[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 3.3.2010 COM(2010) 73 galīgā redakcija Priekšlikums Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos SATURS Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos 3 I DAĻA – FINANŠU SHĒMA un ĪPAŠIE INSTRUMENTI 4 A. Ar finanšu shēmu saistīti noteikumi 4 B. Noteikumi saistībā ar īpašajiem instrumentiem, kas nav iekļauti finanšu shēmā 4 B.1. Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos 4 B.2. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 5 B.3. Elastības instruments 5 B.4. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds 6 II DAĻA – IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ 7 A. Iestāžu sadarbības procedūra 7 B. Finanšu noteikumu ietveršana leģislatīvajos aktos 7 C. Izdevumi saistībā ar zivsaimniecības nolīgumiem 7 D. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) finansēšana 8 III – STABILA ES LĪDZEKĻU FINANŠU VADĪBA 10 A. Finanšu plānojums 10 B. Aģentūras un Eiropas skolas 11 C. Jauni finanšu instrumenti 11 PIELIKUMS – IESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA JOMĀ 12 A. daļa. Budžeta procedūras termiņi 12 B. daļa. Budžeta procedūras prioritātes 12 C. daļa. Budžeta projekta pieņemšana un prognožu atjaunināšana 12 D. daļa. Budžeta procedūra pirms samierināšanas 13 E. daļa. Samierināšanas process 13 F. daļa. Budžeta grozījumi 14 Priekšlikums Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA, turpmāk "iestādes", IR VIENOJUšāS šāDI. 1. Šā nolīguma mērķis saskaņā ar 295. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk "LESD") ir uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos. 2. Nolīgums ir saistošs visām iestādēm, kamēr vien tas ir spēkā. 3. Šis nolīgums negroza iestāžu attiecīgās budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumos, Regulā, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu[1] (turpmāk tekstā - "DFS regula"), un Finanšu regulā[2]. Ja ir atsauce uz šo punktu, Padome pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlaments pieņems lēmumu ar tā locekļu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu. 4. Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu iestāžu piekrišanu. 5. Šim nolīgumam ir trīs daļas: 6. I daļa ietver ar daudzgadu finanšu shēmu saistītus papildu noteikumus un noteikumu par īpašiem instrumentiem, kas nav iekļauti finanšu shēmā; 7. II daļa attiecas uz iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā; 8. III daļā ir noteikumi par ES līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību. 9. Šis nolīgums stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā DFS regula, un ar to aizstāj 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[3]. I DAĻA – FINANŠU SHĒMA un ĪPAŠIE INSTRUMENTI A. Ar finanšu shēmu saistīti noteikumi 10. INFORMāCIJA PAR DARBīBāM, KAS NAV IETVERTAS EIROPAS SAVIENīBAS VISPāRēJā BUDžETā, UN PAREDZAMā ATTīSTīBA ATTIECīBā UZ SAVIENīBAS PAšU RESURSU DAžāDāM KATEGORIJāM INDIKATīVI TIEK IZKLāSTīTA ATSEVIšķāS TABULāS. ŠO INFORMāCIJU ATJAUNINA KATRU GADU KOPā AR DOKUMENTIEM, KAS PIEVIENOTI BUDžETA PROJEKTAM. 11. Pareizas finanšu vadības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošinās to, ka dažādās izdevumu kategorijās, izņemot finanšu shēmas 1.b izdevumu kategoriju „Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai”, tiek atstātas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajām robežām. Prognožu atjaunināšana maksājumu apropriācijām laikam pēc 2013. gada 12. Komisija 2010. gadā atjauninās maksājumu apropriāciju prognozes pēc 2013. gada. Minētajā atjaunināšanā ņems vērā budžeta saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tajā ņems vērā arī noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu to, ka maksājumu apropriācijas attīstās sistemātiski, salīdzinot ar saistību apropriācijām un Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma (NKI) pieauguma prognozēm. B. Noteikumi saistībā ar īpašajiem instrumentiem, kas nav iekļauti finanšu shēmā B.1. REZERVE PALīDZīBAI āRKāRTAS GADīJUMOS 13. Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos ir paredzēta, lai nodrošinātu ātru atbildes reakciju uz specifiskām trešo valstu palīdzības vajadzībām pēc notikumiem, kurus nevarēja paredzēt budžeta izveides laikā, galvenokārt humānām operācijām, taču arī civilo krīžu regulējumam un civilai aizsardzībai, ja tāda būtu nepieciešama. Rezerves ikgadējais apjoms finanšu shēmas darbības laikā tiek noteikts EUR 221 miljona apjomā 2004. gada cenās. Rezervi iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Ja Komisija uzskata, ka rezerve ir jāizmanto, tā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu rezerves izmantošanai ir jāizvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjoms. Domstarpību gadījumā tiks ierosināta trīspusēju sarunu procedūra. Līdzekļu pārvietojumu veiks saskaņā ar Finanšu regulas 26. pantu. B.2. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 14. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ir paredzēts ātras finansiālās palīdzības nodrošināšanai nopietnu katastrofu gadījumā dalībvalsts vai kandidātvalsts teritorijā, kā definēts attiecīgajā pamataktā. Fondam pieejamais maksimālais apjoms būs EUR 1 miljards (pašreizējās cenās). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī būs pieejama vismaz viena ceturtdaļa ikgadējā apjoma. Ikgadējā apjoma daļu, kas nav iekļauta budžetā, nedrīkst pārnest uz nākamajiem gadiem. Ārkārtējos gadījumos un gadījumā, ja fondā pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā, nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko budžeta lēmējinstitūcija uzskata par vajadzīgu, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajam gadam pieejamajiem ikgadējiem apjomiem. Fonda ikgadējā summa, kas jāiekļauj budžetā, nevienā gadā nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 1 miljardu. Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi fonda izmantošanai, Komisija iesniegs priekšlikumu to izmantot. Ja ir iespēja pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi, Komisija to ņem vērā, saskaņā ar Finanšu regulu iesniedzot attiecīgo priekšlikumu par atbilstošā budžeta instrumenta izmantošanu. Lēmumu par fonda izmantošanu abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pieņem kopīgi saskaņā ar 3. punktu. Domstarpību gadījumā tiks ierosināta trīspusēju sarunu procedūra. B.3. Elastības instruments 15. Elastības instruments, kura ikgadējais maksimālais apjoms ir EUR 200 miljoni (pašreizējās cenās), ir paredzēts tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus. Ikgadējā apjoma neizmantoto daļu var pārnest uz laika posmu līdz n+2 gadam. Ja tiek izmantoti elastības instrumenta līdzekļi, vispirms izmanto pārnestās summas, sākot ar agrāk pārnestajām summām. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+2 gadā, tiks dzēsta. Komisija iesniegs priekšlikumu par instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā būs izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas izdevumu kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi. Priekšlikumā tiks noteiktas sedzamās vajadzības un summa. Katrā konkrētajā finanšu gadā šādu priekšlikumu var iesniegt budžeta procedūras laikā. Lēmumu par elastības instrumenta izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu. Vienošanās tiks panākta ikgadējās budžeta procedūras ietvaros. B.4. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds 16. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ir paredzēts, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri cieš no pasaules tirdzniecības modeļu nozīmīgāko strukturālo izmaiņu sekām, lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū. Fonds nedrīkst pārsniegt maksimālo ikgadējo apjomu EUR 500 miljonus (pašreizējās cenās), ko var saņemt no jebkuras rezerves, kas pastāv iepriekšējā gada kopējo izdevumu maksimālajā apjomā, un/vai no atceltajām saistību apropriācijām no iepriekšējiem diviem gadiem, izņemot saistību apropriācijas, kas saistītas ar finanšu shēmas 1.b izdevumu kategoriju. Apropriācijas iekļaus Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu, izmantojot parasto budžeta procedūru, tiklīdz Komisija ir noteikusi pietiekamas rezerves un/vai atcēlusi saistības, kā noteikts otrajā daļā. Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi fonda izmantošanai, Komisija iesniegs priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par fonda izmantošanu abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pieņem kopīgi saskaņā ar 3. punktu. Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par fonda izmantošanu Komisija iesniegs abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgām budžeta pozīcijām. Domstarpību gadījumā tiks ierosināta trīspusēju sarunu procedūra. Ar fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veiks saskaņā ar Finanšu regulas 24. panta 4. punktu. II DAĻA – IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ A. Iestāžu sadarbības procedūra 17. IESTāžU SADARBīBA BUDžETA JAUTāJUMOS IR SīKI IZKLāSTīTI PIELIKUMā. B. Finanšu noteikumu ietveršana leģislatīvajos aktos 18. LEģISLATīVAJOS AKTOS PAR DAUDZGADU PROGRAMMāM, KURUS PIEņEM SASKAņā AR PARASTO LIKUMDOšANAS PROCEDūRU, IETVERS NOTEIKUMU, KURā LIKUMDEVēJA IESTāDE NOSAKA FINANSēJUMU PROGRAMMAI. Budžeta lēmējinstitūcijai minētais finansējums būs galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā. Budžeta lēmējinstitūcija un Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētās summas par vairāk nekā 5 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Ikviens palielinājums, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nedrīkst pārsniegt attiecīgajai pozīcijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot DFS regulā un šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu. Šis punkts neattiecas uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un iepriekš piešķirtas dalībvalstīm, un kurās ir finansējums visam programmas laikam. 19. Leģislatīvajos aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, neietver „summu, ko uzskata par nepieciešamu". Ja Padome vēlas ietvert finanšu atsauci, to uzskata par likumdevējas iestādes viedokļa atspoguļojumu un tas neietekmē budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, kas noteiktas LESD. Šo noteikumu min visos leģislatīvajos aktos, kuros ir šāda finanšu atsauce. Ja par attiecīgo summu ir panākta vienošanās saskaņā ar saskaņošanas procedūru, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā[4], tad to uzskatīs par pamatsummu šā nolīguma 15. punkta nozīmē. C. Izdevumi saistībā ar zivsaimniecības nolīgumiem 20. IZDEVUMIEM SAISTīBā AR ZIVSAIMNIECīBAS NOLīGUMIEM PIEMēRO šāDUS īPAšUS NOTEIKUMUS. Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu sagatavošanu un norisi, ieskaitot ietekmi uz budžetu. Iestādes apņemas darīt visu iespējamo, lai likumdošanas procesā, kas attiecas uz zivsaimniecības nolīgumiem, nodrošinātu visu procedūru ātru norisi. Summas, kas budžetā paredzētas jauniem nolīgumiem vai atjaunotiem nolīgumiem, kuri stājas spēkā pēc attiecīgā budžeta gada 1. janvāra, iekļauj rezervē. Ja ar zivsaimniecības nolīgumiem saistītās apropriācijas (ieskaitot rezervi) izrādās nepietiekamas, Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniedz nepieciešamo informāciju, lai apmainītos ar viedokļiem trīspusēju sarunu veidā, iespējams, vienkāršotā formā, par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Vajadzības gadījumā Komisija ierosinās atbilstīgus pasākumus. Katru ceturksni Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniedz sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu īstenošanu un finanšu prognozi gada atlikušajai daļai. D. KOPēJāS āRPOLITIKAS UN DROšīBAS POLITIKAS (KĀDP) FINANSēšANA 21. ATTIECīBā UZ KĀDP IZDEVUMIEM, KO SASKAņā AR LīGUMA PAR EIROPAS SAVIENīBU 41. PANTU SEDZ NO EIROPAS SAVIENīBAS VISPāRēJā BUDžETA, IESTāDES, IZMANTOJOT SAMIERINāšANAS KOMITEJU UN PAMATOJOTIES UZ KOMISIJAS SAGATAVOTO BUDžETA PROJEKTU, CENšAS KATRU GADU PANāKT VIENOšANOS PAR DARBīBAS IZDEVUMU SUMMU, KAS JāSEDZ NO EIROPAS SAVIENīBAS BUDžETA, Kā ARī PAR šīS SUMMAS SADALīJUMU STARP KĀDP BUDžETA NODAļAS PANTIEM, Kā IEROSINāTS šā PUNKTA CETURTAJā DAļā. JA VIENOšANāS NETIEK PANāKTA, UZSKATA, KA EIROPAS PARLAMENTS UN PADOME BUDžETā IEKļAUJ IEPRIEKšēJā BUDžETā PAREDZēTO SUMMU VAI BUDžETA PROJEKTā IEROSINāTO SUMMU, ATKARīBā NO Tā, KURA NO TāM IR MAZāKA. KĀDP darbības izdevumu kopsummu sadala starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā tas ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Katrs pants attiecas uz jau pieņemtiem instrumentiem, uz instrumentiem, kas ir paredzēti, bet vēl nav pieņemti, un uz visām turpmākiem – proti, neparedzētiem – instrumentiem, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome. Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, attiecīgi tiek nodrošināts elastīgums, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja KĀDP budžeta nodaļas apjoms finanšu gadā nav pietiekams, lai segtu nepieciešamos izdevumus, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklē risinājumu, ņemot vērā DFS regulas 2. pantu un šā nolīguma 10. punktu. KĀDP budžeta nodaļā varētu būt šādi panti, kuros iekļaut šādas KĀDP darbības: - krīzes pārvarēšanas operācijas, konfliktu novēršana, atrisināšana un stabilizācija, miera un drošības procesu uzraudzība un īstenošana; - ieroču neizplatīšana un atbruņošanās, - ārkārtas pasākumi, - sagatavošanās un izpildes pasākumi, - Eiropas Savienības īpašie pārstāvji. Summa pasākumiem, kas ietverti trešajā ievilkumā minētajā pantā, nedrīkst pārsniegt 20 % no KĀDP budžeta nodaļas kopsummas. 22. Katru gadu Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos apspriedīs ar Eiropas Parlamentu plānošanas dokumentu, ko nosūtīs līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kurā būs izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, kā arī n-1 gadā sākto pasākumu novērtējums. Turklāt Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos informēs Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, Samierināšanas komitejā. Dalību šajās sanāksmēs nosaka šādi: 23. Eiropas Parlaments: abu attiecīgo komiteju biroji; 24. Padome: Politikas un drošības komitejas priekšsēdētājs. Komisija tiks uzaicināta piedalīties šajās sanāksmēs. Katru reizi, kad Padome pieņem lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nosūtīs Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi ("finanšu pārskatu"), jo īpaši attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem. Reizi ceturksnī Komisija informēs budžeta lēmējinstitūciju par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai. III – STABILA ES LĪDZEKĻU FINANŠU VADĪBA A. Finanšu plānojums 25. KOMISIJA