[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 24.3.2010 COM(2010) 104 galīgā redakcija 2010/0066 (APP) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS Nr. …/2010/ES, ar kuru atļauj ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā {COM(2010) 105 galīgā redakcija} PASKAIDROJUMA RAKSTS IEVADS 1. Komisija 2006. gada 17. jūlijā pieņēma priekšlikumu[1] Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003[2] attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām ("Roma III")[3]. 2. Ierosinātās Padomes regulas juridiskais pamats bija Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 61. panta c) apakšpunkts un 67. panta 1. punkts[4]. Priekšlikums attiecās uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurām piemīt "ar ģimenes tiesībām saistīti aspekti". Šis juridiskais pamats paredzēja vienbalsību. Eiropas Parlaments sniedza atzinumu 2008. gada 21. oktobrī[5]. 3. No 2006. gada oktobra Komisijas priekšlikums atradās Civiltiesību jautājumu darba grupā (Roma III). Tā bija Vācijas, Portugāles un Slovēnijas prezidentūras prioritāte. Priekšlikumu 2007. gada aprīlī apsprieda Padomes sanāksmē, un ministri vienojās par noteiktām pamatnostādnēm. 4. Līdz 2008. gada vidum apspriedēs bija sasniegts punkts, kad šķita, ka dažas dalībvalstis saskaras ar konkrētām problēmām, kuru dēļ tām nav iespējams pieņemt ierosināto regulu. Jo īpaši viena dalībvalsts neuzskatīja par pieņemamu, ka tās tiesām jāpiemēro ārvalstu laulības šķiršanas tiesības, kuras tā uzskata par ierobežojošākām nekā attiecīgās valsts laulības šķiršanas tiesības, un vēlējās turpināt piemērot savas materiālās tiesības visām šķiršanās lietām, kas iesniegtas tās tiesās ( lex fori pieeja). Vienlaicīgi lielais vairums dalībvalstu uzskatīja, ka ierosinātās regulas būtisks elements ir noteikumi par piemērojamām tiesībām. Tās atbalstīja priekšlikumā noteikto principu, ka tiek piemērotas tās valsts tiesības, ar kuru laulātajiem ir cieša saistība, kas noteiktos gadījumos nozīmētu ārvalstu laulības šķiršanas tiesību piemērošanu. 5. Secīgas Padomes prezidentvalstis un Komisija mēģināja rast risinājumu ierosinātās regulas ietvaros, izstrādājot dažādas iespējas, kas paplašinātu forum tiesību piemērošanas jomu, neapdraudot priekšlikuma galvenos mērķus. Tomēr šie kopīgie centieni nebija sekmīgi. 6. Tādēļ Padomes 2008. gada 5. un 6. jūnija sanāksmē ministri secināja, ka "nav vienprātības, lai turpinātu ierosinātās regulas pieņemšanu, un ka pastāv nepārvaramas grūtības, kas padara lēmuma, kuram nepieciešama vienbalsība, pieņemšanu neiespējamu tagad un paredzamā nākotnē". Padome konstatēja, ka "ierosinātās regulas mērķus pieņemamā termiņā nevar panākt, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus"[6]. 7. 2008. gada jūlijā un augustā deviņas dalībvalstis – Bulgārija, Grieķija, Spānija, Itālija, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Rumānija un Slovēnija – iesniedza Komisijai pieprasījumu, kurā norādīja, ka tās vēlas savā starpā izveidot ciešāku sadarbību laulības lietām piemērojamo tiesību jomā un ka Komisijai tālab ir jāiesniedz priekšlikums Padomei. Francija 2009. gada janvārī arī iesniedza līdzīgu pieprasījumu. Grieķija 2010. gada 3. martā atsauca savu pieprasījumu. 8. Šis priekšlikums ir Komisijas atbilde uz šiem priekšlikumiem. Ciešākas sadarbības tiesiskais pamats 9. Ciešāku sadarbību reglamentē Līguma par Eiropas Savienību (LES) 20. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 326. līdz 334. pants. Šajos noteikumos ir paredzēts, ka ir vajadzīgi divi priekšlikumi, lai īstenotu ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā: 10. Komisijas priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru atļauj ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, pamatojoties uz LESD 329. panta 1. punktu, un 11. Komisijas priekšlikums Padomes regulai, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, pamatojoties uz LESD 81. panta 3. punktu[7]. Ciešākas sadarbības juridisko nosacījumu izvērtējums Lēmums par atļauju kā galējais līdzeklis un vismaz deviņu dalībvalstu līdzdalība 12. LES 20. panta 2. punktā ir noteikts, ka Padome var pieņemt lēmumu, ar ko dod atļauju sākt ciešāku sadarbību, tikai kā galēju līdzekli, ja tā konstatējusi, ka Savienība kopumā nevar pieņemamā termiņā sasniegt šādas sadarbības mērķus, un ja tajā piedalās vismaz deviņas dalībvalstis. 