[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 21.5.2010

COM(2010)266 galīgā redakcija

2010/0143 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par civilās aviācijas drošību

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Ievads

1.1. Komisija 2009. gada 4. augustā lūdza Padomei pilnvarojumu risināt sarunas ar Brazīlijas Federatīvo Republiku par savstarpēju sertifikācijas rezultātu atzīšanu civilās aviācijas drošības un vides aizsardzības prasību atbilstības jomā[1].

1.2. Padome 2009. gada 9. oktobrī piešķīra pilnvarojumu un uzdeva Komisijai risināt šīs sarunas saskaņā ar sarunu vadlīniju kopumu, un norīkoja īpašu komiteju palīdzēt tai šajā uzdevumā.

1.3. Komisijai piešķirtais pilnvarojums paredzēja nolīgumu par atzinumu savstarpēju atzīšanu, galveno uzmanību veltot vispirms aeronavigācijas ražojumu, daļu vai ierīču sertifikācijai. Pilnvarojums arī apstiprināja, ka, pabeidzot uzticības veidošanas procesu, nolīgums var attiekties arī uz šādu aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču tehniskajā apkopē iesaistītā personāla un organizāciju apstiprināšanu un uzraudzību. Attiecīgi, ES un Brazīlijas Federatīvās Republikas nolīgumam jānodrošina turpmākais:

1. attiecībā uz vienas puses regulatīvā kontrolē projektētiem, ražotiem, modificētiem vai remontētiem ražojumiem vienkārši jāizdod vajadzīgās atļaujas, lai tos reģistrētu vai izmantotu atbilstīgi otras puses regulatīvai kontrolei;

2. tāda gaisa kuģa tehniskā apkope, kas reģistrēts vai ekspluatēts vienas puses regulatīvā kontrolē, jāveic organizācijām otras puses regulatīvā kontrolē.

1.4. Šāda nolīguma pamatmērķi būtu atvieglināt to preču un pakalpojumu tirdzniecību, uz kuriem attiecas nolīgums, lai cik vien iespējams mazinātu novērtējumu, pārbaužu un kontroles dublēšanos līdz būtiskām normatīvām atšķirībām un paļautos uz katras puses sertifikācijas sistēmu, lai pārbaudītu atbilstību otras puses prasībām.

1.5. Lai sasniegtu šos mērķus, sarunu vadlīnijās noteikti šādi līdzekļi:

- pakāpeniski tuvināt abu pušu prasības un reglamentējošos procesus;

- uzturēt uzticību abu pušu sertifikācijas sistēmām, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Brazīlijas Federatīvās Republikas civilās aviācijas iestādes ( ANAC ) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras sadarbībā, lai dalībvalstu kompetentās iestādes ANAC vārdā varētu pildīt uzdevumus, kas tām veicami Regulas (EK) Nr. 216/2008 īstenošanas nolūkā;

- ļaut katrai pusei būt pārliecinātai, ka otras puses reglamentējošajā procesā iesaistītās organizācijas spēj apmierinoši veikt atbilstības novērtēšanu un reglamentējošo uzraudzību, kas nepieciešamas, lai izdotu apstiprinājumus;

- uzlabot sadarbību, paredzot pušu regulāru apspriešanos, lai nodrošinātu nolīguma apmierinošu darbību, jo īpaši, ieviešot atbilstošus sadarbības mehānismus, lai savstarpēji pārbaudītu nolīguma īstenošanā iesaistīto reglamentējošo organizāciju pastāvīgu piemērotību un spēju;

- izveidot sistēmu, lai pastāvīgi uzraudzītu nolīguma un jo īpaši tā pielikumu, kas ir nolīguma neatņemama sastāvdaļa, darbību, un ļaut nolīgumu efektīvi pārvaldīt apvienotai komitejai, kuru veido abu pušu pārstāvji un kurai uzticēts laikus konstatēt problēmas un ierosināt risinājumus jebkādām problēmām, kas rodas saistībā ar nolīguma īstenošanu.

