12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/142


Ceturtdiena, 2010. gada 17. jūnijs
Kongo Demokrātiskā Republika - Floribert Chebeya Bahizire lieta

P7_TA(2010)0244

Eiropas Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūcija par Kongo Demokrātisko Republiku – Floribert Chebeya Bahizire lieta

2011/C 236 E/25

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kongo Demokrātisko Republiku,

ņemot vērā 2000. gada jūnijā parakstīto Kotonū Partnerattiecību nolīgumu,

ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2007. gada 22. novembra rezolūciju par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, jo īpaši tās austrumu daļā, un šās situācijas ietekmi uz reģionu,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 24. oktobra Rezolūciju Nr. 60/1 par 2005. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem, jo īpaši tās 138. līdz 140. punktu par pienākumu aizsargāt iedzīvotājus,

ņemot vērā 2010. gada 3. jūnija paziņojumu par nežēlīgo Floribert Chebeya Bahizire noslepkavošanu, ko Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton vārdā sniedza preses sekretārs,

ņemot vērā ES 2004. gada pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību, kā arī vietējo stratēģiju pamatnostādņu īstenošanai Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), kuru 2010. gada 20. martā pieņēma misijas vadītāji,

ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1856(2008) par ANO misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC) mandātu,

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.

tā kā cilvēktiesību organizācijas La Voix des Sans Voix (VSV) izpilddirektors Floribert Chebeya Bahizire2010. gada 2. jūnijā Kinšasā tika atrasts miris savā automašīnā pēc tam, kad viņu bija izsaukusi policija;

B.

tā ka saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu paziņojumiem otrdien, 2010. gada 1. jūnija pēcpusdienā, Floribert Chebeya Bahizire saņēma telefona zvanu no centrālā policijas iecirkņa ar uzaicinājumu ierasties policijā un tikties ar KDR policijas priekšnieku ģenerālinspektoru John Numbi Banza Tambo; tā kā pēc ierašanās policijas iecirknī F. Chebeya Bahizire neizdevās satikt ģenerālinspektoru un viņš nosūtīja ģimenei īsziņu, ka atgriežas pilsētā;

C.

tā kā Floribert Chebeya Bahizire kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem KDR darbojās demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības jomā — tostarp saistībā ar tādiem jautājumiem kā korupcija militārajā jomā, saikne starp bruņotajiem grupējumiem un ārvalstu politiskajiem spēkiem, atbalsts konstitūcijai, nelikumīga apcietināšana, patvaļīga aizturēšana un apstākļu uzlabošana cietumos —, un par viņa veikumu gan tautieši, gan starptautiskā sabiedrība pauda viņam cieņu un apbrīnu;

D.

tā kā F. Chebeya Bahizire šoferis Fidele Bazana Edadi joprojām nav atrodams;

E.

tā kā F. Chebeya Bahizire ģimenei nav dota atļauja apskatīt mirušo un ir pretrunīgi paziņojumi par to, kādā stāvoklī mirušais tika atrasts;

F.

tā kā pēc ANO īpašā referenta jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi Philip Alston teiktā noprotams, ka “saistībā ar slepkavību ir nopietnas aizdomas par oficiālu personu atbildību”;

G.

tā kā ģenerālinspektora John Numbi Tambo darbība tika apturēta līdz turpmākam rīkojumam un tā kā trīs citi policijas virsnieki arī tika aizturēti saistībā ar slepkavību; tā kā policijas priekšnieka vietnieks pulkvedis Daniel Mukalayi, kā ziņots, ir atzinis savu vainu Floribert Chebeya Bahizire slepkavībā, pildot sava priekšnieka ģenerāļa John Numbi Tambo pavēli;

H.

tā kā F. Chebeya Bahizire vairākkārt ziņojis organizācijai Amnesty International par to, ka viņam ir sekots un ka viņu uzrauga drošības dienesti;

I.

tā kā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve Catherine Ashton, ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon, ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay, ANO īpašais referents jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi Philip Alston un ANO Miera uzturēšanas spēku KDR vadītājs Alan Dos ir izplatījuši paziņojumus, kuros nosodīta Floribert Chebeya Bahizire noslepkavošana un pieprasīta neatkarīga izmeklēšana;

J.

tā kā nogalināšana turpina aizvien pieaugošo iebiedēšanas un aizskaršanas tendenci attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, politiskās opozīcijas pārstāvjiem, upuriem un lieciniekiem KDR; tā kā vairāki žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti ir noslepkavoti aizdomīgos apstākļos KDR pēdējo piecu gadu laikā;

K.

tā kā daudzas NVO ir novērojušas cilvēktiesību aizstāvju pieaugošu apspiešanu KDR pēdējā gada laikā, tostarp nelikumīgu aizturēšanu, vajāšanu, draudus pa telefonu un atkārtotu izsaukšanu uz izlūkdienestu birojiem;

L.

tā kā cilvēktiesību aizstāvja Pascal Kabungulu Kibembi slepkavības izmeklēšanu 2005. gadā, žurnālistu, tostarp Franck Ngycke Kangundu un viņa sievas Hélène Mpaka, slepkavības izmeklēšanu 2005. gada novembrī, Serge Maheshe — 2007. gada jūnijā un Didace Namujimbo — 2008. gada novembrī vadīja Kongo militārās iestādes, un šajā procesā tika pieļauti nopietni pārkāpumi;

M.

