[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 21.4.2010 COM(2010)174 galīgā redakcija 2010/0101 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMAM, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas {SEC(2010) 443} PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Eiropas Savienība sniedz Eiropas Investīciju bankai (EIB) budžeta garantiju, kas sedz valstu vai politiska rakstura riskus attiecībā uz tās ārpus Eiropas Savienības veiktajiem aizdevumu un aizdevumu garantiju darījumiem, tādējādi atbalstot ES ārējās politikas mērķus. ES garantija EIB ārējiem darījumiem ir efektīvs veids, kā apvienot ES budžeta līdzekļus (nodrošinot Garantiju fondam finansējumu ārējām ES garantijas atbalsta darbībām) ar EIB pašu resursiem, izmantojot EIB finansiālās iespējas, bet vienlaikus nodrošinot, ka EIB finanšu stāvoklis netiek ietekmēts. ES garantijas seguma kopējā darbības joma un vispārīgie nosacījumi attiecībā uz EIB ārējiem darījumiem ir jau iepriekš noteikti Padomes lēmumos par tā dēvētajām EIB ārējo darbību pilnvarām. Jaunākās EIB ārējo darbību pilnvaras 2007.–2011. gadam tika noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Lēmumu Nr. 633/2009/EK[1] (turpmāk — “lēmums”). Lēmuma 9. pants nosaka, ka Komisija iesniedz vidusposma pārskatu par šā lēmuma piemērošanu, pievienojot priekšlikumu tā grozījumiem, inter alia, pamatojoties uz ārēju novērtējumu (skatīt 2. sadaļu). Pamatojoties uz konstatējumiem vidusposma pārskatā, šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt arī turpmāku ES garantijas sniegšanu EIB ārējās finansēšanas darījumiem līdz pašreizējo finanšu perspektīvu perioda no 2007. līdz 2013. gadam beigām, vienlaikus ieviešot vairākus jaunus elementus pilnvarās. Lai ieviestu šos jaunos elementus, ir nepieciešams veikt vairākus grozījumus pašreizējā lēmumā par pilnvarām. Skaidrības labad tika izlemts aizstāt lēmumu par pilnvarām ar jaunu lēmumu, nevis iesniegt priekšlikumu grozījumiem. Ierosinātais lēmums attieksies uz EIB finansēšanas darījumiem, kas parakstīti laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Jaunajā lēmumā ieviešamie elementi ir šādi. * Fakultatīvās pilnvaras EUR 2 miljardu apmērā aktivizēšana, kuras ar šo lēmumu tika iekļautas rezervē. Šo fakultatīvo pilnvaru aktivizēšana izpaudīsies nevis kā atsevišķu reģionālo pieļaujamo apjomu paaugstināšana, bet gan tās būs tādas pilnvaras, kas paredzētas projektiem, kuri sekmē cīņu pret klimata pārmaiņām visos reģionos, uz kuriem attiecas lēmums. * Pašreizējā reģionālo mērķu noteikšanas sistēmas darījumiem ar ES garantiju aizvietošana ar horizontāliem augsta līmeņa mērķiem, aptverot visus reģionus saskaņā ar ārējās darbības pilnvarām. Šie augsta līmeņa mērķi tiks iekļauti ierosinātā lēmuma pantos un aptvers tādas jomas kā klimata pārmaiņas, sociālā un ekonomikas infrastruktūra un vietējā privātā sektora attīstība. * Komisija kopā ar EIB un apspriežoties ar Eiropas Ārējas darbības dienestu (EĀDD), izstrādā katram reģionam, uz kuru attiecas ārējo darbību pilnvaras, darbības pamatnostādnes, atspoguļojot ES reģionālās stratēģijas, lai stiprinātu saikni starp EIB darbību īstenošanu atbilstoši tās vispārīgajiem augsta līmeņa mērķiem ārējo darbību pilnvaru ietvaros un ES reģionālajām prioritātēm. * Jāstiprina EIB iespējas, lai veicinātu ES attīstības mērķu sasniegšanu, - uzlabojot EIB vērtēšanas un uzraudzības darbības attiecībā uz projektu sociālajiem un attīstības aspektiem; - palielinot EIB līdzdalību jomās, kuras veicinās trešo valstu attīstību, piemēram, vides infrastruktūras jomā, tai skaitā ūdensapgādes un kanalizācijas jomā, ilgtspējīga transporta jomā, kā arī jomās, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. EIB arī pakāpeniski jāpalielina tās atbalsta darbības veselības un izglītības jomās. * EIB ārējo darbību pilnvaru aktivizēšana attiecībā uz Īslandi, Baltkrieviju, Lībiju, Irāku un Kambodžu. Priekšlikumam pievienotais dienestu darba dokuments[2] sniedz papildinformāciju par iespējamām EIB atbalsta darbībām klimata pārmaiņu jomā saskaņā ar fakultatīvajām pilnvarām EUR 2 miljardu apmērā, kā arī par pamatojumu atbalstīt priekšlikumu EIB ārējo darbību pilnvaru aktivizēšanai attiecībā uz Īslandi, Baltkrieviju, Lībiju, Irāku un Kambodžu. 2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI Kā minēts iepriekšējā sadaļā, saskaņā ar pašreizējo lēmumu par ārējo darbību pilnvarām bija nepieciešams iesniegt vidusposma pārskatu par pilnvaru izmantošanu. Šis pārskats tika balstīts uz ārēju novērtējumu, kura izpildi pārraudzīja un vadīja “viedo ļaužu” uzraudzības komiteja ( SCWP ), uz ārēja neatkarīga konsultāciju uzņēmuma ( COWI ) veiktu novērtējumu, kā arī uz konkrētiem EIB novērtēšanas struktūrvienības veiktiem novērtējumiem. Vidusposma pārskatā noteiktie darba uzdevumi ir izklāstīti šā lēmuma 2. pielikumā. Novērtēšanas procesa laikā, sākot no 2008. gada oktobra līdz 2010. gada februārim, SWCP organizēja uzklausīšanas sesijas ar Komisijas un EIB augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības, Eiropas Parlamenta, starptautisko finanšu iestāžu ( IFI ) un Eiropas divpusējo finanšu iestāžu ( EBFI )[3], kā arī Eiropas ideju laboratoriju pārstāvjiem. SWCP locekļi apmeklēja arī atlasītās saņēmējvalstis un rīkoja diskusijas ar valdību un privātā sektora pārstāvjiem, COWI un EIB novērtēšanas struktūrvienību. COWI novērtējums ietvēra intervijas ar Komisijas un EIB personālu un konkrētu valstu un projektu gadījumu pētījumus. SCWP ziņojums ir pieejams šeit: http://www.eib.org/about/documents/mtr-external-mandate-report-steering-committee.htm. Savukārt COWI ziņojums ir pieejams šeit: http://ec.europa.eu/economy_finance/evaluation/completed/index_en.htm. Novērtējuma ziņojumu konstatējumi tiek apkopoti un analizēti šim priekšlikumam pievienotajā Komisijas ziņojumā[4] par vidusposma pārskatu. Ierosinātajā lēmumā izklāstītie priekšlikumi veikt grozījumus pašreizējās pilnvarās ir balstīti uz šo ziņojumu. SCWP sniedza arī daudz dažādu ieteikumu par ES ārējo darbību, tai skaitā EIB ārējo darbību, nākotnes reformu. Šie ieteikumi tiks padziļināti izpētīti turpmākajā procesā, kurā iesaistīsies Komisija, EĀDD, EIB, citas IFI un EBFI , lai Komisija varētu tos ņemt vērā, sagatavojot jaunus priekšlikumus nākamajai finanšu shēmai. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam tiek balstīts uz divkāršu juridisko pamatu, t.i., Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. un 212. pantu. Priekšlikums ir ES ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo ES garantija ir sevi pierādījusi kā efektīvs un finansiāli izdevīgs līdzeklis, lai segtu politiska rakstura un valsts riskus saistībā ar EIB ārējiem darījumiem, kas veikti ES ārējās politikas atbalstam. ES garantijas pagarināšana ļaus turpināt pašreizējo efektīvo un ekonomiski drošo praksi. | 4. IETEKME UZ BUDŽETU Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom ) Nr. 480/2009[5] izveidotais Garantiju fonds ārējām darbībām (turpmāk — “Garantiju fonds”), kuram ik gadu tiek piešķirts finansējums no kopējā ES budžeta, aizsargā ES budžetu pret satricinājumiem, inter alia , sakarā ar iespējamiem zaudējumiem EIB ārējos finansēšanas darījumos. Ietekme uz budžetu, kas saistīta ar Garantiju fonda finansēšanu, kā arī ES garantijas pārvaldē iesaistītajiem cilvēkresursiem un administratīvajiem resursiem, ir izklāstīta priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā. 5. IZVĒLES ELEMENTI Detalizētāks priekšlikuma skaidrojums Ar 1. pantu ES garantija tiek pagarināta uz pašreizējās finanšu perspektīvas 2007.–2013. gadam atlikušo darbības laiku ar iespēju to pagarināt uz sešiem mēnešiem, lai nodrošinātu EIB finansēšanas darījumu nepārtrauktību. Saskaņā ar pašreizējo lēmumu ES garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB neatmaksāto faktiski izsniegto summu un saistīto summu (t.i., procenti, komisijas nauda un citas iespējamās maksas, kas garantijas ņēmējam jāmaksā EIB atbilstoši aizdevuma vai garantijas nolīgumam) kopējā apjoma. Lēmumā tiek uzsvērts, ka, piešķirot finansējumu, ko sedz ES garantija, EIB ne tikai piemēro savus noteikumus un kārtību, bet arī paredz nosacījumus attiecībā uz garantijas segumu, t.i., EIB finansējums jāizmanto ES ārējās politikas mērķu atbalstam. 