[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 11.6.2010

COM(2010)306 galīgā redakcija

2010/0167 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA (ES) Nr. […]/2010

(…),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 53/2010 attiecībā uz mencas, sarkanasaru un zilās tunzivs zvejas iespējām un izslēdz konkrētas kuģu grupas no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Regulā (ES) Nr. 53/200[1] 2010. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un — attiecībā uz ES kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti.

Gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā NAFO pieņēma lēmumu pēc vairāk nekā 10 gadus ilga moratorija atsākt darbības mencas zvejniecībā NAFO 3M zonā un sarkanasaru zvejniecībā NAFO 3LN zonā un pieņēma stingrus noteikumus par piezveju. Ir skaidri jānosaka, ka NAFO pārvaldības apgabalā piemērojamais vispārējais noteikums par piezveju nozīmē, ka piezvejas var iegūt tikai tās dalībvalstis, kurām ir iedalīta kvota konkrētas sugas zvejai konkrētā apgabalā.

Pamatojoties uz lēmumiem, ko Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija ( ICCAT ) pieņēmusi gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā, minētās regulas ID pielikumā ir noteikta tālu migrējošo sugu KPN un kvotas. ICCAT Atbilstības komitejas īpašajā sanāksmē, kas notika Madridē 2010. gada 24.−26. februārī, tika pārskatītas zilās tunzivs zvejai iedalītās kvotas un samazināta Eiropas Savienības kvota. Tāpēc attiecīgi jāgroza zilās tunzivs kvotas.

Turklāt minētās regulas 15. pantā un IV pielikumā ir noteikts to kuģu maksimālais skaits, kuriem konkrētos reģionos ar konkrētiem nosacījumiem atļauts zvejot zilās tunzivis. Ņemot vērā 5. un 6. pantu Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā[2], ir jālemj par turpmākiem zvejas iespēju ierobežojumiem šajā zvejniecībā un, konkrēti, jānosaka zivju krātiņveida lamatu skaits, zvejas kuģu skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, un tunzivju audzēšanas un nobarošanas kapacitāte katrai dalībvalstij attiecībā uz zilās tunzivs zvejniecību Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Saskaņā ar 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004, Padome, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un ZZTEK ieteikumu, drīkst izslēgt konkrētas kuģu grupas no zvejas piepūles režīma piemērošanas, ja ir pieejami attiecīgi dati par konkrēto kuģu mencas nozveju un izmetumiem, ja mencas nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no katras attiecīgās kuģu grupas gūtās kopējās nozvejas un ja grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem neatbilstīgu administratīvu slogu.

Saskaņā ar ZZTEK ieteikumu Vācijas, Īrijas un Francijas sniegtā informācija par konkrētām kuģu grupām, kas zvejo Ziemeļjūrā, apgabalā uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā, ir pietiekams pierādījums tam, ka šo kuģu grupu gūtās mencas nozvejas, ieskaitot izmetumus, atbilst Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. panta 2. punkta nosacījumiem, un tāpēc tās var izslēgt no minētā zvejas piepūles režīma. Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, ir lietderīgi izslēgt šīs kuģu grupas no Regulā (EK) Nr. 1342/2008 noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas, izdarot grozījumus Regulā (EK) Nr. 754/2009, un koriģēt maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli, kas attiecīgajām dalībvalstīm iedalīta Regulas (ES) Nr. 53/2010 IIa pielikuma I papildinājumā.

Visbeidzot, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 16. panta 3. punktu dalībvalstis 2009. gadā varēja grozīt tām iedalīto zvejas piepūli, pārvietojot zvejas piepūli un kapacitāti starp ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ja bija izpildīti konkrēti nosacījumi. Nīderlande ir iesniegusi informāciju par 2009. gadā veiktiem zvejas piepūles un kapacitātes pārvietojumiem no Ziemeļjūras uz Īrijas jūru, kurus var uzskatīt par atbilstošiem 16. panta 3. punkta nosacījumiem. Tāpēc attiecīgi jāgroza maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle, kas Nīderlandei iedalīta Regulas (ES) Nr. 53/2010 IIa pielikuma I papildinājumā.

Padome tiek aicināta pēc iespējas drīzāk pieņemt šo priekšlikumu, lai zvejnieki varētu plānot darbu šīs zvejas sezonas atlikušajā daļā.

