[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 15.10.2010

COM(2010) 565 galīgā redakcija

2010/0287 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kurā noteiktas Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Pamatojoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu[1], Eiropas Komisija risināja sarunas ar Komoru Salu Savienību, lai atjaunotu 2006. gada 6. oktobra protokolu, kas pievienots Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam. Šīm sarunām noslēdzoties, 2010. gada 21. maijā tika parafēts jauns protokols, kurā izdarīti grozījumi ar vēstuļu apmaiņu 2010. gada 16. septembrī. Protokols aptver 3 gadu laikposmu, kurš sākas no dienas, kad pieņemts attiecīgais Padomes lēmums par minētā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, un pēc pašreizējā protokola termiņa beigām 2010. gada 31. decembrī.

Šī procedūra ir uzsākta paralēli ar procedūrām, kas attiecas uz Padomes lēmumu par paša protokola parakstīšanu Savienības vārdā un tā provizorisku piemērošanu, kā arī uz Padomes regulu par zvejas iespēju iedalīšanu ES dalībvalstīm.

Komisija savu nostāju sarunās cita starpā formulēja, pamatojoties arī uz ex post novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir noteikt Eiropas Savienības kuģiem piedāvātās zvejas iespējas atkarībā no pieejamā pārpalikuma, kā arī attiecīgo finansiālo ieguldījumu, kas nepārprotami pienākas par piekļuves tiesībām un nozares atbalstam.

Mērķis ir attīstīt ciešāku sadarbību starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Komoru salu zvejas zonā.

Jaunais protokols ir saskaņā ar abu Pušu vēlmi stiprināt partnerattiecības un sadarbību zivsaimniecības nozarē, izmantojot visus pieejamos finanšu instrumentus. Tādēļ tiek uzsvērta vajadzība izveidot labvēlīgu tiesisku regulējumu ieguldījumu attīstībai šajā nozarē un veicināt mazapjoma zvejniecību.

Protokola finansiālais ieguldījums — EUR 1 845 750 par visu laikposmu — pamatojas uz: a) atsauces daudzumu 4850 tonnu gadā 70 kuģiem, kas atbilst EUR 315 250 gadā, un b) EUR 300 000 lielu atbalstu gadā Komoru Salu Savienības zivsaimniecības nozares politikas attīstībai. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā.

Paredzētās zvejas iespējas ļauj zvejot 45 tunzivju seineriem un 25 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām. Tomēr, ņemot vērā krājumu ikgadējo stāvokli, šīs zvejas iespējas var pārskatīt, tās palielinot vai samazinot, un attiecīgi pārskatīt arī finansiālo ieguldījumu, to pielāgojot.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei pieņemt lēmumu par šā protokola parakstīšanu un pagaidu piemērošanu.

2010/0287 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kurā noteiktas Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[3],

tā kā:

1. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1563/2006 Eiropas Kopiena ar Komoru Salu Savienību noslēdza Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu[4].

2. Eiropas Savienība pēc tam ir risinājusi sarunas ar Komoru Salu Savienību ar mērķi atjaunot protokolu, kas pievienots Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam, ar kuru ES kuģiem nodrošina zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Komoru salu suverenitātē vai jurisdikcijā.

3. Šo sarunu rezultātā 2010. gada 21. maijā tika parafēts jauns nolīguma protokols.

4. Ar Padomes […] Lēmumu 2010/XXX[5] šo jauno protokolu provizoriski piemēro no […].

5. Eiropas Savienības interesēs ir pieņemt šo jauno protokolu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības vārdā ir apstiprināts[6] 2010. gada 21. maijā parafētais protokols, kas pievienots Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā sniegt protokola 14. pantā paredzēto paziņojumu, lai uzliktu saistības Eiropas Savienībai[7].

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PROTOKOLS,

ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu Eiropas Savienības kuģiem piešķirtās zvejas iespējas 3 gadu laikposmā ir šādas:

- tunzivju seineri: 45 kuģi,

- kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 25 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 6., 8. un 9. pantam.

2. pants Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir noteikts EUR 1 845 750.

2. Finansiālo ieguldījumu veido:

a) ikgadēja summa EUR 315 250 apmērā, ko piešķir par piekļuvi Komoru salu EEZ un kas atbilst atsauces daudzumam 4850 tonnu gadā, un

b) īpaša ikgadēja summa EUR 300 000 gadā, kas paredzēta Komoru salu zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 3., 4., 5. un 6. pantam un nolīguma 12. un 13. pantam.

4. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu šā protokola piemērošanas laikā Eiropas Savienība pārskaita, katru gadu izmaksājot EUR 615 250, kas atbilst šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto summu gada kopējai summai.

5. Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejas kopējais apjoms Komoru salu ūdeņos pārsniedz 4850 tonnas gadā, tad gada finansiālā ieguldījuma kopējo summu paaugstina par EUR 65 par katru nozvejoto papildu tonnu. Tomēr Eiropas Savienības šādi samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu (EUR 630 500). Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejas apjoms pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršai kopējai gada summai, summu, kas jāmaksā par daudzumu, kurš pārsniedz šo robežu, maksā nākamajā gadā.

6. Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 30 dienas pēc šā protokola stāšanās spēkā, un maksājumus par nākamajiem gadiem — ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā.

7. Komoru salu iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8. Finansiālā ieguldījuma daļu, kas norādīta šā protokola 2. panta 2. punktā, iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Komoru Centrālajā Bankā.

9. No šā īpašā konta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma summu pārskaitīs TR 5006 kontā, ko Komoru Zivsaimniecības ministrija atvērusi Centrālajā Bankā.

3. pants Atbildīgas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšana Komoru salu ūdeņos

1. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Puses Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

6. gada un daudzgadu vadlīnijas par 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

7. gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā prioritātes, ko Komoru salas izvirzījušas valsts zivsaimniecības politikā un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības ieviešanu;

8. ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

2. Visus ierosinātos grozījumus nozares daudzgadu programmā Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Katru gadu Komoru salas vajadzības gadījumā sadala 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma papildu summu daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām. Par šo sadalījumu paziņo Eiropas Savienībai.

4. Gadījumā, ja nozares daudzgadu programmas ieviešanas rezultātu gada novērtējums to pamato, Eiropas Komisija pēc konsultēšanās ar abām Pusēm Apvienotajā komitejā patur tiesības samazināt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto finansiālā ieguldījuma daļu, lai šiem rezultātiem pielāgotu programmas īstenošanai izlietojamo summu.

4. pants Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Komoru salu ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Komoru Salu Savienība cenšas uzraudzīt zvejas resursu stāvokli Komoru salu EEZ.

3. Puses cenšas ievērot Indijas okeāna tunzivju komisijas ( IOTC ) pieņemtās rezolūcijas un ieteikumus un apņemas veicināt sadarbību atbildīgas zvejniecības pārvaldības jomā apakšreģiona mērogā.

4. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz IOTC pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, Puses konsultējas Apvienotajā komitejā, kas noteikta nolīguma 9. pantā, lai vajadzības gadījumā pēc zinātniskas sanāksmes un kopīgas vienošanās pieņemtu pasākumus ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu zvejas resursu pārvaldību, kas ietekmē Eiropas Savienības kuģu darbības.

5. pants Zvejas iespēju pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, var pielāgot, savstarpēji vienojoties, ciktāl IOTC ieteikumi un rezolūcijas liecina, ka šāda pielāgošana nodrošinās Komoru salu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību Indijas okeānā. Tādā gadījumā 2. panta 2. punktā a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu.

