[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 21.5.2010

COM(2010)249 galīgā redakcija

2010/0133 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Eiropas ekonomiskajā, sociālajā un kultūras attīstībā plaši tiek atzīta lauksaimniecības nozares nozīme. Augļu un vīna ražošana ir lauksaimnieciskās darbības galvenā joma Eiropas Savienībā. Padomes 1979. gada 5. februāra Regulā (EEK) Nr. 357/79 par statistikas pārskatiem attiecībā uz vīnogulāju stādījumiem[1] un 2001. gada 19. decembra Direktīvā 2001/109/EK par dalībvalstīm veicamajiem statistiskajiem apsekojumiem nolūkā noteikt dažu augļu koku sugu stādījumu ražošanas potenciālu[2] paredzēta informācijas sistēmas izveide par svarīgāko ilggadīgo kultūru statistiku Eiropas mērogā. Minētie tiesību akti ir palīdzējuši izveidot valstu datu vākšanas sistēmas par šo kultūru ražošanas potenciālu, raugoties no uzņēmējdarbības perspektīvas viedokļa un attiecībā uz ražošanas vienību strukturālajiem raksturlielumiem. Bez šiem tiesību aktiem nebūtu pieejama pašreizējā statistikas sistēma par ilggadīgām kultūrām Eiropas Savienībā. Tomēr gan datu lietotāji, gan sagatavotāji ir uzsvēruši atjaunināšanas vajadzību. No vienas puses, kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un šo produktu tirgus situācijas pārmaiņas kopš tiesību aktu stāšanās spēkā ir radījušas jaunas vai atšķirīgas lietotāju vajadzības gan mainīgo lielumu un dalījumu, gan datu savlaicīguma ziņā. No otras puses, ir iespēja vēl vairāk uzlabot sistēmas salīdzināmību un pilnīgumu, intensīvāk turpinot mainīgo lielumu un jēdzienu saskaņošanu un nodrošinot dalībvalstīm lielāku brīvību izmantoto metožu un avotu, tostarp administratīvu avotu, izvēlē, lai vāktu pamatdatus, kas vajadzīgi, lai sagatavotu šādu statistiku. |

120 | Vispārīgs konteksts Šā priekšlikuma mērķis ir atjaunināt, vienkāršot un optimizēt spēkā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām, aizstājot abus spēkā esošos tiesību aktus ar vienu tiesību aktu. Laika gaitā dalībvalstis, ieinteresētās personas un Komisijas dienesti ir aicinājuši mainīt juridisko pamatu statistikai par ilggadīgām kultūrām. Kopš pašreizējie tiesību akti ir stājušies spēkā, gan ražošanas nosacījumi (KLP), gan tirgus situācija ir ievērojami mainījusies. Saskaņā ar prasību par oficiālās statistikas atbilstību, t.i., par pašreizējo un potenciālo lietotāju vajadzību apmierināšanu, priekšlikumā pārskatīti daži mainīgie lielumi un ievērojami vienkāršoti ražošanas un reģionu dalījumi, kā arī ņemtas vērā jaunākās vīnu kategoriju pārmaiņas. No piedāvājuma viedokļa priekšlikumā ņemtas vērā lietotāju vajadzību pārmaiņas, piemēram, saistībā ar datiem par olīvu stādījumiem. Priekšlikumā atjaunināti arī datu nosūtīšanas termiņi. Turklāt priekšlikumā vienkāršoti mainīgie lielumi un jēdzieni un statistika par ilggadīgām kultūrām ievērojami pielāgota faktiskajām lietotāju vajadzībām, proti, atcelta ikgadējā statistika par stādījumu pārmaiņām un ļoti sīkais vīna ražošanas dalījums. Pienācīga uzmanība veltīta tam, lai panāktu nepieciešamo kompromisu starp lietotāju vajadzībām un respondentu un valstu statistikas iestāžu slogu. Ieviešot jaunus mainīgos lielumus vai dalījumus, tika atceltas dažas spēkā esošās tiesību aktu prasības. Paredzēts, ka ar papildu prasību līmeni, jo īpaši datiem, ko vāc no uzņēmumiem, tiks samazināts kopējais slogs. Attiecībā uz informāciju, kas jāvāc no respondentiem, slogu samazina, ieviešot robežvērtības saimniecību un teritoriālā līmenī, kas varētu nodrošināt mazākas izlases. Ja tiesiskais regulējums netiks atjaunināts, Eiropas statistika par ilggadīgām kultūrām varētu zaudēt atbilstību un apdraudēt pareizu lēmumu pieņemšanu saistītajās politikas jomās. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Ar šo priekšlikumu ir paredzēts atjaunināt spēkā esošos noteikumus un pielāgot tos jaunajām vajadzībām; jāatceļ pašreizējais juridiskais pamats, proti, Padomes Regula (EEK) Nr. 357/79 un Direktīva 2001/109/EK. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Eiropas iestādes vairākkārt ir uzsvērušas lauksaimniecības izšķirošo nozīmi pārtikas nodrošināšanā, veselīgas pārtikas ražošanā un lauku rajonu dzīvotspējas veicināšanā Eiropas Savienībā. Augļu patēriņa nozīmes palielināšanās un no tā izrietošā pozitīvā ietekme uz sabiedrības veselību, lauku ekonomikas spēks, nodarbinātība, ilgtspēja un konkurētspēja sociālās politikas un integrācijas ziņā (“droša un veselīga pārtika visiem”) rada vajadzību pēc statistikas sistēmas pielāgošanas. Ilggadīgo kultūru nozīme lauku rajonos un ar to saistītais ievērojamais pieprasījums pēc darbaspēka ir nozīmīgākais faktors, kas nosaka vajadzību pēc labākām zināšanām par šo kultūru strukturālajiem ražošanas nosacījumiem. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums No 2007. līdz 2009. gadam notikušas intensīvas tehniska rakstura apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas datu sagatavotājiem attiecīgajās darba grupās. Dažos gadījumos valsts datu sagatavotāji tika lūgti iesaistīt diskusijās ieinteresētās personas valstī. Ir notikušas arī apspriešanās Komisijā (ģenerāldirektorātos AGRI, REGIO, SANCO, ENV, ENTR) un ar ieinteresētajām personām nozarē. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Šis priekšlikums sagatavots, rīkojot padziļinātas apspriedes ar visām ieinteresētajām personām; tajā ņemtas vērā prioritārās lietotāju papildu vajadzības un panākts līdzsvars ar papildu slogu datu vākšanā un apkopošanā, ko šīs vajadzības varētu radīt. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