2010/0167 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA (ES) Nr. […]/2010

(…),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 53/2010 attiecībā uz mencas, sarkanasaru un zilās tunzivs zvejas iespējām un izslēdz konkrētas kuģu grupas no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai[3], un jo īpaši tās 11. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Padomes Regulā (ES) Nr. 53/2010[4] 2010. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un — attiecībā uz ES kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti.

(2) Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija ( NAFO ) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā pieņēma lēmumu pēc vairāk nekā desmit gadus ilga moratorija atsākt darbības mencas zvejniecībā NAFO 3M zonā un sarkanasaru zvejniecībā NAFO 3LN zonā. Lai nodrošinātu saskanību ar vispārējiem piezvejas noteikumiem, kurus NAFO pārvaldības apgabalā piemēro saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus[5], ir jāgroza Regulā (ES) Nr. 53/2010 paredzētie piezvejas noteikumi divām zvejniecībām, kurās atkal atsāktas darbības.

(3) Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas ( ICCAT ) Atbilstības komiteja īpašajā sanāksmē, kas notika Madridē 2010. gada 24.−26. februārī, samazināja Eiropas Savienībai iedalīto zilās tunzivs kvotu. Tāpēc šie jaunie noteikumi ir jāiestrādā ES tiesību aktos.

(4) Ņemot vērā 5. panta 5. un 8. punktu un 6. panta 4. punktu Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā[6], ir jānosaka to katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, maksimālais skaits zilo tunzivju krātiņveida lamatu, kuras var atļaut izmantot katra dalībvalsts, katras dalībvalsts zilo tunzivju audzēšanas un nobarošanas maksimālā kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām.

(5) Saistībā ar zvejas iespēju noteikšanu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. pantu Padome, ņemot vērā dalībvalstu sniegto un ZZTEK izvērtēto informāciju, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no minētajā regulā noteiktā zvejas piepūles režīma, ja ir pieejami dati par attiecīgo kuģu mencu nozveju un izmetumiem, ja mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no attiecīgās kuģu grupas kopējās nozvejas un ja grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencas krājumiem neatbilstīgu administratīvu slogu. Vācija sniedza informāciju par mencas nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas Ziemeļjūrā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo saidu, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks. Īrija sniedza informāciju par mencas nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas Īrijas jūrā zvejo Norvēģijas omāru, izmantojot šķirotājrežģi, kas ir līdzīgs Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajam šķirotājrežģim. Francija sniedza informāciju par mencas nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo dziļūdens sugas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 110 mm. Pamatojoties uz šo informāciju, kā to bija izvērtējusi ZZTEK, var secināt, ka šo kuģu grupu gūtā mencu nozveja, ieskaitot izmetumus, nepārsniedz 1,5 % no to kopējās nozvejas. Turklāt, ņemot vērā spēkā esošos kontroles un uzraudzības pasākumus, ar ko nodrošina šo kuģu grupu zvejas darbību uzraudzību un kontroli, un ņemot vērā to, ka šo grupu iekļaušana radītu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem neatbilstīgu administratīvu slogu, ir lietderīgi šīs grupas izslēgt no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļas piemērošanas, tādējādi ļaujot atbilstīgi noteikt zvejas piepūles limitus attiecīgajām dalībvalstīm.

(6) Regulas (EK) Nr. 1342/2008 16. panta 3. punktā dalībvalstīm ir atļauts 2009. gadā grozīt tām iedalīto zvejas piepūli, pārvietojot zvejas piepūli un kapacitāti starp ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Pamatojoties uz Nīderlandes sniegto informāciju par 2009. gadā veiktiem zvejas piepūles un kapacitātes pārvietojumiem no Ziemeļjūras uz Īrijas jūru, ir lietderīgi koriģēt maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli, kas Nīderlandei iedalīta Regulas (ES) Nr. 53/2010 IIa pielikuma I papildinājumā.

(7) Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 53/2010 un Regula (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas[7].

(8) Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un varētu ziņot par nozvejām kalendārajā gadā vai par zvejas piepūli gadā, ko skaita no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim, šai regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas, un tā jāpiemēro attiecīgi no 2010. gada 1. janvāra un 2010. gada 1. februāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 53/2010

Regulu (ES) Nr. 53/2010 groza šādi.

(1) Regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants Zilās tunzivs zvejas kapacitātes un audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1. To ES la ivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

2. To ES piekrastes amatierzvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.

3. To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.

4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo zvejas kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.

5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.

6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.”

