāt tas ir pretrunā Regulas Nr. 883/2004 II pielikuma noteikumiem par kompetenci.

Šā pielikuma 8. ieraksts atbilst Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma 9. ierakstam, un tā pamatojums ir šāds: saskaņā ar Šveices invaliditātes apdrošināšanas tiesību aktiem rehabilitācijas pasākumus var izmantot tikai apdrošinātās personas. Apdrošināšanas segums ir atkarīgs no dzīvesvietas vai ienesīgas darbības Šveicē. Personas, kas dzīvo ārpus Šveices (piemēram, pierobežas darba ņēmēji) un slimības vai negadījuma dēļ pārtrauc ienesīgo darbību, vairs nav apdrošinātas. Ieraksts XI pielikumā tomēr ļauj šīm personām izmantot rehabilitācijas pasākumus, lai arī Šveice vairs nav kompetentā valsts. Tas attiecas galvenokārt uz profesionālās kvalifikācijas iegūšanas pasākumiem, lai nodrošinātu attiecīgās personas reintegrāciju darba vidē. Tālākapdrošināšana rehabilitācijas pasākumu laikā var attiecīgajai personai dot iespēju vajadzības gadījumā izpildīt invaliditātes pensijas saņemšanai vajadzīgo minimālo iemaksu periodu.

Pastāvošais ieraksts ir grozīts, jo jāprecizē situācijas, kurās šo noteikumu piemēro. Tas aptvers vienīgi periodu uzreiz pēc nodarbinātības izbeigšanas Šveicē, tāpēc ierakstā ir iekļauta frāze “ līdz invaliditātes pensijas saņemšanai ”, lai norādītu, ka pensionāriem nav tiesību saņemt šos pabalstus.

Attiecībā uz Regulas Nr. 987/2009 piemērošanu ar Šveici saistītajiem ierakstiem pielikumos ir šāds pamatojums:

- Regulas Nr. 987/2009 1. pielikumā (“..divpusējo nolīgumu piemērošanas noteikumi..”) ir iekļauti divpusējie nolīgumi ar Franciju un Itāliju, ar kuriem nosaka īpašas veselības aprūpes pabalstu atlīdzināšanas procedūras,

- Regulas Nr. 987/2009 3. un 5. pielikumā ar Šveici saistītu ierakstu nav.

B IEDAĻA. TIESĪBU AKTI, KO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ŅEM VĒRĀ

Šajā iedaļā iekļauts Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai jaunais lēmumu kopums.

C IEDAĻA. TIESĪBU AKTI, KO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES PIEŅEM ZINĀŠANAI

Šajā iedaļā iekļauts Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai pieņemto ieteikumu kopums.

PROTOKOLS

Nolīguma II pielikuma Protokolā aplūkoti trīs jautājumi.

Pirmkārt, punkts par tādu darba ņēmēju bezdarba apdrošināšanu , kuru uzturēšanās atļauju derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu, ir atjaunināts attiecībā uz EU 8 un EU 2 valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem turpina attiekties pašreizējā atmaksas sistēma. Šo atmaksas sistēmu EU 8 valstu valstspiederīgajiem piemēro līdz 2011. gada 30. aprīlim (sk. ES un Šveices Nolīguma II pielikuma Protokola pašreizējo 4. punktu), bet EU 2 valstu valstspiederīgajiem līdz 2016. gada 31. maijam (attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas dalību sk. ES un Šveices Nolīguma II pielikuma Protokola 5. punktu).

Otrkārt, Šveices pabalstus bezpalīdzīgām personām (1959. gada 19. jūnija Federālais invaliditātes apdrošināšanas likums ( LAI ) un 1946. gada 20. decembra Federālais likums par vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām ( LAVS ), kas grozīts 1999. gada 8. oktobrī) nevar iekļaut Regulas Nr. 883/2004 X pielikumā, jo tie neatbilst Regulā Nr. 647/2005 izklāstītajiem stingrākajiem nosacījumiem. Tomēr, ņemot vērā, ka vairākus gadus pirms Regulas Nr. 647/2005 stāšanās spēkā ir panākta vienošanās par šā pabalsta iekļaušanu Regulas Nr. 1408/71 II.a pielikumā, ņemot vērā, ka attiecībā uz šo pabalstu Šveice pieprasa saglabāt status quo (pamatojoties uz apstākli, ka Nolīgums pēc būtības ir statisks), un ņemot vērā, ka Šveice kopumā piekrīt stingrākajiem nosacījumiem attiecībā uz Regulas Nr. 883/2004 X pielikumu, noteikums par šā pabalsta neeksportējamību ir iekļauts atsevišķā šā nolīguma Protokola punktā.

