[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 16.12.2010

COM(2010) 752 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ARTEMIS un ENIAC kopīgo tehnoloģiju ierosmju pirmais starpposma novērtējums

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ARTEMIS un ENIAC kopīgo tehnoloģiju ierosmju pirmais starpposma novērtējums

IEVADS

Šajā ziņojumā iekļauti ARTEMIS un ENIAC pirmā starpposma novērtējuma konstatējumi un ieteikumi. ARTEMIS un ENIAC ir divi kopuzņēmumi, kas īsteno kopīgas tehnoloģiju ierosmes (KTI) iegulto sistēmu un nanoelektronikas pētniecības jomās. Ziņojumā ir formulēta Komisijas sākotnējā atbilde uz novērtējuma ieteikumiem un izklāstīti turpmākie pasākumi. Tādējādi Komisija izpilda prasību sniegt ziņojumu par ARTEMIS un ENIAC pirmo starpposma novērtējumu, kā noteikts to dibināšanas tiesību aktos[1]. Turklāt Komisija plāno sagatavot paziņojumu, ko paredzēts sniegt 2011. gada pirmajā pusē, lai izklāstītu savus vispārējos secinājumus par visu KTI starpposma novērtējumiem un publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) atveseļošanas plāna starpposma novērtējumiem.

PAMATOJUMS

Savā pašreizējā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem Eiropas Savienība atbalsta vairākas kopīgas tehnoloģiju ierosmes (KTI). Informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) jomā, pamatojoties uz LESD 187. pantu (bijušo EKL 171. pantu), 2007. gadā kopuzņēmumu veidā tika izveidotas ARTEMIS un ENIAC KTI. Šīs abas struktūras ir publiskā un privātā sektora partnerības starp nozari, vairākām ES dalībvalstīm un asociētām valstīm, un Eiropas Savienību. To mērķis ir, izmantojot gan ES, gan iesaistīto dalībvalstu[2] budžetu, īstenot pētniecības programmu, ko savās attiecīgajās jomās noteikušas Eiropas pētniecības organizācijas (nozares un akadēmiskās/pētniecības organizācijas). KTI tādējādi tiecas stiprināt Eiropas turpmāko izaugsmi, konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. To mērķi un darbības joma, finanšu un tehnisko resursu apjomi, kas jāizmanto, kā arī vajadzība nodrošināt resursu un finansējuma efektīvu koordināciju un sinerģiju aicināja uz rīcību Eiropas līmenī.

Pēc pirmajiem diviem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ARTEMIS un ENIAC ir uzsākušas attiecīgi 25 un 18 projektus; katra projekta vidējais ilgums ir trīs gadi. ES un KTI dalībvalstis kopā līdz šim abās KTI ir atvēlējušas pavisam EUR 576 miljonus (2008.-2010. g.) papildus privātā sektora pētniecības un izstrādes pasākumiem, kuru vērtība ir aptuveni divreiz lielāka par minēto summu. Lai gan tas ir ievērojams publisks ieguldījums divās izšķiroši svarīgās tehnoloģiju jomās, pašreizējais publiskais atbalsts ne tuvu nav pietiekams sākotnējiem mērķiem, kas noteikti Komisijas priekšlikumos attiecībā uz kopuzņēmumu izveidošanu (abos kopā EUR 900 miljoni minētajā laika periodā). Tātad pašreizējie ieguldījumi abās KTI arī neatbilst pētniecībā ieinteresēto personu cerībām par programmām, kuru apjoms būtu no EUR 2,5 līdz EUR 3 miljardiem katrai (kas atbilst Komisijas vispārējam priekšlikumam).

NOVēRTēJUMA VEIKšANA

Šā novērtējuma mērķis bija izvērtēt KTI darbības kvalitāti un efektivitāti, kā arī iespējamību, ka ARTEMIS un ENIAC to pašreizējā veidā varētu sasniegt savus mērķus. Lai to panāktu, Komisija uzaicināja neatkarīgu ekspertu grupu[3], kuru vadīja Dr. Wulf Bernotat , lai tā izskatītu pierādījumus un iztaujātu ieinteresētās personas[4].

Novērtēšanas grupa sniedza savu ziņojumu 2010. gada jūlijā. Pilns ziņojuma teksts ir pieejams tīmekļa vietnē EUROPA [5].

