[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 9.4.2010

COM(2010)132 galīgā redakcija

2010/0073 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas kontu sistēmas (EKS) jēdzieniem ir vairāki izmantošanas veidi; daudzos izmantošanas gadījumos EKS jēdzieni tiek pārņemti pilnībā, savukārt dažkārt tie ir jāpapildina. Lai apmierinātu dažas īpašas datu vajadzības, piemēram, lai analizētu vides un ekonomikas mijiedarbību, vislabāk ir izstrādāt atsevišķus satelītkontus.

Eiropadome 2006. gada jūnija secinājumos aicināja Eiropas Savienību un dalībvalstis paplašināt nacionālos kontus, iekļaujot galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Tāpēc nacionālie konti jāpapildina ar integrētiem vides ekonomikas kontiem, ar ko iegūst pilnībā saskaņotus datus.

Gaidāms, ka priekšlikums nodrošinās, lai tiktu sasniegti šādi trīs mērķi.

- Jāīsteno gaidāmās pārskatītās EKS jaunās nodaļas par satelītkontiem vides kontu daļā iekļautās idejas.

- Par prioritāti jānosaka regulāra kontu pamatkopas sagatavošana, pamatojoties uz pārskatīto Eiropas vides kontu stratēģiju ( ESEA 2008), ko 2008. gada novembrī pieņēma Statistikas programmu komiteja.

- Jānodrošina, lai valstu statistikas iestādes (VSI) turpinātu un potenciāli paplašinātu darbu vides kontu jomā ar galveno mērķi sniegt saskaņotus un savlaicīgus datus pienācīgā kvalitātē.

Tas palīdzēs nodrošināt pienācīgus resursus VSI, lai izstrādātu vides ekonomiskos kontus.

1.2. Vispārīgais konteksts

Pēc Amsterdamas līguma noslēgšanas vides un ilgtspējas politikai tika piešķirta lielāka nozīme politiskajā darba kārtībā, turklāt uzmanība tika pievērsta vides un ekonomikas politikas integrācijai un vides apsvērumu iekļaušanai arī citās politikas jomās. ES mērogā galvenās politikas iniciatīvas, kas bija nozīmīgas vides kontiem, bija Sestā vides rīcības programma, ES ilgtspējīgas attīstības stratēģija un dažādas nozaru politikas iniciatīvas saistībā ar Kārdifas procesu. Galvenās jomas ir klimata pārmaiņas, ilgtspējīgs transports, daba un bioloģiskā daudzveidība, veselība un vide, dabas resursu izmantošana un atkritumu apsaimniekošana, kā arī ilgtspējīgas attīstības starptautiskais aspekts. Strukturālie rādītāji, kas paredzēti, lai novērotu, cik veiksmīgi tiek īstenoti Lisabonas stratēģijas mērķi, ir paplašināti, pievienojot vides rādītājus.

Tikmēr, kamēr primārā statistika ir nepilnīga, vides konti var būt noderīgi, lai nodrošinātu pamatu un aprēķina metodes trūkstošajiem datiem, piemēram, izmantojot citus, nevis statistikas avotus.

Lietotāji jo īpaši analizē un izmanto vides kontus, modelējot un izstrādājot prognozes/perspektīvas, lai sagatavotu politikas priekšlikumus un informētu par politikas īstenošanu un ietekmi. Piemērs ir nodokļu politikas izstrāde saistībā, piemēram, ar klimata pārmaiņām un energoresursu izmantošanu vai starptautiskās tirdzniecības ietekmi uz emisijām un resursu izmantošanu.

Lietotāju vajadzības valstīs var atšķirties, atspoguļojot valstu politiku dabas resursu un vides jomā vai īpašas valstu politikas prioritātes, tomēr galvenās vides kontu standarta sastāvdaļas ir līdzīgas ― izraudzīti dabas resursu konti, gaisa emisiju un energoresursu konti, materiālu plūsmu konti, vides izdevumi, pasākumi un nodokļi.

1.3. Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Eiropas Komisija 1994. gadā noteica rīcības pamatlīnijas, lai izstrādātu t. s. valsts zaļās grāmatvedības sistēmu, pamatojoties uz nacionālo kontu satelītiem[1]. Kopš tā laika Eurostat sadarbībā ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Vides ģenerāldirektorāta finanšu atbalstu, izmantojot dažus eksperimentālus pētījumus, palīdzēja Eiropas valstīm vākt datus.

Vides kontu dati Eurostat tiek sniegti dažādos veidos. Obligāti sniedzamie dati ir šādi.

- Daži dati par vides izdevumiem nozaru dalījumā tiek vākti saistībā ar regulu par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (USS)[2].

- Eurostat nosūtītie dati saistībā ar EKS 95 regulu[3] attiecībā uz nacionālajiem kontiem (piemēram, piegādes un izlietojuma tabulas, izejvielu un produkcijas tabulas, valdības funkciju klasifikācija ( COFOG ) un nodokļu statistika).

Saskaņā ar neoficiālu vienošanos VSI apkopotie vides kontu dati regulāri tiek nosūtīti Eurostat (katru gadu vai ik pēc diviem gadiem), izmantojot

- kopīgo Eurostat /ESAO anketu (vides aizsardzības izdevumi un ieņēmumi);

- atsevišķu anketu par ekonomikas mēroga materiālu plūsmu kontiem;

- atsevišķu anketu par kontiem, kuros atspoguļo emisijas gaisā;

- atsevišķu anketu attiecībā uz vides nodokļiem nozaru dalījumā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Lēmumā Nr. 1578/2007/EK par Kopienas statistikas programmu 2008. līdz 2012. gadam ir skaidra norāde uz vajadzību pēc augstas kvalitātes statistikas un kontiem vides jomā. Turklāt galveno iniciatīvu sadaļā 2008. līdz 2012. gadam[4] norādīts, ka “vajadzības gadījumā izstrādās juridisko pamatu galvenajās vides datu vākšanas jomās, uz ko patlaban neattiecas tiesību akti”.

1.4. Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Eiropas ilgtspējīga attīstība, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, ir nostiprināta Līguma 3. pantā.

Sestā Kopienas vides rīcības programma[5] apliecināja, ka pareiza informācija par vides stāvokli, par galvenajām tendencēm, problēmām un vides pārmaiņu virzītājspēkiem ir būtiski faktori, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku un kopumā nodrošinātu lielāku ietekmi iedzīvotājiem.

Šis priekšlikums atbilst Komisijas prioritātēm.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Priekšlikums rakstveidā apspriests ar datu sagatavotājiem Eiropas Statistikas sistēmā un Komisijas dienestos (Vides ĢD, KPC, Eiropas Vides aģentūrā), attiecīgajās darba un ekspertu grupās un ar direktoriem vides statistikas un kontu jomā.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Šis priekšlikums ir rezultāts, kas iegūts intensīvās sarunās ar visām ieinteresētajām personām.