Treškārt, no 2007. gada 31. maija, t. i., piecus gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā, vairs nepiemēro pārejas noteikumus, kas attiecas uz ierakstu par vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijām saskaņā ar arodnodrošinājuma pabalstu plāniem . Tomēr šie noteikumi var attiekties uz vēsturiskiem gadījumiem (personām, kas pametušas Šveici pirms 2007. gada 31. maija, bet pabalstu vēl nav pieprasījušas), tāpēc šis ieraksts ir saglabāts.

Šajā kontekstā 3. panta 1. punkts ir pielāgots (“ dažu dalībvalstu valstspiederīgie”), jo pārejas pasākumus, kas attiecas uz tādu darba ņēmēju bezdarba apdrošināšanu, kuru uzturēšanās atļauju derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu, piemēro vienīgi EU 8 un EU 2 valstu valstspiederīgajiem ; sk. Nolīgumam pievienotos paplašināšanās protokolus: 2004. gada 26. oktobra protokolu (OV L 89, 28.3.2006., 30. lpp.) un 2008. gada 27. maija protokolu (OV L 124, 20.5.2009., 53. lpp.).

Turklāt 3. panta 1. punkts ir pielāgots, tā beigās iekļaujot atsauci uz Protokolu, t. i., uz šeit jau minētajiem Protokola punktiem, kuri attiecas uz Šveices pabalstiem bezpalīdzīgām personām un pabalstiem saskaņā ar arodnodrošinājuma pabalstu plāniem.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

5. PAPILDU INFORMĀCIJA

Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai jau ir konsultējusies ar dalībvalstīm.

2010/0187 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas attiecībā uz II pielikuma par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju aizstāšanu Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes un attiecībā uz Nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmumu 2002/309/EK, Euratom par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju[1] un jo īpaši tā 2. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1. Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “Nolīgums”) stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

2. Nolīguma 18. pants paredz, ka Apvienotā komiteja ar lēmumu var pieņemt Nolīguma grozījumus, inter alia , grozījumus Nolīguma II pielikumā par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju.

3. Lai nodrošinātu ES tiesību aktu saskaņotu un pareizu piemērošanu un izvairītos no administratīviem un iespējamiem juridiskiem sarežģījumiem, Nolīguma II pielikums jāgroza, iekļaujot jaunus ES tiesību aktus, kas Nolīgumā pašlaik nav minēti.

4. Skaidrības un lietderības nolūkā II pielikums un tam pievienotais protokols būtu jākodificē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1 . pants

Nostāja, kas attiecībā uz II pielikuma par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju aizstāšanu Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 14. pantu 1999. gada 21. jūnija Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, pamatojas uz Apvienotās komitejas lēmuma projektu, kas pievienots šā lēmuma A pielikumā.

2. pants

Šā lēmuma B pielikumā pievienotais paziņojums ir apstiprināts, un Eiropas Savienības vārdā to sniedz Apvienotajā komitejā, kad tā pieņem 1. pantā minēto lēmumu .

3. pants

Apvienotās komitejas lēmumu un 2. pantā minēto paziņojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A PIELIKUMS

Projekts

ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS PAR PERSONU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS LĒMUMS Nr. …/2010

(2010. gada ……..),

ar ko aizstāj II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “Nolīgums”) un jo īpaši tā 18. pantu,

tā kā:

(1) Nolīgums tika parakstīts 1999. gada 21. jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2) Nolīguma II pielikumā par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju jaunākie grozījumi tika izdarīti ar 2006. gada 6. jūlija Lēmumu Nr. 1/2006, un tagad tas būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības jaunos tiesību aktus, kas šajā laikā stājušies spēkā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un šīs regulas īstenošanai pieņemtos pasākumus.

(3) Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 ir aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 883/2004.

(4) Skaidrības un lietderības nolūkā II pielikums un tam pievienotais protokols būtu jākonsolidē juridiski saistošā versijā.

(5) Nolīguma II pielikums būtu regulāri jāatjaunina, ievērojot attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu attīstību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir sagatavots angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

3. pants

Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 20... gada…. ……..

Apvienotās komitejas vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

“ II pielikums

Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija

1. pants

1. Attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka tās savā starpā piemēro Eiropas Savienības tiesību aktus, uz kuriem dotas atsauces un kuros izdarīti grozījumi šā pielikuma A iedaļā, vai minētajiem tiesību aktiem līdzvērtīgus noteikumus.

2. Šā pielikuma A iedaļā minētajos tiesību aktos lietoto terminu “dalībvalsts(-is)” saprot tādējādi, ka papildus valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības attiecīgie tiesību akti, tajā ir ietverta arī Šveice.

2. pants

1. Piemērojot šā pielikuma noteikumus, līgumslēdzējas puses pienācīgi ņem vērā šā pielikuma B iedaļā minētos Eiropas Savienības tiesību aktus.

2. Piemērojot šā pielikuma noteikumus, līgumslēdzējas puses pieņem zināšanai šā pielikuma C iedaļā minētos Eiropas Savienības tiesību aktus.

3. pants

1. Šim pielikumam pievienotajā protokolā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz pārejas pasākumiem, kas attiecas uz tādu dažu ES dalībvalstu valstspiederīgo bezdarba apdrošināšanu, kuru uzturēšanās atļaujas Šveicē ir derīgas mazāk nekā vienu gadu, attiecībā uz Šveices pabalstiem bezpalīdzīgām personām un attiecībā uz vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijām saskaņā ar arodnodrošinājuma pabalstu plāniem.

2. Protokols ir šā pielikuma neatņemama sastāvdaļa.

A IEDAĻA. TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM DOTAS ATSAUCES

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu[2] (OV L 166, 30.4.2004.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 988/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un ar ko nosaka tās pielikumu saturu[3].

Saskaņā ar šo nolīgumu Regulu (EK) Nr. 883/2004 pielāgo šādi:

a) Regulas I pielikuma I iedaļā pievieno šādu tekstu.

“ Šveice

Kantonu tiesību akti, kas attiecas uz uztura maksājumu avansiem, pamatojoties uz Federālā civillikuma 131. panta 2. punktu un 293. panta 2. punktu.”;

b) Regulas I pielikuma II iedaļā pievieno šādu tekstu.

“ Šveice

Bērna piedzimšanas un adopcijas pabalsti saskaņā ar attiecīgajiem kantonu tiesību aktiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktu Federālajā likumā par ģimenes pabalstiem.”;

c) Regulas II pielikumā pievieno šādu tekstu.

“ Vācija un Šveice

a) 1964. gada 25. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencija, kas grozīta ar 1975. gada 9. septembra 1. papildkonvenciju un 1989. gada 2. marta 2. papildkonvenciju:

i) Nobeiguma protokola 9.b panta 1. punkta 1.–4. teikums (Vācijas Bīzingenas eksklāva iedzīvotājiem piemērojamie tiesību akti un tiesības uz slimības pabalstiem natūrā);

ii) Nobeiguma protokola 9.e panta 1.b punkta 1., 2. un 4. teikums (piekļuve Vācijas slimības brīvprātīgās apdrošināšanas shēmai, atgriežoties Vācijā);

b) 1982. gada 20. oktobra Bezdarba apdrošināšanas konvencija, kas grozīta ar 1992. gada 22. decembra Papildprotokolu:

i) 8. panta 5. punkts; Vācija (Bīzingenas apgabals) iemaksā summu, kas ir līdzvērtīga Šveices tiesību aktos noteiktajām kantonu iemaksām, lai darba ņēmējiem, uz kuriem šis pants attiecas, segtu nodarbinātības veicināšanas pasākumu faktisko vietu izmaksas.

Spānija un Šveice

Nobeiguma protokola 17. punkts 1969. gada 13. oktobra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1982. gada 11. jūnija Papildkonvenciju; saskaņā ar šo punktu personas, kas ir apdrošinātas saskaņā ar Spānijas shēmu, ir atbrīvotas no prasības iesaistīties Šveices slimības apdrošināšanas shēmā.

Itālija un Šveice

9. panta 1. punkts 1962. gada 14. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1963. gada 18. decembra 1. papildkonvenciju, 1969. gada 4. jūlija Papildnolīgumu, 1974. gada 25. februāra Papildprotokolu un 1980. gada 2. aprīļa 2. Papildnolīgumu.”

d) Regulas IV pielikumā pievieno šādu tekstu.

“ Šveice ”

e) Regulas VIII pielikuma 1. daļā pievieno šādu tekstu.

“ Šveice

Visi pieprasījumi, kas attiecas uz vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijām saskaņā ar pamatshēmu (Federālais likums par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu un Federālais likums par invaliditātes apdrošināšanu) un tiesību aktos paredzētajām vecuma pensijām saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

f) Regulas VIII pielikuma 2. daļā pievieno šādu tekstu.

“ Šveice

Vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

g) Regulas IX pielikuma II daļā pievieno šādu tekstu.

“ Šveice

Apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

h) Regulas X pielikumā pievieno šādu tekstu.

“1. Papildu pabalsti (1965. gada 19. marta Federālais likums par papildu pabalstiem) un kantonu tiesību aktos paredzēti līdzīgi pabalsti.

2. Invaliditātes apdrošināšanas pensijas grūtībās nonākušām personām (28. panta 1.a apakšpunkts 1959. gada 19. jūnija Federālajā invaliditātes apdrošināšanas likumā, kas grozīts 1994. gada 7. oktobrī).

3. Kantonu tiesību aktos paredzēti jaukti no iemaksām neatkarīgi bezdarba pabalsti.

4. No iemaksām neatkarīgas ārkārtas pensijas invalīdiem (1959. gada 19. jūnija Federālā invaliditātes apdrošināšanas likuma 39. pants), uz kuriem pirms darba nespējas rašanās nav attiekušies Šveices tiesību akti, pamatojoties uz šo personu darbību nodarbinātu vai pašnodarbinātu personu statusā.”;

i) Regulas XI pielikumā pievieno šādu tekstu.

“ Šveice

1. Personām, kas dzīvo ārpus Šveices un ir to pārējo valstu valstspiederīgie, uz kurām attiecas šis nolīgums, kā arī bēgļiem un bezvalstniekiem, kas dzīvo šo valstu teritorijā, ja šīs personas iesaistās brīvprātīgās apdrošināšanas shēmā vēlākais vienu gadu no dienas, kad uz tām vairs neattiecas apdrošināšana saskaņā ar vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu, un iepriekš ir bijušas nepārtraukti apdrošinātas vismaz piecus gadus, piemēro Federālā likuma par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu 2. pantu un Federālā likuma par invaliditātes apdrošināšanu 1. pantu, kas reglamentē to Šveices valstspiederīgo, kuri dzīvo ārpus teritorijas, uz kuru attiecas šis nolīgums, brīvprātīgo apdrošināšanu šajās apdrošināšanas nozarēs.

2. Ikvienai personai, kura vairs nav apdrošināta saskaņā ar Šveices vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu un iepriekš ir bijusi nepārtraukti apdrošināta vismaz piecus gadus, ar darba devēja piekrišanu ir tiesības uz tālākapdrošināšanu, ja šo personu nodarbina Šveices darba devējs valstī, uz kuru šis nolīgums neattiecas, un šī persona ir iesniegusi attiecīgu pieteikumu sešos mēnešos no dienas, kad beigusies apdrošināšana.