221 | Zinātnes nozares un specializācijas jomas ĢD Eurostat darba grupā par augkopības kultūrām valstis pārstāv eksperti, kas pārzina spēkā esošos tiesību aktus un valstu augkopības kultūru statistikas vākšanas un apkopošanas sistēmas. Komisijas departamentos, ar kuriem notika apspriešanās, strādā lauksaimniecības eksperti vai ar lauksaimniecību saistītās politikas analīzes eksperti. |

222 | Izmantotā metodika No 2008. līdz 2009. gadam Eurostat idejas un priekšlikumi tika apspriesti darba grupu sanāksmēs un komitejās, piedaloties pārstāvjiem no valstu statistikas iestādēm vai valstu lauksaimniecības iestāžu departamentiem, citiem Komisijas departamentiem un ārējām ieinteresētām personām. Pamatojoties uz rakstiskiem dalībvalstu komentāriem, pēc tam šie priekšlikumi tika iesniegti un apspriesti darba grupas plenārsēdēs. Turklāt Eurostat organizēja divpusējas apspriešanās ar pārējiem Komisijas departamentiem, kuriem statistika par ilggadīgām kultūrām varētu būt svarīga. |

223 | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Valstu statistikas iestādes, valstu lauksaimniecības iestādes, Komisijas departamenti, nozares ieinteresētās personas (piemēram, COPA-COGECA un OIV). |

2249 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Potenciāli nopietnu risku ar neatgriezeniskām sekām iespējamība netika minēta. Kopumā eksperti bija vienisprātis, ka jāatjaunina statistikas par ilggadīgām kultūrām juridiskais pamats. |

225 | Daudzo tikšanos un apspriežu laikā saņemtie ekspertu atzinumi pārtapuši līdzsvarotā priekšlikumā, kas apmierina lietotāju vajadzības, piemēram, KLP jomā vai lauksaimniecības sociālā aspekta ziņā, joprojām ņemot vērā datu vākšanas efektivitāti un iespējami mazinot respondentu slogu. |

226 | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi CIRCA pieejamie darba grupas dokumenti un protokoli. Galvenokārt rakstiska divpusēja informācijas apmaiņa. |

230 | Ietekmes un seku analīze 1. iespēja (pamata iespēja, t.i., bez jaunas Eiropas Savienības iesaistīšanās). Ja Eiropas Savienība neveiktu jaunus pasākumus, tiktu negatīvi ietekmēta statistikas par ilggadīgām kultūrām salīdzināmība un saskaņošana visā Eiropā, un, ņemot vērā to, ka ilggadīgās kultūras dominē lielā daļā Eiropas reģionu, netiktu pilnībā izmantotas iespējas efektīvi izmantot partnervalstu apkopoto statistiku, kas pamatojas uz vienotiem jēdzieniem un datu nosūtīšanas formātiem. Ja oficiālajos avotos statistikas dati par ilggadīgām kultūrām nav saskaņoti vai nav pieejami, vai ir pieejami tikai daļēji, jo sniegti brīvprātīgi, jāizmanto citi avoti (ieinteresēto personu un tirgotāju organizācijas). Rezultātā varētu ciest datu kvalitāte un tas varētu negatīvi ietekmēt politikas veidošanu. 2. iespēja (iesaistot Eiropas Savienību saskaņā ar ierosināto). Eiropas statistikai piedāvātā sistēma ļauj veiksmīgāk iegūt salīdzināmus un tādējādi noderīgākus datus lietotājiem kā Eiropas, tā arī valsts mērogā. Turklāt, izmantojot vienotus jēdzienus un datu nosūtīšanas formātus, statistikas par ilggadīgām kultūrām vākšana un izmantošanu kļūtu efektīvāka. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Šīs regulas mērķis ir atjaunināt vienoto sistēmu sistemātiskai statistikas sagatavošanai par ilggadīgām kultūrām, dalībvalstīm vācot, apkopojot, apstrādājot un nosūtot saskaņotus Eiropas statistikas datus par ilggadīgām kultūrām. |

310 | Juridiskais pamats Eiropas statistikas juridisko pamatu nodrošina 338. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem statistikas sagatavošanas pasākumus, ja tas vajadzīgs Savienības darbību veikšanai. Minētajā pantā izklāstītas prasības attiecībā uz Eiropas statistikas sagatavošanu, proti, prasīta atbilstība taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, rentabilitātes un statistiskās konfidencialitātes standartam. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. |

321 | Viens no svarīgākajiem statistikas datu kvalitātes elementiem ir to salīdzināmība. Dalībvalstis nevarētu panākt salīdzināmību vajadzīgajā apjomā bez pārredzama Eiropas regulējuma, t.i., Eiropas tiesību aktiem, kuros noteikti vienoti statistikas jēdzieni, datu nosūtīšanas formāti un kvalitātes kritēriji. Tāpēc kopš 1977. gada par augļu koku stādījumiem un kopš 1979. gada par vīna ražošanas dārziem ir pieņemti Eiropas tiesību akti attiecībā uz statistiku par ilggadīgām kultūrām. Tomēr gan datu lietotāji, gan sagatavotāji aicina tos atjaunināt. |

