[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 19.3.2010

COM(2010)93 galīgā redakcija

2009/0089/P (COD)

Grozītais priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. …/…

par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

(iesniegusi Komisija saskaņā ar 293. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija 2009. gada 24. jūnijā pieņēma tiesību aktu priekšlikumu paketi, lai izveidotu aģentūru, kas būtu atbildīga par lielapjoma informācijas tehnoloģijas („IT”) sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Tiesību aktu paketē sākotnēji bija ietverti divi priekšlikumi – priekšlikums regulai par aģentūras izveidi un priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru aģentūrai, kas izveidota ar Regulu XX, uztic uzdevumus saistībā ar SIS II un VIS darbības pārvaldību, piemērojot Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu. Ierosinātā regula attiecās uz SIS II , VIS un EURODAC , ciktāl tos reglamentēja EK līgums.. Ierosinātais lēmums attiecās uz SIS II un VIS, ciktāl tās reglamentēja Līgums par Eiropas Savienību.

Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, zuda līdzšinējais dalījums starp EK līguma un LES juridisko pamatu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Turklāt, kā tika paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei ar 2009. gada 2. decembra Paziņojumu COM(2009)665, priekšlikums Padomes lēmumam zaudēja spēku un tika oficiāli atsaukts.

Tādējādi iepriekš minētie juridiskie teksti ir jāapvieno vienā, grozītā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kurā ņemtas vērā pārmaiņas, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā , un kurā iekļauti būtiskie noteikumi, kas sākotnēji tika ierosināti Padomes lēmumā.

Aģentūra būs atbildīga par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas ( SIS II ), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un EURODAC darbības pārvaldību. Šā regulas priekšlikuma mērķis ir arī izveidot pamatu citu lielapjoma IT sistēmu izstrādei un darbības pārvaldībai, ko veic aģentūra, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu, un potenciāli citām lielapjoma IT sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Tomēr visu turpmāko sistēmu integrācijai būs nepieciešamas īpašas likumdevēja pilnvaras, kas netiek dotas ar šo priekšlikumu.

Lai noteiktu labāko risinājumu SIS II , VIS un arī EURODAC darbības pārvaldībai ilgtermiņā, Komisija ir veikusi ietekmes novērtējumu[1]. Kopīgajās deklarācijās, kas tika pievienotas SIS II un VIS tiesību aktiem[2], Padome un Eiropas Parlaments aicināja Komisiju pēc tam, kad ir veikts ietekmes novērtējums, kurā ietverta izsmeļoša alternatīvu analīze no finanšu, darbības un organizatoriskā viedokļa, iesniegt nepieciešamos tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem SIS II un VIS ilgtermiņa darbības pārvaldību uzticētu aģentūrai. Pēc dažādu variantu analīzes tika atzīts, ka piemērotākais variants „pārvaldības iestādes” uzdevumu veikšanai attiecībā uz šīm sistēmām ilgtermiņā ir jauna regulatīvā aģentūra.

Aģentūras galvenais uzdevums būs pildīt SIS II , VIS un EURODAC darbības pārvaldības uzdevumus, nodrošinot sistēmu darbību 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, tādējādi nodrošinot pastāvīgu, nepārtrauktu datu apmaiņas plūsmu. Papildus šiem operatīvajiem uzdevumiem aģentūrai tiks uzticēti attiecīgi pienākumi drošības pasākumu pieņemšanas, ziņošanas, publicēšanas, uzraudzības, informācijas, īpaši VIS un SIS II jautājumiem veltītu mācību organizēšanas, izmēģinājuma programmu ieviešanas pēc īpaša un konkrēta Komisijas pieprasījuma un pētniecības uzraudzības jomās. Apvienojot sistēmas vienā aģentūrā, būs iespējams izmantot sinerģiju un kopīgi izmantot telpas un darbiniekus. Aģentūras pārvaldības struktūra atspoguļo esošo mainīgo ģeometriju, kas nozīmē heterogēnu piedalošos valstu grupu (ES dalībvalstis, kas informācijas sistēmās piedalās dažādā apmērā, un asociētās valstis).

Šis priekšlikums neietekmē 2007.–2013. gada finanšu shēmu. Šim priekšlikumam pievienotais tiesību akta finanšu pārskats galvenokārt balstās uz aplēsēm un skaitļiem no ietekmes novērtējuma, kas veikts 2007. gadā. Šis tiesību akta finanšu pārskats arī balstās uz pieņēmumu, ka šo priekšlikumu pieņems 2010. gadā, lai aģentūru varētu tiesiski izveidot 2011. gadā, bet 2012. gadā tā kļūtu par pilntiesīgu aģentūru, kas varētu pārņemt visus uzdevumus, kas saistīti ar SIS II , VIS un EURODAC , kā arī citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību. Kopīgajā deklarācijā, kas pievienota SIS II un VIS tiesību aktiem, Eiropas Parlaments un Padome apņēmās priekšlikumus par SIS II un VIS ilgtermiņa darbības pārvaldību izskatīt iespējami īsā laikā un tos savlaicīgi pieņemt, lai aģentūra varētu pilnībā sākt īstenot savas darbības pirms piecu gadu perioda beigām pēc SIS II un VIS tiesību aktu stāšanās spēkā.

Visbeidzot, Padomei būtu jāņem vērā sekas, kas saistītas ar aģentūras atrašanās vietas izvēli.

1.2. Vispārīgais konteksts

Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „LESD”) 67. pantā paredzēts, ka Savienība nodrošina to, ka attiecībā uz personām nepastāv iekšējās robežas, un izstrādā vienotu politiku patvēruma, imigrācijas un ārējās kontroles jomā. Šajā saistībā LESD 77. pantā prasīts pieņemt pasākumus attiecībā uz kopējo politiku vīzu jomā, pārbaudēm, kas piemērojamas ārējās robežas šķērsojošām personām, nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu valstspiederīgie var brīvi ceļot Savienības teritorijā, pasākumus, kas vajadzīgi ārējo robežu integrētas pārvaldes sistēmas pakāpeniskai ieviešanai, kā arī tas, lai nebūtu nekādas kontroles pār iekšējās robežas šķērsojošām personām neatkarīgi no šo personu valstspiederības.

Pamatojoties uz Šengenas konvenciju[3], Šengenas Informācijas sistēma (SIS) tika izveidota, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību, tostarp valsts drošību. Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un ar Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumu 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu[4]. Tās mērķis ir veicināt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp dalībvalstu teritorijā nodrošināt sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu.

Vīzu informācijas sistēmu (VIS) izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula)[5]. VIS dos iespēju dalībvalstu konsulātiem un citām kompetentām iestādēm veikt vīzu informācijas apmaiņu nolūkā atvieglot vīzu pieteikumu procedūru, novērst vīzas pieteikumu vienlaicīgu iesniegšanu vairākām dalībvalstīm, dot ieguldījumu cīņā pret krāpšanu, atvieglot pārbaudes robežšķērsošanas punktos pie ārējām robežām un dalībvalstīs, palīdzēt identificēt trešo valstu pilsoņus, atvieglot Dublinas regulas piemērošanu un dot ieguldījumu draudu novēršanā visu dalībvalstu iekšējai drošībai.

Savienības līmeņa informācijas tehnoloģijas sistēmu EURODAC izveidoja, lai atvieglotu Dublinas konvencijas[6] piemērošanu, kuras mērķis ir izveidot mehānismu, lai noteiktu atbildību par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no ES dalībvalstīm. Konvenciju aizstāja ar Savienības tiesību aktu – Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (Dublinas regula)[7].

SIS II , VIS un EURODAC tiesiskajam regulējumam raksturīga mainīgā ģeometrija. No vienas puses, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās EURODAC , bet ir tikai daļēji iesaistītas SIS II un nepiedalās VIS, savukārt Dānija ir iesaistīta visās trijās sistēmās, balstoties uz dažādiem juridiskiem pamatiem. No otras puses, vairākas valstis, kas nav ES dalībvalstis, proti, Īslande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina ir vai būs asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un tādēļ piedalās gan SIS II , gan VIS.

1.3. Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

SIS II sistēmas kādreizējo starppīlāru elementu dēļ SIS II tiesiskais regulējums sastāv no pirmā pīlāra regulām un lēmumiem un trešā pīlāra lēmumiem. Kaut gan šī atšķirība pazuda līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī, pastāvošie instrumenti joprojām atspoguļo kādreizējo pīlāru struktūru:

- Padomes 2001. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi[8];

- Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmums 2001/886/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi[9];

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu[10];

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1986/2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) [11];

- Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmums 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu[12];

- Komisijas 2007. gada 16. marta Lēmums 2007/170/EK un Lēmums 2007/171/EK par prasību noteikšanu Šengenas Informācijas sistēmas II tīklam[13];

- Padomes 2008. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 189/2008 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) testiem[14];

- Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmums 2008/173/EK par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) testiem[15];

- Komisijas 2008. gada 4. marta Lēmums 2008/333/EK un Lēmums 334/2008/TI, ar kuriem pieņem SIRENE rokasgrāmatu un citus īstenošanas pasākumus otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai (SIS II) [16];

- Padomes 2008. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1104/2008 par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) [17];

- Padomes 2008. gada 24. oktobra Lēmums 2008/839/TI par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) [18] .