6. pants Jaunas zvejas iespējas

1. Ja Eiropas Savienības zvejas kuģi vēlas iesaistīties zvejā, kas nav paredzēta 1. pantā, pirms atļaujas potenciālas piešķiršanas jebkurai šādai darbībai Puses savstarpēji apspriežas pirms iespējamas atļaujas piešķiršanas no Komoru salu iestāžu puses. Vajadzības gadījumā Puses vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, un, ja nepieciešams, veic grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Puses veicina izpētes zveju. Šajā nolūkā un pēc vienas Puses lūguma Puses savstarpēji apspriežas, lai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņemtu lēmumu par sugām, nosacījumiem un citiem attiecīgiem parametriem.

3. Puses veic izpētes zveju saskaņā ar spēkā esošajiem Komoru salu tiesību aktiem un, vajadzības gadījumā, saskaņā ar attiecīgajiem administratīvajiem un zinātniskajiem noteikumiem. Izpētes zvejas atļauju izdod uz laikposmiem, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

4. Ja Puses uzskata, ka izpētes zveja ir devusi pozitīvus rezultātus, Komoru salu iestādes nolīguma 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmē var Eiropas Savienības flotei iedalīt jaunu sugu zvejas iespējas līdz šā protokola termiņa beigām. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina.

7. pants Zvejas darbībām piemērojamie nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1. Neskarot nolīguma 6. pantu, kuģi, kas peld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, Komoru salu ūdeņos var zvejot tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kura izdota saskaņā ar šo protokolu un šā protokola pielikumā aprakstīto kārtību.

2. Komoru salu iestādes var izdot Eiropas Savienības kuģiem zvejas atļaujas spēkā esošajā protokolā neparedzētām zvejas kategorijām, kā arī izpētes zvejai. Tomēr šo atļauju izdošanu reglamentē Komoru Salu Savienības tiesību akti un noteikumi, un tai vajadzīga abu Pušu piekrišana.

8. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var pārskatīt vai apturēt, ja:

a) sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Komoru salu EEZ;

b) krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus;

c) Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka Komoru salās ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā.

2. Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

a) pēc Apvienotās komitejas veiktā novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem;

b) šis finansiālais ieguldījums nav sniegts.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus un zvejas darbības var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu, un/vai ja 2. punktā minētās finansiālās izpildes rezultāti to pamato.

9. pants Protokola īstenošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc Pušu apspriešanās Apvienotajā komitejā aptur šādos gadījumos:

a) sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Komoru salu EEZ;

b) ja krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus;

c) Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka Komoru salās ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā;

d) Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos finansiālā ieguldījuma maksājumus šā protokola 8. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

e) starp Pusēm rodas neatrisināms strīds par šā protokola un tā pielikuma interpretāciju un īstenošanu;

f) viena no Pusēm neievēro šajā protokolā izklāstītos noteikumus.

2. Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja domstarpības starp abām Pusēm uzskata par nopietnām un ja apspriedes Apvienotajā komitejā nav novedušas pie mierizlīguma.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina konsultācijas, lai meklētu risinājumu ar izlīgumu strīdam, kas tās pretnostata. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

10. pants Piemērojamie valsts tiesību akti

1. Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Komoru salu ūdeņos nosaka Komoru salās piemērojamie tiesību akti, izņemot ja Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā vai šajā protokolā ar tā pielikumu un papildinājumiem ir noteikts citādi.

2. Komoru salu iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari.

11. pants Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro 3 gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 13. pantu, ja vien saskaņā ar 12. pantu nav nosūtīts paziņojums par īstenošanas izbeigšanu.

12. pants Izbeigšana

1. Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

13. pants Provizoriska piemērošana

Šo protokolu un tā pielikumu provizoriski piemēro no to parakstīšanas dienas.

14. pants Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM KOMORU SALU ŪDEŅOS

I NODAļA — ZVEJAS ATļAUJU PIEPRASīšANA UN IZDOšANA

1. iedaļa Zvejas atļauju izdošana

1. Tikai zvejot tiesīgi Eiropas Savienības kuģi var saņemt atļauju zvejot Komoru salu ūdeņos.

2. Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Komoru salu ūdeņos. Tiem ir jābūt likumības stāvoklī attiecībā pret Komoru salu pārvaldes iestādēm tajā nozīmē, ka tiem ir jābūt izpildījušiem visas iepriekšējās saistības, kas izriet no to zvejas darbībām Komoru salās saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Eiropas Savienību. Turklāt attiecībā uz zvejas atļaujām tiem jāievēro Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 noteikumi.

3. Visus Eiropas Savienības kuģus, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, pārstāv aģents, kurš ir Komoru salu rezidents. Šā aģenta vārdu un adresi norāda atļaujas pieprasījumā.

4. Eiropas Savienības kompetentās iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasītā atļaujas derīguma termiņa sākuma nosūta Komoru salu kompetentajām iestādēm zvejas atļaujas pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

5. Pieprasījumus iesniedz Komoru salu kompetentajām iestādēm saskaņā ar veidlapām, kuru paraugs dots 1. papildinājumā.

6. Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

- pierādījumu par to, ka ir nokārtota maksa par zvejas atļaujas derīguma termiņu;

- visus citus dokumentus vai apliecinājumus, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus attiecīgā tipa kuģiem piemēro atbilstīgi šim protokolam.

7. Maksu ieskaita Komoru salu iestāžu norādītajā kontā.

8. Maksā ietilpst visas valsts un vietējās nodevas, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

9. Visu kuģu zvejas atļaujas ar Eiropas Savienības Delegācijas Maurīcijā starpniecību izdod kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem 15 dienu laikā no dienas, kad Komoru salu kompetentās iestādes ir saņēmušas visus iepriekš 6. punktā minētos dokumentus.

10. Ja zvejas atļaujas parakstīšanas brīdī Eiropas Savienības Delegācijas birojs ir slēgts, atļauju nodod tieši kuģa aģentam ar kopiju Delegācijai.

11. Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

12. Tomēr pēc Eiropas Savienības lūguma un pierādītas nepārvaramas varas gadījumā viena kuģa zvejas atļauju aizstāj ar jaunu atļauju, kas izdota uz cita kuģa vārda, kurš līdzīgs aizstājamajam kuģim, un par to nav jāveic jauna maksa.

13. Aizstājamā kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis ar Eiropas Savienības Delegācijas starpniecību atdod anulēto atļauju Komoru salu kompetentajām iestādēm.

14. Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks nogādā anulēto zvejas atļauju Komoru salu kompetentajām iestādēm. Eiropas Savienības Delegāciju Maurīcijā informē par zvejas atļaujas nodošanu.

15. Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa, neskarot šā pielikuma VI nodaļas 1. punkta noteikumus.

2. iedaļa Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi — maksas un avansa maksājumi

1. Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu. Tās var atjaunot.

2. Maksa ir noteikta 35 euro par Komoru salu ūdeņos nozvejotu tonnu zivju.

3. Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

- 3700 euro gadā par tunzivju seineri, kas atbilst maksai par 106 tonnām nozvejotu tunzivju gadā;

- 2200 euro gadā par katru kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kas atbilst maksai par 63 tonnām nozvejotu tunzivju gadā.

4. Maksu galīgo aprēķinu atkarībā no zvejas reisiem pieņem Eiropas Komisija vēlākais nākamā gada 31. jūlijā, pamatojoties uz nozvejas deklarācijām, ko sagatavo katrs kuģa īpašnieks un apliecina attiecībā uz nozvejas datu pārbaudi kompetenti zinātniskie institūti dalībvalstīs kā, piemēram, IRD ( Institut de Recherche pour le Développement ), IEO ( Instituto Español de Oceanografia ) un IPIMAR ( Instituto de Investigação das Pescas e do Mar ).

5. Šo aprēķinu paziņo vienlaicīgi Komoru salu kompetentajai iestādei un kuģu īpašniekiem.

6. Katru iespējamo papildu maksājumu kuģu īpašnieki pārskaitīs Komoru salu valsts kompetentajām iestādēm vēlākais nākamā gada 30. augustā kontā, kas minēts šās nodaļas 1. iedaļas 7. punktā.

7. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

3. iedaļa Apgādes kuģi

1. Apgādes kuģiem atļaujas izdod saskaņā ar Komoru salu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.

2. Par apgādes kuģiem izdotajām atļaujām nekādu maksu nepieprasa. Apgādes kuģiem jāpeld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu vai tiem jābūt Eiropas Savienības uzņēmējsabiedrības kuģiem.

3. Šo atļauju sarakstu Komoru salu kompetentās iestādes ar Eiropas Savienības Delegācijas Maurīcijā starpniecību regulāri nosūta Komisijai.

II NODAļA — ZVEJAS ZONAS

Lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz mazapjoma zvejniecībām Komoru salu ūdeņos, Eiropas Savienības kuģiem nav atļauts zvejot tuvāk par 10 jūras jūdzēm no katras salas, ne arī 3 jūras jūdžu attālumā no zivju pievilināšanas ierīcēm ( DCP ), kuras uzstādījusi Komoru salu Zivsaimniecības ministrija un par kuru ģeogrāfisko atrašanās vietu ir paziņots Eiropas Savienības Delegācijas pārstāvim Maurīcijā.

Šos noteikumus var pārskatīt nolīguma 9. pantā minētā Apvienotā komiteja.

PāRRAUDZīBA UN UZRAUDZīBA

I iedaļa Nozvejas reģistrēšana

1. Visiem kuģiem, kam ir atļauts zvejot Komoru salu ūdeņos, saskaņā ar nolīgumu ir pienākums paziņot savu nozveju Komoru salu Zivsaimniecības ministrijai saskaņā ar šādiem nosacījumiem.

1.1. Eiropas Savienības kuģi, kuri ir saņēmuši atļauju zvejai Komoru salu ūdeņos, katru dienu aizpilda IOTC tunzivju zvejas žurnālu (2. un 3. papildinājums) par katru zvejas reisu, ko tie veic Komoru salu ūdeņos. Zvejas žurnālu aizpilda arī tad, ja nozveja nav gūta.

1.2. IOTC tunzivju zvejas žurnāla kopijas jānosūta arī I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā norādītajiem zinātniskajiem institūtiem.

2. Par laikposmiem, kuros kuģis neatrodas Komoru salu ūdeņos, tam kuģa žurnālā jāizdara atzīme „Ārpus Komoru salu EEZ”.

3. Veidlapas aizpilda salasāmi, un aizpildītās veidlapas paraksta kuģa kapteinis.

4. Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Komoru salu valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un kuģa īpašniekam piemērot sankcijas, ko paredz spēkā esošie Komoru salu tiesību akti. Par to informē Eiropas Komisiju.

5. Nozvejas deklarācijā norāda nozvejas, ko kuģis guvis katrā atsevišķā reisā. Deklarācijas nosūta Komoru salu Zivsaimniecības ministrijai elektroniskā veidā ar kopiju Eiropas Komisijai katra reisa beigās un, jebkurā gadījumā, pirms kuģis iziet no Komoru salu ūdeņiem. Abi saņēmēji nekavējoties elektroniskā veidā nosūta kuģim saņemšanas apstiprinājumus ar savstarpējām kopijām.

6. To deklarāciju oriģinālus uz fiziskiem datu nesējiem, kuras elektroniski nosūtītas licences ikgadējā derīguma termiņa laikā saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 1. punktu, iesniedz Komoru salu Zivsaimniecības ministrijai 45 dienu laikā pēc pēdējā minētā termiņa laikā veiktā reisa. Vienlaikus kopijas uz fiziskiem datu nesējiem nosūta arī Eiropas Komisijai.

7. Abas Puses cenšas ieviest nozvejas datu sistēmu, kura balstītos tikai uz elektronisku apmaiņu ar visu iepriekš minēto informāciju: tāpēc Puses apsver iespēju nozvejas deklarācijas papīra veidlapas pēc iespējas drīzāk aizstāt ar elektroniskā formātā sagatavotām veidlapām.

8. Ja pēc nozvejas deklarāciju elektroniskās sistēmas ieviešanas rodas tehniskas problēmas, nozvejas deklarācijas iesniedz saskaņā ar 5. un 6. punktu un tik ilgi, kamēr sistēmas darbība nav atjaunota.

2. iedaļa Nozvejas paziņošana, ieejot Komoru salu ūdeņos un izejot no tiem

1. Šajā pielikumā Eiropas Savienības kuģa zvejas reisa ilgums ir:

- vai nu laikposms starp kuģa ieiešanu Komoru salu ūdeņos un iziešanu no tiem,

- vai laikposms starp kuģa ieiešanu Komoru salu ūdeņos un nozvejas pārkraušanu citā kuģī,

- vai arī laikposms starp kuģa ieiešanu Komoru salu ūdeņos un nozvejas izkraušanu Komoru salās.

2. Eiropas Savienības kuģi vismaz 3 stundas iepriekš paziņo Komoru salu iestādēm par plānotu ieiešanu Komoru salu ūdeņos vai iziešanu no tiem.

3. Paziņojot par ieiešanu un/vai iziešanu, kuģi paziņo arī savu atrašanās vietu paziņojuma nosūtīšanas laikā un uz kuģa paturētās nozvejas apjomu un sugu sastāvu. Šos paziņojumus 4. papildinājumā norādītajā formātā nosūta pa e-pastu, bet, ja tādas iespējas nav, pa faksu, kuģim saņemot pretī apstiprinājumu par saņemšanu. Ja tas nav tehniski paveicams, šiem paziņojumiem izmanto radiosakarus.

4. Kuģi, ko pieķer zvejojot, iepriekš nebrīdinot Komoru salu kompetento iestādi, uzskata par kuģi bez zvejas atļaujas.

5. Izdodot zvejas atļauju, kuģiem paziņo arī e-pasta adreses, attiecīgos faksa un tālruņa numurus, kā arī radiosakaru frekvenci.

3. iedaļa Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

1. Eiropas Savienības kuģiem, kas vēlas pārkraut citā kuģī vai izkraut nozvejas Komoru salu ūdeņos, šī darbība ir jāveic, noenkurojoties Komoru salu ostās.

1.1. Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš ir jāpaziņo Komoru salu kompetentajām iestādēm šāda informācija:

- pārkraušanā citā kuģī vai izkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds,

- kravas kuģu vārds,

- pārkraujamie vai izkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

- pārkraušanas vai izkraušanas diena,

- izkrautās nozvejas saņēmējs.

2. Pārkraušanu citā kuģī un izkraušanu uzskata par iziešanu no Komoru salu ūdeņiem. Tātad kuģiem ir jāiesniedz Komoru salu kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un jāpaziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai iziet no Komoru salu ūdeņiem.

3. Jebkāda nozveju pārkraušanas vai izkraušanas darbība, kas nav minēta iepriekšējos punktos, Komoru salu ūdeņos ir aizliegta. Visi šā nosacījuma pārkāpēji ir pakļauti Komoru salās spēkā esošajos tiesību aktos paredzētajām sankcijām.

4. iedaļa Satelītnovērošana

Kuģus, ievērojot nediskriminēšanas principu, cita starpā uzrauga, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmas [ VMS ] saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem

1. Satelītnovērošanas vajadzībām kuģu īpašnieku pārstāvjiem vai aģentiem, kā arī karoga valstu Zvejas uzraudzības centriem tiek paziņotas Komoru salu ūdeņu ģeogrāfiskās koordinātas.

2. Puses apmainās ar informāciju par https adresēm un par specifikācijām, ko izmanto elektroniskajā saziņā starp Pušu Zvejas uzraudzības centriem, saskaņā ar 4. un 6. punktā noteiktajiem nosacījumiem. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa, teleksa un faksa numurus un elektroniskās adreses, ko var izmantot vispārējai informācijas apmaiņai starp Zvejas uzraudzības centriem.

3. Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

4. Tiklīdz kuģis, kas zvejo saskaņā ar ES/Komoru salu nolīgumu un kas ir pakļauts satelītnovērošanai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ieiet Komoru salu zvejas zonā, karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs nekavējoties nosūta šādus atrašanās vietas ziņojumus Komoru salu Zvejas uzraudzības centram [ FMC ] ar maksimālo biežumu 2 stundas. Šo ziņojumu nosaukums ir „Atrašanās vietas ziņojums”.

4.1. Ja ir sniegti pārliecinoši pierādījumi, ka kuģis izdara pārkāpumu, nosūtīšanas biežumu var mainīt, paredzot nosūtīšanu reizi 30 minūtēs.

4.2. Komoru salu FMC šos pierādījumus nosūta karoga valsts Zvejas uzraudzības centram un Eiropas Komisijai. Pierādījumiem pievieno pieprasījumu mainīt nosūtīšanas biežumu. Karoga dalībvalsts Zvejas uzraudzības centrs tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas un reāllaikā nosūta datus Komoru salu FMC.

4.3. Komoru salu FMC tūlīt paziņo karoga valsts Zvejas uzraudzības centram un Eiropas Komisijai par uzraudzības procedūras beigšanu.

4.4. Karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs un Eiropas Komisiju informē par turpmākiem pasākumiem pēc ikvienas inspekcijas procedūras, kura pamatojas uz šo īpašo pieprasījumu.

5. Ziņojumus, kas minēti 4. punktā, pārraida elektroniski, izmantojot https formātu, bez jebkāda papildu protokola. Šos ziņojumus sūta reāllaikā un 4. papildinājuma tabulā norādītajā formātā.

5.1. Darbojoties Komoru salu ūdeņos, kuģim ir aizliegts izslēgt satelītnovērošanas iekārtu.

6. Uz zvejas kuģa uzstādītās pastāvīgās satelītnovērošanas iekārtas tehniskas problēmas vai disfunkcijas gadījumā minētā kuģa kapteinis vajadzīgajā laikā nosūta 4. punktā norādīto informāciju attiecīgās karoga valsts Zvejas uzraudzības centram. Šādos gadījumos būs nepieciešams izsūtīt atrašanās vietas ziņojumus ik pēc 4 stundām, kamēr kuģis atradīsies Komoru salu ūdeņos.

6.1. Šajā kopējā atrašanās vietas ziņojumā norāda kuģa atrašanās vietu, kuru šo 4 stundu laikā katru stundu ir atzīmējis kuģa kapteinis.

6.2. Karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs vai zvejas kuģis pats nekavējoties nosūta šo ziņojumu Komoru salu FMC .

6.3. Vajadzības vai šaubu gadījumā Komoru salu kompetentās iestādes var pieprasīt karoga valsts Zvejas uzraudzības centram papildu informāciju par konkrētu kuģi.

7. Bojāto aprīkojumu salabo vai nomaina, tiklīdz kuģis būs noslēdzis savu zvejas reisu, un, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā mēneša laikā. Pēc šā termiņa iztecēšanas konkrētais kuģis vairs nevarēs uzsākt jaunu zvejas reisu pirms aprīkojuma salabošanas vai nomaiņas.

8. Satelītnovērošanas sistēmas aparatūras un programmatūras komponenti ir droši, t. i., ir izslēgta jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja. Sistēma darbojas pilnīgi automātiski un vienmēr ir darba kārtībā neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.

8.1. Kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka:

- dati netiek sagrozīti,

- satelītnovērošanas iekārtu antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu,

- nekādā veidā netiek pārtraukta elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas iekārtām,

- kuģa satelītnovērošanas iekārta nav aizvākta no kuģa vai vietas, kurā tā bija sākotnēji uzstādīta,

- par ikvienu kuģa satelītnovērošanas iekārtas nomaiņu tūlīt paziņo Komoru salu kompetentajām iestādēm.

8.2. Par ikvienu iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu kapteini var saukt pie atbildības saskaņā ar Komoru salu likumiem un noteikumiem, ja vien kuģis darbojas Komoru salu ūdeņos.

9. Karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs uzrauga savas valsts kuģu pārvietošanos Komoru salu ūdeņos. Gadījumā, ja uzraudzība nenotiks saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem, par to nekavējoties informēs Komoru salu FMC un piemēros 6. punktā paredzēto procedūru.

10. Attiecīgie karoga valstu Zvejas uzraudzības centri un Komoru salu FMC sadarbojas, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Ja Komoru salu FMC noteiks, ka karoga valsts nepaziņo 4. punktā paredzēto informāciju, par to nekavējoties informēs otro Pusi. Saņemot šo informāciju, otra Puse 24 stundu laikā sniedz atbildi, kurā Komoru salu FMC informē par to, kāpēc nenotiek datu pārraide, un norāda saprātīgu termiņu, līdz kuram tiks nodrošināta šo noteikumu ievērošana. Ja pēc norādītā termiņa datu pārraide joprojām nenotiek saskaņā ar noteikumiem, abas Puses šādas problēmas risina rakstiski vai saskaņā ar šo noteikumu 14. punktu.

11. Novērošanas dati, ko paziņos otrai Pusei saskaņā ar šiem noteikumiem, būs paredzēti vienīgi Komoru salu iestāžu veiktajai tās Eiropas Savienības flotes daļas uzraudzībai un novērošanai, kas zvejo saskaņā ar ES/Komoru salu zivsaimniecības nolīgumu. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot trešām personām.

12. Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.

13. Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus, jo īpaši izvērtēt visus uz atsevišķiem kuģiem reģistrētus disfunkcijas vai darbības traucējumu gadījumus. Par visiem šādiem gadījumiem Komoru salu kompetentā iestāde vismaz 15 dienas pirms pārskata tikšanās paziņo karoga dalībvalstij.

14. Visus strīdus par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties Apvienotajā komitejā, kas paredzēta Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības nolīguma 9. pantā.

IV NODAļA — JūRNIEKU NODARBINāšANA

1. Katrs Eiropas Savienības kuģis uz sava rēķina uzņem vismaz 1 vietējo jūrnieku reisa laikā Komoru salu ūdeņos.

2. Kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas ĀKK jūrnieku nodarbināšanai.

3. Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas jūrniekus, ko uzņemt uz sava kuģa, no tiem, kas norādīti Komoru salu kompetentās iestādes iesniegtā sarakstā.

4. Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis paziņo Komoru salu kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa uzņemto vietējo jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

5. Saistībā ar darbā uz Eiropas Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6. Vietējo jūrnieku darba līgumus, kuru vienu kopiju nodod parakstītājiem, noslēdz starp kuģu īpašnieku pārstāvi (pārstāvjiem) un jūrniekiem un/vai to arodbiedrībām vai to pārstāvjiem saistībā ar Komoru salu kompetento iestādi. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7. ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai to pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā šo attiecīgo valstu kuģu apkalpēm par līdzīgu darbu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

8. Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9. Ja vietējie jūrnieki netiek uzņemti citu iemeslu dēļ nekā iepriekšējā punktā minētais, attiecīgo kuģu īpašniekiem ir jāmaksā par katru reisa dienu Komoru salu ūdeņos vienotas likmes summa, kas noteikta EUR 20 dienā par katru kuģi. Šī summa jāsamaksā vēlākais šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 6. punktā noteiktā termiņa pēdējā dienā.

10. Minēto summu izmanto jūrnieku / zvejnieku apmācībai Komoru salās, un to iemaksā Komoru salu iestāžu norādītā kontā.

V NODAļA — NOVēROTāJI

1. Kuģi, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauja zvejot Komoru salu ūdeņos, uzņem Komoru salu zivsaimniecības iestāžu norīkotus novērotājus ar turpmāk noteiktajiem nosacījumiem.

1.1. Pēc Komoru salu Zivsaimniecības ministrijas pieprasījuma tunzivju zvejas kuģi uzņem tās norīkotu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Komoru salu ūdeņos gūtās nozvejas.

1.2. Komoru salu kompetentā iestāde sagatavo to kuģu sarakstu, kuriem jāuzņem novērotājs, kā arī norīkoto novērotāju sarakstu, kuri tiks uzņemti uz kuģiem. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3. Komoru salu kompetentā iestāde licences izdošanas brīdī vai vēlākais 15 dienu laikā pirms dienas, kas noteikta novērotāja uzņemšanai, paziņo attiecīgajiem kuģu īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem tā norīkotā novērotāja vārdu, kurš jāuzņem uz kuģa.

2. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Vienlaikus pēc Komoru salu kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma šo uzņemšanu var paildzināt uz vairākiem reisiem atkarībā no noteiktajam kuģim paredzēto reisu vidējā ilguma. Šo pieprasījumu Komoru salu kompetentās iestādes izsaka, kad paziņo norīkotā novērotāja vārdu uzņemšanai uz attiecīgā kuģa.

3. Novērotāja uzņemšanas nosacījumus nosaka kopīgā nolīgumā starp kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi un Komoru salu iestādēm.

4. Novērotāja uzņemšanu veic kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, un to īsteno pirmā reisa sākumā Komoru salu ūdeņos pēc norādīto kuģu saraksta paziņošanas.

5. Attiecīgie kuģu īpašnieki divu nedēļu laikā ar brīdinājumu desmit dienas iepriekš paziņo datumus un Komoru salu ostas, kas noteiktas novērotāju uzņemšanai.

6. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura ir novērotājs no Komoru salām, atstāj Komoru salu ūdeņus, ir jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos dzimtenē par kuģa īpašnieka līdzekļiem.

7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:

8.1. novērot kuģu zvejas darbības;

8.2. pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

8.3. atzīmēt izmantotos zvejas rīkus;

8.4. pārbaudīt kuģa žurnālā reģistrētos datus par Komoru salu ūdeņos gūto nozveju;

8.5. pārbaudīt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt tirgū pārdodamu zivju, vēžveidīgo un galvkāju izmetumu daudzumu;

8.6. pa radio paziņot zvejas datus, tostarp uz kuģa esošo nozvejas un piezvejas apjomu.

9. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10 Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11. Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1. veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju,

11.2. saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas jānosūta Komoru salu kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplārs jānosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13. Kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina novērotājus ar pārtiku un izmitina tādos pašos apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, ņemot vērā kuģa iespējas.

14. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Komoru salu kompetentās iestādes.

VI NODAļA — KONTROLE

Eiropas Savienības zvejas kuģiem ir jāievēro Indijas okeāna tunzivju komisijas ( IOTC ) pieņemtie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko piemēro to zvejas darbībām.

1. Kuģu saraksts

1.1. Eiropas Savienība uztur pastāvīgi atjauninātu sarakstu ar kuģiem, kuriem ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Šo sarakstu paziņo Komoru salu iestādēm, kas atbildīgas par zvejas kontroli, tūlīt pēc tā sagatavošanas un turpmāk ikreiz, kad tas ir atjaunināts.

1.2. Eiropas Savienības kuģus var ierakstīt iepriekšējā punktā minētajā sarakstā tūlīt pēc tam, kad ir saņemts šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā minētā avansa maksājuma paziņojums. Šajā gadījumā kuģa īpašnieks var saņemt šā saraksta apstiprinātu kopiju un turēt to uz kuģa zvejas atļaujas vietā, līdz tā ir izdota.

2. Kontroles procedūras

2.1. To Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās Komoru salu ūdeņos, atļauj un atvieglo to Komoru salu ierēdņu uzkāpšanu uz kuģa un funkciju veikšanu, kuriem ir jāveic zvejas inspekcija un kontrole.

2.2. Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

2.3. Pēc katras inspekcijas un kontroles kuģa kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

2.4. Lai veicinātu drošākas inspekcijas procedūras, neskarot Komoru salu tiesības, uzkāpšanai uz kuģa jānotiek tādā veidā, lai varētu identificēt inspekcijas platformu un inspektorus kā Komoru salu pilnvarotas amatpersonas.

2.5. Eiropas Savienības kuģu kapteiņi, kas izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī veic kādā Komoru salu ostā, atļauj un atvieglo šo darbību kontroli, ko veic Komoru salu inspektori.

VII NODAĻA — KUģA AIZTURēšANA

1. Kuģa aizturēšana

1.1. Komoru salu kompetentās iestādes ne vēlāk kā 24 darbstundu laikā informē Eiropas Komisiju un kuģa karoga valsti par visiem Eiropas Savienības kuģu aizturēšanas gadījumiem Komoru salu ūdeņos un par piemērotajām sankcijām.

1.2. Eiropas Komisija vienlaikus saņem īsu ziņojumu par kuģa aizturēšanas apstākļiem un iemesliem.

2. Aizturēšanas protokols

2.1. Kuģa kapteinis paraksta Komoru salu kompetento iestāžu sagatavoto aizturēšanas protokolu.

2.2. Parakstīšanās neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos.

2.3. Kapteinis ieved kuģi Komoru salu iestāžu norādītā ostā. Sīku pārkāpumu gadījumā Komoru salu kompetentā iestāde aizturētajam kuģim var atļaut turpināt zveju.

3. Konsultatīvā sanāksme pēc aizturēšanas

3.1. Pirms lemt par jebkādiem pasākumiem attiecībā uz kuģa kapteini vai apkalpi vai attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot pasākumus potenciālā pārkāpuma pierādījumu saglabāšanai, vienas darbdienas laikā pēc minētās informācijas saņemšanas Eiropas Komisija un Komoru salu kompetentās iestādes tiekas konsultatīvā sanāksmē, kurā var piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvis.

3.2. Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas izriet no veiktās aizturēšanas.

4. Izlīgums

4.1. Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Izlīgums jāpanāk vēlākais trīs darbdienās pēc kuģa aizturēšanas.

4.2. Izlīguma gadījumā naudassoda lielumu nosaka atbilstīgi Komoru salu tiesību aktiem. Naudassoda summu reģistrē dokumentā, dokumentu paraksta un nosūta Eiropas Komisijai, kā arī karoga valstij.

4.3. Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Komoru salu kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām, kā arī no naudassoda un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

4.4. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestais naudassods ir mazāks par iemaksāto drošības naudu, Komoru salu kompetentās iestādes atbrīvo šo summu starpību.

4.5. Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja

- ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības vai ja

- ir iemaksāta 4.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Komoru salu kompetentās iestādes pieņēmušas uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība.

Papildinājumi

1. Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2. Tunzivju seineru zvejas žurnāls

3. Zvejas žurnāls kuģiem zvejai ar āķu jedām

4. Veidlapa, lai deklarētu kuģu ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās

5. VMS ziņojumi Komoru salām — Atrašanās vietas ziņojums

1. papildinājums

ĀRVALSTU KUĢA ZVEJAS ATļAUJAS PIEPRASĪJUMS

Pieprasītāja vārds, uzvārds:

………………………………………………………………………………………….

Pieprasītāja adrese:

………………………………………………………………………………………….

Kuģa fraktētāja vārds un adrese, ja tā nav minētā persona:

………………………………………………………………………………………….

Pārstāvja (aģenta) Komoru salās vārds un adrese:

………………………………………………………………………………………….

Kuģa vārds:

………………………………………………………………………………………….

Kuģa tips:

………………………………………………………………………………………….

Reģistrācijas valsts:

…………………………………………………………………………………………..

