12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/33

A.

tā kā internets ir izšķiroši nozīmīgs globālās saziņas līdzeklis, kuram ir milzīga ietekme uz sabiedrību kopumā;

B.

tā kā interneta pārvaldības jautājumi ir saistīti ar pamattiesību un brīvību aizsardzības un nodrošināšanas jautājumiem, kā arī jautājumiem par piekļuvi internetam un tā neaizsargātību pret kiberuzbrukumiem utt.;

C.

tā kā kibernoziegumi aizvien vairāk apdraud sabiedrības, kuras atkarīgas no IST, un tā kā pieaug musināšana uz terora aktiem, noziegumiem uz naida pamata, kā arī bērnu pornogrāfijas klātbūtne, un tas apdraud indivīdus, tostarp bērnus;

D.

tā kā cīņas kibernoziegumu, interneta jurisdikcijas un “mākoņdatošanas” jautājumos ir nozīmīgs jauns aspekts interneta pārvaldībā Eiropas līmenī;

E.

tā kā interneta pārvaldības jautājumi ir saistīti ar interneta adrešu piešķiršanu un citiem pārsvarā tehniskiem jautājumiem, attiecībā uz kuriem strādā tādas struktūras kā Piešķirto nosaukumu un numuru Interneta korporācija (ICANN), Internet numurpiešķires institūcija (IANA) un Internet tehniskā uzdevumgrupa (IETF), reģionālie interneta reģistri, kā arī citas struktūras;

F.

tā kā saistībā ar interneta pārvaldību līdz šim ir dominējusi privātā sektora pozitīva vadošā loma, bet, tā kā, definējot visaptverošu stratēģiju, ir jāstiprina arī publisko dalībnieku loma;

G.

tā kā valdībām ir liela nozīme attiecībā uz plašākas pārvaldības aspektiem, aizsargājot sabiedrības intereses, jo īpaši, lai nodrošinātu pamattiesību un brīvību aizsardzību un garantēšanu, kā arī attiecībā uz interneta drošību, integritāti un spēju pretoties uzbrukumiem, privātajam sektoram uzņemoties izšķirošo lomu nepieciešamo ieguldījumu, specializēto zināšanu un uzņēmējdarbības iniciatīvu nodrošināšanā;

H.

tā kā Interneta pārvaldības forums (IGF) un dažādi valstu un reģionālie forumi ir nozīmīgas platformas visu ieinteresēto pušu dialogam;

I.

tā kā Eiropas Parlaments un citas Eiropas iestādes ir ilgstoši atbalstījušas internetu kā visiem pieejamu, visas pasaules sabiedrības labumu;

1.

uzskata, ka internets ir visas pasaules sabiedrības labums, kurš ir jāpārvalda vispārējās interesēs;

2.

atzīst, ka internetam ir būtiska svarīga nozīme, lai praksē varētu īstenot vārda brīvību, kultūras daudzveidību, viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos un demokrātisku pilsonību, kā arī izglītību un piekļuvi informācijai, tādēļ internets ir galvenais dzinējspēks, ar kura palīdzību popularizēt demokrātijas vērtības visā pasaulē;

3.

atgādina, ka internets ir kļuvis par neaizvietojamu līdzekli demokrātisku iniciatīvu, politisku debašu, digitālo prasmju un zināšanu izplatīšanas veicināšanā; atkārtoti atgādina, ka piekļuve internetam ir viena no pamattiesībām, tā ir gan atkarīga no vairāku citu pamattiesību ievērošanas, gan nodrošina to ievērošanu, tostarp, bet neaprobežojoties ar privātās dzīves, datu aizsardzības, vārda un biedrošanās brīvības, preses brīvības, politisko izpausmju un līdzdalības, nediskriminēšanas, izglītības, kā arī kultūru un valodu daudzveidības ievērošanu; uzsver, ka visu līmeņu iestādes un ieinteresētās personas tāpēc ir vispārēji atbildīgas par to, lai palīdzētu nodrošināt ikvienam iespēju izmantot tiesības būt līdzdalīgam informācijas sabiedrībā, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir grūtāk apgūt jaunās tehnoloģijas, vienlaikus cīnoties pret divām cieši saistītām problēmām elektronikas laikmetā — e-analfabētismu un nedemokrātisku atstumšanu;

4.

jo īpaši uzsver, ka jāuzlabo augšupēju pieeju un e-demokrātijas novērtēšana, vienlaikus nodrošinot, ka tiek izveidoti būtiski aizsardzības mehānismi, lai nepieļautu valsts vai privātā sektora jaunus uzraudzības, kontroles un cenzūras paņēmienus, tādējādi nodrošinot, ka Interneta piekļuves brīvība un privātuma aizsardzība ir patiesa, nevis iluzora;