Pretēji SIS II VIS bija izveidota bijušajā pirmajā pīlārā. Tomēr tika pieņemts VIS trešā pīlāra tiesību akts, lai ieceltās tiesību aizsardzības iestādes varētu piekļūt sistēmai konsultāciju nolūkos par konkrētu noziegumu pastrādāšanu. Uz VIS attiecas šādi tiesību akti:

- Padomes 2004. gada 8. jūnija Lēmums 2004/512/EK, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS)[19], veido tiesisko pamatu, lai Eiropas Savienības vispārējā budžetā iekļautu VIS attīstībai nepieciešamās apropriācijas;

- Komisijas 2006. gada 3. novembra Lēmums 2006/752/EK, ar ko nosaka Vīzu informācijas sistēmas atrašanās vietas tās izveides posmā[20];

- Komisijas 2006. gada 22. septembra Lēmums 2006/648/EK, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas biometrisko pazīmju standartiem saistībā ar Vīzu informācijas sistēmas attīstību[21];

- Komisijas 2008. gada 17. jūnija Lēmums 2008/602/EK par valsts saskarņu un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo VIS un valsts saskarnēm uzbūvi un tām piemērojamām prasībām izveides posmā[22];

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula)[23];

- Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/633/TI par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus[24].

EURODAC bija izveidota bijušā pirmā pīlāra ietvaros:

- Padomes 2000. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[25];

- Padomes 2002. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 407/2002, ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[26].

1.4. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums atbilst Eiropas Savienības esošajiem politikas virzieniem un mērķiem, jo īpaši mērķim izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

2.1. Speciālo zināšanu vākšana un izmantošana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ietekmes novērtējuma ziņojums ir balstīts uz sagatavošanās pētījumu, ko veica ārējs līgumdarba izpildītājs[27]. Pētījuma ietvaros tika veiktas divdesmit septiņas aptaujas, iesaistot pārstāvjus no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Norvēģijas, Eiropas Parlamenta, Komisijas, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja, Šengenas kopīgās uzraudzības iestādes, Eiropas Vides aģentūras, Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) , Eiropola, Strasbūras C.SIS objekta, kas ir atbildīgs par SIS 1+ darbības pārvaldību, un nozares ekspertiem. Turklāt, lai sniegtu atbalstu ietekmes novērtēšanas procesam, tika izveidota starpdienestu vadības grupa, kurā iekļāva attiecīgos Komisijas ģenerāldirektorātus.

2.2. Ietekmes novērtējums

Pēc iepriekšējas pārbaudes procesa tika atlasīti un sīkāk analizēti pieci iespējamie risinājumi, lai sasniegtu mērķi – SIS II , VIS un EURODAC darbības pārvaldību ilgtermiņā.

- 1. risinājums – sākotnējā situācija. Pārejas periodam noteiktais SIS II un VIS darbības pārvaldības risinājums (Komisija uztic darbības pārvaldības uzdevumus dalībvalstu iestādēm) tiktu turpmāk piemērots kā pastāvīgs risinājums. EURODAC pašlaik pārvalda Komisija, un šis risinājums arī tiktu saglabāts.

- 2. risinājums – sākotnējā situācija+, saskaņā ar kuru Komisija ar SIS II , VIS un EURODAC saistītos darbības pārvaldības uzdevumus uzticētu dalībvalstu iestādēm.

- 3. risinājums – jauna regulatīvā aģentūra, kas uzņemtos atbildību par SIS II , VIS un EURODAC darbības pārvaldību ilgtermiņā.

- 4. risinājums – FRONTEX pārvaldītu minētās trīs sistēmas, tādēļ būtu vajadzīgas izmaiņas gan tās pamata aktā, gan pārvaldības struktūrā.

- 5. risinājums – Eiropols pārvaldītu SIS II , bet Komisija pārvaldītu VIS un EURODAC . Šis risinājums tika apsvērts, kamēr vēl notika sarunas par pašreizējās Eiropola konvencijas pārveidošanu par Kopienas tiesību aktu.

Salīdzinošas analīzes rezultātā par labāko risinājumu tika atzīta jaunas regulatīvās aģentūras izveide nolūkā izveidot vienotu darbības pārvaldības struktūru SIS II , VIS un EURODAC .

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1. Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot aģentūru, kas būtu atbildīga par SIS II , VIS, EURODAC un citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu.

Lielapjoma IT sistēmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā darbības pārvaldības uzticēšana aģentūrai neietekmē īpašos noteikumus, kurus piemēro šīm sistēmām attiecībā uz mērķi, piekļuves tiesībām, drošības pasākumiem un turpmākām datu aizsardzības prasībām.

Regulatīvo aģentūru izveido kā Savienības struktūru, kas ir juridiska persona. Pirmajiem uzdevumiem, kurus paredzēts uzticēt aģentūrai, ir darbības raksturs, proti, informācijas sistēmu vispārējas pārvaldības un sistēmu darbības nodrošināšana. Tādējādi tā kļūtu par „izcilības centru”, kurā darbotos specializēti operatīvie darbinieki. Turklāt specializēta, konkrētam mērķim paredzēta organizācija nodrošinātu augstāko efektivitāti un reaģētspēju arī attiecībā uz citu potenciālu sistēmu izstrādi un to darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Aģentūra ir atbildīga par uzdevumiem, kas attiecas uz komunikācijas infrastruktūru un ir minēti SIS II regulas un lēmuma 15. panta 2. punktā, VIS regulas 26. panta 2. punktā un Regulas (EK) XX/2010 [5. panta 2. punktā] par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…][28]. Turklāt aģentūra veic uzdevumus, kas saistīti ar speciālistu apmācību VIS un SIS II jomā, tostarp apmācību attiecībā uz papildinformācijas apmaiņu, kā arī ar pētniecības pasākumu uzraudzību un izmēģinājuma programmu īstenošanu pēc īpaša un konkrēta Komisijas pieprasījuma.

Aģentūra potenciāli varētu būt atbildīga arī par citu lielapjoma IT sistēmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā izstrādi un pārvaldību. Tas notiktu saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem izveido šādas sistēmas un kuros aģentūrai nosaka attiecīgo kompetenci.

Galvenā aģentūras vadības struktūra ir valde, kurā ir atbilstīgi pārstāvētas dalībvalstis un Komisija. Dalībvalstu pārstāvībā būtu jāatspoguļo Līgumā noteiktās katras dalībvalsts tiesības un pienākumi. Aģentūrā piedalās arī valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

3.2. Juridiskais pamats

Šis grozītais priekšlikums regulai ir balstīts uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 74. pantu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

LESD 74. pants paredz pieņemt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu un stiprinātu administratīvo sadarbību starp atbilstīgām dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm. Tas ir atbilstīgs juridiskais pamats, jo aģentūra veicinās saziņu un sadarbību starp dalībvalstu attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm iepriekš minētajās jomās.

Darbības pārvaldības uzdevumi, kurus paredzēts uzticēt aģentūrai, sniedz atbalstu politikas aspektiem, kas ir pamatā SIS II un VIS regulām. Saskaņā ar LESD 77. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kuri ir atbilstīgs juridiskais pamats ar SIS II saistītajiem aģentūras uzdevumiem, aģentūra tehniski aptvers jautājumus, kas saistīti ar personu pārbaudi pie ārējām robežām, kā arī pasākumus nelegālās imigrācijas un nelegālās uzturēšanās jomā. Attiecībā uz VIS jautājumiem aģentūras pasākumi sniedz tehnisku atbalstu vīzu izsniegšanas procedūrām dalībvalstīs, tādēļ tie balstās uz LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Attiecībā uz EURODAC jautājumiem darbības pārvaldības uzdevumi, kurus paredzēts uzticēt aģentūrai, sniedz tehnisku atbalstu, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kuru trešās valsts pilsonis iesniedzis kādā no dalībvalstīm (LESD 78. panta 2. punkta e) apakšpunkts).

LESD 82. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēts pieņemt pasākumus, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstu tiesu vai līdzvērtīgām iestādēm saistībā ar tiesvedību krimināllietās un lēmumu izpildi. Turklāt LESD 87. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka, lai izveidotu policijas sadarbību, kurā iesaistītas dalībvalstu kompetentās iestādes, ir jāpieņem pasākumi attiecībā uz būtiskās informācijas vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu. Šie noteikumi veido atbilstīgu juridisko pamatu, lai aģentūrai uzticētu uzdevumus šajā jomā.

Pasākumi, kas minēti LESD 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos pasākumus pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tādēļ parastā likumdošanas procedūra attiecas uz visas regulas pieņemšanu kopumā.

3.3. Mainīgā ģeometrija

Tā kā šā priekšlikuma regulai juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļa, uz to attiecas mainīgā ģeometrija, kas izriet no protokoliem par Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas nostāju. Šis priekšlikums regulai balstās uz Šengenas acquis un ar EURODAC saistītu pasākumu noteikumiem. Tāpēc ir jāņem vērā šādas sekas saistībā ar dažādajiem protokoliem un asociācijas nolīgumiem.

Dānija

Saskaņā ar ESL un LESD pievienoto protokolu par Dānijas nostāju, Dānija nepiedalās pasākumu pieņemšanā saskaņā ar LESD V sadaļu, ko veic Padome, izņemot „pasākumus, ar kuriem tiek noteiktas trešās valstis, kuru pilsoņiem ir nepieciešama vīza, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas, vai pasākumus attiecībā uz vienotu vīzu formātu”. Šis priekšlikums ir balstīts uz Šengenas acquis un tam piemēro Protokola 4. pantu. Saskaņā ar minētā protokola 4. pantu Dānija nolēma Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Regulu (EK) Nr. 767/2008 īstenot savas valsts tiesību aktos.

Attiecībā uz EURODAC , kā noteikts 1. un 2. pantā Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumiem, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr Dānija piemēro pašreizējo EURODAC regulu saskaņā ar starptautisku nolīgumu[29], kuru tā noslēdza ar EK 2006. gadā.