2.2. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

Valstu un Komisijas (Vides ĢD, KPC, Eiropas Vides aģentūra) pārstāvji, kas piedalījās Eurostat ĢD ekspertu grupas “Materiālu plūsmas konti”, darba grupas “Vides konti” un “Vides izdevumu statistika” sanāksmēs un direktoru sanāksmē “Vides statistika un konti” ( DIMESA ), bija eksperti, kuri pārzināja spēkā esošos tiesību aktus, valstu sistēmas, kas paredzētas, lai vāktu un apkopotu vides kontu informāciju un statistiku, un jaunās tendences vides kontu jomā.

Izmantotās metodes

Eksperti piedalījās ekspertu un darba grupu sanāksmēs, kā arī DIMESA sanāksmēs un rakstiskajā apspriešanā sagatavošanas procesa laikā.

Galvenās organizācijas/eksperti, ar kuriem apspriedās

Galvenie eksperti bija no valstu statistikas iestādēm, vides ministrijām un aģentūrām, kā arī no Vides ĢD, KPC un Eiropas Vides aģentūras.

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums

Attieksme bija ļoti pozitīva un atbalstoša. Netika minēts potenciāli nopietns apdraudējums ar neatgriezeniskām sekām.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Ekspertu grupas, darba grupu un DIMESA darba dokumenti un sanāksmju protokoli ir pieejami CIRCA .

2.3. Ietekmes un seku analīze

Noteica divas iespējas.

- 1. iespēja. Turpināt darbu, tāpat kā līdz šim izmantojot neoficiālo vienošanos.

- 2. iespēja. Izveidot juridisku pamatu datu vākšanai par vides ekonomiskajiem kontiem.

2.3.1. 1. iespēja. Turpināt darbu, tāpat kā līdz šim izmantojot neoficiālo vienošanos.

Ietekme un sekas, ko izjutīs iedzīvotāji un mājsaimniecības

Nav gaidāma tieša ietekme vai sekas. Iedzīvotājus un mājsaimniecības netieši ietekmēs tas, ka politikas veidotāji turpinās izmantot atsevišķu un nepilnīgu informāciju, kas sadrumstalo to darbu un neļauj to pilnībā saskaņot ar informāciju par ekonomiku un sabiedrību.

Ietekme un sekas, ko izjutīs uzņēmumi

Nav gaidāma tieša ietekme vai sekas. Uzņēmumus netieši ietekmēs tas, ka politikas veidotāji turpinās izmantot atsevišķu un nepilnīgu informāciju, un tos netieši ietekmēs ar šo informāciju pamatotie lēmumi.

Ietekme un sekas, ko izjutīs dalībvalstis

Šādā situācijā, kad izmanto neoficiālu vienošanos un nav juridiskā pamata, labākajā gadījumā datu kvalitāte un pieejamība arī turpmāk nebūs pienācīgā līmenī vai, visticamāk, datu pieejamība samazināsies. Saistībā ar pētījumu “Vides konti Eiropā ― pašreizējā situācija”, ko Komisijas uzdevumā veica 2007. gadā, virkne valstu atzina, ka prioritāte šajās valstīs ir gandrīz vienīgi juridiski paredzētās informācijas sniegšana un ka turpmāk netiktu apkopoti un nosūtīti dati saskaņā ar neoficiālo vienošanos, jo nebūtu juridisku prasību. Budžeta ierobežojumu dēļ tas attiektos arī uz statistiku, kas jau tiek sniegta vides kontu vajadzībām.

Ietekme un sekas Eiropas Savienības līmeņa politikā

Vērojama arvien lielāka nepieciešamība sasaistīt vides informāciju ar ekonomikas datiem. Vairākos ES rīcības plānos un stratēģijās izteikts aicinājums veikt integrētus novērtējumus. Vides stratēģijas var novērtēt vienīgi tad, ja ir pieejami ticami dati. Pašreizējā kārtība, kuras pamatā ir neoficiāla vienošanās, negarantē pienācīgas kvalitātes, aptvēruma un savlaicīgus datus, lai veiktu šādu novērtējumu.

Ja saglabā neoficiālo vienošanos, rodas risks, ka trūkstošie dati tiks novērtēti un savākti citur ad hoc veidā, kad politikas nolūkiem būs vajadzīga informācija par ekonomikas un vides saistību. Tāpēc šādos apstākļos būs ierobežotas iespējas izveidot zināšanu bāzi un pienācīgus datus, lai apmierinātu politikas vajadzības.

2.3.2. 2. iespēja. Izveidot juridisko pamatu datu vākšanai par vides ekonomiskajiem kontiem.

Ietekme un sekas, ko izjutīs iedzīvotāji un mājsaimniecības

Nav gaidāma tieša ietekme vai sekas. Iedzīvotājus un mājsaimniecības netieši ietekmēs tas, ka politikas veidotājiem būs pieejama labāka informācija, un tos netieši ietekmēs ar šo informāciju pamatotie lēmumi.

Ietekme un sekas, ko izjutīs uzņēmumi

Dažkārt, iespējams, būs jāsaglabā datu konfidencialitāte.

Vides kontu sagatavošana lielākoties nozīmē, ka esošie dati tiek reorganizēti, nevis vākta jauna statistika no uzņēmumiem.

Trim moduļiem, kas paredzēti šajā regulā, proti, tie ir gaisa emisiju konti, vides nodokļi saimniecisko darbību dalījumā un ekonomikas mēroga materiālu plūsmu konti, vajadzīgos datus apkopo, pamatojoties jau uz noteiktajiem informācijas sniegšanas pienākumiem. Piemēram, gaisa emisiju kontos izmanto datus, kas sagatavoti gaisa emisiju inventarizācijas vajadzībām (saskaņā ar I pielikumā minēto UNFCCC un CLRTAP ). Otrā moduļa datus par vides nodokļiem iegūst, pamatojoties uz nodokļu statistiku un valdības finanšu statistiku, kā arī nacionālo kontu nodokļu datiem. Visbeidzot datus, kas vajadzīgi ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontiem, iegūst no lauksaimniecības statistikas, rūpnieciskās ražošanas statistikas un tirdzniecības statistikas.

Tādējādi, pieņemot šo regulu, uzņēmumiem netiks izvirzītas jaunas, nozīmīgas prasības par informācijas sniegšanu.

Ietekme un sekas, ko izjutīs dalībvalstis

Vispār vides kontu vajadzībām nav jāvāc jauni dati, bet gan jāievieš jauni nacionālo kontu datu (piemēram, piegādes un izlietojuma, izejvielu un produkcijas tabulas), vides statistikas un citu statistikas jomu izmantošanas veidi. Vajadzīgie primārie dati līdzās nacionālajiem kontiem ir statistika par vidi, energoresursiem, transportu, mežsaimniecību, zivsaimniecību, gaisa emisiju inventarizācija un citi statistikas dati, kurus glabā ministrijas, specializētas iestādes un vides aģentūras.

