[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 5.11.2010 COM(2010) 643 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Savstarpēja atbildība un pārredzamībaES Palīdzības efektivitātes darbības sistēmas ceturtā nodaļa SATURS 1. Ievads 3 2. Kas ir savstarpēja atbildība? 4 3. Palīdzības pārredzamība – savstarpējas atbildības priekšnoteikums 4 4. Savstarpēja atbildība valsts līmenī 6 5. Savstarpēja atbildība starptautiskā līmenī 9 6. Atbildība un humānā palīdzība 9 7. Priekšlikums darbības sistēmas ceturtajai nodaļai 10 7.1. Palīdzības pārredzamība 10 7.2. Savstarpēja atbildība valsts līmenī 10 7.3. Savstarpēja atbildība starptautiskā līmenī 12 IEVADS Savstarpēja atbildība un pārredzamība ir būtiski elementi starptautiskās palīdzības efektivitātes programmā. Pārredzamības un līdzekļu devēju un partnervalstu attiecīgās atbildības uzlabošana gan attiecībā vienam pret otru, gan pret to pilsoņiem un parlamentiem ir vitāli svarīga, lai maksimāli palielinātu attīstības palīdzības ietekmi. Parīzes deklarācijā par palīdzības efektivitāti (2005. gads) līdzekļu devēji un partnervalstis vienojās kopīgi izvērtēt progresu saistību īstenošanā, izmantojot savstarpējus novērtējuma pārskatus, kuri jāievieš līdz 2010. gadam[1]. Līdzekļu devēji apņēmās arī sniegt labāku informāciju par palīdzības plūsmām; partnervalstis apņēmās stiprināt valstu parlamentu un ieinteresēto personu nozīmi attīstības stratēģiju īstenošanā. Akras rīcības programmā (2008. gads) tika stiprinātas šīs savstarpējās atbildības saistības, uzsverot pārredzamības un atbildības nozīmi un sasaistot tās ar attīstības rezultātiem. Savstarpēja atbildība ir ES attīstības politikas un stratēģiju pamatprincips. Eiropas konsensā par attīstību (2005. gads) teikts, ka ES un jaunattīstības valstīm ir kopīga atbildība un pārskatatbildība par to kopīgajiem pasākumiem partnerības ietvaros[2]. Savstarpējās atbildības stiprināšanas nozīmība tika atkārtoti apliecināta Padomes 2008. gada maija secinājumos[3] un tika izvirzīta kā viens no četriem galvenajiem ES jautājumiem trešajā Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti Akrā 2008. gadā[4]. ES jau ir radījusi praktiskus veidus, kā sadarboties, lai izpildītu Parīzes deklarācijas un Akras rīcības programmas saistības. Palīdzības efektivitātes darbības sistēmas izveide 2009. gada novembrī ir visjaunākais šīs praktiskās pieejas piemērs[5]. To veido trīs nodaļas par būtiskākajām palīdzības efektivitātes saistībām, proti, "Darba dalīšana", "Valstu sistēmu izmantošana" un "Tehniskā sadarbība", un tajā izklāstīti konkrēti pasākumi rezultātu panākšanai, balstoties uz ES kopīgu darbu. Sistēma ir ietekmīgs līdzeklis, lai maksimāli izmantotu ES ietekmi, tādējādi veidojot stingrus pamatus, gatavojoties ceturtajam Augsta līmeņa forumam par palīdzības efektivitāti, kas notiks Korejā 2011. gadā[6]. Tomēr pārredzamības un atbildības saistības ir jāatspoguļo arī Eiropas līmenī, veidojot saskaņotu praksi, t.i., praktiski pielietojamu kārtību pastāvošo principu īstenošanai. Šajā gadījumā ES atkal ir jārāda galvenais piemērs. Tādējādi Padome 2010. gada jūnijā[7] aicināja Komisiju iesniegt šo priekšlikumu kopējai ES pieejai par saistību īstenošanu attiecībā uz atbildību un pārredzamību nolūkā izveidot kopīgu ES pieeju Ārlietu padomes sanāksmē 2010. gada novembrī. KAS IR SAVSTARPēJA ATBILDīBA? Rezultātu uzlabošana attīstības jomā būtu jāveic partnerībā starp līdzekļu devējiem un saņēmējām valstīm, pamatojoties uz savstarpēju atbildību. Savstarpēja atbildība ir Parīzes deklarācijas pamatā, un tā ir process, ar ko divi (vai vairāki) partneri vienojas, ka tiks saukti pie atbildības par saistībām, kuras katrs no tiem ir brīvprātīgi uzņēmies, lai uzlabotu rezultātus attīstības jomā. Tā palīdz veidot uzticību un partnerību attiecībā uz kopīgām programmām un nodrošina pamatu uz rezultātiem balstītai palīdzībai. Pēdējo gadu laikā uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta šā jautājuma risināšanai. Neskatoties uz to, savstarpēja atbildība joprojām ir jēdziens, attiecībā uz kuru notiek vērā ņemamas diskusijas un debates par to, ko tas patiesībā nozīmē gan jēdzieniskā, gan praktiskā nozīmē. Tomēr vairums piekrīt diviem pamata definējošiem aspektiem. Pirmkārt, atbildība prasa, ka tiek ziņots par darbībām, tās tiek izskaidrotas vai pamatotas tā, lai par tām varētu uzņemties atbildību. Otrkārt, atbildībā būtu jāietver stimuli līdzekļu devējiem un partnervalstīm ievērot novērtējumu par to, cik labi tās ir īstenojušas savas savstarpējās saistības, kā arī reāli mainīt savu praksi. Pastāv daudzi savstarpējās atbildības veidi. Demokrātiskās valdības struktūrās aģentūru un vēlētu amatpersonu atbildība tiek nodrošināta, izmantojot tiesību aktus par informācijas brīvību, vēlēšanas, kā arī tiesu kontroles mehānismu. Privātajā sektorā uzņēmumu un organizāciju atbildība tiek nodrošināta, izmantojot līgumsaistību un juridisko sistēmu. Palīdzības attiecību jomā pastāv tikai daļējas sistēmas savstarpējas atbildības nodrošināšanai. Diskusijas par savstarpēju atbildību parasti koncentrējas uz trīs jomām. Pirmkārt, palīdzības pārredzamības nozīmība. Bez informācijas par sniegto palīdzību nav iespējams nodrošināt nevienas personas atbildību par uzņemtajām saistībām. Otrkārt, ir jāizskata jautājums par to, kā panākt savstarpēju atbildību valsts līmenī, t.i., partnervalstu līmenī. Treškārt, ir jāizskata jautājums par to, kā panākt savstarpēju atbildību starptautiskā līmenī. Šis aspekts ir saistīts ar starptautiskās palīdzības arhitektūras jautājumu. PALīDZīBAS PāRREDZAMīBA – SAVSTARPēJAS ATBILDīBAS PRIEKšNOTEIKUMS Informācija ir būtiska savstarpējai atbildībai. Informācija ir priekšnoteikums, lai novērtētu paveikto darbu attiecībā pret uzņemtajām saistībām. Ja līdzekļu devēji nesniedz savlaicīgu informāciju, nebūs iespējams nodrošināt nevienas personas atbildību. Turklāt savlaicīgas, pārredzamas un visaptverošas informācijas trūkums par palīdzības plūsmām liedz partnervalstīm iespēju pilnībā ziņot par budžetu savām likumdošanas iestādēm un pilsoņiem. Akrā tika panāktas vienošanās par turpmāk izklāstītajiem jautājumiem. 1. Līdzekļu devēji regulāri atklās sīku un savlaicīgu informāciju par attīstības jomas izdevumu apmēru, piešķiršanu un, ja iespējams, rezultātiem, lai jaunattīstības valstis spētu precīzāk sagatavot budžetu, grāmatvedību un revīzijas. 2. Līdzekļu devēji un jaunattīstības valstis regulāri publiskos visus nosacījumus, kas ir saistīti ar līdzekļu izmaksu. 3. Līdzekļu devēji sniegs pilnīgu un savlaicīgu informāciju par ikgadējām saistībām un reāli izmaksātajām summām, lai jaunattīstības valstis varētu precīzi reģistrēt visas palīdzības plūsmas savās budžeta aplēsēs un grāmatvedības sistēmās. 4. Līdzekļu devēji nodrošinās jaunattīstības valstīm regulāru un savlaicīgu informāciju par to pastāvīgi ieplānotajiem izdevumiem trīs līdz piecu gadu posmam un/vai īstenošanas plāniem, norādot vismaz indikatīvas līdzekļu apropriācijas. Starptautiskā līmenī pasaulē tiek īstenotas arī vairākas iniciatīvas, lai veicinātu palīdzības pārredzamības programmu. - Vienotu jēdzienu un standartu radīšana: - ESAO Attīstības palīdzības komiteja ( DAC ) risina pārredzamības jautājumus Palīdzības efektivitātes darba grupas kontekstā[8]. - Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības sadarbības forums ( DCF ) palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ( ECOSOC ) informācijas koordinēšanā par dienvidu-dienvidu palīdzības plūsmām, kā arī attiecību starp palīdzības pārredzamību un savstarpējo atbildību analizēšanā. - Starptautiskā palīdzības pārredzamības iniciatīva ( IATI ) tika uzsākta III Augsta līmeņa forumā 2008. gada septembrī Akrā, lai nodrošinātu, ka līdzekļu devēji dara publiski pieejamu informāciju par sniegto palīdzību tā, lai cilvēki to varētu viegli izprast. - Vienotu tehnisko līdzekļu un datu bāžu izveide: - ESAO Attīstības palīdzības komiteja ( DAC ) apkopo un publicē oficiālos attīstības palīdzības ( ODA ) datus no DAC valstīm, izmantojot kreditoru ziņošanas sistēmu[9] ( CRS ). Tiek plaši uzskatīts, ka CRS ir "zelta standarts" attiecībā uz pārbaudītas, augstas kvalitātes statistikas sagatavošanu par iepriekšējām palīdzības plūsmām. - Development Gateway Foundation vada Aid Data [10], kas ir viens no lielākajiem tiešsaistes sarakstiem par attīstības jomas pasākumiem pasaulē un kas piedāvā pamata pārskatu par to, kurš ar ko nodarbojas starptautiskās attīstības jomā. Neskatoties uz šīm iniciatīvām, ieinteresētās personas joprojām saskaras ar grūtībām piekļūt visaptverošiem un skaidriem datiem, kas ir pietiekami precīzi šo personu vajadzībām. Datu izmantojamība samazinās, ja tie tiek publicēti pārāk vēlu (bieži vien ar līdz pat divu gadu kavēšanos). DAC CRS ziņošanas instruments ir labs pamats, uz kura balstīties, bet informācija jāpublicē savlaicīgāk, kvalitatīvāk, plašāk, biežāk un sinhronizētāk, kā arī tā ir jādara pieejama visām partnervalstīm saskaņoti. Turklāt, lai veicinātu savstarpēju atbildību, ir nepieciešami uz nākotni vērsti plānošanas dati un dati, kas ļauj novērtēt nosacījumus, iespējamo sociālo vai vides ietekmi, vai arī paredzētos rezultātus. Ir arī jāpalīdz partnervalstīm datu vākšanā palīdzības jomā to budžeta sistēmās. Pašreiz ES līdzekļu devēji jau publicē atsevišķu informāciju par savu sniegto palīdzību. Tomēr, reaģējot uz iepriekš minētajiem komentāriem, nav ieviesti saskaņoti pasākumi, un līdz ar to metodes ļoti atšķiras gan kvalitātes, kvantitātes, darbības jomas, formāta, gan arī biežuma ziņā. Vairums ES dalībvalstu un Komisija ziņo DAC (Attīstības palīdzības komiteja), bet pastāv lielas atšķirības attiecībā uz tīmekļa vietnē vai valsts plānošanas dokumentos publicēto informāciju par palīdzību, sniegtās informācijas detalizētību. Ne visi līdzekļu devēji publicē sīki izstrādātu informāciju galvenā biroja līmenī; daži, piemēram, publicē to, izmantojot savu vēstniecību tīmekļa vietnes. No 28 ES līdzekļu devējiem (ES un tās 27 dalībvalstis) 9 līdzekļu devēji ir pievienojušies starptautiskajai palīdzības pārredzamības iniciatīvai ( IATI ) (Dānija, Somija, Vācija, Īrija, Nīderlande, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste, kā arī ES) ar nolūku publicēt informāciju par palīdzību atbilstoši vienotam starptautiskam formātam. Dažas valstis nodrošina sīku informāciju savos plānošanas dokumentos (piemēram, Īrija), bet citas – publicē informāciju savās tīmekļa vietnēs: piemēram, Spānija sniedz informāciju par oficiālo attīstības palīdzību ( ODA ), kas sadalīta pa finansējumu sniedzošajām juridiskajām personām un pa nozarēm. Visa informācija par turpmākā gada apropriācijām nav pieejama vienlaicīgi, bet gan atbilstoši katra līdzekļu devēja budžeta ciklam (augustā par Somiju, oktobrī – par Spāniju, līdz novembrim – par Nīderlandi), kas apdraud finansējuma pārredzamību un paredzamību partnervalstīm. Pašreiz vienīgais ES līmeņa instruments informācijas sniegšanai par palīdzības apjomiem, kā arī lai uzraudzītu ar palīdzību saistītās saistības, ir ikgadējais Monterejas ziņojums, ko iesniedz Komisija. Tomēr tas nepadara informāciju pieejamu ne partnervalstu valdībām, kurām ir nepieciešami savlaicīgi un visaptveroši dati plānošanai un budžeta procesam, ne arī citām ieinteresētajām personām (pilsoniskā sabiedrība). Eiropas Komisija izstrādā praktisku instrumentu – TR-AID (Pārredzama palīdzība) – ar mērķi koordinēt humānās un attīstības palīdzības finansējumu ES līdzekļu devēju starpā. TR-AID ir tīmeklī bāzēta sistēma, kurā apvienoti dati no daudziem avotiem un kura nodrošina vieglu piekļuvi visaptverošai informācijai tā, lai datus varētu izmantot lēmumu pieņemšanā. TR-AID atbalsta dažādo ES saistību īstenošanu attiecībā uz palīdzības efektivitāti. Sākotnēji tā tika iecerēta kā instruments, lai palīdzētu nodrošināt ES līdzekļu devēju savstarpēju pārredzamību, daloties informācijā par to sniegto palīdzību, un arī kā instruments lielākai ES koordinācijai. Vidējā termiņā tās mērķis ir nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā pret citām ieinteresētajām personām: citiem līdzekļu devējiem, partnervalstīm, pilsonisko sabiedrību un sabiedrību kopumā. Kopīga rīcība ES līmenī rada patiesu pievienoto vērtību: vienu un to pašu standartu pieņemšana, informācijas publicēšanas kvalitāte un biežums. Pareizas ES pieejas izstrādāšana ļautu mums labāk pildīt Akrā uzņemtās saistības, vienlaikus izmantojot iespējas, ko piedāvā ES satvars, ES līmenī jau izveidotos instrumentus, kā arī ES pieejas radītos iespējamos ieguvumus partnervalstīm saistībā ar finanšu un administratīvā sloga samazināšanu. SAVSTARPēJA ATBILDīBA VALSTS LīMENī Pašlaik nepastāv vienota prakse, saskaņā ar kuru var nodrošināt līdzekļu devēju valstu un partnervalstu savstarpēju atbildību par to attiecīgajām saistībām. Monterejas ziņojumā norādīts, ka daži ES līdzekļu devēji piedalījās savstarpēja novērtējuma pārskatos (Austrija, Somija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste), bet tika sniegts ļoti maz informācijas par izmantoto satvaru, kritērijiem, novērtējuma mērogu, kā arī ieinteresētajām personām. Turklāt tajos ne katrreiz tika sniegts pilnīgs pārskats, jo šī informācija netika uzraudzīta galvenā biroja līmenī. Līdzekļu devējiem ir daļēji jāatskaitās partnervalstīm, izmantojot valsts Publisko izdevumu un finanšu atbildības ( PEFA ) ziņojumus par budžeta atbalsta paredzamību, līdzekļu devēju sniegto finanšu informāciju budžeta plānošanai un ziņošanai par projektu un programmu atbalstu, kā arī par to, cik lielā mērā palīdzība tiek pārvaldīta, izmantojot valstu procedūras. Katram no šiem kritērijiem ir dots vērtējums. Dažām partnervalstīm ir jāatskaitās līdzekļu devējiem saskaņā ar īpašu līdzekļu devēju pieeju, kas attiecas uz katra līdzekļu devēja prasībām un ir cieši saistīta ar konkursa procedūrām, līgumiem un īpašiem finansēšanas nolīgumiem. Monterejas anketa šobrīd ir vienīgais uzraudzības instruments ES līmenī, kas nodrošina informāciju par ES līdzekļu devēju saistībām palīdzības jomā. Tomēr tā nesniedz novērtējumus par līdzekļu devēju un partnervalstu progresu to savstarpējo saistību īstenošanā. Tā vietā līdzekļu devēji ziņo par to, vai / kā tie īsteno savstarpējās atbildības sistēmas . Vienota ES pieeja ES līdzekļu devēju un partnervalstu atbildības nodrošināšanai attiecībā uz to savstarpējām saistībām šķiet saprātīga visiem ES līdzekļu devējiem. Šāda saskaņota pieeja būtu arī noderīga, lai palielinātu mūsu palīdzības ietekmi, saskanību un orientāciju uz rezultātiem. Turklāt tā samazinātu partnervalstu izmaksas, jo dotu tikai vienu kopīgu