5.

uzsver, ka arī ar interneta palīdzību ir jāaizsargā un jāveicina Eiropas kultūras mantojums; uzskata, ka internetam ir būtiska nozīme, veicinot inovācijas un mazinot digitālo, sociālo un kultūras plaisu ar citām pasaules daļām; atzinīgi vērtē Komisijas saprotošo nostāju jautājumā par to, cik svarīgi ir pārvarēt digitālo plaisu, un to, ka tā izprot ar interneta pārvaldību saistītos attīstības jautājumus; tomēr uzskata, ka jāpievēršas arī daudzajiem vecākā gadagājuma pilsoņiem attīstītajās un jaunattīstības valstīs, kuri šajā jaunajā tiešsaistes pasaulē bieži vien jūtas atstumti; atzīmē, ka internets var būt iedarbīgs sociālās integrācijas līdzeklis, un vecākā gadagājuma pilsoņiem ir jābūt integrētiem; mudina veikt darbības, lai veicinātu izglītošanu par interneta resursu izmantošanu un tam piemēroto kritēriju atlasi;

6.

atzīst, ka pieaugošā pilsoņu, patērētāju, uzņēmumu un varas iestāžu interneta izmantošana nozīmē, ka šis saziņas līdzeklis ir kļuvis par vienu no iekšējā tirgus izveides pabeigšanas pamatelementiem ES; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt patērētāju un intelektuālā īpašuma tiesību turētāju atbilstošu aizsardzību internetā; uzsver arī, ka ir jāgarantē interneta lietotāju pilsoniskās tiesības un brīvības; atzīst, ka internets ir nozīmīgs informācijas un patērētāju tiesību veicināšanas līdzeklis;

7.

uzsver, ka interneta pārvaldībai būtu jāveicina e-komercija un pārrobežu darījumi, decentralizējot pašregulācijas lomas, īpaši tad, kad tiek veidoti ienākšanas nosacījumus jauniem konkurentiem;

8.

aicina vienkāršot piekļuvi internetam un nodrošināt attīstību jaunākajās dalībvalstīs, jo īpaši lauku teritorijās, un jaunattīstības valstīs, izmantojot Eiropas Savienības finansētās programmas; aicina turpmāk piešķirt šīm valstīm lielāku ietekmi interneta pārvaldības politikas veidošanā;

9.

uzskata — lai nodrošinātu ES intereses interneta, kā visas pasaules sabiedrības labuma uzturēšanā, interneta pārvaldības pamatā ir jābūt plašam, līdzsvarotam valsts–privātā sektora modelim, izvairoties no jebkuras individuālas struktūras vai grupas dominēšanas un valsts vai pārvalstisku iestāžu mēģinājumiem kontrolēt informācijas plūsmu internetā, vienlaikus mijiedarbojoties ar daudzas ieinteresētās personas iesaistošiem interneta pārvaldības procesiem, kas joprojām nodrošina efektīvu globālās sadarbības veicināšanas mehānismu;

10.

uzsver, ka tās vērtības, kuras ir Eiropas Savienības izveidošanas pamatā, kā tās paustas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, ir pamatvērtības un to nodrošināšana ir Eiropas Savienības augstākais mērķis; tāpēc aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visas darbības, kas saistītas ar interneta pārvaldību, atbilst šīm vērtībām un mērķiem, it īpaši tajos globālās interneta pārvaldības forumos, kuros līdzdarbojas valstis, kuru vērtības būtiski atšķiras no Eiropas vērtībām; uzskata — lai izvairītos no konfliktiem, jāveicina starptautiskais dialogs ar šīm valstīm interneta regulējuma jautājumos;

11.

uzskata, ka valdībām būtu jāpievērš uzmanība interneta globālai sabiedriskai kārtībai, jo privātā sektora vadības pamatā jābūt sabiedriskās kārtības un spēkā esošo tiesību aktu ievērošanai, un citos gadījumos jāpieturas pie neiejaukšanās principa, izņemot ārkārtas apstākļus, kad tas varētu būt nepieciešams, un arī šādos apstākļos to rīcībā ir jāievēro cilvēka pamattiesības un proporcionalitātes princips;

12.