2. Sarunu process

2.1. Sarunas ar Brazīliju bija vērstas uz to, kā panākt, lai tiktu savstarpēji atzīti apstiprinājumi, kas apliecina gaisa kuģa, tajā uzstādīto sastāvdaļu un ierīču lidojumderīgumu, kā arī to projektēšanā, ražošanā un tehniskajā apkopē iesaistīto organizāciju sertificēšanai nepieciešamie apstiprinājumi. Šos apstiprinājumus izdotu jebkura puse, piemērojot noteiktas procedūras attiecībā uz lidojumderīgumu un tehnisko apkopi. Sarunu laikā abas puses nolēma izklāstīt sīki izstrādātu informāciju par šīm procedūrām atsevišķos nolīguma pielikumos.

2.2. Risinot 2009. gada 14. un 15. decembrī Briselē aizsāktās sarunas, kā arī uzticības veidošanas procesa ietvaros EASA veica novērtējuma apmeklējumu uz ANAC un Brazīlijas aeronavigācijas nozares iestādēm laikā no 2010. gada 22. līdz 26. februārim. Galvenās drošības jomas, kam apmeklējuma laikā tika veltīta uzmanība, bija projekta apstiprinājumi, sertifikācija un ražojumu apstiprinājumi. Turklāt apmeklējuma laikā tika vispārēji izvērtēta Brazīlijas Federatīvajā Republikā piemērotā tehniskās apkopes apstiprinājuma sistēma. Novērtējuma apmeklējuma laikā tika arī apmeklētas Brazīlijas aeronavigācijas iestādes, lai novērtētu, kā ANAC īsteno to pārraudzību. Apmeklējuma laikā izdevās sasniegt tā mērķi, jo tā rezultātā uzlabojās izpratne par ANAC organizāciju un darbību, kā arī par Brazīlijas tiesisko regulējumu civilās aviācijas drošības jomā, tostarp par produktu projektēšanas, ražošanas un tehniskās apkopes sertifikācijas darbībām un tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājumu. Apmeklējuma laikā noskaidrojās, ka Brazīlijas sistēma nodrošina tādu pašu atbilstības pārbaudes neatkarīgu līmeni kā to, kas paredzēts Eiropas Savienības tiesību aktos (Regulā (EK) Nr. 216/2008 un (EK) Nr. 1702/2003), pateicoties tiešai ANAC līdzdalībai un tā sauktajai „izraudzītās struktūras” sistēmai (līdzīgai tai, kas spēkā ASV) attiecībā uz projektu un ražošanu. Kas attiecas uz tehnisko apkopi, apmeklējuma laikā noskaidrojās, ka spēkā esošā prakse un procedūras sertifikācijas jomā liecina par atbilstību regulatīvajām prasībām, kas līdzvērtīgas Eiropas tiesību aktos (proti, Regulā (EK) Nr. 2042/2003) izvirzītajām prasībām. Tomēr apmeklējums arī parādīja, ka, pastiprinot uzticību, izdosies rast skaidrāku izpratni par ANAC apstiprināto tehniskās apkopes organizāciju pārraudzību.

2.3. Par nolīguma projekta tekstu, kā arī par tā diviem pielikumiem attiecībā uz lidojumderīguma sertifikāciju un tehnisko apkopi izdevās vienoties ad referendum Riodežaneiro 2010. gada 2. martā.

3. Nolīguma juridiskais pamats

3.1. Saskaņā ar Tiesas judikatūru preču tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšana ietilpst vispārējās tirdzniecības politikas piemērošanas jomā, kā to paredz LESD līguma 207. panta 1. punkts, un tādējādi ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē[2].

3.2. Turklāt, 2002. gada septembrī, stājoties spēkā Regulai (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) izveidi, Eiropas Savienība ir panākusi iekšējo saskaņošanu jomās, uz kurām attiecas minētā regula, t. i.: sākotnējais un pastāvīgais lidojumderīgums (ieskaitot tehnisko apkopi) un aeronavigācijas ražojumu atbilstība vides aizsardzības prasībām. Šos noteikumus aizstāja ar Regulu (EK) Nr. 216/2008[3]. Šī regula ir papildināta ar īstenošanas pasākumu kopumu (Komisijas Regula (EK) Nr. 1702/2003 un (EK) Nr. 2042/2003), kas nosaka prasības un procedūras, kuras jāievēro pieteikumu iesniedzējiem, sertifikātu saņēmējiem un iestādēm, lai nodrošinātu, ka vienmēr tiek ievērotas pamatregulas būtiskākās prasības un mērķi. Ierosinātais nolīgums ietekmē Eiropas Savienības tiesību aktus ERTA tiesu prakses nozīmē.