323 | Ja dalībvalstis rīkotos vienatnē, tiktu negatīvi ietekmētas to intereses. Līdzās iekšzemes aspektam statistikai par ilggadīgām kultūrām piemīt nozīmīgs starptautisks aspekts saistībā ar ārējo tirdzniecību, tāpēc dalībvalstu iestādes vēlas iegūt starptautiski salīdzināmus statistikas datus. Bez šādas statistikas, kura vākta un apkopota, izmantojot vienotu sistēmu Eiropas Savienības mērogā, būtu mazinājusies (valstu) lauksaimniecības statistikas sistēmu atbilstība un lietderīgums. Turklāt, trūkstot šādai vienotai sistēmai, kurā izmantoti vienoti jēdzieni un datu nosūtīšanas formāti, tiktu apdraudēta vai pilnīgi liegta iespēja apmainīties ar statistikas datiem. |

Lai sasniegtu priekšlikuma mērķus, Eiropas Savienības rīcībai ir dodama priekšroka šādu iemeslu dēļ. |

324 | Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt priekšlikuma mērķus, tāpēc tie labāk ir sasniedzami Eiropas Savienības mērogā, pamatojoties uz Eiropas tiesību aktu, jo tikai Komisija var koordinēt vajadzīgo statistikas informācijas saskaņošanu Eiropas Savienības mērogā; no otras puses, tikai dalībvalstis var organizēt salīdzināmas statistikas par ilggadīgām kultūrām vākšanu un apkopošanu. Līdz ar to Eiropas Savienība var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. |

325 | Tikai Eiropas Savienības mērogā, izmantojot kvalitatīvos rādītājus, var sagatavot saskaņotu Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām atbilstīgi priekšlikuma iecerei, lai pierādītu, ka Savienības mērogā var labāk sasniegt mērķi. Pateicoties priekšlikumam, iegūs saskaņotākus, tātad atbilstīgākus datus. |

327 | Priekšlikumā paredzēts saskaņot pieprasītās informācijas jēdzienus, tematus un raksturlielumus, aptvērumu, kvalitātes kritērijus, nosūtīšanas termiņus un rezultātus, lai iegūtu atbilstīgus, savlaicīgus, salīdzināmus un saskaņotus Eiropas statistikas datus. Tomēr dalībvalstu ziņā ir lemt, kā vākt datus, jo valsts datu apkopotāji var vislabāk spriest par piemērotāko metodiku un datu iegūšanas avotiem. Šā iemesla dēļ Eiropas Savienības iniciatīva par metodikas standartiem aprobežosies ar ieteicamu pamatnostādņu kopuma sagatavošanu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. |

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu turpmāk minēto iemeslu dēļ. |

331 | Regulā ietvertas obligātās prasības, kas vajadzīgas, lai sasniegtu mērķi, un tā aprobežojas ar tam nepieciešamo. Tajā ir nevis norādīti datu vākšanas mehānismi katrā dalībvalstī, bet tikai definēti sniedzamie dati, lai nodrošinātu saskaņotas struktūras un laika grafiku. Turklāt ir jāuzsver, ka visa vajadzīgā informācija par vīnogulāju platībām, kas paredzētas vīna ražošanai, ir pieejama vīna dārzu reģistrā, kurš jāizveido visām dalībvalstīm ar ievērojamu vīna ražošanu un jāuztur vismaz līdz 2015. gadam. |

332 | Ar datu nosūtīšanas biežumu dažās instancēs, kā arī iespēju vairāk izmantot citus avotus, ne tikai apsekojumus (piemēram, administratīvos avotus vai atbilstīgus statistiskās vērtēšanas paņēmienus), jāsamazina finansiālais un administratīvais slogs valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Pienācīga juridiskā instrumenta izvēle ir atkarīga no sasniedzamā likumdošanas mērķa. Ņemot vērā informācijas vajadzības Eiropas mērogā, Eiropas statistikā šiem pamataktiem visbiežāk izmanto regulas, nevis direktīvas. Priekšroka dodama regulai, jo tajā paredz vienus un tos pašus noteikumus visā Eiropas Savienībā, neļaujot dalībvalstīm piemērot tos nepilnīgi vai izlases veidā. Tā ir piemērojama tieši; tas nozīmē, ka tā nav jātransponē valstu tiesību aktos. Turpretim direktīvas, kas paredzētas valstu tiesību aktu harmonizēšanai, ir saistošas dalībvalstīm attiecībā uz to mērķiem, taču ļauj valstu iestādēm izvēlēties formu izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tās arī jātransponē valstu tiesību aktos. Regulas izmantojums ir saskaņā ar citiem tiesību aktiem statistikas jomā, kas ir pieņemti kopš 1979. gada par vīna ražošanas dārziem. |

IETEKME UZ BUDžETU |

409 | Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

510 | Vienkāršošana |

511 | Šis priekšlikums paredz tiesību aktu vienkāršošanu publiskajām iestādēm (ES un valsts mērogā) un privātpersonām. |

513 | Mazāk piedāvājuma puses datu dalījumu pa reģioniem, šķirnēm, blīvuma klasēm, vecuma klasēm un atteikšanās no produkcijas klasēm, iespēja samazināt novērošanas jomu to saimniecību lieluma ziņā, kuras audzē ilggadīgas kultūras, un atteikšanās no ikgada datu nosūtīšanas par vīna dārzu platības pārmaiņām vienkāršos ES un valstu administrāciju darbu. |

514 | Iespēja ierobežot datu vākšanas jomu par ilggadīgām kultūrām samazinātu respondentiem, īpaši mikrouzņēmumiem, radīto slogu. Dalībvalstīm piešķirtā brīvība sagatavot vajadzīgos rādītājus, apvienojot avotus (apsekojumus un arī administratīvos datus vai vērtēšanas procedūras), ir paredzēta, lai atvieglotu respondentiem ― kā uzņēmumiem, tā arī mājsaimniecībām ― uzlikto slogu. |

520 | Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Ja priekšlikumu pieņems, spēkā esošie tiesību akti būs jāatceļ. |

560 | Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ jautājumu, tāpēc tas jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

2010/0133 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Padomes 1979. gada 5. februāra Regula (EEK) Nr. 357/79 par statistikas pārskatiem attiecībā uz vīnogulāju stādījumiem[3] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. decembra Direktīva 2001/109/EK par dalībvalstīm veicamajiem statistiskajiem apsekojumiem nolūkā noteikt dažu augļu koku sugu stādījumu ražošanas potenciālu[4] jau ir vairākkārt grozīta. Tagad ir vajadzīgi papildu grozījumi un vienkāršojumi, tāpēc saskaņā ar jauno pieeju Savienības tiesību aktu vienkāršošanai un labākam regulējumam šie tiesību akti skaidrības labad jāaizstāj ar vienu tiesību aktu.

