[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 10.11.2010

COM(2010) 640 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PIRMSPIEVIENOŠANĀS PALĪDZĪBAS INSTRUMENTS (IPA)PĀRSKATĪTA INDIKATĪVĀ DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2011.-2013. GADAM

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PIRMSPIEVIENOŠANĀS PALĪDZĪBAS INSTRUMENTS (IPA)PĀRSKATĪTA INDIKATĪVĀ DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2011.-2013. GADAM

Ievads

Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ( IPA ) indikatīvā daudzgadu finanšu shēma (IDFS) sniedz informāciju par paredzamo kopējo IPA līdzekļu sadalījumu, ko Komisija ierosināja atbilstīgi IPA Regulas (EK) Nr. 1085/2006 5. pantam. Šī shēma sasaista paplašināšanās paketes politisko struktūru ar budžeta procesu. Daudzgadu indikatīvajos plānošanas dokumentos (DIPD), ar ko piešķir pirmspievienošanās atbalstu un ko sagatavo katrai saņēmējvalstij un vairākiem saņēmējiem paredzētajai programmai, tiek ņemts vērā IDFS ierosinātais indikatīvais sadalījums. Pirmo reizi laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam attiecībā uz pārrobežu sadarbību arī tiks izstrādāts atsevišķs DIPD.

IDFS pamatā ir trīsgadu plānošanas cikls. Parasti IDFS par gadiem N, N+1 un N+2 iesniedz N-2 gada pēdējā ceturksnī kā paplašināšanās paketes daļu; tā ietver priekšlikumu par to, kā pašā paketē izvirzītās politiskās prioritātes ir finansiāli īstenojamas, ņemot vērā finanšu shēmu. Tā kā 2013. gads ir pēdējais IPA budžeta gads, šī IDFS attiecas uz to pašu laikposmu kā iepriekšējā IDFS, t.i., 2011. -2013. gadu. Tajā ir norādīts pirmspievienošanās palīdzībai paredzēto līdzekļu sadalījums pa valstīm un komponentiem minētajiem gadiem, kā arī informācija par vairākiem saņēmējiem paredzētajai programmai plānotajiem līdzekļiem un atbalsta izdevumiem.

Tāpat kā iepriekšējos gados IDFS publicē, balstoties uz attiecīgo valstu pašreizējo statusu, un šajā posmā nav paredzēts pieņemt nekādus Padomes lēmumus paplašināšanās paketē izklāstītajiem atzinumiem vai par kandidātvalstu iespējamo pievienošanās datumu. Tajā pirmo reizi kā saņēmējvalsts ir iekļauta Īslande[1]. Ja IDFS vajadzīgi būtiski grozījumi pirms nākamās gadskārtējās IDFS publikācijas 2011. gada rudenī, Komisija grozīto redakciju publicēs attiecīgajā laikā. Kad kandidātvalsts pievienojas ES, nekādi pirmspievienošanās līdzekļi, kas provizoriski tika piešķirti attiecīgajai valstij, sākot no pievienošanās gada šai jaunajai dalībvalstij vairs nebūs pieejami.

Ar pirmspievienošanos saistītās vispārējās politiskās prioritātes ir izklāstītas pievienošanās un Eiropas partnerībās, ikgadējos progresa ziņojumos un paplašināšanās stratēģijas dokumentā, kas ir paplašināšanās paketes daļa, ko katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Stratēģiskā finanšu plānošana

1. Līdzekļu sadale pa valstīm

Sākotnēji attiecībā uz 2007. gada piešķīrumiem Komisija apņēmās nodrošināt, lai neviena saņēmējvalsts 2007. gadā nesaņemtu mazāk līdzekļu, kā tā saņēma 2006. gadā, un lai Bosnija un Hercegovina un Albānija saņemtu ne mazāk kā gada vidējo finansējumu, kas tika piešķirts laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam. Šis pēdējais punkts liecina, ka minētajām valstīm finansējums tika koncentrēts 2004. gadā.