3.3. Tāpēc Komisija uzskata, ka Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē ir noslēgt šo nolīgumu, pamatojoties uz LESD līguma 207. panta 4. punktu un 100. panta 2. punktu.

4. Nolīguma struktūra

4.1. Nolīgums, par kuru risināja sarunas, kopumā atspoguļo „klasiska” nolīguma struktūru aviācijas drošības jomā — proti, „BASA”, kā sauc dalībvalstu un trešo valstu divpusējos nolīgumus par aviācijas drošību. Tāpat kā BASA, arī šis nolīgums ir balstīts uz abpusēju vienas puses uzticību otras puses sistēmai un normatīvo atšķirību salīdzināšanu. Tāpēc tas paredz saistības un metodes sadarbībai starp eksportētāju un importētāju iestādi, lai importētāja iestāde varētu piešķirt savu sertifikātu aeronavigācijas ražojumam, daļai vai ierīcei, nedublējot visus eksportētājas iestādes veiktos novērtējumus, kā arī paredz strīdu izšķiršanas procedūras nolīguma grozīšanai.

4.2. Līdzekļi, kā to izdarīt, t. i., kā sadarboties un savstarpēji atzīt sertifikācijas atzinumus lidojumderīguma un tehniskās apkopes jomā (metodes, joma ražojumu vai pakalpojumu nozīmē, normatīvās atšķirības, ko žargonā sauc arī par „īpašiem nosacījumiem”), ir izklāstīti nolīguma pielikumos. Jau sarunu sākumā abas puses vienojās, ka īpašās procedūras, kuras ļauj abām pusēm savstarpēji atzīt sertifikācijas atzinumus divās jomās — konstrukcijas un ražošanas sertifikācijas un tehniskās apkopes organizācijas apstiprināšanas jomā — , ir jāiekļauj pielikumos, kuri būtu vienādi saistoši abām pusēm un kļūtu par nolīguma sastāvdaļu.

4.3. Nolīguma projekts dod pusēm iespēju izvērtēt metodes, kā turpmāk veicināt nolīguma darbību un ieteikt izmaiņas, tostarp jaunu pielikumu pievienošanu nolīgumam ar Apvienotās komitejas starpniecību. Tas atstāj pusēm izvēles brīvību attiecībā uz veidiem, kā grozīt nolīgumu un tā pielikumus, ievērojot vienotu grozījumu izdarīšanas kārtību, kura noslēdzas, kad katra puse paziņo otrai pusei par savu iekšējo procedūru pabeigšanu, lai saskaņotais grozījums stātos spēkā. Jo īpaši gadījumos, kad izmaiņu priekšmets ir grozījumi esošajos pielikumos vai jaunu pielikumu pievienošana, puses var vienoties grozīt nolīgumu, vienkārši savstarpēji apmainoties ar diplomātiskām notām.