Eurostat uzdevumā 2007. gadā veiktajā pētījumā “Vides konti ― pašreizējā situācija” virkne Eiropas valstu paziņoja, ka vides konti netiks izstrādāti vai pat tiks izbeigta to sagatavošana, ja nebūs Eiropas juridiskā pamata, kas dod juridiskas tiesības pieprasīt vajadzīgos resursus, lai izpildītu šo prasību.

Ietekme un sekas Eiropas Savienības līmeņa politikā

Eiropas vides politiku un tematiskās stratēģijas var pamatoti novērtēt vienīgi tad, ja ir pieejami ticami dati. Tematiskajā stratēģijā par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu nepārprotami prasīti dati, lai izveidotu rādītājus par ekonomikas izaugsmes atsaisti no negatīvas iedarbības uz vidi un rādītājus par ietekmi uz vidi. Šie rādītāji pamatojas uz datiem, kuri patlaban tiek vākti, izmantojot neoficiālo vienošanos. Pieprasītā saskaņotā un regulārā vides kontu datu sagatavošana un sniegšana uzlabotu statistikas kvalitāti. Līdz šim datos, kurus izmanto vienam strukturālajam rādītājam un trim ilgtspējīgas attīstības rādītājiem, netika izmantoti valstu sniegti dati, bet gan informācija, kas iegūta no starptautiskām datu bāzēm (piemēram, FAO un ANO). Pirmo reizi 2009. gada ziņojumā par rādītājiem izmantotie dati pamatojās uz valstu sniegtajiem datiem, kas bija nosūtīti saskaņā ar vienošanos par brīvprātīgu datu vākšanu.

No otras puses, citi ES politikas virzieni (piemēram, atkritumu otrreizēja pārstrāde un atkritumu rašanās ierobežošana, emisijas gaisā un klimata pārmaiņas, ilgtspējīgs patēriņš un ražošana) tiktu daudz labāk uzraudzīti, ja būtu labas kvalitātes dati, kas sasaista vides un ekonomikas datus. Šos datus var savākt, izmantojot vides kontus, bet jāpiedalās ikvienai valstij un jānodrošina pilnīga saskaņotība. Pienācīgs šādas datu vākšanas juridiskais pamats var apmierināt šīs prasības.

Ir gaidāmas arī šādas priekšrocības: ES mēroga datu vākšana nozīmīgā jomā, lielāka vides kontu kā politikas uzraudzības instrumenta atpazīstamība ar iespēju sasaistīt vides un ekonomikas datus, iespēja izmantot pašreizējo NKS / EKS pārskatīšanu un veidot sinerģijas datu vākšanā.

2.3.3. Risku kopsavilkums, ja saglabā status quo

Ja neīsteno 2. iespēju, rodas šādi riski.

- Risks, ka netiek savākti pienācīgi dati, lai nodrošinātu ES mēroga novērtējumus, un nav pieejama galīga un pilnīga datu kopa par vides kontiem. Tādējādi nebūtu pilnīgas informācijas par vides un ekonomikas sasaisti.

- Risks, ka analīze tiks veikta, pamatojoties uz neoficiāliem datiem. Tas rada risku, ka citi dalībnieki novērtēs informāciju par vides un ekonomikas sasaisti un izdarīs to, kas Eurostat un Eiropas Statistikas sistēmā jāveic sistemātiskāk un saskaņotāk.

- Risks, ka pasaulē ES netiks atzīta par vadošo dalībnieku vides kontu jomā. Ir risks, ka līdz šim paveiktais darbs ir bijis velts un nav devis nepārprotamu galīgo rezultātu.

2.3.4. Vēlamais risinājums

Izraugoties starp iespēju turpināt vākt datus par vides kontiem, pamatojoties uz neoficiālo vienošanos, vai iespēju vākt datus uz ES tiesību akta pamata, noteikti jāizvēlas otrais risinājums, jo ar var sasniegt vislabākos rezultātus.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1. Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Šīs regulas mērķis ir izveidot vienotu sistēmu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai.

3.2. Juridiskais pamats

Eiropas statistikas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 338. pants. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem statistikas sagatavošanas pasākumus, ja tas vajadzīgs Eiropas Savienības darbību veikšanai. Minētajā pantā ir izklāstītas prasības attiecībā uz Eiropas statistikas sagatavošanu, nosakot, ka tai jāatbilst taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, rentabilitātes un statistikas konfidencialitātes prasībām.

3.3. Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.

Ierosinātās rīcības mērķi, proti, Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanu, apkopošanu, nosūtīšanu un novērtēšanu, nevar pietiekami pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstis, tādēļ to var labāk sasniegt ES līmenī uz Kopienas tiesību akta pamata, jo tikai Komisija var koordinēt nepieciešamo statistikas informācijas saskaņošanu Kopienas līmenī, savukārt dalībvalstis var organizēt datu vākšanu un salīdzināmu vides ekonomisko kontu datu apkopošanu. Līdz ar to Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā.

3.4 Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Atbilstīgi proporcionalitātes principam šī regula aprobežojas tikai ar minimālām prasībām, lai sasniegtu tās mērķi, un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šāda mērķa sasniegšanai. Regulā nav norādīti datu vākšanas mehānismi katrā dalībvalstī; tajā ir vienīgi definēti sniedzamie dati, lai nodrošinātu saskaņotu struktūru un laika grafiku.

Lielākajā daļā jomu dalībvalstīm nav jāievieš pārmaiņas to vides ekonomisko kontu apkopošanā, kuriem saskaņā ar neoficiālo vienošanos dati jau tiek vākti ES mērogā. Dažās jomās var mainīties apsekojuma informācijas sniegšana, kas var ietekmēt uzņēmumus. Tomēr vides kontu sagatavošana lielākoties nozīmē, ka esošie dati tiek reorganizēti, nevis vākta jauna statistika no uzņēmumiem. Faktiski vides kontu vajadzībām nav jāvāc jauni dati, bet gan jāievieš jauni nacionālo kontu datu (piemēram, piegādes un izlietojuma, izejvielu un produkcijas tabulas), vides statistikas un citu statistikas jomu izmantošanas veidi .