NOVēRTēJUMA REZULTāTI UN IETEIKUMI

Zīmīgi, ka novērtēšanas grupa atzīst KTI trīspusējās struktūras vērtību šajās jomās, kā rezultātā tiek apvienoti nozares, ES un dalībvalstu resursi:

„Kopīga stratēģija un kopīga tās īstenošana nāk par labu gan nozarei, gan arī dalībvalstīm un Eiropai. (…) Novērtēšanas grupa apsveic visas iesaistītās personas ar ievērojamiem sasniegumiem šo jauno instrumentu izstrādē un īstenošanā.”

Tomēr eksperti pauž bažas, ka ARTEMIS un ENIAC nepievērš pietiekamu uzmanību saviem Eiropas mēroga stratēģiskajiem mērķiem. Grupa aicina pārorientēt abu KTI stratēģiju, iesaistot visas ieinteresētās personas un turpinot virzību uz patiesi kopīgiem centieniem. Šajā sakarā eksperti pieprasa, lai nozare no jauna iesaistītu augsta līmeņa nozares, valdību un zinātnisko aprindu „domas līderus”:

„Nozare, kura lūdza un kura ieguva šo KTI vadību, nav saglabājusi savu sākotnējo iesaisti KTI stratēģiskajā virzībā un pārvaldībā, lai tās varētu sasniegt visus savus mērķus, un jo īpaši nav nodrošinājusi efektīvu sadarbību ar dalībvalstīm, lai risinātu problēmas.”

Novērtēšanas grupa uzskata, ka īpaši svarīga problēma ir finansējuma trūkums:

„Finansējuma saistības no dalībvalstu puses ir ievērojami mazākas, nekā bija gaidāms, apdraudot spēju izveidot pietiekami aktīvu darbību un nopietni ierobežojot atbilstīgu projektu portfeļu izveidi.”

Šis finansējuma trūkums, šķiet, daļēji ir saistīts ar ITEA2 un CATRENE Eureka starpvaldību sistēmām, kuras darbojas paralēli ARTEMIS un ENIAC un kuras, kā bija paredzēts, tiks pakāpeniski integrētas KTI, kur var tikt radīta pievienotā vērtība[6]. Komisijas nostāja attiecībā uz šo problēmu ir izklāstīta šā ziņojuma 6. iedaļā.

Vēršoties pie Eiropas Komisijas, novērtēšanas grupa uzsver vairākas pirmās paaudzes KTI rezultātā iegūtās atziņas, piemēram, nepieciešamību pēc lielāka organizatoriskā un finansiālā elastīguma, kas būtu jāņem vērā, veidojot nākotnē iespējamās PPP:

„Pašreizējie finanšu noteikumi un citas administratīvās prasības (piemēram, civildienesta noteikumi) ir pārāk ierobežojošas, un tās vairāk kavē, nekā stimulē KTI stratēģisko mērķu īstenošanu.”

Grupas ieteikumu saraksts ir iekļauts pielikumā.

Katra ieteikuma termiņš norāda, vai ir iespējams rīkoties saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu, vai arī ir jāgroza esošās kopuzņēmumu regulas vai Finanšu regula. Tā kā tiesiskā regulējuma grozījumi ir resursu ziņā ietilpīga procedūra, šī ieteikumu grupa tiks izskatīta apspriedē par nākamās paaudzes PPP.

PLāNOTIE TURPMāKIE PASāKUMI

Komisija atzinīgi vērtē starpposma novērtējuma ziņojumu un pieņem zināšanai novērtēšanas grupas ieteikumus. Komisija ir apņēmusies ņemt vērā to ieteikumu daļu, kura attiecas uz Komisiju, un sadarboties ar nozari, dalībvalstīm un kopuzņēmumiem, lai palīdzētu risināt tiem piekritīgos jautājumus. Atbilstoši ziņojumā ieteiktajiem termiņiem un ņemot vērā ARTEMIS un ENIAC īpašo raksturu, kas nosaka dalībvalstu tiešu iesaisti, Komisija veiks:

1) tūlītējus pasākumus esošajiem kopuzņēmumiem (t.i., KTI darbības laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam), kuru pēcpārbaudi īstenos to pārvaldes struktūras, un

2) ilgāka termiņa pasākumus potenciālajām nākamās paaudzes PPP šajās jomās pamatiniciatīvu „Inovācijas Savienība”[7] un „Digitālā programma Eiropai”[8] ietvaros, kuras uzsāktas, lai īstenotu stratēģiju Eiropa 2020 [9].

