11.2.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/118

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Savienības enerģētikas politikas efektivitātes palielināšana attiecībā uz MVU un jo īpaši mikrouzņēmumiem” (pašiniciatīvas atzinums)

2011/C 44/19

Ziņotājs: DAVOUST kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2009. gada 16. jūlijā nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Eiropas Savienības enerģētikas politikas efektivitātes palielināšana attiecībā uz MVU un jo īpaši mikrouzņēmumiem”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 1. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 464. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 14. un 15. jūlijā (14. jūlija sēdē), ar 157 balsīm par un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1. Eiropas Savienības līmenī:

—	enerģētikas politikā piemērot pieeju “Vispirms domāt par mazākajiem”, nodrošinot mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu pārstāvības organizāciju līdzdalību likumdošanas procesā un izstrādājot ietekmes novērtējumus, kuros apskatīti arī vismazākie uzņēmumi, priekšroku dodot nozaru pieejai;

—	izveidot pastāvīga dialoga forumu ar MVU organizācijām par ES enerģētikas politikas ietekmi uz uzņēmumiem, īpaši vismazākajiem;

—	sadarbībā ar attiecīgajām uzņēmumu organizācijām noteikt pasākumus, kas jāiekļauj Eiropas programmās, lai minētie uzņēmumi pēc iespējas labāk pielāgotos Eiropas Savienības pamatnostādnēm;

—	izvērtēt ekoloģiskās efektivitātes veicināšanas programmu ietekmi uz dažādām MVU kategorijām un izplatīt paraugprakses rokasgrāmatu;

—	vienkāršot nosacījumus MVU piekļuvei Eiropas Savienības programmām energoefektivitātes jomā un to izmantošanai;

—	pieņemt jauninājumu atbalsta plānu ekoenerģētikas jomā un izstrādāt finanšu instrumentu jauninājumu atbalstam, kas pielāgots mazo un mikrouzņēmumu vajadzībām;

—	izveidot sistēmu, lai valsts līmenī pastiprinātu energopakalpojumu uzņēmumu (ESCO — Energy Service Company) klātbūtni un darbību mazo uzņēmumu interesēs;

—	vienkāršot mazo uzņēmumu piekļuvi struktūrfondiem, piemēram, ar to pārstāvības organizāciju starpniecību;

—	radīt labvēlīgus apstākļus mikroģenerācijas ieviešanai dalībvalstīs.

1.2. dalībvalstu līmenī:

—	izveidot valsts līmeņa forumu dialogam ar MVU organizācijām;

—	izstrādāt apmācības un informēšanas programmas, izmantojot nozaru kampaņas un vienas pieturas aģentūras, kas prioritāri atrodas attiecīgo uzņēmumu starpniekorganizācijās;

—	atbalstīt ieguldījumu finansēšanu, samazināt apdrošināšanas izmaksas un ieviest nodokļu atvieglojumus;

—	veidot ES, dalībvalstu un uzņēmumu organizāciju finanšu sinerģiju, sekmējot dažādu atbalsta veidu ieviešanu mazajiem uzņēmumiem;

—	starpniekorganizācijās izveidot vides un enerģētikas jautājumu padomnieku funkciju, kā arī ieviest neatkarīgus diagnosticēšanas un konsultācijas pakalpojumus enerģētikas jomā.

1.3. reģionu līmenī:

—	atbalsta, konsultāciju un apmācības enerģētikas jautājumos integrēšana; atbalsts jauninājumiem un ieguldījumu finansēšanai reģionālo programmu prioritātēs;

—	mikroģenerācijas veicināšana, izmantojot struktūrfondu līdzekļus.

2. Ievads

2.1. Vispārīgas piezīmes

2.1.1. Eiropas Savienība izstrādāja energoefektivitātes veicināšanas politiku, kas ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” sastāvdaļām. Galvenā ietekme uz MVU saistās ar būtiskām izmaiņām to piekļuvē enerģijai un enerģijas racionālu izmantošanu uzņēmumā. Līdz šim Eiropas Savienības darbs energoefektivitātes jomā netika īpaši attiecināts uz mazajiem un mikrouzņēmumiem, un tā ietekme uz minētajiem uzņēmumiem nav pētīta.

2.1.2. Šajā sakarā jāatgādina, ka 2009. gada 1. oktobra atzinumā “Energoefektivitātes pasākumu un programmu uzlabošana ar tiešo lietotāju palīdzību” (1) EESK ieteica aktīvāk strādāt, lai regulāri iesaistītu tiešos lietotājus, tostarp mazos uzņēmumus, jo īpaši: 1) stiprināt Eiropas Savienības politikas nozaru dimensiju, 2) vienkāršot ES enerģētikas programmas, 3) analizēt energoefektivitātes politikas ietekmi uz tiešajiem lietotājiem, tostarp MVU, un novērtēt to rezultātus, 4) izveidot Eiropas līmeņa ekspertu grupu un neatkarīgu struktūru tīklu, kas veicina energoefektivitāti un ir orientēts uz tiešajiem lietotājiem, tostarp MVU un amatniecības uzņēmumiem.

2.2. Atzinuma mērķis

2.2.1. EESK uzskata, ka ir svarīgi izskatīt jautājumu saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktā noteikto pieeju un principu “Vispirms domāt par mazākajiem”, kas ir Eiropas Savienības politikas un programmu pārdomu un izstrādes pamatā. Atzinumā galvenokārt aplūkota Eiropas Savienības enerģētikas politikas ietekme uz mazajiem un mikrouzņēmumiem, kas veido 92 % no ES uzņēmumiem (2).

2.3. Atzinumā apskatītie jautājumi

2.3.1. EESK atzinuma mērķis ir izstrādāt pamatelementus, lai rosinātu ES iestādes turpmākajā Eiropas Savienības politikā ņemt vērā MVU, jo īpaši mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus. Atzinumā netiks apskatīts jautājums par vidi saudzējošām darba vietām, bet tajā ir ņemti vērā atbalsta pasākumi darba ņēmējiem saistībā ar uzņēmumu pielāgošanos enerģētikas politikas prioritātēm.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1. Enerģētikas politikas vispārējā ietekme uz mazajiem uzņēmumiem

EESK uzsver, ka ES enerģētikas politikas mērķi var sniegt būtiskas attīstības iespējas atsevišķām MVU kategorijām un tātad — jaunu darba vietu radīšanai. Enerģētikas politikas aspektā mazos un mikrouzņēmumus raksturo četras atšķirīgas situācijas:

3.1.1. Enerģijas izmantotāji. Lielākā daļa mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu saskaras ar četrām problēmām: 1) tie vēl nezina par enerģijas racionālākas izmantošanas priekšrocībām, 2) minētie uzņēmumi neapzinās energotaupības pasākumu ietekmi uz to darbību un darbiniekiem, 3) tie nezina, kādus pasākumus veikt un kur meklēt atbalstu, 4) šiem uzņēmumiem trūkst finanšu resursu ekoenerģētiskiem ieguldījumiem, kuri turklāt atmaksājas pārāk ilgā termiņā.

3.1.1.1. Šis informācijas trūkums jo īpaši saistīts ar to, ka mazā darbinieku skaita dēļ šajos uzņēmumos nav speciālistu enerģētikas un vides jautājumos.

3.1.1.2. Atdeve no ieguldījuma. Ieguldījumi nolūkā samazināt enerģijas patēriņu var būt ļoti apjomīgi, taču to atdeve īstermiņā var būt ļoti zema. Lielākajā daļā gadījumu šīs izmaksas nevarēs pārnest uz ražošanas vai pakalpojumu izmaksām, un iegūtais energoietaupījums varēs kompensēt ieguldījumus tikai ilgtermiņā.

Bieži vien ieguldījumi atmaksājas pēc vairāk nekā pieciem gadiem; tas kavē mazo uzņēmumu darbību.

3.1.2. Uzņēmumi, kas uzstāda iekārtas un sistēmas vai sniedz apkopes pakalpojumus ar mērķi efektīvāk izmantot enerģiju, popularizē ekoenerģētiskas tehnoloģijas patērētāju vidū. Īpaši tas attiecas uz šādām jomām:

3.1.2.1.

Būvniecību, ieviešot ekobūvniecības sistēmas un ekoenerģētisku produktu izmantošanu, vai atjaunojamu enerģijas avotu sistēmu iekārtas. Mazie uzņēmumi, kas uzstāda inovatīvus ražojumus, norāda uz apdrošināšanas sabiedrību atturīgu attieksmi vajadzīgo garantiju, piemēram, desmit gadu garantijas, piešķiršanā, aizbildinoties, ka attiecīgā ražojuma stabilitāte un efektivitāte ilgtermiņā nav pierādīta. Šī vilcināšanās traucē patērētājiem ieviest ekotehnoloģijas.

EESK ierosina: 1) izstrādāt būvniecības nozares speciālistu apmācības programmas par ekobūvniecības jaunajām metodēm, ekoloģiskiem materiāliem, kā arī jaunām pieejām, lai novērtētu ēku energoefektivitāti, 2) samazināt apdrošināšanas izmaksas, Eiropas Savienības līmenī ieviešot finanšu vai citu instrumentu, kas ļauj samazināt apdrošināšanas sabiedrību riska izmaksas.

3.1.2.2.

Tādu iekārtu uzstādīšanu un apkopi, kas samazina privātpersonu un uzņēmumu enerģijas patēriņu.

MVU, kas darbojas šajā jomā, tieši konkurē ar lielajiem enerģijas ražotājiem, kuri darbojas visā valsts teritorijā, izmantojot pašu veidotas vai to pakļautībā esošas struktūras. Tā kā MVU ir pilnībā atkarīgi no lielajām grupām, kas tos kontrolē, MVU ir vairāk ieinteresēti pārdot tradicionālu enerģijas produkciju, nevis uzlabot klientu energoefektivitāti.

EESK 1) uzskata, ka ES un valstu iestādēm jāuzrauga šis tirgus, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un nepieļautu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, 2) aicina izstrādāt MVU paredzētas apmācības programmas, lai nostiprinātu to informējošo un konsultatīvo lomu privātpersonu un uzņēmumu vidū.

3.1.3. Uzņēmumi, kas projektē un ražo energotaupību veicinošu produkciju, ir īpaši novatoriski ilgtspējīgu materiālu un iekārtu jomā.

3.1.3.1. Praksē novatoriskiem mazajiem uzņēmumiem jātiek galā ar daudzām grūtībām, lai izstrādātu šādu produktu, to patentētu (Eiropas patents?) un laistu tirgū. Bieži vien tie saskaras ar lielo ražotāju grupu vai lielo rūpniecisko laboratoriju gandrīz pilnīgu monopolstāvokli, kā arī ar arvien sarežģītākām sertifikācijas sistēmām, kā rezultātā tiek kavēta inovācija un liegta mazo uzņēmumu piekļuve inovāciju tirgum.

3.1.3.2. EESK uzskata, ka jāsāk īstenot vairākus pasākumus:

—	ieviest Eiropas Savienības plānu (līdzīgu ASV SBIRE programmai), lai palīdzētu mazo uzņēmumu starpniekorganizācijām (3) identificēt ekoenerģētiskus jauninājumus, atbalstīt to izstrādi, sertifikāciju un patentēšanu, kā arī atvieglot piekļuvi tirgum;

—	izstrādāt elastīgu un viegli pieejamu finanšu instrumentu, lai ar nulles vai ļoti zemu likmi atbalstītu jauninājumus ilgtspējīgu materiālu un iekārtu jomā;

—

ieviest vienkāršotas, neitrālas un pieejamas tehniskas procedūras mazo uzņēmumu ekoenerģētisku jauninājumu standartizācijai un sertifikācijai un uzraudzīt, lai standartizācija un sertifikācija netiktu izmantotas kā šķērslis piekļuvei energoefektivitātes tirgiem. To varētu novērst, nosakot obligātu ietekmes novērtējumu katram saskaņotam Eiropas standartam pirms tā galīgās pieņemšanas.

3.1.4. Mazie enerģijas ražošanas uzņēmumi: mikroģenerācija

3.1.4.1. Mikroģenerācijas iespējas enerģijas ražošanas uzņēmumos vēl nav pilnībā novērtētas, taču daudzās dalībvalstīs tā attīstās un ir alternatīva enerģijas ražošanas metode. Spēkstaciju var darbināt ar atjaunojamiem energoresursiem vietējā līmenī. Šī metode ir īpaši piemērota mazajiem uzņēmumiem, jo enerģiju izmanto racionālāk un tādējādi 1) samazinās vispārējās izmaksas, 2) tiek nodrošināta enerģijas padeve pat pārtraukuma gadījumā, 3) tiek paaugstināts ES enerģijas ražošanas līmenis, 4) tiek sekmēta cīņa ar globālo sasilšanu, 5) tiek veicināta darba vietu radīšana vietējā līmenī.

3.1.4.2. EESK lūdz Komisijai izstrādāt tiesisko un darbības pamatu, kas sekmētu šīs sistēmas izplatību, rosinot dalībvalstis novērst dažādus šķēršļus, kuri kavē tās attīstību. Komisijai vajadzētu: 1) analizēt esošo praksi un izplatīt paraugpraksi, 2) iekļaut mikroģenerāciju un tās attīstību pasākumos, kurus var finansēt no struktūrfondiem, kā arī no dažādiem lauku attīstības fondiem.

4. Īpašas piezīmes

4.1. Eiropas iestāžu un dažādu MVU kategoriju pārstāvošo organizāciju pastāvīga dialoga foruma trūkums

4.1.1. EESK atzinīgi vērtē Komisijas uzsākto dialogu ar MVU pārstāvjiem. Tomēr pagaidām nav strukturētas stratēģiskas rīcības attiecībā uz mazajiem un mikrouzņēmumiem (4). Šim trūkumam ir trīs negatīvas sekas:

—	nav zināms, vai esošās un turpmākās iniciatīvas ir piemērotas mazajiem uzņēmumiem;

—	nav zināms, cik lielā mērā šīs iniciatīvas ir īstenotas, un arī turpmāk to būs grūti noteikt, ja saglabāsies pašreizējā vispārējā politiskā pieeja, kurā netiek apzināts reālais stāvoklis;

—	lai gan daudzas dalībvalstis ir sākušas īstenot pasākumus sadarbībā ar uzņēmumu organizācijām, trūkst informācijas par šiem pasākumiem; līdz ar to tajos netiek ņemti vērā labas prakses piemēri, veiksmīgi vai neveiksmīgi risinājumi.

4.1.2. EESK neapstrīd uzņēmējdarbības konsultatīvo grupu lietderību, bet tās nekādā gadījumā nevar aizstāt pieredzi, ko guvušas vispārējās starpniekorganizācijas, piemēram, Amatniecības kameras, Tirdzniecības kameras un nozaru organizācijas, kuras sadarbojas ar uzņēmumiem un sniedz tiem individuālus, attiecīgajam uzņēmumam pielāgotus padomus. Komisijai jānosaka prioritātes galvenokārt kopā ar šādām starpniekorganizācijām.

4.1.3. Piemērojot Eiropas Savienības līmenī pārāk plašo lejupējo pieeju, tiks pieņemti lēmumi, kurus nevar īstenot. EESK iesaka jaunu sadarbības kultūru, izmantojot augšupējo pieeju saskaņā ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu. Viens no prioritāri īstenojamiem pasākumiem ir izveidot iestāžu un uzņēmumu, tostarp mazo un mikrouzņēmumu, organizāciju dialoga forumu Eiropas Savienības līmenī un dalībvalstīs.

4.2. Informācijas trūkums par Eiropas programmu ietekmi uz vismazākajiem uzņēmumiem

4.2.1. Vairākās Eiropas Savienības programmās paredzēts atbalsts energoefektivitātei MVU kopumā. EESK secina, ka nav zināma šo programmu ietekme uz mazajiem un mikrouzņēmumiem un ka nevienā Eiropas līmeņa pētījumā nav precīzi noteikts, kādu labumu minētie uzņēmumi guvuši no minētajām programmām. Atliek izteikt nožēlu par šādu informācijas trūkumu, jo, pirmkārt, nav zināma paraugprakse un nevar izstrādāt labas prakses rokasgrāmatas; otrkārt, Komisija nevar ierosināt programmas un pasākumus, kas ir pielāgoti mazajiem uzņēmumiem.

4.2.2. EESK aicina Komisiju: 1) iespējami drīz veikt neatkarīgu novērtējumu par programmu ietekmi uz MVU, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un mikrouzņēmumiem, kā arī analizēt konstatētās problēmas, 2) izstrādāt paraugprakses rokasgrāmatu.

4.3. Vietējo un reģionālo pašvaldību izšķirošā loma

4.3.1. Cīņai ar klimata pārmaiņām un enerģijas izmantošanas pārvaldībai jākļūst par vienu no galvenajām prioritātēm turpmākajā teritoriālās kohēzijas politikā. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma vietējo plānu par klimata jautājumiem izstrādē un aktīvā atbalstā jauninājumiem, tostarp energotaupības jomā, veidojot reģionālos klasterus, inovāciju un resursu centrus, kuru darbība orientēta arī uz mazākajiem uzņēmumiem.

4.3.2. Tomēr pārvaldes iestādes un vietējās un reģionālās pašvaldības bieži vien nepārzina dažādu MVU kategoriju problēmas un vajadzības.

EESK aicina vietējās un reģionālās politikas veidotājus veidot vai pastiprināt sadarbību energoefektivitātes jomā ar vietējiem un reģionālajiem saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem un orientēt struktūrfondu prioritātes uz enerģijas pārvaldības pasākumiem, tostarp mazākajos uzņēmumos. Par vienu no ERAF prioritātēm jāizvirza mazo uzņēmēju un viņu darbinieku informēšana un apmācība, atbalsta pakalpojumu un uzņēmumu starpniekorganizāciju vai nozaru organizāciju konsultatīvo funkciju ieviešana vai pastiprināšana, viegli pieejamu finansēšanas līdzekļu nodrošināšana, kā arī individuāls vai grupveida atbalsts visa veida inovācijai.

4.3.3. EESK pauž bažas par struktūrfondu ļoti vāju ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem, kas dažos reģionos ir nepilni 1-2 %; galvenais iemesls tam ir nepiemērotas administratīvās un finanšu prasības. Šķiet, ka pašreizējā struktūrfondu pārvaldība neļaus uzņēmumiem tos pienācīgi izmantot. EESK aicina Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis sadarbībā ar MVU organizācijām, jo īpaši tām, kas pārstāv mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus, noteikt vajadzīgos vienkāršošanas pasākumus.

4.4. Grūtības ar finansējuma piesaistīšanu ieguldījumiem

4.4.1. Lielākā daļa MVU saskaras ar nopietnām grūtībām, lai finansētu ieguldījumus enerģijas racionālākā izmantošanā un ekoloģiski atbildīgā ražošanā. Pašlaik bankas ne vienmēr ir labvēlīgas šādu projektu finansēšanai, jo to summas ir nelielas (no EUR 20 līdz 25 000) un trūkst speciālistu, kas varētu novērtēt šos ar risku saistītos projektus.

4.4.2. Ierobežotā piekļuve Eiropas Savienības programmu finansējumam: lai gan vairākas Eiropas Savienības programmas var attiecināt uz MVU, praksē mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem nav tiešas piekļuves tām. Šiem uzņēmumiem jāpiedalās grupētos projektos, kurus strukturē starpniekorganizācijas. Bet arī šajā gadījumā nereti priekšlikumi tiek noraidīti sakarā ar administratīvajām un finanšu prasībām un mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu reālo apstākļu nepārzināšanu, kas bieži sastopama Komisijas priekšlikumu izstrādes dienestos.

4.4.2.1. Šajā sakarā EESK uzsver, ka Eiropas valstu budžetu stabilitātes nodrošināšanas pasākumi negatīvi ietekmē iedzīvotāju un mazo uzņēmumu saimniecisko un sociālo darbību, kā arī nodarbinātības līmeni reģionos. Komiteja vēlas, lai finanšu regulas pārskatīšanā Komisija uzsāktu vispārēju diskusiju par šo jautājumu.

4.4.3. EESK aicina vienkāršot ieguldījumu finansēšanu un visos līmeņos racionalizēt ieguldījumu atbalsta sistēmas. Vajadzētu uzsākt vairākas iniciatīvas:

—	sekmēt kooperatīvo kredītbanku, vietējo banku un dažādu finanšu iestāžu piekļuvi EIB un EIF līdzekļiem, lai finansētu ieguldījumus saistībā ar enerģijas racionālas izmantošanas projektiem;

—	palielināt bankas garantiju sistēmas MVU, lai veicinātu minētos ieguldījumus un ieviestu riska garantiju sistēmu, kas ļautu apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināt ekoenerģētiskus ieguldījumus;

—	veicināt mikrokredīta izmantošanu neliela apjoma ieguldījumiem, kā arī apmācīt vietējo banku darbiniekus objektīvi novērtēt MVU iesniegtos projektus;

—	pārskatīt Eiropas Savienības finanšu regulu, lai vienkāršotu vai pielāgotu prasības un atjaunotu izpētes un priekšizpētes piemaksas;

—	veicināt energopakalpojumu uzņēmumu (ESCO) energoefektivitātes līgumu ieviešanu, īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem.

5. Atbalsta un konsultāciju veicināšanas politika

5.1. Informēšana un apmācība

5.1.1. Visu uzņēmumu informēšanai jābūt vienai no Eiropas Savienības rīcības plāna prioritātēm, bet tai jābūt mērķtiecīgai, pielāgotai attiecīgajai nozarei un jāizmanto visi kanāli, tostarp uzņēmumu organizācijas. Vairākās dalībvalstīs jau notiek kampaņas, ko organizē valsts iestādes, nozaru starpniekorganizācijas un profesionālās organizācijas. Šo mērķi var sasniegt šādi:

—	organizējot Eiropas līmeņa informēšanas kampaņu, kuru pārņem valstu un reģionālās organizācijas, un izstrādājot paraugprakses rokasgrāmatu;

—	sniedzot atbalstu profesionālo organizāciju nozaru informācijas kampaņām;

—	izveidojot vai nostiprinot vienas pieturas aģentūru par vides un enerģētikas jautājumiem uzņēmumam vistuvākajā teritoriālajā līmenī;

—	atbalstot vides un enerģētikas jautājumu padomnieku pieņemšanu darbā vietējās un reģionālajās starpniekorganizācijās.

5.1.2. Uzņēmēju apmācība un vidi saudzējošu darba vietu izveide ir viena no prioritātēm, lai pielāgotos ilgtspējīgai attīstībai. EESK lūdz veltīt īpašu Eiropas Sociālā fonda daļu mazo un mikrouzņēmumu vadītāju un to darbinieku apmācībai energoefektivitātes jomā.

5.2. Atbalsts un padomi uzņēmumiem

5.2.1. Mazajos uzņēmumos un mikrouzņēmumos energoefektivitātes politiku reāli varēs īstenot vienīgi sniedzot individuālu atbalstu. Vairākos reģionos pašvaldības tieši vai ar struktūrfondu starpniecību atbalsta neatkarīgus revīzijas pakalpojumus un konsultācijas enerģētikas jautājumos uzņēmumiem.

EESK uzskata, ka šajā jomā prioritātei jābūt neatkarīgu diagnosticēšanas, revīzijas un konsultēšanas enerģētikas jautājumos pakalpojumu ieviešanai vai atbalstam to izveidošanai, tostarp uzņēmumu starpniekorganizācijās un nozaru profesionālajās organizācijās.

5.3. Stimulējošas nodokļu politikas īstenošana

5.3.1. Lai rosinātu mazos uzņēmumus veikt ieguldījumus to darbības energoefektivitātes paaugstināšanā, EESK aicina dalībvalstis 1) veicināt materiālos ieguldījumus un ieguldījumus konsultācijās, revīzijas veikšanā un apmācībā, 2) attiecināt uz mazajiem uzņēmumiem, kas iegulda energotaupības pasākumos, valstu noteikumus par finanšu stimuliem, kurus pašreiz piešķir privātpersonām.

Briselē, 2010. gada 14. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI

(1) OV C 318, 23.12.2009., 39. lpp.

(2) ES 27 dalībvalstīs 2007. gadā bija vairāk nekā 20104 miljoni uzņēmumu. No tiem 18,16 miljoni – mikrouzņēmumi (mazāk nekā 10 nodarbināto), 1,49 miljoni — mazie uzņēmumi (10-25 nodarbinātie), 303 400 — vidējie uzņēmumi (26-250 nodarbinātie), 159 000 — lielie uzņēmumi, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku. Mikrouzņēmumi nodrošina 30 % no visām darba vietām, mazie uzņēmumi — 21 %, vidējie uzņēmumi — 17 % un lielie uzņēmumi — 33 %. Avots: EIM Business & Policy Research, EUROSTAT.

(3) Dalībvalstīs mazo uzņēmumu starpniekorganizācijas var būt šādas: Amatniecības kameras, Tirdzniecības kameras, nozaru organizācijas, uzņēmumu apvienības. Valsts pārvaldes iestādes atzīst šo struktūru pārstāvības lomu, jo tās darbojas visu reģiona uzņēmumu interesēs un īsteno koordinētus un kopīgus pasākumus to interesēs.

(4) Eiropadome 2006. gada 23. un 24. marta sanāksmē aicināja ņemt vērā dažādas MVU kategorijas un piešķirt prioritāti mazajiem uzņēmumiem, visu Eiropas Savienības vai valstu tiesību aktu izstrādē piemērojot pamatprincipu “Vispirms domāt par mazākajiem”.