Apvienotā Karaliste un Īrija

Ciktāl tas ir saistīts ar SIS II , ko reglamentē Regula Nr. 1987/2006 un VIS, šis priekšlikums ir balstīts uz Šengenas acquis noteikumiem, kuros Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā un Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā. Tādējādi, ciktāl tas ir saistīts ar SIS II , ko reglamentē Regula Nr. 1987/2006 un VIS, Apvienotajai Karalistei un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša EURODAC Regula (EK) Nr. 2725/2000 saskaņā ar šo valstu paziņojumu, ka tās vēlas piedalīties minētās regulas pieņemšanā un piemērošanā, pamatojoties uz Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumiem. Minēto dalībvalstu nostāja attiecībā uz EURODAC regulu neietekmē to iespējamo piedalīšanos attiecībā uz šo priekšlikumu.

Norvēģija un Īslande

Attiecībā uz Norvēģiju un Īslandi šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[30].

Līdztekus vairāku valstu, kas nav ES dalībvalstis, asociēšanai Šengenas acquis bijusī Kopiena (tagad Savienība) noslēdza vai pašlaik slēdz vairākus nolīgumus par šo valstu asociēšanu arī pasākumos, kas attiecas uz EURODAC . Nolīgums, ar kuru asociē Īslandi un Norvēģiju, tika noslēgts 2001. gadā[31].

Šveice

Attiecībā uz Šveici šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[32].

Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar EURODAC , nolīgums par Šveices asociēšanu tika noslēgts 2008. gada 28. februārī un ir spēkā kopš 2008. gada 12. decembra[33].

Lihtenšteina

Attiecībā uz Lihtenšteinu šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola nozīmē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jomā, kura norādīta 1. panta A, B un G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK, to lasot kopā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK[34].

Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar EURODAC , nolīgums par Lihtenšteinas asociēšanu tika parakstīts 2008. gada 28. februārī, un to ir paredzēts noslēgt vēlāk[35].

Kopīgi noteikumi valstīm, kas ir asociētas ar EURODAC saistītos pasākumos.

Saskaņā ar trim iepriekš minētajiem nolīgumiem asociētās valstis bez izņēmumiem pieņem ar EURODAC saistītos pasākumus un to pilnveidošanu. Tās nepiedalās to aktu pieņemšanā, ar kuriem veic grozījumus vai papildina ar EURODAC saistītos pasākumus (tādējādi arī šo priekšlikumu), bet tām ir noteiktā termiņā jāpaziņo Komisijai par savu lēmumu par to, vai tās pieņems šā akta saturu pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Padome un Eiropas Parlaments. Ja Norvēģija, Īslande, Šveice vai Lihtenšteina nepieņems aktu, ar kuru groza vai papildina ar EURODAC saistītos pasākumus, attiecīgie nolīgumi tiks pārtraukti, ja vien ar nolīgumiem izveidotā apvienotā/jauktā komiteja vienprātīgi nelems citādi.

Lai noteiktu tiesības un pienākumus starp Dāniju, kura, kā iepriekš paskaidrots, ar starptautisku nolīgumu ir asociēta ar EURODAC saistītajos pasākumos, un iepriekš minētajām asociētajām valstīm, starp bijušo Kopienu (tagad Savienību) un asociētajām valstīm ir noslēgti vēl divi instrumenti[36].

3.4. Subsidiaritātes princips

Priekšlikumā tiek ievērots subsidiaritātes princips, jo ierosinātās darbības mērķi, proti, centrālās SIS II , centrālās VIS un valstu saskarņu un centrālās EURODAC darbības, kā arī to komunikācijas infrastruktūras konkrētu aspektu pārvaldības uzticēšanu aģentūrai, dalībvalstis nevar sasniegt atsevišķi.

3.5. Proporcionalitātes princips

Aģentūrai, kuru finansētu no ES budžeta, tiktu piešķirtas pilnvaras pārvaldīt vienīgi SIS II centrālās daļas, VIS centrālās daļas un valstu saskarnes, EURODAC centrālo daļu, kā arī dažus komunikācijas infrastruktūras aspektus, bet tai nebūtu jāuzņemas atbildība par sistēmās ievadītajiem datiem. Dalībvalstis ir atbildīgas par savām valsts sistēmām. Tādējādi aģentūras pilnvaras aprobežojas ar minimumu, kas nepieciešams, lai sniegtu atbalstu efektīvai, drošai un nepārtrauktai datu apmaiņai starp dalībvalstīm. Šim nolūkam paredzētas struktūras izveide tiek atzīta par proporcionālu lietotāju likumīgajām interesēm un sistēmu augstajam drošības un pieejamības līmenim, kā arī tās uzdevuma būtiskumam.

3.6. Tiesību aktu izvēle

Lai izveidotu struktūru saskaņā ar LESD V sadaļu, vispiemērotākais tiesību akts ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula, kas pamatojas uz LESD 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 74. pantu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Aģentūru finansēs no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Atbilstīgais finanšu pārskats tika pievienots sākotnējai 2009. gada 24. jūnija priekšlikumu paketei un netiek grozīts.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

5.1. Vienkāršošana

Priekšlikumā paredzēta tiesību aktu vienkāršošana, izveidojot vienotu darbības pārvaldības struktūru vairākām IT sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

5.2. Novērtēšana

Ierosinātās regulas 27. pantā ir ietverts novērtēšanas noteikums.

2009/0089/P (COD)

Grozītais priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. …/…

par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 74. pantu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[37],

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem[38],

pēc apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju[39],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[40],

tā kā:

(1) Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu[41] un ar Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumu 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu[42]. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI Komisijai pārejas periodā jābūt atbildīgai par centrālās SIS II darbības pārvaldību. Pēc pārejas perioda par centrālās SIS II darbības pārvaldību un konkrētiem komunikācijas infrastruktūras aspektiem atbildīgai jābūt pārvaldības iestādei.

(2) Vīzu informācijas sistēmu (VIS) izveidoja ar Padomes 2004. gada 8. jūnija Lēmumu 2004/512/EK, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS)[43]. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula)[44] par VIS darbības pārvaldību pārejas periodā ir jābūt atbildīgai Komisijai. Pēc pārejas perioda par centrālās VIS darbības, valstu saskarņu un dažu komunikācijas infrastruktūras aspektu pārvaldību atbildīgai jābūt [vadības] pārvaldības iestādei.

(3) EURODAC izveidoja ar Padomes 2000. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[45]. Saskaņā ar Regulu (EK) XX/2009 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…] pārejas periodā par EURODAC darbības pārvaldību jābūt atbildīgai Komisijai. Pēc pārejas perioda par centrālās sistēmas darbības un dažu komunikācijas infrastruktūras aspektu pārvaldību atbildīgai jābūt pārvaldības iestādei.

(4) Lai nodrošinātu SIS II , VIS un EURODAC darbības pārvaldību pēc pārejas perioda un potenciāli citu informācijas tehnoloģijas („IT”) sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, nepieciešams izveidot pārvaldības iestādi.

(5) Nolūkā panākt sinerģiju, nepieciešams nodrošināt šo sistēmu darbības pārvaldību vienā vienībā, lai gūtu apjomradītus ietaupījumus, radītu kritisko masu un nodrošinātu augstāko iespējamo kapitāla un cilvēkresursu izmantojuma pakāpi.

(6) Tā kā pārvaldības iestādei jābūt tiesiski, administratīvi un finansiāli autonomai, tā jāizveido kā regulatīva aģentūra, kas ir juridiska persona.

(7) Līdz ar to Regulā (EK) Nr. 1987/2006, Regulā (EK) Nr. 767/2008 un Regulā (EK) XX/2009 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…], noteiktie pārvaldības iestādes uzdevumi būtu jāveic aģentūrai. Šie uzdevumi ietver turpmāku tehnikas attīstību.

(8) Turklāt aģentūrai būtu jāorganizē specifiskas ar VIS un SIS II saistītas mācības.

(9) Turklāt aģentūrai var uzticēt atbildību par papildu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un pārvaldību, pamatojoties uz attiecīgo tiesību aktu, ar kuru piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu. Turklāt aģentūrai pēc īpaša un konkrēta Komisijas pieprasījuma būtu jābūt atbildīgai par pētniecības pārraudzību un lielapjoma IT sistēmu izmēģinājuma programmām, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu.

(10) Lielapjoma IT sistēmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā darbības pārvaldības uzticēšana aģentūrai neietekmē īpašos noteikumus, kurus piemēro šīm sistēmām. Proti, īpašos noteikumus attiecībā uz mērķi, piekļuves tiesībām, drošības pasākumiem un turpmākām datu aizsardzības prasībām ikvienai no sistēmām, kuru darbības pārvaldība ir uzticēta aģentūrai, piemēro pilnībā.

(11) Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē, lai efektīvi kontrolētu aģentūras darbību. Valdei vajadzētu piešķirt nepieciešamās pilnvaras, lai, jo īpaši, pieņemtu gada darba programmu, veiktu darbības, kas ir saistītas ar aģentūras budžetu, pieņemtu aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus, ieceltu izpilddirektoru un izveidotu procedūras izpilddirektora lēmumu pieņemšanai attiecībā uz aģentūras darbības uzdevumiem.

(12) Lai nodrošinātu aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, aģentūrai būtu jāpiešķir autonoms budžets ar ieņēmumiem no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(13) Attiecīgās kompetences ietvaros aģentūrai būtu jāsadarbojas ar citām Eiropas Savienības aģentūrām, jo īpaši ar aģentūrām, kas izveidotas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(14) Nodrošinot IT sistēmu darbības pārvaldību, aģentūrai būtu jāievēro Eiropas un starptautiskie standarti, ņemot vērā augstākās profesionālās prasības.

(15) Personas datu apstrādei aģentūrā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[46]. Šajā regulā inter alia noteikts, ka Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs ir pilnvarots iegūt no aģentūras piekļuvi visai informācijai, kāda tam nepieciešama izmeklēšanai.