2. pants nosaka pieļaujamos apjomus EIB finansējumam ar ES garantiju. Pašreizējie reģionālie pieļaujamie apjomi ir norādīti ierosinātā lēmuma pielikumā. Fakultatīvās pilnvaras EUR 2 miljardu apmērā — kas tika iekļautas rezervē iespējamai aktivizēšanai pēc vidusposma pārskatīšanas — ir aktivizētas kā konkrēta summa, kura paredzēta projektu finansēšanai klimata pārmaiņu jomā. Šajā pantā ir arī ietverta tādu projektu definīcija, kuri uzskatāmi par projektiem, kas sekmē cīņu pret klimata pārmaiņām. 3. pants nosaka horizontālos augsta līmeņa mērķus, kas jāsasniedz ar tādu EIB finansēšanas darījumu starpniecību, kurus sedz ES garantija. Tādējādi šīm pilnvarām tiek noteikta skaidrāka būtība, vēršot tās uz jomām, kur EIB ir salīdzinošās priekšrocības un īpašas stiprās puses, t.i., tādām jomām kā klimata pārmaiņas, ekonomikas infrastruktūra un vietējā privātā sektora attīstība (it īpaši MVU). Reģionālā integrācija būs visu EIB finansēšanas darbību pamatmērķis. 4. pantā ir sniegts to valstu saraksts, uz kurām attiecas priekšlikums, un izklāstīta to atbilstība. Salīdzinājumā ar pašreizējo pilnvaru lēmumu ir noteikta Īslandes, Baltkrievijas, Lībijas, Irākas un Kambodžas atbilstība EIB finansējuma saņemšanai ar ES garantiju. Tādējādi tiek atspoguļots, kāds progress ir panākts ES attiecībās ar šīm valstīm. Detalizētāks pamatojums ES garantijas pagarināšanai attiecībā uz EIB finansējuma piešķiršanu šajās valstīs ir izklāstīts šim priekšlikumam pievienotajā dienestu darba dokumentā[6]. Tajā ir ņemts vērā šo valstu politiskais stāvoklis un divpusējās attiecības ar ES, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas situācija, kā arī makroekonomiskā situācija un ieguldījumu vajadzības valsts līmenī. Kā norādīts pašreiz spēkā esošajā lēmumā, jaunu darbības valstu iekļaušana vai EIB finansēšanas pārtraukšana valstī, uz kuru attiecas pilnvaras, ņemot vērā cilvēktiesību stāvokli tajā vai citu iemeslu dēļ, tiktu turpināta, ievērojot parasto likumdošanas procedūru. 5. pantā ir detalizēti izklāstītas prasības, kas attiecas uz EIB ārējo darbību saikni ar ES politikām. Tā nolūks ir nodrošināt, ka pilnvaru ietvaros noteiktie augsta līmeņa mērķi tiek atspoguļoti EIB pilnvaru izmantošanā un ka ar EIB finansējumu tiks sniegts papildu atbalsts attiecīgām ES palīdzības politikas jomām, programmām un instrumentiem dažādos reģionos. Šie mērķi tiktu atspoguļoti darījumos, izstrādājot reģionālas darbības pamatnostādnes attiecībā uz EIB finansējumu saskaņā ar ierosināto lēmumu. Šajā pantā ir noteikts, ka Komisijai jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par sagatavotajām darbības pamatnostādnēm. Tāpat šis pants paredz, ka EIB jāizstrādā atbilstošas finansēšanas stratēģijas EIB finansēšanas darījumu praktiskai īstenošanai. Turklāt tajā ir norādīts, ka ES garantijas segums netiek nodrošināts EIB finansēšanas darījumam, ja Komisija par šādu darījumu sniedz negatīvu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā noteikto procedūru. 6. panta mērķis ir nodrošināt, ka EIB veiks rūpīgu uzticamības pārbaudi attiecībā uz tādu projektu attīstības aspektiem, uz kuriem plānots attiecināt ES garantiju, ieskaitot sociālās ietekmes novērtējumu, lai pilnvaru ietvaros tiktu atbalstīti tikai ekonomiskā, finansiālā, vides un sociālā ziņā ilgtspējīgi projekti. 7. pantā ir detalizēti izklāstītas metodes pastiprinātai sadarbībai starp Komisiju un EIB, un, attiecīgos gadījumos, sadarbībai ar EĀDD. Tā nolūks ir nodrošināt, ka visos līmeņos no sākotnējās stratēģiskās plānošanas līdz pat projekta izstrādes beigu posmam EIB ārējās finansēšanas darījumi atbilst ES ārējo attiecību politikas jomām, kā arī atbalsta tās un šajā lēmumā noteiktos augsta līmeņa mērķus. 8. pantā ir detalizēti aprakstītas metodes uzlabotai sadarbībai ar citām IFI . Savukārt 9. pantā ir noteikta ES garantijas būtība, kas sedz politiska rakstura un valsts riskus EIB finansēšanas darījumu ietvaros. Tas arī paredz, ka EIB jāizstrādā politika, kas regulētu lēmuma pieņemšanu par to, vai atbilstīgu darījumu gadījumā iesniegt pieprasījumu ES garantijas seguma saņemšanai vai finansēt tos, pašai EIB uzņemoties risku. Šādas politikas mērķis būtu nodrošināt, ka ES garantijas segums tiek izmantots saņēmējiem maksimāli izdevīgā veidā, piemēram, valstīm un darījumiem, kuriem ir grūti piesaistīt finansējumu no kapitāla tirgus ar pieņemamiem nosacījumiem, kamēr aizņēmēji ieguldījumu kategorijas valstīs vai zemākas nekā ieguldījumu kategorijas valstīs var piekļūt mehānismiem, kur pati EIB uzņemas risku. 10. pantā ir ietvertas ziņošanas un grāmatvedības informācijas prasības gan EIB, gan Komisijai. 11. pantā savukārt ir noteikta EIB pienākums Komisijas vārdā izvirzīt iespējamās prasības par zaudējumu atlīdzināšanu. 12. pantā ir minēts, ka garantijas nolīgumā starp Komisiju un EIB jānosaka detalizēti noteikumi un procedūras attiecībā uz ES garantiju. 13. pants paredz, ka attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par ES garantijas noteikšanu nākamajā finanšu shēmā. 14. pantā ir minēts, ka nobeiguma ziņojumu par ierosinātā lēmuma piemērošanu Komisija iesniedz līdz 2014. gada 31. oktobrim. Apsvērumos ir iekļauts politiskais pamatojums priekšlikumam saglabāt ES garantiju un vidusposma pārskata galvenie konstatējumi. 2010/0101 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, tā kā: (1) Papildus tās galvenajai misijai — finansēt ieguldījumus Eiropas Savienībā — kopš 1963. gada Eiropas Investīciju banka (EIB) ir veikusi finansēšanas darījumus ārpus Eiropas Savienības, atbalstot ES ārējo politiku. Tādējādi ir iespējams ārējiem reģioniem pieejamos ES budžeta līdzekļus papildināt ar EIB finansiālajām iespējām, kas būtu izdevīgas saņēmējvalstīm. (2) Lai atbalstītu ES ārējo darbību un lai nodrošinātu EIB iespēju finansēt ieguldījumus ārpus ES, neskarot tās kredītspēju, lielākajā daļā tās darījumu ārējos reģionos ir sekmīgi izmantota ES budžeta garantija, ko pārvalda Komisija. (3) Pēdējā ES garantija laikposmam no 2007. līdz 2011. gadam tika noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Lēmumu Nr. 633/2009/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas[7]. (4) Garantiju fonds ārējai darbībai (turpmāk — “Garantiju fonds”), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK, Euratom ) Nr. 480/2009[8], sniedz likviditātes nodrošinājumu ES budžetam saistībā ar iespējamiem zaudējumiem EIB finansēšanas darījumos un citās ES ārējās darbībās. (5) Kā tas ir noteikts Lēmumā Nr. 633/2009/EK, Komisija un EIB ir sagatavojušas vidusposma pārskatu par EIB ārējo finansējumu, kas ir balstīts uz neatkarīgu ārēju novērtējumu, kura izpildi pārrauga “viedo ļaužu” uzraudzības grupa, uz ārēja neatkarīga konsultāciju uzņēmuma veiktu novērtējumu un konkrētiem EIB veiktiem novērtējumiem. 2010. gada 12. februārī uzraudzības grupa iesniedza Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un EIB ziņojumu ar tās secinājumiem un ieteikumiem. (6) Uzraudzības grupas ziņojumā tika secināts, ka ES garantija EIB ir efektīvs līdzeklis un spēcīgs politikas instruments ar lielu finansiālo un politisko ietekmi un ka tā jāsaglabā, lai segtu politiskus un valsts riskus. Tika ierosināti konkrēti grozījumi Lēmumā Nr. 633/2009/EK, lai nodrošinātu maksimālu EIB ārējo darījumu pievienoto vērtību un efektivitāti. (7) Summām, kuras sedz ES garantija katrā reģionā, arī turpmāk jābūt pieļaujamajiem apjomiem, ko EIB var finansēt ar ES garantiju, nevis mērķlielumiem, kas EIB jāsasniedz. (8) Papildus reģionālajiem pieļaujamajiem apjomiem fakultatīvas pilnvaras EUR 2 000 000 000 apmērā jāaktivizē un jāpiešķir kā summa, kura paredzēta EIB finansēšanas darījumu atbalstam jomās, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un adaptāciju klimata pārmaiņām, visos reģionos, uz kuriem attiecas pilnvaras. EIB, cieši sadarbojoties ar Komisiju, varētu nodrošināt īpašās zināšanas un resursus, lai atbalstītu valsts iestādes un privāto sektoru cīņā pret klimata pārmaiņām un pēc iespējas lietderīgākā pieejamā finansējuma izmantošanā. Saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas projektiem EIB resursi, ja iespējams, jāpapildina ar koncesijas līdzekļiem, kas ir pieejami no ES budžeta, efektīvi un konsekventi apvienojot piešķīrumus un aizdevumus, kas paredzēti klimata pārmaiņu pasākumu finansēšanai ES ārējās palīdzības kontekstā. (9) Ir jāparedz zināma elastība attiecībā uz pilnvarām klimata pārmaiņu jomā, lai būtu iespējams pēc iespējas ātrāk un efektīvāk izmantot trīs gadu periodā (2011.