Komisijas reakcija uz grupas ieteikumiem ir apkopota turpmāk.

(i) Vispārējais ieteikums

Neskatoties uz pašlaik necilajām kolektīvajām dalībvalstu finanšu saistībām pret esošajiem kopuzņēmumiem, kas tieši ietekmē Eiropas finansējumu[10], un acīmredzamo sarežģītību, Komisija piekrīt, ka trīspusējais modelis var sniegt nozīmīgus ieguvumus, ja visi partneri pieliks pūliņus, kas vērsti uz noteikta kopīga stratēģisko mērķu kopuma sasniegšanu. Līdztekus nozares vadībai stratēģijas attīstībā šis modelis piedāvā unikālu iespēju koordinēt valstu politiku atbilstoši kopējiem Eiropas uzdevumiem. Tajā pašā laikā Komisija piekrīt, ka KTI iegūtu, ja trīspusējā modeļa un Eiropas stratēģisko programmu partneri tās pēc iespējas ātrāk atkārtoti izvērtētu. Komisija sadarbosies ar nozares pārstāvjiem un dalībvalstīm, lai izpētītu labāko veidu, kā sasniegt šo mērķi. Tas ir īpaši svarīgi, jo KTI aktīvi darbojas jomās, kuras atzītas par svarīgām pamattehnoloģijām Eiropā[11].

Neskarot turpmākos lēmumus par Astotās pamatprogrammas arhitektūru, Komisija neizslēdz, ka pasākumus tajās jomās, kurās darbojas ARTEMIS un ENIAC , nākotnē varētu īstenot viena KTI. Tas varētu pat aptvert lielāku vērtību ķēdes daļu, risinot aktuālo jautājumu par kompromisu starp aparatūru un programmatūru un balansēšanu starp „tehnoloģiju grūdiena” un „lietojumprogrammu vilcējspēka” prioritātēm. Turklāt tas palīdzētu uzlabot operatīvās struktūras efektivitāti.

(ii) Ieteikumi dalībvalstīm

Ņemot vērā ciešo saikni starp Eiropas ieguldījumu un valstu ieguldījumiem (skatīt 10. zemsvītras piezīmi), Komisija atzīst, ka ir jāpalielina dalībvalstu finansiālie ieguldījumi, lai sasniegtu vispārējos finanšu mērķus, kas izklāstīti regulās[12]. Turklāt valstu budžeti varētu segt daudzgadu periodu, lai noteiktu ilgāka termiņa perspektīvu atbilstīgi nozares daudzgadu stratēģiskajam plānam. Komisija ierosinās dalībvalstīm vienoties par daudzgadu budžeta ieguldījumu visam atlikušajam kopuzņēmumu darbības laikam, lai varētu sasniegt KTI sākotnējos mērķus. Šis ir viens no tiem stratēģijas pārvērtēšanas elementiem, ko Komisija sagaida no saviem partneriem.

Dalībvalstis līdz šim ir veltījušas maz uzmanības nepieciešamajai savu darbību sinhronizācijai[13]. Komisija uzstās uz to, ka, lai palīdzētu vienoties par kopēju praksi, ir jāizveido valstu prakse, kas atbilstu regulu noteikumiem un administratīvajiem pasākumiem. Komisija arī ierosinās publisko iestāžu padomēs izveidot darba grupu, kas nodarbosies ar valstu prakses salīdzinošo novērtēšanu, lai uzlabotu administratīvo procesu un valsts finansējuma likmju saskaņošanu. Šajā sakarā īpaša uzmanība jāpievērš universitāšu un akadēmisko/pētniecības organizāciju finansēšanas noteikumiem.

Komisija piekrīt, ka ir vērts padarīt redzamāku valstu atbalstu īpašiem tematiem gada darba programmā. Tomēr Eiropas mēroga KTI nevajadzētu pārvērst par vienīgi valsts interešu apkopojumu. Komisija ierosinās Publisko iestāžu padomei izstrādāt vienkāršu veidu, kā gada darba programmā atbilstīgā precizitātes līmenī iekļaut valstu atbalsta apsvērumus.

