15.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 169/37

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2011. gadam (COM(2010)0623),

—

ņemot vērā pēdējo pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, jo īpaši tā 4. pielikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi risināt dialogu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju, lai visus centienus varētu vērst uz to, ka tiek definēti ES galvenie stratēģiskie mērķi nākamajam un turpmākajiem gadiem;

B.

tā kā politiskās prioritātes ir jāsaskaņo ar pieejamajiem finanšu resursiem;

C.

tā kā Eiropas politika un rīcība, ievērojot subsidiaritātes principu un sadarbojoties ar dalībvalstīm, var un tai ir arī jāspēj reāli ietekmēt iedzīvotāju dzīvi, palīdzot viņiem sagatavoties straujajām pārmaiņām sabiedrības dzīvē un reaģēt uz tām;

D.

tā kā 2011. gads būs ārkārtīgi svarīgs turpmākajiem Savienības panākumiem un tas kļūs par pavērsiena punktu gan Eiropas Komisijai, gan visai Savienībai;

E.

tā kā finanšu krīzei vēl aizvien ir vērā ņemama ietekme uz dalībvalstu ekonomiku un ir jāveic lieli pielāgojumi gan dalībvalstu, gan ES līmenī; tā kā pilnīgai atlabšanai vajadzīga kopīga Eiropas pastāvīgas izaugsmes un darba vietu radīšanas stratēģija, kuru nodrošinātu ar nepieciešamajām pilnvarām un resursiem,

1.

norāda, ka šī darba programma ir pirmā programma, kas jāpieņem jaunajā plānošanas ciklā, un uzsver, ka ir jāpadziļina ar Komisiju izveidotais dialogs, lai uzlabotu acīmredzamo saikni starp politiskajām prioritātēm un budžetu, ļaujot finansēt šīs prioritātes Eiropas līmenī;

2.

mudina Komisiju apņemties izveidot reālu un iedarbīgu rīcības programmu, kurai vajadzētu būt efektīvākai, ciešāk saistītai ar reālo situāciju un kuru vajadzētu īstenot labāk nekā iepriekšējās darba programmas; aicina noteikt skaidrāku grafiku galveno priekšlikumu iesniegšanai;

3.

mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk un saskaņā ar skaidru grafiku pielāgot acquis LESD 290. un 291. panta noteikumiem;

4.

aicina Komisiju pēc iespējas īstenot savas politiskās pilnvaras un politisko autoritāti; norāda, ka Eiropas Savienība nevar funkcionēt efektīvi, ja Komisija neapzina, neformulē un neveicina Savienības un tās iedzīvotāju vispārējās intereses un nespēj efektīvi veikt savu pienākumu pārraudzīt līgumu un ES tiesību aktu piemērošanu;

5.

norāda, ka ar līdz šim paveikto, lai atrisinātu finanšu krīzi un panāktu Eiropas ekonomikas atveseļošanos, nepietiek; pauž nožēlu par to, ka darba programmā nav iekļauti papildu pasākumi, ar kuriem radīt vairāk darba vietu; tādēļ aicina Komisiju detalizēti paskaidrot, kā tās iniciatīvas un priekšlikumi noderēs problēmu risināšanai;

6.

uzskata, ka ES nekavējoties ir jāveic strukturāla reforma, lai uzlabotu savu konkurētspēju un atjaunotu izaugsmi; uzskata arī, ka šīs stratēģijas pamatprincipi ir infrastruktūras (tostarp platjoslu) modernizēšana, pētniecības, izstrādes un inovācijas veicināšana, pietiekamas, ekonomiskas un tīras enerģijas nodrošināšanas politika, inovācija un jaunu tehnoloģiju izstrāde, kā arī izglītības un apmācības kvalitāte;