–2013. g.) pieejamo finansējumu. Ja kopējais tādu finansēšanas darījumu apjoms pārsniedz pieejamos 2 miljardus euro, Komisija un EIB cenšas finansējumu taisnīgi sadalīt aptvertajiem reģioniem, pamatojoties uz ārējās palīdzības prioritātēm, kas noteiktas saskaņā ar vispārējām pilnvarām. (10) Turklāt novērtēšanā tika konstatēts, ka, lai arī EIB darījumi novērtējuma aptvertajā periodā (2000.–2009. gads) kopumā bija īstenoti saskaņā ar ES ārējo politiku, saikne starp ES politikas mērķiem un to, kā tos reāli īsteno EIB, ir jānostiprina, kā arī jāpadara skaidrāka un strukturētāka. (11) Lai uzlabotu pilnvaru saskaņotību, nodrošinātu, ka EIB ārējās finansēšanas darbības ir vairāk vērstas uz ES politikas atbalstīšanu, un lai saņēmēji gūtu maksimālu labumu, ar šo lēmumu jānosaka horizontāli augsta līmeņa mērķi (pilnvaru ietvaros) attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem visās valstīs, kas ir tiesīgas pretendēt uz finansējumu, balstoties uz EIB salīdzinoši stiprajām pusēm jomās, kurās tā sevi ir sekmīgi pierādījusi. Tādējādi visos reģionos, uz kuriem attiecas šis lēmums, EIB jāfinansē projekti jomās, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un adaptāciju tām, sociālās un ekonomikas infrastruktūras jomās (jo īpaši transporta, enerģētikas, tai skaitā atjaunojamo energoresursu, energoapgādes drošības, vides infrastruktūras, tai skaitā ūdensapgādes un kanalizācijas, jomās, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā) un vietējā privātā sektora attīstības jomā, it īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). Šajās jomās EIB finansēšanas darījumu pamatmērķim jābūt reģionālai integrācijai starp partnervalstīm, tostarp pirmspievienošanās valstu, kaimiņvalstu un ES ekonomiskajai integrācijai. (12) Turklāt EIB finansēšanas darījumiem jāsekmē ES ārējo darbību regulējošo pamatprincipu ievērošana, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienību 21. pants, attiecībā uz demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un nostiprināšanu, kā arī to starptautisko vides jomas nolīgumu izpilde, kuros ES ir līgumslēdzēja puse. Jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm[9] EIB finansēšanas darījumiem būtu jāveicina: šo valstu ilgtspējīga ekonomiska, sociālā un vides attīstība, jo īpaši visvairāk atpalikušo valstu attīstība, šo valstu vienmērīga un pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā, nabadzības apkarošana, kā arī to mērķu ievērošana, ko ES apstiprinājusi saistībā ar ANO un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām. EIB pakāpeniski jāizveido atbilstoši līdzekļi šo prasību pienācīgai izpildei. (13) Saskaņā ar šo lēmumu EIB jāpalielina virzība uz attīstību, cieši sadarbojoties ar Komisiju un ievērojot principus, kas pausti Eiropas konsensā attīstības. Tas īstenojams, veicot virkni konkrētu pasākumu, jo īpaši palielinot tās spēju novērtēt projektu sociālos un attīstības aspektus, tai skaitā cilvēktiesību ievērošanas un ar konfliktiem saistītus riskus, un veicinot vietēja līmeņa konsultācijas. Turklāt bankai vairāk jāpievēršas jomām, kurās tai ir no Eiropas Savienībā veiktajiem finansēšanas darījumiem gūtas kompetentas zināšanas un pieredze un kuras sekmēs attiecīgās valsts turpmāku attīstību, piemēram, vides infrastruktūras jomai, tai skaitā ūdenssaimniecības un kanalizācijas jomām, ilgtspējīga transporta un klimata pārmaiņu mazināšanas jomām, jo īpaši atjaunojamo energoresursu jomai. EIB arī pakāpeniski jānostiprina tās atbalsta darbības veselības un izglītības jomās, kā arī jomā, kas saistīta ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgos gadījumos sadarbojoties ar citām starptautiskām finanšu iestādēm un Eiropas divpusējām finanšu iestādēm. Lai to panāktu, ir nepieciešama piekļuve koncesiju līdzekļiem un EIB ārējām darbībām pakāpeniski jāpiesaista aizvien vairāk cilvēkresursu. EIB darbībai arī jāpapildina ES mērķi un prioritātes, kas saistītas ar iestāžu veidošanu un nozaru reformām. Visbeidzot, EIB vajadzētu noteikt rezultativitātes rādītājus, kas būtu saistīti ar projektu attīstības aspektiem un to rezultātiem. (14) Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tika izveidots jauns amats — Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kurš vienlaikus ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ārējo attiecību lietās, — ar mērķi vairot ES ārējo attiecību ietekmi un saskaņotību. Augstā pārstāvja pakļautībā izveidos jaunu Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD). Pēdējos gados ES ārējo attiecību politika ir paplašināta un nostiprināta. Tas jo īpaši attiecas uz pirmspievienošanās stratēģiju, uz Eiropas kaimiņattiecību politiku, ES stratēģiju Vidusāzijai un uz atjaunotajām partnerībām ar Latīņameriku un Dienvidaustrumāziju, kā arī uz Eiropas Savienības stratēģiskajām partnerībām ar Krieviju, Ķīnu un Indiju. Tāpat tas attiecas arī uz ES attīstības politiku, kas tagad ir paplašināta un aptver visas jaunattīstības valstis. ES ārējās attiecības no 2007. gada atbalsta arī ar jaunajiem finanšu instrumentiem, proti, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu ( IPA ), Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu ( ENPI ), Attīstības sadarbības instrumentu ( DCI ), kā arī Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu ( EIDHR ) un Stabilitātes instrumentu. (15) EIB darbība pirmspievienošanās valstīs jāīsteno saskaņā ar pievienošanās partnerību un Eiropas partnerību regulējumu, kurā norādītas prioritātes katrai valstij un Kosovai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999), lai sekmīgi tuvinātos ES, un kurā noteikts pamats ES palīdzībai. Stabilizācijas un asociācijas process (SAP) ir politiskais pamats ES attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm. Tas ir balstīts uz progresīvu partnerību, kurā ES piedāvā tirdzniecības koncesijas, ekonomisko un finansiālo palīdzību un līgumattiecības, izmantojot stabilizācijas un asociācijas nolīgumus (SAN). Pirmspievienošanās finansiālā palīdzība, izmantojot IPA , sekmē kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sagatavošanos saistībām un uzdevumiem, kas saistīti ar dalību ES. Ar šo palīdzību tiek atbalstīts reformu process, tai skaitā sagatavošanās darbi iespējamai dalībai ES. Tās uzmanības centrā ir iestāžu veidošana, to aktu saskaņošana ar acquis communautaire un sagatavošanās ES politikas un instrumentu izmantošanai. (16) EIB darbība valstīs, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, jāīsteno saskaņā ar minēto politiku, kas paredz, ka ES mērķis ir izveidot īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai radītu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir ES vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības. Lai sasniegtu šos mērķus, ES un tās partnervalstis īsteno kopīgi saskaņotus divpusējus rīcības plānus, kuros noteikts prioritāšu kopums, tai skaitā prioritātes saistībā ar politikas, drošības, tirdzniecības, ekonomikas un vides jautājumiem, kā arī transporta un enerģētikas tīklu integrāciju. Savienība Vidusjūrai, Austrumu partnerība un Melnās jūras reģiona sinerģija ir daudzpusējas un reģionālas iniciatīvas, kas papildina Eiropas kaimiņattiecību politiku un kuru mērķis ir sekmēt sadarbību starp ES un tādu attiecīgo kaimiņvalstu grupu, kurām ir kopīgas problēmas un/vai ģeogrāfiskā vide. Savienība Vidusjūrai atbalsta sociālekonomisko apstākļu uzlabošanu, solidaritāti, reģionālo integrāciju, ilgtspējīgu attīstību un zināšanu uzkrāšanu, uzsverot nepieciešamību paplašināt sadarbību, lai sniegtu atbalstu reģionāliem un starpvalstu projektiem. Austrumu partnerības mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai paātrinātu politisku saišu iedibināšanu un sekmētu ekonomikas integrāciju starp ES un austrumu partnervalstīm. Krievijas Federācija un ES ir izveidojušas plašu stratēģisko partnerību (nošķirama no Eiropas kaimiņattiecību politikas), kuras ietvaros tiek veidotas kopējās telpas un plāni. Daudzpusējā līmenī to papildina Ziemeļu dimensija, kas nodrošina regulējumu sadarbībai starp ES, Krieviju, Norvēģiju un Īslandi. (17) EIB darbība Latīņamerikā jāīsteno ES, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu stratēģiskās partnerības ietvaros. Kā tas ir uzsvērts 2009. gada septembra Komisijas paziņojumā “Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība”[10], ES prioritātes sadarbībā ar Latīņamerikas valstīm ir reģionālās integrācijas sekmēšana un nabadzības un sociālās nevienlīdzības izskaušana, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību. Šo politikas mērķu īstenošana jāveicina, ņemot vērā Latīņamerikas valstu dažādo attīstības līmeni. ES un Latīņamerikas kopējo interešu jomās jāveido divpusējs dialogs, tai skaitā par vidi, klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu, kā arī enerģētiku, zinātni, pētniecību, augstāko izglītību, tehnoloģiju un inovāciju. (18) EIB aktīvi jādarbojas Āzijā — gan valstīs ar strauju ekonomisko izaugsmi, gan arī nabadzīgākās valstīs. Šajā neviendabīgajā reģionā ES stiprina stratēģiskās partnerības ar Ķīnu un Indiju un risina sarunas par jauniem partnerības un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Dienvidaustrumāzijas valstīm. Vienlaikus sadarbība attīstības jomā joprojām ir prioritāte ES attiecībās ar Āziju. ES attīstības stratēģija Āzijas reģionā ir vērsta uz nabadzības izskaušanu, atbalstot plašu, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, veicinot labvēlīgu vidi un apstākļus reģionālai tirdzniecībai un integrācijai, palielinot politisko un sociālo stabilitāti, kā arī atbalstot 2015. gada Tūkstošgades attīstītības mērķu sasniegšanu. Tiek kopīgi īstenoti politikas mērķi, lai risinātu kopīgas problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību, drošību un stabilitāti, pārvaldību un cilvēktiesībām, kā arī dabas un cilvēka radītu katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām. (19) ES stratēģija jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma 2007. gada jūnijā, ir stiprinājusi reģionālu un divpusēju dialogu un ES sadarbību ar Vidusāzijas valstīm reģionam svarīgos jautājumos, kas saistīti, piemēram, ar nabadzības mazināšanu, ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti. Stratēģijas īstenošanas rezultātā ir panākts būtisks progress cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības, demokrātijas, izglītības, ekonomikas attīstības, tirdzniecības un ieguldījumu, enerģētikas un transporta un vides politikas jomās. (20) EIB darbība Dienvidāfrikā jāīsteno saskaņā ar ES un Dienvidāfrikas valsts stratēģijas dokumentu. Galvenās stratēģijas dokumentā noteiktās jomas ir darbavietu radīšana un pakalpojumu sniegšanas un sociālās kohēzijas spēju pilnveidošana. EIB darbības Dienvidāfrikā ir veiktas, papildinot Komisijas attīstības sadarbības programmu, t.i., EIB koncentrējoties uz atbalstu privātajam sektoram un ieguldījumiem infrastruktūras un sociālo pakalpojumu (mājokļu, elektroapgādes un pašvaldību infrastruktūra) paplašināšanā. Dienvidāfrikas valsts stratēģijas dokumenta vidusposma pārskatā ir sniegts priekšlikums darbības klimata pārmaiņu jomā papildināt ar pasākumiem, kas atbalsta “zaļu darbavietu” izveidi. (21) Lai attiecīgajos reģionos palielinātu visa ES sniegtā atbalsta saskaņotību, jāmeklē iespējas EIB finansējumu pēc vajadzības un atbilstošā veidā apvienot ar ES budžeta resursiem, piemēram, ar garantiju, riska kapitāla un procentu likmju subsīdiju, ieguldījumu līdzfinansējuma formā, līdztekus tehniskai palīdzībai projektu sagatavošanā un īstenošanā, izmantojot IPA , ENPI , Stabilitātes instrumentu, EIDHR un DCI . (22) Jānodrošina, ka visos līmeņos — no sākotnējās stratēģiskās plānošanas līdz pat projekta īstenošanai uz vietas — EIB ārējās finansēšanas darījumi atbilst ES ārējo attiecību politikai šajā lēmumā noteiktajiem augsta līmeņa mērķiem, kā arī sekmē to īstenošanu. Lai palielinātu ES ārējo darbību saskaņotību, arī turpmāk jāstiprina politiskais un stratēģiskais dialogs starp Komisiju, EĀDD un EIB. Tādā pašā nolūkā jāuzlabo sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp EIB un Komisiju darba gaitā. Īpaša nozīme ir viedokļu apmaiņai starp EIB, Komisiju un EĀDD plānošanas dokumentu sagatavošanas procesa sākumā, lai maksimāli veicinātu sinerģiju starp EIB un Komisijas īstenotajām darbībām. (23) Praktiskie pasākumi pilnvaru vispārējo mērķu sasaistei ar to īstenošanu tiks izklāstīti reģionālās darbības vadlīnijās, ko kopīgi izstrādās Komisija un EIB, vajadzības gadījumā par politikas jautājumiem apspriežoties ar EĀDD. Šīm vadlīnijām jābalstās uz plašāku ES politikas kontekstu attiecībā uz katru reģionu, jāatspoguļo ES valstu stratēģijas un jābūt vērstām uz to, lai nodrošinātu, ka ar EIB finansējumu tiek sniegts papildu atbalsts attiecīgām ES palīdzības politikas jomām, programmām un instrumentiem dažādos reģionos. Šīs pamatnostādnes jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Komisijas ikgadējo ziņojumu sniegšanas praksi attiecībā uz EIB ārējo darbību pilnvarām. (24) Apspriežoties ar Komisiju, EIB jāsagatavo provizoriska daudzgadu programma par plānoto EIB parakstīto finansēšanas darījumu apjomu, lai nodrošinātu pareizu budžeta plānošanu attiecībā uz Garantiju fonda finansējumu. Sagatavojot regulārus budžeta plānus, ko nosūta budžeta lēmējinstitūcijai, Komisijai būtu jāņem vērā minētais plāns. (25) Komisijai jāizskata “ES sadarbības un attīstības platformas” izstrādes iespējas, lai optimizētu mehānismu darbību, kuru mērķis ir apvienot dotācijas un aizdevumus ārējos reģionos. Šajā procesā Komisijai jāapspriežas ar EIB, kā arī citām Eiropas daudzpusējām un divpusējām finanšu iestādēm. Šāda platforma turpinātu sekmēt savstarpējas paļāvības pasākumus, balstoties uz dažādu iestāžu salīdzinošām priekšrocībām, vienlaikus ņemot vērā ES iestāžu lomu un prerogatīvas ES budžeta un EIB aizdevumu izmantošanā. (26) Būtu jārosina EIB plašāk īstenot darbības ārpus ES, neizmantojot ES garantiju, lai atbalstītu ES ārējās politikas mērķu īstenošanu, jo īpaši pirmspievienošanās valstīs un valstīs, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, un citu reģionu valstīs, kurām piešķirts investīciju līmeņa reitings, kā arī valstīs, kam piešķirts zemāks reitings, ja EIB ir pienācīgas trešo pušu garantijas. Apspriežoties ar Komisiju, EIB jāizstrādā politika, kā tiks pieņemti lēmumi par to, vai projektu finansēs saskaņā ar pilnvarām, izmantojot ES garantiju, vai pašai EIB uzņemoties risku. Šādā politikā īpaši jāņem vērā attiecīgo valstu un projektu kredītspēja. (27) EIB jāpaplašina piedāvāto jauno un inovatīvo finanšu instrumentu klāsts, tostarp vairāk koncentrējoties uz garantiju instrumentu izstrādi. Turklāt jārosina EIB izsniegt aizdevumus vietējā valūtā un emitēt vērtspapīrus vietējos tirgos ar nosacījumu, ka partnervalstis ievieš nepieciešamās strukturālās reformas, jo īpaši finanšu nozarē, kā arī veic citus pasākumus EIB darbības sekmēšanai. (28) Lai nodrošinātu, ka ievēro prasības, kas izriet no tai piešķirtajām pilnvarām rīkoties reģionos un apakšreģionos, EIB ārējām darbībām ir jāpiesaista pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi. Tādējādi noteikti būtu nepieciešamas pietiekamas iespējas atbalstīt ES attīstības sadarbības mērķu īstenošanu, vairāk koncentrēties uz EIB darbību vides, sociālo un attīstības aspektu ex-ante novērtēšanu un efektīvi uzraudzīt projektu īstenošanu. (29) Finansēšanas darījumos ārpus ES, kas ietilpst šā lēmuma darbības jomā, EIB būtu jācenšas stiprināt koordināciju un sadarbību ar IFI un EBFI , ja tas vajadzīgs, tostarp sadarbību, ievērojot konkrētu nozaru prasības un savstarpēju paļāvību attiecībā uz procedūrām, kā arī veicināt kopīga līdzfinansējuma izmantojumu un līdzdalību plaša mēroga iniciatīvās, piemēram, tādās, kas veicina atbalsta koordināciju un efektivitāti. Lai efektīvi īstenotu augstāk minētos pasākumus, tiem jābalstās uz savstarpīguma principa ievērošanu starp EIB un citām iestādēm, un ir nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgus pasākumus no EIB un citu finanšu iestāžu puses. Noteikumi par EIB finansējuma izmantošanu austrumu kaimiņvalstīs un partnerības valstīs, Vidusāzijā un Turcijā ir izklāstīti trīspusējos saprašanās memorandos starp Komisiju, EIB un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. (30) Jānostiprina EIB ziņošana un informācijas sniegšana Komisijai, lai Komisija varētu uzlabot gada pārskatu, kas iesniedzams Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kuri veikti saskaņā ar šo lēmumu. Jo īpaši pārskatā jābūt novērtētai EIB finansēšanas darījumu atbilstībai šim lēmumam, ņemot vērā darbības vadlīnijas, un tajā jāietver sadaļas par pievienoto vērtību saskaņā ar ES politiku un sadaļas par sadarbību ar Komisiju, citām starptautiskām finanšu iestādēm un divpusējiem līdzekļu devējiem, tostarp līdzfinansējuma jomā. Attiecīgos gadījumos pārskatā jāietver norādes uz ievērojamām apstākļu izmaiņām, kas attaisnotu turpmākus grozījumus pilnvarās pirms perioda beigām. (31) EIB finansēšanas darījumi arī turpmāk pārvaldāmi saskaņā ar EIB noteikumiem un kārtību, tai skaitā ar atbilstīgiem kontroles pasākumiem un pasākumiem, kuru mērķis ir nepieļaut izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām saistībā ar Revīzijas palātu un Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroju ( OLAF ). IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants ES garantija 1. Eiropas Savienība piešķir Eiropas Investīciju bankai (EIB) ES budžeta garantiju darījumiem, kas veikti ārpus ES (turpmāk “ES garantija”). ES garantija tiek piešķirta kā vispārēja garantija maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas par aizdevumiem un aizdevumu garantijām saistībā ar EIB ieguldījumu projektiem, kam šādu garantiju var piešķirt saskaņā ar 2. punktu. 2. ES garantiju ir tiesīgi saņemt EIB aizdevumi un aizdevumu garantijas ieguldījumu projektiem valstīs, uz kurām attiecas šis lēmums, kas ir piešķirti saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām un sekmē attiecīgus ES ārējās politikas mērķus, gadījumos, kad EIB finansējums ir piešķirts saskaņā ar parakstītu nolīgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kurš nav atcelts (turpmāk “EIB finansēšanas darījumi”). 3. ES garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB finansēšanas darījumiem piešķirto aizdevumu un garantiju kopsummas, atskaitot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas. 4. ES garantija sedz EIB finansēšanas darījumus, kas parakstīti laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. decembrim. EIB finansēšanas darījumi, kas parakstīti saskaņā ar 2006. gada 19. decembra Padomes Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un garantijas[11], 2008. gada 4. novembra Padomes Lēmumu 2008/847/EK par Vidusāzijas valstu tiesībām saskaņā ar Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas[12], un Lēmumu Nr. 633/2009/EK, arī turpmāk var izmantot ES garantiju saskaņā ar šo lēmumu. 5. Ja pēc 4. punktā minētā laikposma beigām Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz priekšlikumu, kuru iesniegusi Komisija saskaņā ar 13. pantu, nav pieņēmuši lēmumu, ar ko piešķir jaunu ES garantiju EIB finansēšanas darījumiem ārpus ES, minēto laikposmu automātiski pagarina par sešiem mēnešiem. 2. pantsPilnvaru maksimālie apjomi 1. Visā laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam tādu EIB finansēšanas darījumu maksimālais pieļaujamais apjoms, kam piešķirtas ES garantijas, atskaitot anulētās summas, nepārsniedz EUR 27 800 000 000. Minētais apjoms ir sadalīts divās daļās: a) vispārējās pilnvaras EUR 25 800 000 000 apmērā; b) pilnvaras klimata pārmaiņu jomā EUR 2 000 000 000 apmērā. 2. Vispārējās pilnvaras sadala saistošos reģionālajos pieļaujamos apjomos, un provizoriskos apakšapjomos, kā tas ir norādīts 1. pielikumā. Nepārsniedzot reģionālos pieļaujamos apjomus, EIB pakāpeniski nodrošina līdzsvarotu sadalījumu pa valstīm tajos reģionos, uz kuriem attiecas vispārējās pilnvaras. 3. EIB finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas vispārējās pilnvaras, ir darījumi, lai sasniegtu šā lēmuma 3. pantā minētos mērķus. 4. Pilnvaras klimata pārmaiņu jomā aptver EIB finansēšanas darījumus visās valstīs, uz kurām attiecas šis lēmums, ja šādi EIB finansēšanas darījumi palīdz sasniegt nozīmīgo ES politikas mērķi — apkarot klimata pārmaiņas, atbalstot projektus, kas veltīti klimata pārmaiņu mazināšanai un adaptācijai tām un tādējādi sekmē ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ( UNFCCC ) vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, projektus, kas paredzēti, lai nepieļautu siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos vai tās samazinātu atjaunojamo energoresursu jomās, kā arī energoefektivitātes un ilgtspējīga transporta jomās, vai palielinātu apdraudētāko valstu, nozaru un kopienu spējas pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņām. Pilnvaras klimata pārmaiņu jomā īsteno ciešā sadarbībā ar Komisiju, un, ja tas ir lietderīgi un iespējams, apvienojot EIB finansējumu ar ES budžeta līdzekļiem. 5. Attiecībā uz pilnvarām klimata pārmaiņu jomā EIB tomēr cenšas nodrošināt līdzsvarotu parakstīto finansēšanas darījumu sadalījumu pa reģioniem, kas minēti šā lēmuma II pielikumā, līdz 1. panta 4. punktā norādītā perioda beigām. Konkrētāk, EIB nodrošinās, ka II pielikuma A punktā minētais reģions nesaņems vairāk par 40 % no apjoma, kas piešķirts šo pilnvaru ietvaros, B punktā minētais reģions — ne vairāk par 50 %, C punktā minētais reģions — ne vairāk par 30 %, bet D punktā minētais reģions — ne vairāk par 10 %. 3. pantsVispārējo pilnvaru mērķi 1. ES garantiju paredz EIB finansēšanas darījumiem, kas atbalsta šādu vispārēju mērķu sasniegšanu: a) klimata pārmaiņu mazināšana un adaptācija tām atbilstoši 2. panta 4. punktam; b) sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstība, tai skaitā transporta, enerģētikas, vides infrastruktūras un informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) jomās; c) vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem. 2. Šā panta 1. punktā minētajās jomās EIB finansēšanas darījumu pamatmērķis ir reģionālā integrācija partnervalstu starpā, tostarp ekonomiskā integrācija starp pirmspievienošanās valstīm, kaimiņvalstīm un ES. 3. EIB pakāpeniski izvērš darbības tādās sociālās jomās kā veselība un izglītība. 4. pantsValstis, uz ko attiecas lēmums 1. To valstu saraksts, kuras ir tiesīgas vai potenciāli tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju, ir noteikts II pielikumā. 2. Attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām valstīm, kas atzīmētas ar “*”, un citām valstīm, kas nav uzskaitītas II pielikumā, lēmumu par tiesībām uz EIB finansējumu ar ES garantiju katrā gadījumā atsevišķi pieņem Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. 3. ES garantija sedz tikai EIB finansēšanas darījumus tiesīgās valstīs, kas noslēgušas pamatnolīgumu ar EIB, kurā noteikti šādu darījumu juridiskie nosacījumi. 4. Ja rodas nopietnas bažas par politisko vai ekonomisko stāvokli kādā konkrētā valstī, Eiropas Parlaments un Padome var saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemt lēmumu apturēt attiecīgajā valstī jaunu EIB finansējumu ar ES garantiju. 5. ES garantija nesedz EIB finansēšanas darījumus konkrētā valstī, ja nolīgums par šiem darījumiem ir parakstīts pēc šīs valsts pievienošanās Eiropas Savienībai. 5. pantsEIB darījumu ieguldījums ES politikas īstenošanā 1. Komisij a kopā ar EIB izstrādā reģionālās darbības vadlīnijas attiecībā uz EIB finansējumu saskaņā ar šo lēmumu. Sagatavojot vadlīnijas, Komisija un EIB vajadzības gadījumā par politikas jautājumiem apspriedīsies ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt, ka ar EIB finansējumu tiek sekmēta ES politikas īstenošana, un to pamatā ir Komisijas un — vajadzības gadījumā — EĀDD noteiktā plašākā reģionālā politika. Jo īpaši darbības vadlīnijas nodrošinās, ka EIB finansējums papildina attiecīgo ES palīdzības politiku, programmas un instrumentus dažādos reģionos, ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par sagatavotajām vadlīnijām. Ievērojot darbības vadlīnijas, EIB izstrādā attiecīgas finansēšanas stratēģijas un nodrošina to īstenošanu. 2. EIB finansēšanas darījumu atbilstību ES ārējās politikas mērķiem uzrauga saskaņā ar 10. pantu. 3. ES garantijas segums neattiecas uz EIB finansēšanas darījumu, ja Komisija par šādu darījumu sniedz negatīvu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā noteikto procedūru. 6. pantsEIB novērtējums par projektu aspektiem saistībā ar attīstību 1. EIB ļoti rūpīgi izvērtē ES garantijas aptverto projektu aspektus saistībā ar attīstību. EIB noteikumi un kārtība ietver arī nepieciešamos noteikumus par projektu ietekmes novērtēšanu vides un sociālā jomā un par tādu aspektu novērtēšanu, kas saistīti ar cilvēktiesību jautājumiem, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo lēmumu atbalstu saņem tikai ekonomiskā, finansiālā, vides un sociālā ziņā ilgtspējīgi projekti. Attiecīgos gadījumos novērtē arī to, kā, izmantojot tehnisko palīdzību, visā projekta ciklā vairot EIB finansējuma saņēmēju rīcībspēju. 