4.4. Turklāt nolīguma projekts kopumā sniegs Eiropas Savienībai labumu, ja tā iedibinās sertifikācijas atzinumu abpusējas atzīšanas kārtību visās lidojumderīguma jomās attiecībā uz visām dalībvalstīm. Jāpiebilst, ka pašlaik tikai sešām dalībvalstīm ir divpusēji nolīgumi ar Brazīliju par ražojumu sertificēšanu. Pašlaik Transport Brazil arī ir pieņēmusi Eiropas administrāciju atzinumus, īpaši ja tie ir īstenoti JAA aizbildnībā, lai izsniegtu savus apstiprinājumus. Savukārt JAA ir veikusi revīziju Brazīlijas sistēmā un piekritusi slēgt „ārpakalpojumu līgumus” ar Brazīlijas administrāciju, kuros precizēs kārtību, kas jāievēro, lai JAA varētu ieteikt savām dalībiestādēm atzīt Brazīlijas puses atzinumus. Līdzīga pieeja tiek izmantota, lai apstiprinātu tehniskās apkopes organizācijas; šajā jomā ir noslēgti tikai seši oficiāli nolīgumi. Arī šajā jomā ir noslēgts „ārpakalpojumu līgums” starp Transport Brazil un JAA , kas dod iespēju tās dalībiestādēm atzīt Brazīlijas remonta stacijas (tehniskās apkopes organizācijas), kuras atrodas Brazīlijas administrācijas uzraudzībā. Pašlaik nav nekādu vienošanos par aeronavigācijas ražojumu sertifikāciju vides aizsardzības prasību atbilstības jomā.

5. Nolīguma saturs

5.1. Skaidras pušu tiesības un pienākumi

5.1.1. Nolīgums neierosina pārsniegt to, kas pieļaujams katras puses piemērojamajos tiesību aktos. Eiropas Savienības piemērojamie tiesību akti ir Regula (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas pasākumi, tostarp jebkādi tās grozījumi. Eiropas Savienības sistēma ir pilnībā atspoguļota teksta projektā, kur noteikta skaidra uzdevumu nošķiršana attiecībā uz aeronavigācijas ražojumu un sastāvdaļu sertifikāciju un šādu ražojumu un sastāvdaļu projektēšanā un ražošanā iesaistīto organizāciju sertifikāciju.

5.1.2. Ciktāl tas attiecas uz tehnisko apkopi, lai gan ANAC personāla kvalificēšanas process tika novērtēts kā visaptverošs, atsevišķās mācību procedūrās joprojām ir nepilnības, kas jānovērš, lai tās būtu pilnībā īstenotas. Līdzīgi arī tehniskās apkopes organizāciju uzraudzību īsteno ar visaptverošu ikgadējo revīziju, ko veic divi ANAC revidenti, izmantojot detalizētus pārbaudes punktu sarakstus. Tā kā ANAC un EASA sadarbību tehniskās apkopes jomā ir uzsākušas tikai nesen, tad nolūkā gūt pilnīgu pārliecību par Brazīlijas pārraudzības sistēmu un uzturēt uzticību šai sistēmai nolīgumā ir ierosināts, ka ANAC veiktās sertifikācijas un pārraudzības pilnīga atzīšana notiks tikai tad, kad būs pierādīta tās spēja nodrošināt tehniskās apkopes organizāciju pārraudzību. Kad šī spēja būs apliecināta, tiek ierosināts, ka — līdzīgi kā tas ir saistībā ar divpusējo nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu civilās aviācijas drošības jomā — ANAC varēs EASA vārdā izdot apstiprinājumus tehniskās apkopes organizācijām, kas atrodas Brazīlijā un kas veic EK projektēto gaisa kuģu un to daļu tehnisko apkopi, kā rezultātā Aģentūrai nevajadzēs atsevišķi izdot savus sertifikātus/apstiprinājumus, pamatojoties uz ANAC izdotajiem sertifikātiem/apstiprinājumiem. Tas atbilst Eiropas tiesiskajām prasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 216/2008 12. panta 1. punktā, kurā paredzēts, ka saskaņā ar starptautisku nolīgumu EASA vai dalībvalstu iestādes sertifikātus var izdot, pamatojoties uz trešās valsts aviācijas iestāžu izdotiem sertifikātiem.

5.1.3. Komisija uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 216/2008 12. panta 1. punkta nosacījumi neliedz Eiropas Savienībai slēgt starptautisku vienošanos, sakarā ar kuru trešās valsts kompetentas iestādes izsniegtie sertifikāti automātiski būtu derīgi Eiropas Savienībā. Paturot to prātā, nolīgums tehniskās apkopes jomā paredz šādus pārejas pasākumus uzticības veidošanas nolūkā:

- puses vienojas, ka tehniskās apkopes procedūrā atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz katras puses tehnisko apkopi, un reglamentējošajām prasībām, kas precizētas šīs procedūras B1. papildinājumā, ir atbilstība otras puses piemērojamajiem tiesību aktiem;

- puses vienojas, ka tehniskās apkopes procedūrā katras puses kompetento iestāžu sertifikācijas prakse un procedūras nodrošina līdzvērtīgu pamatu atbilstībai iepriekš minētajām prasībām;

- puses vienojas, ka tehniskās apkopes procedūrā attiecīgie abu pušu standarti, kas reglamentē tehniskās apkopes personāla licencēšanu, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem.