7.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas ekonomikas pārvaldība ir atzīta par prioritāti; brīdina, ka eiro nākotne būs apdraudēta, ja ES jo īpaši eiro zonā nespēs izveidot tādu uzticamu ekonomikas pārvaldību, ar kuru ir iespējams nodrošināt stabilu fiskālo politiku un atjaunot ekonomikas izaugsmi; uzstāj uz to, ka, īstenojot šādu reformu, ir pilnībā jāņem vērā Parlamenta nostāja, kas izklāstīta 2010. gada 20. oktobra rezolūcijā, un ka reformas mērķim ir jābūt Savienības ekonomikas un sociālo mērķu paplašināšanai, kā norādīts Lisabonas līguma 3. pantā;

8.

atgādina, ka Parlaments un Padome kā abas budžeta lēmējiestādes būtu līdzvērtīgi jāiesaista jebkādā Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma izmantošanā; aicina bez kavēšanās iesniegt priekšlikumus, lai krīzes atrisināšanas mehānisms kļūtu par pastāvīgu mehānismu (piemēram, Eiropas Monetāro fondu), pilnībā integrēt ES stratēģiju 2020. gadam ilgtermiņa makroekonomiskajā sistēmā, spert pirmos soļus pretim kopīgai atsevišķu valstu parādu segšanai, šim nolūkam izdodot obligācijas, kā norādīts iepriekšējos Parlamenta ziņojumos, un nodrošināt, ka eiro zona tiek pārstāvēta kā vienots veselums; dod priekšroku nevis pamatīgai Līguma grozīšanai, bet gan nelielām izmaiņām Līgumā, kas nodrošina juridisko pamatu šādam mehānismam;

9.

uzstāj uz to, ka Komisijai ir nekavējoties jānāk klajā ar priekšlikumiem pašreizējās finanšu sistēmas pārskatīšanai; norāda, ka daudzgadu finanšu shēmai laika posmam pēc 2013. gada ir jāatspoguļo šo pienākumu apjoms; aicina Komisiju iesniegt tālejošu investīciju priekšlikumu, lai būtu iespējams izpildīt ES stratēģijas 2020. gadam mērķus un radīt darba vietas, veicināt izaugsmi un garantēt drošību Eiropas iedzīvotājiem; uzskata, ka šīs sistēmas elastībai būs ārkārtīgi liela nozīme un ka ES budžetam ir jāļauj mobilizēt alternatīvus finansējuma avotus (rezerves, projektu dotācijas u.c.);

10.

atgādina, ka daudzgadu finanšu shēmas regulas pieņemšanai ir vajadzīga Parlamenta piekrišana; aicina Komisiju veicināt to, ka bez vilcināšanās tiek pieņemts iestāžu nolīgums par Parlamenta lomu nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanā un apspriešanā;

11.

apņēmīgi mudina Komisiju 2011. gada jūnijā pēc tam, kad Parlaments būs pieņēmis savu nostāju par daudzgadu finanšu shēmu, iesniegt drosmīgus un novatoriskus priekšlikumus būtiskai pašu resursu sistēmas pārskatīšanai, lai izveidotu sistēmu, kurā nodokļu slogs uz ES iedzīvotājiem ir godīgs, skaidrs, pārredzams un neitrāls; pauž ciešu pārliecību, ka daudzgadu finanšu shēma ir cieši saistīta ar pašu resursu jautājumu un par abiem ir jālemj vienlaikus, balstoties uz atklātu iestāžu diskusiju, aktīvi iesaistot tajā arī dalībvalstu parlamentus, turklāt šo diskusiju nevar atlikt;

12.

uzsver, ka kohēzija ir viens no svarīgākajiem ES instrumentiem, reaģējot uz šo ekonomikas krīzi, jo tā veicina ieguldījumus reālajā ekonomikā; šajā sakarībā pauž gandarījumu par pirmo novērtējumu, kuru Komisija sagatavojusi, vērtējot to, kā atbilstīgi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam tiek īstenoti ar kohēzijas politiku saistītie pasākumi, un kurā ir uzsvērta šīs politikas būtiskā nozīme krīzes seku mazināšanā; uzsver kohēzijas politikas nepārprotamo saikni ar Eiropas 2020 trīs svarīgākajām prioritātēm, jo tā veicina viedas, ilgspējīgas un visaptverošas izaugsmes īstenošanu, vienlaikus veicinot arī harmonisku attīstību visos (kopskaitā 271) Savienības reģionos;