Reģistrācijas osta un numurs:

…………………………………………………………………………………………..

Kuģa ārējā identifikācija:

…………………………………………………………………………………………..

Radioizsaukuma signāls un frekvence:

…………………………………………………………………………………………..

Kuģa garums:

…………………………………………………………………………………………..

Kuģa platums:

…………………………………………………………………………………………..

Dzinēja tips un jauda:

…………………………………………………………………………………………..

Kuģa bruto tilpība:

…………………………………………………………………………………………..

Kuģa neto tilpība:

…………………………………………………………………………………………..

Minimālais apkalpes locekļu skaits:

…………………………………………………………………………………………..

Praktizētās zvejas veids:

…………………………………………………………………………………………..

Plānotās sugas:

…………………………………………………………………………………………..

Prasītais derīguma termiņš:

…………………………………………………………………………………………..

Ar savu parakstu apliecinu, ka iepriekš sniegtā informācija ir pareiza.

Datums Paraksts

2. papildinājums TUNNZIVJU SEINERU NOZVEJAS ZIņOJUMA VEIDLAPAS PARAUGS

DEPART / SALIDA / DEPARTURE | ARRIVEE / LLEGADA / ARRIVAL | NAVIRE / BARCO / VESSEL | PATRON / PATRON / MASTER | FEUILLE |

PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH | PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH | HOJA / SHEET N° |

Ieraksta sākums | SR | O | Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu |

Adresāts | AD | O | Ziņojuma dati: adresāts. Norāda ISO trīsburtu valsts kodu |

Sūtītājs | FS | O | Ziņojuma dati: sūtītājs. Norāda ISO trīsburtu valsts kodu |

Ziņojuma tips | TM | O | Ziņojuma dati: ziņojuma tips „POS” |

Radioizsaukuma signāls | RC | O | Kuģa dati: kuģa starptautiskais radioizsaukuma signāls |

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs | IR | F | Kuģa dati: līgumslēdzējas Puses piešķirts unikāls kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs) |

Ārējais reģistrācijas numurs | XR | F | Kuģa dati: kuģa borta numurs |

Karoga valsts | FS | F | Karoga valsts dati |

Ģeogrāfiskais platums | LA | O | Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS-84) |

Ģeogrāfiskais garums | LO | O | Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDDMM (WGS-84) |

Datums | DA | O | Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD) |

Laiks | TI | O | Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM) |

Ieraksta beigas | ER | O | Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas |

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

- ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”;

- datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu;

- lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/);

- datu pārus atdala ar tukšumzīmi;

- ieraksta beigas apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “ER”.

- Fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kurā noteiktas Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums.

ABM/ABB (BUDžETA LīDZEKļU VADīBA VAI SADALE PA DARBīBAS JOMāM)

11. Jūrlietas un zivsaimniecība

1103. Starptautiskā zvejniecība un jūras tiesības

BUDŽETA POZĪCIJAS

Budžeta pozīcijas

110301: Starptautiski zivsaimniecības nolīgumi

11010404: Starptautiski nolīgumi zivsaimniecības jomā — Administratīvās pārvaldības izdevumi

Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Tā protokola piemērošanas laikposms, kurš pievienots Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam, beidzas 2010. gada 31. decembrī. Jaunais protokols noslēgts uz 3 gadu ilgu laikposmu, kas sākas no dienas, kad stājas spēkā Padomes Lēmums par minētā protokola provizorisku piemērošanu, un pēc patlaban spēkā esošā protokola darbības beigām — 2010. gada 31. decembra.

Protokolā noteikts finansiālais ieguldījums, zvejas kategorijas un nosacījumi ES kuģu zvejas darbībai Komoru salu zvejas zonās.

RESURSU KOPSAVILKUMS

Finanšu resursi

Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos euro (piecas zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2011 | 2012 | 2013 | Kopā |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | Skatīt [8] un [9] zemsvītras piezīmi | 0,61525 | 0, 61525 | 0, 61525 | 1,84575 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | Skatīt 8 un 9 zemsvītras piezīmi | 0,61525 | 0, 61525 | 0, 61525 | 1,84575 |

Tehniskais un administratīvais atbalsts — (nedif.) | 8.2.4 | c | 0,01920 | 0,01920 | 0,05920 | 0,09760 |

Saistību apropriācijas (SA) | a+c | Skatīt 8 un 9 zemsvītras piezīmi | 0,63445 | 0,63445 | 0,67450 | 1,94335 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b+c | Skatīt 8 un 9 zemsvītras piezīmi | 0,63445 | 0,63445 | 0,67450 | 1,94335 |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5 | d | 0,06710 | 0, 06710 | 0,06710 | 0,20130 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursus izmaksas un saistītos izdevumus | 8.2.6 | e | 0,02500 | 0,02500 | 0,02500 | 0,07500 |

Kopā — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+ c+ d+ e | Skatīt 8 un 9 zemsvītras piezīmi | 0,72655 | 0,72655 | 0,76655 | 2,21965 |

Kopā — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+ c+ d+ e | Skatīt 8 un 9 zemsvītras piezīmi | 0,72655 | 0,72655 | 0,76655 | 2,21965 |

Ziņas par līdzfinansējumu: nav paredzēts

miljonos euro (piecas zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | 2011 | 2012 | 2013 | Kopā |

f |

KOPĀ — SA, ar līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | Skatīt 8 un 9 zemsvītras piezīmi | 0,72655 | 0,72655 | 0,76655 | 2,21965 |

Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma[10] noteikumi (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

Piezīme. Visas ziņas un apsvērumi par ietekmes aprēķināšanas metodi jānorāda atsevišķā pielikumā.

miljonos euro (piecas zīmes aiz komata)

Pirms darbības [Gads n – 1] |

Budžeta pozīcija | Ieņēmumi | [Gads n] | Budžeta pozīcija | Ieņēmumi |

a) nominālie ieņēmumi | a) nominālie ieņēmumi |

b) ieņēmumu izmaiņas | ( | b) ieņēmumu izmaiņas |

(Precizēt katru attiecīgo budžeta ieņēmumu pozīciju; ja darbība ietekmē vairākas budžeta pozīcijas, tabulai pievieno vajadzīgo rindu skaitu.)

Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2011 | 2012 | 2013 |

Kopā cilvēkresursi | 0,85 | 0,85 | 0,85 |

RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam pievienotā pašreizējā protokola piemērošanas termiņš beidzas 2010. gada 31. decembrī. Jaunajam protokolam jāaptver laikposms no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka vienlaikus ar šo procedūru uzsāktā attiecīgā procedūra, lai pieņemtu Padomes lēmumu par protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, tiek pabeigta līdz 2010. gada 31. decembrim.

Jaunā protokola galvenais mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES un Komoru salām, lai veicinātu ilgtspējīgas un atbildīgas zivsaimniecības politikas attīstību un zvejas resursu racionālu izmantošanu Komoru salu zvejas zonā. Galvenie jaunā protokola elementi ir šādi.

Zvejas iespējas : ikgadējais atsauces daudzums 4850 tonnu, ko 45 tunzivju seineriem un 25 kuģiem zvejai ar āķu jedām iedala šādi (pamatojoties uz zvejas iespēju sadalījumu iepriekšējā protokolā, dalībvalstu iesniegtajiem pieprasījumiem un vēsturiskajiem zvejas iespēju izmantojuma rādītājiem dažādām dalībvalstīm konkrētās zvejas kategorijās):

( tunzivju seineri — Francija: 22 kuģi, Spānija: 22 kuģi, Itālija: 1 kuģis;

( kuģi zvejai ar āķu jedām — Spānija: 12 kuģi, Portugāle: 5 kuģi, Francija: 8 kuģi.

- Ikgadējais finansiālais ieguldījums : EUR 615 250.