2. Papildus ex-ante novērtējumam par attīstības aspektiem EIB jāpastiprina uzraudzība projektu īstenošanas laikā, inter alia , saistībā ar projekta ietekmi uz attīstību. 7. pants Sadarbība ar Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu 1. Palielina EIB ārējo darbību saskanību ar ES ārējās politikas mērķiem, lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp EIB finansējumu un Eiropas Savienības budžeta resursiem; konkrētāk, tiek izstrādātas 5. pantā minētās darbības vadlīnijas, kā arī īstenots regulārs un sistemātisks dialogu un savlaicīgu informācijas apmaiņu par a) Komisijas un/vai EĀDD sagatavotiem stratēģijas dokumentiem, piemēram, valstu un reģionu stratēģijas dokumentiem, provizoriskām programmām, rīcības plāniem un pirmspievienošanās dokumentiem; b) EIB stratēģiskās plānošanas dokumentiem un sagatavošanā esošiem dokumentiem, c) citiem politikas un darba jautājumiem. 2. Sadarbību īsteno, pamatojoties uz atsevišķu pieeju katram reģionam un ņemot vērā EIB nozīmi, kā arī ES politiku katrā reģionā. 8. pantsSadarbība ar citām starptautiskām finanšu iestādēm 1. Attiecīgos gadījumos EIB finansēšanas darījumus veic, pastiprināti sadarbojoties ar citām starptautiskām finanšu iestādēm vai Eiropas divpusējām finanšu iestādēm, lai pēc iespējas palielinātu sinerģijas, sadarbību un efektivitāti, kā arī lai nodrošinātu pieņemamu riska dalījumu un saskaņotu projektu prasības ar konkrētas nozares prasībām. 2. Šā panta 1. punktā minēto sadarbību attiecīgā gadījumā veicina ar saprašanās memorandos vai citos reģionālās sadarbības regulējumos paredzētu koordināciju starp Komisiju, EIB un galvenajām starptautiskajām finanšu iestādēm, kā arī Eiropas divpusējām finanšu iestādēm, kuras darbojas dažādos reģionos. 9. pantsES garantijas segums un noteikumi 1. Attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem, kas ir sākti ar kādu valsti vai ko garantē kāda valsts, kā arī citiem EIB finansēšanas darījumiem, kas ir sākti ar reģionu vai vietējām pašvaldībām vai valsts īpašumā un/vai kontrolē esošiem uzņēmumiem vai iestādēm, ja šādiem EIB finansēšanas darījumiem ir dots attiecīgs EIB kredītriska novērtējums, kurā ņemts vērā kredītriska stāvoklis attiecīgajā valstī, ES garantija attiecas uz visiem maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas (turpmāk — “vispārējā garantija”). 2. Šā panta 1. punkta nozīmē Jordānas Rietumkrastu un Gazas joslu pārstāv Palestīniešu pašpārvalde, un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1244 (1999) Kosovu pārstāv ANO misijas Kosovā administrācija vai administrācija, kas norādīta šā lēmuma 5. pantā minētajās vadlīnijās. 3. Attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem, kas nav 1. punktā minētie darījumi, ES garantija attiecas uz visiem maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas, ja tos nesaņem tāpēc, ka ir īstenojies viens no šādiem politiskiem riskiem (turpmāk “politiska riska garantija”): a) valūtas nepārvešana; b) īpašuma ekspropriācija; c) karš vai pilsoņu nemieri; d) tiesiskuma neievērošana, laužot līgumu. 4. EIB, apspriežoties ar Komisiju, izstrādā skaidru un pārskatāmu finansējuma piešķiršanas politiku, lai pieņemtu lēmumu par tādu darījumu finansējuma avotu, kam var piešķirt gan ES garantijas seguma saņemšanai, gan finansējumu, pašai EIB uzņemoties risku. 10. pantsIkgadēja ziņošana un grāmatvedība 1. Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojumā iekļauj novērtējumu par EIB finansēšanas darījumiem , iedalot pa projektiem, nozarēm, valstīm un reģioniem, kā arī ziņas par to, kā EIB finansēšanas darījumu palīdzējuši sasniegt ES ārējās politikas un stratēģiskos mērķus. Jo īpaši ziņojumā izvērtē EIB finansēšanas darījumu atbilstību šim lēmumam, ņemot vērā 5. pantā minētās darbības vadlīnijas, un tajā ietver sadaļas par pievienoto vērtību attiecībā uz ES politikas mērķu sasniegšanu, kā arī sadaļas par sadarbību ar Komisiju, citām starptautiskām finanšu iestādēm un divpusējām iestādēm, tostarp par līdzfinansēšanu. 2. Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkā EIB iesniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par saskaņā ar šo lēmumu veiktajiem EIB finansēšanas darījumiem projektu, nozaru, valstu un reģionu līmenī un par ES ārējās politikas un stratēģisko mērķu izpildi, tostarp par sadarbību ar Komisiju, citām starptautiskām finanšu iestādēm un divpusējām iestādēm. 3. Par katru EIB finansēšanas darījumu EIB sniedz Komisijai statistisko, finanšu un grāmatvedības informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija izpildītu ziņošanas pienākumu vai atbildētu uz Eiropas Revīzijas palātas pieprasījumiem, kā arī revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām. 4. Lai Komisija varētu vest uzskaiti un ziņot par riskiem, ko sedz vispārējā garantija, EIB sniedz Komisijai EIB riska novērtējumu un klasifikācijas informāciju par EIB finansēšanas darījumiem ar aizņēmējiem vai garantijas saņēmējiem, kas nav valsts. 5. EIB sedz 2., 3. un 4. punktā minētās informācijas sniegšanas izmaksas. 11. pantsKomisijas veikto maksājumu atgūšana 1. Ja Komisija veic jebkādus maksājumus saskaņā ar ES garantiju, EIB Komisijas vārdā izvirza prasības par samaksāto summu atgūšanu. 2. Vēlākais 12. pantā minētā nolīguma noslēgšanas dienā EIB un Komisija noslēdz nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras prasījumu atgūšanai. 12. pantsGarantijas nolīgums EIB un Komisija noslēdz garantijas nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz ES garantiju. 13. pantsPārskatīšana Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par ES garantijas piešķiršanu saskaņā ar nākamo finanšu shēmu. 14. pants Nobeiguma ziņojums Nobeiguma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu Komisija iesniedz līdz 2014. gada 31. oktobrim. 15. pantsAtcelšana Ar šo atceļ Lēmumu Nr. 633/2009/EK. 16. pantsStāšanās spēkā Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS VISPĀRĒJO PILNVARU MAKSIMĀLIE APJOMI REĢIONIEM A. Pirmspievienošanās valstis: EUR 8 700 000 000; B. Valstis, uz kurām attiecas kaimiņattiecību un partnerattiecību politika: EUR 12 400 000 000; iedalot šādos provizoriskos apakšapjomos: i) Vidusjūras reģiona valstis: EUR 8 700 000 000; ii) Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija: EUR 3 700 000 000; C. Āzija un Latīņamerika: EUR 3 800 000 000; iedalot šādos provizoriskos apakšapjomos: i) Latīņamerika: EUR 2 800 000 000; ii) Āzija (ieskaitot Vidusāziju): EUR 1 000 000 000; D. Dienvidāfrikas Republika: EUR 900 000 000. Nepārsniedzot vispārējo pilnvaru maksimālos apjomus reģioniem, EIB pārvaldības struktūras var pieņemt lēmumu pārvietot no viena provizoriskā reģionālā apakšapjoma uz citu summas, kas nepārsniedz 10 % no maksimālā apjoma reģioniem. II PIELIKUMS TIESĪGI VAI POTENCIĀLI TIESĪGI REĢIONI UN VALSTIS A. Pirmspievienošanās valstis 1. Kandidātvalstis Horvātija, Turcija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. 2. Potenciālās kandidātvalstis Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija, Kosova saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1244 (1999), Īslande. B. Valstis, uz kurām attiecas kaimiņattiecību un partnerattiecību politika 1. Vidusjūras reģiona valstis Alžīrija, Ēģipte, Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Sīrija, Tunisija. 2. Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija Austrumeiropa: Moldova, Ukraina, Baltkrievija; Dienvidkaukāzs: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija; Krievija. C. Āzija un Latīņamerika 1. Latīņamerika Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Kuba (*), Ekvadora, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Urugvaja, Venecuēla. 