13. Kā minēts iepriekš, Padome 2008. gada 5. un 6. jūnija sanāksmē secināja, ka nav vienprātības, lai turpinātu virzīt 2006. gada priekšlikumu, un ka pastāv nepārvaramas grūtības, kas padara lēmuma, kuram nepieciešama vienbalsība, pieņemšanu neiespējamu tagad un paredzamā nākotnē. Padome konstatēja, ka ierosinātās regulas mērķus pieņemamā termiņā nevar panākt, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus. Padome tādējādi secināja, ka Savienībai kopumā nav iespējams rast citu risinājumu un kā galēju līdzekli varētu izmantot ciešāku sadarbību. 14. Līdz šim Komisija ir saņēmusi pieprasījumus no deviņām dalībvalstīm (Bulgārija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Rumānija un Slovēnija), kas norādījušas, ka plāno savā starpā izveidot ciešāku sadarbību laulības lietām piemērojamo tiesību jomā. Joma, uz ko attiecas Līgumi 15. LESD 329. panta 1. punktā ir noteikts, ka ciešāku sadarbību var izveidot "kādā no jomām, uz ko attiecas Līgumi". 16. Minētās deviņas dalībvalstis ir pieprasījušas, lai to starpā tiktu atļauts izveidot ciešāku sadarbību "laulības lietām piemērojamo tiesību jomā (Roma III)". Tas nozīmē tiesību kolīziju normas, kas nosaka, kuras materiālās tiesības ir piemērojamas starptautiskai laulības šķiršanai, kas saistīta ar vairāk nekā vienu tiesību sistēmu. Tiesību kolīziju normas kā konkrēts punkts ir minētas LESD 81. panta 2. punktā iekļautajā pasākumu sarakstā, savukārt LESD 81. panta 3. punktā ir nošķirtas tiesību kolīziju normas civillietās un komerclietās vispār un pasākumi attiecībā uz ģimenes tiesībām. Komisija uzskata, ka tiesību kolīziju normas ģimenes tiesībās Līgumu izpratnē ir joma – jāatzīst, ka ierobežota bet labi noteikta joma – kurā var izveidot ciešāku sadarbību. 17. Šajā kontekstā ir jāprecizē, ka ierosinātās ciešākās sadarbības jomā "laulības šķiršanai un laulāto šķirtībai piemērojamās tiesības" neietver tiesību kolīziju normas attiecībā uz laulības šķiršanas mantiskajām sekām[8]. Tā neattiecas arī uz laulības šķiršanas materiālajām tiesībām, proti, laulības šķiršanas pamatu vai laulības šķiršanai piemērojamo procedūru. Savienības mērķu sasniegšanas veicināšana, tās interešu aizsardzība un integrācijas procesa pastiprināšana Vispārīgais konteksts 18. Pienācīgi ņemot vērā atbilstīgās daļas ietekmes novērtējumā[9] iepriekšminētajam Komisijas 2006. gada priekšlikumam, kā arī attiecīgā priekšlikuma paskaidrojuma rakstu, ciešākas sadarbības mērķis ir nodrošināt skaidru un visaptverošu tiesisko regulējumu, kas attiecas uz piemērojamām tiesību normām laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās un kas iesaistītajām pusēm nodrošina noteiktu autonomiju piemērojamo tiesību izvēlē. 19. Komisija plaši apspriedās ar ieinteresētajām personām iepriekšminētā ietekmes novērtējuma procesa gaitā. Šī apspriešanās notika ar 2005. gadā izdotās Zaļās grāmatas par laulības šķiršanai piemērojamiem tiesību aktiem un jurisdikciju[10] palīdzību. Zaļajā grāmatā aprakstītas nepilnības pašreizējā situācijā un ierosināti vairāki iespējamie problēmu risinājumi. Piedāvātie risinājumi inter alia ietvēra status quo saglabāšanu, tiesību kolīziju normu saskaņošanu, ierobežotas iespējas ieviešana, ļaujot laulātajiem izvēlēties piemērojamās tiesības, un, visbeidzot, dažādu risinājumu kombināciju. Komisija 2006. gadā rīkoja publisku uzklausīšanu un ekspertu sanāksmi. Atsauksmju lielākajā daļā atzīta nepieciešamība veicināt tiesisko noteiktību un paredzamību, ieviest ierobežotu pušu autonomiju un novērst „apsteigšanas sacīksti”. Daži dalībnieki izteica bažas, ka tiesību kolīziju normu saskaņošana varētu tiesām uzlikt par pienākumu piemērot ārvalstu tiesības, un tas varētu paildzināt tiesvedību un radītu papildu izmaksas laulības lietās. Sabiedriskās domas aptaujā tika konstatēts, ka 60 % Eiropas iedzīvotāju sagaida, ka ES aktīvāk iesaistīsies likumdošanas sekmēšanā saistībā ar laulības šķiršanu citā dalībvalstī[11]. 20. Ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā attiektos uz desmitiem tūkstošiem "starptautisku" pāru, kuri katru gadu šķiras Eiropas Savienībā. Daudzi Eiropas pilsoņi no dažādām dalībvalstīm apprecas katru gadu, un attiecīgi katru gadu Eiropā notiek arī daudzas "starptautiskas" laulības šķiršanas. 21. ES ir apmēram 122 miljoni laulību, un tiek pieņemts, ka apmēram 16 miljoni (13 %) no tām ir "starptautiskas"[12]. Piemēram, 2007. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgti 2 400 000 laulību, un apmēram 300 000 no tām bija "starptautiskas". Lai gan "starptautisko" laulību skaits koncentrējas galvenokārt dažās lielākajās Eiropas valstīs, tās tiek slēgtas visā Eiropas Savienībā un līdz ar to skar lielu skaitu ES pilsoņu. 22. 