uzskata, ka valdībām nebūtu jāiesaistās interneta pastāvīgā pārvaldībā, tām jāatturas no kaitēšanas jauninājumiem un konkurencei ar liekiem, apgrūtinošiem un ierobežojošiem noteikumiem, un nebūtu jācenšas pārņemt kontroli pār to, kas ir visas pasaules sabiedrības īpašumus, un kam tādam arī jāpaliek;

13.

aicina valdības atturēties no interneta piekļuves ierobežošanas ar cenzūru, bloķēšanu, filtriem, vai kā savādāk, kā arī no prasībām, lai to darītu privāti uzņēmumi; uzstāj, ka jāsaglabā atvērta interneta vide, kurā lietotāji varētu piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc izvēles izmantot lietotnes un pakalpojumus, kā tas nodrošināts pārskatītajā tiesiskajā regulējumā par elektroniskajiem sakariem;

14.

uzsver, ka visi nepieciešamie ierobežojumi ir jāpiemēro tikai tik daudz, cik tas nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, tiem jābūt tiesiski pamatotiem, efektīviem un proporcionāliem; uzsver, ka jānodrošina nepilngadīgo aizsardzība un aicina dalībvalstis veikt arī pasākumus, piemēram, izmantojot sabiedrības interešu paziņošanas sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK, Direktīvu 2002/58/EK un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par lietotāju tiesībām (Pilsoņu tiesību direktīva) (9), lai dotu iespēju nepilngadīgajiem atbildīgi izmantot internetu un tiešsaistes informācijas pakalpojumus, kā arī uzlabotu viņu izpratni par iespējamu apdraudējumu, kas saistīts ar jauniem pakalpojumiem;

15.

aicina izstrādāt vairāk iniciatīvu, lai veicinātu drošas iespējas bērniem iepazīties ar internetu, izplatītu paraugpraksi pasaulē un pastiprinātu starptautisko sadarbību cīņā pret kaitējošu un nelegālu saturu tiešsaistē, jo īpaši seksuālo vardarbību pret bērniem internetā;

16.

ņem vērā arī īpašo nepieciešamību aizsargāt mazāk aizsargātas personas, jo īpaši nepilngadīgos, kopīgi strādājot valsts un privātajām iesaistītajām pusēm, atkārtoti pauž viedokli, ka, cīnoties pret kibernoziegumiem un bērnu pornogrāfiju, pirms izskatīt jautājumu par tīmekļa vietnes bloķēšanu, kriminālais saturs jānodzēš pašā avotā;

17.

uzsver, ka papildus Komisijas sagatavotajiem pārvaldības principiem, valdībām būtu jāīsteno vēl arī šādi principi:

18.

uzsver, ka ES ir jāpanāk konsenss, īstenojot interneta pārvaldības pamatprincipus, un stingri jāizstāv šī nostāja starptautiskajos forumos un divpusējās attiecībās;

19.

atzinīgi vērtē Spānijas prezidentūras “Granādas stratēģijas” interneta pārvaldības aspektus un Parlamenta ziņojumā “Par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu” (10) ierosināto Eiropas hartas par iedzīvotāju un patērētāju tiesībām digitālajā vidē un “piektās brīvības” izveidošanu, kas nodrošinātu satura un zināšanu brīvu apriti;

20.

atzīmē ASV valdības jauno “Interneta politiku 3.0”, par kuru tika paziņots 2010. gada 24. februārī;

21.

uzsver, ka ES ir jārisina trīs galvenie sabiedriskās kārtības jautājumi:

22.

aicina dalībvalstis, koordinācijā ar Komisiju, ar saskaņotu ES pieeju nodrošināt interneta infrastruktūras aizsardzību pret draudiem un starpgadījumiem, kā arī pabeigt valstu reaģēšanas komandu ārkārtas situācijās izveidi un šo komandu sadarbības mehānismu izveidi;

23.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai veicinātu kibertelpas drošību ES, kā arī atbilstīgi ņemt dalību starptautiskajā sadarbībā šajos jautājumos un uzsver, ka nepieciešama daudzpusēja pieeja, iesaistot daudzas ieinteresētās personas, lai veicinātu labāku izpratni un informētību par kibernoziegumu jurisdikciju un mākoņdatošanu, šīs pieejas pamatā nodrošinot vienlīdzību un katrai ieinteresētajai personai nosakot skaidras saistības un atbildību;

24.

uzsver, cik nozīmīga ir elektronisko pakalpojumu drošība, īpaši elektronisko parakstu drošība, un ka nepieciešams izveidot publisku kodu infrastruktūru Viseiropas līmenī, un aicina Komisiju izveidot Eiropas Ratifikācijas iestāžu vārteju, lai nodrošinātu elektronisko parakstu savstarpējo izmantojamību starpvalstu līmenī un palielinātu internetā veikto darījumu drošību;

25.

aicina Komisiju sniegt skaidrus norādījumus tām dalībvalstīm, kuras nav ratificējušas un īstenojušas Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem, lai iesaistītu visas dalībvalstis sadarbības centienos cīņā pret kibernoziegumiem un surogātpastu, tādējādi veicinot lietotāju uzticēšanos un nodrošinot Eiropas Savienības kibertelpas drošību pret dažāda veida noziegumiem un pārkāpumiem; mudina visas dalībvalstis ratificēt un īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem;

26.

aicina dalībvalstis ratificēt un īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu, kas dotu iespēju izstrādāt pamatu starptautiskai sadarbībai cīņā pret to, ka teroristi izmanto internetu liela mēroga uzbrukumiem datoru sistēmām un izmantojot tās, kā arī pret tādu datorsistēmu izmantošanu, kas apdraud valstu drošību, sabiedrisko drošību un ekonomisko labklājību;

27.

turklāt iesaka Komisijai un dalībvalstīm kopīgi strādāt, lai panāktu labāku interneta drošību un stabilitāti, veicot pasākumus tīkla un sistēmu daudzveidības palielināšanai, piemērojot konkurences tiesības, ES standartus un iepirkuma politiku, kā arī

28.

uzsver, ka sociālo tīklu panākumi kopā ar interneta tehniskajām iespējām (atmiņa un informācijas apstrāde) rada datu saglabāšanas un šo arhivēto datu izmantošanas problēmu; tāpēc pauž nožēlu par to, ka pagaidām internetā nepastāv “tiesības aizmirst”;

29.

uzsver, ka jāatrod piemērots līdzsvars starp lietotāju privātuma aizsardzību un personas datu reģistrēšanu;

30.

pauž nožēlu par to, ka aizvien pieaugošā interneta tīklu izmantošana vēl neiet kopsolī ar noteikumiem, kas dotu iespēju lietotājiem pārvaldīt tos personas datus, kurus viņi ir ievietojuši šajos tīklos;

31.

uzskata, ka pārredzamai un atbildīgai interneta pārvaldībai var būt svarīga nozīme, pārvaldot to, kā interneta meklētājprogrammas rīkojas ar informāciju visā pasaulē;

32.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai paplašinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II) (11), piemērošanas jomu, iekļaujot arī pārkāpumus pret datu aizsardzību un privātumu, kā arī aicina Padomi atļaut sākt sarunas, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu, kas dotu iespēju ES privātpersonām viņu tiesību pārkāpuma gadījumā panākt kompensāciju saskaņā ar ES tiesību aktiem par datu aizsardzību un privātumu;

33.

atbalsta “integrētas privātās dzīves aizsardzības” principa veicināšanu, saskaņā ar kuru jauno tehnoloģiju dzīves ciklā pēc iespējas drīzāk būtu jāievieš privātās dzīves un datu aizsardzības prasības, nodrošinot iedzīvotājiem drošu un lietošanai draudzīgu vidi;

34.

norāda uz to, ka kļūst nepieciešama tīmekļa vietņu drošības sertificēšana, lai nodrošinātu patērētāju lielāku uzticēšanos tiešsaistes informācijai un pakalpojumiem;

35.

uzsver, ka ES iestādēm, struktūrām un dalībvalstīm jākoordinē to pieeja interneta pārvaldībai dažādās starptautiskās struktūrās, kas ar šo jautājumu nodarbojas, piemēram, ICANN un tās padomdevējām iestādēm, tostarp Valdības padomdevēja komitejai (GAC);

36.

uzsver, ka Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) var būt nozīmīga veidojot vienotu Eiropas informācijas telpu; atzīmē, ka ENISA var būt nozīmīga jo īpaši attiecībā uz tīkla un informācijas drošības problēmu novēršanu, to risināšanu un reaģēšanu uz tām, un atzinīgi vērtē Komisijas paredzēto priekšlikumu ENISA modernizācijai;

37.

uzsver nepieciešamību veicināt ENISA efektivitāti:

38.

uzsver, ka ENISA atbalsts ir paredzēts dalībvalstīm, kurām ir īpašas vajadzības, un iesaka, lai ENISA turpinātu veidot forumus informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un citām pusēm;

39.

uzskata, ka Komisijai ir jāuzņemas vadošā loma, ierosinot un koordinējot visus aspektus, kas saistīti ar organizāciju ES iekšienē, lai nodrošinātu saskaņotu ES pieeju, tostarp attiecībā uz IGF;

40.

ierosina, ka Komisijai būtu jāveido patiesa Eiropas pilsoniskās sabiedrības reprezentācijas veiktspēja starptautiskās interneta pārvaldības forumos, kā arī interneta standartu organizācijās un konsorcijos;

41.

pieprasa Komisijai veicināt saskaņotas un visaptverošas ES pieejas pieņemšanu attiecībā uz IGF un citiem galvenajiem interneta pārvaldības pasākumiem, ļoti savlaicīgi iesniedzot ES nostājas projektus apspriešanai Eiropas Parlamentā un Padomē;

42.

atbalsta IGF modeļa turpināšanu un attīstīšanu globālā, reģionālā, tostarp EuroDIG, kā arī valstu līmenī, saglabājot tā, kā nesaistoša daudzu iesaistīto personu procesa, galvenās īpašības un nodrošinot, ka tas joprojām rada iespējas atvērtam dialogam un labākās prakses apmaiņai starp valdībām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru un jaunam līdzdalīgās demokrātijas veidam;

43.

uzsver, cik svarīgi ir sarunās par interneta pārvaldību iesaistīt Āzijas pārstāvjus, ņemot vērā Āzijas tirgus īpatnības;

44.

uzsver arī nepieciešamību iesaistīt gala patērētājus pārvaldības modeļa veidošanas procesā, uzsvaru liekot uz sadarbību starp universitātēm un uzņēmumiem vietējā, reģionu un dalībvalstu līmenī;

45.

Iesaka uzlabot IGF šādos veidos:

46.

atbalsta Komisijas un Spānijas, kā arī Beļģijas prezidentūru darbu attiecībā uz IGF sanāksmi Viļņā 2010. gada septembrī, un pieprasa plašāku Eiropas Parlamenta līdzdalību šajā pasākumā;

47.

kopumā atbalsta Eiropas Komisijas labvēlīgo nostāju attiecībā uz pašreizējo ICANN pārvaldības modeli, kas pamatojas uz privātā sektora vadošo lomu;

48.

atzīst, ka ICANN ir izdevies nodrošināt domēna nosaukumu sistēmas stabilitāti;

49.

atbalsta ICANN nesen iesāktā domēna vārdu citos alfabētos bez latīņu alfabēta piešķiršanas procesa turpināšanu;

50.

aicina izveidot jaunu vispārēju augsta līmeņa domēna vārdu kultūras organizācijām un iestādēm, plašsaziņas līdzekļiem un māksliniekiem, piemēram, “.culture” vai “.art”;

51.

aicina prasīt lielāku pārskatatbildību no privātiem uzņēmumiem, kas reģistrē un piešķir domēna vārdus un sniedz pakalpojumu, no kura sabiedrība ir kļuvusi lielā mērā atkarīga; šajā sakarā uzskata, ka ir jāizveido vienotu kritēriju kopums, kas jāievēro, lai palielinātu pārredzamību un nodrošinātu, ka šie uzņēmumi uzņemas lielāku atbildību;

52.

aicina.eu reģistru EURid veikt visaptverošu kampaņu plašsaziņas līdzekļos un tiešsaistē, lai dalībvalstīs popularizētu.eu domēnu, tādējādi veicinot Eiropas tiešsaistes vides attīstību, kuras pamatā būtu Eiropas Savienības vērtības, īpašības un politikas virzieni;

53.

uzsver GAC un ICANN nozīmību politikas veidošanas procesā un iesaka veicināt GAC efektivitāti, cita starpā, izveidojot sekretariātu ar atbilstīgām atbalsta spējām; un uzskata, ka ir svarīgi, lai katra ES dalībvalsts aktīvi iesaistītos šīs komitejas darbā;

54.

uzskata, ka uzlabojumi ICANN ir jāpanāk:

55.

atbalsta Komisijas viedokli, ka IANA pasākumos jāiekļauj daudzpusējas atbildības mehānismi, un apstiprina, ka nākotnē nevienai atsevišķai valdībai nevajadzētu būt dominējošai ietekmei IANA, šīs funkcijas ir pakāpeniski jāinternacionalizē, panākot daudzpusēju pārraudzību;

56.

uzskata, ka 2009. gadā paustais labas gribas apstiprinājums var būt par pozitīvu pamatu turpmākai ICANN attīstībai, bet uzsver, ka:

57.

pieprasa Komisijai sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatus par katra iepriekšējā gada pasākumiem, kas saistīti ar interneta pārvaldību, pirmo šādu ziņojumu iesniedzot 2011. gada martā;

58.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.