(2) Regulas IC pielikumu groza šādi:

i) ierakstu par mencu NAFO 3M zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | NAFO 3M (COD/N3M.) |

Igaunija | 61 | (1) (2) |

Vācija | 247 | (1) |

Latvija | 61 | (1) (2) |

Lietuva | 61 | (1) (2) |

Polija | 209 | (1) (2) |

Spānija | 796 | (1) |

Francija | 110 | (1) |

Portugāle | 1070 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 521 | (1) |

ES | 3 136 | (1) (2) |

KPN | 5 500 | (1) (2) |

(1) Specializētā mencas zveja NAFO 3M zonā ir atļauta līdz brīdim, kad nozvejas (ieskaitot piezveju) novērtējums liecina, ka iedalītā kvota atlikušajā gada daļā tiks apgūta 100 % apmērā. Pēc attiecīgās dienas ir atļauta tikai piezveja, kas nepārsniedz 1250 kg vai 5 % (izvēloties lielāko daudzumu) karoga dalībvalstij iedalītās kvotas robežās. (2) Ieskaitot Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piešķirtās zvejas tiesības 61 tonnas apmērā (katrai valstij) un Polijai iedalītās 209 tonnas saskaņā ar NAFO Zvejniecības komisijas 2003. gadā pieņemto vienošanos par bijušās PSRS kvotas sadalīšanu un ņemot vērā Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai. |

ii) ierakstu par sarkanasariem NAFO 3LN zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | NAFO 3LN (RED/N3LN.) |

Igaunija | 173 | (1) (2) |

Vācija | 119 | (1) |

Latvija | 173 | (1) (2) |

Lietuva | 173 | (1) (2) |

ES | 638 | (1) (2) |

KPN | 3 500 | (1) (2) |

(1) Specializētā sarkanasaru zveja NAFO 3LN zonā ir atļauta līdz brīdim, kad nozvejas (ieskaitot piezveju) novērtējums liecina, ka iedalītā kvota atlikušajā gada daļā tiks apgūta 100 % apmērā. Pēc attiecīgās dienas ir atļauta tikai piezveja, kas nepārsniedz 1250 kg vai 5 % (izvēloties lielāko daudzumu) karoga dalībvalstij iedalītās kvotas robežās. (2) Ieskaitot Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piešķirtās zvejas tiesības 173 tonnu apmērā (katrai valstij) saskaņā ar NAFO Zvejniecības komisijas 2003. gadā pieņemto vienošanos par bijušās PSRS kvotas sadalīšanu un ņemot vērā Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai. |

(3) Regulas ID pielikumā ierakstu par zilo tunzivi Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° W un Vidusjūrā aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga: | Zilā tunzivs Thunnus thynnus | Zona: | Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra (BFT/AE045W) |

Kipra | 70,18 | (4) |

Grieķija | 130,30 |

Spānija | 2 526,06 | (2)(4) |

Francija | 2 021,93 | (2)(3)(4) |

Itālija | 1 937,50 | (4)(5) |

Malta | 161,34 | (4) |

Portugāle | 237,66 |

Visas dalībvalstis | 2,41 | (1) |

ES | 7 087,38 | (2)(3)(4)(5) |

KPN | 13 500 |

(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. |

(2) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301): |

Spānija | 367,23 |

Francija | 165,69 |

ES | 532,92 |

(3) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*641): |

Francija | 45 (*) |

ES | 45 |

(*) Pamatojoties uz Francijas lūgumu, Komisija, iespējams, pārskatīs šo daudzumu, paaugstinot to līdz 100 tonnām, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 08-05. |

(4) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8302): |

Spānija | 50,52 |

Francija | 49,84 |

Itālija | 39,34 |

Kipra | 1,40 |

Malta | 3,23 |

ES | 144,34 |

(5) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*643): |

Itālija | 39,34 |

ES | 39,34 | ” |

(4) Regulas IV pielikumu groza šādi:

i) tabulu, kas iekļauta 2. punktā, aizstāj ar šādu tabulu:

“Spānija | 139 |

Francija | 86 |

Itālija | 35 |

Kipra | 25 |

Malta | 83 |

ES | 374” |

ii) pievieno šādu 4., 5. un 6. punktu:

“4. To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Zvejas kuģu skaits |

Kipra | Grieķija | Itālija | Francija | Spānija | Malta |

Kuģi zvejai ar riņķvadiem | 1 | 1 | 24 | 19 | 6 | 0 |

Kuģi zvejai ar āķu jedām | 12 | 0 | 30 | 0 | 81 | 83 |

Laivas zvejai ar ēsmu | 0 | 0 | 0 | 8 | 61 | 0 |

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām | 0 | 0 | 0 | 29 | 2 | 0 |

