12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/24

A.

tā kā pēdējo 25 gadu laikā internets ir attīstījies strauji un tam ir lielas perspektīvas gan attiecībā uz izplatīšanos ar platjoslas tehnoloģiju, gan jaunām lietojumprogrammām;

B.

tā kā lietiskais internets var apmierināt visas sabiedrības un iedzīvotāju vajadzības, ir jāveic pētījums par to, lai noskaidrotu, kādas ir šīs vajadzības un kādos gadījumos bažas par personas privātumu un informāciju un to jutīgums var bloķēt lietojumprogrammu darbību;

C.

tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) ir būtiska nozīme sociālās attīstības un ekonomikas izaugsmes veicināšanā un Eiropas valsts un privāto iestāžu pētniecības, jauninājumu un radošo centienu sekmēšanā;

D.

tā kā Eiropas Savienībai būtu jāizstrādā vienots modelis, lai noteiktu un pastiprinātu noteikumus attiecībā uz sistēmas pārvaldību, konfidencialitāti, informācijas drošību, ētisku pārvaldību, tiesību uz privāto dzīvi ievērošanu, personas datu un patērētāju informācijas vākšanu un glabāšanu;

E.

tā kā termins “lietiskais internets” attiecas uz lietām (gan elektronisko, gan plaša pielietojuma objektu), kuras var attālināti nolasīt, atpazīt, adresēt, atrast un/vai kontrolēt internetā, to vispārējā nozīmē;

F.

tā kā turpmāko gadu laikā ir gaidāma strauja lietiskā interneta izaugsme, ir nepieciešama droša, pārredzama un daudzpusēja lietiskā interneta pārvaldība;

G.

tā kā nākotnes internets pārsniegs virtuālās pasaules pašreizējās tradicionālās robežas, jo tas būs savienots ar fizisko objektu pasauli;

H.

tā kā daudzajām lietojumprogrammām, kurās izmantota radiofrekvenču identifikācijas (RFID) tehnoloģija, un citām ar lietisko internetu saistītām tehnoloģijām ir priekšrocības pār svītrkoda un magnētisko joslu tehnoloģiju lietojumprogrammām, un tā kā RFID ir izaugsmes potenciāls, kad tiks izveidota saskarne ar sensoriem, kas veic tādus mērījumus kā ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšana (piemēram, satelītsistēma Galileo), kā arī temperatūras, gaismas, spiediena un centrbēdzes spēka noteikšana; tā kā RFID mikročipu plašai izplatībai būtu ievērojami jāsamazina vienības pašizmaksa, kā arī attiecīgo nolasītāju izmaksas;

I.

tā kā RFID tehnoloģiju var uzskatīt par informācijas un komunikācijas nozares ekonomiskās attīstības katalizatoru un paātrinātāju;

J.

tā kā RFID lietojumprogrammas un citas ar lietisko internetu saistītās tehnoloģijas jau darbojas ražošanas, loģistikas un piegādes ķēžu jomā un ļauj noteikt un izsekot produktus, un šai tehnoloģijai ir daudzsološas attīstības iespējas vairākās citās jomās, jo īpaši veselības, transporta un energoefektivitātes, vides, mazumtirdzniecības un viltošanas apkarošanas jomā;

K.

tā kā visu e-veselības sistēmu gadījumā RFID iespējotu sistēmu izstrādē, pilnveidošanā un īstenošanā ir tieši jāiesaista veselības aprūpes speciālisti, pacienti un attiecīgās komitejas (piemēram, attiecībā uz datu aizsardzību un ētiku);

L.

tā kā RFID var palīdzēt energoefektivitātes uzlabošanā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un nodrošināt oglekļa uzskaiti produktu līmenī;

M.

tā kā RFID tehnoloģija un citas ar lietisko internetu saistītās tehnoloģijas var sniegt labumu pilsoņiem dzīves kvalitātes, drošuma, drošības un labklājības jomā, ja tiek pareizi pārvaldīti aspekti saistībā ar privātās dzīves un personas datu aizsardzību;

N.