3. Obligātā apdrošināšana saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu un iespējamie atbrīvojumi.

a) Šveices tiesību normas, kas reglamentē obligāto slimības apdrošināšanu, piemēro šādām personām, kuras nedzīvo Šveicē:

i) personām, uz kurām saskaņā ar Regulas II sadaļu attiecas Šveices tiesību normas;

ii) personām, kuru pabalstu izmaksas saskaņā ar Regulas 24., 25. un 26. pantu sedz Šveice;

iii) personām, kas saņem Šveices bezdarba apdrošināšanas pabalstus;

iv) šā apakšpunkta i) un iii) daļā minēto personu ģimenes locekļiem, kā arī tādu nodarbinātu un pašnodarbinātu personu ģimenes locekļiem, kuras dzīvo Šveicē un ir apdrošinātas saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu, ja šie ģimenes locekļi nedzīvo kādā no šīm valstīm: Dānijā, Spānijā, Ungārijā, Portugālē, Zviedrijā vai Apvienotajā Karalistē;

v) šā apakšpunkta ii) daļā minēto personu ģimenes locekļiem, kā arī tādu pensionāru ģimenes locekļiem, kas dzīvo Šveicē un ir apdrošināti saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu, ja šie ģimenes locekļi nedzīvo kādā no šīm valstīm: Dānijā, Portugālē, Zviedrijā vai Apvienotajā Karalistē.

Par ģimenes locekļiem uzskata personas, kas atbilst ģimenes locekļu definīcijai dzīvesvietas valsts tiesību aktos;

b) šā punkta a) apakšpunktā minētās personas pēc to pieprasījuma var atbrīvot no obligātās apdrošināšanas, ja šīs personas dzīvo kādā no šīm valstīm un var pierādīt, ka tām ir tiesības uz apdrošināšanas segumu slimības gadījumā: Vācijā, Francijā, Itālijā, Austrijā un — attiecībā uz a) apakšpunkta iv) un v) daļā minētajām personām — Somijā, un — attiecībā uz a) apakšpunkta ii) daļā minētajām personām — Portugālē.

Šis pieprasījums

aa) jāiesniedz trīs mēnešos no dienas, kad stājas spēkā obligātā apdrošināšana Šveicē; ja pamatotos gadījumos pieprasījumu iesniedz pēc šā termiņa, atbrīvojums stājas spēkā no obligātās apdrošināšanas sākuma dienas;

bb) attiecas uz visiem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo tajā pašā valstī.

4. Ja uz personām, uz kurām saskaņā ar Regulas II sadaļu attiecas Šveices tiesību normas, slimības apdrošināšanas gadījumā piemērojot 3. punkta b) apakšpunktu, attiecas kādas citas šā nolīguma valsts tiesību normas, izmaksas par pabalstiem natūrā attiecībā uz negadījumiem ārpus darba savā starpā vienādi sadala Šveices apdrošinātājs, kas veic negadījumu darbā un ārpus darba un arodslimību apdrošināšanu, un kompetentā slimības apdrošināšanas iestāde, ja personai ir tiesības uz pabalstiem natūrā no abām iestādēm. Šveices apdrošinātājs, kas veic negadījumu darbā un ārpus darba un arodslimību apdrošināšanu, sedz visas ar negadījumiem darbā, negadījumiem ceļā uz darbu un arodslimībām saistītās izmaksas arī tad, ja personai ir tiesības uz dzīvesvietas valsts slimības apdrošināšanas iestādes pabalstiem.

5. Regulas 19. pantā paredzētās priekšrocības var izmantot personas, kas strādā Šveicē, bet tur nedzīvo, un kam saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu ir tiesību aktos paredzēts apdrošināšanas segums dzīvesvietas valstī, kā arī šo personu ģimenes locekļi, uzturoties Šveicē.

6. Piemērojot Regulas 18., 19., 20. un 27. pantu Šveicē, visas rēķinos uzrādītās izmaksas sedz kompetentais apdrošinātājs.

7. Dienas naudas apdrošināšanas periodus, kas uzkrāti saskaņā ar kādas citas šā nolīguma valsts apdrošināšanas shēmu, ņem vērā, lai samazinātu vai atceltu iespējamus dienas naudas apdrošināšanas ierobežojumus maternitātes vai slimības gadījumā, ja attiecīgā persona trīs mēnešos no dienas, kad tā vairs nav apdrošināta citā valstī, apdrošinās pie Šveices apdrošinātāja.

