12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/125

A.

tā kā pirmā dzelzceļa tiesību aktu pakete, kuru pieņēma 2001. gadā un kura ietver trīs direktīvas par Kopienas dzelzceļa attīstību, par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu, kā arī par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu, par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju, bija paredzēta, lai atdzīvinātu dzelzceļa nozari, kļūstot par pirmo pasākumu, kas palīdz izveidot integrētu Eiropas dzelzceļa telpu un nodrošināt pienācīgu finansēšanas modeli tās realizēšanai;

B.

tā kā pirmās dzelzceļa tiesību aktu paketes direktīvas bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2003. gada 15. martam, bet pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm par nepareizu vai nepilnīgu pirmās dzelzceļa tiesību aktu paketes īstenošanu Komisija sāka tikai 2008. gada jūnijā;

C.

tā kā saskaņā ar Komisijas otro ziņojumu par dzelzceļa transporta tirgus attīstības pārraudzību dzelzceļa nozīme pārvadājumu jomā nav pieaugusi, bet tikai palikusi nemainīgi zemā 2002. gada līmenī — aptuveni 10 % dzelzceļa kravas pārvadājumu tirgū un mazāk nekā 7 % pasažieru pārvadājumu tirgū,

1.

pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa dalībvalstu, proti, 22 dalībvalsts, nav pienācīgi īstenojušas pirmajā dzelzceļa paketē iekļautās trīs direktīvas; uzskata, ka tas kopumā ir iemesls tam, ka dzelzceļa pārvadājumu joma nav attīstījusies pietiekami, lai iegūtu lielāku tirgus daļu pārvadājumu nozarē;

2.

atgādina, ka Parlaments jau 2007. gada 12. jūlija rezolūcijā uzsvēra, ka pirmās dzelzceļa tiesību aktu paketes pilnīgai īstenošanai ir visaugstākā prioritāte; tāpēc pauž lielu neapmierinātību par to, ka šo prioritāti nav ievērojusi lielākā daļa dalībvalstu, tostarp Austrija, Belģija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Ungārija, Īrija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Latvija, Polija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Slovēnija un Slovākija;

3.

pauž nožēlu par to, ka Komisija piecus gadus nav rīkojusies, lai šo situāciju izbeigtu, un vēstules ar oficiālu paziņojumu tā nosūtījusi tikai 2008. gada jūnijā, bet pamatotus atzinumus par pirmās dzelzceļa tiesību aktu paketes nepareizu vai nepilnīgu īstenošanu — 2009. gada oktobrī; pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija nav pietiekami mērķtiecīgi pārraudzījusi dzelzceļa sistēmas finansēšanas pamatprincipus; tāpēc mudina Komisiju nekavējoties sākt tiesvedību pret 22 dalībvalstīm, kuras nav īstenojušas pirmo dzelzceļa nozares tiesību aktu paketi;

4.

mudina minētās 22 dalībvalstis nekavējoties sākt ievērot Eiropas tiesību aktus; ir pārliecināts, ka šīs dalībvalstis, joprojām neīstenojot pirmās dzelzceļa paketes direktīvas, traucē taisnīgu konkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū;

5.

pieprasa Komisijai publiskot konkrētu informāciju par tiem elementiem, kas katrā dalībvalstī nav pilnībā īstenoti, jo sevišķi saistībā ar nepietiekamu neatkarīgas regulatīvas iestādes izveidi un noteikumu neīstenošanu attiecībā uz maksas noteikšanu par piekļuvi dzelzceļiem; turklāt aicina Komisiju informēt Parlamentu par Komisijas un dalībvalstu atšķirīgo juridisko interpretāciju attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību (Direktīvas 2001/14/EK 4. panta 2. punkts un 14. panta 2. punkts);

6.

uzsver, ka infrastruktūras pārvaldītājam ir jābūt pietiekami neatkarīgam, jo tam saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK ir būtiska loma, lai visiem pieteikumu iesniedzējiem nodrošinātu taisnīgu piekļuvi infrastruktūras jaudai, izmantojot dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju;

7.

uzskata, ka infrastruktūras pārvaldītāja neatkarība ir priekšnosacījums, lai pret visiem pārvadātājiem attiektos taisnīgi, pārredzami un nediskriminējoši; kā īpašu uztraucošu faktu uzsver to, ka nav nodrošināts pietiekami daudz praktisku un juridisku aizsardzības līdzekļu, lai garantētu infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību, it īpaši gadījumos, kad šie pārvaldītāji ietilpst dzelzceļa kontrolakciju sabiedrībā, kas nodarbojas arī ar dzelzceļa pārvadājumiem;

8.

pieprasa, lai dalībvalstis, kas šo noteikumu neievēro, skaidri nošķirtu svarīgo uzdevumu saistībā ar jaudas sadalīšanu valsts dzelzceļa tīklā no jebkura tirgū pārstāvēta dzelzceļa pārvadātāja, izmantojot visus nepieciešamos tiesiskos un iedarbīgos pasākumus, jo šāds neatkarības trūkums varētu traucēt infrastruktūras pārvaldītājam uzņemties īstas saistības infrastruktūras izmantošanā;

9.

pauž bažas par to, ka regulatīvajām iestādēm nav piešķirtas pietiekamas pilnvaras un resursi un ka šīs nepilnības izraisa konkurences problēmu uzraudzības trūkumu attiecīgo valstu tirgos;

