[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 5.2.2010

COM(2010)18 galīgā redakcija

2010/0015 (NLE)

Projekts

PADOMES LĒMUMS,

XX

ar ko dalībvalstīm tiek atļauts pievienoties Parīzē 1928. gada 22. novembrī parakstītajai Konvencijai par starptautiskām izstādēm, kura papildināta ar 1948. gada 10. maija, 1966. gada 16. novembra un 1972. gada 30. novembra protokoliem un ar 1982. gada 24. jūnija un 1988. gada 31. maija grozījumiem

EN

.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Latvijas Republika izteikusi vēlēšanos pievienoties Parīzē 1928. gada 22. novembrī parakstītajai Konvencijai par starptautiskām izstādēm, kura papildināta ar 1948. gada 10. maija, 1966. gada 16. novembra un 1972. gada 30. novembra protokoliem un ar 1982. gada 24. jūnija un 1988. gada 31. maija grozījumiem (turpmāk "Parīzes Konvencija").

Tā kā Parīzes Konvencijā reglamentēti aspekti, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības tiesību akti par muitu, dalībvalstij, kas vēlas minētajai konvencijai pievienoties, jāsaņem Savienības atļauja.

- Vispārīgais konteksts

Parīzes Konvencijas uzdevums ir reglamentēt tās darbības jomā esošo starptautisko izstāžu rīkošanas biežumu, kvalitāti un procedūras.

Parīzes Konvencijas 16. pantā un tās pielikumā par "Muitas noteikumiem attiecībā uz izstrādājumu importu, ko uz starptautiskām izstādēm veic to dalībnieki", noteikts, ka izstāžu rīkotājas valstis starptautisko izstāžu dalībniekiem atļauj izstrādājumu pagaidu ievešanu. Pagaidu ievešana, kas faktiski tiek reglamentēta ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 137. līdz 144. pantu, attiecībā uz izstādēm īstenota ar 576. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi.

Eiropas Savienības tiesību aktos par muitu noteiktais pagaidu ievešanas režīms ir saderīgs ar Parīzes Konvenciju.

Eiropas Savienības tiesību akti par muitu ir daļa no kopējās tirdzniecības politikas, kas noteikta Līgumā par Eiropas Savienības darbību tā 207. pantā. Valsts pasākumi, tostarp starptautisku līgumu noslēgšana, saskaņā ar 207. pantu ir pieļaujami tikai ar īpašu Savienības atļauju.

Eiropas Savienība nevar pievienoties Parīzes Konvencijai, jo par tās pusēm var būt tikai suverēnas valstis.

Parīzes Konvencijā reglamentēti aspekti, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības tiesību akti par muitu, tāpēc dalībvalstij, kas vēlas minētajai konvencijai pievienoties, jāsaņem Savienības atļauja.

Patlaban Parīzes Konvencijai pievienojušās 24 dalībvalstis.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

Ar ieinteresētajām pusēm apspriešanās nav nepieciešama, un ietekmes novērtējums nav vajadzīgs.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. panta 1. punkts, 207. panta 4. punkta pirmā daļa saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu.

4. Ietekme uz budžetu

Priekšlikumam nav ietekmes uz budžetu.

2010/0015 (NLE)

Projekts

PADOMES LĒMUMS

([…]. gada […]),

ar ko dalībvalstīm tiek atļauts pievienoties Parīzē 1928. gada 22. novembrī parakstītajai Konvencijai par starptautiskām izstādēm, kura papildināta ar 1948. gada 10. maija, 1966. gada 16. novembra un 1972. gada 30. novembra protokoliem un ar 1982. gada 24. jūnija un 1988. gada 31. maija grozījumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 2. panta 1. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[2],

tā kā:

1. Ar Parīzē 1928. gada 22. novembrī parakstīto Konvenciju par starptautiskām izstādēm, kura papildināta ar 1948. gada 10. maija, 1966. gada 16. novembra un 1972. gada 30. novembra protokoliem un ar 1982. gada 24. jūnija un 1988. gada 31. maija grozījumiem (turpmāk "Parīzes Konvencija") izveidots Starptautiskais Izstāžu birojs. Biroja uzdevums ir reglamentēt tā darbības jomā esošo starptautisko izstāžu rīkošanas biežumu, kvalitāti un procedūras.

2. Parīzes Konvencijas 16. pantā un tās pielikumā par "Muitas noteikumiem attiecībā uz izstrādājumu importu, ko uz starptautiskām izstādēm veic to dalībnieki", noteikts, ka izstāžu rīkotājas valstis starptautisko izstāžu dalībniekiem atļauj izstrādājumu pagaidu ievešanu.

3. Parīzes Konvencijas noteikumi par izstrādājumu pagaidu ievešanu, ko veic starptautisko izstāžu dalībnieki, ir Savienības ekskluzīvā kompetencē attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku. Pagaidu ievešana, kas faktiski tiek reglamentēta ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[3] 137. līdz 144. pantu, attiecībā uz izstādēm īstenota ar 576. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[4].

4. Pagaidu ievešana, kā tas noteikts Kopienas Muitas kodeksā, ir saderīga ar Parīzes Konvencijas 16. pantu un tās pielikumu par "Muitas noteikumiem attiecībā uz izstrādājumu importu, ko uz starptautiskām izstādēm veic to dalībnieki".

5. Parīzes Konvencija stājās spēkā 1931. gada 17. janvārī. Ne visas dalībvalstis ir Parīzes Konvencijas puses. Eiropas Savienība nevar pievienoties Parīzes Konvencijai, jo par tās pusēm var būt tikai suverēnas valstis.

6. Dalībvalstīm, kuras Parīzes Konvencijai vēl nav pievienojušās un to vēlas, pievienošanās jāatļauj ar šajā lēmumā noteiktajiem nosacījumiem.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo dalībvalstīm tiek atļauts pievienoties Parīzes Konvencijai daļās, kas ir Eiropas Savienības kompetencē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV C , , . lpp.

[2] OV C , , . lpp.

[3] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

[4] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.