(iii) Ieteikumi nozares apvienībām

Komisija piekrīt, ka būtu jāievieš atbilstīgi procesi un instrumenti, lai uzraudzītu un analizētu KTI stratēģiskos sasniegumus. Komisija ierosinās izmērāmus rādītājus un lūgs nozares apvienības regulāri veikt rezultātu un katra priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma ietekmes stratēģisko analīzi. Vispārīgi runājot, Komisija ierosinās nozarei savlaicīgi atjaunināt un pārskatīt stratēģiskās pētniecības programmas un apstiprināt tās augstā līmenī iesaistītajos uzņēmumos, Komisijā un dalībvalstīs.

Komisija atbalsta viedokli, ka nozares apvienībām ir galvenā loma KTI stratēģiju virzībā uz inovāciju ekosistēmām. Nozares partneriem būtu jāvada konkrēta plāna izstrāde, kurš saturētu materiālus mērķus un kuru vajadzētu īstenot kopuzņēmumiem, piemēram, veicinot MVU dalību, grupējuma darbības un izglītības un apmācības pasākumus.

Turklāt nozares apvienības tiek mudinātas saviem locekļiem nodrošināt lielāku "ieguldījumam atbilstošu vērtību", kam vajadzētu paplašināt ieinteresēto personu loku un nodrošināt plašāku līdzdalību, īpašu uzmanību pievēršot MVU. Komisija arī izanalizēs, kādas varētu būt potenciālās un juridiskās sekas dažu dalībnieku vienkāršākai administratīvai iesaistīšanai projektos, piemēram, "asociētā partnera" koncepciju attiecībā uz MVU, lai samazinātu to administratīvo un finansiālo slogu.

(iv) Ieteikumi Eiropas Komisijai

Grupa aicina Komisiju nepiemērot Finanšu pamatregulu vai Civildienesta noteikumus iespējamām nākotnes PPP. Tas arī lielā mērā atbilst KTI Sherpas' Group ieteikumiem[14]. Šajā sakarā Komisija reizi trijos gados veicamās Finanšu regulas pārskatīšanas ietvaros[15] ierosināja divas publiskā un privātā sektora partnerību ieviešanas papildu iespējas: jaukta publiska un privāta struktūra, kas balstīta uz Finanšu regulas 185.a pantu, un privāto tiesību struktūra (53. panta 1. punkta 2. apakšpunkta g) daļa). Šis priekšlikums, ja to pieņems likumdevējs, radītu pamatu šā ieteikuma ievērošanai.

Komisija izpētīs nākotnes potenciālo PPP operatīvās darbības paplašināšanas atbilstību, tām ietverot papildu pasākumus, piemēram, koordinācijas, atbalsta, infrastruktūras un plašas demonstrējumu darbības. Komisija ar dalībvalstu, nozares pārstāvju un citu iespējamo ieguldītāju palīdzību arī izpētīs veidus, kā apvienot finansējumus no dažādiem avotiem. Komisija arī apsvērs, kā sniegt finansiālu atbalstu darbībām, kas ir būtiskas, lai sasniegtu KTI Eiropas stratēģiskos mērķus, un kas nevar saņemt atbalstu saskaņā ar pašreizējiem KTI izveides principiem, piemēram, infrastruktūras vai inovāciju projektiem, kas vārda tiešajā nozīmē nav pētniecības un attīstības pasākumi.

Komisija uzskata nozares apvienību ieguldījumu kopuzņēmumu darbības izmaksu segšanā par svarīgu stimulu labas kopuzņēmumu pārvaldības nodrošināšanai no apvienību puses. Tā arī ņem vērā grūtības, ar kurām nākas saskarties apvienībām, lai savāktu pietiekamu dalības maksu. Nākotnes modeli, kurā katrs saņēmējs maksātu "nodevu" kopuzņēmumam, būtu jāizvērtē ar lielu rūpību.

Komisija arī atzīst, ka svarīgi ir apkopot KTI darba ietekmes demonstrēšanai nepieciešamos datus, kas tiks izmantoti turpmākajos novērtējumos. Šajā nolūkā tā ar ekspertu palīdzību izveidos rādītāju kopumu, lai novērtētu KTI sasniegumus attiecībā pret mērķiem, kas noteikti to dibināšanas aktos[16] un to daudzgadu stratēģiskajos plānos. Iegūtie dati tiks analizēti katru gadu.