2. Lai Komisija varētu veikt uzdevumu, kas tai uzticēts ar Līgumu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri reglamentē lauksaimniecības tirgu kopējo organizāciju, Komisijai jāsaņem precīza informācija par atsevišķu ilggadīgo kultūru sugu stādījumu ražošanas potenciālu Savienībā. Lai nodrošinātu, ka kopējā lauksaimniecības politika tiek pienācīgi pārvaldīta, Komisija prasa regulāri reizi piecos gados sniegt datus par ilggadīgām kultūrām.

3. Jābūt pieejamai strukturālajai statistikai par ilggadīgām kultūrām, lai nodrošinātu ražošanas potenciāla un tirgus situācijas uzraudzību. Turklāt papildus informācijai, ko sniedz vienotā kopējā tirgus organizācijas kontekstā, būtiska ir informācija par reģionālo dalījumu. Tāpēc dalībvalstīm jāuzdod iegūt šo informāciju un atsevišķos noteiktos datumos nosūtīt to Komisijai.

4. Statistika par ilggadīgām kultūrām ir būtiska, lai Savienības mērogā varētu pārvaldīt tirgus. Tiek arī uzskatīts, ka ir būtiski aptvert strukturālo statistiku par ilggadīgam kultūrām papildus ikgada statistikai par platībām un ražošanu, ko patlaban reglamentē citi Savienības tiesību akti.

5. Lai izvairītos no nevajadzīga sloga, kas gultos uz saimniecībām un administrācijām, jānosaka dažas robežvērtības pamatstruktūrām, izņemot neatbilstīgās struktūras.

6. Lai nodrošinātu saskaņotus datus, skaidri jānosaka šīs statistikas sagatavošanā piemērojamās svarīgākās definīcijas, pārskata periodi un precizitātes prasības.

7. Lai vajadzīgajā termiņā garantētu lietotājiem šīs statistikas pieejamību, jānosaka laika grafiks datu nosūtīšanai Komisijai.

8. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi[5] visā statistikā, ko dalībvalstis nosūta Komisijai un kas sagatavota teritoriālo vienību dalījumā, jāizmanto NUTS klasifikācija. Tādēļ, lai sagatavotu salīdzināmu reģionālo statistiku, teritoriālās vienības jādefinē saskaņā ar NUTS klasifikāciju. Tomēr, paturot prātā, ka vīna un vīnogulāju nozares pareizai pārvaldībai vajadzīgi citi teritoriālie dalījumi, šīs nozares vajadzībām var lemt par atšķirīgām teritoriālām vienībām.

9. Lai novērtētu datu kvalitāti un analizētu rezultātus, būtiski ir regulāri iesniedzamie metodikas un kvalitātes ziņojumi.

10. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku[6] nodrošina atsauces kopumu Eiropas statistikai par ilggadīgām kultūrām. Jo īpaši tajā prasīta atbilstība profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, ticamības, statistikas konfidencialitātes un izmaksu lietderības principam.

11. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienotu tiesisko regulējumu sistemātiskai Eiropas statistikas datu vākšanai, apkopošanai un nosūtīšanai par ilggadīgām kultūrām dalībvalstīs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi labāk var sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

12. Lai grozītu pielikumus, Komisija jāpilnvaro pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

13. Ir notikusi apspriešanās ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgo komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu izveido vienotu sistēmu sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai par I pielikumā norādītajām ilggadīgajām kultūrām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1. “ilggadīga kultūra” ir kultūra, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgās ganības; tā aizņem augsni ilgu laiku un dod ražu vairākus gadus;

3. “apstādīts zemes gabals” ir lauksaimniecības zemes gabals, kas definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 2. panta 1.a punktā[7] un kurš ir apstādīts ar vienu no I pielikumā minētajām ilggadīgajām kultūrām;

2. “apstādīta platība” ir tādu zemes gabalu platība, kura apstādīta ar viendabīgiem attiecīgās ilggadīgās kultūras stādījumiem un noapaļota līdz tuvākajam āram (100 m²);

4. “ražas gads” ir kalendārais gads, kad sāk novākt ražu;

5. “blīvums” ir augu skaits uz hektāru;

6. “parastais stādīšanas periods” ir gada periods, kad parasti stāda ilggadīgās kultūras, sākot no rudens vidus un beidzot ar nākamā gada pavasara vidu;

7. “stādīšanas gads” ir pirmais gads, kad augs sāk veģetatīvo attīstību pēc dienas, kad tas ir iestādīts tiešajā audzēšanas/ražošanas vietā;

8. “vecums” ir gadu skaits kopš stādīšanas gada, ko uzskata par pirmo 1. gadu;

9. “deserta ābele un deserta bumbiere” ir ābeļu stādījumi un bumbieru stādījumi, izņemot stādījumus, kuros iegūtie augļi īpaši paredzēti rūpnieciskai pārstrādei;

10. “vīnogulāji citām vajadzībām” ir vīnogulāju platība, kura jāiekļauj vīna dārzu reģistrā, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 436/2009 I sadaļā[8];

11. “divējādas izmantošanas vīnogas” ir vīnogas, kuras “iegūtas no vīnogulāju šķirnēm, kas vīnogulāju šķirņu klasifikācijā, ko dalībvalstis izstrādājušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 120.a panta 2. līdz 6. punktu[9], vienai un tai pašai administratīvajai vienībai norādītas gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā attiecīgā gadījumā galda vīnogu šķirnes; šķirnes žāvētu vīnogu ražošanai vai šķirnes vīna spirta ražošanai” [10];

12. “kombinētās kultūras” ir tādu kultūru kombinēšana, kuras vienlaikus tiek audzētas uz viena zemes gabala.