(16) Lai nodrošinātu aģentūras darbības pārskatāmību, aģentūrai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[47].

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[48], būtu jāpiemēro aģentūrai, kurai būtu jāpievienojas iestāžu nolīgumam, ko 1999. gada 25. maijā noslēdzis Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[49].

(18) Lai nodrošinātu atklātus un pārskatāmus nodarbinātības nosacījumus un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, uz aģentūras darbiniekiem un izpilddirektoru būtu jāattiecina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (Civildienesta noteikumi), tostarp noteikumi par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti.

(19) Aģentūra ir Savienības izveidota struktūra Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[50] 185. panta 1. punkta nozīmē, un līdz ar to tai būtu attiecīgi jāpieņem savi finanšu noteikumi.

(20) Uz aģentūru būtu jāattiecina Komisijas 2002. gada 19. novembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[51].

(21) Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus, proti, aģentūras izveidi Eiropas Savienības līmenī, kas būtu atbildīga par lielapjoma IT sistēmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā darbības pārvaldību, un tādējādi paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(22) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(23) Attiecībā uz SIS II un VIS saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļai, Dānijai būtu saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas jāpieņem lēmums, vai īstenot šo regulu savos tiesību aktos. Saskaņā ar 5. pantu bijušajā Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nolēma Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Regulu (EK) Nr. 767/2008 īstenot savas valsts tiesību aktos. Pamatojoties uz Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[52], Dānija ir īstenojusi Padomes Regulu (EK) Nr. 2725/2000 savos tiesību aktos.

(24) Ciktāl tā attiecas uz SIS II , ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS, šī regula pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[53]. Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās tās pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro tiktāl, ciktāl ar tās pasākumiem pilnveido Šengenas acquis noteikumus, ciktāl tie attiecas uz SIS II , ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS. Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro tiktāl, ciktāl ar tās pasākumiem nepilnveido Šengenas acquis noteikumus, ciktāl tie attiecas uz SIS II , ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS. Tomēr Apvienotā Karaliste piedalās šajā regulā, ciktāl tās noteikumi ir saistīti ar SIS II , ko reglamentē Padomes Lēmums 2007/533/TI, atbilstīgi 8. panta 2. punktam Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā. Turklāt ar Padomes priekšsēdētāja 2009. gada 23. septembra vēstuli Apvienotā Karaliste paziņoja par savu nodomu piedalīties šīs regulas pieņemšanā saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Ciktāl šī regula nav saistīta ar SIS II , ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un ar VIS, Apvienotā Karaliste piedalās šīs regulas pieņemšanā, tā ir tai saistoša un ir jāpiemēro.

(25) Tiktāl, ciktāl tā attiecas uz SIS II , ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS, šī regula pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[54]. Tādēļ Īrija nepiedalās tās pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro tiktāl, ciktāl ar tās pasākumiem pilnveido Šengenas acquis noteikumus, ciktāl tie attiecas uz SIS II , ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS. Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro tiktāl, ciktāl ar tās pasākumiem nepilnveido Šengenas acquis noteikumus, ciktāl tie attiecas uz SIS II , ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS. Tomēr Īrija piedalās šajā regulā, ciktāl tās noteikumi ir saistīti ar SIS II , ko reglamentē Padomes Lēmums 2007/533/TI, atbilstīgi 6. panta 2. punktam Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā.

(26) Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju, tiktāl, ciktāl tā attiecas uz SIS II un VIS, šī regula pilnveido Šengenas acquis tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[55] tajā jomā, kura norādīta 1. panta A, B un G punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par minētā nolīguma īstenošanas pasākumiem[56]. Attiecībā uz EURODAC šī regula ir jauns pasākums saistībā ar EURODAC tā nolīguma nozīmē, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Īslandē, vai Norvēģijā. Tādējādi, ja tās nolemj to īstenot savā iekšējā tiesību sistēmā, Īslandes Republikas un Norvēģijas Karalistes delegācijām būtu jāpiedalās aģentūras valdē, kaut arī ar ierobežotām balsstiesībām. Lai noteiktu tālāko kārtību, kas ļautu Īslandes Republikai un Norvēģijas Karalistei piedalīties Aģentūras pasākumos, starp Savienību un minētajām valstīm būtu jānoslēdz turpmāks nolīgums.

(27) Attiecībā uz Šveici šī regula tiktāl, ciktāl tā attiecas uz SIS II un VIS, papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[57] tajā jomā, kura norādīta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā. Attiecībā uz EURODAC šī regula ir jauns pasākums saistībā ar EURODAC tā nolīguma izpratnē, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē. Tādējādi, ja tā nolemj to īstenot savā iekšējā tiesību sistēmā, Šveices Konfederācijas delegācijai būtu jāpiedalās aģentūras valdē, kaut arī bez balsstiesībām. Lai noteiktu tālāko kārtību, kas ļautu Šveices Konfederācijai piedalīties aģentūras pasākumos, starp Savienību un Šveices Konfederāciju būtu jānoslēdz turpmāks nolīgums.

(28) Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula tiktāl, ciktāl tā attiecas uz SIS II un VIS, papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jomā, kura norādīta 1. panta A, B un G punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK, to lasot kopā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK[58]. Attiecībā uz EURODAC šī regula ir jauns pasākums saistībā ar EURODAC tā protokola izpratnē, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu[59]. Tādējādi Lihtenšteinas Firstistes delegācijai būtu jāpiedalās aģentūras valdē, kaut arī bez balsstiesībām. Lai noteiktu tālāko kārtību, kas ļautu Lihtenšteinas Firstistei piedalīties aģentūras pasākumos, starp Savienību un Lihtenšteinas Firstisti būtu jānoslēdz turpmāks nolīgums,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Aģentūras izveide

Ar šo izveido Eiropas aģentūru („aģentūru”) otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) , Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un EURODAC darbības pārvaldībai, kā arī citu lielapjoma informācijas tehnoloģijas („IT”) sistēmu izstrādei un pārvaldībai, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu.

II NODAĻA

UZDEVUMI

2. pants

Ar SIS II saistītie uzdevumi

Aģentūra veic uzdevumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI uzticēti pārvaldības iestādei, organizē kopīgas mācības darbiniekiem, kas ir iesaistīti papildinformācijas apmaiņā saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatu, kā arī veic uzdevumus, kas ir saistīti ar speciālistu apmācību par SIS II , kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. XXX par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu[60].

3. pants

Ar VIS saistītie uzdevumi

Aģentūra pilda uzdevumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Padomes Lēmumu 2008/633/TI uzticēti pārvaldības iestādei, un veic uzdevumus, kas ir saistīti ar apmācību VIS izmantošanā.

4. Pants

Ar EURODAC saistītie uzdevumi

Aģentūra pilda pienākumus, kas pārvaldības iestādei uzticēti Regulā (EK) XX/2009 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…].

5. pants

Pētniecības pārraudzība

1. Aģentūra uzrauga jaunākās pētniecības attīstības tendences, kas attiecas uz SIS II , VIS, EURODAC un citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu.

2. Aģentūra regulāri informē Komisiju par 1. punktā minētajām attīstības tendencēm.

6. pants

Izmēģinājuma programmas

1. Pēc īpaša un konkrēta Komisijas pieprasījuma aģentūra īsteno izmēģinājuma programmas lielapjoma IT sistēmu izstrādei un/vai to darbības pārvaldībai, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu.

2. Finanšu apropriācijas izmēģinājuma programmām, kuras pieprasījusi Komisija, iekļauj budžetā ne ilgāk kā divos secīgos finanšu gados.

III NODAĻA

STRUKTŪRA UN ORGANIZĀCIJA

7. pants

Juridiskais statuss

1. Aģentūra ir Savienības struktūra, un tā ir juridiska persona.

2. Dalībvalstīs aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var pirkt vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt puse tiesas procesos. Tai ir arī pilnvaras slēgt mītnes līgumu ar uzņēmēju dalībvalsti.

3. Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

4. Aģentūras galvenā atrašanās vieta ir [..].

8. pants

Struktūra

Aģentūras administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst:

1. valde;

2. izpilddirektors;

3. padomdevēju grupas.

9. pants

Valdes pilnvaras

1. Lai nodrošinātu, ka aģentūra veic savus pienākumus, valde jo īpaši

4. saskaņā ar 15. pantu ieceļ un vajadzības gadījumā atceļ no amata izpilddirektoru;

5. īsteno izpilddirektora disciplināras uzraudzības tiesības;

6. pēc apspriešanās ar Komisiju nosaka aģentūras organizatorisko struktūru;

7. pēc apspriešanās ar Komisiju izveido aģentūras reglamentu;

8. izveido noteikumus par valodu lietošanu aģentūrā saskaņā ar šīs regulas 22. pantu;

9. pēc izpilddirektora priekšlikuma apstiprina mītnes līgumu, kuru izpilddirektoram jāparaksta ar uzņēmēju dalībvalsti;

10. vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus, kas minēti Civildienesta noteikumu 110. pantā;

11. pieņem daudzgadu personāla politikas plānu un katru gadu vēlākais līdz 31. martam to iesniedz Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai;

12. katru gadu līdz 30. septembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar ikgadējo Savienības budžeta procedūru un Savienības likumdošanas programmu LESD V sadaļas jomās pieņem aģentūras gada darba programmu nākamajam gadam, un nodrošina, ka pieņemtā darba programma tiek nosūtīta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un tiek publicēta;

13. katru gadu līdz 31. martam pieņem aģentūras darbības pārskatu par iepriekšējo gadu un ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai; gada darbības pārskatu publicē;

14. veic savas funkcijas attiecībā uz aģentūras budžetu saskaņā ar šīs regulas 28. panta, 29. panta 6. punkta un 30. panta noteikumiem;