Skaitļi par 2008. gadu un turpmākajiem gadiem ir aprēķināti, pamatojoties uz piešķīrumu uz vienu iedzīvotāju, ko iepriekš izmantoja par vajadzību un ietekmes rādītāju. Tādējādi atbilstīgi šim aprēķinam potenciālajām Rietumbalkānu kandidātvalstīm pašreizējās finanšu shēmas laikā piešķīrums uz vienu iedzīvotāju palielināsies, un tas būs lielāks nekā vidējais piešķīrums uz vienu iedzīvotāju 2004.-2006. gadā, t.i., 23 euro (2004. gada cenās), ko piešķīra CARDS ietvaros. Finansējuma apjoms uz vienu iedzīvotāju Melnkalnē ir lielāks nekā citās potenciālajās kandidātvalstīs, atspoguļojot minimālo finansējuma apjomu, kāds vajadzīgs, lai neatkarīgi no valsts lieluma izveidotu atbilstošas pārvaldes iestādes. Vispārējais līdzekļu sadalījums pa valstīm ir ievērots, izņemot Kosovu, kurai tika piešķirts lielāks IPA finansējums[2]. Budžeta lēmējinstitūcija 2008. gadā jauno līdzekļu plašākas mobilizācijas ietvaros piešķīra 60 miljonus euro, lai veicinātu stabilitāti un attīstību Kosovā. Papildus šim piešķīrumam no neizmantotajām makrofinansiālā atbalsta apropriācijām tikai pārskaitīti vēl 60 miljoni euro. Pēc tam, kad 2008. gada jūlijā bija norisinājusies donoru konference, 2009. gadā tika piešķirti papildu 40 miljoni euro.

Horvātijai un Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai — kā kandidātvalstīm — piešķīrums uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 30 euro (2004. gada cenās). Piešķīruma apjoms Horvātijai visu šo laikposmu paliks nemainīgs. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai finansējums uz vienu iedzīvotāju turpina palielināties, atspoguļojot minimālo finansējuma apjomu, kāds vajadzīgs, lai neatkarīgi no valsts lieluma izveidotu atbilstošas pārvaldes iestādes.

Turcijai, ņemot vērā tās platību un līdzekļu apgūšanas spēju, finansējumu uz vienu iedzīvotāju laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam pakāpeniski palielinās.

2. Līdzekļu sadale pa komponentiem

IPA nodrošina ar šādu piecu komponentu starpniecību: I – pāreja un iestāžu izveide; II – pārrobežu sadarbība; III – reģionālā attīstība; IV – cilvēkresursu attīstība un V – lauku attīstība.

I komponents — atbalsts pārejai un iestāžu izveide — ietver visus iestāžu izveides pasākumus un ieguldījumus saistībā ar acquis communautaire īstenošanu; tas palīdz saņēmējvalstīm palielināt administratīvo un tiesu darbspēju, kā arī atbilstoši prioritātei ietver sadarbības pasākumus, uz kuriem neattiecas viennozīmīgi citi komponenti.

II komponents – pārrobežu sadarbība – atbalsta pārrobežu darbības starp saņēmējvalstīm, kā arī starp saņēmējvalstīm un dalībvalstīm; tāpat šis komponents ietver IPA saņēmējvalstu līdzdalību ERAF starpvalstu un starpreģionu sadarbības programmās un EKPI jūras baseina programmās.

III un IV komponents ir pieejams kandidātvalstīm, un to mērķis ir sagatavot šīs valstis struktūrfondu un kohēzijas fondu plānošanai, īstenošanai un pārvaldībai pēc to pievienošanās, pēc iespējas lielākā mērā īstenojot šos fondus saskaņā ar ārējās palīdzības noteikumiem. Īpaši III komponents – reģionālā attīstība – iespējami lielākā mērā darbojas tāpat kā ERAF un Kohēzijas fonds. IV komponents – cilvēkresursu attīstība – saistībā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju dalībvalstis sagatavo līdzekļu izmantošanai no Eiropas Sociālā fonda. V komponents — lauku attīstība — palīdz kandidātvalstīm sagatavoties ES finansētām pēcpievienošanās programmām lauku attīstībai, īstenojot pirmspievienošanās palīdzību ar sistēmām, kuras pēc iespējas lielākā mērā līdzinās tām, kas jāizmanto pēcpievienošanās periodā.