10.

prasa Komisijai informēt Parlamentu par to, kuras regulatīvo iestāžu pilnvaras dalībvalstīm ir jāpastiprina, lai garantētu šīm iestādēm reālas pilnvaras uzraudzīt savus attiecīgos dzelzceļa pārvadājumu tirgus;

11.

uzskata — tas, ka dalībvalstīs nav izveidotas patiesi neatkarīgas regulatīvas iestādes, ir nopietns traucēklis pirmās dzelzceļa tiesību aktu paketes pienācīgai īstenošanai;

12.

atgādina, ka pirmajā dzelzceļa tiesību aktu paketē iekļāva īpašus noteikumus attiecībā uz infrastruktūras finansēšanu un dzelzceļa parāda dzēšanu (Direktīvas 2001/12/EK 9. pants);

13.

pauž nožēlu, ka ieguldījumu līmenis dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošanā un uzturēšanā daudzās dalībvalstīs joprojām ir nepietiekams un vairākās no tām pasliktinās esošās infrastruktūras kvalitāte; prasa, lai dalībvalstis piesaista vajadzīgos līdzekļus, kas nodrošinātu jaunu dzelzceļa pārvadājumu projektu īstenošanu un pašreizējās infrastruktūras pienācīgu uzturēšanu;

14.

norāda, ka infrastruktūras pārvaldītāju neatkarība un regulatīvajām iestādēm garantētas pilnvaras un resursi ir priekšnosacījumi, lai maksas iekasēšana par piekļuvi dzelzceļiem notiktu pienācīgi; atgādina, ka šīs maksas par infrastruktūras lietošanu jāaprēķina taisnīgi, pārredzami un konsekventi un šim procesam jābūt dzelzceļa uzņēmumiem pietiekami pārredzamam;

15.

pauž bažas par to, ka noteikumi par infrastruktūras lietošanas maksu tiek īstenoti nepietiekami, un jo īpaši par to, ka nav izveidotas uz darbības rezultātiem pamatotas sistēmas, ar kuru palīdzību varētu uzlabot dzelzceļu tīkla un tarifu sistēmu darbību, ņemot vērā dzelzceļa pakalpojumu tiešās izmaksas, kā arī par to, ka infrastruktūras pārvaldītājs infrastruktūras lietošanas maksu nenosaka neatkarīgi;

16.

pauž nožēlu, ka šo noteikumu neīstenošanas dēļ infrastruktūras maksas, šķiet, nav tieši saistītas ar vilcienu pakalpojumu izmaksām un ka dzelzceļa pārvadājumu tirgus varētu nebūt spējīgs izturēt augstās maksas; norāda, ka infrastruktūras lietošanas augstās maksas var traucēt jaunu pārvadātāju ienākšanu tirgū un ka Komisija no pārvadātājiem ir saņēmusi vairākas sūdzības par piekļuvi stacijām un dzelzceļa pakalpojumiem;

17.

uzskata, ka principi maksas iekasēšanai par sliežu ceļu vai autoceļu pieejamību, kurus piemēro dzelzceļa un autoceļu pārvadājumiem, būtu jāsaskaņo, lai izveidotu pamatu reālistiskiem dažādu pārvadājumu veidu konkurences noteikumiem; uzsver, ka šādi līdzvērtīgi konkurences apstākļi dotu iespēju padarīt ES transporta sistēmu ilgtspējīgāku un efektīvāku un palielinātu dzelzceļa konkurētspēju saistībā ar vides apsvērumiem;

18.

uzsver, ka pirmās dzelzceļa tiesību aktu paketes pareiza un pilnīga īstenošana ir pamatnosacījums, lai izveidotu Eiropas dzelzceļa tīklu, un ka Eiropas Komisijas augstākajai prioritātei ir jābūt šīs paketes īstenošanai, izmantojot visas tās rīcībā esošās juridiskās procedūras;

19.

mudina Komisiju ierosināt pirmās dzelzceļa tiesību aktu paketes pārskatīšanu līdz 2010. gada septembrim; pieprasa, lai Komisija, pārskatot tiesību aktu paketi, vispirms risinātu problēmas saistībā ar infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību un regulatīvo iestāžu resursu un pilnvaru trūkumu un ierosinātu atbilstošus principus maksas iekasēšanai par infrastruktūras pieejamību, kuri sekmētu valsts un privātos ieguldījumus dzelzceļa nozarē;

20.

uzskata, ka dzelzceļa transporta nozares tirgu sekmīga atvēršanas ir atkarīga no pirmajā dzelzceļa tiesību aktu paketē paredzēto noteikumu pilnīgas īstenošanas; turpmākai dzelzceļa tirgus liberalizācijai nebūtu jāpazemina dzelzceļa transporta pakalpojumu kvalitāte un būtu jāaizsargā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības; līdz pilnīgai tirgu atvēršanai būtu jāpiemēro savstarpīguma princips;

21.

aicina Komisiju pirmās dzelzceļa tiesību aktu paketes pārskatīšanas laikā vai ne vēlāk kā līdz 2010. gada beigām rīkoties saistībā ar rezolūcijas 3., 5., 10. un 16. punktā minētajām prasībām vai sniegt informāciju par to izpildi;

22.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.