tā kā attiecībā uz Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) 2008. gada aprīļa lēmumu par Bosco Ntaganda apcietināšanu par kara noziegumiem, tostarp bērnu iesaistīšanu par kareivjiem bruņotos formējumos, KDR kā Romas statūtu parakstītājvalsts pārkāpj juridiskās saistības sadarboties ar SKT, cita starpā notvert personas, par kuru apcietināšanu ir izdots lēmums; tā kā KDR, gluži otrādi, ir izvirzījusi Bosco Ntaganda augstā amatā Kongo armijā, tādējādi pastiprinot iespaidu par cilvēktiesību pārkāpumu nesodāmību un sekmējot šādu noziegumu skaita palielināšanos;

N.

tā kā atsevišķās KDR daļās gadiem ilgi ir valdījis pilsoņu karš, kas bijis par iemeslu masveida slepkavībām, masveida izvarošanām un plašai bērnu iesaistīšanai par kareivjiem bruņotos formējumos;

O.

tā kā masveida slepkavības, jo īpaši tās, ko pastrādājis sākotnēji Ugandā izveidotais paramilitārais grupējums “Tā Kunga pretošanās armija” (LRA), pašlaik skar visas valstis, kas robežojas ar KDR;

P.

tā kā šāda veida civiliedzīvotāju vajāšana skar arī NVO personālu un tādēļ humānās palīdzības apjoms KDR ir samazinājies;

Q.

tā kā drīz gaidāma KDR neatkarības 50. gadadienas atzīmēšana un tā kā šīs valsts attīstībā cilvēktiesībām un demokrātijai ir izšķirīga nozīme,

1.

stingri nosoda Floribert Chebeya Bahizire noslepkavošanu un faktu, ka Chebeya Bahizire šoferis Fidèle Bazana Edadi ir pazudis bez vēsts; pauž atbalstu viņu ģimenēm;

2.

prasa izveidot izmeklēšanas komisiju, kas neatkarīgi, ticami un caurskatāmi izmeklētu Chebeya Bahizire nāves apstākļus un F. Bazana Edadi atrašanās vietu, un veikt pasākumus, kuri nodrošinātu aizsardzību abu vīriešu ģimenēm;

3.

pieprasa saskaņā ar Kongo tiesību aktiem un starptautiskajām cilvēktiesību aizsardzības normām identificēt, saukt pie tiesas un sodīt vainīgos;

4.

atzinīgi vērtē faktu, ka iestādes apmierināja Chebeya Bahizire ģimenes pieprasījumu veikt neatkarīgu autopsiju, nāves cēloņa konstatēšanai pieaicinot holandiešu klīniskās tiesu medicīnas speciālistu grupu Dr. Franklin Van de Groot vadībā;

5.

pauž dziļas bažas par cilvēktiesību aizstāvju stāvokļa vispārējo pasliktināšanos KDR; aicina KDR iestādes pilnībā ievērot ANO Ģenerālās asamblejas 1998. gadā pieņemto Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem un kā cilvēktiesību aizstāvju tiesību aizsardzības pasākumus īstenot ieteikumus, kas izriet no ANO 2009. gadā veiktās vispārējās regulārās pārskatīšanas; uzsver, ka valsts demokratizācijai būtiski ir sodīt personas, kas vainīgas cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu slepkavošanā pēdējos gados;

6.

nosoda cilvēktiesību aktīvistu, žurnālistu, politiskās opozīcijas pārstāvju, upuru un liecinieku apspiešanu, kas joprojām notiek KDR; aicina dalībvalstis gādāt, lai šīs personas saņemtu vajadzīgo aizsardzību, un ar šādu mērķi sniegt tām attiecīgu tehnisku un loģistisku atbalstu saskaņā ar pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību;

7.

nosoda LRA un citu KDR bruņoto grupējumu veiktās zvērības;

8.

uzsver, ka nepieciešams vērsties pret korupciju un saukt pie atbildības cilvēktiesību pārkāpumos vainojamās personas Kongo bruņotajos spēkos un policijas spēkos, un uzsver ANO misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC) izšķirīgo nozīmi šī mērķa panākšanā, kopīgi plānojot un īstenojot operācijas un attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem izveidojot atbilstīgus atbildības mehānismus; jo īpaši aicina KDR pildīt starptautiskās juridiskās saistības, arestēt Bosco Ntaganda un nogādāt viņu SKT;

9.

aicina visas puses aktivizēt cīņu pret nesodāmību un aizsargāt tiesiskumu; aicina KDR valdību nodrošināt, lai cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos vainīgās personas tiktu sauktu pie atbildības un lai notiktu pilnvērtīga sadarbība ar SKT;

10.

uzsver, ka ES un KDR ir parakstījušas Kotonū nolīgumu, kurā tieši norādīti visu pušu pienākumi attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu; aicina šiem jautājumiem īpašu vērību pievērst saistībā ar nolīguma izvērtēšanu;

11.

aicina KDR valdību, atzīmējot valsts neatkarības 50. gadadienu, nelokāmi apņemties veicināt tādu politisko praksi, kas būtu vērsta uz cilvēktiesību aizstāvēšanu un tiesiskuma stiprināšanu;

12.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Āfrikas Savienības iestādēm, ANO ģenerālsekretāram, ANO Drošības padomei, ANO Cilvēktiesību padomei un Lielo ezeru reģiona valstu parlamentiem un valdībām.