15. pieņem aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar regulas 30. pantu;

16. ieceļ aģentūras darbinieku par grāmatvedi, kas ir funkcionāli neatkarīgs savu pienākumu veikšanā;

17. pieņem nepieciešamos drošības pasākumus, tostarp drošības plānu;

18. ieceļ aģentūras darbinieku par datu aizsardzības inspektoru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001;

19. sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai;

20. pieņem ziņojumus par SIS II tehnisko darbību saskaņā ar attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 50. panta 4. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 66. panta 4. punktu, par VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 50. panta 3. punktu un Lēmuma 2008/633/TI 17. panta 3. punktu un par EURODAC saskaņā ar Regulas (EK) Nr. XX/2009 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…], [28.] pantu;

21. izsaka apsvērumus par Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja revīzijas ziņojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 45. pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 42. panta 2. punktu un lemj par revīzijas pēcpasākumiem;

22. publicē uz SIS II attiecīgus statistikas datus saskaņā ar attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 50. panta 3. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 66. panta 3. punktu;

23. nodrošina, ka katru gadu tiek publicēts to kompetento iestāžu saraksts, kuras ir pilnvarotas veikt SIS II iekļauto datu tiešu meklēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 31. panta 8. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 46. panta 8. punktu, kā arī N.SIS II biroju un SIRENE biroju saraksts, kā minēts attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 7. panta 3. punktā un Lēmuma 2007/533/TI 7. panta 3. punktā;

24. veic visus citus uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu.

2. Valde var sniegt padomus izpilddirektoram par jebkuru jautājumu, kas ir cieši saistīts ar IT sistēmu izstrādi un darbības pārvaldību.

10. pants

Valdes sastāvs

1. Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji.

2. Katra dalībvalsts ieceļ valdes locekli un viņa aizstājēju. Komisija ieceļ divus locekļus un viņu aizstājējus. Aizstājēji pārstāv locekļus to prombūtnes laikā. Tie ir locekļi ar balsstiesībām.

3. Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz to atbilstīgo lielo pieredzi un speciālajām zināšanām lielapjoma IT sistēmu jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

4. Locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. To var atjaunot vienu reizi. Pilnvaru laikam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai nomaiņai.

5. Aģentūrā piedalās valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Tās katra ieceļ vienu pārstāvi valdē un tā aizstājēju, kuri ir locekļi bez balsstiesībām.

11. pants

Valdes priekšsēdētāja amats

1. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju.

2. Priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Viņa amata pilnvaru termiņš beidzas agrāk, ja beidzas viņa dalība valdē.

3. Priekšsēdētāju var iecelt vienīgi no to locekļu vidus, kurus ir iecēlušas dalībvalstis, kas pilnībā piedalās to tiesību aktu pieņemšanā, ar kuriem regulē visas aģentūras pārvaldītās sistēmas.

12. pants

Valdes sanāksmes

1. Valdes sanāksmes sasauc pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu lūguma vai pēc Komisijas lūguma. Valde rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā.

2. Aģentūras izpilddirektors piedalās sanāksmēs.

3. Valdes locekļiem var palīdzēt eksperti, kas ir padomdevēju grupu locekļi.

4. Eiropolam un Eurojust piešķir novērotāja statusu valdes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS II saistībā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Eiropolam piešķir novērotāja statusu valdes sanāksmēs arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par VIS saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu.

5. Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru citu personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

6. Aģentūra izveido valdes sekretariātu.

13. pants

Balsojuma rezultāti

1. Neskarot šā panta 4. punktu, kā arī 9. panta 1. punkta i) apakšpunktu, valdes lēmumus pieņem ar tās balsstiesīgo locekļu vienkāršo balsu vairākumu.

2. Neskarot šā panta 3. punktu, katram valdes loceklim ir viena balss.

3. Ikviens loceklis, kuru ir iecēlusi dalībvalsts, kas piedalās visu to tiesību aktu pieņemšanā, kas regulē kādu aģentūras pārvaldīto IT sistēmu, var balsot par jautājumu, kas attiecas uz konkrēto IT sistēmu.

4. Ja locekļi nespēj vienoties par to, vai uz konkrētu IT sistēmu attiecas balsojums, locekļi ar divu trešdaļu balsu vairākumu lemj, ka neattiecas.

5. Aģentūras izpilddirektors nebalso.

6. Aģentūras reglamentā ietver sīkāk izstrādātus noteikumus par balsošanu, jo īpaši nosacījumus, kā viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī attiecīgos gadījumos visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

14. pants

Izpilddirektora funkcijas un pilnvaras

1. Aģentūru vada un pārstāv tās izpilddirektors.

2. Izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi. Neskarot attiecīgo Komisijas un valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3. Neskarot 9. pantu, izpilddirektors uzņemas pilnu atbildību par aģentūrai uzticētajiem uzdevumiem un uz viņu attiecas ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, ko veic Eiropas Parlaments.

4. Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt aģentūras izpilddirektoru ziņot par uzdevumu izpildi.

5. Izpilddirektors jo īpaši:

25. nodrošina aģentūras darba vadību ikdienā;

26. veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka aģentūra darbojas saskaņā ar šo regulu;

27. sagatavo un īsteno procedūras, lēmumus, stratēģijas, programmas un pasākumus, ko pieņem valde šajā regulā, tās īstenošanas noteikumos un citos piemērojamos tiesību aktos noteiktajās robežās;

28. izveido un īsteno efektīvu sistēmu, lai varētu veikt IT sistēmu, ieskaitot statistiku, un aģentūras regulāru uzraudzību un novērtēšanu;

29. piedalās valdes sēdēs, bet bez balsstiesībām;

30. attiecībā uz aģentūras darbiniekiem īsteno 17. panta 2. punktā paredzētās pilnvaras un risina personāla jautājumus;

31. neskarot Civildienesta noteikumu 17. pantu, nosaka konfidencialitātes prasības, lai ievērotu attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 17. pantu, Lēmuma 2007/533/TI 17. pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 26. panta 9. punktu, kā arī Regulas (EK) XX/2009 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…], [4. panta 6. punktu];

32. risina sarunas un pēc tam, kad valde apstiprinājusi, paraksta mītnes līgumu ar uzņēmējas dalībvalsts valdību.

6. Izpilddirektors iesniedz valdei pieņemšanai šādus projektus:

33. aģentūras gada darba programma un gada darbības pārskats, iepriekš apspriežoties ar padomdevēju grupām;

34. aģentūrai piemērojamie finanšu noteikumi;

35. nākamā gada budžets;

36. daudzgadu personāla politikas plāns;

37. regulas 27. pantā minētās novērtēšanas reglaments;

38. praktiski pasākumi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai;

39. nepieciešamie drošības pasākumi, tostarp drošības plāns;

40. ziņojumi par katras šīs regulas 9. panta 1. punkta q) apakšpunktā minētās IT sistēmas tehnisko darbību, balstoties uz uzraudzības un novērtēšanas rezultātiem;

41. šīs regulas 9. panta 1. punkta t) apakšpunktā minēto kompetento iestāžu, kuras ir pilnvarotas veikt SIS II iekļauto datu tiešo meklēšanu, tostarp N .SIS II biroju un SIRENE biroju saraksta ikgadēja publicēšana.

7. Izpilddirektors veic visus citus uzdevumus, kas viņam uzticēti saskaņā ar šo regulu.

15. pants

Izpilddirektora iecelšana

1. Aģentūras izpilddirektoru ieceļ valde, izraugoties piemērotāko personu no Komisijas sastādīta kandidātu saraksta, uz piecu gadu termiņu.

2. Pirms iecelšanas kandidātam, ko izraudzījusies valde, var lūgt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā(-s) komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem.

3. Deviņu mēnešu laikā pirms piecu gadu termiņa beigām Komisija veic novērtējumu. Novērtējumā Komisija jo īpaši izskata:

42. rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un veidu, kādā tie tika sasniegti;

43. paredzamos aģentūras pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

4. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienreiz pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem, taču tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams aģentūras pienākumu un vajadzību dēļ.

5. Valde informē Eiropas Parlamentu par to, ka tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora amata termiņa pagarināšanas izpilddirektoru var uzaicināt sniegt paziņojumu kompetentajā(-s) komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem.

6. Izpilddirektors par savu darbību atskaitās valdei.

7. Izpilddirektoru no amata var atcelt valde.

16. pants

Padomdevēju grupas

1. Turpmāk uzskaitītās padomdevēju grupas nodrošina valdei speciālās zināšanas par attiecīgām IT sistēmām un jo īpaši saistībā ar gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu:

44. SIS II padomdevēju grupa;

45. VIS padomdevēju grupa;

46. EURODAC padomdevēju grupa;

47. visas citas padomdevēju grupas, kas saistītas ar lielapjoma IT sistēmām, kuras izstrādā vai pārvalda aģentūra.

2. Visas dalībvalstis, visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī Komisija ieceļ vienu locekli katrā padomdevēju grupā uz trīs gadu termiņu, kuru var pagarināt.

3. Eiropols un Eurojust var iecelt katrs savu pārstāvi SIS II padomdevēju grupā. Eiropols var iecelt vienu pārstāvi VIS padomdevēju grupā.

4. Valdes locekļi nav padomdevēju grupu locekļi. Aģentūras izpilddirektoram vai viņa pārstāvim ir tiesības novērotāja statusā apmeklēt visas padomdevēju grupu sanāksmes.