sistēmu, ar kuras starpniecību tām jābūt atbildīgām visu ES līdzekļu devēju priekšā. Valsts līmenī ir vajadzīgi daži pamatelementi, lai varētu veicināt savstarpēju atbildību. Pirmkārt, ir jābūt skaidram, kurš nodrošina kura atbildību . Savstarpējā atbildībā ir iesaistīti ne vien līdzekļu devēju valdības un partneri, bet arī tikpat lielā mērā ir iesaistīti tie, kas tiek pārvaldīti. Šajā aspektā, kas pazīstams kā pašmāju atbildība, var būt iesaistītas daudzas un dažādas pašmāju ieinteresētās personas, tostarp parlamenti, vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sieviešu grupas, plašsaziņas līdzekļi, politiskās partijas utt. Šiem pašmāju dalībniekiem ir vitāli svarīga nozīme, sniedzot ieguldījumu valsts attīstības stratēģijās, rūpīgi pārbaudot progresu attiecībā uz saistību izpildi palīdzības efektivitātes un attīstības jomā, un galu galā piemērojot sankcijas valdībām par neapmierinošiem rezultātiem. Savstarpējai atbildībai ir vajadzīga arī platforma, t.i., vienošanās par to, kur procesam ir jānotiek . Viens veids, kā to panākt, ir izveidot struktūras palīdzības pārvaldībai, piemēram, darbības izvērtējuma struktūras ( PAF ), kuru ietvaros attīstības jomas partneri var satikties un izvērtēt saistību izpildi, kā arī izlemt par turpmākiem pasākumiem. Nav vispārpieņemta parauga tam, kā PAF būtu jāveido un jāīsteno. Vēlams, lai tā būtu balstīta uz pašreizējiem attiecību forumiem. Tām varētu būt oficiālāki noteikumi un procedūras, vai arī to pamatā varētu būt neformālāka organizācija. Tās var notikt ikgadēju apspriežu, konsultāciju grupu, kopīgu pārbaudes komisiju veidā utt. Visbūtiskākais aspekts ir tas, ka PAF nodrošina platformu, kas sekmē savstarpējas uzticības un paļāvības veidošanu. Tai ir jāpalīdz radīt sinerģiju starp pastāvošajiem vietējiem palīdzības pārvaldības procesiem un tā ir jāintegrē pastāvošajās dialoga struktūrās. Turklāt ir jādefinē arī atbildības galvenā koncentrācija, t.i., vienošanās, par ko attiecīgajām iesaistītajām pusēm būs jābūt atbildīgām . Tas nozīmē radīt kopīgu programmu, lai izvirzītu skaidrus mērķus un saistības abām pusēm. Šajā kopīgajā programmā varētu ietvert elementus par valsts vai nozaru attīstības plāniem un stratēģijām, t.i., vienošanos par to, kādiem mērķiem palīdzība būtu jāizmanto. Programmā varētu pievērsties arī saistībām attiecībā uz palīdzības efektivitāti, piemēram, vienošanos par to, kā palīdzība būtu jānovirza. Būtiski ir, lai tiktu radīta skaidrība par katras iesaistītās puses pienākumiem un tādējādi par katras puses atbildības jomām. Kopējā darbības izvērtējuma struktūra praksē. Piemēri Mozambika Mozambikas savstarpējās atbildības struktūra ir balstīta uz neatkarīgu novērtējumu darbībai Mozambikā, ko veic programmu atbalsta partneri. Līdzekļu devēji rūpīgi pārbauda valdības darbību, pamatojoties uz valsts uzraudzības un novērtējuma sistēmu tās nabadzības samazināšanas plānam, kā arī uz uzraudzības progresu attīstības jomā. Līdzekļu devējus novērtē, pamatojoties uz saistību kopumu un vērtējuma (punktu) sistēmu, kas apkopoti darbības globālos līmeņos (ļoti labs, vidēji augsts, vidējs, vidēji zems, zems). Darbības uzraudzības centienus palīdzības jomā vēl vairāk papildina ODA Mozambique (ODAMOZ) datubāze, kas sniedz vitāli svarīgu informāciju par līdzekļu devēju finansējumu, kā arī Attīstības novērošanas centrs. Mozambika ir viena no nedaudzajām valstīm, kas ir izveidojusi institucionālo struktūru nabadzības uzraudzībai valsts, provinču un vietējos līmeņos, kurā iesaistās sabiedrība. Centieni atbalstīt labāku pārredzamību un pašmāju atbildību ir vēl vairāk jāpastiprina. Ruanda Divi kopēji pārbaudes mehānismi: Vienotā darbības izvērtējuma struktūra (CPAF) un Līdzekļu devēju darbības izvērtējuma struktūra (DPAF). Tiek izmantoti kopumā 26 rādītāji, lai izvērtētu līdzekļu devēju darbību, kuru pamatā ir starptautiski un valsts līmenī atzīti mērķi par palīdzības kvalitāti. Izvērtējums tiek veikts, pamatojoties uz ikgadēju ciklu, kas sakrīt ar valdības darbības izvērtējumu un apspriešanu saistībā ar valdības darbības izvērtējuma struktūru. Līdzekļu devēji atvieglo datu vākšanu un apkopošanu, savlaicīgi un brīvprātīgi ziņojot par vairākiem indikatoriem. Paredzams, ka Attīstības palīdzības datubāze tiks uzlabota, lai atvieglotu šo ziņošanu. Datu vākšana, apkopošana un analīze DPAF ietvaros (Ekonomikas un finanšu ministrijas vadībā). Rezultāti tiek iesniegti un apspriesti Attīstības partneru koordinācijas grupā, bet koncentrētākas diskusijas notiek Budžeta atbalsta saskaņošanas grupā. Par līdzekļu devēju iekšējām atbildēm / plānošanu, rīcības plāniem tiek informēta valdība un attīstības partneri. | SAVSTARPēJA ATBILDīBA STARPTAUTISKā LīMENī - Savstarpējā atbildība tiek veicināta arī daudzos starptautiskos forumos. Tie ietver neatkarīgu profesionālapskati, piemēram, ESAO DAC profesionālapskati, ikgadējo ES ziņojumu par attīstības finansējumu (Monterejas ziņojums), tādus neoficiālus darbības novērtējumus kā EU Aid Watch , ko veic Concord (Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju konfederācija), kā arī citu veidu ziņojumus un analīzi, ko veic SVF / Pasaules banka (Globālās uzraudzības ziņojums), ECOSOC Attīstības sadarbības forums, UNECA / ESAO (Savstarpējs pārskats par palīdzības efektivitāti), G8 (Atbildības ziņojums par attīstību, kas publicēts 2010. gadā), kā arī Parīzes aptauja un Palīdzības efektivitātes darba grupa. Savstarpējai atbildībai starptautiskā līmenī būtu jāpastiprina atbildība valsts līmenī. Tomēr tas ne vienmēr notiek efektīvi, jo dažkārt tam pamatā ir nelīdzsvarotās attiecības palīdzības jomā starp līdzekļu devējiem un partneriem. Programma atbildībai starptautiskā līmenī dažkārt varētu labāk atspoguļot partnervalstu valdību un ieinteresēto personu bažas un intereses. Turklāt partnervalstu ieinteresētajām personām bieži trūkst pietiekamas analīzes un informācijas, kā rezultātā tās nespēj pilnībā un ar vienlīdzīgiem nosacījumiem sadarboties ar līdzekļu devējiem. Turklāt starptautiskajiem centieniem veicināt savstarpēju atbildību trūkst iespēju, lai partnervalstis varētu piemērot sankcijas līdzekļu devējiem vai lai nodrošinātu līdzekļu devēju saistību izpildi. ATBILDīBA UN HUMāNā PALīDZīBA 2003. gadā 16 līdzekļu devēji noteica labas humānās palīdzības principus un labāko praksi[11]. Šo principu mērķis cita starpā ir sekmēt partnerību un līdzekļu došanas labāko praksi finansējuma, pārvaldības un atbildības jomā. Stingri atbalstot šos principus ar Eiropas konsensa par humāno palīdzību[12] starpniecību, ES ir demonstrējusi savu stingro apņemšanos sekmēt efektīvu un atbildīgu humānās palīdzības sniegšanu[13]. Struktūra, kas izveidota attiecībā uz atbildību, risina humānās palīdzības specifiku un jo īpaši tās uz vajadzībām balstīto pieeju, piegādes ātrumu, īstermiņa perspektīvu un tās spēju reaģēt. Pastāv dažādi mehānismi un instrumenti, lai nodrošinātu ES humānās palīdzības pārredzamību un koordināciju. - Darbības stratēģija ar labi izstrādātu metodiku attiecībā uz budžeta apropriācijām, ņemot vērā uz vajadzībām balstītu pieeju. Šī stratēģija un sīki izstrādāta, uz nākotni vērsta plānošana tiek darīta zināma un koordinēta ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. - Komisijas izstrādāta un pārvaldīta ziņošanas sistēma, kas tiek dēvēta