Sadalot piešķīrumus pa komponentiem, pienācīgi tiek ņemta vērā decentralizētās pārvaldes sistēmu gatavība īstenot III, IV un V komponentu pašreizējās kandidātvalstīs, kā arī II komponentam paredzētā finansējuma, ciktāl tas attiecas uz pārrobežu sadarbību ar dalībvalstīm, atbilstība attiecīgajam finansējumam no ERAF 1.b pozīcijas.

3. Citi piešķīrumi

Atbalsta izdevumi

Šajā finanšu shēmā ir ietvertas tās administratīvās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar IPA īstenošanu.

Piešķīrumi vairākiem saņēmējiem paredzētās programmas ietvaros

I komponenta vairākiem saņēmējiem paredzētās programmas papildina valstu programmas un stiprina daudzpusējās attiecības ar Rietumbalkānu valstīm un Turciju. Šajā stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta tiem apgabaliem, kuriem attiecīgajā reģionā ir izšķiroša nozīme saistībā ar Eiropas integrāciju un stabilitāti, un jautājumiem, attiecībā uz kuriem valstīm ir jāsadarbojas. Šīs finanšu shēmas ietvaros finansē programmas, kurām ir reģionāla ietekme un/vai kuras ietver apjoma vai diversifikācijas radītus ietaupījumus, ja tās vienlaicīgi īsteno vairākās saņēmējvalstīs.

Ar vairākiem saņēmējiem paredzētajām programmām atbalsta cita starpā Reģionālo valsts pārvaldes skolu, Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumu ( CEFTA ), Reģionālās sadarbības padomi (RSP), cīņu pret organizēto noziedzību, ERASMUS stipendijas un augstāko izglītību. Tās ir arī pamatā pilsoniskās sabiedrības mehānismam, kurā ir līdzekļi gan no valstīm, gan vairākiem saņēmējiem paredzētajām IPA programmām. Iestāžu izveide Rietumbalkānu valstīm, Turcijai un Īslandei tiek finansēta ar TAIEX instrumentu, un līdzekļi ir piešķirti revīzijai un reģionālo un valstu programmu novērtēšanai, kā arī informācijas un saziņas darbībām. Nozīmīga reģionālo un horizontālo piešķīrumu daļa joprojām tiks paredzēta, lai segtu MVU vajadzības pēc ieguldījumiem, energoefektivitāti un infrastruktūras attīstību ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Šis atbalsts tiks koordinēts saskaņā ar Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmu, kas tika izveidota 2009. gada beigās, lai uzlabotu koordināciju un sadarbību starp donoriem un starptautiskajām finanšu iestādēm, kas aktīvi darbojas Rietumbalkānu valstīs. No 2010. gada daļa no II komponenta, proti, valstu līdzdalība ERAF starptautiskajās programmās „Vidusjūras reģiona valstis” un „Dienvidaustrumeiropa” īstenošanas atvieglošanas nolūkos tiks īstenota, balstoties uz vairāku saņēmēju principu.

Tabulā norādītie skaitļi

Turpmākajā tabulā ir norādīti iepriekš minētie skaitļi pašreizējās cenās un euro . Tajā norādīta līdzekļu sadale pa valstīm un komponentiem, kā arī piešķīrumi vairākiem saņēmējiem paredzētajai programmai un atbalsta izdevumu piešķīrumi. Galīgie skaitļi par saistībām iepriekšējos gados, kā arī atjaunināti skaitļi par 2010. gadu ir ietverti uzziņas vajadzībām.

Pārskatīta indikatīvā daudzgadu finanšu shēma — Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta līdzekļu sadalījums pa valstīm un komponentiem 2011.-2013. gadam

Komponents | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads |

HORVĀTIJA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 49 611 775 | 45 374 274 | 45 601 430 | 39 483 458 | 39 959 128 | 40 872 310 | 38 513 885 |

Pārrobežu sadarbība | 9 688 225 | 14 725 726 | 15 898 570 | 15 601 136 | 15 869 158 | 16 142 542 | 16 698 384 |

Reģionālā attīstība | 45 050 000 | 47 600 000 | 49 700 000 | 56 800 000 | 58 200 000 | 59 348 000 | 62 000 000 |

Cilvēkresursu attīstība | 11 377 000 | 12 700 000 | 14 200 000 | 15 700 000 | 16 000 000 | 16 040 000 | 18 000 000 |

Lauku attīstība | 25 500 000 | 25 600 000 | 25 800 000 | 26 000 000 | 26 500 000 | 27 268 000 | 27 700 000 |

KOPĀ | 141 227 000 | 146 000 000 | 151 200 000 | 153 584 594 | 156 528 286 | 159 670 852 | 162 912 269 |

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 41 641 613 | 41 122 001 | 39 310 500 | 36 917 068 | 28 803 410 | 28 207 479 | 27 941 228 |

Pārrobežu sadarbība | 4 158 387 | 4 077 999 | 4 371 501 | 4 467 526 | 5 124 876 | 5 183 373 | 5 243 041 |

Reģionālā attīstība | 7 400 000 | 12 300 000 | 20 800 000 | 29 400 000 | 39 300 000 | 42 300 000 | 51 800 000 |

Cilvēkresursu attīstība | 3 200 000 | 6 000 000 | 7 100 000 | 8 400 000 | 8 800 000 | 10 380 000 | 11 200 000 |

Lauku attīstība | 2 100 000 | 6 700 000 | 10 200 000 | 12 500 000 | 16 000 000 | 19 000 000 | 21 028 000 |

KOPĀ | 58 500 000 | 70 200 000 | 81 782 001 | 91 684 594 | 98 028 286 | 105 070 852 | 117 212 269 |

Komponents | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

ĪSLANDE |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 10 000 000 | 12 000 000 | 6 000 000 |

KOPĀ | 10 000 000 | 12 000 000 | 6 000 000 |

TURCIJA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 256 702 720 | 256 125 297 | 239 550 810 | 217 809 826 | 228 620 919 | 233 900 336 | 238 325 843 |

Pārrobežu sadarbība | 2 097 280 | 2 874 709 | 3 049 190 | 3 090 174 | 9 779 081 | 9 974 664 | 10 174 157 |

Reģionālā attīstība | 167 500 000 | 173 800 000 | 182 700 000 | 238 100 000 | 293 400 000 | 367 805 000 | 378 000 000 |

Cilvēkresursu attīstība | 50 200 000 | 52 900 000 | 55 600 000 | 63 400 000 | 77 600 000 | 89 930 000 | 96 000 000 |

Lauku attīstība | 20 700 000 | 53 000 000 | 85 500 000 | 131 300 000 | 172 500 000 | 197 890 000 | 213 000 000 |

KOPĀ | 497 200 000 | 538 700 006 | 566 400 000 | 653 700 000 | 781 900 000 | 899 500 000 | 935 500 000 |

ALBĀNIJA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 54 318 790 | 65 237 756[3] | 71 360 000 | 84 200 000[4] | 84 301 650 | 85 987 683 | 87 446 037 |

Pārrobežu sadarbība | 6 681 210 | 8 582 244 | 9 822 921 | 9 973 173 | 10 126 636 | 10 283 169 | 10 666 232 |

KOPĀ | 61 000 000 | 73 820 000 | 81 182 921 | 94 173 173 | 94 428 286 | 96 270 852 | 98 112 269 |

BOSNIJA UN HERCEGOVINA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 58 136 394 | 69 854 783 | 83 900 000 | 100 688 099 | 102 681 861 | 104 673 499 | 106 870 228 |