8. Ja persona, kas Šveicē ir strādājusi algotu darbu vai bijusi pašnodarbināta un apmierinājusi savas vitālās vajadzības, negadījuma vai slimības dēļ bijusi spiesta pārtraukt attiecīgo darbību un uz to vairs neattiecas Šveices tiesību akti par invaliditātes apdrošināšanu, uzskata, ka šai personai ir invaliditātes apdrošināšana, kas dod tai tiesības līdz invaliditātes pensijas saņemšanai izmantot rehabilitācijas pasākumus, kā arī šo pasākumu izmantošanas laikā, ja šī persona nav sākusi jaunu darbību ārpus Šveices.”

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009 , ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu[4].

Saskaņā ar šo nolīgumu Regulu (EK) Nr. 987/2009 pielāgo šādi:

a) Regulas 1. pielikumā pievieno šādu tekstu.

“Šveices un Francijas 2004. gada 26. oktobra nolīgums, ar ko nosaka īpašas veselības aprūpes pabalstu atlīdzināšanas procedūras;

Šveices un Itālijas 2005. gada 17. novembra nolīgums, ar ko nosaka īpašas veselības aprūpes pabalstu atlīdzināšanas procedūras”.

3. Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 592/2008[5] un kuru piemēro gadījumos, kad Regulās (EK) Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 ir dotas atsauces uz šo regulu, kā arī attiecībā uz vēsturiskiem gadījumiem.

4. Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72 , ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2009. gada 9. februāra Regulu (EK) Nr. 120/2009[6] un kuru piemēro gadījumos, kad Regulās (EK) Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 ir dotas atsauces uz šo regulu, kā arī attiecībā uz vēsturiskiem gadījumiem.

5. 398 L 49 Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīva 98/49/EK [7] par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā.

B IEDAĻA. TIESĪBU AKTI, KO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ŅEM VĒRĀ

1. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. A1 par dialoga un saskaņošanas procedūras izveidošanu jautājumos par dokumentu derīgumu, piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 paredzēto pabalstu sniegšanu[8].

2. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. A2 par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu par tiesību aktiem, ko piemēro darbā ārpus kompetentās valsts uz laiku norīkotiem darba ņēmējiem un personām, kuras veic darbību pašnodarbinātas personas statusā[9].

3. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 17. decembra Lēmums Nr. A3 par uzkrāto nepārtraukto darbā norīkošanas periodu summēšanu saskaņā ar Regulām Nr. 1408/71 un Nr. 883/2004[10].

4. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. E1 par praktiskiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. pantā minētās datu elektroniskās apmaiņas pārejas periodu[11].

5. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. F1 par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu attiecībā uz prioritāriem tiesību aktiem, ko piemēro gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas[12].

6. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. H1 par pamatu pārejai no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par to, kā piemērot sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus[13].

7. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. H2 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas Datu apstrādes tehniskās komisijas darba metodēm un sastāvu[14].

8. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 15. oktobra Lēmums Nr. H3 par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 90. pantā[15] .

9. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 22. decembra Lēmums Nr. H4 par Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Revīzijas padomes sastāvu un darba metodēm[16].

10. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2010. gada 18. marta Lēmums Nr. H5 par sadarbību krāpšanas gadījumu un kļūdu novēršanā saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu[17].

11. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. P1 par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 50. panta 4. punktu, 58. pantu un 87. panta 5. punktu attiecībā uz invaliditātes pensiju, vecuma pensiju un apgādnieka zaudējuma pabalstu[18].

12. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. S1 par Eiropas veselības apdrošināšanas karti[19].

13. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. S2 par Eiropas veselības apdrošināšanas kartes tehnisko specifikāciju[20].

14. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. S3, ar ko nosaka pabalstus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punkts un 27. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) daļas 3. punkts[21].

15. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 2. oktobra Lēmums Nr. S4 par atmaksāšanas procedūrām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. un 41. panta īstenošanai[22].

16. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 2. oktobra Lēmums Nr. S5 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta va) punktā paredzētā jēdziena “pabalsti natūrā” interpretāciju, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 17., 19., 20., 22. pantu, 24. panta 1. punktu, 25., 26. pantu, 27. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 28., 34. pantu un 36. panta 1. un 2. punktu izmaksā slimības vai maternitātes gadījumā, un par to summu aprēķināšanu, kas jāatmaksā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 62., 63. un 64. pantu[23].

17. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 22. decembra Lēmums Nr. S6 par reģistrēšanos dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 24. pantu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 64. panta 4. punktā paredzēto sarakstu izveidi[24].

18. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 22. decembra Lēmums Nr. S7 par pāreju no Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par atlīdzināšanas procedūru piemērošanu[25].

19. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. U1 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 54. panta 3. punktu saistībā ar bezdarbnieka pabalstu palielināšanu par apgādībā esošiem ģimenes locekļiem[26].

20. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. U2 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 2. punkta darbības jomu attiecībā uz tādu pilnīgu bezdarbnieku tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstus, kuri nav pierobežas darba ņēmēji, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts[27].

21. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. U3 par jēdziena “daļējs bezdarbs” piemērošanas jomu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 1. punktā minētajiem bezdarbniekiem[28].

C IEDAĻA. TIESĪBU AKTI, KO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES PIEŅEM ZINĀŠANAI

1. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Ieteikums Nr. U1 par tiesību aktiem, kas piemērojami bezdarbniekiem, kuri iesaistās nepilnas slodzes profesionālās vai aroda darbībās dalībvalstī, kas nav šo personu dzīvesvietas valsts[29].

2. Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Ieteikums Nr. U2 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu bezdarbniekiem, kuri pavada dzīvesbiedru vai partneri, kurš veic profesionālo vai aroda darbību dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts[30].

Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos II pielikuma Protokols

I. Apdrošināšana bezdarba gadījumā

Darba ņēmējiem, kas ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas valstspiederīgie, līdz 2011. gada 30. aprīlim un darba ņēmējiem, kuri ir Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas valstspiederīgie, līdz 2016. gada 31. maijam piemēro šādu režīmu.

1. Attiecībā uz tādu darba ņēmēju apdrošināšanu bezdarba gadījumā, kuru uzturēšanās atļauju derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu, piemēro šādus noteikumus.

1.1. Tiesības saņemt bezdarba apdrošināšanas pabalstu saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem ir tikai darba ņēmējiem, kas Šveicē ir veikuši iemaksas par minimālo iemaksu periodu[31], kā noteikts Federālajā likumā par obligāto bezdarba apdrošināšanu un maksātnespējas apdrošināšanu ( Loi fédérale sur l'assurance-chômage obligatoire et l'indemnité en cas d'insolvabilité — LACI ), un atbilst pārējiem bezdarba pabalsta saņemšanas nosacījumiem.

1.2. Daļu no to darba ņēmēju obligātajām iemaksām, kuru iemaksu veikšanas periods ir pārāk īss, lai saskaņā ar 1.1. apakšpunktu dotu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Šveicē, saskaņā ar 1.3. apakšpunkta noteikumiem atmaksā šo darba ņēmēju izcelsmes valstīm viņu pabalstu izmaksu segšanai pilnīga bezdarba gadījumā; līdz ar to pilnīga bezdarba gadījumā Šveicē šiem darba ņēmējiem nav tiesību saņemt pabalstu. Tomēr viņiem ir tiesības uz pabalstiem sakarā ar sliktiem laika apstākļiem vai darba devēja maksātnespēju. Pabalstus pilnīga bezdarba gadījumā maksā izcelsmes valsts, ja attiecīgie darba ņēmēji aktīvi meklē darbu. Šveicē uzkrātos apdrošināšanas periodus ņem vērā tā, it kā tie būtu uzkrāti izcelsmes valstī.

1.3. Šā punkta 1.2. apakšpunktā minēto darba ņēmēju obligāto iemaksu daļu atmaksā katru gadu šādā kārtībā:

a) šo darba ņēmēju veikto iemaksu kopējo summu sadalījumā pa valstīm aprēķina, pamatojoties uz gadā nodarbināto darba ņēmēju skaitu un par katru darba ņēmēju veikto iemaksu vidējo apmēru gadā (ņem vērā darba devēja un darba ņēmēja iemaksas);

b) šādi aprēķinātās summas daļu, kas ir procentuāla visu 1.2. apakšpunktā minēto pabalstu daļa un atbilst relatīvajai bezdarba pabalstu daļai, atmaksā darba ņēmēju izcelsmes valstij, bet daļu atstāj Šveicē kā rezervi turpmākajiem pabalstiem[32];

c) Šveice katru gadu sagatavo paziņojumu par atmaksātajām iemaksām. Pēc izcelsmes valstu pieprasījuma tajā norāda aprēķinu pamatojumu un atmaksātās summas. Izcelsmes valstis katru gadu informē Šveici par 1.2. apakšpunktā minēto bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaitu.

