15.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 81/128

1.

atzīmē, ka konstatēto pārkāpumu finanšu ietekme ir samazinājusies no EUR 1 024 miljoniem 2007. gadā līdz EUR 783,2 miljoniem 2008. gadā, turklāt samazināšanās notikusi visās izdevumu jomās, izņemot vienīgi tiešo izdevumu un pirmspievienošanās līdzekļu jomas, un kopējā apjoma sadalījums ir šāds:

2.

uzsver, ka jāiekļauj informācija par pārkāpumiem, tā precizējot kopējo to resursu daļu katrā atsevišķā izdevumu kategorijā un dalībvalstī, uz kuru attiecas kļūdas un ir aizdomas par krāpšanu;

3.

uzsver, ka cīņa ar krāpšanu un korupciju ir svarīgs Eiropas iestāžu un visu dalībvalstu pienākums, un tām jānodrošina visi nepieciešamie resursi šo negatīvo parādību efektīvai apkarošanai, lai aizsargātu Savienības un tās nodokļu maksātāju finanšu intereses un cīnītos pret organizēto noziedzību, kura, saskaņā ar valstu rādītājiem, arvien palielina spēju noslēgt slepenas vienošanās iestādēs un jo īpaši veikt krāpšanu attiecībā pret Kopienas budžetu;

4.

pauž nožēlu par to, ka lielu daudzumu ES līdzekļu joprojām izmaksā nepareizi, un aicina Komisiju attiecīgi rīkoties, lai šos līdzekļus atgūtu;

5.

atzinīgi vērtē to, ka aplēstā pārkāpumu kopsumma bija par 12,5 % zemāka nekā 2007. gadā; tomēr atzīmē, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, lielākais pārkāpumu skaits tika reģistrēts attiecībā uz televizoriem un monitoriem, un tādēļ aicina Komisiju īpaši stingri uzraudzīt šīs ražojumu kategorijas un veikt nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu zaudētos pašu resursus vai procentu maksājumus; turklāt aicina Komisiju sekmēt pienācīgu līdzsvaru starp importēto preču fiziskajām pārbaudēm un dalībnieku pēcmuitošanas revīziju; aicina dalībvalstis šajā jomā nodrošināt labākus statistikas datus;

6.

uzskata, ka svarīgi ir izstrādāt iedarbīgus tiesību aktus, lai uzlabotu administratīvo sadarbību kaitniecīgas nodokļu prakses novēršanai un iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto priekšlikumu Padomes Direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā (COM(2009)0029); uzsver, ka rūpīgi jāuzrauga gadījumi, kad dalībvalstis atsakās sniegt specifisku informāciju vai veikt administratīvo izmeklēšanu, un Parlamentam jāsniedz skaidra un detalizēta informācija par šādiem gadījumiem;

7.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Padomes Regulas par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā pārstrādātajai redakcijai (COM(2009)0427); uzsver, cik svarīgi ir paaugstināt dalībvalstu atbildību šajā jomā, sākot ar datubāzēs ievadītās informācijas kvalitāti; aicina Komisiju pārbaudīt informācijas precizitāti un nodrošināt, ka visi PVN maksājumi ir iekasēti;

8.

turklāt aicina Komisiju sniegt vispusīgu informāciju, lai varētu salīdzināt dalībvalstu izmaksas, kas rodas, iekasējot parastos pašu resursus, un ieturētās summas šo iekasēšanas izmaksu segšanai;

9.

atzinīgi vērtē to, ka aplēstā pārkāpumu kopsumma bija par 34 % zemāka nekā 2007. gadā; uzsver, ka relatīvi nelielais pārkāpumu skaits varētu būt saistīts galvenokārt ar paaugstināto obligātās ziņošanas slieksni (EUR 10 000), kuru ieviesa ar Komisijas 2006. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 1848/2006 par pārkāpumiem un par tādu summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un informācijas sistēmas organizēšanu šajā jomā (7);

10.

uzsver, cik svarīgi ir pildīt pārkāpumu ziņošanas prasības un pauž nožēlu par nepilnībām, kas konstatētas attiecībā uz Austriju, Zviedriju, Slovākiju un Ungāriju;

11.

aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai efektīvi un iedarbīgi īstenotu Regulu (EK) Nr. 1975/2006 (8), ar ko nosaka jaunu pārbaudes kārtību lauku attīstības atbalsta pasākumiem, lai tādējādi nodrošinātu, ka pabalsta saņēmēji pilda savus pienākumus;

12.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim (iepriekš minētā ziņojuma 5.20. punkts), ka integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS) ir efektīvs līdzeklis kļūdu vai pārkāpumu riska ierobežošanai tikai tad, ja šo sistēmu pienācīgi izmanto un tajā ievada precīzus un uzticamus datus; pauž nožēlu par būtiskiem trūkumiem, kas konstatēti Apvienotajā Karalistē (Skotijā), Bulgārijā un Rumānijā izmantotajās sistēmās; mudina Komisiju veikt stingrus pasākumus, ja šādas problēmas atkārtojas;

13.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Komisijas vērtējumu pārkāpumu finanšu ietekme bijusi par 27 % mazāka nekā 2007. gadā; attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību atzīmē Revīzijas palātas 2008. gada ticamības deklarācijā norādīto, ka kohēzijas politikas jomā pieļauto kļūdu līmenis vēl arvien pārsniedz 5 %; pauž bažas par to, ka Itālija, Polija, Apvienotā Karaliste un Spānija ziņojušas par vislielāko pārkāpumu skaitu; tomēr atzinīgi vērtē labo sadarbību ar Komisiju, ko uzsākušas dažas no šīm dalībvalstīm, lai risinātu minētās problēmas, un pauž pārliecību, ka citas dalībvalstis arī līdzīgi sadarbosies; norāda uz Revīzijas palātas atzinumu, kurā uzsvērts, ka strukturālās darbības ir ES budžeta izdevumu joma ar visstingrākajiem noteikumiem un sarežģītākajām pārvaldības procedūrām un ka saskaņā ar Komisijas uzskatiem tas, ka dati par kādā dalībvalstī pieļauto finanšu pārkāpumu lielo skaitu ne vienmēr nozīmē to, ka attiecīgajā valstī ir vairāk kļūdu un krāpšanas gadījumu nekā citās dalībvalstīs, bet gan to, ka attiecīgajā dalībvalstī, iespējams, ir pamatīgāka un stingrāka kontrole; turklāt norāda, ka Eiropas Revīzijas palātas pārskatā par 2008. gada budžeta izpildi nav ņemts vērā 2007.–2013. gada plānošanas periods, attiecībā uz kuru tika ieviestas jaunas administrēšanas un kontroles sistēmas; norāda uz to biežo kļūdu sastopamību, kas saistītas ar neattaisnotiem maksājumiem un publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, un tāpēc uzskata par vēlamu Komisijai ieviest piesardzības pamatnostādnes dalībvalstīm un pašvaldības iestādēm, lai precizētu, kā šos noteikumus piemērot un kā izvairīties no tā, ka pārvaldes iestādes aizstāj Komisijas noraidītos izdevumus, kuri tiek uzskatīti par neattaisnotiem, ar citiem — arī neattaisnotiem izdevumiem;

14.

uzsver, ka kavēšanās ar vadības un kontroles sistēmu apstiprināšanu 2007.–2013. gada programmām varētu būt sarežģījusi kļūdu un iespējamo krāpšanas gadījumu atklāšanu avansa maksājumu jomā; turklāt uzskata, ka ar to saistītā kavēšanās ar starpmaksājumu izdevumiem varētu sekmēt līdzekļu izdošanu steigā, lai iekļautos laikā pirms notiek atbrīvošanās no saistībām; mudina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt noteikumus par atbrīvošanos no saistībām, lai uzlabotu izdevumu kvalitāti un nodrošinātu kvantitatīvo mērķu sasniegšanu;

15.

atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko līdz ar AFIS sistēmu plašāku izmantošanu dažām dalībvalstīm izdevies panākt, lai saskaņotu sistēmas ziņošanai par pārkāpumiem; tā kā ar elektroniskajām ziņošanas sistēmām līdz šim gūti labi rezultāti attiecībā uz datu kvalitāti un ziņošanas termiņu ievērošanu, aicina tās iespējami ātri ieviest dalībvalstīs, kurās šādu sistēmu vēl nav;