(v) Ieteikumi kopuzņēmumiem

Komisija ir informēta par grūtībām, ar ko nākas saskarties nozares apvienībām, lai gūtu pietiekamus ienākumus no dalības maksas vai cita veida darbības bez obligātām iemaksām no visiem, kas gūst labumu no projektiem. No otras puses, Komisija uzskata, ka nozares apvienībām ir potenciālas iespējas gūt papildu ieņēmumus, piedāvājot plašāku pakalpojumu klāstu saviem dalībniekiem. Nozares apvienību zemais ienākumu līmenis ir saistīts arī ar mazākiem programmu apjomiem, jo dalībvalstu iemaksas ir bijušas mazākas, nekā sākotnēji paredzēts. Līdztekus centieniem atjaunot ieinteresēto personu apņemšanos un mudināt nozares apvienības dažādot un paplašināt savu darbību un sastāvu, Komisija atbalstīs kopuzņēmumu darbības, kuru mērķis būs uzlabot pašreizējo situāciju.

Komisija piekrīt, ka jāuzlabo atbilstība starp atbalstīto projektu portfeli un programmas stratēģiskajiem Eiropas mērķiem. Tādēļ tā ierosinās izveidot darba grupu, lai pārskatītu pašreizējos novērtējuma kritērijus nolūkā labāk novērtēt veidu, kādā projekti veicina KTI vispārējos Eiropas mērķus un inovāciju ekosistēmas bagātināšanu.

Turklāt Komisija atbalstīs atvērtu un pārredzamu procesu izveidi no ieinteresēto personu puses, lai nodrošinātu agrīnu, redzamāku un konstruktīvu atgriezenisko saiti pieteikumu iesniedzējiem par atbalsta perspektīvām no dalībvalstīm.

KOMISIJAS NOSTāJA ATTIECīBā UZ EUREKA UN NEPIETIEKAMO IEGULDīJUMU PROBLēMU

Komisija piekrīt, ka Eureka kopu ( CATRENE un ITEA2 [17]) un KTI paralēlā darbība nanoelektronikas un iegulto sistēmu jomās padara sarežģītāku Eiropas Pētniecības telpu, ir maldinoša pētniecības aprindām un pēc savas būtības ir neefektīva. Turklāt Padome ir aicinājusi veikt šo abu finansēšanas mehānismu „pakāpenisku integrāciju”.

Komisija pilnībā atbalsta to, ka KTI saglabā savu lejupvērsto, stratēģisko, Eiropas mēroga un tehnoloģisko lomu ar finansējumu KTI programmu īstenošanai, taču atzīst arī tādas papildu, augšupējas, īsāka termiņa uz uzņēmējdarbību un tirgu orientētas programmas pievienoto vērtību, kura ietver sadarbību starp dažiem uzņēmumiem un kura saņem finansējumu konkrētu projektu īstenošanai. Tomēr Komisija uzskata, ka abas šīs pieejas varētu īstenot vienas publiskā un privātā sektora partnerības ietvaros, kas nodrošinātu arī darbībai nepieciešamo līdzekļu ievērojamu ekonomiju. Līdz šim visas ieinteresētās personas ir pielikušas lielas pūles, lai noteiktu, kā nodalīt abu veidu programmas. Rezultātā radusies situācija ir neoptimāla. Pieredze rāda, ka ir ļoti grūti izslēgt tematus no vienas vai otras programmas, kad tiek pētītas detalizētas iespējas ārpus augsta līmeņa principiem. Patiešām, uz daudziem pētniecības subjektiem var attiecināt abas programmas (lietojuma un tehnoloģiju jomās). Tam nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam, ņemot vērā, ka vairums privāto partneru-dibinātāju ir kopīgi abām pusēm. Turpmāka līdzāspastāvēšana nenodrošinās abu šo neatkarīgo ierosmju koordināciju un sinhronizāciju un nenodrošinās dalībvalstīm elastīgumu attiecībā uz budžetu, kad būs jāiedala resursi šīm atšķirīgajām programmām (tām, kuras ir aktīvi iesaistītas abās programmās, kā tas ir attiecībā uz lielākajiem ieguldītājiem).