DIVAS REIZES GADā – PIRMO REIZI MAIJā/JūNIJā (KOPā AR DOKUMENTIEM, KAS PIEVIENOTI BUDžETA PROJEKTAM) UN OTRO REIZI DECEMBRī/JANVāRī (PēC BUDžETA PIEņEMšANAS) – IESNIEGS PILNīBā IZSTRāDāTU FINANšU PLāNOJUMU FINANšU SHēMAS 1.A, 2. (VIDEI UN ZIVSAIMNIECīBAI), 3.A, 3.B UN 4. IZDEVUMU KATEGORIJAI. MINēTAJā DOKUMENTā, KAS IEDALīTS PēC IZDEVUMU KATEGORIJāM, POLITIKAS JOMAS UN BUDžETA POZīCIJāM, BūTU JāNORāDA: a) spēkā esošie tiesību akti , nodalot daudzgadu programmas un ikgadējas darbības: - attiecībā uz daudzgadu programmām Komisijai ir jānorāda procedūra, saskaņā ar kuru tās tika pieņemtas (parastā un īpašā likumdošanas procedūra), to ilgums, pamatsummas, administratīvajiem izdevumiem piešķirtā daļa; - attiecībā uz ikgadējām darbībām (izmēģinājuma projektiem, sagatavošanās darbībām, aģentūrām) un pasākumiem, ko finansē saistībā ar Komisijas prerogatīvām, Komisijai ir jānorāda daudzgadu tāmes un (attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām) – rezerves, kas pieejamas līdz maksimālajiem apjomiem, kuri noteikti FR Īstenošanas noteikumu[5] 32. pantā; b) vēl neizlemti priekšlikumi par tiesību aktiem : izskatāmie Komisijas priekšlikumi pēc budžeta pozīcijas (zemākais līmenis), nodaļas un politikas jomas. Lai novērtētu finansiālās sekas, ir jāizstrādā mehānisms tabulu atjaunošanai katru reizi, kad tiek pieņemts jauns priekšlikums. Komisijai ir jāapsver veidi, kā veikt savstarpējas norādes attiecībā uz finanšu plānojumu un tā juridisko plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru priekšlikumu par tiesību aktu Komisijai jānorāda, vai tas ir ietverts plānojumā laika posmam no maija līdz decembrim. Budžeta lēmējinstitūcija jo īpaši jāinformē par: a) visiem jaunajiem tiesību aktiem, kas ir pieņemti, bet nav iekļauti maija-decembra dokumentā (ar attiecīgajām summām); b) visiem priekšlikumiem par tiesību aktiem, kas tiek apspriesti, bet nav iekļauti maija-decembra dokumentā (ar attiecīgajām summām); c) Komisijas gada likumdošanas darbības programmā paredzētajiem tiesību aktiem, norādot darbības, kurām iespējamas finansiālas sekas (jā/nē). Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni priekšlikumi par tiesību aktiem. B. Aģentūras un Eiropas skolas 26. IESNIEDZOT PRIEKšLIKUMU PAR JAUNAS AģENTūRAS IZVEIDI, KOMISIJA IZVēRTēS IETEKMI UZ ATTIECīGO BUDžETA IZDEVUMU POZīCIJU. PAMATOJOTIES UZ MINēTO INFORMāCIJU UN NESKAROT LIKUMDOšANAS PROCEDūRAS, KAS REGLAMENTē AģENTūRAS IZVEIDI, ABAS LēMēJINSTITūCIJAS IESTāDES APņEMAS BUDžETA SADARBīBAS GAITā PANāKT SAVLAICīGU VIENOšANOS PAR ATTIECīGāS AģENTūRAS FINANSēšANU. Līdzīgu procedūru piemēro, ja paredzēts izveidot jaunu Eiropas skolu. Procedūrai būs šādi posmi: - pirmkārt, Komisija priekšlikumu par katras jaunas aģentūras izveidošanu sistemātiski iesniegs pirmajai trīspusējai sanāksmei, kas notiek pēc priekšlikuma pieņemšanas, un līdz ar tiesību aktu, kurā ierosināta jaunas aģentūras izveide, iesniegs finanšu pārskatu un izskaidros ietekmi uz atlikušo finanšu plānošanas periodu; - otrkārt, ņemot vērā leģislatīvā procesa gaitu un pieņemot, ka pirms tiesību akta pieņemšanas abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes ir gatavas paust savu viedokli par priekšlikuma finansiālo ietekmi, jaunās aģentūras izveidi iekļaus nākamās trīspusējās sanāksmes dienas kārtībā (steidzamos gadījumos vienkāršotā formā), lai vienotos par finansējumu; - treškārt, trīspusējā sanāksmē panākto vienošanos apstiprinās ar kopīgu deklarāciju, kas jāapstiprina katrai budžeta lēmējinstitūcijas iestādei saskaņā ar tās reglamentu. C. Jauni finanšu instrumenti 27. IESTāDES IR VIENISPRāTIS, KA IR JāIEVIEš LīDZFINANSēšANAS MEHāNISMI, LAI STIPRINāTU EIROPAS SAVIENīBAS BUDžETA SVIRAS EFEKTU, PALIELINOT FINANSēJUMA VEICINāšANU. Tās vienojas sekmēt visu veidu finanšu instrumentus, kuri darbojas kā katalizatori valsts un privātiem ieguldītājiem. Iesniedzot budžeta projektu, Komisija ziņos budžeta lēmējinstitūcijai par darbībām, ko Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka finansē, lai atbalstītu ieguldījumus izpētē un attīstībā, Eiropas komunikāciju tīklus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus. Briselē, [...] Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā — Komisijas vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs Komisijas loceklis […] […] […] PIELIKUMS – IESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA JOMĀ A. daļa. Budžeta procedūras termiņi 28. Budžeta procedūras posmos iestādes ievēro termiņus, kas noteikti turpmāk 2., 3., 8., 9., 11., 12. un 14. punktā. Pirms budžeta procedūras uzsākšanas tās var savlaicīgi vienoties, ja vajadzīgs, par šo termiņu pielāgošanu. B. daļa. Budžeta procedūras prioritātes 29. Savlaicīgi pirms budžeta projekta pieņemšanas Komisijā, vēlākais, aprīlī, tiks sasaukta trīspusēja sanāksme, lai apspriestu iespējamās budžeta prioritātes nākamajā finanšu gadā. C. daļa. Budžeta projekta pieņemšana un prognožu atjaunināšana 30. Komisija pieņems budžeta projektu aprīļa pēdējā nedēļā vai, vēlākais, maija pirmajā nedēļā. 31. Komisija katru gadu iesniegs budžeta projektu, kurā atspoguļotas Eiropas Savienības aktuālās finanšu vajadzības. Tajā ņems vērā: a) dalībvalstu iesniegtās prognozes saistībā ar struktūrfondiem; b) spēju izmantot apropriācijas, tiecoties uzturēt stingru attiecību starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām; c) iespējas uzsākt jaunas politikas, izmantojot izmēģinājuma projektus un/vai jaunas sagatavošanās darbības, vai turpināt daudzgadu pasākumus, kuru termiņš tuvojas beigām, pēc tam, kad ir izvērtēta iespēja pieņemt pamataktu Finanšu regulas 49. panta nozīmē (pamatakta definīcija, pamatakta nepieciešamība izpildei un izņēmumi); d) vajadzību nodrošināt, ka visas izmaiņas izdevumos saistībā ar iepriekšējo gadu atbilst budžeta disciplīnas ierobežojumiem. 32. Ciktāl tas ir iespējams, iestādes izvairīsies budžetā ietvert posteņus, kuros darbībām ir paredzētas nenozīmīgas summas. 33. Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām izpildīt Komisijas sagatavotos budžeta projektus un saistībā ar kārtējā gada budžeta izpildi. 34. Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar budžeta nomenklatūras būtiskām izmaiņām Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu sadaļās un nodaļās abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas jebkādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju samierināšanas gaitā. 35. Līdz Samierināšanas komitejas sasaukšanai Komisija vajadzības gadījumā saskaņā ar LESD 314. panta 2. punktu var grozīt budžeta projektu, tostarp ar grozījuma vēstuli atjauninot izdevumu prognozes lauksaimniecībai. Tiklīdz informācija par atjauninājumiem būs pieejama, Komisija iesniegs to abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm izskatīšanai. Tā sniegs budžeta lēmējinstitūcijai visus attiecīgi pamatotos iemeslus, kas varētu būt vajadzīgi. D. daļa. Budžeta procedūra pirms samierināšanas 36. Trīspusējo sanāksmi sasauc savlaicīgi pirms lasījuma Padomē, lai ļautu iestādēm apmainīties ar viedokļiem par budžeta projektu. 37. Lai Komisija varētu laikus novērtēt grozījumu īstenošanas iespējamību, kurus paredzējusi budžeta lēmējinstitūcija, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbus/izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes līdz jūnija vidum informēs Komisiju par saviem nodomiem šajā jomā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau šajā trīspusējā sanāksmē. 38. Padome pabeidz savu lasījumu līdz jūlija beigām. 39. Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja ( COBU ) par savu lasījumu balso līdz septembra beigām vai, vēlākais, līdz oktobra sākumam, Eiropas Parlamenta plenārsēdē balsojums par lasījumu notiek oktobra vidū. E. daļa. Samierināšanas process 40. Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, vienojoties ar Padomes priekšsēdētāju, sasauc Samierināšanas komitejas sēdi, ievērojot LESD noteikumus. Lēmumu par Samierināšanas komitejas sasaukšanu paraksta un nosūta vienlaikus ar plenārsēdes balsojumu par budžetu. 41. Iestādes cieši sadarbojas, lai pabeigtu Samierināšanas komitejas darbu 21 dienas laikā līdz novembra vidum. 42. Lai Samierināšanas komiteja varētu sagatavot vienošanos par kopīgu dokumentu, iestādes pēc iespējas ātrāk apmainās ar nepieciešamajiem dokumentiem. 43. Pirms Eiropas Parlamenta balsojuma var organizēt tehnisku sagatavošanās sanāksmi, lai noteiktu darba organizāciju. 44. Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētāji ir Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji. Komitejas sanāksmes vada līdzpriekšsēdētājs no iestādes, kas organizē sanāksmi. Katra iestāde saskaņā ar tās reglamentu iecels dalībniekus katrai sanāksmei un noteiks to pilnvaras sarunām. 45. Saskaņā ar LESD 314. panta 5. punkta otro daļu Komisija piedalās samierināšanas procedūrās un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju. 46. Lai panāktu Samierināšanas komitejas efektīvu darbību visā samierināšanas procedūras gaitā, Samierināšanas komitejas sanāksmju datumus un darba kārtību kopīgi nosaka līdzpriekšsēdētāji. Paredzētos datumus apspriež ar Komisiju. 47. Trīspusējās sanāksmes (dažādos pārstāvniecības līmeņos) notiek visā samierināšanas procedūras gaitā, lai atrisinātu radušos jautājumus un sagatavotu vienošanos, kas jāpanāk Samierināšanas komitejā. 48. Samierināšanas komitejas sanāksmes un trīspusējās sanāksmes notiek pārmaiņus Eiropas Parlamenta un Padomes telpās, lai kopīgi izmantotu aprīkojumu, tostarp mutiskās tulkošanas aprīkojumu. 49. Eiropas Parlamenta sekretariāts un Padomes ģenerālsekretariāts darbojas kā Samierināšanas komitejas sekretariāts, sadarbojoties ar Komisijas Budžeta ģenerāldirektorātu, pamatojoties uz skaidru un iepriekš noteiktu uzdevumu sadalījumu starp šīm trijām iestādēm. 50. Samierināšanas komitejai ir pieejams Komisijas sagatavotais budžeta projekts, Padomes nostāja un Parlamenta ierosinātie grozījumi. Turklāt Komisija iesniedz savu atzinumu par iespējām izpildīt Padomes nostāju un Parlamenta grozījumus un, iespējams, informatīvu piezīmi par budžeta izpildi. 51. Vienošanos par kopīgo dokumentu panāk Samierināšanas komitejas sanāksmē vai vēlāk, līdzpriekšsēdētājiem apmainoties ar vēstulēm. Šo vēstuļu kopijas nosūta Komisijai. 52. Katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde veiks visu pasākumus, kas vajadzīgi, lai samierināšanas procesā panāktie rezultāti tiktu ievēroti visā budžeta procedūrā saskaņā ar LESD noteikumiem. 53. Iestādes centīsies organizēt kopīgu preses konferenci, lai paziņotu par sekmīgu budžeta procedūras pabeigšanu. Tās centīsies pieņemt arī kopīgus preses paziņojumus. 54. Tiklīdz Samierināšanas komiteja būs vienojusies par kopīgu dokumentu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar LESD 314. panta 6. punktu pēc iespējas ātrāk centīsies panākt Samierināšanas komitejas dokumenta apstiprināšanu atbilstīgi katras iestādes iekšējam reglamentam. F. daļa. Budžeta grozījumi Vispārīgie principi 55. Ņemot vērā, ka budžeta grozījumi bieži vien tiek veikti īpašu un dažkārt steidzamu jautājumu dēļ, iestādes vienojas par turpmāk aprakstītajiem principiem, lai nodrošinātu iestāžu pienācīgu sadarbību netraucētai un raitai budžeta grozījumu pieņemšanai, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no nepieciešamības budžeta grozīšanai sasaukt samierināšanas sanāksmi. 