16.

aicina dalībvalstis sniegt Komisijai pilnīgāku un uzticamāku informāciju par 2000.–2006. gadā veiktajām finanšu korekcijām; savukārt aicina Komisiju būt stingrai, prasot dalībvalstīm sniegt pilnīgu informāciju un rīcības programmās pedantiski piemērot finanšu korekciju noteikumus;

17.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ieviesusi kopēju krāpšanas novēršanas stratēģiju attiecībā uz strukturāliem pasākumiem, kura izstrādāta sadarbībā ar OLAF, un uzsver, cik svarīga ir efektīvāka sadarbība ar reģionālām iestādēm un kompetentām valsts tiesu iestādēm;

18.

pauž nožēlu par to, ka desmit jaunajās ES dalībvalstīs aplēstā pārkāpumu kopsumma ir palielinājusies par 8 %, savukārt divās jaunākajās dalībvalstīs — par 152 %, bet atgūto līdzekļu daudzums salīdzinājumā ar 2007. gadu samazinājies par 15,6 %; aicina jo īpaši Bulgāriju un Rumāniju palielināt administratīvo veiktspēju ES līdzekļu pārvaldīšanā, novērst esošos un iespējamos interešu konfliktus līdzekļu pārvaldībā, uzlabot publiskā iepirkuma procedūru pārraudzību un pārredzamību centrālā, reģionālā un vietējā līmenī un steidzami ieviest nepieciešamos piesardzības, korektīvos un/vai disciplināros pasākumus un informēt par tiem Komisiju; atzīst un atbalsta Bulgārijas un Rumānijas veiktos pasākumus, lai uzlabotu dalītās pārvaldības un finanšu kontroles standartus atbilstīgi Komisijas ieteikumiem;

19.

aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu riskus, ko rada ļoti mainīgā vide, kurā darbojas Paplašināšanās ģenerāldirektorāts, un nodrošinātu efektīvu iekšējās revīzijas pasākumu daudzgadu plānošanu; turklāt aicina Komisiju steidzami saskaņā ar centralizētās pārvaldības kārtību pieņemt īpašu ex post kontroles politiku, izmantojot 2008. gadā gūto pieredzi un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt izmaksu lietderīgumu;

20.

uzver, ka jāturpina noteikt ar pirmspievienošanās finansējumu sasniedzamie stratēģiskie uzdevumi, kas minēti Revīzijas palātas specializētajā ziņojumā par pirmspievienošanās finansējumu Turcijai, lai varētu vieglāk novērtēt īstenoto projektu saistību ar vispārējiem mērķiem; uzskata, ka par uzdevumiem un rezultātiem vajadzētu informēt pārskatāmi;

21.

uzsver, ka Komisijai jāturpina izstrādāt iniciatīvas, ar kurām uzlabo projektu koncepcijas un to īstenošanu; uzsver, ka ir jāuzlabo mehānisms ziņošanai par projektu īstenošanu un tajos ietverto pasākumu veikšanu un rezultātiem; uzskata par nepieciešamu nodrošināt, ka par projektu iznākumu (rezultātiem un ietekmi) ziņo katra projekta beigās un pienācīgos intervālos pēc tam, lai informāciju par projekta gaitu varētu izmantot, turpmāk plānojot projektus;

22.

norāda, ka ārējā palīdzība ir nozare, ko arvien vairāk skar pārkāpumi un krāpšana;

23.

prasa, lai Komisija pievērš uzmanību problēmai, kas saistīta ar projektu dubultu finansēšanu;

24.

uzsver to, ka aizvadītajos piecos gados ES Apvienoto Nāciju Organizācijai maksājusi vairāk nekā EUR 1 miljardu gadā; tāpēc atgādina, ka ir nepieciešams pastiprināt OLAF starptautiskās pilnvaras un nodrošināt šo iestādi ar visiem nepieciešamajiem tiesiskajiem līdzekļiem, lai tā varētu kontrolēt šos arvien pieaugošos tiešos izdevumus; aicina Komisiju sniegt Eiropas Parlamentam aktuālāko informāciju par šo jautājumu;

25.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008)0866), kas veido pamatu diskusijai par šo jautājumu, un aicina Komisiju uzmanīgi sekot attīstības gaitai šajā jomā; uzskata, ka katrā jomā varētu noteikt dažādas pieļaujamo kļūdu robežvērtības, ņemot vērā to attiecīgās īpatnības un noteikumus; mudina Komisiju pienācīgi ņemt vērā to, ka nepieciešams veikt arī citus pasākumus, lai uzlabotu ES fondu pārvaldību (piemēram, padarot kontroles sistēmas efektīvākas un pielāgojot tās izdevumu kategorijām vai vienkāršojot attiecīgos tiesību aktus);

26.

uzskata, ka ikgadējiem kopsavilkumiem, ko Komisijai iesniedz dalībvalstis, jābūt stingrākam juridiskajam pamatam nekā tas, ko izmanto pašreiz (Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (Finanšu regula) 53.b panta 3. punkts); tādēļ aicina saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu šajos kopsavilkumos sniegt izsmeļošu kvalitatīvo analīzi par katras dalībvalsts veiktās revīzijas rezultātiem; turklāt uzskata, ka Komisijai ir svarīgi turpināt veicināt struktūrfondu “uzticības līgumus” ar dalībvalstīm, vienlaicīgi nodrošinot papildu garantijas saistībā ar dalībvalstu kontroles sistēmām un veidojot ciešākas saites ar neatkarīgām augstākā līmeņa revīzijas iestādēm;

27.

atzīmē to, ka publiskais iepirkums ir viena no jomām, kas visvairāk pakļauta nepareizas pārvaldības, krāpšanas un korupcijas riskam, un ka šādas nelikumīgas darbības grauj tirgu, patērētājiem palielina preču un pakalpojumu cenas un maksājumus, kā arī izraisa iedzīvotāju neuzticēšanos Eiropas Savienībai; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi apsvērt pašreizējos publiskā iepirkuma noteikumus un iesniegt priekšlikumus to uzlabošanai; atzīst arī sasniegumus, kas gūti lielākas pārredzamības nodrošināšanā saistībā ar ES finanšu līdzekļu saņēmējiem, un aicina Komisiju izstrādāt sistēmu, saskaņā ar kuru tiek publiskoti minēto saņēmēju saraksti vienā tīmekļa vietnē neatkarīgi no attiecīgās pārvaldes iestādes, sniedzot precīzu, salīdzināmu informāciju par visām dalībvalstīm vismaz vienā no ES darba valodām; turklāt aicina Komisiju iejaukties, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis sniedz uzticamu, viendabīgu informāciju par ES finanšu līdzekļu saņēmējiem, kas ir jāiekļauj agrīnās brīdināšanas sistēmā un izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē;

28.

aicina Komisiju savlaicīgi uzsākt diskusijas un apspriedes ar ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību, par visiem aspektiem, kas saistīti ar Eiropas prokuratūras izveidi, lai apkarotu noziegumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, kā tas paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 86. pantā, un aktīvāk īstenot visus šīs iestādes izveidei nepieciešamos pasākumus;

29.

mudina Padomes prezidentvalsti pilnvarot Komisiju apspriest un pēc iespējas īsākā laikā noslēgt krāpšanas novēršanas nolīgumus ar Andoru, Monako un Sanmarino, kā arī vēlreiz apspriest plašāku nolīgumu ar Šveici;

30.

uzsver, ka ES finanšu interešu aktīvai aizsardzībai nepieciešams pastiprināt cīņu pret finanšu un ekonomiskiem noziegumiem; aicina dalībvalstis pilnā apjomā īstenot attiecīgos Savienības instrumentus, tostarp 2000. gada Konvenciju par savstarpēju tiesisko palīdzību un tās protokolu par banku darījumiem, Pamatlēmumu par konfiskācijas rīkojumiem (2006/783/TI) (9) un Pamatlēmumu par finansiālām sankcijām (2005/214/TI) (10);

31.

aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu par aizliegumu savstarpēju atzīšanu, jo īpaši attiecībā uz finanšu jomas profesijām, piemēram, neļaujot krāpšanā pieķertiem likumpārkāpējiem ieņemt uzņēmumu vadītāju amatus;

32.

aicina Komisiju izstrādāt ietekmes novērtējumu un sagatavot priekšlikumu par ES acquis paplašināšanu uz vienotām definīcijām par nodarījumiem finanšu un ekonomikas noziegumu jomā;

33.

uzskata, ka Savienības finanšu interešu aizsardzībai ir nepieciešams apturēt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelegālās darbības, kas notiek ar ārzonu starpniecību; aicina Komisiju apsvērt iespēju aizliegt tiem uzņēmumiem, kuri darbojas ar ārzonu starpniecību, slēgt darījumu līgumus ar Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem, ja ārzonas teritorija, kurā pirmie reģistrēti, vienpusēji kavē sadarbības nolīgumu noslēgšanu ar Savienību;

34.

atzīmē, ka atbilstoši Eirobarometra 2009. gada datiem 78 % Savienības iedzīvotāju piekrīt viedoklim, ka korupcija ir nopietna problēma viņu valstī; aicina Komisiju un dalībvalstis apņemties nodrošināt nepieciešamos resursus, lai nepieļautu, ka ES finanšu līdzekļu izmantošanu apdraud korupcija, aktīvāk konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kas saistīti ar krāpšanu, nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citiem ar to saistītiem noziegumiem, kā arī piemērot skaidrus un pārredzamus noteikumus attiecībā uz politiski ietekmējamām personām saskaņā ar Trešo direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (Direktīva 2005/60/EK) (11); aicina Komisiju pēc iespējas drīz izstrādāt rādītājus, ar kuriem kvantitatīvi novērtēt centienus korupcijas apkarošanā, pievēršot īpašu uzmanību publiskā iepirkuma jomai atbilstīgi Stokholmas programmas noteikumiem; prasa veicināt līdzekļu atgūšanas biroju plašāku sadarbību, lai uzlabotu līdzekļu konfiskāciju; aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, ar kuriem sekmētu labu pārvaldību nodokļu lietās saskaņā ar Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūciju (12) par šo jautājumu un jo īpaši attiecībā uz nodokļu oāzēm;

35.

augstu vērtē un atbalsta OLAF darbu un norāda uz nepieciešamību tā pienākumu veikšanā nodrošināt pilnīgu darbības neatkarību, un uzskata, ka birojam ir izšķiroši svarīga loma Eiropas Savienības un tātad arī tās iedzīvotāju finanšu interešu aizsardzībā, kā arī ļoti svarīga nozīme Eiropas iestāžu reputācijas uzturēšanā; tāpēc uzskata, ka vajadzētu izstrādāt cilvēkresursu stratēģiju, kurā būtu noteikta pašreizējā augstā darbinieku kvalitātes līmeņa uzturēšana;

36.

uzskata, ka OLAF, sākot izmeklēšanu, vairāk jāizmanto Komisijas iekšējās revīzijas dienestu darbs, nevis jāpaļaujas galvenokārt uz amatpersonu vai dalībvalstu iesniegto informāciju; uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir uzraudzīt, vai un kā Komisijas iekšējās revīzijas dienesti ievēro OLAF rekomendācijas; tādēļ aicina OLAF turpmākajos gada ziņojumos nodrošināt atbilstošus statistikas datus;

37.

uzskata, ka OLAF darbu var padarīt vēl efektīvāku, nodrošinot rūpīgu un sīku izmeklēšanas plānošanu, šajā nolūkā pieņemot ad hoc procedūras regulu un to nosakot par saistošu rokasgrāmatu, ar kuru sekmē SMART uzdevumu un RACER rādītāju izmantošanu izmeklēšanā, uzlabo sadarbību un datu apmaiņu starp OLAF un valstu tiesu iestādēm no izmeklēšanas procesa paša sākuma, kā arī steidzami piemēro gan OLAF“pamatuzdevumu” politiku, gan pēcpārbaudes OLAF veikto izmeklēšanu sākotnējos posmos, un atbilstoši tai paredzot, ka mazāk nozīmīgu krāpšanu izmeklētu citas iestādes, turpretī OLAF varētu turpināt izmeklēt daudzkārtējus neliela apjoma krāpšanas gadījumus, kuros saistībā ar pārkāpumiem strukturālu problēmu dēļ tiek zaudētas lielas summas; tāpēc aicina OLAF nākamajā ziņojumā uzsvērt šajā sakarībā paveikto un norādīt, cik lielā mērā minētais ņemts vērā OLAF darbības rokasgrāmatā, kuru paredzēts drīzumā publicēt;

38.

aicina Komisiju aktīvi iesaistīt OLAF sarunās par visiem sadarbības nolīgumiem, kuru tēma ir krāpšanas apkarošana un informācijas apmaiņa par nodokļu jautājumiem;

39.

atzinīgi vērtē praktiskas vienošanās, kas panāktas starp OLAF un Eurojust, lai ciešāk koordinētu cīņu pret finanšu krāpšanu un sadarbotos šajā jomā;

40.

atzinīgi vērtē OLAF un Eurojust sadarbību; atzīmē, ka, Eiropola analītiskos resursus papildinot ar OLAF darbības pieredzi, dalībvalstīm var nodrošināt lietderīgus pakalpojumus un var izvairīties no dublēšanās; aicina OLAF nākamajā gada ziņojumā aprakstīt, kādu ietekmi ir izraisījusi Eiropola statusa maiņa 2010. gada 1. janvārī;

41.

pauž nožēlu par nepilnībām, kas norādītas 2008. gada ziņojuma I pielikumā (EK līguma 280. panta īstenošana dalībvalstīs 2008. gadā — (SEC(2009)1002) par to, kādā veidā dalībvalstis atbild uz Komisijas aptauju, un par tās uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem nevar konkrēti atbildēt vai dalībvalstis var viegli izvairīties atbildēt; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju sadarbībā ar dalībvalstīm aptaujā izdarīt izmaiņas, lai to padarītu efektīvu un iedarbīgu;

42.

aicina OLAF turpmākajā ziņojumā sniegt detalizētu to stratēģiju un pasākumu analīzi, kurus veic katra dalībvalsts krāpšanas apkarošanā, pārkāpumu, tostarp korupcijas izraisītu pārkāpumu, novēršanā un to konstatācijā ES līdzekļu maksājumu jomā; uzskata, ka īpašu uzmanību vajadzētu pievērst lauksaimniecības un struktūrfondu līdzekļu izmantošanai; uzskata, ka šādā ziņojumā, sniedzot pilnīgu informāciju par 27 valstīm, vajadzētu analizēt arī valstu tiesu un izmeklēšanas iestāžu pieeju un veikto pārbaužu kvalitāti un daudzumu, kā arī statistiku par tiem gadījumiem, kad valstu iestādes nav veikušas OLAF ziņojumu prasību izpildi, un šādu gadījumu iemeslus; turklāt uzskata, ka ziņojumam vajadzētu kļūt par zināšanu bāzi gan OLAF stratēģijas un prioritāšu labākai noteikšanai, kuras izmantojamas īpašos izmeklēšanas procesos, uzsākot pielāgotas iniciatīvas, un sadarbības uzlabošanai ar dalībvalstīm, gan OLAF un vietējo uzraudzības iestāžu darbības efektivitātes uzlabošanai;

43.

uzsver to, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem ir noteikta prasība dalībvalstīm ziņot par visiem pārkāpumiem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā ceturkšņa beigām, kurā šis pārkāpums kļuvis par pirmā administratīvā vai tiesas konstatējuma subjektu un/vai kurā kļuvusi zināma jauna informācija par iepriekš paziņoto pārkāpumu; tāpēc aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, tostarp vienkāršojot valstu administratīvās procedūras, lai samazinātu laikposmu starp pārkāpuma konstatācijas brīdi un brīdi, kad par to tiek ziņots;

44.

aicina Komisiju atsākt procedūru, lai pieņemtu Direktīvu par Kopienas finanšu interešu krimināltiesisku aizsardzību (2001/0115(COD), kuru Padome bloķē kopš 2002. gada, kā arī Regulu par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai (2004/0172(COD), kuru Padome bloķē kopš 2005. gada;

45.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Kopienu Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, OLAF Uzraudzības komitejai un OLAF.