15.2.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 48/72 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Uzlabot “publiskā un privātā sektora partnerības līdzdalības” modeļus, izvēršot visiem pieejamus e-pakalpojumus ES dalībvalstīs” (pašiniciatīvas atzinums)
2011/C 48/13
Ziņotājs: CAPPELLINI kgs
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2009. gada 16. jūlijā nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu
“Uzlabot “publiskā un privātā sektora partnerības līdzdalības” modeļus, izvēršot visiem pieejamus e-pakalpojumus ES 27 dalībvalstīs”.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2010. gada 6. septembrī.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 465. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 15. un 16. septembrī (16. septembra sēdē), ar 102 balsīm par, 1 balsi pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi un ieteikumi.
1.1. |
EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas digitalizācijas programmu un ziņojumā par iekšējo tirgu iekļautos priekšlikumus, proti, radīt ilgtspējīgas priekšrocības ekonomikas un sociālajā jomā, izveidojot vienotu digitālo tirgu un īpaši ātrus interneta savienojumus, ar kuru palīdzību lietojumprogrammām varēs piekļūt lauku un attālāko rajonu iedzīvotāji, kā arī MVU. EESK atbalsta arī Komisijas, Eiropas Parlamenta (EP) un Reģionu komitejas (RK) viedokli, ka vajag vairāk uzraudzības pasākumu, lai līdz 2013. gadam nodrošinātu, ka ikviens var izmantot fiksēto līniju un bezvadu platjoslas pieslēgumu. Visos līmeņos ir vairāk jāiegulda, un jāapzina arī iespējas izveidot publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) lauku un attālos rajonos un tās iesaistīt tīklu modernizācijā. |
1.2. |
EESK atbalsta ES un valstu kopīgo politiku “Eiropas 2020” mērķu sasniegšanai un tāpēc aicina Komisiju izveidot ad hoc padomdevēju grupu, kas palīdzētu dalībvalstīm, kandidātvalstīm un ieinteresētajiem privātajiem operatoriem labāk uzraudzīt lauku un attālo rajonu piekļuvi platjoslas sakaru infrastruktūrai. |
1.3. |
Attiecībā uz attālāko reģionu nodrošinātību ar ātrdarbīgu platjoslas pieslēguma tīklu par pieņemamu cenu pastāv ievērojamas tirgus nepilnības. Tāpēc Eiropas Komisijai jāveicina visi pasākumi, ar kuriem atvieglo valsts un publiskā sektora iniciatīvas atvērtu tīklu attīstības jomā. Eiropas Savienībai pilnībā jāizmanto e-pakalpojumu attīstība publiskajā un privātajā sektorā, lai palīdzētu uzlabot vietējos un reģionālos pakalpojumus veselības aprūpes un izglītības jomā, vispārējas nozīmes pakalpojumus neatliekamās palīdzības sniegšanā, drošības un sociālos pakalpojumus. Visu iestāžu iesaistīšanās publiskā un privātā sektora partnerībā var nodrošināt stratēģisku atbalstu MVU, kas specializējušies sniegt publiskus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus, kā arī sekmēt jauno uzņēmēju prasmes IKT jomā. |
1.4. |
Privāti ieguldījumi un PPP attālos un lauku reģionos, kā arī reģionos ar zemu ienākumu līmeni būtu jāveicina, izmantojot struktūrfondus apvienojumā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Investīciju fonda (EIF) instrumentiem, lai mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un MVU nodrošinātu interneta savienojumu par taisnīgu cenu. Būtu jāīsteno īpašas Komisijas programmas un pasākumi, lai veicinātu un vairotu vietējā līmeņa publiskā un privātā sektora partnerību skaitu pārreģionālos un pārrobežu izmēģinājuma projektos, un būtu jāatbalsta “Visiem pieejamu e–pakalpojumu Eiropas dienas” ieviešana. |