Pārrobežu sadarbība | 3 963 606 | 4 945 217 | 5 207 746 | 4 696 495 | 4 746 425 | 4 797 353 | 4 942 041 |

KOPĀ | 62 100 000 | 74 800 000 | 89 107 746 | 105 384 594 | 107 428 286 | 109 470 852 | 111 812 269 |

Komponents | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

MELNKALNE |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 27 490 504 | 28 112 552 | 29 832 179[5] | 29 838 823 | 29 843 599 | 30 446 471 | 30 996 035 |

Pārrobežu sadarbība | 3 909 496 | 4 487 448 | 4 667 821 | 3 682 690 | 4 310 344 | 4 338 551 | 4 418 687 |

KOPĀ | 31 400 000 | 32 600 000 | 34 500 000 | 33 521 513 | 34 153 943 | 34 785 022 | 35 414 722 |

SERBIJA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 181 496 352 | 179 441 314 | 182 551 643 | 186 206 679 | 189 956 810 | 193 801 948 | 203 101 005 |

Pārrobežu sadarbība | 8 203 648 | 11 458 686 | 12 248 357 | 11 751 753 | 11 922 790 | 12 097 244 | 11 630 694 |

KOPĀ | 189 700 000 | 190 900 000 | 194 800 000 | 197 958 432 | 201 879 600 | 205 899 192 | 214 731 699 |

KOSOVA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 68 300 000 | 184 700 000 | 106 100 000 | 66 100 000 | 65 828 286 | 67 070 852 | 70 712 269 |

Pārrobežu sadarbība | 0 | 0 | 0 | 1 200 000 | 2 871 714 | 2 929 148 | 2 987 731 |

KOPĀ | 68 300 000 | 184 700 000 | 106 100 000 | 67 300 000 | 68 700 000 | 70 000 000 | 73 700 000 |

Komponents | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

VALSTU PROGRAMMAS KOPĀ |

1 109 427 000 | 1 311 720 006 | 1 305 072 668 | 1 397 306 900 | 1 553 046 687 | 1 692 667 622 | 1 755 395 497 |

VAIRĀKIEM SAŅĒMĒJIEM PAREDZĒTAS PROGRAMMAS |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 129 571 000[6] | 137 736 644[7] | 188 867 536[8] | 141 706 551[9] | 186 269 100 | 156 860 000 | 177 845 477 |

Pārrobežu sadarbība | 0 | 0 | 0 | 4 921 679 | 5 293 313 | 5 672 378 | 6 059 026 |

ATBALSTA IZDEVUMI |

44 793 000 | 51 950 000 | 47 648 000 | 47 393 000 | 52 183 900 | 80 500 000 | 84 500 000 |

PAVISAM KOPĀ |

1 263 200 000 | 1 501 406 650 | 1 541 588 204 | 1 591 328 130 | 1 796 793 000 | 1 935 700 000 | 2 023 800 000 |

Skaitļi ir euro, pašreizējās cenās

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 16. jūnija Regula (ES) Nr. 540/2010, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu ( IPA ).

[2] Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1244/99.

[3] Ietver papildu līdzekļus 3,12 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[4] Ietver papildu līdzekļus 1,5 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[5] Ietver papildu līdzekļus 1,2 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[6] Ietver papildu līdzekļus 20,6 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[7] Ietver papildu līdzekļus 2,0 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[8] Ietver papildu līdzekļus 22,8 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[9] Tas ietver samazinājumu nodrošinātības ar pārtiku mehānismam par 29 miljoniem euro, ko atmaksās 2011. gadā (14 miljonus euro), 2012. gadā (6 miljonus euro) un 2013. gadā (9 miljonus euro). Šajos gados atmaksātie līdzekļi tiks izmantoti piešķīrumam Īslandei. Šis skaitlis ietver arī papildu līdzekļus 2,7 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.