2. Āzija Āzija (izņemot Vidusāziju): Afganistāna (*), Bangladeša, Butāna (*), Bruneja, Kambodža, Ķīna (tostarp Honkongas un Makao īpašie administratīvie reģioni), Indija, Indonēzija, Irāka, Dienvidkoreja, Laosa, Malaizija, Maldivu salas, Mongolija, Nepāla, Pakistāna, Filipīnas, Singapūra, Šrilanka, Taivāna (*), Taizeme, Vjetnama, Jemena. Vidusāzija: Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna. D. Dienvidāfrika: Dienvidāfrikas Republika. TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas. 2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM) ATTIECīGāS POLITI kas jomas un saistītās darbības Politikas joma: ekonomikas un finanšu lietas ABB darbība: finanšu darījumi un instrumenti 3. BUDŽETA POZĪCIJAS 3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un saistītās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu: 01 04 01 06 — “EK garantija EIB aizdevumiem trešām valstīm” 01 04 01 14 — “Garantiju fonda finansējums” 3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums Līgumus par EIB aizdevumiem un aizdevumu garantijām ar ES garantijas segumu (EIB finansēšanas darījumi) EIB var parakstīt no 2007. līdz 2013. gadam. Tos ir iespējams pagarināt uz sešiem mēnešiem, ja 2013. gada beigās Eiropas Parlaments un Padome nav pieņēmuši lēmumu paredzēt jaunu ES garantiju EIB finansēšanas darījumiem ārpus ES. Tomēr kopējo darbības ilgumu un tās finansiālo ietekmi noteiks EIB noslēgto finansēšanas darījumu termiņš. Kā to paredz starp Komisiju un EIB parakstītais garantijas nolīgums, parakstītajos darījumos noteikto līdzekļu izmaksas jāveic septiņu gadu laikā no pilnvaru termiņa beigām. 3.3. Budžeta informācija Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija | 01 04 01 06 01 04 01 14 | Dif.[13] Dif.[14] | NĒ NĒ | NĒ NĒ | NĒ NĒ | 4 4 | 4. RESURSU KOPSAVILKUMS 4.1. Finanšu resursi 4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums - 01 04 01 06 — “EK garantija EIB aizdevumiem trešām valstīm” Budžeta iegrāmatojums (“p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju EIB aizdevumiem trešām valstīm, tiks izmantots vienīgi tad, ja faktiski tiks pieprasīta garantija, kuru Garantiju fonds nevar pilnībā segt. - 01 04 01 14 — “Garantiju fonda finansējums” Garantiju fonds ārējām darbībām jānodrošina saskaņā ar Garantiju fonda regulu[15]. Saskaņā ar šo regulu aizdevumi tiek nodrošināti, balstoties uz neatmaksāto summu gada beigās. Nodrošinājuma summu aprēķina “n” gada sākumā kā starpību starp mērķsummu (9 % no neatmaksātās summas) un fonda neto aktīviem “n-1” gada beigās. Šo nodrošinājuma summu “n” gadā ieraksta “n +1” gada provizoriskajā budžetā un faktiski iemaksā vienā darījumā “n +1” gada sākumā no budžeta pozīcijas 01 04 01 12. Šajā tabulā apkopoti Garantiju fonda finansēšanai prognozētie nepieciešamie budžeta resursi laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Informācija par laika posmu no 2007. līdz 2010. gadam atspoguļo faktisko budžeta izpildi. Aprēķini ir balstīti uz ierosinātajām EIB kreditēšanas pilnvarām EUR 27,8 miljardu apmērā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, kur EUR 2 miljardi paredzēti fakultatīvajām pilnvarām. Jāņem vērā, ka Garantiju fonds sedz arī makrofinansiālās palīdzības un Euratom aizdevumus, kuri neietilpst ierosinātā lēmuma piemērošanas jomā. Tādējādi, nosakot budžeta vajadzības, ir ņemti vērā esošie parakstītie darījumi, kā arī iespējamie jaunie darījumi šo divu darbību ietvaros. - Prognozētās vajadzības saistībā ar Garantiju fonda finansēšanu laika posmā no 2012. līdz 2013. gadam ir balstītas uz EIB aprēķināto parakstīto darījumu un līdzekļu izmaksu apjomu. Jāievēro, ka šie ikgadējie dati atšķirsies atbilstoši tam, kā faktiski noris aizdevumu parakstīšana, izmaksa un atmaksa. Prognozēs ir ņemta kā fakultatīvo pilnvaru (EUR 2 miljardu apmērā) nodrošināšana ietekmē Garantiju fondu. Balstoties uz 9 % finansējuma likmi, finansiālās ietekmes rādītāji, piešķirot EUR 2 miljardus fonda finansēšanai, nepārsniegs EUR 180 miljonus laika posmā no 2012. līdz 2020. gadam, pieņemot, ka attiecīgie aizdevumi ir pilnībā izmaksāti. Finanšu plāna 4. pozīcijā ir paredzēts finansējums EUR 1,4 miljardu apmērā, proti, EUR 200 miljoni gadā. Kopējā plānotā summa EUR 1,4 miljardi jāsaglabā kā “maksimālās budžeta vajadzības”. Šī sākotnēji paredzētā ikgadējā summa EUR 200 miljonu apmērā varētu tikt pārsniegta 2012. un 2013. gadā, ņemot vērā līdzekļu izmaksu apjomu tendences, kā arī negatīvus notikumus, piemēram, neizpildītu saistību uzkrāšanos[16] un nelabvēlīgu aktīvu novērtējumu[17], lai pārvarētu ārkārtas situācijas, kam paredzēta “maksimālo budžeta vajadzību” kopējā summa (sk. tabulu zemāk). Budžeta vajadzības ir aprēķinātas, balstoties uz parastu un izņēmuma Garantiju fonda finansējumu, un detalizēti norādītas tabulā zemāk (faktiskie rādītāji par 2007.–2011. gadu). Darbības izdevumi[18] | Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 138,9 | 326,0 | 271,0 | Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 138,9 | 326,0 | 271,0 | Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[19] | Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | PAMATSUMMAS KOPĒJAIS APJOMS | Saistību apropriācijas | a+c | 138,9 | 326,0 | 271,0 | Maksājumu apropriācijas | b+c | 138,9 | 326,0 | 271,0 | Pamatsummā neiekļautie administratīvie izdevumi[20] | Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,9 | 0,9 | 0,9 | Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītās izmaksas (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,9 | 0,9 | 0,9 | Kopējās orientējošās izmaksas | KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 139,8 | 326,9 | 271,9 | KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 139,8 | 326,9 | 271,9 | Ziņas par līdzfinansējumu Līdzfinansējums nav paredzēts. 4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu. 4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda. Ja Garantiju fonda līdzekļi pārsniedz paredzēto apjomu, pārsniedzošo summu iekļauj atpakaļ vispārējā budžetā. 4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu ( FTE ) (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — detalizētāk skatīt 8.2.1. punktā. Gada vajadzības | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. | Kopā — cilvēkresursi | 7 | 7 | 7 | 7 | 5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI 5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 633/2009/EK ES garantija sedz EIB finansēšanas darījumus, kas parakstīti laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. oktobrim. Tādēļ ir nepieciešams iesniegt priekšlikumu jaunam lēmumam, ja ES vēlas turpināt līdz 2013. gada 31. decembrim sniegt garantiju EIB finansēšanas darījumiem, atbalstot ES politikas mērķus. 5.2. Pievienotā vērtība, ko rada ES iesaistīšanās, priekšlikuma saskaņotība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija EIB finansēšanas darījumi ārpus ES ir ievērojams un efektīvs instruments ES ārējās darbības atbalstam. Galvenie ieguvumi no EIB intervences šādās valstīs ir speciālo zināšanu un pieredzes nodošana projektu virzītājiem un ES vides un iepirkumu standartu piemērošana finansētajiem projektiem. Papildus iepriekšminētajiem ieguvumiem EIB galīgajiem saņēmējiem konkurētspējīgu procentu likmju veidā tiek pilnībā nodotas finansiālās priekšrocības, kas izriet no ES garantijas un pievilcīgām bankas finansēšanas izmaksām. Pilnvaras ar ES garantijas segumu nodrošina vajadzīgo ES politisko un finansiālo atbalstu valstīm un projektiem, kuri parasti nebūtu atbilstīgi EIB pamatnostādnēm un kritērijiem. EIB finansēšanas darījumi papildinās saskaņā ar jaunajiem ārējās palīdzības instrumentiem veiktos pasākumus. Lai palielinātu atbalstu ES ārējai politikai katrā noteiktā reģionā, tiks pastiprināta saikne starp EIB prioritātēm un ES politikas jomām. To panāks ar precīzāk noteiktu sistēmu EIB un Komisijas dialogam un sadarbībai, izstrādājot reģionālās politikas, valsts stratēģijas, kā arī atsevišķus projektus. EIB finansēšanas darījumus var lietderīgi apvienot ar ES budžeta resursiem dotāciju atbalsta un riska kapitāla veidā un līdztekus tehniskajai palīdzībai izmantot projektu sagatavošanā un īstenošanā vai tiesiskā un normatīvā regulējuma uzlabošanā. 5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji Priekšlikuma galvenie mērķi ir veicināt EIB devumu ES politikas mērķu sasniegšanā ar ieguldījumu projektu finansēšanas palīdzību. Mērķi, kādus cenšas sasniegt ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar pilnvarām, ir detalizēti izklāstīti ierosinātajā tiesību aktā. Mērķu sasniegšanu novērtēs pēc EIB finansēšanas darījumu apjoma reģionos un nozarēs, kā arī pēc EIB finansēšanas darījumu apjoma ar līdzfinansējumu no citām IFI un/vai Komisijas programmām, un, izmantojot citus rādītājus, kas iegūti EIB finansēšanas darījumu sākotnējo ( ex-ante ) un retrospektīvo ( ex-post ) novērtējumu ietvaros. 