13.

norāda uz to, ka ir ieviests “Eiropas semestris”; uzskata, ka Parlamenta komitejām ir jābūt nozīmīgākai lomai, lai, izmantojot savu pieredzi, sagatavotu gada noslēguma ziņojumus par panākumiem svarīgu mērķu sasniegšanā, kam sekotu politisko grupu (kopīgās) rezolūcijas;

14.

pauž nožēlu par to, ka priekšlikumi Eiropas semestrim un pārvaldības pakete paredz tikai nelielu iespēju īstenot Eiropas Parlamenta demokrātisko pārbaudi, un uzsver, ka Parlaments noteikti jāiesaista abos procesos;

15.

aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un finanšu instrumentu tirgus direktīvas pārstrādāšanu; norāda, ka Eiropas Komisijai ir jāpatur prātā ieviešamo priekšlikumu iespējamā kumulatīvā ietekme, lai nodrošinātu, ka ar tiem tiek veicināta finanšu nozares stabilitāte, pārredzamība un pārskatatbildība, kā arī šīs nozares spēja kalpot reālajai ekonomikai un palīdzēt panākt izaugsmi un radīt darba vietas;

16.

aicina iesniegt likumdošanas iniciatīvu par krīzes atrisināšanu banku nozarē, kas jākoordinē ar konkurences politikas noteikumiem, lai nodrošinātu visaptverošu pamatu vadībai krīzes situācijās, aptverot gan privāto un valsts sektoru un vienlaikus aizsargājot nodokļu maksātājus; uzskata, ka, pārskatot regulu par kredītreitingu aģentūrām, ir jārisina problēma, kas saistīta ar konkurences trūkuma problēmu šajā nozarē, un aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar neseno Parlamenta prasību un izskatīt iespējas izveidot neatkarīgu Eiropas kredītreitinga aģentūru un reitingu veidošanā vairāk iesaistīt neatkarīgas valsts sektora iestādes;

17.

aicina Komisiju iesniegt visaptverošu rīcības plānu, kurā iekļauti uzdevumi un to izpildes grafiks, lai izveidotu interneta satura un pakalpojumu vienoto tirgu, panākot atvērtu un pārtikušu digitālu sabiedrību un pārvarot digitālo plaisu;

18.

uzsver, ka digitālā programma un ieguldījumi IKT jomā ir būtiski Eiropas ilgtermiņa konkurētspējai, un mudina dalībvalstis un Komisiju turpināt tirgus izvēršanu nākamās paaudzes tīkliem un to piekļuvei, izmantojot iekšējā sakaru tirgus pastāvīgu liberalizāciju, lai veicinātu inovāciju ES;

19.

apņēmīgi mudina Komisiju Astotās pamatprogrammas (APP) pārskatīšanā veicināt zināšanu un inovācijas iekļaušanu tajā un atgādina, ka ir svarīgi, lai Parlamentam būtu iespēja paust savas prioritātes pirms APP pieņemšanas 2012. gadā;

20.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus attiecībā uz inovāciju savienību, kas paredz pārskatīt valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai un inovāciju sistēmai un palielināt EIB un riska kapitāla lomu; atzīst, ka arī ar publisko iepirkumu ir iespējams ievērojami stimulēt inovāciju;

21.

mudina Komisiju samazināt birokrātiju pētniecības un attīstības programmām un palielināt inovatīvu uzņēmumu un projektu dalību tajās; uzskata, ka Komisijai jāturpina veicināt valsts un privātā sektora partnerības, lai Eiropā sekmētu pētniecību, attīstību un inovāciju;

22.

uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš jaunajām daudzgadu programmām pēc 2013. gada izglītības, kultūras, audiovizuālajā, jaunatnes, un pilsonības jomā, kuras paredzēts iesniegt 2011. gadā; uzskata, ka šo programmu ietvaros veiktajām darbībām un pasākumiem ir jāatbilst Eiropas pilsoņu vajadzībām un tām jānodrošina pietiekams un efektīvs budžeta finansējums; uzskata, ka iniciatīva “Jaunatne kustībā” uzsver šo programmu nozīmi;

23.

uzsver to, cik svarīga ir vadošā iniciatīva par efektīvu resursu izmantošanu un mudina Komisiju paātrināt darbu pie mērķtiecīga priekšlikuma izstrādes, lai sasniegtu saistošos mērķus un konkrētos standartus, kas noteikti ES stratēģijā 2020. gadam saistībā ar Eiropas politikas koordinācijas semestri; aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību aktiem, lai vēl vairāk samazinātu ES emisijas;

24.

uzskata, ka par prioritāti jānosaka spēkā esošo likumdošanas instrumentu, piemēram, Trešās enerģētikas paketes, pareiza un funkcionāla piemērošana, un pilnībā atbalsta stratēģiju laika posmam līdz 2050. gadam, viedos tīklus un piegādes drošuma iniciatīvas;

25.

uzsver, ka ekonomikas izaugsmes ilgtspējai energoapgādes drošība ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu piegādes nepārtrauktību, līgumu noteikumu ievērošanu un godīgu tirgus cenu un novērstu atkarību no pārāk maza ražotāju skaita;

26.

uzskata, ka paziņojumam par jauno rūpniecības politiku Eiropā vajadzētu sekot efektīviem pasākumiem, jo īpaši lai panāktu vēlamo pārorientēšanos uz zema oglekļa līmeņa un ilgtspējīgu ekonomiku un nodrošinātu, ka tiek sasniegts ES energoefektivitātes 20 % mērķis;

27.

uzsver, ka klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās tām ir būtiska prioritāte, kas palielinās arī Eiropas ražošanas un MVU konkurētspēju;

28.

atzinīgi vērtē galvenās prioritātes, kas saistās ar Baltās grāmatas publicēšanu, un mudina Komisiju ātrāk sagatavot Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamatnostādņu un tā modernizēto finansēšanas mehānismu pārskatīšanu atbilstīgi Eiropas 2020 stratēģijai un ES budžeta pārskatīšanai;

29.

jau no paša sākuma uzstāj, ka KLP reformas procesa rezultātā ir jāizveido spēcīga, taisnīga, patiesi vispārēja un daudzfunkcionāla politika, kas attaisno patērētāju un ražotāju cerības un nodrošina sabiedriskos labumus, jo īpaši nodrošinātību ar pārtiku, un garantē ES saimniecisko pastāvību pārtikas ražošanas jomā;

30.

atgādina, ka Parlaments 2010. gada 8. jūlija rezolūcijā par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada uzstāja, ka līdzekļi, kas KLP ir piešķirti 2013. budžeta gadā, nākamajā finanšu plānošanas periodā ir jāsaglabā vismaz tajā pašā līmenī;

31.

pieprasa, lai lauksaimniecības preču imports ES no trešām valstīm tiktu atļauts tikai tad, ja šīs preces ir ražotas atbilstīgi Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības, dzīvnieku labpturības un vides aizsardzības standartiem un obligātajiem sociālajiem standartiem; uzstāj, ka divpusēju vai daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu noslēgšana nedrīkst kaitēt ES lauksaimniecības produktu ražotājiem;

32.

mudina Komisiju, ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumā par cukura tirgus reformu konstatēto, pārskatīt savas ietekmes novērtējuma procedūras, lai nodrošinātu, ka visu novērtējumu sagatavošanā tiek izmantota vislabākā un jaunākā informācija, jo šiem novērtējumiem būs izšķiroša nozīme, vērtējot, kā turpmākie divpusējie tirdzniecības nolīgumi ietekmēs ES ekonomikas galvenās nozares;

33.