56. Iestādes pēc iespējas centīsies ierobežot budžeta grozījumu skaitu. Kalendārs 57. Komisija jau iepriekš informēs abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes par iespējamu budžeta grozījumu projekta pieņemšanas datumu, neietekmējot galīgo pieņemšanas datumu. 58. Katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde saskaņā ar savu iekšējo reglamentu centīsies izskatīt Komisijas budžeta grozījumu projektu iespējami drīz pēc pieņemšanas. 59. Lai paātrinātu procedūru, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pēc iespējas ciešāk saskaņos savus darba grafikus, lai darbus varētu veikt saskaņoti un vienoti. Tāpēc tās centīsies pēc iespējas savlaicīgi izveidot orientējošu grafiku visiem galīgās budžeta grozījumu pieņemšanas darba posmiem. Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes ņems vērā budžeta grozījumu relatīvo steidzamību un vajadzību tos apstiprināt savlaicīgi, lai tie būtu spēkā attiecīgajā gadā. Sadarbība abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu lasījumu sagatavošanas laikā 60. Iestādes godprātīgi sadarbosies visā procedūras laikā, lai pēc iespējas sekmētu budžeta grozījumu pieņemšanu jau agrīnā procedūras posmā. Vajadzības gadījumā un tad, ja ir iespējamas domstarpības, gan katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde, pirms tā pieņem galīgo nostāju par budžeta grozījumiem, gan arī Komisija var ierosināt konkrētu trīspusēju sarunu sasaukšanu, lai apspriestu domstarpības un mēģinātu rast kompromisu. 61. Visi Komisijas ierosinātie budžeta grozījumi, kas vēl nav galīgi apstiprināti, regulāri tiks iekļauti ikgadējai budžeta procedūrai plānoto trīspusējo sarunu darba kārtībā. Komisija iesniegs budžeta grozījumu projektu, un abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes informēs par savu nostāju pēc iespējas savlaicīgi pirms trīspusējām sarunām. 62. Ja trīspusējo sarunu laikā izdodas rast kompromisu, katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde apņemas, atbilstīgi Līgumam un tās iekšējam reglamentam izskatot budžeta grozījumus, ņemt vērā trīspusējo sarunu iznākumu. Sadarbība pēc abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu lasījumu sagatavošanas 63. Ja Eiropas Parlaments bez grozījumiem apstiprina Padomes nostāju, budžeta grozījumi ir pieņemti. 64. Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus ar balsu vairākumu, ir piemērojams Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 4. punkta c) apakšpunkts. Tomēr pirms Samierināšanas komitejas sanāksmes sasauks trīspusējas sarunas. 65. Ja trīspusējās sarunās panāk vienošanos un ja abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes piekrīt trīspusējo sarunu iznākumam, samierināšanas procedūru noslēdz, apmainoties vēstulēm un nesasaucot Samierināšanas komiteju. 66. Ja trīspusējās sarunās nepanāk vienošanos, Samierināšanas komiteja notur sanāksmes un organizē darbu atbilstoši apstākļiem, lai lēmuma pieņemšanas procesu virzītu pēc iespējas tālāk, pirms beidzies Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 6. punktā noteiktais divdesmit vienas dienas termiņš. Saskaņošanas komitejas darbu var noslēgt, apmainoties vēstulēm. [1] OV L …, … lpp. [2] Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.). [3] OV C 139, 14.5.2006., 1. lpp. [4] OV C 89, 22.4.1975., 1. lpp. [5] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).