2. Ja dalībvalstij, uz kuru attiecas šis režīms, rodas ar iemaksu atmaksas izbeigšanu saistīti sarežģījumi vai Šveicei rodas ar iemaksu periodu summēšanu saistīti sarežģījumi, līgumslēdzējas puses var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā.

II. Pabalsti bezpalīdzīgām personām

Pabalstus bezpalīdzīgām personām, ko piešķir saskaņā ar Šveices 1959. gada 19. jūnija Federālo invaliditātes apdrošināšanas likumu ( LAI ) un 1946. gada 20. decembra Federālo likumu par vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām ( LAVS ), kas grozīts 1999. gada 8. oktobrī, piešķir tikai tad, ja attiecīgā persona dzīvo Šveicē.

III. Vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas saskaņā ar arodnodrošinājuma pabalstu plāniem

Neatkarīgi no 10. panta 2. punkta Padomes Regulā (EEK) Nr. 1408/71 nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kuras gatavojas pamest Šveici uz visiem laikiem un uz kurām saskaņā ar Regulas II sadaļu vairs neattieksies Šveices tiesību akti, pēc viņu pieprasījuma izmaksā pabalstus, kas tām pienākas saskaņā ar 1993. gada 17. decembra Federālo likumu par arodnodrošinājuma plānu vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai neierobežotu maiņu ( Loi fédérale sur le libre passage dans la prévoyance professionnelle vieillesse, survivants et invalidité ), ja šīs personas pamet Šveici piecos gados no šā nolīguma stāšanās spēkā.”

B PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

par Deklarāciju par Šveices dalību komitejās

Deklarācijas par Šveices dalību komitejās (OV L 114, 30.4.2002., 72. lpp.) otro ievilkumu “Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvā komisija” turpmāk uzskata par norādi uz Administratīvo komisiju sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijai, kas izveidota ar 71. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004.

[1] OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.

[2] OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

[3] OV L 284, 30.10.2009., 43. lpp.

[4] OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

[5] OV L 177, 4.7.2008.,1. lpp.

[6] OV L 39, 10.2.2009., 29. lpp.

[7] OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp.

[8] OV C 106, 24.4.2010., 1. lpp.

[9] OV C 106, 24.4.2010., 5. lpp.

[10] OV C …, … lpp.

[11] OV C 106, 24.4.2010., 9. lpp.

[12] OV C 106, 24.4.2010., 11. lpp.

[13] OV C 106, 24.4.2010., 13. lpp.

[14] OV C 106, 24.4.2010., 17. lpp.

[15] OV C 106, 24.4.2010., 56. lpp.

[16] OV C 107, 27.4.2010., 3. . lpp.

[17] OV C …, ….lpp.

[18] OV C 106, 24.4.2010., 21. lpp.

[19] OV C 106, 24.4.2010., 23. lpp.

[20] OV C 106, 24.4.2010., 26. lpp.

[21] OV C 106, 24.4.2010., 40. lpp.

[22] OV C 106, 24.4.2010., 52. lpp.

[23] OV C 106, 24.4.2010., 54. lpp.

[24] OV C 107, 27.4.2010., 6. lpp.

[25] OV C 107, 27.4.2010., 8. lpp.

[26] OV C 106, 24.4.2010., 42. lpp.

[27] OV C 106, 24.4.2010., 43. lpp.

[28] OV C 106, 24.4.2010., 45. lpp.

[29] OV C 106, 24.4.2010., 49. lpp.

[30] OV C 106, 24.4.2010., 51. lpp.

[31] Pašlaik 12 mēneši.

[32] Atmaksātās iemaksas darbiniekiem, kas izmanto tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstus Šveicē pēc tam, kad divos gados vismaz 12 mēnešus ir veikuši iemaksas (vairākos uzturēšanās periodos).