Tādēļ Komisija uzskata, ka Eureka kopu un KTI līdzāspastāvēšana veicina dalībvalstu ieguldījumu kopuzņēmumiem un Eureka kopām pašreizējo deficītu, jo abu šo instrumentu finansēšana bieži vien nāk no viena un tā paša avota valsts līmenī. Šis svarīgais jautājums ziņojumā nav aplūkots. Tomēr Padome bija atzinusi šo situāciju, pieņemot regulas, ar ko izveido KTI, jo īpaši aicinot abu šo finansēšanas mehānismu "pakāpenisku integrāciju". Abu šo pieeju integrācija „zem viena jumta” atvieglotu vienotas stratēģijas īstenošanu Eiropā, nodrošinātu pietiekamus resursus, lai sasniegtu kritisko masu, un ļautu iesaistītajiem partneriem izvēlēties pareizo instrumentu kombināciju to mērķu sasniegšanai, t.i., elastīgi izmantojot lejupvērstos un augšupējos mehānismus.

Lai gan grupa norāda, ka darbības integrācija būtu jāapsver tikai ilgtermiņā, nevis laikposmā no 2014. gada, Komisijas mērķis ir turpināt darbu pie šo abu finansēšanas mehānismu pakāpeniskas integrācijas. Komisija aktīvi piedalīsies pašreizējās struktūrās (KTI un Eureka ) un darba grupās, lai panāktu turpmāku progresu darbību diferenciācijā un koordinācijā, un sīki izpētīs nosacījumus, ar kuriem Eureka kopu pakāpeniska integrācija kopuzņēmumu darbībā radītu pievienoto vērtību.

Pielikums – Novērtēšanas grupas ieteikumu saraksts

Nr. | Ieteikumu kopsavilkums | Termiņš |

1 | Turpmākie KTI šajās jomās, lai turpinātu trīspusējo KTI modeli | Nākamās paaudzes KTI |

Ieteikumi dalībvalstīm |

2 | Pieņemt daudzgadu budžeta saistības | Pašlaik |

3 | Nodrošināt atbilstību Padomes KTI regulām | Pašlaik |

4 | Veikt valstu prakses salīdzinošās novērtēšanas un pielāgošanas pētījumus | Pašlaik |

5 | Sniegt agrīnas ikgadējas norādes par atbalstu konkrētiem tematiem | Pašlaik |

Ieteikumi nozares apvienībām |

6 | Vadīt tādu procesu izveidi, kuru nolūks ir uzraudzīt virzību uz KTI mērķu sasniegšanu | Pašlaik |

7 | Vadīt rīcības plānu sagatavošanu inovāciju ekosistēmu mērķu sasniegšanai | Pašlaik |

8 | Labāk sadarboties ar KTI dalībniekiem | Pašlaik |

Ieteikumi Eiropas Komisijai |

9 | Vadīt jaunu Padomes regulu izstrādi ar alternatīvām Finanšu regulām un Civildienesta noteikumiem | Nākamās paaudzes KTI |

10 | Regulām būtu jānodrošina KTI iespēja sniegt atbalstu ar inovācijām saistītiem pasākumiem, kas nav pētniecība un attīstība | Nākamās paaudzes KTI |

11 | Regulām būtu jānodrošina KTI iespēja saņemt finansējumu no citiem avotiem | Nākamās paaudzes KTI |

12 | Regulām būtu jānodrošina ES iespēja veikt papildu finanšu ieguldījumus stratēģiskiem mērķiem | Nākamās paaudzes KTI |

13 | Regulām būtu jānodrošina kopuzņēmumiem iespēja pieprasīt dažu savu darbības izmaksu segšanu no personām, kas nav to dalībnieki | Nākamās paaudzes KTI |

14 | Komisijai būtu jāizveido datu vākšana, lai palīdzētu novērtēt šo KTI darbības pozitīvos aspektus | Pašlaik |

Ieteikumi kopuzņēmumiem |

15 | Izveidot mehānismu dažu to darbības izmaksu atgūšanai no KTI saņēmējiem, kas nav kopuzņēmumu dalībnieki | Nākamās paaudzes KTI |

16 | Vairāk uzsvērt stratēģiskos, Eiropas mērķus priekšlikumu novērtēšanas un atlases procesā | Pašlaik |

17 | Izveidot procesus, lai nodrošinātu agrīnu atgriezenisko saiti ar priekšlikumu iesniedzējiem | Pašlaik |