tā kā ir nepieciešami ilgtspējīgi, energoefektīvi saziņas standarti, kuru uzmanības centrā ir drošība un privātums un kuros ir izmantoti savietojami vai identiski protokoli dažādās frekvencēs;

O.

tā kā visi ikdienā lietotie priekšmeti (braukšanas biļetes, apģērbi, mobilie tālruņi, automašīnas u.t.t.) varētu tikt apgādāti ar RFID mikroshēmām un, ņemot vērā to daudzveidīgo izmantojumu, ātri kļūt par svarīgu ekonomisku jautājumu;

P.

tā kā lietiskais internets ļaus saslēgt tīklā miljardiem ierīču, kas varēs sazināties un mijiedarboties ar RFID tehnoloģijas starpniecību apvienojumā ar loģiskajiem un fiziskajiem adresēšanas protokoliem; tā kā lietiskajam internetam ir jāspēj, izmantojot elektroniskās identifikācijas sistēmas un mobilās bezvadu ierīces, tieši un nekļūdīgi identificēt digitālas vienības un fiziskus priekšmetus, lai varētu nepārtraukti iegūt, glabāt, nosūtīt un apstrādāt tiem piesaistītos datus;

Q.

tā kā ir jāņem vērā tehnoloģiskie uzdevumi, ko rada lietiskā interneta produktu fiziskā samazināšana, piemēram, iekļaujot elektronikas, sensoru un RFID barošanas un pārraides sistēmu dažu milimetru lielā mikročipā;

R.

tā kā nākotnē gaidāms, ka RFID mikroshēmu izmantojums varētu kļūt vēl daudzveidīgāks, bet šī tehnoloģija rada jaunas personas datu aizsardzības problēmas, un vissvarīgākā no tām ir to neredzamība vai gandrīz pilnīgā neredzamība;

S.

tā kā nozares standartiem ir būtiska nozīme, tā kā RFID standartizācija ir vēl jāattīsta un tā kā RFID standarta mandāts, kas 2009. gadā piešķirts kopīgi Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) un Eiropas Telekomunikāciju Standartu institūtam (ETSI), veicinās novatoriskāku produktu un pakalpojumu, kuros izmanto RFID tehnoloģiju, attīstību;

T.

tā kā ir būtiski informēt Eiropas pilsoņus par jaunām tehnoloģijām un to lietojumu, tostarp sociālo un vides ietekmi, un uzlabot patērētāju digitālās un e-prasmes;

U.

tā kā lietiskā interneta attīstībai ir jābūt ieverošai un lietiskajam internetam ir jābūt pieejamam visiem ES pilsoņiem, un tā atbalstam jāizstrādā efektīvi politikas virzieni, kuru mērķis ir mazināt digitālo plaisu ES un nodrošināt aizvien vairāk iedzīvotāju ar e-prasmēm un zināšanām par digitālo vidi, kurā tie atrodas;

V.

tā kā ar lietisko internetu saistīto tehnoloģiju priekšrocības ir jāstiprina, panākot efektīvu drošību, kas ir būtiska sastāvdaļa jebkuram jauninājumam, kas var apdraudēt personas datu drošību un sabiedrības uzticību tiem, kuru rīcībā ir informācija par sabiedrības pārstāvjiem;

W.

tā kā nav zināma lietiskā interneta attīstības sociālā ietekme, kas varētu paplašināt pašreizējo digitālo plaisu vai radīt jaunu,

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu un principā apstiprina pamatnostādnes rīcības plānam, lai veicinātu lietiskā interneta attīstību;

2.

uzskata, ka lietiskā interneta izplatība ļaus uzlabot mijiedarbību starp personām un lietām, kā arī starp lietām, tādējādi sniedzot milzīgas priekšrocības ES iedzīvotājiem, ja tiks ievērota drošība, aizsargāti dati un ievērots privātums;

3.

atbalsta Komisijas centienus vērst uzmanību uz pilsoņu drošību, personas datu un privātuma aizsardzību, kā arī lietiskā interneta pārvaldību, jo vienīgais veids, kā panākt lietiskā interneta pieņemšanu plašākā sabiedrībā, ir nodrošināt privātuma ievērošanu un personas datu aizsardzību, kā arī atvērtību un savietojamību; aicina Komisiju mudināt visas Eiropas un starptautiskās iesaistītās puses risināt ar kiberdrošību saistītā apdraudējuma problēmas; aicina Komisiju šajā sakarībā mudināt dalībvalstis īstenot visus starptautiskos kiberdrošības jomā pastāvošos noteikumus, tostarp Eiropas Padomes konvenciju par kibernoziegumiem;

4.

stingri uzskata, ka privātuma aizsardzība ir pamatvērtība un ka visiem lietotājiem būtu jāspēj kontrolēt savus personas datus; tādēļ aicina pielāgot datu aizsardzības direktīvu pašreizējai digitālajai videi;

5.

atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija laicīgi reaģē uz notikumu attīstību šajā nozarē, lai ļautu politiskajai sistēmai pietiekami laicīgi izstrādāt noteikumus;

6.

uzsver, ka tehnoloģijas attīstības veicināšanas priekšnoteikums ir tiesību normu ieviešana, lai stiprinātu pamatvērtību ievērošanu, kā arī personas datu un privātuma ievērošanu;

7.

uzsver, ka drošības un privātuma jautājumi būtu jārisina gaidāmajos standartos, kuros jādefinē dažādi drošības parametri, nodrošinot konfidencialitāti, integritāti vai pakalpojumu pieejamību;

8.

aicina Komisiju saskaņot darbu lietiskā interneta jomā ar tās vispārējo darba kārtību digitālajos jautājumos;

9.

aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par pašreizējās “interneta” tīkla infrastruktūras izmantošanu lietiskā interneta lietojumprogrammām un aparatūrai tīkla pārslodzes un datu drošības ziņā, lai noteiktu, vai lietiskā interneta lietojumprogrammas un aparatūra ir savietojamas un atbilstīgas;

10.

uzskata, ka tuvāko gadu laikā lietiskā tīkla un tā lietojumprogrammu attīstība būtiski ietekmēs Eiropas pilsoņu dzīvi un viņu paradumus, izraisot daudzas ekonomiskās un sociālās pārmaiņas;

11.

uzskata, ka ir nepieciešams izveidot visaptverošu lietisko internetu, jau sākumā izvairoties no lietiskā interneta tehnoloģiju nevienmērīgas attīstības, izplatības un izmantojuma riska gan dalībvalsts, gan reģionālajā līmenī; piebilst, ka Komisijas paziņojumā nav pietiekami aplūkoti šie jautājumi, kas ideālā gadījumā būtu jāatrisina pirms turpmākas lietiskā interneta attīstības;

12.

aicina Komisiju ņemt vērā Savienības mazāk attīstītos reģionus IKT un lietiskā interneta plānošanas procesā; aicina dalībvalstis garantēt minēto tehnoloģiju un citu IKT projektu īstenošanas līdzfinansējumu minētajos reģionos, lai nodrošinātu to līdzdalību un nepieļautu to izslēgšanu no kopējiem Eiropas pasākumiem;

13.

uzsver, ka RFID mikroshēmu izmantošana var būt efektīva pret viltošanu, lai novērstu zīdaiņu zādzības dzemdību namos, dzīvnieku identifikācijas nolūkā un daudzās citās jomās, bet tā var arī izrādīties bīstama un radīt ētiskas problēmas pilsoņiem un sabiedrībai, un tādēļ būs jāatrod atbilstošas aizsardzības metodes;

14.

uzsver lietiskā interneta sociālās, ētiskās un kultūras ietekmes izpētes nozīmi, ņemot vērā, ka minētās tehnoloģijas izraisīs iespējamas tālejošas pārmaiņas civilizācijā; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi, lai sociāli ekonomiski pētījumi un politiskas debates par lietisko internetu notiktu vienlaicīgi ar tehnoloģisko pētniecību un attīstību, un aicina Komisiju izveidot ekspertu grupu, lai veiktu šo aspektu padziļinātu izpēti un ierosinātu ētisku struktūru saistīto tehnoloģiju un lietojumprogrammu izstrādei;

15.

norāda, ka RFID tehnoloģiju un citas ar lietisko internetu saistītās tehnoloģijas, ko izmanto patēriņa produktu un preču inteliģentai marķēšanai un personu un lietu komunikācijas sistēmās, var izmantot visur un ka tā ir gandrīz neredzama un darbojas bez skaņas; tādēļ prasa, lai Eiropas Komisija turpmāk padziļinātāk novērtētu šo tehnoloģiju, jo īpaši attiecībā uz:

kā arī attiecīgā gadījumā īpašiem noteikumiem Eiropas līmenī;

16.

uzsver, ka patērētājiem ir tiesības uz privātumu ar atteikšanās iespēju un/vai koncepcijā iekļautu privātumu, jo īpaši izmantojot marķējuma automātisku atspējošanu tirdzniecības vietā, ja vien klients skaidri nenorāda pretēju vēlmi; šajā sakarībā norāda uz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja sniegto atzinumu; norāda, ka privātums un drošība būtu jāņem vērā pēc iespējas agrīnākā lietiskā interneta izstrādes un ieviešanas posmā; uzsver, ka RFID lietojumprogrammām ir jādarbojas saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā ietvertajiem noteikumiem par privātumu un datu aizsardzību; aicina Komisiju apsvērt iedzīvotāju tiesības izvēlēties produktus, kas nav aprīkoti ar lietisko internetu, vai atslēgties no tīklotās vides jebkurā laikā;

17.

norāda – lai gan pasīvajam RFID marķējumam ir ierobežota darbības zona, aktīvs RFID marķējums var pārraidīt datus ievērojami lielākā attālumā; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāizstrādā skaidras vadlīnijas katram RFID tipam;

18.

aicina Komisiju precizēt automātiski savākto un elektroniski apstrādāto datu īpašumtiesību un lietošanas tiesību jautājumus;

19.

aicina ražotājus nodrošināt tiesības uz mikročipu klusu darbību, paredzot iespēju noņemt RFID marķējumu vai patērētājam citādi vienkāršā veidā atspējot to pēc iegādes; uzsver, ka patērētāji ir jāinformē par pasīva vai aktīva RFID marķējuma esamību, nolasīšanas diapazonu, gan saņemto, gan nosūtīto koplietošanas datu veidu un to izmantojumu, un ka uz visiem iepakojumiem un visos dokumentos ir skaidri un precīzi jānorāda šī informācija;

20.

aicina RFID lietojumprogrammas operatorus veikt visus loģiskos pasākumus, lai dati nebūtu saistīti ar identificētu vai ar jebkādā veidā identificējamu fizisku personu, ko varētu izmantot vai nu RFID lietojumprogrammas operators, vai kāda cita persona, ja vien šie dati netiek apstrādāti saskaņā ar piemērojamiem principiem un tiesiskajiem noteikumiem par datu aizsardzību;

21.

uzsver, ka mikroshēmām, ar kurām ir aprīkoti pārdošanā esošie produkti, nav izmantojuma ārpus tirdzniecības vietas, un tāpēc tajās vajadzētu būt iemontētam tādam tehniskam aprīkojumam, kas ļautu tās atslēgt un tādējādi ierobežot datu glabāšanu;

22.

uzskata, ka patērētājiem jānodrošina iespēja piedalīties vai atteikties no dalības lietiskajā internetā, tostarp iespēja atteikties no atsevišķām lietiskā interneta tehnoloģijām, neatspējojot citas lietojumprogrammas vai ierīci kopumā;

23.

uzsver, ka lietiskā interneta tehnoloģijām ir jāietver pēc iespējas augstāka ierīču drošība un drošākas pārraides sistēmas, lai novērstu krāpšanu un nodrošinātu atbilstīgu ierīces identitātes pārbaudi un apstiprināšanu; pievērš uzmanību identifikācijas un produkta viltošanas potenciālam, klonējot lietiskā interneta marķējumu vai pārtverot koplietošanas datus; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt pārredzamu lietiskā interneta sistēmu, kurā tiktu ņemti šādi aspekti:

24.

uzskata, ka ir prioritārā kārtībā jāievieš vispārējs tiesiskais regulējums un jānosaka precīzi termiņi Eiropas līmenī, lai veicinātu un vienkāršotu valsts un privātos ieguldījumus lietiskā interneta jomā un viedajos tīklos, kas nepieciešami jaunu tehnoloģiju izstrādes atbalstam;

25.

norāda – lai gan RFID ir būtiska nozīme, arī citas tehnoloģijas ir daļa no lietiskā interneta; uzsver, ka attiecībā uz šīm tehnoloģijām arī būtu jāveic pētījumi, kā arī jārisina finansējuma un pārvaldības jautājumi;

26.

aicina Komisiju apsvērt iespēju izmantot lietiskā interneta lietojumprogrammas vairāku pašreizējo ES iniciatīvu, piemēram, “energoefektivitātes informācijas un sakaru tehnoloģiju”, “viedās uzskaites”, “enerģijas marķēšanas”, “ēku energoefektivitātes”, “aizsardzības pret viltotām zālēm un citiem produktiem” u.c., veicināšanai;

27.

27. aicina Komisiju kontrolēt iespējamus jaunus draudus, ko rada cieši savienotu sistēmu neaizsargātība;

28.

aicina Komisiju arī turpmāk pielikt pūles, lai nodrošinātu, ka ar lietisko internetu saistītās tehnoloģijas ietver lietotāju prasības (piemēram, izsekojamības atslēgšanas opcija) un tajās būtu ievērotas individuālās tiesības un brīvības; šajā sakarībā atgādina par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) būtisko nozīmi, garantējot tīklu un informācijas, un līdz ar to arī lietiskā interneta drošību, kas veicinās patērētāju atbalstu un uzticēšanos;

29.

uzskata, ka jauno lietojumprogrammu attīstība un lietiskā interneta darbība un tā sniegtās uzņēmējdarbības iespējas būs cieši saistītas ar Eiropas patērētāju uzticēšanos sistēmai, un norāda, ka uzticēšanās ir iespējama tādā gadījumā, ja nav šaubu par iespējamiem draudiem privātumam un veselībai;

30.

uzsver, ka šīs uzticības pamatā jābūt skaidram tiesiskajam regulējumam, tostarp noteikumiem, kas reglamentē lietiskā interneta apkopoto un pārsūtīto datu kontroli, vākšanu, apstrādi un lietošanu un no patērētājiem nepieciešamās piekrišanas veidus;

31.

uzskata, ka lietiskais internets ietver daudzas priekšrocības cilvēkiem ar invaliditāti un var būt veids, kā apmierināt vecāka gadagājuma iedzīvotāju vajadzības un sniegt kvalitatīvus aprūpes pakalpojumus; šajā sakarībā uzsver, ka ar minētās tehnoloģijas palīdzību neredzīgās un vājredzīgās personas var pilnvērtīgāk apgūt savu vidi, izmantojot elektroniskus palīglīdzekļus; tomēr uzsver, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu privātuma aizsardzību, vienkāršu uzstādīšanu un darbību, kā arī informācijas sniegšanu patērētājiem par šādiem pakalpojumiem;

32.

uzsver, ka ir nepieciešams patērētājiem pārredzamā veidā atspoguļot saistītās izmaksas, piemēram, attiecīgās lietojumprogrammas elektroenerģijas patēriņu un lietiskā interneta ierīču izvietošanas izmaksas;

33.

uzskata, ka attiecībā uz lietisko internetu un IKT kopumā ir jārīko plašas informācijas kampaņas, lai izskaidrotu iedzīvotājiem to īstenošanas mērķi; uzsver, ka sabiedrības informēšanai un izglītošanai par tādu tehnoloģiju kā RFID iespējamu izmantojumu un skaidrām priekšrocībām ir būtiska nozīme, lai nepieļautu, ka šis projekts tiek nepareizi izprasts un nesaņem iedzīvotāju atbalstu; uzsver, ka pilnvērtīgai lietiskā interneta izmantošanai gan individuālam, gan kopējam labumam lietotāji ir jāizglīto un jānodrošina ar prasmēm, kas nepieciešamai jauno tehnoloģiju izpratnei, un ka viņi jāmotivē un jānodrošina viņu spēja atbilstīgi izmantot šīs tehnoloģijas;

34.

norāda, ka saistībā ar lietisko internetu tiks apkopots patiešām milzīgs datu apjoms; šajā sakarībā aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu Eiropas datu aizsardzības direktīvas pielāgošanai, lai tajā būtu ietverti lietiskā interneta apkopotie un pārsūtītie dati;

35.

uzskata, ka ir jāpieņem vispārējs princips, proti, lietiskā interneta tehnoloģijas ir jāizstrādā tā, lai tiktu apkopots un izmantots tikai absolūtais datu minimums, kas nepieciešams šīs funkcijas veikšanai, un tiktu novērsta jebkādu papildu datu vākšana;

36.

aicina lielu daļu lietiskajā internetā koplietoto datu pirms to nosūtīšanas padarīt anonīmus, lai nodrošinātu privātumu;

37.

atgādina Komisijai, ka citas pasaules daļas, jo īpaši Āzija, ir spējīgas straujāk virzīties uz priekšu šajā nozarē un ka tādēļ, izstrādājot politiskajai sistēmai piemērojamos noteikumus un ieviešot lietiskā interneta tehniskos standartus, ir jāizvēlas dinamiska pieeja un jānodrošina cieša sadarbība ar pārējo pasauli;

38.

uzsver – lai atveseļotu Eiropas ekonomiku, ir jāiegulda jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, ļaujot aizvien lielākam skaitam Eiropas pilsoņu un uzņēmumu piekļūt jaunām sistēmām un lietojumprogrammām; uzsver; ka Eiropai ir jābūt priekšgalā progresīvu interneta tehnoloģiju izstrādē; ierosina nākamajā finanšu plānā Eiropas Savienības IKT pētniecības budžetu dubultot un IKT ieviešanai paredzēto budžetu četrkāršot;

39.

uzsver, ka pētniecībai būs galvenā loma konkurences radīšanā starp datorizācijas iespēju nodrošinātājiem, kuras nepieciešamas, lai lietiskā interneta lietojumprogrammas varētu darboties reālajā laikā;

40.

aicina Komisiju turpināt un palielināt finansējumu Septītas pamatprogrammas pētniecības projektiem lietiskā interneta jomā, lai stiprinātu Eiropas IKT nozari, un atbalsta Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas izmantošanu izplatības veicināšanai; jo īpaši aicina izstrādāt izmēģinājuma projektus, kuriem varētu būt tūlītēja pozitīva ietekme uz Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi e-veselības, e-apmācības, e-tirdzniecības, e-pieejamības un energoefektivitātes jomā; tomēr pauž bažas par birokrātiju pamatprogrammā un aicina Komisiju novērst birokrātiskos šķēršļus, pārskatot pamatprogrammas procedūras un izveidojot lietotāju pārvaldi;

41.

uzskata, ka lietiskajam internetam ir ievērojams potenciāls ekonomikas un ražošanas attīstības, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas, uzņēmumu loģistikas ķēžu un izplatīšanas optimizācijas, inventāra pārvaldības un jaunu darba vietu un uzņēmējdarbības iespēju jomā;

42.

aicina Komisiju vispusīgi izvērtēt, kā ierosinātā stratēģija varētu ietekmēt Eiropas uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju starptautiskajā tirgū;

43.

uzskata, ka lietiskais internets var palīdzēt veicināt tirdzniecību starp ES un trešām valstīm, paplašinot tirgus un nodrošinot tirgoto produktu kvalitātes garantijas;

44.

uzsver, ka RFID tehnoloģijas, no vienas puses, ļaus Eiropas uzņēmumiem kontrolēt apritē esošo preču daudzumu (t. i., ražot tikai vajadzības gadījumā un tādējādi aizsargāt vidi) un, no otras puses, nodrošinās efektīvu līdzekli pirātisma un viltošanas apkarošanai, jo būs iespējams izsekot attiecīgās preces;

45.

uzskata, ka jaunu tehnoloģiju izmantošana ražošanas procesā uzlabos resursu efektivitāti un padarīs patēriņa preces konkurētspējīgākas tirgū;

46.

uzsver, ka ir nepieciešams intensīvs starptautiskais dialogs un kopīgi rīcības plāni attiecībā uz lietisko internetu; aicina Komisiju izpētīt lietiskā interneta ietekmi uz starptautisko tirdzniecību;

47.

atbalsta Komisijas ieceri turpināt uzraudzīt un novērtēt nepieciešamību pēc papildu frekvenču spektra saskaņošanas īpaši lietiskā interneta vajadzībām, ņemot vērā dažādu elektromagnētisko frekvenču joslu atšķirīgos raksturlielumus un iespējas, un tādēļ aicina Komisiju ņemt vērā lietiskā interneta vajadzības, nosakot Eiropas Savienības koordinācijas un saskaņošanas mērķus radiofrekvenču spektra politikas daudzgadu programmās; uzsver, ka minētajam spektram jāpaliek valsts pārziņā un tā izmantošana jāregulē tā, lai sniegtu atbalstu un finansējumu plašākai tehnoloģiskajai izpētei un attīstībai šajā jomā; uzskata, ka nelicencētam frekvenču spektram būtu jāļauj ienākt jaunām tehnoloģijām un pakalpojumiem (bezvadu tīklošana), lai veicinātu jauninājumus;

48.

uzsver tiesiskās nenoteiktības bīstamību “mākoņdatošanas” gadījumā;

49.

uzskata, ka iesaistīšanās visos politiskajos līmeņos (ES, valsts un reģionālajā) ir būtisks priekšnosacījums efektīvai lietiskā interneta attīstībai un izvēršanai; uzsver reģionālo un vietējo iestāžu īpaši svarīgo nozīmi lietiskā interneta attīstībā, paplašinot to arī ārpus privātā lietojuma; uzsver arī, ka vietējās iestādes varēs plaši izmantot lietisko internetu, piemēram, organizējot sabiedrisko transportu, vācot atkritumus, aprēķinot piesārņojuma līmeni un pārvaldot satiksmi; aicina Komisiju darbā attiecībā uz lietisko internetu, apspriesties visos politikas līmeņos, ņemot vērā daudzlīmeņu pārvaldības perspektīvu;

50.

piebilst, ka lietiskā interneta tehnoloģiju nodrošinātajai informācijai jābūt izsekojamai, pārbaudāmai un labojamai tādas sistēmas kļūmes gadījumā, kuras pamatā ir šīs tehnoloģijas; uzsver – tā kā minētās tehnoloģijas ir ietvertas drošības sistēmās, piemēram, satiksmes kontrolē vai temperatūras regulēšanā, maldinoša informācija var radīt draudus dzīvībai;

51.

uzsver, ka jaunajām tehnoloģijām ir būtiska nozīme transporta ķēžu vienkāršošanā, transporta kvalitātes un efektivitātes uzlabošanā, inteliģentu transporta sistēmu attīstības atbalstīšanā un zaļo koridoru izveides atvieglošanā, un ka RFID var piedāvāt novatoriskus veidus darījumu veikšanai, vienlaikus palielinot klientu apmierinātību;

52.

uzskata, ka lietiskā interneta izmantošana saistībā ar dabu var sniegt ieguldījumu ekoloģisko tehnoloģiju attīstībā, efektīvāk izmantojot enerģiju, un tātad var palīdzēt labāk aizsargāt vidi, kā arī uzlabot saikni starp IKT un vidi;

53.

aicina Komisiju pielikt pūles, lai izveidotu kopējas starptautiskās normas RFID un citu lietiskā interneta tehnoloģiju un lietojumprogrammu standartizācijai ar mērķi atvieglot savstarpējo savietojamību un veicināt atklātu, pārredzamu un tehnoloģiski neitrālu infrastruktūru; uzsver, ka bez skaidriem un atzītiem standartiem kā, piemēram, TCP5/IP6 interneta pasaulē lietiskā interneta izplatība pasaules mērogā ārpus RFID risinājumiem nav panākama;

54.

atbalsta priekšlikumu cik vien iespējams drīz ieviest interneta protokola 6. versiju (IPv6), kas būs interneta turpmākas paplašināšanas un vienkāršošanas pamatā;

55.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri 2010. gadā iesniegt paziņojumu par drošību, privātumu un uzticību informācijas sabiedrībai; uzsver šā paziņojuma un ierosināto pasākumu nozīmi, lai pastiprinātu noteikumus attiecībā uz informācijas drošību, privātumu un personas datu aizsardzību; aicina Komisiju aktīvi iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās puses, tostarp ENISA un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju;

56.

uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai lietiskā interneta attīstības procesā tiktu aizsargātas ne tikai tiesības uz privātumu, bet visas pamattiesības;

57.

uzskata, ka Komisijai ir jāiesniedz ieteikumi valsts administratīvo, likumdošanas un tiesību aizsardzības aģentūru uzdevumiem un pienākumiem attiecībā uz lietisko internetu;

58.

prasa Komisijai rūpīgi uzraudzīt, lai jau pieņemtie Eiropas līmeņa noteikumi attiecīgajā jomā tiktu pareizi piemēroti, un līdz gada beigām iesniegt grafiku attiecībā uz pamatnostādnēm, ko tā gatavojas ierosināt ES līmenī, lai pastiprinātu lietiskā interneta un RFID lietojumprogrammu drošību;

59.

lūdz Komisiju uzsākt sociālo dialogu par lietisko internetu un sniegt informāciju par jauno tehnoloģiju pozitīvo un negatīvo ietekmi uz ikdienas dzīvi; tādēļ aicina Komisiju uzsākt visaptverošas apspriedes ar Eiropas rūpniecības nozari un mudināt to uzņemties vadošo lomu novatorisku, standartizētu un savietojamu tehnoloģiju izstrādē un ierosināšanā;

60.

aicina Komisiju pienācīgā mērogā iesaistīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) lietiskā interneta rīcības plānā;

61.

aicina Komisiju arī regulāri sniegt informāciju par dialoga ar nozares uzņēmējiem un iesaistītajām pusēm attīstību, kā arī par iniciatīvām, ar ko Komisija gatavojas nākt klajā;

62.

uzskata, ka Komisijai būtu jāpārbauda iespējas vēl vairāk samazināt datu viesabonēšanas izmaksas;

63.

uzsver, ka lietiskā interneta pārvaldībā ir pēc iespējas jāsamazina birokrātija un jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās puses lēmumu pieņemšanas procesā, un tādēļ aicina izstrādāt pienācīgu un atbilstīgu regulējumu ES līmenī;

64.

aicina Komisiju precizēt, kādus interneta pārvaldības aspektus tā šobrīd uzskata par tādiem, kurus nepieciešams reglamentēt, un kāda sistēma jāizmanto, lai varētu nodrošināt sabiedrības vispārējās intereses saistībā ar lietisko internetu;

65.

aicina Komisiju kopā ar tirdzniecības partneriem tādos starptautiskos forumos kā Pasaules Tirdzniecības organizācija aktīvi piedalīties lietiskā interneta pārvaldības principu un noteikumu definēšanā un ieviešanā;

66.

tādēļ aicina Komisiju analizēt ar lietiskā interneta pārvaldību saistītās problēmas, iesaistot nozares uzņēmējus; uzskata arī, ka obligāti ir jāizpēta ar bezvadu (Wi–Fi) tehnoloģijas drošības sistēmām saistītie aspekti;

67.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.