2007. gadā Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs notika 1 040 000 laulības šķiršanu, no kurām 140 000 (13 %) bija "starptautisks" elements. Dalībvalstis ar lielāko jauno "starptautisko" laulības šķiršanu īpatsvaru Eiropas Savienībā 2007. gadā bija Vācija (34 000), Francija (20 500) un Apvienotā Karaliste (19 500). Pašreizējā situācija laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā 23. Patlaban, neesot Savienības noteikumiem, pastāv 26 dažādi tiesību kolīziju normu kopumi attiecībā uz laulības šķiršanu 24 dalībvalstīs, kuras piedalās tiesu iestāžu sadarbībā civillietās ES, un divās dalībvalstīs, kuras var tai pievienoties[13]. Lielākajā daļā dalībvalstu piemērojamās tiesības nosaka, pamatojoties uz saistošo faktoru skalu, kuras uzdevums ir nodrošināt to, ka tiesvedību attiecīgajā lietā regulē tās valsts tiesības, ar kuru attiecīgajai laulībai ir visciešākā saistība. Citas dalībvalstis laulības lietu tiesvedībā sistemātiski piemēro savas valsts tiesības ( lex fori ). 24. Pašreizējā situācija var radīt daudzas problēmas laulības lietu tiesvedībā ar "starptautiskiem" elementiem. Dalībvalstu materiālo tiesību un tiesību kolīziju normu lielā dažādība rada tiesisko nenoteiktību. Dalībvalstu tiesību kolīziju normu lielo atšķirību un komplicētības dēļ dažādas valstiskās piederības laulātajiem ir ļoti grūti paredzēt, kuras tiesības tiks piemērotas viņu laulības lietas tiesvedībā. Lielākā daļa dalībvalstu nepieļauj nekādu iespēju laulātajiem izvēlēties laulības lietu tiesvedībā piemērojamās tiesības. Šā iemesla dēļ var rasties situācijas, kad laulātie tikai vāji saistīti ar tiesībām, kuras tiek piemērotas, un sekas, kas neatbilst pilsoņu tiesiskajai paļāvībai. Visbeidzot, pašreizējās normas var laulātos mudināt uz „apsteigšanas sacīkstēm”, proti, iesniegt pieteikumu tiesā, pirms to ir izdarījis otrs laulātais, lai nodrošinātu, ka tiesvedību regulē konkrētas tiesības atbilstoši viņa vai viņas interesēm. 25. Ir ļoti grūti aplēst ekonomiskos trūkumus, ko izraisa nesaskaņotas tiesību kolīziju normas laulības lietās. Ietekmes novērtējuma pētījuma kontekstā, kuru veica, lai informētu Komisiju par mantisko attiecību regulējumiem laulībā, tika aplēsts, ka ar starptautisku laulības šķiršanu saistītas problēmas varētu visā ES kopumā izmaksāt EUR 205 miljonus. Šīs izmaksas, iespējams, nāktos segt tiesām, laulātajiem un trešajām personām[14]. Ieguvumi no ciešākas sadarbības laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā 26. Ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā pieprasa šādas deviņas dalībvalstis: Bulgārija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Rumānija un Slovēnija. Šo deviņu pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu kopējais iedzīvotāju skaits ir 216,3 miljoni. Tā ir gandrīz puse (44 %) visu Savienības iedzīvotāju[15]. Šajās iesaistītajās dalībvalstīs "starptautisko" laulību īpatsvars ir apmēram 13 %[16], proti, vidēji tāds pats kā visā ES kopumā. Tiek lēsts, ka šajās valstīs gadā notiek apmēram 440 000 laulības šķiršanas gadījumu un 53 000 no tiem ir ar starptautiskiem elementiem[17]. Ciešāka sadarbība ir atvērta visām dalībvalstīm, un jo vairāk dalībvalstu tajā iesaistās, jo uz lielāku skaitu pilsoņu tā attieksies. 27. Ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā sniegtu pilsoņiem turpmāk minētās priekšrocības. 28. Tiesiskās noteiktības un paredzamības nostiprināšana. Ciešāka sadarbība ieviesīs saskaņotas tiesību kolīziju normas laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās, kas ļauj laulātajiem viegli paredzēt, kuras tiesības tiks piemērotas viņu laulības lietas tiesvedībā. Tas vispirms balstās uz pašu laulāto izvēli. Lai izvairītos no „eksotisku” tiesību piemērošanas, ar kurām laulātajiem ir vāja saistība vai tās nav vispār, izvēle aprobežojas ar tiesībām, ar kurām laulātajiem ir cieša saistība. Ja laulātie neizdara izvēli, tad piemērojamās tiesības nosaka, pamatojoties uz saistošo faktoru gradāciju, kura nodrošinās, ka laulības lietas tiesvedības procesu regulē tā tiesību sistēma, ar kuru laulība ir cieši saistīta. Gan attiecīgajiem laulātajiem, gan tiesību praktiķiem tas nozīmē ievērojami lielāku tiesisko noteiktību un paredzamību. 29. Elastības palielināšana, ieviešot ierobežotu pušu autonomiju. Patlaban laulības lietās pušu autonomijas princips ir ļoti ierobežots. Dalībvalstu tiesību kolīziju normas nosaka principā tikai vienu risinājumu šajā situācijā, piemēram, laulāto kopējās pilsonības valsts tiesību piemērošanu vai tiesas valsts tiesību piemērošanu. Līdz ar ciešāku sadarbību tiesiskais regulējums būs elastīgāks, ieviešot ierobežotu iespēju laulātajiem izvēlēties piemērojamās tiesības laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai. Ļaut laulātajiem vienoties varētu būt īpaši lietderīgi tajos gadījumos, kad laulību šķir pēc abpusējas vienošanās. 