atzinīgi vērtē gaidāmos Komisijas priekšlikumus integrētās jūrniecības politikas īstenošanai, piemēram, priekšlikumu par jūras teritoriālās plānošanas sistēmu, paziņojumu par piekrastes reģionu un jūrniecības nozaru ilgtspējīgu attīstību, kā arī paziņojumu par kuģošanas uzraudzības integrāciju; tomēr uzsver, ka finansējums IJP īstenošanai ir jāgarantē Kopienas budžetā, veicot proporcionālus ieguldījumus no visām tām nozarēm, kuras šī politika ietekmē;

34.

uzskata, ka visaptverošas izaugsmes pamatā var būt vienīgi vienlīdzīga attieksme pret visiem strādājošajiem darba vietā un līdzvērtīgi konkurences apstākļi visiem uzņēmumiem; uzskata, ka Komisijas darba programmā vajadzētu iekļaut priekšlikumus, lai nodrošinātu šo principu ievērošanu, un uzstāj uz to, ka likumdošanas priekšlikumā par darba ņēmēju direktīvas piemērošanu, kā paredz paziņojums par vienotā tirgus aktu, ir jāprecizē sociālo pamattiesību ievērošana;

35.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par darba ņēmēju līdzdalību uzņēmuma peļņas sadalē;

36.

aicina Komisiju savos ziņojumos “Jaunas prasmes un darbavietas” un “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību” ņemt vērā raksturīgās grūtības, ar kurām saskaras sievietes, un jo īpaši veicināt vienlīdzību darba vietā kā līdzekli nabadzības mazināšanai un mudināt sievietes kļūt par uzņēmējām, īstenojot pasākumus labākās prakses izplatīšanai;

37.

pauž ciešu pārliecību, ka darba samaksas atšķirības starp dzimumiem novēršana vēl aizvien ir ļoti grūts uzdevums, un atkārtoti pauž pieprasījumu, ko EP izteica Komisijai 2008. gada rezolūcijā, — iesniegt Parlamentam likumdošanas priekšlikumu par to, kā pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, lai piemērotu principu par vienādu atalgojumu sievietēm un vīriešiem, ņemot vērā šīs EP 2008. gada rezolūcijas pielikumā ietvertos ieteikumus;

38.

aicina Komisiju pievērst uzmanību sociālo partneru viedokļiem pensiju jomā un nodrošināt, ka baltā grāmata atspoguļo gan darba devēju, gan darbinieku cerības, tostarp pirmā pīlāra nostiprināšanu;

39.

atzinīgi vērtē Eiropas nodarbinātības dienestu (EURES) darbavietu portāla informācijas izklāsta reformēšanu un to, ka konsultācijas par darbavietām ir padarītas pieejamākas gados jauniem strādājošiem, bet pauž nožēlu, ka šā priekšlikuma iesniegšana atlikta līdz 2012. gadam, jo jauniešiem tās nepieciešamas jau pašreiz;

40.

aicina paaugstināt efektivitāti un uzlabot rezultātus divās galvenajās ES apmācības aģentūrās — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrā (CEDEFOP) un Eiropas Izglītības fondā (EIF);

41.

pauž lielu atbalstu lielākai tirgus integrācijai, kas orientēta uz profesora M. Monti atklāto pastāvošo plaisu pārvarēšanu un Eiropas iedzīvotāju, strādājošo, mazo uzņēmēju un patērētāju uzticības veicināšanu; uzskata, ka Vienotā tirgus akta publicēšana ir vērtējama pozitīvi, taču priekšlikumiem ir jābūt tālejošākiem un konkrētākiem; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt precīzas prioritātes un likumdošanas priekšlikumus;

42.

aicina modernizēt ES publiskā iepirkuma sistēmu, saskaņojot direktīvas ar vienošanos par valdību publisko iepirkumu, un aicina noteikt precīzāku grafiku nākamajam gadam;

43.

aicina Komisiju nodrošināt saskanīgu pieeju attiecībā uz tiesību aktu par Eiropas līgumtiesībām un direktīvu par patērētāju tiesībām; uzskata, ka ir būtiski svarīgi izveidot precīzu Komisijas politisko stratēģiju, lai integrētā veidā kā prioritāti jau 2011. gadā un nevis 2014. gadā, kā pašreiz ierosināts risinātu patērētāju aizsardzības problēmas;