3. pants

Aptvērums

1. Statistika, kura sniedzama par I pielikuma 1. līdz 11. punktā minētajām kultūrām, ir reprezentatīva attiecībā uz vismaz 95 % no kopējās apstādītās platības saimniecībās, kuras pilnībā vai galvenokārt ražo attiecīgās ilggadīgās kultūras tirgum katrā dalībvalstī.

Ja saimniecības ir mazākas par 0,1 hektāru un pilnībā vai galvenokārt ražo attiecīgas ilggadīgās kultūras tirgum katrā dalībvalstī, tās var izslēgt, ja to kumulatīvā platība veido mazāk par 5 % no kopējās ar atsevišķo kultūru apstādītās platības.

2. Kombinēto kultūru platība jādala starp dažādām kultūrām proporcionāli zemes platībai, ko tās aizņem.

3. Neskarot deleģētos tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 4. panta 4. punktu, I pielikuma 12. punktā minēto statistiku par kultūrām sniedz, izmantojot pieejamos datus vīna dārzu reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 185.a pantu par visām saimniecībām, kuras iekļautas šajā reģistrā, kas definētas Komisijas Regulas (EK) N. 436/2009 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā[11].

4. pants

Datu sagatavošana

1. Dalībvalstis 2012. gadā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem sagatavo II pielikumā minētos datus par apstādīto platību ar ilggadīgajām kultūrām, kuras norādītas I pielikuma 1. līdz 11. punktā.

2. Dalībvalstis 2015. gadā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem sagatavo III pielikumā minētos datus par apstādīto platību ar ilggadīgajām kultūrām, kuras norādītas I pielikuma 12. punktā.

3. Katra dalībvalsts sagatavo II un III pielikumā norādīto strukturālo statistiku par tādu apstādīto platību ar ilggadīgajām kultūrām, kurā katra atsevišķā I pielikumā minētā ilggadīgā kultūra aizņem vismaz 500 ha minētās dalībvalsts teritorijā.

4. Lai mainītu sarakstu I pielikumā un II un III pielikumā izklāstīto statistiku, Komisija saskaņā ar 10. pantu pieņem deleģētos tiesību aktus.

5. pants

Pārskata gads

1. Pirmais pārskata gads II pielikumā minētajiem datiem attiecībā uz ilggadīgajām kultūrām, kuras norādītas I pielikuma 1. līdz 11. punktā, ir 2012. gads.

2. Pirmais pārskata gads III pielikumā minētajiem datiem attiecībā uz ilggadīgajām kultūrām, kuras norādītas I pielikuma 12. punktā, ir 2015. gads.

3. Sniegtie statistikas dati attiecas uz apstādīto platību pēc parastā stādīšanas perioda.

6. pants

Precizitātes prasības

1. Dalībvalstis, kuras veic izlases apsekojumus, lai iegūtu šo statistiku, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie dati atbilst šādām precizitātes prasībām: datu variāciju koeficients valsts mērogā nepārsniedz 3 % attiecībā uz katras I pielikuma 1. līdz 11. punktā minētās kultūras audzēšanas platību un 1 % attiecībā uz 12. punktā minēto kultūru audzēšanas platību.

2. Dalībvalstis, kuras pieņem lēmumu izmantot citus statistikas informācijas avotus, nevis apsekojumus, nodrošina, ka no šādiem avotiem iegūtā informācija ir vismaz tikpat kvalitatīva kā statistikas apsekojumos iegūtā informācija.

3. Dalībvalstis, kas pieņem lēmumu izmantot administratīvo avotu, savlaicīgi informē Komisiju un nodrošina detalizētu informāciju par izmantojamo metodi un minētā administratīvā avota datu kvalitāti.

7. pants

Reģionālā statistika

1. Jāizmanto reģionālais dalījums, kas norādīts II un III pielikumā.

2. Pielikumos norādītie NUTS līmeņi ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1059/2003.

8. pants

Nosūtīšana Komisijai

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai ( Eurostat ) II un III pielikumā norādītos datus vēlākais līdz tā gada 31. jūlijam, kas seko pēc pārskata perioda.

2. Lai pielāgotu II un III pielikumā minētās nosūtīšanas tabulas, Komisija saskaņā ar 10. pantu pieņem deleģētos tiesību aktus.

9. pants

Metodikas un kvalitātes ziņojums

1. Šīs regulas vajadzībām nosūtāmajiem datiem piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā[12] noteiktos kvalitātes kritērijus.

2. Līdz 2013. gada 31. jūlijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis iesniedz Komisijai ( Eurostat ) ziņojumus par nosūtīto datu kvalitāti un izmantotajām metodēm.

3. Ziņojumos, izmantojot 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus, apraksta:

a) šajā regulā paredzēto apsekojumu veidu un izmantoto metodiku;

b) precizitātes līmeni un aptvērumu, kas panākts šajā regulā minētajos izlases apsekojumos; un

c) citu izmantoto avotu, kas nav apsekojumi, kvalitāti.

4. Dalībvalstis informē Komisiju par metodikas vai citādām pārmaiņām, kas varētu ievērojami ietekmēt statistiku, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad šīs pārmaiņas stājas spēkā.

5. Ņem vērā principu, ka papildu izmaksām un slogam jābūt saprātīgam.

10. pants

Deleģēšanas izmantošana

1. Uz nenoteiktu laiku Komisiju pilnvaro pieņemt 4. panta 4. punktā un 8. panta 2. punktā minētos deleģētos tiesību aktus.

2. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos tiesību aktus Komisijai tiek piešķirtas, ievērojot 11. un 12. panta nosacījumus.

11. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 4. panta 4. punktā un 8. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2. Ja iestāde sāk iekšēju procedūru, lai izlemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, tā vēlākais vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otro likumdevēja iestādi un Komisiju, norādot deleģētās pilnvaras, kuras būtu jāatsauc, un atsaukšanas pamatojumu.

3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai tajā norādītajā vēlākajā datumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto tiesību aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

12. pants

Iebildumi pret deleģētajiem tiesību aktiem

1. Eiropas Parlaments un Padome divu mēnešu laikā pēc paziņošanas datuma var iebilst pret deleģēto tiesību aktu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par vienu mēnesi.