5.2. Skaidri līdzekļi pilnvaru mērķu sasniegšanai

5.2.1. Projektā noteikts, ka katra puse atzīst otras puses atbilstības atzinumus, kas sniegti pēc minētajām otras puses procedūrām, ja tie veikti saskaņā ar pielikumu noteikumiem (3. panta 1. punkts).

5.2.2. Projekta tekstā atzītas katras puses reglamentējošās iestādes tiesības izdot sertifikātus, kas apliecina atbilstību otras puses sistēmai otras puses vārdā (3. panta 1. punkts).

5.2.3. Lai nodrošinātu, ka, izmantojot atbilstošu mehānismu, tiek uzturēta savstarpēja uzticība, nolīgumā noteikts, ka tiek radīta pastāvīgas sadarbības un apspriešanās sistēma ar uzlabotas sadarbības palīdzību saistībā ar revīzijām, pārbaudēm, laicīgu informēšanu un apspriešanos par visiem attiecīgās jomas jautājumiem (8. pants par abpusējo sadarbību, atbalstu un pārredzamību).

5.3. Pastiprināta sadarbība drošības politikas jomā, veicinot pārskatāmību un veicot drošības informācijas apmaiņu

5.3.1. Nolīguma projektā nolīguma pusēm ir paredzēta iespēja īstenot aktīvu sadarbību drošības politikas izstrādē, īstenojot proaktīvu pieeju attiecībā uz to drošības politikas un iniciatīvu koordinēšanu. Šajā nolūkā ir ierosināta informācija un datu apmaiņu, kā arī kopīgu programmu izstrāde, lai palielinātu iespēju paredzēt, novērst vai mazināt to potenciālo risku, kas varētu apdraudēt civilo aviāciju, ar nolūku īstenot pārraudzības sistēmu visiem gaisa kuģiem, kas veic lidojumu darbības to teritorijās.

5.3.2. Ievērojot neizpaužamas (ekskluzīvas) informācijas konfidenciālo raksturu un aizsardzību, nolīgums (8.a pants) dod abām pusēm iespēju

3. pēc pieprasījuma un laikus sniegt otrai pusei informāciju un palīdzību saistībā ar negadījumiem, incidentiem vai atgadījumiem, kas saistīti ar nolīgumā iztirzātajām jomām, un

4. apmainīties ar cita veida drošības informāciju par gaisa kuģu darbībām un uzraudzības pasākumu rezultātiem, tostarp to gaisa kuģu perona pārbaudēm, kas izmanto abu pušu lidostas saskaņā ar ANAC un EASA izstrādātajām procedūrām.

5.4. Regulāra apspriešanās un ātra strīdu atrisināšana

5.4.1. Nolīgums ir iecerēts tā, lai vienmērīgā ikdienas darbībā pēc iespējas drīzāk atrisinātu tehniskos jautājumus, kas rodas saistībā ar tā īstenošanu. Tamdēļ ir izveidota pušu Apvienotā komiteja, kā arī apakškomitejas – Apvienotā sertifikācijas komiteja un Apvienotā tehniskās apkopes komiteja, kuras sniedz pārskatu Apvienotajai komitejai un uzrauga pielikumu piemērošanu. Apvienotajai komitejai un arī apakškomitejām ir gan konsultantu, gan vidutāja funkcija, lai nodrošinātu pareizu nolīguma darbību, paredzot forumu pušu domstarpību atrisināšanai (9. pants (Apvienotā komiteja), kā arī 1. pielikuma 2.2. punkts par sertifikāciju un 2. pielikuma 4.2. punkts par tehnisko apkopi).