Ieteikumi KTI–EUREKA koordinācijai |

18 | ARTEMIS un ENIAC vajadzētu turpināt savas iniciatīvas, lai diferencētos attiecīgi no ITEA2 un CATRENE un koordinētu ar tām savu darbību | Pašlaik |

[1] Padomes 2007. gada 20. decembra Regula Nr. 74/2008, ar ko izveido ARTEMIS kopuzņēmumu, lai īstenotu kopīgu tehnoloģiju ierosmi iegulto datorsistēmu jomā; 11. pants.Padomes 2007. gada 20. decembra Regula Nr. 72/2008, ar ko izveido ENIAC kopuzņēmumu, 11. pants.

[2] ARTEMIS dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Kipra, Čehija, Vācija, Dānija, Igaunija, Spānija, Somija, Francija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Slovēnija, Apvienotā Karaliste. ENIAC dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Čehija, Vācija, Igaunija, Spānija, Somija, Francija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste.

[3] Ekspertu grupa sastāvēja no šādiem locekļiem: Dr. Wulf H. Bernotat (priekšsēdētājs) — iepriekš E.ON AG ; Elke Eckstein — OSRAM Opto Semiconductors ; Luke Georghiou — Mančestras universitāte, Mančestras Jauninājumu izpētes institūts; Terttu Luukkonen — Somijas Ekonomikas izpētes institūts; Bob Malcolm (referents) — Ideo ltd ; Dominique Potier , Pôle Systématique un iepriekš Thales ; Christian de Prost , ATMEL ; Alberto Sangiovanni-Vincentelli , Kalifornijas/Berklijas universitāte.

[4] Pierādījumu bāze šajā novērtējumā ietvēra juridiskos un citus dokumentus, ar ko izveido ARTEMIS un ENIAC , finanšu informāciju, līdzdalības statistiku un informāciju par projektu. Aptaujāto vidū bija kopuzņēmumu, Komisijas, dalībvalstu iestāžu un uzņēmējdarbības un pētniecības organizāciju, tostarp MVU, pārstāvji.

[5] http://ec.europa.eu/dgs/information_society/evaluation/rtd/jti/index_en.htm.

[6] Padomes Regulu Nr. 72/2008 un Nr. 74/2008 2. panta d) punkts.

[7] COM(2010) 546, http://ec.europa.eu/research/innovation-union.

[8] COM(2010) 245, http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda.

[9] COM(2010) 2020, http://ec.europa.eu/europe2020.

[10] Kopuzņēmumu statūtu (pievienoti pielikumā Padomes Regulām Nr. 72/2008 un Nr. 74/2008) 13. panta 4. punktā ir noteikts, ka kopuzņēmuma finanšu ieguldījums (izmantojot ES ieguldījumu) katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus budžetā ir 55 % no dalībvalstu atvēlētās kopējās summas.

[11] „Gatavojoties nākotnei: kopējas stratēģijas izstrādāšana svarīgām pamattehnoloģijām ES”, COM(2009) 512.

[12] Kopuzņēmumu statūtu (pievienoti pielikumā Padomes Regulām Nr. 72/2008 un Nr. 74/2008) 11. panta 6. punkts - summa līdz EUR 440 miljoniem + EUR 792 miljoni publiskais finansējums ENIAC un EUR 410 miljoni + EUR 738 miljoni ARTEMIS .

[13] Kopuzņēmumu statūtu (pievienoti pielikumā Padomes Regulām Nr. 72/2008 un Nr. 74/2008) 13. panta 6. punkta b) apakšpunkts: „…dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sinhronizētu dotāciju nolīgumu noslēgšanu un to noteikumus, kā arī laikus izmaksātu to finanšu ieguldījumus”.

[14] Publiskā un privātā sektora partnerību "ideālā mājokļa" kopēja veidošana Eiropas pētniecībā – KTI Sherpa’s Group nobeiguma ziņojums, 2010. gada janvāris, http://cordis.europa.eu/fp7/jtis/.

[15] COM(2010) 260, http://ec.europa.eu/budget/documents/financial_regulation_en.htm.

[16] Padomes Regulu Nr. 72/2008 un Nr. 74/2008 2. pants.

[17] Skatīt http://www.catrene.org and http://www.itea2.org.