5. Padomdevēju grupu darbības un sadarbības procedūras nosaka aģentūras reglamentā.

6. Gatavojot atzinumu visas padomdevēju grupas cenšas panākt konsensu. Ja konsensu nevar panākt, atzinumā iekļauj locekļu vairākuma nostāju kopā ar pamatojumu. Reģistrē arī mazākuma nostāju(-as) kopā ar pamatojumu. Attiecīgi piemēro 13. panta 3. punktu. Locekļiem, kas pārstāv valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir atļauts paust viedokļus, kas netiek ņemti vērā nepieciešamā vairākuma aprēķināšanā.

7. Visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, atbalsta padomdevēju grupu pasākumus.

8. Priekšsēdētājiem regulas 11. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis .

IV NODAĻA

DARBĪBA

17. pants

Personāls

1. Uz aģentūras darbiniekiem, tostarp izpilddirektoru attiecas Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, un noteikumi, kurus Eiropas Savienības iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.

2. Aģentūra attiecībā uz saviem darbiniekiem īsteno pilnvaras, kādas Civildienesta noteikumos paredzētas iecēlējiestādei un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā – iestādei, kura pilnvarota slēgt līgumus.

3. Neskarot Civildienesta noteikumu 17. pantu, aģentūra piemēro attiecīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti.

4. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus, kas minēti Civildienesta noteikumu 110. pantā.

18. pants

Sabiedrības intereses

Valdes locekļi, izpilddirektors un padomdevēju grupu locekļi apņemas darboties sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā tie katru gadu rakstveidā sniedz paziņojumu par apņemšanos.

19. pants

Mītnes līgums

Nepieciešamos noteikumus par aģentūrai piešķiramajām telpām uzņēmējā dalībvalstī un pakalpojumiem, kas attiecīgajai valstij jāsniedz, kā arī īpašos noteikumus, kas aģentūras uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, aģentūras darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, ko noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas. Aģentūras uzņēmējai dalībvalstij jānodrošina iespējami labāki apstākļi, lai nodrošinātu aģentūras pienācīgu darbību, tostarp daudzvalodu Eiropas izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

20. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Uz aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.

21. pants

Atbildība

1. Aģentūras līgumatbildību reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir pieņemt nolēmumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta aģentūras noslēgtā līgumā.

3. Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, aģentūra saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījušas aģentūras struktūrvienības vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.

4. Eiropas Savienības Tiesai ir piekritība strīdos attiecībā par kompensāciju par 3. punktā minētajiem zaudējumiem.

5. Ierēdņu personisko atbildību attiecībā uz aģentūru reglamentē noteikumi, kas ietverti Civildienesta noteikumos.

22. pants

Valodu režīms

1. Uz aģentūru attiecas noteikumi, kas ietverti 1958. gada 15. aprīļa Regulā Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas[61].

2. Neskarot lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 342. pantu, 9. panta 1. punkta i) un j) apakšpunktā minēto gada darba programmu un gada darbības pārskatu sagatavo visās Savienības oficiālajās valodās.

3. Aģentūras pasākumiem vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas centrs.

4. Valde nosaka praktiskus pasākumus valodu režīma īstenošanai.

23. pants

Piekļuve dokumentiem

1. Uz aģentūras rīcībā esošiem dokumentiem attiecina Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[62].

2. Valde sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3. Lēmumi, kurus aģentūra pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt par iemeslu tam, ka tiek iesniegta sūdzība Eiropas ombudam vai lieta tiek nodota izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgi LESD 228. un 263. pantā.

24. Pants

Informācija un komunikācija

1. Aģentūra pēc pašas ierosmes var darīt zināmu informāciju jomās, ko aptver tās uzdevumi. Tā jo īpaši nodrošina, ka papildus publikācijām, kas noteiktas 9. panta 1. punkta i), j), s) un t) apakšpunktā, 27. panta 3. punktā un 29. panta 8. punktā, sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām īsā laikā sniedz objektīvu, ticamu un viegli saprotamu informāciju par tās darbību.

2. Valde izstrādā praktiskus pasākumus šā panta 1. punkta noteikumu piemērošanai.

25. pants

Datu aizsardzība

1. Uz personas datu aizsardzību uz informāciju, ko Aģentūra apkopo saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001(2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[63] .

2. Valde izveido noteikumus, kā aģentūrai jāpiemēro Regula (EK) Nr. 45/2001, tostarp attiecībā uz aģentūras datu aizsardzības inspektoru.

26. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un neklasificētas sensitīvas

informācijas aizsardzību

1. Aģentūra piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu[64]. Tas cita starpā aptver noteikumus par klasificētas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

2. Aģentūra piemēro arī drošības principus, kas attiecas uz neklasificētu sensitīvu informāciju un kurus pieņēmusi un īsteno Eiropas Komisija.

27. pants

Novērtēšana

1. Trīs gadus pēc dienas, kad aģentūra sāk pildīt savus pienākumus, un turpmāk reizi piecos gados valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šīs regulas īstenošanu, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi valde pēc apspriešanās ar Komisiju.

2. Novērtēšanā vērtē aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti un tās darbības metodes. Novērtēšanā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Eiropas, gan valstu līmenī.

3. Valde saņem novērtēšanas rezultātus un attiecībā uz grozījumiem šajā regulā, pārmaiņām aģentūrā un tās darba praksē izstrādā ieteikumus Komisijai, kas tos kopā ar savu atzinumu, kā arī attiecīgiem priekšlikumiem nosūta Padomei un Eiropas Parlamentam. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku. Novērtējumu un ieteikumus dara publiski pieejamus.

V NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

28. pants

Budžets

1. Neskarot citus ienākumu veidus, aģentūras ieņēmumi sastāv no:

48. Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļā);

49. iemaksas, ko veic valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistīto pasākumu īstenošanai, piemērošanai un pilnveidošanai;

50. jebkādām dalībvalstu finanšu iemaksām.

2. Aģentūras izdevumi cita starpā ietver personāla atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar aģentūras noslēgtajiem līgumiem vai vienošanām. Katru gadu izpilddirektors sastāda aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamam finanšu gadam kopā ar štatu saraksta projektu un iesniedz to valdei.

3. Aģentūras ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4. Pamatojoties uz izpilddirektora sagatavotu projektu, valde katru gadu pieņem aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

5. Valde katru gadu līdz 10. februārim nosūta Komisijai un valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu un vispārējās pamatnostādnes, kas ir pamatā šai tāmei, bet līdz 31. martam – galīgo tāmi.

6. Katru gadu vēlākais līdz 31. martam valde iesniedz Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai

51. darba programmu projektus;

52. atjauninātu daudzgadu personāla politikas plānu, kas izstrādāts saskaņā ar Komisijas noteiktajām pamatnostādnēm;

53. informāciju par ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku skaitu, kā noteikts Civildienesta noteikumos n-1 un n gadam, kā arī aplēsi n+1 gadam;

54. informāciju par iemaksām natūrā, ko aģentūrai piešķir uzņēmēja dalībvalsts;

55. darbības rezultātu atlikuma provizorisku aprēķinu par n–1 gadu.

7. Komisija tāmi kopā ar Eiropas Savienības provizorisku vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (kas minēti kā budžeta lēmējinstitūcija).

8. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības provizoriskajā vispārējā budžeta projektā ieraksta provizorisko aprēķinu, kuru tā uzskata par nepieciešamu štatu plānam, un subsīdijas apjomu, kas jāmaksā no vispārējā budžeta, kuru tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu.

9. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina aģentūras subsīdiju apropriācijas. Budžeta iestādes pieņem aģentūras paredzēto štatu sarakstu.

10. Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

11. Visus grozījumus budžetā, arī paredzētajā štatu sarakstā, veic saskaņā ar šo pašu procedūru.

12. Iespējami īsā laikā valde paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par saviem nodomiem īstenot kādu projektu, kam var būt būtiskas finansiālas sekas sakarā ar tā budžeta finansējumu, jo īpaši par visiem projektiem, kuri saistīti ar īpašumiem, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā par to informē Komisiju, kā arī valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Ja viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paredz sniegt atzinumu, tā valdi informē par šādu ieceri divu nedēļu laikā no brīža, kad saņemta informācija par projektu. Ja atbildes nav, aģentūra var veikt plānotās darbības.

29. pants

Budžeta izpilde

1. Aģentūras budžetu izpilda tās izpilddirektors.

2. Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.

3. Aģentūras grāmatvedis ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību gada laikā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[65].

4. Turklāt aģentūras grāmatvedis, vēlākais, līdz nākamā gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par budžeta un finanšu vadību.

5. Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par aģentūras provizoriskiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sastāda aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

6. Valde sniedz atzinumu par aģentūras galīgajiem pārskatiem.

7. Vēlākais, līdz nākama gada 1. jūlijam izpilddirektors nosūta galīgos pārskatus un valdes atzinumu Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

8. Galīgos pārskatus publicē.

9. Vēlākais līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Minēto atbildi viņš/viņa nosūta arī Valdei.

10. Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktu.

11. Eiropas Parlaments pēc ieteikuma, ko sniegusi Padome, kura pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada 15. maijam atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par n gada budžeta izpildi.

30. pants

Finanšu noteikumi

Finanšu noteikumus, ko piemēro aģentūrai, valde pieņem pēc apspriešanās ar Komisiju. Tajos nedrīkst būt atkāpju no Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002[66], ja vien šāda atkāpe nav īpaši vajadzīga aģentūras darbībai un Komisija nav tam iepriekš piekritusi.

31. pants

Krāpšanas apkarošana

1. Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai piemēro Regulas (EK) Nr. 1073/1999[67] noteikumus.

2. Aģentūra pievienojas Iestāžu nolīgumam par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) iekšējo izmeklēšanu, un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem aģentūras darbiniekiem.