- Kuģu īpašniekiem piemērojamie avansa maksājumi un maksas [11]: EUR 35 par tonnu Komoru salu zvejas zonā nozvejoto tunzivju. Avansa maksājumi gadā ir EUR 3700 par katru tunzivju seineri un EUR 2200 par katru kuģi zvejai ar āķu jedām.

Pievienotā vērtība, ko rada Eiropas Savienības iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Ja ES nenoslēgtu šo jauno protokolu, tiktu noslēgti privāti līgumi, kuri negarantētu ilgtspējīgu zvejniecību. Eiropas Savienība turklāt cer, ka šis protokols ļaus Komoru salām un ES efektīvi sadarboties tādos reģionālos forumos kā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija ( IOTC ), Indijas okeāna dienvidrietumu daļas zvejniecības komisija ( SWIOFC ) un Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā ( SIOFA ) tāljūras zvejniecību pārvaldības jomā Indijas okeāna dienvidos. Ar protokolu saistītie finanšu fondi ļaus Komoru salām arī nostiprināt un uzlabot to aktīvo dalību reģionālajā zvejas uzraudzības plānā Indijas okeāna dienvidrietumu daļai, kuru finansē Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD [ DG MARE ] un īsteno Indijas okeāna komisija.

Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Apspriežot un noslēdzot nolīgumus zivsaimniecības nozarē ar trešām valstīm, tiek panākts galvenais mērķis uzturēt un saglabāt Eiropas Savienības flotes, tai skaitā tāljūras kuģu, tradicionālās zvejas darbības un veidot partnerību, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem, ievērojot vides, sociālos un ekonomiskos apsvērumus.

Nolīguma īstenošanas uzraudzībā izmantos šādus ABM rādītājus:

( zvejas iespēju izmantojuma apmēra uzraudzība,

( nozvejas datu un nolīguma komerciālās vērtības datu apkopošana un analīze,

( ietekme uz nodarbinātību un pievienotā vērtība ES,

( ieguldījums ES tirgus stabilizēšanā,

( devums, kas palīdz tuvināties vispārējam mērķim — nabadzības samazināšanai Komoru salās, tostarp ietekme uz nodarbinātību un infrastruktūras attīstību un valsts budžetam sniegtais atbalsts,

( darba apspriežu un Apvienoto komiteju sanāksmju skaits.

Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Uzraudzības sistēma

Komisija (Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sadarbībā ar Eiropas Komisijas delegāciju Maurīcijā, kura atbild par Maurīciju, Seišelu salām un Komoru salām) nodrošinās regulāru šā protokola īstenošanas uzraudzību, jo īpaši uzņēmēju iesaistīšanās un nozvejas datu ziņā.

Novērtēšana

Lai varētu sākt sarunas par jaunu protokolu, ar neatkarīgu konsultantu konsorcija palīdzību tika veikta 2005.–2010. gada protokola pamatīga novērtēšana, kura beidzās 2010. gada maijā.

Provizorisks (ex ante) novērtējums

Novērtējumā ir identificēti šādi aspekti, kas ir ES interesēs:

- atbilstoši Eiropas flotu vajadzībām zivsaimniecības nolīgums ar Komoru salām palīdz saglabāt ES tunzivju zvejniecības dzīvotspēju Indijas okeānā,

- protokols palīdz stiprināt attiecīgās jomas dzīvotspēju Eiropā, ES kuģiem un ar šo kuģu darbību saistītajiem nozares segmentiem nodrošinot stabilu tiesisko vidi un vidēja termiņa pārredzamību.

Novērtējuma secinājumi attiecībā uz Komoru salu interešu ievērošanu protokolā ir šādi:

- zivsaimniecības nolīgums palīdz stiprināt zivsaimniecības nozares iestāžu darbību, uzlabojot pētniecību un pārraudzības, kontroles un uzraudzības darbības, kā arī panākot labāku apmācību mazapjoma zvejniecībā un uzlabojot šīs jomas dzīvotspēju,

- zivsaimniecības nolīgumam turklāt ir nozīmīga ietekme uz valsts budžeta un politikas stabilitāti.

Turklāt līdztekus nozvejas tiešajai komercvērtībai, ko gūst attiecīgie kuģi, ir paredzami šādi ieguvumi:

- garantētas darbavietas uz zvejas kuģiem,

- atbilstošs darbavietu skaita pieaugums ostās, izsoļu tirgos, apstrādes rūpnīcās, kuģu būvētavās, pakalpojumu uzņēmumos u. c.,

- šo darbavietu pieejamība reģionos, kur nav citu darba iespēju,

- ieguldījums ES apgādē ar zivju produktiem.

– Pievienotā vērtība, ko devusi Eiropas Savienības iesaistīšanās

Nolīgums ar ES, paredzot normatīvu sistēmu, kas ir saistoša abām nolīguma Pusēm, garantē krājumu labu pārvaldību, ko ne vienmēr var nodrošināt ar privātu līgumu palīdzību.

Ar nolīgumu tiek radītas darbavietas ES un trešo valstu izcelsmes jūrniekiem. Turklāt nolīgums nodrošina ievērojamu daļu Komoru salu zivsaimniecības politikas finansējuma. Zivsaimniecības nolīgums nostiprinās arī pārraudzību, kontroli un uzraudzību.

– Riski un alternatīvas

Protokola ieviešana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, zivsaimniecības nozares politikas finansēšanai paredzētās summas var netikt iedalītas saskaņā ar vienošanos (pārplānošana). Lai novērstu šo risku, paredzēts izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu.

Nolīguma ekonomiskās vērtības provizorisks novērtējums un ES finansiālais ieguldījums

Ar 2011.-2013. gada protokolu saistītais finansiālais ieguldījums gadā ir EUR 615 250. Šo summu veido maksa par ES flotes kuģu piekļuves tiesībām (EUR 315 250 gadā), kas gadā atbilst 4850 tonnu lielam atsauces daudzumam, un zivsaimniecības nozares attīstības atbalsta finansējums (EUR 300 000 gadā).

Ar iepriekšējo protokolu saistītais finansiālais ieguldījums gadā bija EUR 390 000, kas atbilda vienīgi maksai par piekļuves tiesībām bez jebkāda atbalsta nozares attīstībai. Pievienojot papildu finansējumu zivsaimniecības nozares atbalstam, jaunā protokola kopējais finansiālais ieguldījums ir ievērojami lielāks par iepriekšējo.

Šā papildu finansējuma pievienošanu pamato Komoru Salu Savienības vajadzības, lai īstenotu ilgtspējīgas un atbildīgas zvejas politiku krājumu pārvaldības un labas nozares vadības ziņā.

Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā (ex post) novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Novērtējuma ziņojumā[12] norādīts, ka nolīgumam ir pozitīva ietekme, palīdzot saglabāt tunzivju seineru klātbūtni, savukārt nolīguma ietekme uz āķu jedu zvejas kuģu floti ir neliela. Nolīguma ieguldījums ievērojamā mērā palīdz nodrošināt ES tunzivju zvejas flotes darbības, kaut arī nozveju var gūt tikai dažus mēnešus gadā.

Jaunajā nolīgumā ņemti vērā ieteikumi, ka zvejas atļaujas izdodamas tikai tunzivju zvejas kategorijā.

Finansiālais ieguldījums, kas izlietojams iniciatīvu īstenošanai, kuras pieņemtas saistībā ar Komoru salu valdības noteikto zivsaimniecības nozares politiku, tiks ņemts vērā daudzgadu nozares programmā attiecībā uz šo finanšu atbalstu. Šīs programmas izstrāde notiks, Pusēm iesaistoties padziļinātā un pastāvīgā dialogā.

Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Ņemot vērā 2010. gada maijā pabeigto pētījumu (sk. 6.2.1. un 6.2.3. punktu) un tiecoties nodrošināt ilgtspējīgu zveju reģionā, ikreiz pirms protokola atjaunošanas tiks veikts protokola ietekmes ekonomiskās un sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējums. Retrospektīvam ( ex-post ) novērtējumam izmantos 5.3. punktā minētos rādītājus.

KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

Attiecīgā trešā valsts ir pilnībā atbildīga par to, kā tiek izmantots finansiālais ieguldījums, kuru ES maksā saskaņā ar nolīgumu.

Tomēr Komisija apņemas tiekties izveidot pastāvīgu politisko dialogu un sadarbību, lai varētu labāk pārvaldīt nolīguma īstenošanu un stiprināt ES ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā.

Katrā ziņā visi maksājumi, kurus Komisija veic atbilstīgi zivsaimniecības nozares nolīgumam, notiek saskaņā ar parastajiem Komisijas noteikumiem un budžeta un finanšu procedūrām. Konkrētajā gadījumā tas ļauj pilnībā identificēt trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas.

ZIŅAS PAR RESURSIEM

Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos euro (piecas zīmes aiz komata)

2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

Darbība Nr. 1 |

Darbība Nr. 2 |

2011 | 2012 | 2013 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[14] (11 01 01) | A*/AD | 0,25 | 0,25 | 0,25 |

B*, C*/AST | 0,3 | 0,3 | 0,3 |

Personāls, ko finansē[15] atbilstoši 11 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[16] atbilstoši 11 01 04 04. pantam | 0,3 | 0,3 | 0,3 |

KOPĀ | 0,85 | 0,85 | 0,85 |

No darbības izrietošie uzdevumi

- Palīdzība sarunvedējam ar zivsaimniecības nozares nolīgumu saistīto sarunu sagatavošanā un noslēgšanā

- piedalīties sarunās ar trešām valstīm, lai noslēgtu nolīgumus zivsaimniecības nozarē,

- sagatavot komisāram novērtējuma ziņojumu projektus un sarunu stratēģijas piezīmes,

- iesniegt un aizstāvēt Komisijas nostāju Padomes Ārējās zivsaimniecības politikas darba grupā,

- kopā ar dalībvalstīm meklēt kompromisa risinājumus, kas iekļaujami nolīguma galīgajā redakcijā,

- Nolīgumu īstenošanas uzraudzība:

- veikt zivsaimniecības nolīgumu īstenošanas ikdienas uzraudzību,

- sagatavot un pārbaudīt finansiālā ieguldījuma un īpašu papildu ieguldījumu maksāšanas saistības un to izpildi,

- regulāri ziņot par nolīgumu īstenošanas gaitu,

- novērtēt nolīgumu zinātniskos un tehniskos aspektus,

- sagatavot Padomes regulas un lēmuma priekšlikuma projektu un izstrādāt nolīguma tekstu,

- uzsākt un pārraudzīt pieņemšanas procedūru.

- Tehniskā palīdzība:

- sagatavot Komisijas nostāju Apvienotajā komitejā.

- Starpiestāžu sadarbība:

- sarunu procesā pārstāvēt Komisiju Padomē, Eiropas Parlamentā un attiecīgajās dalībvalstīs,

- sagatavot atbildes uz Eiropas Parlamenta uzdotajiem mutiskajiem un rakstiskajiem jautājumiem.

- Starpdienestu apspriedes un darbības koordinēšana:

- jautājumos par nolīgumu slēgšanas sarunām un īstenošanas uzraudzību nodrošināt saikni ar pārējiem ģenerāldirektorātiem,

- organizēt starpdienestu apspriedes un atbildēt uz informācijas pieprasījumiem.

- Novērtēšana:

- piedalīties ietekmes novērtējuma atjaunināšanā,

- analizēt sasniegtos mērķus un novērtēšanas rādītājus.

Cilvēkresursu plānošana (štatā)

(Ja izvēlas vairākas iespējas, jānorāda amata vietu skaits saistībā ar katru no tām.)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru 2011. gadam

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas, kas nepieciešamas gadā n, bet nav paredzētas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi

(11 01 04/05 –– administratīvās pārvaldes izdevumi)

(EUR)

Budžeta pozīcija: 11010404 (numurs un nosaukums) | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

1. Tehniskais un administratīvais atbalsts (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildaģentūras[17] |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

– iekšējais (intra muros)[18] | 19 200 | 19 200 | 19 200 | 57 600 |

– ārējais (extra muros)[19] | 40 000 | 40 000 |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 19 200 | 19 200 | 59 200 | 97 600 |

8.2.5 Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

(EUR)

Cilvēkresursu veids | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (11 01 01) | 67 100 | 67 100 | 67 100 | 201 300 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 67 100 | 67 100 | 67 100 | 201 300 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

- 1 AD = EUR 122 000*0,25 = EUR 30 500

1 AST = EUR 122 000*0,15 = EUR 18 300

1 AST = EUR 122 000*0,15 = EUR 18 300

Starpsumma: EUR 67 100 (0,0671 miljons euro gadā)

[Izmaksas par līgumdarbinieku, kas strādā ES delegācijā Maurīcijā, t. i., 64 000*0,3 = EUR 19 200, ir minētas 8.2.4. punktā, jo tā ir daļa no pamatsummā ietvertajām administratīvajām izmaksām.]

Kopā: EUR 86 300 gadā (0,0863 miljoni euro gadā)

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

8.2.6 Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

(EUR)

2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

11 01 02 11 01 — Komandējumi | 15 000 | 15 000 | 15 000 | 45 000 |

11 01 02 11 02 — Sanāksmes un konferences | 10 000 | 10 000 | 10 000 | 30 000 |

XX 01 02 11 03 — Komitejas[20] |

XX 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 25 000 | 25 000 | 25 000 | 75 000 |

[1] 2010. gada 10. maija lēmums Nr. 9180/10.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] Padomes 2006. gada 6. aprīļa Regula (EK) Nr. 1563/2006, OV L 290, 20.10.2006.

[5] OV C , ., . lpp.

[6] Protokola teksts ir publicēts OV … kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu.

[7] Protokola spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

[8] Finansiālo ieguldījumu veido: a) EUR 315 250 gadā par piekļuvi Komoru salu EEZ, kas atbilst atsauces daudzumam 4850 tonnu gadā, un b) EUR 300 000 liela īpašā summa gadā, lai īstenotu Komoru salu zivsaimniecības nozares politiku. Ja Eiropas Savienības kuģu Komoru salu ūdeņos gūtā kopējā nozveja pārsniedz 4850 tonnas gadā, gada finanšu kompensācijas kopējo summu paaugstina par EUR 65 par katru papildu nozvejoto tonnu. Tomēr šī summa nedrīkst pārsniegt EUR 630 500 gadā.

[9] Saskaņā ar protokolu zvejas iespējas pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ja IOTC pieņemtie ieteikumi un rezolūcijas apstiprina, ka šāds palielinājums nodrošinās Komoru salu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tomēr šādi palielināt finansiālo ieguldījumu var tikai tad, ja budžeta iespējas to ļauj.

[10] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[11] Avansa maksājumi un maksas, kuras veic kuģu īpašnieki, neietekmē Kopienas budžetu.

[12] 2005.–2010. gada protokola retrospektīvs ( ex post ) novērtējums un nākamā protokola provizorisks ( ex ante ) novērtējums.

[13] Saskaņā ar 5.3. punktā sniegto aprakstu.

[14] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[15] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[16] Attiecīgās izmaksas ir iekļautas pamatsummā.

[17] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[18] Izmaksas par līgumdarbinieku, kas strādā ES delegācijā Maurīcijā, finansē saskaņā ar budžeta pozīciju 11010404.

[19] Izmaksas par protokola retrospektīvo novērtējumu, sk. 6.2.4. punktu.

[20] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.