44.

atbalsta Komplekso ceļojumu direktīvas pārstrādāšanu un Vispārējās produktu drošības direktīvas pārskatīšanu, koncentrējoties uz tirgus uzraudzību;

45.

uzsver, ka nepieciešams iedarbīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz produktu drošumu ES; atbalsta Vispārējo produktu drošības direktīvas pārskatīšanu un uzskata, ka ir jānosaka precīzāks grafiks atbilstīgi jaunā tiesiskā regulējuma pārskatīšanai; aicina Komisiju pārskatīt CE marķējuma sistēmu, lai nodrošinātu, ka patērētāji CE marķējumu var uzskatīt par preču drošuma garantiju;

46.

uzsver, ka pilsoniskās iniciatīvas var būtiski veicināt vienotā tirgus atveseļošanos; pauž atbalstu Komisijas veiktajiem pasākumiem civiltiesību jomā, aicinot padarīt civiltiesību instrumentus vieglāk izmantojamus elektroniski;

47.

aicina beidzot atrisināt problēmas, kas saistītas ar Eiropas patenta izveidi, un aicina Komisiju vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu ciešākai sadarbībai;

48.

pauž dziļu nožēlu par to, ka nav likumdošanas iniciatīvas par kabotāžu, pauž nožēlu arī par to, ka tiesību aktu par piekļuvi dzelzceļa tirgum, tostarp iekšzemes pasažieru tirgus atvēršana, īstenošana ir atlikta uz 2012. gadu; atkārtoti pauž Parlamenta stingro pārliecību, ka Eiropā ir jāsaglabā un jāpilnveido vispusīga pasažieru tiesību politika;

49.

ir ļoti nobažījies, ka nav konkrētu priekšlikumu par pamattiesībām vai horizontālas pretdiskriminācijas direktīvas un ka jautājums par diskriminācijas novēršanu nav pat pieminēts; aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai pretdiskriminācijas direktīvu atbloķētu;

50.

aicina iesniegt priekšlikumu paziņojumam par lielāku ES iekšējo solidaritāti patvēruma jomā, taču, paturot prātā, ka Savienībai līdz 2012. gadam būtu vajadzīga kopīga patvēruma piešķiršanas politika, pauž nožēlu par to, ka nav tiesību aktu priekšlikumu par patvērumu;

51.

aicina izstrādāt priekšlikumus migrācijas jomā; atgādina, ka ierosinātās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas pareiza darbība būs atkarīga no informācijas sistēmu VIS un SIS II panākumiem, kaut gan SIS II vēl pilnībā nedarbojas;

52.

uzsver, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nepieciešama tālejoša pamattiesību politika un ka šīs Hartā paredzētās pamattiesības ir jāīsteno pēc iespējas efektīvāk; aicina Komisiju nodrošināt visu likumdošanas iniciatīvu atbilstību pamattiesībām, kā arī garantēt, ka dalībvalstis, īstenojot Savienības tiesību aktus, ievēro Hartu; aicina palielināt iespējas uzraudzīt Pamattiesību hartas pārkāpumus un pārkāpumu gadījumā uzsākt līgumos paredzētās procedūras;

53.

uzsver, ka cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību ir pilnībā jāievēro ES iedzīvotāju tiesības un brīvības un ka datu aizsardzība un tiesības uz tiesisko aizsardzību ir būtiski faktori uzticamas un efektīvas drošības politikas izveidē; uzskata, ka, ņemot vērā noziegumu skaita pieaugumu, ir jāizstrādā vairāki Kopienas plāni organizētās noziedzības apkarošanai un kiberdrošības palielināšanai;

54.

atzinīgi vērtē priekšlikumu par nozieguma upuru tiesībām un, galvenais, par tiesībām uz juridisko atbalstu un juridisko palīdzību, tomēr pauž nožēlu, ka tas ir vienīgais paredzētais pasākums; aicina noteikt precīzu grafiku atlikušo procesuālo tiesību “ceļa kartes” pasākumu īstenošanai;