3. Lēmumos par finansēšanu, īstenošanas nolīgumos un no tiem izrietošos tiesību aktos skaidri izvirza noteikumu par to, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var uz vietas pārbaudīt aģentūras finansējuma saņēmējus un par to piešķiršanu atbildīgos aģentus.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Sagatavošanas darbības

1. Komisija uzņemas atbildību par aģentūras izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tā ir pietiekami darbotiesspējīga, lai pati izpildītu savu budžetu.

2. Šajā nolūkā, kamēr savus pienākumus pildīt nav sācis izpilddirektors, ko saskaņā ar šīs regulas 15. pantu ieceļ valde, Komisija var uz laiku iecelt ierobežotu skaitu amatpersonu, tostarp arī amatpersonu, kas pildītu izpilddirektora funkcijas.

3. Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar kredītiem, kuri iekļauti aģentūras budžetā, ja to ir apstiprinājusi valde, un var slēgt līgumus, tostarp pēc aģentūras štatu saraksta pieņemšanas – arī darba līgumus.

33. pants

To valstu dalība, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

Saskaņā ar attiecīgajiem asociācijas nolīgumu noteikumiem tiks izstrādāti mehānismi, lai, inter alia , noteiktu, kā un cik plaši valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, var piedalīties aģentūras darbā, kā arī sīki izstrādātus noteikumus par tādu dalību, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un personālu.

34. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

2. Aģentūra sāk pildīt 2. līdz 6. pantā noteiktos pienākumus no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un saskaņā ar Līgumiem ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Politikas joma: Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa (18. pants)

Darbības:

Solidaritāte – Ārējās robežas, vīzu politika un personu brīva kustība (18.02. nodaļa)

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un saistītās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (ex- B.A pozīcijas)), tostarp šādas:

Finanšu shēma 2007.–2013. gadam. Pozīcija 3 A

Saskaņā ar 18.02. nodaļu Solidaritāte — Ārējās robežas, vīzu politika un personu brīva kustība — atbilstīgas struktūras izveide aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, t.i.

- 18 02 XX panta izveide ar nosaukumu „Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā”

- 18 02 XX XX posteņa izveide ar nosaukumu „Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā” – subsīdija saskaņā ar 1. un 2. sadaļu

- 18 02 XX XX posteņa izveide ar nosaukumu „Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā” – subsīdija saskaņā ar 3. sadaļu.

Pantu un pozīciju izvēli 18 02. nodaļā noteiks ar 2011. gada budžeta procedūru.

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Paredzēts, ka aģentūru juridiski izveidos 2011. gadā, bet 2012. gadā tā kļūs par pilntiesīgu aģentūru, kas spēs pārņemt visus uzdevumus, kas saistīti ar SIS II , VIS un EURODAC , kā arī citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību. Šajā nolūkā sagatavošanās darbs tiks veikts, sākot no 2010. gada, un to finansēs, pamatojoties uz esošo juridisko pamatu – Regulu (EK) Nr. 1987/2006 attiecībā uz SIS II [68], Regulu (EK) Nr. 767/2008 attiecībā uz VIS[69] un Regulu (EK) XX/2010 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…] attiecībā uz EURODAC .

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

Sk. 3.1. punktu. | Fakult. | Diff.[70] | JĀ | NAV | NAV | 3A |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos euro (1 zīme aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2010. gads | 2011 | 2012 | 2013 | n+4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[71] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0,000 | 13,7 | 54,5 | 39,4 | 107,6 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,000 | 13,7 | 54,5 | 39,4 | 107,6 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[72] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 0,000 | 0,000 | 0,000 | 0,000 | 0,000 |

KOPĒJĀ PAMATSUMMA |

Saistību apropriācijas | a+c | 0,000 | 13,7 | 54,5 | 39,4 | 107,6 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,000 | 13,7 | 54,5 | 39,4 | 107,6 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[73] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 1,2 | 1,5 | 0,9 | 0,6 | 4,2 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,3 | 0,3 | 0,3 | 0,3 | 1,2 |

Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 1,5 | 15,5 | 55,7 | 40,3 | 113 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 1,5 | 15,5 | 55,7 | 40,3 | 113 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Papildus ES budžeta pozīcijai aģentūra saņems līdzfinansējumu no valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar EURODAC saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saskaņā ar šīs regulas 28. panta 1. punkta b) apakšpunktu .

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu Aģentūras pasākumu segšanai nepieciešamās apropriācijas tiks ņemtas no apropriācijām, kas pašlaik 2011.-2013. gada finanšu plānā ir paredzētas budžeta pozīcijā 18 02 04 „Šengenas informācijas sistēma ( SIS II )”, 18 02 05 „Vīzu informācijas sistēma (VIS)” un 18 03 11 „ EURODAC ”.

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[74] (par elastības instrumentu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos euro (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [n-1 gads] | Pēc darbības |

Kopā cilvēkresursi | 10 | 12 | 7 | 5 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Īstermiņā nepieciešams veikt vairākus sagatavošanas un darbības uzsākšanas pasākumus, lai aģentūra varētu pilnībā darboties. Šis darbs potenciāli ietver lietderīguma izpēti potenciālajos darbības objektos, jaunu objektu izveidi sistēmu izvietošanai, būvniecības vai pielāgošanas darbus, sistēmu pārdislokāciju, darbinieku pieņemšanu darbā un apmācīšanu, kā arī aģentūras nodrošināšanu ar visu vajadzīgo aprīkojumu, resursiem un procedūrām.

Ilgtermiņā aģentūra būs efektīvs risinājums SIS II , VIS, EURODAC un citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Ir nepieciešams izveidot aģentūru, kas atbilstu šādām galvenajām prasībām:

- sistēmu efektīva un droša darbība un pārvaldība, atbilstīgas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana šo sistēmu lietotājiem, darbības nepārtrauktība un sistēmas nepārtraukta apkalpošana, datu drošība un integritāte un atbilstība datu aizsardzības noteikumiem;

- atbilstīgas pārvaldības struktūras nodrošināšana saskaņā ar ES iestāžu, piedalošos dalībvalstu un citu ieinteresēto personu prasībām. Struktūrā būtu jāņem vērā šo sistēmu juridisko pamatu vairāku pīlāru elementi;

- stabila, efektīva un atbildīga šo IT sistēmu finanšu pārvaldība, iespējamās sinerģijas un apjomradīto ietaupījumu maksimāla izmantošana, kritiskās masas radīšana, iespējami efektīvāks kapitāla un cilvēkresursu izlietojums un darbinieku produktivitātes palielināšana;

- efektīva organizācija, cilvēkresursu izmantošanas un produktivitātes optimizēšana.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada ES iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Šis priekšlikums būs ilgtermiņa risinājums SIS II , VIS, EURODAC un citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, panākot optimālu sinerģiju un apjomradītus ietaupījumus.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Šā priekšlikuma mērķis pirmām kārtām ir izveidot aģentūru, kas būtu atbildīga par SIS II , VIS un EURODAC darbības pārvaldību ilgtermiņā.

Turklāt aģentūrai jāpiešķir atbildība arī par citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Rādītāji būtu statistikas dati par reģistrētajiem pozitīvajiem iznākumiem attiecībā uz dažādiem brīdinājumiem (katrā sistēmā).

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

X Savienības izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Izpilddirektors būs atbildīgs par aģentūras darbības efektīvas uzraudzības un novērtēšanas izveidi un īstenošanu. Izpilddirektors sagatavos aģentūras gada darbības pārskatus, kuros, jo īpaši, sasniegto salīdzinās ar gada darba programmas mērķiem. Šo pārskatu pēc apspriešanās ar padomdevēju grupām un pieņemšanas valdē, vēlākais, līdz nākamā gada 15. jūnijam nosūtīs Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Pirmais pārskats tiks sniegts 2013. gadā, un to publicēs.

Katru gadu aģentūra publicē statistikas datus, norādot ierakstu skaitu pa brīdinājumu kategorijām, saņemto pozitīvu iznākumu skaitu pa brīdinājumu kategorijām un to, cik reizes piekļūts SIS II , gan kopumā, gan pa dalībvalstīm.

Divus gadus pēc dienas, kad aģentūra sāk pildīt savus pienākumus, un turpmāk reizi divos gados aģentūra iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par centrālās SIS II sistēmas tehnisko darbību un komunikācijas infrastruktūru, tostarp tās drošību un papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp dalībvalstīm.

Divus gadus pēc dienas, kad aģentūra sāk pildīt savus pienākumus, un turpmāk reizi divos gados aģentūra iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par VIS tehnisko darbību, tostarp attiecībā uz drošību.

Attiecībā uz EURODAC aģentūrai būtu reizi divos gados jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojums par centrālās sistēmas tehnisko darbību, tostarp par drošību, kā arī gada pārskats par centrālās sistēmas pasākumiem.

Trīs gadus pēc dienas, kad aģentūra sāk pildīt savus pienākumus, un turpmāk reizi piecos gados valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šīs regulas īstenošanu. Novērtējumu veic, pārbaudot, cik efektīvi aģentūra izpilda uzdevumu. Tiks novērtēta arī aģentūras un tās darbības ietekme. Novērtēšanā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Eiropas, gan valstu līmenī. Valde saņem novērtējumu un sniedz ieteikumus Komisijai attiecībā uz izmaiņām šajā regulā, aģentūrā un tās darbībā. Komisija šos ieteikumus kopā ar savu atzinumu, kā arī attiecīgiem priekšlikumiem, nosūta Padomei un Eiropas Parlamentam. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku. Novērtējumu un ieteikumus dara publiski pieejamus.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Iepriekšējs novērtējums

Iepriekšējs novērtējums ir iekļauts ietekmes novērtējumā.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Regulējošās aģentūras izveide, lai pārvaldītu SIS II , VIS un EURODAC , ir jauna un inovatīva pieeja informācijas apmaiņai. Līdz ar to nav iepriekšējas salīdzināmas pieredzes, no kā smelties atziņas.