2. Ja, beidzoties šim periodam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebildusi pret deleģēto tiesību aktu vai pirms šā termiņa gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju, ka šīs abas iestādes ir nolēmušas necelt iebildumus, deleģētais tiesību akts stājas spēkā tā noteikumos paredzētajā datumā.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret pieņemto deleģēto tiesību aktu, tas nestājas spēkā. Attiecīgā iestāde pamato savus iebildumus pret deleģēto tiesību aktu.

13. pants

Atcelšana

Regula (EEK) Nr. 357/79 un Direktīva 2001/109/EK tiek atcelta ar 2012. gada 1. janvāri.

Atsauces uz atcelto regulu un direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Ilggadīgās kultūras

14. Deserta ābeles

15. Ābeles, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei (pēc izvēles)

16. Deserta bumbieres

17. Bumbieres, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei (pēc izvēles)

18. Aprikožu koki

19. Persiku koki

20. Apelsīnu koki

21. Sīko citrusaugļu koki

22. Citronkoki

23. Olīvkoki

24. Vīnogulāji galda vīnogu ražošanai

25. Vīnogulāji citiem mērķiem, izņemot galda vīnogu ražošanu

II PIELIKUMS

Statistikas dati par augļu un olīvu stādījumiem

1. Sugas un reģionālais dalījums

Sugas | Reģionālajiem datiem izmantojamais reģionālais līmenis |

Deserta ābeles | NUTS 1 |

Ābeles, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei |

Deserta bumbieres |

Bumbieres, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei (pēc izvēles) |

Aprikožu koki |

Persiku koki |

Apelsīnu koki |

Sīko citrusaugļu koki |

Citronkoki |

Olīvkoki |

Galda vīnogas |

2. Sugu dalījums “Grupās”

Sugas | Dalījums |

Ābeles | Grupa Boskoop rouge |

Grupa Braeburn |

Grupa Cox Orange |

Grupa Cripps Pink |

Grupa Elstar |

Grupa Fuji |

Grupa Gala |

Grupa Golden delicious |

Grupa Granny smith |

Grupa Idared |

Grupa Jonagold |

Grupa Jonagored |

Grupa Morgenduft |

Grupa Red delicious |

Grupa Reinette blanche du Canada |

Grupa Shampion |

Grupa Lobo |

Citas |

Bumbieres | Grupa Conference |

Grupa William |

Grupa Abate |

Grupa Rocha |

Grupa Coscia-ercolini |

Grupa Guyot |

Grupa Blanquilla |

Grupa Decana |

Grupa Kaiser |

Grupa Doyenné du Comice |

Citas |

Persiku koki | Persiki, izņemot nektarīnus un persikus pārstrādei | Ar dzelteno mīkstumu | Ļoti agri: raža līdz 15. jūnijam |

Agri: raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam |

Vidēji: raža no 16. jūlija līdz 15. augustam |

Vēli: raža pēc 15. augusta |

Ar balto mīkstumu | Ļoti agri: raža līdz 15. jūnijam |

Agri: raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam |

Vidēji: raža no 16. jūlija līdz 15. augustam |

Vēli: raža pēc 15. augusta |

Persiki Doughnut |

Nektarīni | Ar dzelteno mīkstumu | Ļoti agri: raža līdz 15. jūnijam |

Agri: raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam |

Vidēji: raža no 16. jūlija līdz 15. augustam |

Vēli: raža pēc 15. augusta |

Ar balto mīkstumu | Ļoti agri: raža līdz 15. jūnijam |

Agri: raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam |

Vidēji: raža no 16. jūlija līdz 15. augustam |

Vēli: raža pēc 15. augusta |

Persiki pārstrādei (ieskaitot grupu Pavie) |

Aprikožu koki | Ļoti agri: raža līdz 31. maijam |

Agri: raža no 1. līdz 30. jūnijam |

Vidēji: raža no 1. līdz 31. jūlijam |

Vēli: raža pēc 1. augusta |

Apelsīnu koki | Navel | Agri: raža no oktobra līdz janvārim |

Vidēji: raža no decembra līdz martam |

Vēli: raža no janvāra līdz maijam |

Blancas | Agri: raža no decembra līdz martam |

Vēli: raža no marta līdz maijam |

Sanguine |

Citi |

Sīko citrusaugļu koki | Sacumas | Ļoti agras sacumas: raža no septembra līdz novembrim |

Citas sacumas: raža no oktobra līdz decembrim |

Klementīni | Agri klementīni: raža no septembra līdz decembrim |

Vidēji klementīni: raža no novembra līdz janvārim |

Vēli klementīni: raža no janvāra līdz martam |

Citi sīkie citrusaugļi, ieskaitot hibrīdus |

Citronkoki | Ziemas šķirnes: raža no oktobra līdz aprīlim |

Vasaras šķirnes: raža no februāra līdz septembrim |

Olīvkoki | Galda olīvām |

Olīveļļai |

Divējādas izmantošanas olīvām |

Galda vīnogu vīnogulāji | Baltas | Bez kauliņiem |

Parastās |

Sarkanas | Bez kauliņiem |

Parastās |

3. Blīvuma klases

Blīvuma klases | Ābeles un bumbieres | Persiku, nektarīnu un aprikožu koki | Apelsīnu, sīko citrusaugļu un citronu koki | Olīvkoki | Galda vīnogu vīnogulāji |

Blīvums (koku skaits uz hektāru) | 1 | <400 | <600 | <250 | <140 | <1000 |

2 | 400-1599 | 600-1199 | 250-499 | 140-399 | 1000-1499 |

3 | 1600-3199 | ≥1200 | 500-749 | ≥400 | ≥1500 |

Vecums (gadi kopš iestādīšanas) | 1 | 0-4 | 0-4 | 0-4 | 0-4 | 0-3 |

2 | 5-9 | 5-14 | 5-9 | 5-11 | 3-9 |

3 | 10-14 | 15 un vairāk | 10-14 | 12-49 | 9-19 |

Reģions: |

Suga: |

Grupa: |

1. vecuma klase | 2. vecuma klase | 3. vecuma klase | 4. vecuma klase | 5. vecuma klase |

Sark. | Balt. |

Vīnogulāju platība kopā (ražo/vēl neražo) | Kopā |

Vīnogulāju platība, kura apstādīta ar | vīna vīnogulāju šķirnēm | b) | b) |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar ACN | b) | b) |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar AĢN | b) | b) |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai bez ACN vai AĢN | b) | b) |

- to skaitā “vīnogām divējādai izmantošanai” | b) | b) |

žāvētas vīnogas | b) | b) |

Kopā | b) | b) |

a) Attiecīgās dalībvalstis: BG, CZ, DE, IT, EL, ES, FR, HU, AT, PT, RO, SI un SK.

b) Pēc izvēles.