3.5. Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Pienācīga juridiskā instrumenta izvēle ir atkarīga no sasniedzamā likumdošanas mērķa. Ņemot vērā informācijas vajadzības Eiropas līmenī, Eiropas statistikā šiem pamataktiem visbiežāk izmanto regulas, nevis direktīvas. Regulai dodama priekšroka, jo tajā tiek paredzēti vienādi noteikumi visā ES, garantējot, ka dalībvalstis to piemēro precīzi un visaptveroši. Tā ir tieši piemērojama, proti, tas nozīmē, ka tā nav jātransponē valstu tiesību aktos. Turpretim direktīvas, kas paredzētas valstu tiesību aktu harmonizēšanai, ir saistošas dalībvalstīm, ņemot vērā to mērķus, un atstāj valstu iestādēm izvēli attiecībā uz formu un metodēm izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tās arī jātransponē valstu tiesību aktos. Regulas izmantojums ir saskaņā ar citiem tiesību aktiem statistikas jomā, kas ir pieņemti kopš 1997. gada.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Datu vākšanai nav papildu ietekmes uz Kopienas budžetu.

5. Papildu informācija

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ jautājumiem, tāpēc tas ir jāattiecina arī uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2010/0073 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienības “darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”.

2. Sestā Kopienas vides rīcības programma[6] apliecināja, ka pareiza informācija par vides stāvokli, par galvenajām tendencēm, problēmām un vides pārmaiņu virzītājspēkiem ir būtiski faktori, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku un kopumā nodrošinātu lielāku ietekmi iedzīvotājiem.

3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Lēmumā Nr. 1578/2007/EK par Kopienas statistikas programmu 2008. līdz 2012. gadam[7] ir skaidra norāde uz vajadzību pēc augstas kvalitātes statistikas un kontiem vides jomā. Turklāt galveno iniciatīvu sadaļā 2008. līdz 2012. gadam norādīts, ka vajadzības gadījumā jāizstrādā juridiskais pamats galvenajās vides datu vākšanas jomās, uz ko patlaban neattiecas tiesību akti.

4. Komisijas 2009. gada augusta paziņojumā COM(2009) 433 par IKP un ne tikai tika atzīta vajadzība papildināt jau esošos rādītājus ar datiem, kuros ir iekļauti vides un sociālie aspekti, lai varētu veidot saskanīgāku un aptverošāku politiku. Tālab vides konti nodrošina instrumentu, ar ko novērot ekonomikas negatīvo ietekmi uz vidi un izpētīt, kā to mazināt. Saskaņā ar Lisabonas stratēģijā un dažādās nozīmīgās iniciatīvās iekļautajiem ilgtspējīgas attīstības principiem un mērķi izveidot ekonomiku, kurā ir mazas oglekļa dioksīda emisijas, arvien lielāka nepieciešamība ir izveidot datu sistēmu, kurā saskanīgi tiktu iekļauti vides jautājumi līdzās ekonomikas aspektiem.

5. Eiropas kontu sistēma (EKS), kas tika izveidota ar Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā[8] (turpmāk “EKS 95”) un kas atbilst nacionālo kontu sistēmai (NKS), ko 1993. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija, ir galvenais ES ekonomikas statistikas un daudzu ekonomikas rādītāju (tostarp IKP) sagatavošanas instruments. EKS sistēmu var izmantot, lai analizētu un novērtētu dažādus ekonomikas aspektus (piemēram, struktūru, īpašus elementus, attīstību laika gaitā), kā arī dažām īpašām datu vajadzībām, piemēram, vides un ekonomikas mijiedarbības analīzei, tomēr labākais risinājums ir izveidot atsevišķus satelītkontus.

6. Eiropadome 2006. gada jūnija secinājumos aicināja Eiropas Savienību un dalībvalstis paplašināt nacionālos kontus, iekļaujot galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Tāpēc nacionālie konti jāpapapildina ar integrētiem vides ekonomiskajiem kontiem, ar ko iegūst pilnīgi saskaņotus datus.

7. Satelītkonti ļauj paplašināt nacionālo kontu analīzes iespējas, elastīgi iekļaujot izraudzītās sociāli problemātiskās jomas, piemēram, negatīva ietekme uz vidi, ko rada cilvēka darbība, turklāt netiek pārslogota vai traucēta centrālā sistēma.

8. Integrēto vides ekonomisko kontu sistēma ( SEEA ), ko kolektīvi izstrādāja ANO, Eiropas Komisija, SVF, ESAO un Pasaules Banka, ir NKS satelītsistēma. Tajā vienotā sistēmā apkopo ekonomikas un vides informāciju, lai noteiktu vides ieguldījumu ekonomikā un ekonomikas ietekmi uz vidi. Politikas veidotājiem tā nodrošina rādītājus un aprakstošu statistiku, lai novērotu šo mijiedarbību, kā arī datubāzi stratēģiskajai plānošanai un politikas analīzei, lai noteiktu ilgtspējīgākus attīstības ceļus.

9. SEEA iespējami apvieno un integrē vides kontu dažādās kategorijas. Kopumā visas šīs kategorijas paplašina esošos NKS jēdzienus, piemēram, izmaksas, kapitāla veidošanu un pamatfondus, tos fiziski papildinot ar datiem, lai iekļautu vides izmaksas un dabas resursu izmantošanu ražošanā, vai grozot monetārā ziņā, lai ņemtu vērā šo ietekmi. Šajā vispārējā sistēmā dažādās kategorijas ievērojami atšķiras metodikas un iekļauto vides apsvērumu ziņā.

10. Komisija 1994. gadā iesniedza pirmo stratēģiju par t. s. zaļo grāmatvedību[9]. Kopš tā laika Komisija ( Eurostat ) un dalībvalstis ir izstrādājušas un pārbaudījušas grāmatvedības metodes, tāpēc tagad vairākas dalībvalstis regulāri sniedz vides kontu pirmās datu kopas. Visbiežāk iesniedz fiziskās plūsmas kontus par emisijām gaisā (tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijām), materiālu patēriņu, kā arī monetāros kontus par izdevumiem un nodokļiem vides aizsardzības jomā.

11. Viens no tā perioda mērķiem, uz kuru attiecas Kopienas statistikas programma 2008. līdz 2012. gadam, ir uzņemties iniciatīvu atsevišķās jomās, kurās regulāri sagatavo statistiku un kurās ir sasniegts pietiekams briedums, un aizstāt vienošanās ar Eiropas tiesību aktiem .

12. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku[10] nodrošina Eiropas vides ekonomisko kontu atsauces sistēmu. Jo īpaši tajā prasīta atbilstība profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, ticamības, statistikas konfidencialitātes un rentabilitātes prasībām.

13. Dažādās gatavības pakāpēs ir izstrādātas dažādas vides ekonomisko kontu kopas, tāpēc jāpieņem modulāra struktūra, kas nodrošinātu pienācīgu elastīgumu.

14. Jāizveido eksperimentālu pētījumu programma, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, nostiprinātu metodiku un sagatavotos turpmākajai virzībai.

15. Komisijai jābūt pilnvarotai piešķirt dalībvalstīm atkāpes gadījumos, kad ir vajadzīgi lieli pielāgojumi valstu statistikas sistēmās.

16. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienotu tiesisko regulējumu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstis un to var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Eiropas Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

17. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[11].