1.5. |
EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi veidot ciešākas partnerības starp publiskā un privātā sektora publisko e-pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi ļaujot piedāvāt labākus un efektīvākus pakalpojumus. Ir vajadzīga lielāka pārredzamība un iedzīvotāju aktīva līdzdalība, vienlaikus saglabājot īpašumtiesības uz publisko infrastruktūru, kurā tiek veikt ieguldījumi, un turpinot darbības uzraudzību. Publiskos pakalpojumus bieži sniedz reģionālajā un vietējā līmenī, kur MVU un to apvienības varētu iesaistīties partnerībās ar publisko sektoru, vai nu darbojoties kā tieši pakalpojumu sniedzēji, vai arī iesaistoties konsorcijā, ja ir nepieciešami apjomīgi finanšu resursi vai plašākas zināšanas. Tas jau notiek vairākos Francijas (Overņa), Itālijas (Trentīno-Alto Adidže, Lombardija) un citu ES dalībvalstu reģionos. |
1.6. |
Nodrošinot piekļuvi augstas kvalitātes bezvadu platjoslas pieslēgumam par pieņemamām cenām, var uzlabot iestāžu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī palīdzēt MVU paaugstināt konkurētspēju tirgū. No piekļuves ātrākiem platjoslas pakalpojumiem vislielākie ieguvēji būs attālie reģioni un kopienas. |
1.7. |
EESK uzsver, ka jāiegulda lieli līdzekļi, lai visiem iedzīvotājiem un patērētājiem nodrošinātu universālu ātrdarbīgu piekļuvi fiksētam un mobilam platjoslas pieslēgumam. To palīdzētu panākt piemērotāka valsts atbalsta sistēma ES līmenī, kas atbilst ES konkurences noteikumiem, kā arī dažādu ES politiku un programmu labāka koordinācija, lai patērētāju iespējas brīvi izvēlēties palīdzētu sasniegt plānotos mērķus — visiem iedzīvotājiem un visās vietās nodrošināt piekļuvi e-pakalpojumiem. |
1.8. |
EESK piekrīt, ka līdz 2013. gadam ikvienai mājsaimniecībai būtu jāspēj piekļūt platjoslas internetam par konkurētspējīgu cenu. Jāatbalsta un jāizmanto digitālā dividende, lai paplašinātu mobilā platjoslas tīkla pārklājumu un pakalpojumu kvalitāti. Dalībvalstīm jāaktualizē valsts mērķi platjoslas un ātrdarbīga pārklājuma jomā, lai reģionālās pašvaldības un privātā sektora dalībniekus motivētu saskaņoti atbalstīt ātrdarbīga platjoslas pieslēguma Eiropas stratēģiju. Komisijas iniciatīvā par nākotnes internetu jau no paša sākuma būtu jāiesaista galvenokārt reģionālās pašvaldības, ES un/vai valstu konsultatīvās iestādes, MVU, organizācijas un citi privāti dalībnieki. |
1.9. |
EESK atbalsta tādus PPP risinājumus, ar kuru finansēšanas modeļiem iespējams nodrošināt rentablus un savlaicīgus platjoslas pakalpojumus lauku rajonu un pārrobežu reģionu iedzīvotājiem. Šajā saistībā EESK uzsver, ka digitālās prasmes, jo īpaši MVU un jauniem uzņēmējiem lauku un attālos rajonos, ir izšķiroši svarīgas, lai izveidotu iekļaujošu digitālu sabiedrību, sevišķi tur, kur piekļuve e-pakalpojumiem rada digitālplaisu starp gados vecākiem cilvēkiem, nelabvēlīgākā stāvoklī esošām grupām, iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni un pārējo sabiedrību. Jārisina arī esošās piekļuves problēmas. |
1.10. |
ES iestādēm būtu pilnībā jāizmanto e-pakalpojumu attīstība publiskajā un privātajā sektorā, lai palīdzētu uzlabot vietējos un reģionālos pakalpojumus veselības aprūpes un izglītības jomā, neatliekamās palīdzības, drošības un plašākus vispārējas nozīmes pakalpojumus, kā arī sociālos pakalpojumus. |
2. Vispārīga informācija un vispārīgas piezīmes.
2.1. |
Internets ir kļuvis par vienu no stratēģiski svarīgākajām 21. gadsimta infrastruktūrām, un tas ir viena no centrālajām Lisabonas līgumā noteiktajām universālā pakalpojuma saistībām, ko īsteno ES. Tomēr stāvoklis lauku un attālākajos rajonos gandrīz nav uzlabojies, un nevar runāt par Eiropas e-pakalpojumu tirgu (1). Tā kā privātais sektors nešķiet ieinteresēts apmierināt pieprasījumu pēc pakalpojumiem un valdības vienas pašas nespēj atrisināt šo problēmu, piemērots risinājums būtu abu pušu (gan publiskā, gan privātā sektora) iesaistīšana, lai, izveidojot PPP, dalītu gan ieguvumus, gan risku. Organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšanās un loma PPP, izvēršot e-pakalpojumus, minētajā procesā varētu pildīt vienu no galvenajām funkcijām. |
2.2. |
Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir izpētīt minēto jautājumu un rosināt debates par ilgtspējīgiem risinājumiem, lai visur Eiropā izvērstu e-pakalpojumus un ikvienam dotu iespēju tiem piekļūt, īpaši tās visgrūtāk pieejamajos reģionos un tās vismazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām. |
2.3. |
Ņemot vērā iepriekš minēto, šā atzinuma vispārējie mērķi ir šādi:
|
2.4. |
IKT ietekmē ļoti daudzus mūsu sabiedrības aspektus. Šķirtne starp telefonu, internetu, televīziju, mobilo telefonu un citiem komunikācijas pakalpojumiem kļūst aizvien neskaidrāka, un saplūst arī robežas starp privāto un publisko sektoru un starp ES un valstu politiku. Valstu un reģionālā politika faktiski nav spējusi visiem nodrošināt efektīvu piekļuvi minētajiem pakalpojumiem. |
2.5. |
Šajā saistībā jaunā digitālās programmas komisāre Neelie Kroes uzsāka debates saistībā ar sabiedrisku apspriešanu ar mērķi “pārbaudīt, vai ir jāpārstrādā noteikumi, lai visiem ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi svarīgiem komunikācijas pakalpojumiem, tostarp ātrdarbīgam internetam. Mums jānodrošina, lai neviens nebūtu atstumts no digitālās sabiedrības.” Turklāt nesenajā paziņojumā “Eiropa 2020” apstiprināts mērķis nodrošināt ilgtspējīgus ekonomiskus un sociālus ieguvumus, ko sniedz vienots digitālais tirgus, kas balstīts uz ātru un īpaši ātru internetu un sadarbspējīgām lietojumprogrammām, līdz 2013. gadam visiem nodrošinot platjoslas piekļuvi. |
2.6. |
Lisabonas stratēģijā jau ir atzīts, ka ir vajadzīga piekļuve modernai digitālajai infrastruktūrai (piemēram, internetam, GPS) un tā sauktajiem e-pakalpojumiem. Tāpēc publisko pakalpojumu modernizācijā jāietver
|
2.7. |
Pašreizējos ES tiesību aktos (saskaņā ar universālā pakalpojuma direktīvu (2002)) (3) ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai visi iedzīvotāji noteiktā vietā varētu pieslēgties publiskajam tālruņu tīklam un piekļūt publiskajiem tālruņu pakalpojumiem balss un datu pārraidei, izmantojot funkcionālu piekļuvi internetam. Patērētājiem jābūt piekļuvei informācijas un uzziņu dienestu pakalpojumiem, publiskajiem maksas tālruņiem un īpašām ierīcēm cilvēkiem ar invaliditāti. |
2.8. |
Turklāt nesenā Komisijas paziņojumā ir minēts, ka PPP ir viena no iespējām, ko varētu izmantot, lai paātrinātu interneta izmantošanu Eiropā un sniegtu e-pakalpojumus ES iedzīvotājiem. PPP tiek uzskatīta par iespēju Eiropas iedzīvotājiem labāk izmantot zināmas un jaunas tehnoloģijas, piemērojot visaptverošāku pieeju. Turklāt ar PPP palīdzību varētu apzināt šķēršļus, kas nav tehniski, un izstrādāt stratēģiju to pārvarēšanai (4). Jēdziens “PPP” attiecas uz dažādām situācijām, tāpēc dokumentos, piemēram, ANO pamatnostādnēs (5), kā arī EIB praksē ir sastopamas dažādas tā definīcijas. |
2.9. |
Komisija, iesaistot arī EESK, ir organizējusi vairākas sabiedriskās apspriešanas par dažādiem jautājumiem, tostarp par
|
2.10. |
Komisijas paziņojumā “Publiskā un privātā sektora partnerība nākotnes interneta jautājumos” (COM(2009) 479 galīgā redakcija) izvirzīts mērķis izveidot sistēmu, lai sagatavotos viedai sabiedrībai un paaugstinātu Eiropas IKT nozares konkurētspēju. Lai sagatavotos uzsākt PPP iniciatīvu nākotnes interneta jomā — iniciatīvu, kuru atbalsta vairākas dalībvalstis un nozares dalībnieki—, būs vajadzīgāka lielāka pilsoniskās sabiedrības un reģionālo pašvaldību iesaistīšanās. |
3. Vispārīgas piezīmes: PPP un e-pakalpojumu izvēršana.
3.1. |
Tāpat kā sabiedrībā tiek nodrošināta piekļuve pārtikai, ūdenim, izglītībai, veselības aprūpei, mobilitātes iespējām un publiskajām iestādēm, ir svarīgi atrast un pieņemt visilgtspējīgākos risinājumus un visefektīvākos politikas pasākumus, lai garantētu vienlīdzīgas iespējas informācijas sabiedrībā visiem ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem, īpaši ES lauku un attālākajos rajonos. |
3.2. |
Tomēr līdz šim tas nav panākts visā ES, un vēl joprojām ir ģeogrāfiski apgabali un sociālas grupas, kurām draud “digitālā atstumtība”. Digitālā atstumtība varētu būt saistīta ar demogrāfiskiem faktoriem (vecums, dzimums, mājsaimniecības veids utt.), sociālekonomiskiem (izglītība, darbs, statuss, ienākumi utt.) un ģeogrāfiskiem faktoriem (piemēram, mājoklis, atrašanās vieta, īpašas reģionālās vai vietējās iezīmes, ģeopolitiski aspekti utt.). Tirgus nepilnību cēloņi e-pakalpojumu jomā katrā atsevišķā gadījumā atšķiras — tie var būt nelabvēlīgi ģeogrāfiskie apstākļi, mazs apdzīvotības blīvums, augsti nodokļi vai visu šo faktoru kombinācija. Tā kā šādos reģionos pieprasījums un darījumu apjoms bieži ir nepietiekams, privātie operatori bieži var nolemt neveikt ieguldījumus. |
3.3. |
Tomēr būtu jāpievēršas ne tikai ģeogrāfiskajai nošķirtībai, bet arī sociālajai atstumtībai, kas ir saistīta ar dažu lietotāju grupu pirktspējas trūkumu vai ierobežotām prasmēm (6). Tāpēc būtu jāpaplašina e-pakalpojumu pieejamība, lai tiem varētu piekļūt visi lietotāji neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskā, finansiālā vai sociālā stāvokļa. |
3.4. |
Ir vajadzīgi ārkārtēji politiskie centieni un pasākumi, lai nodrošinātu reālus rezultātus mazāk aizsargātajām grupām un galvenokārt reģionos ārpus pilsētām. |
3.5. |
EESK ir izstrādājusi virkni atzinumu un svarīgu ieteikumu par dažādiem tematiem saistībā ar e-pakalpojumiem, to sadarbspēju un IKT infrastruktūrām (7). |
3.6. |
EESK uzskata, ka PPP varētu būt līdzeklis, ar kura palīdzību Eiropas Savienībā plaši ieviest e-pakalpojumus, kas ir jauna, daudzsološa nozare ar būtiskām darbības jomām. |
3.7. |
Analīze ir parādījusi, ka par labu minētajai pieejai liecina šādi galvenie apsvērumi:
|
3.8. |
Turklāt investīcijas steidzamos infrastruktūras projektos ir svarīgs instruments saimnieciskās darbības turpināšanai, jo īpaši krīzes laikā, un tās varētu sekmēt strauju atgriešanos pie ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes. Šajā saistībā PPP varētu piedāvāt efektīvus veidus, kā īstenot infrastruktūras projektus, sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus un uzņēmumu atbalsta pakalpojumus, tādējādi garantējot attīstību vietējā līmenī un ekonomikas atveseļošanu vairākos ES reģionos (8). |
3.9. |
PPP izmantošana e-pakalpojumu nodrošināšanai ir saistīta arī ar zināmiem riskiem. Viens no tiem ir risks, ka e-pakalpojumi netiks piedāvāti attālos rajonos, jo tajos privātiem pakalpojumu sniedzējiem bieži vien rodas zaudējumi. Tādēļ jānosaka, ka visu PPP pienākums ir nodrošināt minētos pakalpojumus arī šādos attālos rajonos. |
4. Izšķirīgi jautājumi saistībā ar e-pakalpojumu izvēršanu.
4.1. |
Šajā atzinumā analizēts arī jautājums par e-pakalpojumu plašu izvēršanu, t.i., paplašināt attiecīgo infrastruktūru un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tai visā ES. Minētajā nolūkā būs vajadzīga vai nu jaunas, viedas infrastruktūras izveide vai esošās infrastruktūras pilnveidošana. Ar šo jautājumu ir saistīti vairāki problemātiski aspekti.
|
4.2. |
Patiesi atvērta tirgus pieejā jau pašā sākumā būtu jāizmanto PPP, visos līmeņos efektīvi iesaistot ES, valstu un reģionālās iestādes, sociālos partnerus, organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, MVU organizācijas, patērētāju apvienības un plašu ieinteresēto personu loku (operatorus, pārdevējus, IT nodrošinātājus, vertikālos un lietojumprogrammu tirgus utt.). |
4.3. |
Piemērots sākums varētu būt ES struktūrfondi, EIB un EIF, kā arī dažas konkrētas programmas, piemēram, pamatprogrammas mehānismi turpmākajām IKT darba programmām (2011–2013), kuru budžets ir apmēram 300 miljoni EUR. |
4.4. |
Šajā saistībā PPP varētu izmantot piecu Eiropas tehnoloģiju platformu sasniegumus, tādējādi sekmējot pieredzes apmaiņu ar internetu saistītos jautājumos un attiecīgu stratēģisku pētījumu veikšanā. Šādu partnerību būtiska iezīme būtu atvērtu, standartizētu, starpnozaru pakalpojumu platformu izveide. |
4.5. |
Raugoties no Eiropas politikas perspektīvas, jaunā, viedā, uz internetu balstītā infrastruktūra vispirms būtu jāievieš tādās nozarēs kā veselības aprūpe, mobilitāte, vide un enerģijas pārvaldība, jo, pateicoties šādai infrastruktūrai, ar attiecīgajiem pakalpojumiem strauji iepazītos un tos izmantotu miljoniem lietotāju un patērētāju. |
Briselē, 2010. gada 16. septembrī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
Mario SEPI
(1) COM(2009) 479 galīgā redakcija “Publiskā un privātā sektora partnerība nākotnes interneta jautājumos”.
(2) Galvenā problēma ir tā, ka ES nav vienotas e-pakalpojumu definīcijas. Parasti jēdzienu “e-pakalpojumi” izprot šaurā IKT nozīmē, kas ietver tādus pakalpojumus kā e-pārvaldība, e-uzņēmējdarbība, e-uzņēmējdarbība, e-veselība, publiskā sektora informācija, e-apmācība, e-iekļaušana un e-iepirkums.
(3) OV L 108, 24.04.2002., 51.–77. lpp.
(4) Baltā grāmata par nākotnes interneta PPP definīciju, 2010. gada janvārī.
(5) Rokasgrāmata labas pārvaldības veicināšanai publiskā un privātā sektora partnerībā (Guide book on promoting good governance in Public-Private Partnership), ANO, Ņujorka un Ženēva, 2008.
(6) OV C 139, 11.05.2001., 15. lpp.; OV C 123, 25.04.2001., 53. lpp.; OV C 108., 30.04.2004., 86. lpp.
(7) OV C 77, 31.03.2009., 60. lpp.; OV C 175, 28.07.2009., 92. lpp.; OV C 175, 28.07.2009., 8. lpp.; OV C 317, 23.12.2009., 84. lpp.; OV C 218, 11.09.2009., 36. lpp.; OV C 224, 30.08.2008., 50. lpp.; EESK atzinums par tematu “Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē”, ziņotāja — Darmaninkdze (TEN/417).
(8) COM(2009) 615 galīgā redakcija “Privātā un publiskā sektora ieguldījumu mobilizēšana ekonomikas atveseļošanai un ilgtermiņa strukturālo pārmaiņu nodrošināšanai: publiskā un privātā sektora partnerību veidošana”.
(9) Eirobarometra 285. zibensaptauja “Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numurs 112”, analītisks ziņojums, Wave 3, 2010. gada februārī.
(10) Telesakari: konsultācijas par nākotnes universāliem pakalpojumiem digitālajā laikmetā, IP/10/218, Briselē, 2010. gada 2. martā, (sk. http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/doc/library/public_consult/universal_service2010/index_en.htm).
(11) Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Piekļuves uzlabošana modernajām informācijas un sakaru tehnoloģijām lauku apvidos” (COM(2009) 103 galīgā redakcija).