1.2. tabula. Vīnkopju saimniecības ražošanas veida dalījumā saskaņā ar NUTS 2 a)

Mainīgie lielumi/raksturlielumi | Saimn. sk. | Zemes gab. sk. | Platība (ha) | Produkcija (hl vai 100 kg)3 |

Sark. | Balt. |

Vīnogulāju platība kopā (ražo/vēl neražo) | Kopā |

Vīnogulāju platība, kura apstādīta ar | vīna vīnogulāju šķirnēm | b) | b) |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar ACN | b) | b) |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar AĢN | b) | b) |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai bez ACN vai AĢN | b) | b) |

- to skaitā “vīnogām divējādai izmantošanai” | b) | b) |

žāvētas vīnogas | b) | b) |

Kopā | b) | b) |

Vīnogulāju platība, kas vēl neražo, apstādīta ar | vīna vīnogām (ieskaitot “vīnogas divējādai izmantošanai”) | - | - |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar ACN | - | - |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar AĢN | - | - |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai bez ACN vai AĢN | - | - |

- to skaitā “vīnogām divējādai izmantošanai” | - | - |

žāvētas vīnogas | - | - |

Kopā | - | - |

Vīnogulāju platība, kas ražo/vēl neražo, kurā paredzēts ražot | materiālu vīnogulāju veģetatīvai pavairošanai | - | - |

citus citur neklasificētus vīnogulājus (c.n.) | - | - |

a) Attiecīgās dalībvalstis: BG, CZ, DE, IT, EL, ES, FR, HU, AT, PT, RO, SI un SK.

b) Pēc izvēles.

1.3. tabula. Dati ražošanas veida dalījumā ražošanas reģiona dalījumā (ACN a), AĢN a), citas platības) b)

Mainīgie lielumi/raksturlielumi | Saimn. sk. | Zemes gab. sk. | Platība (ha) | Produkcija (hl vai 100 kg)3 |

Sark. | Balt. |

Vīnogulāju platība kopā (ražo/vēl neražo) | Kopā |

Vīnogulāju platība, kura apstādīta ar | vīna vīnogulāju šķirnēm | c) | c) |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar ACN | c) | c) |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar AĢN | c) | c) |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai bez ACN vai AĢN | c) | c) |

- to skaitā “vīnogām divējādai izmantošanai” | c) | c) |

žāvētas vīnogas | c) | c) |

Kopā | c) | c) |

Vīnogulāju platība, kas vēl neražo, apstādīta ar | vīna vīnogām (ieskaitot “vīnogas divējādai izmantošanai”) | - | - |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar ACN | - | - |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar AĢN | - | - |

- to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai bez ACN vai AĢN | - | - |

- to skaitā “vīnogām divējādai izmantošanai” | - | - |

žāvētas vīnogas | - | - |

Kopā | - | - |

Vīnogulāju platība, kas ražo/vēl neražo, kurā paredzēts ražot | materiālu vīnogulāju veģetatīvai pavairošanai | - | - |

citus citur neklasificētus vīnogulājus (c.n.) | - | - |

a) Dati ražošanas reģiona dalījumā jāsagatavo par katru “aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi”, kā teikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas, II sadaļas, I nodaļas, I.a iedaļas I apakšiedaļā.

b) Attiecīgās dalībvalstis: BG, CZ, DE, IT, EL, ES, FR, HU, AT, PT, RO, SI un SK.

c) Pēc izvēles.

2. tabula. Vīnkopju saimniecības lieluma klases dalījumā dalībvalstu dalījumā

2.1. tabula. Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klases dalījumā, vīna dārzi kopā

Lieluma klases (ha) | Saimn. sk. | Zemes gab. sk. | Platība (ha) | Prod. (hl vai 100 kg) |

< 0,10 * |

0,10 - < 0,50 |

0,50 - < 1 |

1 - < 3 |

3 - < 5 |

5 - < 10 |

> 10 |

* Tikai attiecīgajai(-ajām) valstij(-īm).

2.2. tabula. Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, vīna vīnogu vīnogulāji ― kopā

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.2.1. tabula. Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, vīna vīnogu vīnogulāji, kas piemēroti vīnu ražošanai ar ACN

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.2.2. tabula. Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, vīna vīnogu vīnogulāji, kas piemēroti vīnu ražošanai ar AĢN

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.2.3. tabula. Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, “divējādas izmantošanas” vīna vīnogu vīnogulāji

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.2.4. tabula. Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, vīna vīnogas, kas piemērotas vīnu ražošanai bez ACN un/vai AĢN

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.3. tabula. Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, tādu vīnogu vīnogulāji, kuras paredzēts žāvēt

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.4. tabula. Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, c.n. vīnogulāji

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

3. tabula. Vīnkopju saimniecības specializācijas pakāpes un lieluma klašu dalījumā

Lieluma klases (slejā): skatīt 2. tabulas rindas (< 0,1 ha/0,10 - < 0,50 ha/utt.).

3.1. tabula. Vīnkopju saimniecības specializācijas pakāpes un lieluma klašu dalījumā saskaņā ar NUTS 1/NUTS 2 (definē dalībvalstis)

Specializācijas pakāpe | < 0,10 ha4 | … |

Saimn. sk. | Platība (ha) | Prod. (hl vai 100 kg) | Saimn. sk. | Platība (ha) | Prod. (hl vai 100 kg) |

Saimniecības, kurās ir vīnogulāji |

Saimniecības, kurās ir tādu vīnogulāju platības, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai |

(to skaitā saimniecības, kurās ir tādu vīnogulāju platības, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai ar ACN un/vai AĢN |

- to skaitā tikai ACN |

- to skaitā tikai AĢN |

- to skaitā ACN un AĢN |

(to skaitā saimniecības, kurās ir tādu vīnogulāju platības, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai bez ACN un/vai AĢN |

(to skaitā saimniecības, kurās ir tādu vīnogulāju platības, kuru vīnogas paredzētas dažādu vīna veidu ražošanai |

Saimniecības, kurās ir tādu vīnogulāju platības, kuri paredzēti tikai tādu vīnogu ražošanai, kas tiek žāvētas |

Saimniecības, kurās ir citas vīnogulāju platības |

Saimniecības, kurās ir tādu vīnogulāju platības, kuri paredzēti dažādiem ražošanas veidiem |

3.2. tabula. Vīnkopju saimniecības specializācijas pakāpes un lieluma klašu dalījumā ražošanas reģionu dalījumā (ACN, AĢN vai citas platības, ko definē dalībvalstis)

Specializācijas pakāpe | < 0,10 ha4 | … |

Saimn. sk. | Platība (ha) | Prod. (hl vai 100 kg) | Saimn. sk. | Platība (ha) | Prod. (hl vai 100 kg) |

Kā 3.1. tabulā |

4. tabula. Galvenās vīnogulāju šķirnes

Tabulās jānorāda šķirnes, kuras ir iekļautas galveno šķirņu un attiecīgo platību sarakstā, kas tiek paziņotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 555/2008[14] (XIII pielikums, 16. tabula).

Izmantojamās vecuma klases:

< 3 gadi

3―9 gadi

10―29 gadi

> 30 gadi

4.1. tabula. Galvenās vīna vīnogu šķirnes vecuma klases dalījumā NUTS 2 dalījumā

4.1.01. tabula. Galvenās vīna vīnogu šķirnes vecuma klases dalījumā “NUTS X*”

Vīnogulāju šķirne | < 3 gadi | … |

Saimn. sk. | Platība (ha) | Saimn. sk. | Platība (ha) |

Saimniecības, kurās ir vīnogulāji |

1. to skaitā sarkanās šķirnes, kopā |

1.1. to skaitā 1. šķirne |

1.2. to skaitā 2. šķirne |

1.3. to skaitā šķirne… |

… |

1.N. to skaitā citas sarkanās jauktās šķirnes |

2. to skaitā baltās šķirnes, kopā |

2.1. to skaitā 1. šķirne |

2.2. to skaitā 2. šķirne |

2.3. to skaitā šķirne… |

… |

2.N. to skaitā citas baltās jauktās šķirnes |

3. to skaitā dažādu krāsu šķirnes, kopā |

3.1. to skaitā 1. šķirne |

3.2. to skaitā 2. šķirne |

3.3. to skaitā šķirne… |

… |

3.N. to skaitā citas jauktu krāsu citas jauktas šķirnes |

4. to skaitā šķirnes bez norādītas krāsas |

* X attiecas uz vienu no esošajiem NUTS 2 reģioniem valstī ar vīna dārzu platību, kura pārsniedz robežvērtību (4.1.01., 4.1.02. tabula utt.).

4.2. tabula. Galvenās vīna vīnogu šķirnes ražošanas reģiona dalījumā (ACN)

4.2.01. tabula. Galvenās vīna vīnogu šķirnes “ACN X*”

Vīnogulāju šķirne | < 3 gadi | … |

Saimn. sk. | Platība (ha) | Saimn. sk. | Platība (ha) |

Kā 4.1. tabulā |

* X attiecas uz vienu no esošajiem ACN valstī ar vīna dārzu platību, kura pārsniedz robežvērtību (4.2.01., 4.2.02. tabula utt.).

4.3. tabula. Galvenās vīna vīnogu šķirnes ražošanas reģiona dalījumā (AĢN)

4.3.01. tabula. Galvenās vīna vīnogu šķirnes “AĢN X*”

Vīnogulāju šķirne | < 3 gadi | … |

Saimn. sk. | Platība (ha) | Saimn. sk. | Platība (ha) |

Kā 4.1. tabulā |

* X attiecas uz vienu no esošajām AĢN valstī ar vīna dārzu platību, kura pārsniedz robežvērtību (4.3.01., 4.3.02. tabula utt.).

4.4. tabula. Galvenās vīna vīnogu šķirnes ražošanas reģiona dalījumā (citas platības)

4.4.01. tabula. Galvenās vīna vīnogu šķirnes “citai platībai X*”

Vīnogulāju šķirne | < 3 gadi | … |

Saimn. sk. | Platība (ha) | Saimn. sk. | Platība (ha) |

Kā 4.1. tabulā |

* X attiecas uz vienu no esošajām citām platībām valstī ar vīna dārzu platību, kura pārsniedz robežvērtību (4.4.01., 4.4.02. tabula utt.).

Robežvērtības

Datu dalījums jāiesniedz vienīgi tad, ja kopējā platība, kas norādīta tabulas šūnā vai kas atbilst vīna dārza platībai, uz kuru attiecas šūnā norādītie dati, ir vismaz 500 ha.

[1] OV L 54, 5.3.1979., 124. lpp.

[2] OV L 13, 16.1.2002., 21. lpp.

[3] OV L 54, 5.3.1979., 124. lpp.

[4] OV L 13, 16.1.2002., 21. lpp.

[5] OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

[6] OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

[7] Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp).

[8] OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.

[9] Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

[10] Komisijas 2009. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 436/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.).

[11] OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.

[12] OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

[13] T.s. olimpiskais vidējais rādītājs (triju gadu produkcija pēdējos 5 ražas gados, izņemot abas galējās vērtības).

[14] OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.