Tomēr ir atbilstīgi ņemta vērā labākā prakse citu Savienības aģentūru veidošanā.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Trīs gadus pēc dienas, kad aģentūra sāk pildīt savus pienākumus, un turpmāk reizi piecos gados valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šīs regulas īstenošanu.

7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

KRāPšANAS, KORUPCIJAS UN CITU NELIKUMīGU DARBīBU APKAROšANAI AģENTūRAI BEZ IEROBEž ojumiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par OLAF iekšējo izmeklēšanu un tūlīt izdod attiecīgus noteikumus visam savam personālam.

Lēmumos par finansējumu un īstenošanas nolīgumos, un instrumentos, kas no tiem izriet, skaidri ietver noteikumu, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var veikt aģentūras finansējuma saņēmēju un par to piešķiršanu atbildīgo personu pārbaudes uz vietas objektos.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM[76]

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos euro (1 zīme aiz komata)

2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | n+4 gads | n+5 gads |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[82] (XX 01 01) | A*/AD | 6 | 7 | 4,5 | 3,5 |

B*, C*/AST | 4 | 5 | 2,5 | 1,5 |

Darbinieki, ko finansē[83] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējie darbinieki[84], kurus finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 10 | 12 | 7 | 5 |

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Sagatavošanās pasākumi, kas saistīti ar SIS II , VIS un EURODAC ilgtermiņa darbības pārvaldības uzticēšanu aģentūrai, un pēc tam aģentūras koordinēšana un pēcpārbaude, ko veic Komisija.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (štata personāls)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas iepriekš saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

X Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

X Amata vietas jāpārdala, izmantojot esošos resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas n gadā, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz ar piešķīrumu atbildīgajam ģenerāldirektorātam saskaņā ar ikgadējo resursu sadalīšanas procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Cilvēkresursu skaits aģentūrā (uzsākšanas un darbības posms)

Turpmāk sniegtā informācija ir indikatīva. Tā tiks sīkāk izstrādāta vēlākā posmā pēc tam, kad būs zināmi aģentūras galīgie uzdevumi un vajadzības attiecībā uz cilvēkresursiem un administratīvajiem resursiem.

Gads | Darbinieki, kurus paredzēts pieņemt darbā pakāpeniski |

2011. gada 1. pusgads | 15 |

2011. gada 2. pusgads | 60 |

2012. gads | 40 |

2013. gads | 5 |

KOPĀ | 120 |

Ārējo darbinieku pieņemšanu vadīs aģentūra.

Aģentūras personālu veidos gan operatīvie, gan administratīvie darbinieki, kopā – 120 cilvēki. Tā ir aplēse par nepieciešamajiem cilvēkresursiem, balstoties uz atjauninātiem rādītājiem, kas ietverti ietekmes novērtējumā.

Tiek lēsts, ka SIS II un VIS darbības pārvaldībai (ieskaitot biometrijas funkciju) būs nepieciešami 75 cilvēki. Atlikušie 45 cilvēki tiktu iedalīti EURODAC darbības pārvaldībai un visiem administratīvajiem uzdevumiem aģentūrā. Šajā aprēķinā tiek ņemti vērā arī pienākumi, kas aģentūrai uzticēti saistībā ar izmēģinājuma programmu uzraudzību, izpēti un īstenošanu pēc īpaša un konkrēta Komisijas pieprasījuma, kā arī palīdzību padomdevēju grupām.

No darbības izrietošo uzdevumu apraksts (uzsākšanas un darbības posms)

SIS II , VIS un EURODAC darbības pārvaldības nodrošināšana, apmācības par VIS un SIS II nodrošināšana, ieskaitot apmācību, kas saistīta ar papildinformācijas apmaiņu, pētniecības pasākumu uzraudzību un izmēģinājuma programmu īstenošanu pēc īpaša un konkrēta Komisijas pieprasījuma.

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi ( XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldības izdevumi )

miljonos euro (1 zīme aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | n gads | n+1 gads | n+2 gads | n+3 gads | n+4 gads | n+5 gads un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts | NAV | NAV | NAV | NAV |

- intra muros | NAV | NAV | NAV | NAV |

- extra muros | NAV | NAV | NAV | NAV |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos euro (1 zīme aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | n+4 gads | n+5 gads un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (18 01 01) | 1,2 | 1,5 | 0,9 | 0,6 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgdarbinieki, valsts norīkotie eksperti, līgumdarbinieki u.c.)[86] (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 1,2 | 1,5 | 0,9 | 0,6 |

Šīs izmaksas attiecas uz darbiniekiem, kas iesaistīti aģentūras sagatavošanā, novērtēšanā, kontrolē un koordinēšanā Komisijā.

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki – vidējās izmaksas gadā: EUR 122 000 uz vienu cilvēku

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos euro (1 zīme aiz komata) |

2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | n+5 gads | n+6 gads un turpmākie gadi | KOPĀ |

18 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,3 | 0,3 | 0,3 | 0,3 | 1,2 |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[87] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2 Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,3 | 0,3 | 0,3 | 0,3 | 1,2 |

Aprēķins — Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Komandējumi ietver braucienus uz dalībvalstīm, kurās izvietotas sistēmas, un uz aģentūras galveno mītni, tostarp dalību valdes un padomdevēju grupu sanāksmēs.

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz ar piešķīrumu atbildīgajam ģenerāldirektorātam saskaņā ar ikgadējo resursu sadalīšanas procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

[1] Komisijas dienestu darba dokuments, pavaddokuments priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru izveido aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un priekšlikumam Padomes lēmumam, ar kuru aģentūrai, kas izveidota ar Regulu XX, uzdod veikt pienākumus saistībā ar SIS II un VIS darbības pārvaldību, piemērojot ES līguma VI sadaļu, COM(2009) 293 galīgā redakcija.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu, OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1986/2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai ( SIS II ), OV L 381, 28.12.2006., 1. lpp.

Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmums 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) izstrādi, OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/633/TI par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus, OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.

[3] Konvencija, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

[4] OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp., un OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

[5] OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

[6] OV C 254, 19.8.1997., 1. lpp.

[7] OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

[8] OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

[9] OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

[10] OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

[11] OV L 381, 28.12.2006., 1. lpp.

[12] OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

[13] OV L 79, 20.3.2007., 20. lpp.

[14] OV L 57, 1.3.2008., 1. lpp.

[15] OV L 57, 1.3.2008., 14. lpp.

[16] OV L 123, 8.5.2008., 1. lpp.

[17] OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.

[18] OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.

[19] OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.

[20] OV L 305, 4.11.2006., 13. lpp.

[21] OV L 267, 27.9.2006., 41. lpp.

[22] OV L 194, 23.7.2008., 3. lpp.

[23] OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

[24] OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.

[25] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp. Eiropas Parlamentam un Padomei ir iesniegta pārstrādātā redakcija COM(2008) 825 galīgā redakcija.

[26] OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.

[27] Risinājumu novērtējums otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas ( SIS II ), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un EURODAC , kā arī citu lielapjoma IT sistēmu ilgtermiņa pārvaldībai Tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, galīgais ziņojums, 2007. gada 15. oktobris, RAND Europe .

[28] Komisijas priekšlikums, kas iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2009) 342 galīgā redakcija (pārstrādātā redakcija).

[29] Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, OV L 66, 8.3.2006., 38. lpp.

[30] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[31] Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Īslandē, vai Norvēģijā, OV L 93, 3.4.2001., 40.-47. lpp.

[32] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[33] Padomes 2008. gada 28. janvāra Lēmums par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveici par kritērijiem un mehānismiem, ar ko nosaka valsti, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, OV L 53, 27.2.2008. 3. lpp.

[34] OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

[35] Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, OV….

[36] Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (OV…) un Protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā, OV L 57, 28.2.2006., 16. lpp.

[37] OV ….

[38]

[39] OV ….

[40] Eiropas Parlamenta xxx atzinums un Padomes xxx lēmums (vēl nav publicēti Oficiālajā Vēstnesī ).

[41] OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

[42] OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

[43] OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.

[44] OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

[45] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

[46] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[47] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[48] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[49] OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

[50] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[51] OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

[52] OV L 66, 8.3.2006., 38. lpp.

[53] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[54] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[55] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[56] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[57] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[58] OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

[59] OV ….

[60] OV ….

[61] OV L 17, 6.10.1958., 385. lpp.

[62] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[63] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[64] OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

[65] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[66] OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

[67] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[68] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu, OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

[69] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

[70] Diferencētas apropriācijas.

[71] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[72] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[73] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[74] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[75] Vajadzības gadījumā, t.i., ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus, jāpievieno papildu ailes.

[76] Skaitļi principā ir balstīti uz ietekmes novērtējumu.

[77] Izmaksās ir ietvertas: ekspluatācijas izmaksas, elektroenerģija, drošības kontrole, apdrošināšana.

[78] Aptuveni lēsti skaitļi, kurus būs nepieciešams precizēt.

[79] No šīs apropriācijas paredzēts segt darbības izdevumus, tostarp ceļa un uzturēšanās izdevumus un tulkošanas izmaksas (2 valdes sanāksmes un 6 padomdevēju grupu sanāksmes gadā).

[80] Tulkošanu galvenokārt veiks Eiropas Savienības Iestāžu tulkošanas centrs Luksemburgā.

[81] Šajā skaitlī ietverta priekšizpēte un izmēģinājuma programmas, kas jāveic attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 5. un 6. pantu.

[82] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[83] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[84] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[85] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[86] Šajā posmā nav konstatēta nepieciešamība pēc ārējiem darbiniekiem (palīgdarbiniekiem, valstu norīkotiem ekspertiem, līgumdarbiniekiem u.c.).

[87] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.