18. Komisiju jāpilnvaro pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai pielāgotu moduļus vides, ekonomikas un tehnikas attīstībai, kā arī lai nodrošinātu metodiskus norādījumus.

19. Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido vienotu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēmu, lai izveidotu vides ekonomisko kontus kā EKS 95 satelītkontus, nodrošinot metodiku, vienotus standartus, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumus, kas jāizmanto, apkopojot vides ekonomiskos kontus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “emisija gaisā” ir gāzveida vai daļiņveida materiālu fiziska plūsma no ekonomikas sistēmas (ražošanas vai patēriņa procesiem) atmosfērā, kas ir vides sistēmas daļa;

2) “vides nodoklis” ir nodoklis, kura bāze ir fiziska vienība (vai tās aizstājējs) kaut kam tādam, kam ir pierādīta konkrēta negatīva ietekme uz vidi, turklāt jāiekļauj tikai darījumi, kuri nacionālajos kontos norādīti kā nodoklis;

3) “ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti (EW-MFA) ” ir saskaņota datu apkopošana par materiālu ieplūdi valstu ekonomikā, materiālu krājumu pārmaiņām ekonomikā un materiālu izplūdi uz citām ekonomikām vai vidē.

3. pants

Moduļi

1. Šīs regulas 1. pantā minētos vides kontus, kuri jāapkopo, izmantojot vienoto sistēmu, grupē šādos moduļos:

a) gaisa emisiju kontu modulis, kā norādīts I pielikumā;

b) vides nodokļu modulis saimniecisko darbību dalījumā, kā norādīts II pielikumā;

c) ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontu modulis, kā norādīts III pielikumā.

2. Katrā modulī ietver šādu informāciju:

a) mērķi, kuru dēļ jāapkopo konti;

b) kontu aptvērums;

c) to raksturlielumu saraksts, par kuriem jāapkopo un jānosūta dati;

d) pirmais pārskata gads, periodiskums un nosūtīšanas termiņi kontu apkopošanai;

e) informācijas sniegšanas tabulas;

f) maksimālais to pārejas periodu ilgums, kuri minēti 8. pantā un kuru laikā Komisija var piešķirt atkāpes.

3. Komisija pieņem deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 9. pantu, lai pielāgotu moduļus vides, ekonomikas un tehnikas attīstībai, kā arī lai nodrošinātu metodiskus norādījumus.

4. pants

Eksperimentālie pētījumi

1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku.

2. Komisija novērtē un publicē eksperimentālo pētījumu rezultātus, ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz datu pieejamība salīdzinājumā ar datu vākšanas izmaksām un informācijas sniegšanas slogu. Pamatojoties uz eksperimentālo pētījumu secinājumiem, Komisija saskaņā ar 9. pantu pieņem nepieciešamos deleģētos tiesību aktus.

5. pants

Datu vākšana

1. Dalībvalstis vāc nepieciešamos datus, lai novērotu 3. panta 2. punktā minētos moduļu raksturlielumus.

2. Dalībvalstis vāc nepieciešamos datus, kombinējot šādus dažādus avotus un piemērojot administratīvās vienkāršošanas principu:

a) apsekojumi;

b) statistiskās novērtēšanas metodes, ko izmanto tad, ja daži raksturlielumi nav apsekoti visās vienībās;

c) administratīvi avoti.

3. Dalībvalstis informē Komisiju un sniedz sīkas ziņas par izmantotajām metodēm un to datu kvalitāti, kas iegūti no 2. punktā minētajiem avotiem.

6. pants

Nosūtīšana Komisijai ( Eurostat )

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai ( Eurostat ) pielikumā norādītos datus, tostarp konfidenciālos datus, ievērojot pielikumos paredzētos termiņus.

2. Datus nosūta atbilstīgā tehniskā formātā, ko nosaka saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

7. pants

Kvalitātes novērtējums

1. Šīs regulas vajadzībām nosūtāmajiem datiem piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat ) ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti.

3. Piemērojot 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus datiem, uz kuriem attiecas šī regula, kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, struktūru un periodiskumu nosaka saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

4. Komisija ( Eurostat ) novērtē iesniegto datu kvalitāti.

8. pants

Atkāpes

1. Ja valstu statistikas sistēmās jāveic lieli pielāgojumi, pielikumos minēto pārejas periodu laikā Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var piešķirt dalībvalstīm atkāpes.

2. Tālab attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu.

9. pants

Deleģēšanas izmantošana

1. Uz nenoteiktu laiku Komisiju pilnvaro pieņemt 3. panta 3. punktā un 4. panta 2. punktā minētos deleģētos tiesību aktus.

2. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos tiesību aktus Komisijai tiek piešķirtas, ievērojot 10. un 11. panta nosacījumus.

10. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 3. panta 3. punktā un 4. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, vēlākais vienu mēnesi pirms galīgā lēmumu pieņemšanas informē otro likumdevēja iestādi un Komisiju, norādot deleģētās pilnvaras, kuras būtu jāatsauc, un šādas atsaukšanas pamatojumu.

3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai tajā norādītajā vēlākajā datumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto tiesību aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

11. pants

Iebildumi pret deleģētajiem tiesību aktiem

1. Eiropas Parlaments un Padome divu mēnešu laikā pēc paziņošanas datuma var iebilst pret deleģētu tiesību aktu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par vienu mēnesi.

2. Ja, beidzoties šim periodam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebildusi pret deleģēto tiesību aktu vai pirms šā datuma gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju, kas šīs abas iestādes ir nolēmušas necelt iebildumus, deleģētais tiesību akts stājas spēkā tā noteikumos paredzētajā datumā.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto tiesību aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura iebilst, pamato savus iebildumus pret deleģēto tiesību aktu.

12. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā lēmuma 8. panta noteikumus.

Minētā lēmuma 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

GAISA EMISIJU KONTU MODULIS

1. SADAĻA

Mērķi

Gaisa emisiju kontos reģistrē un atspoguļo datus par emisijām gaisā tādā veidā, kas ir saderīgs ar nacionālajiem kontiem. Valstu ekonomiku emisijas gaisā tiek reģistrētas to saimniecisko darbību dalījumā, kuras ir radījušas emisijas, saskaņā ar EKS 95. Saimnieciskajās darbībās ir iekļautas ražošanas darbības nozaru dalījumā, kā arī privātu mājsaimniecību darbības.

Šajā pielikumā definēti gaisa emisiju kontiem paredzētie dati, kuri dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē. Šie dati tiks sagatavoti tā, lai sasaistītu datus par nozaru un mājsaimniecību tiešajām emisijām ar šīm saimnieciskajām ražošanas un patēriņa darbībām. Saskaņā ar šo regulu sniegtie dati par tiešajām emisijām tiks kombinēti ar saimnieciskajām izejvielu un produkcijas tabulām, piegādes un izlietojuma tabulām un mājsaimniecību patēriņa datiem, kas jau ir sniegti Komisijai ( Eurostat ) saskaņā ar EKS 95.

2. SADAĻA

Aptvērums

Gaisa emisiju kontiem ir tās pašas sistēmas robežas kā EKS 95, un to pamatā tāpat ir rezidences princips.

Saskaņā ar EKS 95 rezidences jēdziena pamatā ir šāds princips: vienību definē kā valsts rezidentu, ja tai minētās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, proti, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) šajā teritorijā veic saimniecisko darbību.

Gaisa emisiju kontos reģistrē visu rezidentu vienību darbību rezultātā radušās emisijas neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskajā vietā šīs emisijas faktiski radušās.

Gaisa emisiju kontos reģistrē atlikušo gāzveida un daļiņveida materiālu plūsmas, kuras radījusi valsts ekonomika un kuras ieplūst atmosfērā. Šajā regulā termins “atmosfēra” attiecas uz vides sistēmas sastāvdaļu. Sistēmas robežas attiecas uz robežlīniju starp valsts ekonomiku (kā saimnieciskās sistēmas daļu) un atmosfēru (kā vides sistēmas daļu). Pēc tam, kad emitētās vielas ir šķērsojušas šo sistēmas robežu, tās ir ārpus cilvēku kontroles un kļūst par dabas materiālu cikla daļu, un var radīt dažādu ietekmi uz vidi.

3. SADAĻA

Raksturlielumu saraksts

Dalībvalstis sagatavo statistiku par šādu gaisa piesārņotāju emisijām.

Kods | Gaisa emisijas nosaukums | Gaisa emisijas simbols | Informācijas sniegšanas vienība |

Oglekļa dioksīds bez emisijām no biomasas | CO2 | 1000 tonnas (Gg) |

Oglekļa dioksīds no biomasas | Biomasas CO2 | 1000 tonnas (Gg) |

Slāpekļa oksīds | N2O | tonnas (Mg) |

Metāns | CH4 | tonnas (Mg) |

Perfluorogļūdeņraži | PFC | tonnas (Mg) CO2 ekvivalenti |

Fluorogļūdeņraži | HFC | tonnas (Mg) CO2 ekvivalenti |

Sēra heksafluorīds | SF6 | tonnas (Mg) CO2 ekvivalenti |

Slāpekļa oksīdi | NOX | tonnas (Mg) NO2 ekvivalenti |

Gaistošie organiskie savienojumi, izņemot metānu | NMVOC | tonnas (Mg) |

Oglekļa monoksīds | CO | tonnas (Mg) |

Daļiņas < 10 µ | PM10 | tonnas (Mg) |

Daļiņas < 2,5 µ | PM2,5 | tonnas (Mg) |

Sēra dioksīds | SO2 | tonnas (Mg) |

Amonjaks | NH3 | tonnas (Mg) |

Visus datus izsaka līdz vienai zīmei aiz komata.

4. SADAĻA

Pirmais pārskata gads, periodiskums un nosūtīšanas termiņi

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

3. Pirmais pārskata gads ir gads, kad regula stājas spēkā.

4. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj arī gada datus par periodu no 2008. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

5. Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n, kur n ir pārskata gads.

5. SADAĻA

Datu sniegšanas tabulas

1. Par katru 3. sadaļā minēto raksturlielumu datus sagatavo hierarhiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2. red. dalījumā (A*64 apkopojuma pakāpe nacionālajiem un reģionālajiem kontiem), ievērojot pilnīgu saderību ar EKS 95. Turklāt datus sagatavo par šādām kategorijām:

- mājsaimniecību emisijas gaisā;

- izlīdzināšanas posteņi. Izlīdzināšanas posteņi ir informācijas posteņi, ar kuriem skaidri izlīdzinātas atšķirības starp saskaņā ar šo regulu sniegtajiem gaisa emisijas kontu datiem un datiem, kas sniegti oficiālajās valsts gaisa emisijas datu kopās.

2. Hierarhiskā klasifikācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda.

Emisijas gaisā nozaru dalījumā ― NACE 2. red. (A*64) |

Mājsaimniecību emisijas gaisā |

- Transports |

- Apkure/dzesēšana |

- Citas |

Izlīdzināšanas posteņi |

NAMEA kopējās emisijas gaisā (nozare + mājsaimniecības) |

Mīnus valsts rezidenti ārvalstīs |

- Valsts zvejas kuģi ārvalstīs |

- Sauszemes transports |

- Ūdens transports |

- Gaisa transports |

Plus nerezidenti teritorijā |

+ Sauszemes transports |

+ Ūdens transports |

+ Gaisa transports |

(+ vai -) Citas korekcijas un statistikas atšķirības |

= Piesārņotāja X kopējās emisijas, kā ziņots UNFCCC[12]/CLRTA[13] |

6. SADAĻA

Maksimālais pārejas periodu ilgums

Pārejas periodu nevar piešķirt.

II PIELIKUMS

VIDES NODOKĻU MODULIS SAIMNIECISKO DARBĪBU DALĪJUMĀ

1. SADAĻA

Mērķi

Vides nodokļu ieņēmumos reģistrē un atspoguļo datus par vides nodokļiem tādā veidā, kas ir saderīgs ar nacionālajiem kontiem. Valstu ekonomiku vides nodokļu ieņēmumi tiek reģistrēti saimniecisko darbību dalījumā saskaņā ar EKS 95. Saimnieciskajās darbībās ir iekļautas ražošanas darbības nozaru dalījumā, kā arī privātu mājsaimniecību darbības.

Šajā pielikumā definēti vides nodokļu ieņēmumiem paredzētie dati nozaru dalījumā, kuri dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē.

Vides nodokļu statistikā var tieši izmantot nodokļu statistiku un valdības finanšu statistiku, tomēr nacionālo kontu datu izmantošanai, ja tā iespējama, ir dažas priekšrocības.

Vides nodokļu statistika pamatojas uz summām, kuras pierādītas ar novērtējumiem un deklarācijām vai kases čekiem (ar laika korekcijām), lai nodrošinātu saskanību ar nacionālajiem kontiem un uzlabotu starptautisko salīdzināmību.

Nacionālajos kontos ir arī informācija par nozarēm un sektoriem, kas maksā nodokļus. Informāciju par nodokļiem, kas iegūta no nacionālajiem kontiem, var atrast valdības institucionālajos kontos, piegādes un izlietojuma tabulās un ienākuma veidošanas kontā.

2. SADAĻA

Aptvērums

Vides nodokļiem ir tās pašas sistēmas robežas kā EKS 95, un tajos iekļauti obligāti neatlīdzināmi maksājumi naudā vai natūrā, kurus uzliek vispārējā valdība vai Eiropas Savienības iestādes.

Vides nodokļi ir iekļauti šādās EKS 95 kategorijās:

- nodokļi par ražošanu un importu (D.2);

- spēkā esošie ienākuma, īpašuma nodokļi u. c. (D.5);

- kapitāla nodokļi (D.91).

3. SADAĻA

Raksturlielumu saraksts

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides nodokļiem saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

20. energoresursu nodokļi;

21. transporta nodokļi;

22. piesārņojuma nodokļi;

23. resursu nodokļi.

Visus datus norāda valsts valūtā (miljonos).

4. SADAĻA

Pirmais pārskata gads, periodiskums un nosūtīšanas termiņi

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

3. Pirmais pārskata gads ir gads, kad regula stājas spēkā.

4. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj arī gada datus par periodu no 2008. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

5. Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n, kur n ir pārskata gads.

5. SADAĻA

Datu sniegšanas tabulas

Par katru 3. sadaļā minēto raksturlielumu datus sagatavo to institucionālo sektoru dalījumā, kas maksā nodokļus.

Par vispārējās valdības un kapitālsabiedrību sektoru datus sagatavo hierarhiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2. red. dalījumā (A*64 apkopojuma pakāpe nacionālajiem un reģionālajiem kontiem), ievērojot pilnīgu saderību ar EKS 95. Turklāt par katru 3. sadaļā minēto 1. un 2. raksturlielumu sagatavo šādu vienību datus:

- mājsaimniecības;

- nerezidenti;

- nav iedalījuma.

6. SADAĻA

Maksimālais pārejas periodu ilgums

Pārejas periodu nevar piešķirt.

III PIELIKUMS

EKONOMIKAS MĒROGA MATERIĀLU PLŪSMAS KONTU MODULIS ( EW―MFA )

1. SADAĻA

Mērķi

EW―MFA ietver visus cietos, gāzveida un šķidros materiālus (izņemot gaisa un ūdens plūsmas), ko mēra masas vienībās gadā. Tāpat kā nacionālo kontu sistēma ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti kalpo diviem nozīmīgiem mērķiem. Detalizētās materiālu plūsmas ir bagātīga empīriska datubāze daudziem analītiskiem pētījumiem. Materiālu plūsmas kontus izmanto, lai apkopotu dažādus ekonomikas mēroga materiālu plūsmas rādītājus valstu ekonomikās.

Šajā pielikumā definēti EW―MFA kontiem paredzētie dati, kuri dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē.

2. SADAĻA

Aptvērums

Materiālu plūsmas sistēmas pamatprincips ir krājumu un plūsmu nošķiršana. Vispār plūsma ir mainīgs lielums, ar ko mēra daudzumu laika periodā, savukārt krājumi ir mainīgs lielums, ar ko mēra daudzumu konkrētā laika brīdī. EW―MFA darbojas plūsmas princips. Ar to mēra materiālu ieplūdes un izplūdes plūsmas un krājumu pārmaiņas ekonomikā masas vienībās gadā.

EW―MFA ir izveidota saskaņā ar nacionālo kontu sistēmas (EKS 95) principiem, piemēram, rezidences principu. Materiālu plūsmas kontos iekļauj materiālu plūsmas saistībā ar visu valsts ekonomikas rezidentu vienību darbībām neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. EW―MFA kontos ir svarīgas divu veidu materiālu plūsmas pāri sistēmas robežām.

1. Materiālu plūsmas starp valsts ekonomiku un tās dabas vidi. Tajās ietverta materiālu (proti, izejvielu vai neapstrādātu materiālu) iegūšana vai materiālu (bieži tās sauc par atliekām) izvade dabas vidē.

2. Materiālu plūsmas starp valsts ekonomiku un pārējo pasaules ekonomiku. Tas ietver importu un eksportu.

Tikai tās plūsmas, kas šķērso sistēmas robežas, tiek iekļautas EW―MFA . Materiālu plūsmas ekonomikā netiek iekļautas EW―MFA . Tas nozīmē, ka EW―MFA valsts ekonomiku uzskata par t. s. melno kasti, proti, netiek aprakstītas starpnozaru produktu piegādes. Tāpat neapraksta dabas plūsmas uz dabas vidi, dabas vidē un no dabas vides.

Iekšzemes ieguves (IE) kategorijā iekļauj cieto, šķidro un gāzveida materiālu (izņemot gaisu un ūdeni) gada daudzumu, ko iegūst no dabas vides un kas jāiepludina ekonomikā.

Fizisks imports un eksports ietver visas importētās vai eksportētās preces masas vienībās. Tirgotās preces ir preces visos apstrādes posmos no izejmateriāliem līdz gatavām precēm.

3. SADAĻA

Raksturlielumu saraksts

Dalībvalstis sagatavo statistiku par 5. sadaļā norādītajiem raksturlielumiem.

4. SADAĻA

Pirmais pārskata gads, periodiskums un nosūtīšanas termiņi

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

3. Pirmais pārskata gads ir gads, kad regula stājas spēkā.

4. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj arī gada datus par periodu no 2008. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

5. Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n, kur n ir pārskata gads.

5. SADAĻA

Datu sniegšanas tabulas

Sagatavo datus masas vienībās par turpmākajās tabulās norādītajiem raksturlielumiem.

A tabula. Iekšzemes ieguve (IE)