Traleri | 0 | 0 | 0 | 78 | 0 | 0 |

Citi amatierzvejas kuģi | 0 | 256 | 0 | 87 | 33 | 0 |

B tabula

Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība |

Kipra | Grieķija | Itālija | Francija | Spānija | Malta |

Kuģi zvejai ar riņķvadiem | 51 | 260 | * | 4044 | 1608 | 0 |

Kuģi zvejai ar āķu jedām | 409 | - | 1196 | 0 | 4416,73 | 1365,64 |

Laivas zvejai ar ēsmu | - | - | - | 248 | 10335,58 | 0 |

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām | - | - | - | pm | 20,96 | 0 |

Traleri | - | - | - | pm | 0 | 0 |

Citi amatierzvejas kuģi | - | 3343,21** | - | pm | 489,83 | 0 |

* Darbību pagaidu pārtraukšana 2010. gadā. ** Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām). |

5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

Zivju krātiņveida lamatu skaits |

Spānija | 6 |

Itālija | 6 |

Portugāle | 1 |

6. Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte |

Spānija | 14 |

Itālija | 15 |

Grieķija | 2 |

Kipra | 3 |

Malta | 8 |

B tabula

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās) |

Spānija | 5 855 |

Itālija | 3 764 |

Grieķija | 785 |

Kipra | 2 195 |

Malta | 8 768” |

(5) Regulas IIA pielikuma 1. papildinājumu groza šādi:

i) papildinājuma b) tabulā slejas, kas attiecas uz Vāciju un Nīderlandi, aizstāj ar šādām slejām:

Reglamentēti zvejas rīki | DE | NL |

TR 1 | 1 269 111 | 371 757 |

TR 2 | 516 154 | 1 080 920 |

TR 3 | 3 501 | 48 508 |

BT 1 | 29 271 | 999 808 |

BT 2 | 1 691 253 | 34 743 212 |

GN | 224 484 | 438 664 |

GT | 467 | 0 |

LL | 0 | 0 |

ii) papildinājuma c) tabulā slejas, kas attiecas uz Īriju un Nīderlandi, aizstāj ar šādām slejām:

Reglamentēti zvejas rīki | IE | NL |

TR 1 | 59 625 | 0 |

TR 2 | 778 729 | 0 |

TR 3 | 8 433 | 0 |

BT 1 | 0 | 0 |

BT 2 | 514 584 | 200 000 |

GN | 18 255 | 0 |

GT | 0 | 0 |

LL | 0 | 0 |

iii) papildinājuma d) tabulā slejas, kas attiecas uz Vāciju un Franciju, aizstāj ar šādām slejām:

Reglamentēti zvejas rīki | DE | FR |

TR 1 | 11 151 | 2 317 946 |

TR 2 | 0 | 7 415 |

TR 3 | 0 | 0 |

BT 1 | 0 | 7 161 |

BT 2 | 0 | 13 211 |

GN | 35 442 | 400 503 |

GT | 0 | 0 |

LL | 0 | 54 917 |

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 754/2009

Regulas (EK) Nr. 754/2009 1. pantam pievieno šādus punktus:

“f) tāljūras zvejas kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Vācijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Vācijas 2010. gada 26. marta pieteikumā, kurš papildināts ar 2010. gada 9. aprīļa un 20. maija vēstulēm, un Ziemeļjūrā, ICES IIa zonas ES ūdeņos un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo saidu, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks;

g) kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Īrijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Īrijas 2010. gada 26. marta pieteikumā, uz laiku, kamēr tās kuģi Īrijas jūrā zvejo Norvēģijas omāru, izmantojot vienīgi šķirotājrežģi, kas ir līdzīgs Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajam šķirotājrežģim;

h) kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Francijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Francijas 2010. gada 24. marta pieteikumā, kurš papildināts ar 2010. gada 25. marta, 29. marta, 8. aprīļa un 20. maija vēstulēm, un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo dziļūdens sugas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 110 mm.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra, izņemot 1. panta 5. punktu un 2. pantu, kurus piemēro no 2010. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L 21, 26.1.2010., 1. lpp.

[2] OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.

[3] OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

[4] OV L 21, 26.1.2010., 1. lpp.

[5] OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.

[6] OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.

[7] OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.