55.

atzinīgi vērtē to, ka 2011. gadā tiks izveidota jauna un visaptveroša sistēma personas datu aizsardzībai ES; uzsver, ka Parlaments rūpīgi izskatīs visus priekšlikumus šajā jomā, tostarp ES pasažieru datu reģistra un ES teroristu finansēšanas izsekošanas programmas iniciatīvas, lai panāktu, ka tās atbilst pamattiesībām;

56.

atzinīgi vērtē priekšlikumus civiltiesību jomā, taču aicina Komisiju, lai nodrošinātu vienotus standartus ES iedzīvotājiem visās dalībvalstīs, apsvērt iespēju paātrināt acquis pārskatīšanu civiltiesību un krimināltiesību jomā un ziņot par to Parlamentam;

57.

atbalsta iniciatīvas par darba un ģimenes dzīves apvienošanu, ar kurām paredz citu starpā pieņemt noteikumus par minimālo bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu un veicināt elastīga darba režīma nodrošināšanu abiem vecākiem, kā arī palīdzēt aprūpētājiem apvienot algotu darbu ar aprūpes pienākumiem;

58.

pauž nožēlu, ka Komisija kavējas izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem Lisabonas līgumam pielāgotu pašreizējo acquis par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietu izmeklēšanā un izskatīšanā, kas ir brīvību, tieslietu un iekšlietu jomas prioritāte;

59.

uzskata, ka pēc Lisabonas līguma pieņemšanas ir nepieciešams pārskatīt tiesisko regulējumu un pauž nožēlu, ka šo pārskatīšanu ir ierosināts veikt tikai 2012.–2013. gadā; uzstāj, ka visām tieslietu un iekšlietu (TI) aģentūrām ir jābūt efektīvām un — pats galvenais — pārskatatbildīgām;

60.

uzsver, ka cilvēktiesību veicināšana visā pasaulē ir nozīmīgs Eiropas Savienības mērķis globālā mērogā un ka labākas tirdzniecības attiecības un lielāka attīstības palīdzība var sekmēt progresu šajā jomā;

61.

aicina Komisiju nezaudēt paplašināšanās procesa dinamiku;

62.

uzsver, ka jaunas iniciatīvas būtu nepieciešamas šādās jomās:

63.

uzskata, ka, lai ES efektīvi izplatītu savas vērtības un principus un veicinātu politisko stabilitāti un ekonomisko attīstību savā apkaimē, ES ir jāatbalsta jaunās demokrātijas visā Eiropā un jāstiprina attiecības ar austrumu partneriem; aicina Komisiju pabeigt Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanu, lai nodrošinātu politikas mērķu un finanšu instrumentu labāku saskaņotību; uzskata, ka ES kaimiņattiecībās būtu jāpastiprina cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanas nosacījumi;

64.

aicina Komisiju lielāku prioritāti piešķirt tam, lai visas Āfrikas valstis būtu nodrošinātas ar pārtiku; uzsver nepieciešamību nostiprināt ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari Āfrikā; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt mazturīgajiem Āfrikas iedzīvotājiem plašāku piekļuvi kredītiem un finanšu pakalpojumiem; mudina Komisiju veicināt pasākumus, kas sekmētu savstarpējo tirdzniecību Āfrikas kontinentā, tostarp uzlabotas atbalsta paketes reģionālajām ekonomiskajām komitejām un infrastruktūras uzlabošanu visā Āfrikas kontinentā;

65.

aicina Komisiju līdz 2015. gadam ik gadu iesniegt ziņojumu par ES paveikto Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā un ieviest pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka dalībvalstis pilda savas saistības 0,7 % no NKI piešķirt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP), kā arī aicina uzraudzīt šo saistību izpildi;

66.

uzsver, ka ņemot vērā notiekošās sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), uzmanība no jauna jāpievērš attīstības aspektam;

67.