30. Otra laulātā apsteigšanas novēršana. Visbeidzot, ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā palīdz atrisināt otra laulātā apsteigšanas problēmu. Šā iemesla dēļ var rasties tādas situācijas, kad piemēro tiesības, ar kurām atbildētājs nejūtas cieši saistīts vai kuras neņem vērā viņa vai viņas intereses. Tas arī apgrūtina samierināšanas centienus un atstāj maz laika starpniecībai. Saskaņotu tiesību kolīziju normu ieviešana varētu ievērojami samazināt „apsteigšanas sacīkstes” risku, jo jebkura tiesa, kurā laulātie vērstos iesaistītajās dalībvalstīs, piemērotu tiesības, kas noteiktas, pamatojoties uz kopējām normām. 31. Tika izteiktas bažas, ka tiesību kolīziju normu saskaņošana varētu tiesām uzlikt par pienākumu piemērot ārvalstu laulības šķiršanas tiesības, un tas varētu paildzināt tiesvedību un radītu papildu izmaksas laulības lietu tiesvedībā. Šādām problēmām praksē vajadzētu būt retām, jo saistošie faktori noteiktu tiesas valsts tiesību piemērošanu lielajā vairumā gadījumu. To dalībvalstu pieredze, kurās patlaban izmanto saistošos faktorus, uz kuru pamata piemēro ārvalstu tiesības, neliecina par būtiskiem sarežģījumiem. Pašreizējās tiesību kolīziju normas deviņas pieprasījuma iesniedzējās dalībvalstīs ietver šādus saistošos faktorus, uz kuru pamata to tiesas noteiktos gadījumos jau piemēro ārvalstu tiesības. Līdz ar to ciešāka sadarbība neradītu problēmas, kas saistītas ar papildu izmaksām un kavējumiem. Visbeidzot, pasākumu pieņemšanai, lai sekmētu ārvalstu tiesību piemērošanu, būtu jāmazina iespējamās negatīvās sekas[18]. 32. No institucionālā viedokļa ciešāka sadarbība ir labāka par iespēju ieinteresētajām dalībvalstīm uzsākt sarunas par starptautisku nolīgumu par laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamām tiesībām. Šai alternatīvai būtu nenoliedzami mazāk priekšrocību. Pat ja ciešākā sadarbībā pieņemtie tiesību akti ir saistoši tikai iesaistītajām dalībvalstīm, tie tomēr ir Savienības kontrolē attiecīgajā jomā. Tādējādi Komisija var uzraudzīt to pareizu piemērošanu atbilstoši Līgumiem, un ES Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par to interpretāciju, tādējādi nodrošinot ciešākā sadarbībā pieņemto pasākumu saskanīgu un vienādu interpretāciju. LES 20. panta 1. punkta prasību ievērošana 33. LES 20. panta 1. punktā ir noteikts, ka ciešākas sadarbības mērķis ir veicināt Savienības mērķu sasniegšanu, aizsargāt tās intereses un pastiprināt integrācijas procesu. 34. Viens no Savienības mērķiem ir piedāvāt saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās (LES 3. panta 2. punkts). Tiesiskuma telpa ietver tiesu iestāžu sadarbības izvēršanu civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, pamatojoties uz nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu (LESD 81. panta 1. punkts). Šajā nolūkā Savienība var pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, pirmkārt, nolēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi dalībvalstu starpā un, otrkārt, dalībvalstu piemērojamo tiesību saderību kolīziju normu jautājumos (LESD 81. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts). 35. Tiesību kolīziju normu saskaņošana veicina nolēmumu savstarpējo atzīšanu. Tas, ka dalībvalstu tiesas piemēro vienādas kolīziju normas, lai noteiktu konkrētajai situācijai piemērojamās tiesības, veicina savstarpējo uzticību saistībā ar citu dalībvalstu pieņemtajiem tiesu nolēmumiem[19]. 36. Pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā sekmētu virzību uz Savienības mērķi – nodrošināt dalībvalstu piemērojamo tiesību saderību kolīziju normu jautājumos – tādējādi, ka tā paaugstinātu šīs saderības līmeni salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Kā paskaidrots iepriekš, 26 dalībvalstīs, kuras piedalās tiesu iestāžu sadarbībā civillietās, pastāv 26 dažādi tiesību kolīziju normu kopumi laulības šķiršanas lietās. Ja pastāvētu deviņas pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu ciešāka sadarbība, būtu 18 dažādas tiesību sistēmas, kas uzlabotu tiesību kolīziju normu saskaņošanu un pastiprinātu integrācijas procesu šajā ES daļā. Atbilstība Līgumiem un Savienības tiesībām 37. Saskaņā ar LESD 326. pantu ciešākai sadarbībai jāatbilst Līgumiem un Savienības tiesībām. 38. Ciešāka sadarbība neietekmētu esošo acquis . To izveidotu jomā, uz kuru attiecas Savienības dalītās kompetences jomas, bet kurās līdz šim nav pastāvējušas kopējas Savienības normas. Pirmajā ģimenes tiesību jomā pieņemtajā Savienības tiesību aktā – Padomes Regulā (EK) Nr. 1347/2000[20] – noteica normas attiecībā uz jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās, kā arī uz spriedumiem par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem laulības lietu tiesvedības kontekstā. Taču tā neietvēra noteikumus par piemērojamām tiesībām. Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003, ar kuru atcēla un no 2005. gada 1. marta aizstāja Padomes Regulu (EK) Nr. 1347/2000, šajā ziņā nenoteica nekādas izmaiņas. Piemērojamo tiesību jautājums netika izvirzīts sarunās par minēto regulu, kurā faktiski negrozīti pārņemti Padomes Regulas (EK) Nr. 1347/2000 noteiktumi par laulības lietām. 39. Ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā neizraisītu diskrimināciju uz pilsonības pamata, kas ir aizliegta LESD 18. pantā, jo ierosinātās tiesību kolīziju normas būtu universāla rakstura un attiektos uz visu tiesvedību iesaistīto dalībvalstu tiesās neatkarīgi no pušu pilsonības vai dzīvesvietas. No otras puses, neiesaistīto valstu tiesas piemēros savas valsts tiesību kolīziju normas saskaņā ar savām starptautiskajām privāttiesībām, kā tās jau dara patlaban. Nav apdraudējuma iekšējam tirgum vai ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai; nav šķēršļu vai diskriminācijas tirdzniecībā; nav traucējumu savstarpējā konkurencē 40. LESD 326. pantā ir paredzēts, ka ciešāka sadarbība nedrīkst apdraudēt iekšējo tirgu vai ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; kā arī tā nedrīkst radīt šķēršļus vai diskrimināciju tirdzniecībā starp dalībvalstīm un radīt traucējumus dalībvalstu savstarpējā konkurencē. 41. Ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā nerada problēmas saistībā ar šiem juridiskajiem nosacījumiem. Protams, priekšlikums, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, palīdzēs sekmēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, jo tas novērsīs jebkādus personu brīvas pārvietošanās šķēršļus, ar ko tās tagad saskaras to problēmu dēļ, ko rada esošās valstu tiesību atšķirības attiecībā uz laulības lietās piemērojamām tiesībām. Lielāka tiesiskajā noteiktība par tiesību kolīziju normām laulības lietās tādējādi radīs pozitīvu ietekmi uz pāriem, kuri īsteno tiesības brīvi pārvietoties starp iesaistītajām dalībvalstīm. 42. Ņemot vērā priekšlikuma raksturu, kas skar tikai divu privātpersonu attiecības, tas neietekmē uzņēmumus vai tiesiskās attiecības tirgū, kā arī neietekmē tirdzniecību vai konkurenci Savienībā. Visbeidzot, priekšlikums neietekmētu Savienības reģionālo politiku. 43. Protams, nodrošinot tiesību kolīziju normu saskaņošanu, priekšlikums ievērojami vienkāršotu privāto pušu un tiesību praktiķu stāvokli, jo tie iesaistītajās dalībvalstīs varēs noteikt piemērojamās tiesības, pamatojoties uz vienotu tiesību normu kopumu, kas aizstās esošās daudzās iesaistīto dalībvalstu tiesību kolīziju normas attiecīgajā jomā. 44. Pat ja no šā priekšlikuma radītās tiesiskās noteiktības vai normu vienkāršošanas labumu Savienībā negūs visi pāri, šo pāru stāvoklis neiesaistīto dalībvalstu tiesās nepasliktināsies salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju; tādējādi šis priekšlikums neizraisīs nepamatotu diferencētu attieksmi pret pilsoņiem. Neiesaistīto dalībvalstu kompetences, tiesību un pienākumu ievērošana 45. LESD 327. pantā ir noteikts, ka jebkādas ciešākas sadarbības gadījumā jāievēro to dalībvalstu kompetence, tiesības un pienākumi, kuras šādā sadarbībā neiesaistās. 46. Kopēju tiesību kolīziju normu pieņemšana deviņām dalībvalstīm neietekmē neiesaistīto dalībvalstu normas. Neiesaistītajām dalībvalstīm joprojām saglabājas to starptautisko privāttiesību normas laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā. 47. Saskaņā ar šo priekšlikumu pāris, kura dzīvesvieta ir iesaistītā dalībvalstī, varētu izvēlēties laulības šķiršanai piemērojamās tiesības. Ierobežota tiesību izvēle laulības šķiršanas lietās šodien nav pilnīgs jaunums dalībvalstīs; ir gadījumi, kad tā ir atļauta, piemēram, saskaņā ar Nīderlandes vai Vācijas laulības tiesībām. Ja atbilstoši ciešākai sadarbībai pāris, kurš ir vienojies par piemērojamo tiesību izvēli, vēlāk pārceļas uz neiesaistītu dalībvalsti un tās tiesā iesniedz prasību par laulības šķiršanu, piemērojamo tiesību izvēles vienošanās atzīšana būs atkarīga no attiecīgās tiesas dalībvalsts tiesībām. Ja pāris ir izvēlējies tiesas, kurā vērsies ar prasību, dalībvalsts tiesības, šai tiesai būtu jābūt mazāk problemātiski ievērot piemērojamo tiesību izvēles vienošanos. 48. Starptautisko publisko tiesību līmenī iesaistīto un neiesaistīto dalībvalstu starpā nepastāv nekādi starptautiski nolīgumi par laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamām tiesībām, kurus pārkāptu ciešāka sadarbība. 49. Visbeidzot, jāatzīmē, ka ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā neietekmē neiesaistītās dalībvalstis attiecībā uz piemērojamo tiesību normām jomās, kuras ir cieši saistītas ar laulības šķiršanu, piemēram, tiesību kolīziju normām par vecāku atbildību vai uzturēšanas saistībām. Tiesību kolīziju normas par vecāku atbildību regulē 1996. gada Hāgas Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem. Patlaban astoņas dalībvalstis ir minētās konvencijas līgumslēdzējas puses, un atlikušajām 18 dalībvalstīm tā ir jāratificē vai tai jāpievienojas līdz 2010. gada 5. jūnijam[21]. Tiesību kolīziju normas uzturēšanas saistību lietās ir noteiktas Hāgas 2007. gada Protokolā par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem[22], kas jāpiemēro atbilstoši 15. pantam Regulā (EK) Nr. 4/2009 par uzturēšanas saistībām[23], kas būs piemērojama no 2011. gada 18. jūnija. Laulības šķiršanai un vecāku atbildības iegūšanai, īstenošanai vai izbeigšanai, vai uzturēšanas saistībām piemērojamo tiesību normas ir savstarpēji neatkarīgas. Tiesa, kas īsteno jurisdikciju lemšanā par laulības šķiršanas pieteikumu neiesaistītā dalībvalstī, piemēro savas dalībvalsts tiesību kolīziju normas, lai lemtu par laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamām tiesībām, 1996. gada Hāgas Konvencijas normas, lai noteiktu vecāku atbildībai piemērojās tiesības, un Hāgas 2007. gada Protokola un Regulas (EK) Nr. 4/2009 normas, lai noteiktu uzturēšanas saistībām piemērojamās tiesības. Secinājums par juridisko nosacījumu izpildi 50. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka visi Līgumos paredzētie ciešākas sadarbības juridiskie nosacījumi ir izpildīti. Pamattiesību ievērošana 51. Īstenojot ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, tiek ievērotas pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 21. pantā par diskriminācijas aizliegumu. Regulā par ciešākas sadarbības īstenošanu ierosinātās tiesību kolīziju normas bez jebkādas diskriminācijas piemēros visās laulības šķiršanas lietās iesaistītajās dalībvalstīs. Secinājums par ciešāku sadarbību 52. Komisija uzskata, ka ciešākas sadarbības izmantošana laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā rada vairākus ieguvumus salīdzinājumā ar status quo iespēju un ka priekšrocības šajā konkrētajā ciešākas sadarbības gadījumā atsver iespējamos trūkumus. Kopējās tiesību kolīziju normas laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās ievērojami atvieglos dzīvi desmitiem tūkstošiem pāru iesaistītajās dalībvalstīs. Tas atbilst Stokholmas programmai, kurā Eiropadome uzskata, ka Savienības līmenī ir jāturpina tiesību kolīziju normu saskaņošanas process jomās, kur tas ir nepieciešams, piemēram, laulāto atšķiršanas un laulības šķiršanas lietās[24]. Tādēļ Komisija ierosina atļaut pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu ciešāku sadarbību. Komisija uzsver, ka ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā ir vienmēr pieejama visām dalībvalstīm saskaņā ar LESD 328. pantu, un rosina dalībvalstis, kuras vēl nav lūgušas dalību ciešākā sadarbībā, tajā iesaistīties, tādējādi sekmējot tās sniegtos ieguvumus un priekšrocības. 2010/0066 (APP) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS Nr. …/2010/ES, ar kuru atļauj ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 329. panta 1. punktu, ņemot vērā Bulgārijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Ungārijas, Austrijas, Rumānijas un Slovēnijas iesniegtos pieprasījumus, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[25], tā kā: 53. Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Savienībai ir jāpieņem pasākumi saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi. 54. Ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. pantu, šajos pasākumos ir iekļaujama dalībvalstīs piemērojamo noteikumu saderības veicināšana attiecībā uz tiesību kolīziju normām, tostarp pasākumos saistībā ar ģimenes tiesībām, kam ir pārrobežu ietekme. 55. Komisija 2006. gada 17. jūlijā pieņēma priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām. 56. Padome 2008. gada 5. un 6. jūnija sanāksmē pieņēma politiskas pamatnostādnes, kurās tika atzīmēts, ka nav vienbalsības, lai turpinātu ierosinātās regulas pieņemšanu, un ka pastāv nepārvaramas grūtības, kas vienbalsību padara neiespējamu attiecīgajā brīdī un paredzamā nākotnē. Tā konstatēja, ka ierosinātās regulas mērķus pieņemamā termiņā nevar panākt, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus. 57. Šajos apstākļos Grieķija, Spānija, Itālija, Ungārija, Luksemburga, Austrija, Rumānija un Slovēnija 2008. gada 28. jūlija vēstulēs adresēja Komisijai pieprasījumu, kurā norādīja, ka tās plāno savā starpā izveidot ciešāku sadarbību laulības lietām piemērojamo tiesību jomā un ka Komisijai tālab ir jāiesniedz priekšlikums Padomei. Bulgārija identisku pieprasījumu Komisijai adresēja 2008. gada 12. augusta vēstulē, un Francija pievienojās šim pieprasījumam ar 2009. gada 12. janvāra vēstuli. Grieķija 2010. gada 3. martā atsauca savu pieprasījumu. Ciešāku sadarbību ir pieprasījušas kopumā deviņas dalībvalstis. 58. Ciešākai sadarbībai ir jānodrošina skaidrs un visaptverošs tiesiskais regulējums laulības lietās iesaistītajās dalībvalstīs un jānodrošina pilsoņiem tiesiskās noteiktības, paredzamības un elastības ziņā adekvāti risinājumi, kā arī jānovērš "apsteigšanas sacīkstes". 59. Ir izpildīti Līguma par Eiropas Savienību 20. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 326. un 329. pantā paredzētie nosacījumi. 60. Ciešākas sadarbības joma – laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības – Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 81. panta 3. punktā ir atzītas par vienu no jomām, uz ko attiecas Līgumi. 61. Padome 2008. gada jūnijā konstatēja, ka ierosinātās regulas mērķus pieņemamā termiņā nevar panākt Savienība kopumā, un tādējādi ir izpildīta Līguma par Eiropas Savienību 20. panta 2. punkta prasība par galējo līdzekli. 62. Ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā ir vērsta uz tiesu iestāžu sadarbības attīstīšanu civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, pamatojoties uz nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu, un saskanības nodrošināšanu noteikumos, kas dalībvalstīs ir piemērojami attiecībā uz tiesību kolīzijām. Līdz ar to tā veicina Savienības mērķu sasniegšanu, aizsargā tās intereses un pastiprina integrācijas procesu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 20. panta 1. punktā. 63. Ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā atbilst Līgumiem un Savienības tiesībām, un tā neapdraud iekšējo tirgu vai ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tā nerada šķēršļus vai diskrimināciju tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada traucējumus dalībvalstu savstarpējā konkurencē. 64. Īstenojot ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, tiek ievērota to dalībvalstu kompetence, tiesības un pienākumi, kuras šādā sadarbībā neiesaistās. Kopējas tiesību kolīziju normas iesaistītajās dalībvalstīs neietekmē neiesaistīto dalībvalstu normas. Neiesaistīto valstu tiesas turpina piemērot savas valsts esošās tiesību kolīziju normas, lai noteiktu laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības. 65. Ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā atbilst Savienības tiesību aktiem par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo ciešāka sadarbība neietekmē jau esošo acquis . 66. Šajā lēmumā ir ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 21. pantā ietvertie principi. 67. Ciešāka sadarbība laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā ir vienmēr pieejama visām dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 328. pantu, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar šo Bulgārijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Luksemburgai, Ungārijai, Austrijai, Rumānijai un Slovēnijai atļauj izveidot ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, piemērojot atbilstīgus Līgumu noteikumus. 2. pants Šis lēmums stājas spēkā, tiklīdz tas ir pieņemts. 3. pants Šis lēmums ir adresēts Bulgārijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijas Republikai, Austrijas Republikai, Rumānijai un Slovēnijas Republikai. Briselē, Padomes vārdā – priekšsēdētājs [1] COM(2006) 399. [2] Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.). [3] Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 5 (tagad Protokols Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumiem, Dānija nepiedalījās ierosinātās regulas pieņemšanā, un tādējādi šī regula Dānijai nebija saistoša un nebija tai piemērojama. Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 4 (tagad Protokols Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumiem, Īrija un Apvienotā Karaliste nebija paziņojušas par vēlēšanos piedalīties ierosinātās regulas pieņemšanā un piemērošanā. [4] Tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punkts. [5] P6_TA(2008)0502, (OV C 15 E, 21.1.2010., 128. lpp). [6] 2008. gada 10. jūlija dokuments 10383/08 PV/CONS 36 JAI 311. [7] LES 20. panta 1. punkts attiecas uz " Līgumu attiecīgo noteikumu" piemērošanu; laulības šķiršanai piemērojamo tiesību jomā tas nozīmē Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļas (Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa) 3. nodaļas (Tiesu iestāžu sadarbība civillietās) noteikumus. [8] Komisija gatavo likumdošanas iniciatīvu par mantisko attiecību regulējumu laulībā un pāru atšķiršanas ar pārrobežu elementiem sekām, kā pēdējoreiz pieprasīts Stokholmas programmā. Šis process ir ietvēris Zaļo grāmatu par kolīzijas normām lietās, kas saistītas ar laulāto mantiskajām attiecībām, ieskaitot jautājumu par piekritību un savstarpēju atzīšanu, COM(2006) 400. Iniciatīva attieksies uz starptautisko privāttiesību noteikumiem par mantisko attiecību regulējumu laulībā laulības laikā un gadījumā, ja tā izirst laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas rezultātā. Tiesību kolīziju normas attiecībā uz pašu laulības šķiršanu un mantisko attiecību regulējumu laulībā ir nošķirtas, un ciešāka sadarbība vienā jomā neskar likumdošanu otrā jomā. [9] SEC(2006) 949, skatīt http://ec.europa.eu/governance/impact/ia_carried_out/cia_2006_en.htm#jls. Ietekmes novērtējuma ziņojums 2006. gadā tika iesniegts kā Eiropas politikas vērtēšanas konsorcija ( EPEC ) sagatavots pētījums "Study to inform a subsequent Impact Assessment on the Commission proposal on jurisdiction and applicable law in divorce matters", skatīt http://ec.europa.eu/justice_home/doc_centre/civil/studies/doc_civil_studies_en.htm.. [10] COM(2005) 82. [11] Flash Eurobarometer Nr. 188 "Konsulārā aizsardzība un ģimenes tiesības". [12] Šajos punktos iekļautās informācijas pamatā ir nobeiguma ziņojums EPEC Ietekmes novērtējuma pētījumam par Kopienas instrumentiem attiecībā uz mantisko attiecību regulējumu laulībā un neprecētu pāru īpašumu ar transnacionāliem elementiem (2010. gads). [13] Dānija nepiedalās saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu ierosināto pasākumu pieņemšanā, un šie pasākumi Dānijai nav saistoša un nav tai piemērojami saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumiem. Atšķirībā no Dānijas Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir tiesības piedalīties LESD trešās daļas V sadaļā paredzētajā sadarbībā saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumiem. Lai gan pastāv dažādas jurisdikcijas Anglijā un Velsā, Skotijā un Ziemeļīrijā, Apvienotajā Karalistē tiesību izvēles normas laulības šķiršanas lietās ir līdzīgas. [14] EPEC Ietekmes novērtējuma pētījums par Kopienas instrumentiem attiecībā uz mantisko attiecību regulējumu laulībā un neprecētu pāru īpašumu ar transnacionāliem elementiem, nobeiguma ziņojums (2010. gads). [15] Savienības kopējais iedzīvotāju skaits 2009. gadā bija 494 miljoni. [16] Laulības šķiršanas ar "starptautiskiem" elementiem skaits 2007. gadā un visu laulības šķiršanas gadījumu īpatsvars pieprasījuma iesniedzējās dalībvalstīs: Bulgārija: 700/4 %; Spānija: 14 500/11 %; Francija 20 500/13 %; Itālija 3 000/6 %; Luksemburga: 500/48 %; Ungārija: 500/2 %; Austrija: 5 000/25 %; Rumānija: 500/1 % un Slovēnija: 300/10 %. [17] EPEC Ietekmes novērtējuma pētījums par Kopienas instrumentiem attiecībā uz mantisko attiecību regulējumu laulībā un neprecētu pāru īpašumu ar transnacionāliem elementiem, nobeiguma ziņojums (2010. gads). [18] Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 568/2009/EK, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, ir ieviests šāds pasākums, pieprasot kontaktpunktiem sniegt jebkādu informāciju, lai atvieglotu citas dalībvalsts tiesību piemērošanu, kuras ir piemērojamas saskaņā ar ES vai starptautiskajiem dokumentiem; skatīt grozīto 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu. [19] Pasākumu programma, lai īstenotu nolēmumu savstarpējās atzīšanas principu civillietās un komerclietās, pieņemta 30.11.2000., (OV C 12, 15.1.2001., 1. lpp.). [20] Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1347/2000 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem (OV L 160, 30.06.2000., 19. lpp.). [21] Padomes Lēmums 2008/431/EK, ar ko pilnvaro dažas dalībvalstis Eiropas Kopienas interesēs ratificēt 1996. gada Hāgas Konvenciju par bērnu aizsardzību vai tai pievienoties (OV L 151, 11.6.2008., 36. lpp.). [22] Padomes Lēmums 2009/941/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokolu par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem (OV L 331, 16.12.2009., 17. lpp.). [23] Padomes Regula (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV L 7, 10.1.2009., 1. lpp.) [24] Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, pieņēmusi Eiropadome 2009. gada 10. un 11. decembra sanāksmē. [25] OV C […], […], […]. lpp.