5.4.2. Apvienotajai komitejai ir uzticēts apspriest un ieteikt pusēm jebkādus nolīguma un tā pielikumu grozījumus un izstrādāt reglamentējošās sadarbības un pārredzamības darba procedūras attiecībā uz visām darbībām, kuras nav izstrādātas apakškomitejās. Šādā veidā tajās jomās, ko neskar abi pielikumi, bet ko regulē Eiropas Savienības tiesību akti (piem., gaisa kuģu ekspluatācija, licences vai kompleksās mācību iekārtas), apspriedes var noritēt konstruktīvi, lai sagatavotu pamatu jebkādiem turpmākiem nolīguma grozījumiem.

5.4.3. Apspriešanos var pieprasīt jebkurā laikā (15. pants). Tomēr pusēm jāveic visi pasākumi, lai mēģinātu atrisināt tehniskos jautājumus pēc iespējas zemākā institucionālā līmenī, pirms tie kļūst par „strīdiem”.

5.5. Augstas savstarpējās uzticības otras puses sistēmai uzturēšana

5.5.1. Lai uzturētu augstu uzticības līmeni jebkuras puses sākotnējai un turpmākai lidojumderīguma sertifikācijas sistēmai, Eiropas Savienība un Brazīlija uzņemas noteiktas saistības:

- informēt otru pusi par to, kas ir „kompetentā iestāde”; Eiropas Savienībai tas nozīmē iesniegt Brazīlijas pusei paziņojumu, ka EASA ir sekmīgi veikusi revīziju valsts aviācijas iestādē un ka šī revīzija apliecina attiecīgās iestādes pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, kompetenci attiecībā uz Brazīlijas tiesību aktu prasībām attiecīgajās jomās un spēju saskaņā ar pielikumiem pildīt pienākumus, kas skar sertifikāciju un tehnisko apkopi (5. panta 2. un 3. punkts);

- veicot regulāras revīzijas, pārliecināties, ka valsts aviācijas iestādes, kas otrai pusei ir paziņotas kā „kompetentās iestādes”, saglabā spēju pildīt pienākumus, kuri izriet no nolīguma un tā pielikumiem (5. panta 4. un 5. punkts);

- sadarboties kvalitātes nodrošināšanā un savstarpēji atļaut piedalīties standartizācijas pārbaudēs un savstarpējos atbilstības novērtējumos (iestādēs un uzņēmumos) (5. panta 6. punkts un 8. panta 5. punkts);

- apmainīties ar informāciju par drošību, jo īpaši pieejamo informāciju par nelaimes gadījumiem vai starpgadījumiem (8. panta 4. punkts), un informācijas apmaiņā nodrošināt pietiekamu konfidencialitāti (11. pants);

- pusēm savstarpēji paziņot par visām piemērojamajām prasībām un informēt sākuma posmā par reglamentējošām un organizatoriskām izmaiņām (8. pants).

5.6. Stingri aizsargpasākumi

5.6.1. Nolīguma projekta teksts ir sagatavots, lai sniegtu pusēm vajadzīgo elastīgumu nekavējoties reaģēt uz drošības problēmām vai panākt augstāku aizsardzības līmeni, ko tās uzskata par atbilstīgu drošībai (6. pants). Lai dotu iespēju abām pusēm risināt šādas situācijas, nepakļaujot riskam nolīguma spēkā esību, ir paredzētas īpašas procedūras.

5.6.2. Tomēr, ja puses nespēj pietiekami uzlabot konkrētu situāciju, nolīguma projekta tekstā, pirmkārt, ir paredzēta iespēja apturēt apstrīdētās kompetentās iestādes atzinumu pieņemšanu (6. un 10. pants) un, otrkārt, ir paredzēti līdzekļi un procedūras, kas jāievēro, lai izbeigtu kādas nolīguma daļas darbību vai visu nolīgumu pilnībā (16. panta 3. punkts).

2010/0143 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par civilās aviācijas drošību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu un 207. panta 4. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[5],

tā kā:

5. Atbilstoši Padomes lēmumam, ar kuru atļauj Komisijai uzsākt sarunas, Komisija Eiropas Savienības vārdā ar Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību ir apspriedusi nolīgumu par civilās aviācijas drošību.

6. Komisijas apspriestais nolīgums tika parakstīts …., paredzot tā iespējamu noslēgšanu vēlāk.

7. Nolīgums ir jāapstiprina.

8. Ir jāparedz procesuālā kārtība, kā Eiropas Savienība var piedalīties ar nolīgumu izveidotajās kopīgajās struktūrās un kā pieņem noteiktus lēmumus, jo īpaši par grozījumiem nolīgumā un tā pielikumos, par jaunu pielikumu pievienošanu, atsevišķu pielikumu izbeigšanu, apspriešanos un strīdu risinājumiem, kā arī par aizsargpasākumu pieņemšanu.

9. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz ar šā nolīguma spēkā stāšanos var izbeigt to divpusējo nolīgumu darbību, ko tās noslēgušas ar Brazīliju par to pašu tematu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

10. Savienības vārdā apstiprina nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par civilās aviācijas drošību.

11. Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

12. Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīt personu(-as), kam tiesības veikt nolīguma 16. panta 1. punktā paredzēto paziņošanas procedūru.

2. pants

13. Pušu Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 9. pantu, Eiropas Savienību pārstāv Eiropas Komisija, kurai palīdz Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, un papildina aviācijas iestādes dalībvalstu pārstāvju statusā.

14. Ar šā nolīguma A pielikuma 2.1.1. punktu izveidotajā Apvienotajā sertifikācijas komitejā un ar B pielikuma 4.1.1. punktu izveidotajā Apvienotajā tehniskās apkopes komitejā Eiropas Savienību pārstāv Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, kurai palīdz tās aviācijas iestādes, uz kurām tiešā veidā attiecas konkrētās tikšanās darba kārtība.

3. pants

15. Komisija, apspriedusies ar Padomes apstiprinātu īpašo komiteju, nosaka, kāda nostāja pušu Apvienotajā komitejā jāpieņem Eiropas Savienībai attiecībā uz šādiem jautājumiem:

16. nolīguma 9. pantā paredzētā pušu Apvienotās komitejas iekšējā reglamenta pieņemšana vai tā grozījumi.

17. Komisija, apspriedusies ar 1. punktā minēto īpašo komiteju, var īstenot šādu rīcību:

18. pieņemt aizsargpasākumus atbilstīgi nolīguma 6. pantam;

19. pieprasīt apspriešanos atbilstīgi nolīguma 15. pantam;

20. īstenot pasākumus attiecībā uz pārtraukšanu atbilstīgi nolīguma 10. pantam;

21. visus citus pasākumus, ko īsteno puse, kā to paredz nolīgums, ievērojot 3. punktu un ES tiesību aktus.

22. Padome ar kvalificētu balstu vairākumu lemj par Komisijas priekšlikumu šādos jautājumos:

23. papildu pielikumu pieņemšanu atbilstīgi nolīguma 16. panta 5. punktam;

24. jebkuriem citiem nolīguma grozījumiem, kas neietilpst 1. punkta piemērošanas jomā;

25. atsevišķu pielikumu izbeigšanu atbilstīgi nolīguma 16. panta 3. punktam.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs […]

[1] Ieteikums Padomes lēmumam pilnvarot Komisiju risināt sarunas par divpusēju nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīliju par savstarpēju sertifikācijas rezultātu atzīšanu civilās aviācijas drošības un vides aizsardzības prasību atbilstības jomā, SEC(2009) 1097 galīgā redakcija, 2009. gada 3. augusts.

[2] Atzinums 1/94, PTO, [1994], ECR I-5267, 33. punkts. Atbilstīgi šai tiesu praksei savstarpējās atzīšanas nolīgumus par ražojumiem parasti noslēdz, pamatojoties uz EK līguma 133. pantu. Sk., piemēram, Padomes 1998. gada 22. jūnija Lēmumu 1999/78/EK par savstarpējās atzīšanas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (OV L 31, 4.2.1999.).

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).

[4] OV C , , . lpp.

[5] OV C , , . lpp.