5.4. Īstenošanas metode (orientējoši) Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām. Piezīmes Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem priekšlikumā paredzēts, ka EIB finansē ieguldījumu projektus atbilstoši saviem noteikumiem un procedūrām. Komisija ir atbildīga par ES garantijas pārvaldību. EIB un Komisijai jānoslēdz nolīgums, kurā paredzēti detalizēti izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz ierosinātā lēmuma īstenošanu. 6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA 6.1. Uzraudzības sistēma EIB finansēšanas darījumus saskaņā ar ES garantiju pārvaldīs EIB atbilstoši tās noteikumiem un procedūrām, ieskaitot attiecīgus revīzijas, kontroles un uzraudzības pasākumus. Kā paredzēts EIB statūtos, EIB Revīzijas komiteja, ko atbalsta ārējie revidenti, ir atbildīga par EIB darījumu un pārskatu pareizības pārbaudi. Valde katru gadu apstiprina EIB finanšu pārskatus. Turklāt EIB Direktoru padome, kurā Komisiju pārstāv direktors un direktora aizstājējs, apstiprina katru EIB finansēšanas darījumu un uzrauga, vai banka tiek pārvaldīta saskaņā ar statūtiem un valdes noteiktajām vispārējām vadlīnijām. Pašreizējā trīspusējā Komisijas, Revīzijas palātas un EIB 2003. gada oktobra nolīgumā, kuru 2007. gadā pagarināja uz vēl četriem gadiem, ir detalizēti izklāstīti noteikumi, atbilstoši kuriem Revīzijas palāta veic EIB finansēšanas darījumu ar ES garantiju revīziju. Saskaņā ar šā priekšlikuma 10. pantu Komisija katru gadu, pamatojoties uz EIB sagatavotiem ikgadējiem ziņojumiem, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem pilnvaru ietvaros. Turklāt EIB par katru EIB finansēšanas darījumu sniedz Komisijai statistikas, finanšu un grāmatvedības datus, kas vajadzīgi, lai Komisija izpildītu ziņošanas pienākumus vai Eiropas Revīzijas palātas pieprasījumus, kā arī sniedz revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām. 6.2. Novērtēšana 6.2.1. Sākotnējais (ex-ante) novērtējums Saskaņā ar Lēmumu Nr. 633/2009/EK, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vidusposma pārskatu, pamatojoties uz ārējo novērtējumu. Ārējā novērtējuma veikšanu pārrauga un pārvalda uzraudzības komiteja, kurā ir vairāki EIB valdes iecelti “viedi ļaudis”, EIB pārstāvis un Komisijas pārstāvis. Šis ārējais novērtējums tiek arī pārsūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei. Vidusposma pārskata secinājumi veido pamatu šī priekšlikuma galvenajām iezīmēm. Turklāt Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Kopienu aizņēmumu un aizdevumu darbībām 2008. gadā (COM(2010)69) ietver novērtējumu par spēkā esošo ES garantiju EIB darījumiem ārpus ES. Vēl viens būtisks ziņojums ir ziņojums budžeta lēmējinstitūcijai par vispārējā budžeta garantijām, proti, par stāvokli uz 2008. gada 31. decembri (COM(2009)398) un tam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments (SEC(2009)1063). 6.2.2. Pas ākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā (ex-post) novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi) Novērtējuma ziņojuma konstatējumi tiek apkopoti un analizēti šim priekšlikumam pievienotajā Komisijas ziņojumā par vidusposma pārskatu[21]. 6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums Komisija nobeiguma ziņojumu par EIB ārējo pilnvaru īstenošanu sagatavos līdz 2014. gada 31. oktobrim. 7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI EIB ir galvenā atbildīgā par krāpšanas novēršanas pasākumu pieņemšanu, proti, piemērojot EIB finanšu darījumiem 2008. gada aprīlī pieņemto dokumentu “EIB politika korupcijas, krāpšanas, slepenu vienošanos, piespiešanas, naudas atmazgāšanas un terorisma finansējuma novēršanai un izskaušanai Eiropas Investīcijas bankas darbībās”. EIB noteikumos un procedūrās ir iekļauti ne tikai detalizēti izstrādāti pasākumi cīņai pret krāpšanu un korupciju, bet arī OLAF kompetenci veikt iekšējo izmeklēšanu. Jo īpaši, 2004. gada jūlijā EIB valde apstiprināja lēmumu “par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem saistībā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas finansiālajām interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu”. 8. ZIŅAS PAR RESURSIEM 8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas Izmaksas ir balstītas uz tādu finanšu plūsmu aprēķiniem, kas rodas pilnvaru (parakstīto un izmaksāto aizdevumu apjoma) īstenošanas rezultātā, ņemot vērā izlīdzināšanas mehānismu, kas tiek izmantots izņēmuma gadījumā, ja saistību nepildīšanas apjoms viena gada laikā pārsniedz EUR 100 miljonus. Iespējamo saistību nepildīšanu attiecībā uz maksājumiem ir grūti aprēķināt. Tomēr reizi pusgadā sagatavotajos Komisijas ziņojumos par budžeta garantijām tiek nodrošināta iespēja iekļaut maksimālos riskus, kas attiecas uz budžetu (sal. ar ziņojumu COM(2009)398 un tam pievienoto dienestu darba dokumentu SEC(2009)1063). (miljoni EUR) 2010. | 2011. | 2012. | 2013. | Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[22] (XX 01 01) | A*/AD | 4 | 4 | 4 | 4 | B*, C*/AST | 3 | 3 | 3 | 3 | Personāls, ko finansē[23] atbilstoši XX 01 02. pantam | Pārējais personāls[24], ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam | KOPĀ | 7 | 7 | 7 | 8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi Galvenie uzdevumi, kas izriet no ES garantijas pārvaldības, ir šādi: - tiesību aktu priekšlikumu un garantijas nolīgumu sagatavošana; - apstiprināšanas procedūras pārvaldība; - ikgadējās budžeta procedūras pārvaldība; - ikgadēja ziņošana Padomei un Parlamentam; - darbs ar pieprasījumiem; - Garantiju fonda pārvaldības uzraudzība; - grāmatvedība; - sadarbība ar Revīzijas palātu, Parlamentu un Padomi. 8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā) ( Amata vietas, kas pašreiz iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas 8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 — administratīvās pārvaldes izdevumi) Neattiecas. 8.2.5. Cilvēkresursu un saistītās izmaksas, kas nav iekļautas pamatsummā miljoni EUR Cilvēkresursu veids | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. | Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,854 | 0,854 | 0,854 | 0,854 | Personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | - | - | - | - | Kopā — cilvēkresursu un saistītās izmaksas (NAV iekļautas pamatsummā) | 0,854 | 0,854 | 0,854 | 0,854 | 8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav iekļauti pamatsummā Neattiecas. [1] Lēmums, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un garantijas (OV L 190, 22.7.2009., 1. lpp.). [2] SEC (2010) 443. [3] Dalībvalstu finanšu iestādes, kas nodarbojas ar ārpus valsts īstenojamu projektu izstrādi un ieguldījumiem tajos. [4] COM(2010) 173. [5] OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp. [6] SEC(2010) 443. [7] OV L 190, 22.7.2009., 1. lpp. [8] OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp. [9] Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju sarakstu (kas ietver vismazāk attīstītās valstis, valstis ar zemiem ienākumiem, kā arī valstis ar vidējiem ienākumiem). [10] COM(2009) 495. [11] OV L 414, 30.12.2006., 95. lpp. [12] OV L 301, 12.11.2008., 13. lpp. [13] Diferencētās apropriācijas. [14] Diferencētās apropriācijas. [15] Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009, (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.). [16] EUR 100 miljoni gadā rodas no garantijas aktivizēšanas liela apjoma saistību nepildīšanas gadījumā (sk. “izlīdzināšanas mehānisms” Garantiju fonda regulā). [17] Lai novērtētu Garantiju fonda iespējamā aktīvu novērtējuma izmaiņu finansēšanas nodrošināšanas ietekmi, izdarīti šādi pieņēmumi:- finansējuma ilgums: 3,3 gadi;- procentu likmes pieaugums par 1 % gadā;- Garantiju fonda aktīvu attīstība, kas izriet no paredzētā parastā finansējuma nodrošināšanas.Nav nekādas ietekmes 2007. un 2008. gadā pārejas perioda dēļ. [18] Izdevumi, kas nav iekļauti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā. [19] Izdevumi, kas iekļauti xx. sadaļas xx 01 04. pantā. [20] Izdevumi, kas iekļauti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu. [21] COM(2010) 173. [22] Attiecīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā. [23] Attiecīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā. [24] Attiecīgās izmaksas ir iekļautas pamatsummā.