1. Biomasa |

1.1. Kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus) |

1.1.1. Graudaugi |

1.1.2. Saknes, bumbuļi |

1.1.3. Cukura kultūraugi |

1.1.4. Pākšaugi |

1.1.5. Rieksti |

1.1.6. Eļļas kultūraugi |

1.1.7. Dārzeņi |

1.1.8. Augļi |

1.1.9. Šķiedras |

1.1.10. Citi n.n. kultūraugi |

1.2. Kultūraugu atliekas (izmantotas), lopbarības kultūraugi un ganību biomasa |

1.2.1. Kultūraugu atliekas (izmantotas) |

1.2.1.1. Salmi |

1.2.1.2. Citas kultūraugu atliekas (cukurbiešu un lopbarības biešu lapas, citas) |

1.2.2. Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa |

1.2.2.1. Lopbarības kultūraugi (tostarp ganībās ievākta biomasa) |

1.2.2.2. Ganību biomasa |

1.3. Koks (*) |

1.3.1. Kokmateriāli (rūpnieciskie apaļkoki) |

1.3.2. Malka un cita ieguve |

1.4. Savvaļas zivju zveja, ūdens augi/dzīvnieki, medības un vākšana |

1.4.1. Savvaļas zivju zveja |

1.4.2. Visi pārējie ūdens dzīvnieki un augi |

1.4.3. Medības un lvākšana |

2. Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas) |

2.1. Dzelzs |

2.2. Krāsainais metāls |

2.1.1. Varš (**) |

2.2.2. Niķelis (**) |

2.2.3. Svins (**) |

2.2.4. Cinks (**) |

2.2.5. Alva (**) |

2.2.6. Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli |

2.2.7. Boksīts un cits alumīnijs |

2.2.8. Urāns un torijs |

2.2.9. Citi n.n. krāsainie metāli |

3. Nemetālu minerāli |

3.1. Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli) |

3.2. Krīts un dolomīts |

3.3. Slāneklis |

3.4. Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli |

3.5. Sāls |

3.6. Kaļķakmens un ģipšakmens |

3.7. Māli un kaolīns |

3.8. Smiltis un grants |

3.9. Citi n.n. minerāli |

3.10. Izrakti zemes materiāli (tostarp augsne), tikai ja izmantoti (***) |

4. Fosilās enerģijas materiāli/nesēji |

4.1. Ogles un citi cietie enerģijas materiāli/nesēji |

4.1.1. Lignīts (brūnogles) |

4.1.2. Akmeņogles |

4.1.3. Degslāneklis un bitumensmiltis |

4.1.4 Kūdra |

4.2. Šķidrie un gāzveida enerģijas materiāli/nesēji |

4.2.1. Nafta, dabasgāzes kondensāts un šķidrā dabasgāze (NGL) |

4.2.2 Dabasgāze |

(*) Papildus pēc izvēles informācijas sniegšana par neto kokmateriālu krājumu pieaugumu.

(**) Papildus pēc izvēles informācijas sniegšana par metāla saturu.

(***) Informācijas sniegšana pēc izvēles.

B tabula (imports ― tirdzniecība kopā), C tabula (imports ― ES ārējā tirdzniecība), D tabula (eksports ― tirdzniecība kopā), E tabula (eksports ― ES ārējā tirdzniecība)

1. Biomasa un biomasas produkti |

1.1. Kultūraugi, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.1.1. Graudaugi, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.1.2. Saknes, bumbuļi, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.1.3. Cukura kultūraugi, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.1.4. Pākšaugi, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.1.5. Rieksti, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.1.6. Eļļas kultūraugi, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.1.7. Dārzeņi, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.1.8. Augļi, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.1.9. Šķiedras, nepārstrādātas un pārstrādātas |

1.1.10. Citi n.n. kultūraugi, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.2. Kultūraugu atliekas, lopbarības kultūraugi un ganību biomasa |

1.2.1. Kultūraugu atliekas (izmantotas), nepārstrādātas un pārstrādātas |

1.2.1.1. Salmi |

1.2.2.2. Citas kultūraugu atliekas |

1.2.2. Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa |

1.2.2.1. Lopbarības kultūraugi |

1.3. Koks un koka produkti |

1.1.8. Kokmateriāli, neapstrādāti un apstrādāti |

1.3.2. Malka un cita ieguve, neapstrādāta un apstrādāta |

1.4. Zivju zveja un citi ūdens dzīvnieki un augi, nepārstrādāti un pārstrādāti |

1.4.1. Zivju zveja |

1.4.2. Visi pārējie ūdens dzīvnieki un augi |

1.5. Dzīvi dzīvnieki, izņemot 1.4. punktā minētos dzīvniekus, dzīvnieku produkti |

1.5.1. Dzīvi dzīvnieki, izņemot 1.4. punktā minētos dzīvniekus |

1.5.2. Gaļa un gaļas izstrādājumi |

1.5.3. Piena produkti, putnu olas un medus |

1.5.4. Citi dzīvnieku produkti (dzīvnieku šķiedras, ādas, kažokādas, āda u.c.) |

1.6. Produkti galvenokārt no biomasas |

2. Metāla rūdas un koncentrāti, neapstrādāti un apstrādāti |

2.1. Dzelzs rūdas un koncentrāti, dzelzs un tērauds, neapstrādāts un apstrādāts |

2.2. Krāsaino metālu rūdas un koncentrāti, neapstrādāti un apstrādāti |

2.2.1. Varš |

2.2.2. Niķelis |

2.2.3. Svins |

2.2.4. Cinks |

2.2.5. Alva |

2.2.6. Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli |

2.2.7. Boksīts un cits alumīnijs |

2.2.8. Urāns un torijs |

2.2.9. Citas n.n. krāsaino metālu rūdas un koncentrāti |

2.3. Produkti galvenokārt no metāliem |

3. Nemetālu minerāli, neapstrādāti un apstrādāti |

3.1. Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts un citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli) |

3.2. Krīts un dolomīts |

3.3. Slāneklis |

3.4. Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli |

3.5. Sāls |

3.6. Kaļķakmens un ģipšakmens |

3.7. Māli un kaolīns |

3.8. Smiltis un grants |

3.9. Citi n.n. nemetāla minerāli |

3.10. Izrakti zemes materiāli (tostarp augsne), tikai ja izmantoti |

3.11. Produkti galvenokārt no nemetālu minerāliem |

4. Fosilās enerģijas materiāli/nesēji, apstrādāti un neapstrādāti |

4.1. Ogles un citi cietie enerģijas produkti, apstrādāti un neapstrādāti |

4.1.1. Lignīts (brūnogles) |

4.1.2. Akmeņogles |

4.1.3. Degslāneklis un bitumensmiltis |

4.1.4 Kūdra |

4.2. Ogles un citi gāzveida enerģijas produkti, apstrādāti un neapstrādāti |

4.2.1. Nafta, dabasgāzes kondensāts un šķidrā dabasgāze (NGL) |

4.2.2 Dabasgāze |

4.3. Produkti galvenokārt no fosilās enerģijas produktiem |

5. Citi produkti |

6. Importētie atkritumi (B un C tabula)/eksportētie atkritumi (D un E tabula), lai veiktu galīgu apstrādi un galīgu apglabāšanu |

(*) Informācijas sniegšana pēc izvēles.

B un D tabulā iekļauj šādas rezidences principa korekcijas.

Degviela, ko rezidenta vienības glabā tvertnēs ārvalstīs, (papildinājums par importu, B tabula) un degviela, ko nerezidenta vienības glabā tvertnēs valsts teritorijā, (papildinājums par eksportu, D tabula) |

1. Degviela sauszemes transportam |

2. Degviela ūdens transportam |

3. Degviela gaisa transportam |

6. SADAĻA

Maksimālais pārejas periodu ilgums

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā pārskata gada.

[1] COM(94) 670. ES pamatnostādnes par vides rādītājiem un valsts zaļo grāmatvedību ― vides un ekonomiskās informācijas sistēmas integrācija.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.).

[3] Padomes 1996. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 5.11.1996., 1. lpp.).

[4] OV L 344, 28.12.2007., 15. lpp.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).

[7] OV L 344, 28.12.2007., 15. lpp.

[8] OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

[9] COM(1994) 670.

[10] OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

[11] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[12] Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām.

[13] Konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos.