28.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 354/59

—

īstenojot līdzdalības iespējas, iedzīvotāji nesaskartos ar nevajadzīgiem šķēršļiem, jo pilsoņu iniciatīva būtībā ir tikai iniciatīva jautājuma iekļaušanai darba kārtībā;

—

attiecīgie noteikumi un nosacījumi būtu pietiekami skaidri, lai atvieglotu iniciatīvas iesniedzējiem iniciatīvas organizēšanu visās 27 dalībvalstīs, nesastopoties ar negaidītiem valsts līmeņa šķēršļiem;

—

vajadzības gadījumā iniciatīvas iesniedzēji saņemtu finansiālu atbalstu, tiklīdz ir sasniegta noteikta robežvērtība.

—

horizontālo pilsonisko dialogu;

—

vertikālo pilsonisko dialogu;

—

Komisijas jau īstenoto apspriešanās praksi un

—

jauno Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

4.1.1.

Šāds regulējums ir horizontālā “pilsoniskā dialoga” juridiskais pamats, taču tas nesniedz precīzu pilsoniskā dialoga definīciju. Komiteja savos atzinumos (4)  (5)  (6) jau vairākkārt paudusi viedokli par pilsonisko dialogu un secinājusi, ka pilsoniskais dialogs ir Eiropas demokrātijas modelī nostiprinātās līdzdalības stūrakmens. EESK arī jau vairākkārt apliecinājusi gatavību darboties kā dialoga forums un tā ietekmes pastiprinātājs, kā arī veicināt dažādu jautājumu publisku apspriešanu Eiropas līmenī. Šajā sakarā Komiteja arī atkārtoti uzsvērusi savu vēlmi un apņēmību kļūt par partneri un starpnieku pilsoniskā dialoga attīstības procesā. Tādēļ tā pauž gatavību vēl aktīvāk uzņemties viedokļu apmaiņas foruma lomu un sniegt arī praktisku atbalstu, piemēram, ļaujot izmantot savu infrastruktūru. Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi sniegt ieguldījumu, lai pilsoniskais dialogs kļūtu publisks (Eiropas līmenī) un kļūtu par patiesi interaktīvu diskusiju.

4.1.2.

Komiteja vēlreiz uzsver, ka ir vajadzīga šā līdzdalības demokrātijas instrumenta skaidra definīcija un ka ir jānosaka konkrēti tā darbības principi. Piemēram, ir jāprecizē, tieši kādiem pārstāvības kritērijiem jāatbilst izskatāmajā punktā minētajām apvienībām, lai tās varētu piedalīties dialogā. Arī pievēršoties organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībnieku pārstāvības jautājumam, Komiteja jau iepriekš norādījusi (7), cik svarīgi ir izšķirt kvantitatīvu (ieinteresēto personu vairākuma likumīga pārstāvība) un kvalitatīvu (attiecīgo speciālo zināšanu apliecinājums) pārstāvību. EESK uzskata, ka dialogā iesaistāmajām apvienībām jāīsteno pietiekama kvantitatīvā un arī kvalitatīvā pārstāvība.

4.1.3.

Turklāt likumdevējam jāprecizē, kādi konkrēti pasākumi tam būtu jāveic, lai nodrošinātu “atbilstīgu līdzekļu” pieejamību (sk. ESL 11. panta 1. punktu).

4.1.4.

Tādēļ Komitejai šķiet svarīgi vērst uzmanību uz atšķirību starp Eiropas pilsonisko dialogu un Eiropas sociālo dialogu un norādīt, ka nedrīkst šos abus jēdzienus savstarpēji sajaukt. Eiropas sociālais dialogs neapšaubāmi ir arī būtiskas līdzdalības svarīgs elements, tomēr uz to attiecināmi īpaši noteikumi par saturu, līdzdalību, procedūru un ietekmi. Eiropas sociālā dialoga nozīmīgumu apliecina tā iekļaušana Līgumā.

4.2.1.

Šajā punktā ir paredzēts vertikālais pilsoniskais dialogs un Eiropas Savienības iestāžu pienākums to pastāvīgi uzturēt. Komiteja savu viedokli jau ir paudusi (8) arī par šādu pilsoniskā dialoga veidu un tā regulējumam aicina Komisiju precīzāk noteikt gan tā saturu, gan procesuālo kārtību.

4.2.2.

Eiropas Parlaments jau pirms zināma laika — vēl pirms attiecīgu noteikumu iekļaušanas ESL — bija izveidojis tā dēvēto “Agora” instrumentu vertikālā pilsoniskā dialoga nodrošināšanai.

4.2.3.

Tā kā ESL 11. panta 2. punktā paredzēts visu iestāžu pienākums iesaistīties dialogā ar pilsonisko sabiedrību, Komiteja aicina arī pārējās iestādes un sevišķi Padomi pēc iespējas ātrāk darīt zināmu savu viedokli par iecerēm īstenot minēto Līguma punktu.

4.2.4.

Komiteja piedāvā visām Eiropas Savienības iestādēm izmantot savu izveidoto tīklu un infrastruktūru, lai tās varētu uzsākt šo vertikālo dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību un/vai tajā aktīvi piedalīties.

4.3.1.

Citētajā punktā ir nostiprināta Komisijas arī līdz šim jau plaši izmantotā apspriešanās prakse, ņemot vērā Eiropas demokrātijas modeļa šobrīd vēl vairāk uzsvērto līdzdalības pīlāru. Komiteja atgādina (9)  (10), ka šāda apspriešanās prakse būtībā ir Komisijas 2001. gadā aizsāktās “Eiropas pārvaldības” (11) koncepcijas svarīgs elements, kas ir lejupējs pasākums un tādēļ tikai netiešā veidā paredz pilsoniskās sabiedrības rīcības tiesības. EESK vēlreiz atgādina, ka “apspriešanās” — iestāžu iniciatīva — jānošķir no “līdzdalības” — pilsoņu tiesību izpausmes formas. Šis pasākums neietekmē organizētas pilsoniskās sabiedrības patstāvīgu (“augšupēju”) iesaistīšanos noteiktās norisēs.

4.3.2.

Komiteja, īstenojot savas pilnvaras, pauž gatavību sniegt atbalstu Eiropas Komisijai gadījumos, kad tā vēlas īstenot plašāku apspriešanos salīdzinājumā ar parasti izmantoto tiešsaistes procedūru, piemēram, rīkot kopīgas uzklausīšanas par specifiskiem tematiem vai ieinteresēto pušu forumos rīkot atklātas apspriešanās, izmantojot “atvērtās telpas” metodi.

4.3.3.

Apspriešanās vien tomēr vēl nenozīmē patiesu dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju pārstrādāt līdzšinējo apspriešanās praksi un mainīt tās struktūru — pirmkārt, apspriešanās procesam jāatvēl pietiekami ilgs laiks, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji patiešām varētu paspēt sagatavot savas atbildes un apspriešanās nebūtu tikai formāla. Otrkārt, izvērtēšanas procesam ir jābūt pārredzamākam. Lai patiešām veidotos dialogs, Komisijai vajadzētu atbildēt uz iesniegtajiem ierosinājumiem un paskaidrot savu nostāju, proti, kāpēc kāds ierosinājums ir pieņemts vai noraidīts. Šeit ieteiktie un arī citi uzlabojumi Komisijai būtu aktīvi jāapspriež ar organizētu pilsonisko sabiedrību.

4.4.1.

Komiteja piekrīt viedoklim, ka jaunā Eiropas pilsoņu iniciatīva ir ļoti svarīga Eiropas integrācijai — tās nozīmīgums ievērojami pārsniedz juridisko dimensiju, un tā ir uzskatāma par pirmo starptautiska līmeņa tiešās demokrātijas elementu, kas gan — atbilstoši punkta tekstam — attiecas tikai uz Eiropas Savienības pilsoņiem. Komiteja atzinīgi vērtētu iespēju Līguma pārskatīšanas procesā citētā panta adresātu lokā iekļaut arī Eiropas Savienības teritorijā pastāvīgi dzīvojošus trešo valstu pilsoņus.

4.4.2.

Jāuzsver, ka Eiropas pilsoņu jaunās iniciatīvas tiesības nav pielīdzināmas daudzās dalībvalstīs paredzētajai “tautas iniciatīvai”, kuras rezultāts ir juridiski saistošs tautas referendums; tās drīzāk nozīmē “darba kārtības iniciatīvu”, proti, aicinājumu Komisijai ierosināt kādu noteiktu tiesību aktu. Tas ir mazākumam paredzēts instruments, kas tikai dod iespēju piedalīties politiskās darba kārtības izstrādē. Komisija arī turpmāk saglabā tiesības ierosināt tiesību aktu izstrādi, un tās iniciatīvai sekojošais tiesību aktu pieņemšanas process norit saskaņā ar paredzētajām procedūrām.

4.4.3.

Protams, šim instrumentam ir vajadzīgi daži noteikumi un standarti. Tomēr, tā kā Eiropas līmeņa tiešās demokrātijas instrumenti vēl tikai jārada, būtu jāizveido sistēma Eiropas pilsoņu iniciatīvas patstāvīgai attīstībai. ESL 11. panta 4. punkta īstenošanas regulā būtu jānosaka pēc iespējas zemāki minimālie standarti un kvalifikācijas kritēriji, kā arī jāpieļauj pietiekama interpretācijas brīvība tajās jomās, kurās nevar izvērtēt iepriekšējo pieredzi, jo ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas palīdzību var panākt tikai kāda noteikta jautājuma iekļaušanu Komisijas darba plānā.

4.4.4.

Komiteja tomēr nekādā ziņā nepiekrīt Eiropas Parlamenta viedoklim (12), ka “Parlamenta politiskais uzdevums ir kontrolēt pilsoņu iniciatīvas procesu”, un iebilst pret likumdevēja īstenotu konkrētu procesu kontroli pirmslikumdošanas posmā. Šāda “kontrole” būtu pretrunā ar varas dalīšanas principu, tādēļ Komiteja ierosina izveidot neatkarīgu “konsultatīvu struktūru” — “palīdzības dienestu”, kurš iniciatīvas ierosinātājiem varētu sniegt atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvas izstrādes un iesniegšanas procesā, lai tādējādi varētu, ja ne pilnībā, tad tomēr vairumā gadījumu izvairīties no acīmredzamas neatbilstības kvalifikācijas un īstenošanas noteikumiem.

4.4.5.

Pilnībā pamatota ir jau minētajā Parlamenta ziņojumā ietvertā norāde, ka ir jānošķir, no vienas puses, petīcijas, kas iesniedzamas Parlamentam, un, no otras puses, pilsoņu iniciatīvas, kas ir Komisijai adresējami ierosinājumi. Tādēļ arī šiem abiem augšupējiem līdzdalības instrumentiem jāizstrādā pilnībā atšķirīgas procedūras un prasības.

4.4.6.

Eiropas pilsoņu iniciatīva — tiešās demokrātijas instruments — ir arī efektīvs līdzeklis starptautisku, uz viedokļa paušanu vērstu (deliberative) procesu rosināšanai. “Politiskajā Eiropā” līdz šim visai maz ieinteresētie iedzīvotāji tagad var iesaistīties ar konkrētām iniciatīvām un mērķiem. Jo vairāk iedzīvotāji tiks aicināti un iedrošināti izmantot pilsoņu iniciatīvu bez nevajadzīgiem administratīviem šķēršļiem, jo mazāk viņi sevi uzskatīs par nesaprotamu lēmumu pieņemšanas procesa vērotājiem, un no pasīviem adresātiem kļūst par aktīviem visas Eiropas norišu dalībniekiem. Šāds pakāpeniski uzsākts process, kurā jārisina Eiropai svarīgi problēmjautājumi, likumsakarīgi veicina vienotas Eiropas apziņas veidošanos un Eiropas līmeņa publiskas diskusijas.

4.4.7.

Jānorāda, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva saturiski, protams, nedrīkst būt pretrunā ar Līguma vai Eiropas Pamattiesību hartas noteikumiem. Tāpat kā netiešās/parlamentārās demokrātijas gadījumā arī tiešās demokrātijas/pilsoņu līdzdalības procesā tomēr ir iespējamas situācijas, kad ekstrēmistiski grupējumi viedokļa veidošanas kanālus (ļaunprātīgi) izmanto savu mērķu sasniegšanai. Tas ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem katras demokrātiskas iekārtas problēmjautājumiem, taču vienlaicīgi tā ir arī galvenā priekšrocība salīdzinājumā ar nedemokrātiskām sistēmām. Mūsdienīgas pārstāvības demokrātijas sistēmā, kuras pamatā ir kā netiešās, tā arī tiešās līdzdalības pīlāri, ir jāspēj atklāti un pārredzami diskutēt arī par neērtiem un par ekstrēmistiskiem viedokļiem.

4.5.1.

Lai arī Komiteja nebija tieši iesaistīta šobrīd jau pabeigtajā apspriešanās procedūrā, tā pirms gaidāmās regulas priekšlikumu izskatīšanas Parlamentā un Padomē vēlētos sniegt kvalificētu ieguldījumu viedokļa veidošanā un šā dokumenta turpinājumā paudīs savas domas par Zaļajā grāmatā izskatītajiem jautājumiem.

4.6.1.

Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka šāda robežvērtība jānosaka pēc objektīviem kritērijiem. Taču Komiteja nepiekrīt Komisijai, ka Savienības interešu pārstāvību var nodrošināt ar vismaz trešdaļu dalībvalstu, tātad iesniedzējiem jāpārstāv vismaz deviņas valstis, tomēr tā neatbalsta arī dažu organizāciju viedokli, ka pietiekamu pārstāvību nodrošina jau četras dalībvalstis.

4.6.2.

Komiteja drīzāk pievienojas Eiropas Parlamenta viedoklim, ka piemērota robežvērtība būtu viena ceturtdaļa dalībvalstu, tātad šobrīd septiņas valstis. Šāda vērtība minēta LESD 76. pantā, kurā pēc vienas ceturtdaļas dalībvalstu iniciatīvas paredzēts pieņemt tiesību aktus par administratīvo sadarbību, īstenojot tiesu iestāžu un policijas sadarbību vai sadarbību krimināllietās. Komitejai šķiet, ka tā ir piemērota atsauces vērtība, lai pilsoņu iniciatīvai nodrošinātu patiešam visas Eiropas dimensiju.

4.7.1.

Tā kā Lisabonas līgumā minēts tikai “ievērojams dalībvalstu skaits,” varētu arī nenoteikt minimālo iesniedzēju skaitu no vienas dalībvalsts. Ņemot vērā Līgumā vairākkārt minēto dubultā vairākuma nepieciešamību, Komiteja tomēr piekrīt Komisijas viedoklim, ka atteikšanās no prasības par iesniedzēju minimālo skaitu no vienas dalībvalsts būtu pretrunā ar Līguma garu.

4.7.2.

Komiteja rosina atteikties no nemainīgas skaitliskās robežvērtības — 0,2 % no dalībvalsts iedzīvotāju skaita — un izmantot mainīgu sistēmu, ar kuru varētu nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp valstīm. Lai par derīgiem atzītu kādā dalībvalstī savāktos parakstus, par minimālo robežu varētu noteikt 0,08 % no iedzīvotāju kopējā skaita (13). Kopējam parakstu skaitam pilsoņu iniciatīvas iesniegšanai, protams, jāsasniedz viens miljons. Apvienojot šos abus kritērijus, var panākt automātisku līdzsvaru, kas atbilst arī Līgumā ietvertajai prasībai par pietiekamu pārstāvību un nepieciešamībai aizstāvēt patiešām visas Eiropas intereses.

4.7.3.

Komiteja uzskata, ka šāds elastīgs regulējums, kas atvieglotu Eiropas pilsoņu iniciatīvas praktisko īstenošanu, ir piemērots arī tādēļ, ka ar šo iniciatīvu nevar panākt saistošu lēmumu pieņemšanu, bet gan tikai izteikt aicinājumu Komisijai.

4.8.1.

Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim: lai varētu izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga, par vispārēju priekšnoteikumu pilsoņu iniciatīvas iesniegšanai būtu jāizvēlas iesniedzēja tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņa mītnes zemē. Lai arī jauniešu iesaistīšana vērtējama atzinīgi (piemēram, samazinot minimālo vecumu līdz 16 gadiem), tomēr šāda atšķirība no dalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās noteiktajiem kritērijiem nesamērīgi apgrūtinātu parakstu pārbaudi, jo gandrīz visās valstīs būtu jāizveido dubulti vēlētāju saraksti.

4.9.1.

Komisija uzskata, ka arī šajā ziņā stingras prasības formai nav vēlamas. Jānosaka tikai oficiālu dokumentu iesniegšanai katrā ziņā vajadzīgās formālās prasības un attiecīgi minimālie noteikumi (sk. arī 4.13. punktu). Iniciatīvas saturam un vēlamajam lēmumam jābūt izklāstītam precīzi un nepārprotami. Vienmēr jābūt skaidri saprotamam, ko Eiropas pilsoņu iniciatīvu parakstījusī persona vēlas panākt.

4.10.1.

Ir pieļaujams Kopienas līmenī izstrādāt no valstu tiesību sistēmām atšķirīgus kopīgus procesuālus noteikumus un standartus parakstu vākšanai, pārbaudei un autentifikācijai, jo Eiropas pilsoņu iniciatīva ir (jauns) starptautisks līdzdalības instruments.

4.10.2.

Būtu jāatļauj izmantot visas parakstu vākšanas metodes, ja vien iespējams veikt personas identitātes pārbaudi; jābūt iespējai vākt parakstus gan tiešsaistes portālos, gan arī tieši, parakstoties sabiedriskās vietās. Tādas prasības kā valsts iestāžu vai notāra apliecinājumu par paraksta īstumu Komiteja uzskata par nepieņemamu šķērsli. Tomēr līdzās identitātes kontrolei jāpārliecinās arī, ka iniciatīvas atbalstītāji parakstījušies pašrocīgi un tā ir viņu brīvas gribas izpausme. Šajā nolūkā jāveic īpaši pasākumi, un sevišķi tie attiecināmi uz parakstu elektronisku vākšanu.

4.10.3.

Par pietiekamiem drošības un autentifikācijas kritērijiem uzskatāmi tādi dati kā vārds, adrese, dzimšanas datums un verifikācijas e–pasts tiešsaistes parakstu vākšanas gadījumā. Mērķim jābūt nodrošināt to, lai nevienai iniciatīvai, kas atbilst regulā noteiktajām minimālajām parakstu vākšanas prasībām, nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī nebūtu jāsaskaras ar jebkādiem papildu šķēršļiem. Iniciatīvas parakstīšanas izpratnē eiropieši, kas apmetušies uz dzīvi kādā citā Eiropas Savienības valstī, uzskatāmi par piederīgiem valstij, kurā atrodas viņu dzīvesvieta.

4.10.4.

Savākto parakstu pārbaude būtu jāveic dalībvalstīm, šim mērķim izmantojot, piemēram, dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau par veiksmīgu praksi atzītās izlases pārbaudes.

4.11.1.

Pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās pilsoņu iniciatīvu jomā gūtā pieredze liecina, ka tieši iniciatīvas sagatavošana var būt ļoti laikietilpīga, tāpēc Komitejai šķiet, ka Komisijas ierosinātais termiņš — viens gads — ir pārāk īss, un tā atbalsta 18 mēnešu termiņu. Atsaucot atmiņā iepriekšteikto, ka pilsoņu iniciatīvas veicina procesu, kas ir tālejošāks par konkrēto izvirzīto mērķi, proti, tās rosina visas Eiropas līmeņa publiskas diskusijas, Komisijai šķiet, ka nedrīkstētu pieļaut, lai salīdzinoši īsā termiņa — viena gada — dēļ tiktu apdraudēts pilsoņu iniciatīvas pozitīvs iznākums, tajā skaitā ar to saistīto tiesisko un sabiedriski politisko aspektu labvēlīgā ietekme.

4.12.1.

Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka iniciatīvas ierosinātāju uzdevums ir pirms iniciatīvas iesniegšanas patstāvīgi pārbaudīt tās likumību un pieļaujamību. Jābūt iespējai iniciatīvas reģistrāciju veikt Komisijas izveidotā tīmekļa vietnē, kurā arī jābūt apkopotai informācijai par iniciatīvu saturu, lai visi iedzīvotāji varētu iepazīties ar aktuālajām iniciatīvām.

4.12.2.

Tādēļ Komiteja ierosina Komisijai Eiropas pilsoņu iniciatīvas vajadzībām izveidojamajā tīmekļa vietnē piedāvāt arī tiešsaistes instrumentu, ar kura palīdzību varētu vākt iedzīvotāju parakstus. Turklāt šādu tīmekļa vietni varētu izmantot arī kā diskusiju forumu, lai apspriestu dažādas iniciatīvas un tādējādi daļēji veicinātu publisku apspriešanu visas Eiropas līmenī.

4.12.3.

Komiteja tomēr uzskata, ka pilsoņu iniciatīvas ierosinātājiem jābūt pieejamam arī kontaktpunktam, kurā varētu saņemt konsultācijas ne tikai par procesuāliem, bet arī par saturiskiem jautājumiem. Komiteja pauž gatavību pildīt “palīdzības dienesta” funkcijas.

4.12.4.

Iespējams, varētu apsvērt dzelteno/sarkano kartīšu sistēmu, tādējādi pilsoņu iniciatīvas ierosinātājus jau salīdzinoši savlaicīgi informējot, ka viņu iniciatīva, iespējams, nav pieļaujama formālu kritēriju neievērošanas dēļ, piemēram, tāpēc, ka lēmums par attiecīgo jautājumu nav Komisijas kompetencē vai iniciatīva neatbilst pamattiesību principiem.

4.13.1.

Komiteja uzskata, ka iniciatīvas ierosinātājiem būtu jāsniedz informācija par:

4.13.2.

Komiteja nekādā gadījumā nevar piekrist Komisijas paziņojumam, ka pilsoņu iniciatīvām nav paredzēts nekāda veida publisks atbalsts un finansējums, un jo īpaši norādei, ka tikai tā var nodrošināt šādu iniciatīvu neatkarību. Eiropas Komisija ar finansējumu atbalsta daudzu efektīvi strādājošu nevalstisko organizāciju struktūras un darbu, taču būtu nepieņemami no tā secināt, ka šie Komisijas finansētie pilsoniskās sabiedrības dalībnieki tāpēc kļūst atkarīgi no Komisijas. Turklāt, konsekventi izmantojot Komisijas pieeju, iespēja ierosināt Eiropas pilsoņu iniciatīvu būtu tikai tādām lielām organizācijām, kurām ir finansiāli spēcīgu struktūru atbalsts.

4.13.3.

Tāpēc Komisija ierosina izskatīt jautājumu par to, ka ES sniedz finansiālu atbalstu iniciatīvas ierosināšanas sākotnēja posmā, tiklīdz ir savākti, piemēram, 50 000 paraksti no trim dalībvalstīm, lai tādējādi varētu izvairīties no potenciāli neveiksmīgām vai nenopietnām kampaņām. Arī šeit varētu izmantot ierosināto dzelteno/sarkano kartīšu sistēmu.

4.14.1.

Komitejai šķiet, ka Komisijas ierosinātais laikposms — seši mēneši — ir maksimāli pieļaujamais termiņš, un tā atbalsta Eiropas Parlamenta rezolūcijā ietverto priekšlikumu izmantot divu līmeņu pieeju (divi mēneši formālo kritēriju pārbaudei un trīs mēneši lēmuma pieņemšanai pēc būtības (14). Komisijas iekšējai lēmuma pieņemšanas norisei jābūt pēc iespējas pārredzamākai.

4.14.2.

Pēc veiksmīgi ierosinātas pilsoņu iniciatīvas iesniegšanas ir jāveic juridiskās pieļaujamības galīga pārbaude.

4.14.3.

Komisijas veiktās politiskās izvērtēšanas laikā Komiteja rīkos, iespējams, iesaistot arī Parlamentu un Padomes prezidentvalsti, uzklausīšanas procedūru, un šajā posmā iniciatīvas organizētāji iepazīstinās Komisiju ar savu iniciatīvu. Vajadzības gadījumā EESK šo procesu varētu bagātināt ar savu izpētes vai pašiniciatīvas atzinumu par konkrēto tematu.

4.14.4.

Komisijai iniciatīvas ierisinātājiem detalizēti un publiski jāpaskaidro iemesli, kāpēc viņu iniciatīva ir pieņemta, daļēji pieņemta vai noraidīta. Noraidīšanas gadījumā Komisijai jāpieņem oficiāls lēmums, kuru ir iespēja apstrīdēt Eiropas Savienības Tiesā.

4.15.1.

Komiteja uzskata, ka pašiem ierosinātājiem jāizlemj, vai uzsākt iniciatīvu par tematu, kurš jau izskatīts līdzīgā iniciatīvā. Vēlreiz jāatgādina, ka jaunā Eiropas pilsoņu iniciatīva ir “darba kārtības iniciatīva”. Tāpēc Komiteja uzskata, ka šajā jomā nav iemesla noteikt aizliegumus vai šķēršļus.

4.16.1.

Komiteja uzskata, ka Komisijai pilsoņu iniciatīvas organizētāju vajadzībām būtu jānodrošina iniciatīvas teksta tulkojums visās ES oficiālajās valodās gadījumā, ja viņiem izdevies atrast 50 000 atbalstītājus no vismaz trim dalībvalstīm.

—

izvērtēšanas termiņa laikā izstrādāt atzinumu par Komisijas formāli pieņemtu pilsoņu iniciatīvu;

—

vajadzības gadījumā izstrādāt atzinumu aktuālas pilsoņu iniciatīvas atbalstam;

—

rīkot uzklausīšanu par sekmīgi ierosinātajām iniciatīvām (iesaistot ierosinātājus, Komisiju, Parlamentu, Padomi);

—

izveidot informācijas palīdzības dienestu (kontaktpunkts iedzīvotāju informēšanai par procesuāliem un citiem līdzīgiem jautājumiem);

—

nodrošināt papildu informāciju (rokasgrāmatas “Līdzdalības demokrātija” izdošana, konferenču par praktisko īstenošanu rīkošana u.c. pasākumi).

—

15 valstu valsts un valdības vadītāju pārstāvji,

—

13 kandidātvalstu valsts un valdības vadītāju pārstāvji,

—

30 pārstāvji no dalībvalstu parlamentiem,

—

26 pārstāvji no kandidātvalstu parlamentiem,

—

16 Eiropas Parlamenta deputāti,

—

2 pārstāvji no Eiropas Komisijas.