par "14 punktiem" un kas nodrošina aktuālu informāciju par humāno palīdzību, ko īsteno Komisija un dalībvalstis. Šī sistēma ir piesaistīta Finanšu uzraudzības sistēmai, kuru vada UN-OCHA , kas nodrošina līdzīgu informāciju par humāno palīdzību visā pasaulē. PRIEKšLIKUMS DARBīBAS SISTēMAS CETURTAJAI NODAļAI Lai risinātu plašās neatbilstības starp dažādajiem ES līdzekļu devējiem gan attiecībā uz pārredzamību, gan savstarpējās atbildības praksi, ir būtiski definēt vienotu ES pieeju, kā arī kopīgi ES līmenī ir jāveic praktiski pasākumi, lai izpildītu mūsu kopējās saistības. Turpmāko sadaļu veido ierosinātais teksts, kas kā ceturtā nodaļa iekļaujams Palīdzības efektivitātes darbības sistēmā. Palīdzības pārredzamība Komisija un ES dalībvalstis regulāri sniegs visaptverošu un salīdzināmu informāciju par izdevumiem attīstības jomā. 1. Sākot ar 2011. gada oktobra sākumu, ik ceturksni publiskos informāciju par palīdzības apjomiem un piešķiršanu, ievērojot ESAO / DAC kreditoru ziņošanas sistēmas ( CRS ) standarta formātu un nodrošinot, ka informācija nav vecāka par trīs mēnešiem. 2. Ik gadu, sākot ar 2011. gada jūlija sākumu, nodrošinās valsts līmeņa informāciju par uz nākotni vērstiem datiem, 2.1 pamatojoties uz metodoloģiju DAC aptaujā par līdzekļu devēju turpmākajiem tēriņu plāniem, publiskojot uz nākotni vērstus datus par globālajiem tēriņiem palīdzības jomā attiecībā uz visām partnervalstīm par periodu, kas ir ne mazāks par trīs gadiem un nepārsniedz 5 gadus; 2.2 publiskojot uz nākotni vērstas palīdzības apropriācijas sadalījumā pa nozarēm attiecībā uz visām Darba dalīšanas operatīvajā iniciatīvā iesaistītajām valstīm par periodu, kas ir ne mazāks par trīs gadiem un nepārsniedz 5 gadus. 3. Padarīs ES gada ziņojumu par attīstības finansējumu par pārredzamības un atbildības paraugu, izmantojot Monterejas anketas procesu, lai sekotu līdzi progresam galvenā biroja un valsts līmenī. 4. Izmantos TR-AID instrumentu, lai publicētu savus datus un savstarpēji apmainītos ar tiem: 4.1 pirmajā posmā – brīvprātīgi, nepieprasot īpašu datu formātu; 4.2 otrajā posmā – obligāti, pēc 4. Augsta līmeņa foruma par palīdzības efektivitāti Korejā 2011. gadā, izmantojot vienotu, standartizētu datu formātu, kas tiks noteikts saskaņā ar starptautiskiem standartiem. Savstarpēja atbildība valsts līmenī Komisija un ES dalībvalstis visās partnervalstīs un kopā ar tām rīkosies šādi. 1. Izveidos kopīgu sistēmu kopīgo saistību uzraudzībai, pēc iespējas balstoties uz pastāvošajām sistēmām[14]. - Valstīs, kas ietilpst Darba dalīšanas operatīvajā iniciatīvā ( FTI ), koordinatori sadarbībā ar ES delegācijām uzsāks diskusijas par savstarpēju atbildību ar partnervalstu valdībām un citām pašmāju ieinteresētajām personām. Valstīs, kas nepiedalās FTI , ES delegācija rīkos sanāksmi, lai vienotos par to, kurš līdzekļu devējs uzsāks diskusijas par savstarpēju atbildību. - Partnervalstu prioritāšu un mērķu ietvaros līdz 2011. gada jūlijam izveidos kopēju darbības izvērtējuma struktūru , lai regulāri pārskatītu līdzekļu devēju darbību attiecībā uz to valsts līmeņa palīdzības efektivitātes saistībām. Dalībvalstis skubinās partnervalsts vadību šajā procesā. - Kopējā darbības izvērtējuma struktūra ir jāizveido, balstoties uz turpmāk minētajiem vadošajiem principiem. - Iekļaušana: tās mērķim ir jābūt iekļaut visus līdzekļu devējus valstī, kā arī valsts budžetu. - Savstarpība: tai jāaptver gan līdzekļu devēju saistības, gan partnervalstu saistības. - Salīdzināmība: struktūrai jāuzrauga atsevišķu līdzekļu devēju darbība salīdzināmā veidā. - Regularitāte: novērtējumi jāveic vismaz reizi gadā. - Brīvprātīgi ziņojumi: līdzekļu devējiem un valdībai ir jāapņemas, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, regulāri sniegt datus par savām darbībām valstī. - Šīs darbības izvērtējuma struktūras ir jānovērtē savlaicīgi, lai varētu publicēt rezultātus par valsts līmeņa kopējo darbību un līdz 2011. gada novembrim darītu tos zināmus galvenajam birojam, kā arī lai veiktu vajadzīgās korekcijas. - Šo kopējo saistību īstenošana tiks iekļauta notiekošajā politikas dialogā starp līdzekļu devējiem un partnervalstīm projektu, nozares un valsts līmeņos. ES izmantos politikas dialogu arī tam, lai mudinātu sabiedriskās diskusijas tā, lai varētu nodrošināt gan līdzekļu devēju, gan valdību atbildību. 2. Iepriekš aprakstītā procesa gaitā ES un tās dalībvalstis atbalstīs pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp sieviešu grupu un plašsaziņas līdzekļu, vietējo pašvaldību un parlamenta, lomu valdību un līdzekļu devēju atbildības nodrošināšanā, tostarp nodrošinot atbalstu nepieciešamo spēju attīstībai. Savstarpēja atbildība starptautiskā līmenī ES un tās dalībvalstis sadarbosies, lai līdz 2011. gada jūlijam panāktu kopīgu skatījumu uz palīdzības arhitektūru nākotnē pēc 4. Augsta līmeņa foruma par palīdzības efektivitāti Busanā. Tās rīkosies šādi: 1. koordinēs savu nostāju diskusijās par starptautisko savstarpējo atbildību dažādos forumos, tostarp ANO Attīstības sadarbības forumā un Palīdzības efektivitātes darba grupā. Tas ietver atbalstu Attīstības sadarbības foruma centieniem vākt un izplatīt neatkarīgu un autoritatīvu analīzi un novērtējumus par savstarpēju atbildību; 2. atbalstīs iekļaujošāku struktūru partnervalstu, vietējo iestāžu, parlamenta locekļu un pilsoniskās sabiedrības pastiprinātai iesaistei. [1] 2008. gadā tika ziņots, ka tikai 14 no 54 valstīm ir ieviesti valsts līmeņa "savstarpēja novērtējuma pārskati", lai varētu nodrošināt savstarpēju atbildību par savstarpējām saistībām. [2] Eiropas konsensa 15. punkts (http://ec.europa.eu/development/icenter/repository/european_consensus_2005_en.pdf). [3] Padomes secinājumi par "ES kā pasaules mēroga partneri attīstības jomā: paātrināt virzību pretī tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM)", 2008. gada 27. maijs, (http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/08/st09/st09907.en08.pdf). [4] Padome, 2008. gada 22. jūlijs (http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/08/st12/st12080.en08.pdf). [5] Padomes 2009. gada 17. novembra secinājumi (http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/09/st15/st15912.en09.pdf). [6] Padomes 2009. gada 18. maija secinājumi (http://ec.europa.eu/development/icenter/repository/COMM_PDF_COM_2009_0160_F_EN_COUNCIL_CONCLUSIONS.PDF). [7] Padomes 2010. gada 15. jūnija secinājumi (dok. 11080/10). [8] Darba grupas C grupā, saistītajā darba grupā paredzamības un palīdzības pārredzamības jautājumos, kā arī DAC Palīdzības piešķiršanas tehniskās grupas ietvaros. [9] http://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=CRSNEW [10] http://www.aiddata.org/home/index [11] Humānās palīdzības principi un labākā prakse, Stokholma, 2003. gada 17. jūnijs, ko apstiprināja ESAO. [12] Oficiālais Vēstnesis , C 25/1, 30.1.2008. – 3.3. sadaļa par humānās palīdzības efektivitāti un atbildību. [13] idem . [14] ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu gadījumā ikgadējais ziņojums par pirmspievienošanās instrumenta darbību un kopējās uzraudzības komitejas ir pamats darbības izvērtējuma struktūras aspektiem. Šos instrumentus var pielāgot, lai sistemātiskāk sniegtu būtiskos datus, piemēram, finanšu analīzi un datus par palīdzības efektivitātes saistībām.