aicina Komisiju aktīvi veicināt vērā ņemama progresa panākšanu pašreiz notiekošajās PTO sarunās, lai pēc iespējas ātrāku varētu noslēgt Dohas sarunu kārtu; uzstāj uz to, ka ir svarīgi nostiprināt esošos un slēgt jaunus divpusējos un reģionālos brīvās tirdzniecības nolīgumus, taču tie ir jāuzskata par papildu stratēģiju, nevis alternatīvu daudzpusējai sistēmai;

68.

atgādina, ka daudzpusība jāsaglabā kā ES svarīgākā prioritāte, un prasa notiekošajās un jaunajās tirdzniecības sarunās ievērot principu par īpašu un diferencētu attieksmi pret jaunattīstības valstīm; ir stingri pārliecināts, ka nepieciešama efektīva un pārveidota daudzpusēja tirdzniecības sistēma, lai izveidotu līdzsvarotāku un taisnīgāku ekonomisku sistēmu kā daļu no jaunas globālas pārvaldības, kas kalpotu attīstībai un nabadzības izskaušanai;

69.

uzsver, ka importētās preces jālaiž ES tirgū tikai tad, ja tās atbilst ES patērētāju aizsardzības noteikumiem; uzskata, ka starptautiskās sarunās Komisijai vajadzētu uzstāt uz to, lai mūsu tirdzniecības partneri ievēro Eiropas vides aizsardzības, sociālos un darba standartus;

70.

prasa ES parakstāmajos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos iekļaut uzņēmumu sociālās atbildības (USA) klauzulu; uzskata, ka tajā ir jāiekļauj korporāciju informācijas sniegšana un pārredzamība, kā arī uzņēmumu un uzņēmumu grupu pienākums rīkoties ar pienācīgu rūpību, ir paredzētas pārbaudes, ja USA saistību pārkāpumi apstiprinājušies, un labāka tiesu pieejamība uzņēmumu rīcības upuriem;

71.

prasa Komisijai nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu par jauno ASV “konflikta zonu izrakteņu” likumu, lai palielinātu pārredzamību un labu pārvaldību jaunattīstības valstu ieguves rūpniecības nozarē; aicina Komisiju pastiprināt cīņu pret korupciju valstīs, kurās netiek ievērotas cilvēktiesības un labas pārvaldības principi;

72.

aicina Komisiju bez kavēšanās iesniegt priekšlikumus par OLAF regulu grozīšanu;

73.

uzsver, ka Komisijai vajadzētu atklātāk veicināt pozitīvu attieksmi pret valdību pārvaldības deklarācijām (VPD), ko parakstījuši finanšu ministri; uzsver, ka Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis veidot VPD; aicina izveidot visaptverošu un viegli lietojamu datubāzi;

74.

tādēļ prasa veikt sistemātisku, regulāru un neatkarīgu novērtējumu ES programmām gan iekšpolitikā, gan attīstības palīdzībā, lai nodrošinātu, ka tās sasniedz vēlamos rezultātus un tas tiek darīts lietderīgā veidā, lai:

75.

pauž ciešu pārliecību, ka, lai mazinātu iedzīvotāju neticību ES darbībām, jo īpaši svarīga ir pareiza un savlaicīga Eiropas direktīvu transponēšana un piemērošana; uzskata, ka tam ir vajadzīga efektīva Komisijas un dalībvalstu sadarbība;

76.

mudina vienkāršot ES tiesību aktus un uzsver, ka ietekmes novērtējumi pirms to pieņemšanas ir jāveic objektīvi un efektīvi, ņemot vērā nepieciešamību tos vēlāk piemērot; pauž ciešu atbalstu Komisijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar lietpratīgā regulējuma projektu;

77.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ietekmes novērtējumos pievērsīs vairāk uzmanības konkurētspējas aspektiem, un uzsver, ka liela nozīme ir savstarpēji saistīto tiesību aktu kumulatīvās ietekmes uz konkurētspēju novērtēšanai (“piemērotības pārbaudēm”);

78.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem;