[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 20.10.2010

COM(2010) 584 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ceļveža projektspar vienotas informācijas apmaiņas vides izveidošanuES jūrniecības jomas uzraudzībai

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

. Ceļveža projekts par vienotas informācijas apmaiņas vides izveidošanu ES jūrniecības jomas uzraudzībai Ceļveža projekts par vienotas informācijas apmaiņas vides izveidošanu ES jūrniecības jomas uzraudzībai

IEVADS

Komisija 2009. gada 15. oktobrī pieņēma paziņojumu[1] "Ceļā uz jūrniecības pārraudzības integrēšanu — vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā" ( CISE ), kurā noteica tās izveidošanas pamatprincipus.

Ārējo sakaru padome savos 2009. gada 17. novembra secinājumos[2] apstiprināja minēto paziņojumu, prasot Komisijai līdz 2010. gada beigām iesniegt pa posmiem izstrādātu CISE izveidošanas ceļvedi. Šo ceļvedi 2011. gadā izstrādās sīkāk, ņemot vērā izmēģinājuma projektu rezultātus. Komisijai ir arī pienākums līdz 2013. gadam sniegt novērtējumu par finanšu līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu CISE . Vispārējo lietu padome[3] saglabāja to pašu pieeju 2010. gada 14. jūnija secinājumos par integrēto jūrniecības politiku.

Šis paziņojums ir atbilde uz Padomes pieprasījumu.

Sagatavojot šo ceļveža projektu, Komisija apspriedās ar dalībvalstu ekspertu apakšgrupu jūrniecības pārraudzības integrācijas jautājumos ("DV ekspertu grupa"), kura darbojas kā koordinācijas forums, kas pilnvarots ar Padomes secinājumiem. Plašā starpnozaru pārstāvība šajās sanāksmēs, ietverot pārstāvjus no aizsardzības kopienas dalībvalstu līmenī, sniedz būtisku ieguldījumu vienotai izpratnei par attiecīgajiem jautājumiem. Gatavojot ceļvedi, Komisija sadarbojās arī ar citām nozaru grupām, piemēram, augsta līmeņa grupu SafeSeaNet .

Integrētas kuģošanas uzraudzības mērķis ir radīt situācijas izpratni par darbībām jūrā, kuras ietekmē drošību jūrā un jūras satiksmes drošību, robežkontroli, jūras piesārņojumu un jūras vidi, zivsaimniecības kontroli, vispārējo tiesību izpildi, aizsardzību, kā arī ES ekonomiskās intereses, lai atvieglotu pareizu lēmumu pieņemšanu.

Kuģošanas uzraudzības integrācijas pievienotā vērtība ir uzlabot pašreizējo ES dalībvalstu un EEZ valstu nozaru lietotāju grupu[4] izpratni par nozarēs sadalīto kuģošanas ainu, ar attiecīgiem papildu starpnozaru un pārrobežu uzraudzības datiem par jautājumiem, kas jāzina, pamatojoties uz vajadzību zināt un vajadzību pēc informācijas apmaiņas un atbildību. Prasība apmainīties ar informāciju, jo īpaši tiešu briesmu gadījumā, tās īpašniekam jāsalīdzina ar risku, ko rada informācijas nesniegšana. Šāda uzlabota aina paaugstinās dalībvalstu iestāžu efektivitāti un uzlabos lietderību.

Šāda informācijas apmaiņas jautājumu risināšana no vispārējas Eiropas perspektīvas nodrošinās, ka visas lietotāju grupas būs pārstāvētas līdzvērtīgi, ka to nozaru mērķus un ierobežojumus ņems vērā un ka vienotas informācijas apmaiņas vides izveidošana radīs arī pievienoto vērtību katrai nozares lietotāju grupai Kopienā. Turklāt tā arī nodrošinās, ka Eiropas sistēmas tiks labāk izmantotas, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.

CEļVEžA SHēMA

DV ekspertu grupas apspriedēs tika secināts, ka šim ceļvedim jāļauj izveidot tādu decentralizētas informācijas apmaiņas sistēmu, kura savstarpēji saista visas lietotāju grupas, gan civilās, gan militārās. CISE izveide būtu elastīgs process, kas pieļauj tehniskos uzlabojumus un nozaru veiktos uzlabojumus. Izstrādājot CISE, pienācīgi ņems vērā pašreizējās un plānotās sistēmas. Arī šis process nedrīkst kavēt esošo un plānoto nozaru informācijas sistēmu attīstību, turklāt jāņem vērā savstarpēja izmantojamība, kas atļauj informācijas apmaiņu ar citām sistēmām. Jāizmanto pieredze, kas gūta informācijas apmaiņas sistēmās, kuras atļauj civilo un militāro sadarbību.

Ņemot vērā CISE potenciālo dalībnieku lielo skaitu, tiesiskā regulējuma un iespējamo apmaiņu daudzveidību, ir maz ticams, ka viens atsevišķs tehniskais risinājums būs piemērots katrai informācijas apmaiņai CISE ietvaros. Šī iemesla dēļ CISE arhitektūra ir jāveido kā dažādu informācijas slāņu ekonomiski efektīvs decentralizēts apvienojums , kas palielina kuģošanas uzraudzības sistēmu efektivitāti, aizpildot informācijas trūkumu visā Eiropā, vienlaikus izvairoties no datu dublēšanās .

Šos slāņus dalībvalstu un ES līmenī pārvalda saistītās informācijas attiecīgie īpašnieki, pamatojoties uz piemērojamiem juridiskajiem instrumentiem. Tādējādi tiks pilnībā ievērota valsts iestāžu kompetence, kā arī ES aģentūru pilnvaras, kas noteiktas šajos juridiskajos instrumentos.

Lielākajai daļai lietotāju grupu ir kopēja nepieciešamība iegūt labāku kuģošanas situācijas izpratnes pamatainu, kas noderīga visām lietotāju grupām. Šo ainu var veidot no datiem, kas iegūti no tādu sistēmu un sensoru apvienojuma, kas atklāj jebkura izmēra atstarojošus un neatstarojošus mērķus.

Dati par šo kuģu pamata satiksmes ainu nav klasificēti un tos var bez ierobežojumiem sniegt visām grupām, ar nosacījumu, ka pastāv nepieciešamās garantijas.

Noteiktu lietotāju grupu īpašās vajadzības , lai papildinātu šo kuģošanas pamatainu, ir:

1. datu iegūšana attiecībā uz nelikumīgām darbībām un briesmām, kas ietekmē ES iekšējo un ārējo drošību, un saistīti ar jebkāda veida kuģi. Šādu informāciju galvenokārt apkopo krasta apsardze, robežsardze, policija un aizsardzības spēki;

2. īpašās nozvejas informācijas iegūšana, apvienojot to ar informāciju par zvejas kuģu atrašanās vietu, lai cīnītos pret nelegālu zveju;

3. uzlabotu elektronisko datu iegūšana par visām precēm, ko ieved ES muitas teritorijā un izved no tās, lai varētu iepriekš novērtēt preču drošību un aizsardzību.

Daļa no informācijas, ko izmanto šīs lietotāju grupas, ir ļoti jutīga, un tādēļ to var pārsūtīt vienīgi no punkta uz punktu vai izmantojot drošus nozaru tīklus un starp tiem. Pašlaik informācijas un izlūkdatu apmaiņa šajās lietotāju grupās notiek stingri noteiktās darbības jomās, ko bieži vien regulē starptautiskie nolīgumi. Līdz ar to CISE nevar balstīt uz principu "katrs dalās ar katru", bet tai jābalstās uz "apmaiņu, pamatojoties uz vajadzību zināt un atbildīgu izplatīšanu".

Informācijas slāņu piemērs (nehierarhisks)

[pic]

Lietotāju grupas būs pilnībā iesaistītas šādu sešu posmu izstrādāšanā un ietekmes novērtējumā, ko Komisija un DV ekspertu grupas atzinušas par vajadzīgu CISE izveidošanai.

1. posms. Visu lietotāju grupu identificēšana. Dalībvalstis un Komisija identificē informācijas apmaiņas dalībniekus. ES dalībvalstu un EEZ valstu administratīvās struktūras dažādības dēļ jāpievērš uzmanība "funkcijām", kas pamatojas uz jau izveidotajām "lietotāju grupām", nevis uz valsts iestāžu veidu.

2. posms. Datu kopu kartēšana un atšķirību analīze attiecībā uz datu apmaiņu , lai nodrošinātu, ka CISE ir pievienotā vērtība a) sagatavojot ES un valstu līmenī jau notiekošās datu apmaiņas kartes un b) analizējot atšķirības, lai noteiktu nozaru pieprasījumu pēc datiem, kur patlaban piedāvājums nav pietiekams.

3. posms. Vienoti datu klasifikācijas līmeņi risina problēmu, ka nozaru lietotāju grupas viena tipa datus klasificē atšķirīgi. Nemainot valsts datu klasifikācijas līmeņus un ar mērķi atļaut datu apmaiņu CISE ietvaros, 3. posmā paredzēs, kuri valstu klasifikācijas līmeņi atbilst viens otram, un tādējādi izveidos kopīgu pamatu datu apmaiņai saskaņā ar CISE .

4. posms. CISE atbalsta sistēmas izveidošana definē CISE atbalsta tehnisko pamatu , lai izveidotu saiknes starp esošajām un plānotajām nozaru sistēmām, ar nolūku izveidot starpnozaru datu apmaiņu. Tas jāizstrādā dažādu nozaru lietotāju grupu pārstāvjiem, pamatojoties uz pieejamajiem septītās pamatprogrammas rezultātiem, un izmēģinājuma projektiem (piemēram, uz MARSUNO, BluemassMed, EUROSUR izmēģinājuma projektiem par sakaru tīklu, GMES, PT MARSUR, SafeSeaNet pamatotajiem izmēģinājuma projektiem).

5. posms. Piekļuves tiesības ietver to lietotāju tiesību identificēšanu, kuri pieder dažādām nozaru grupām, lai tie dažādās nozarēs var piekļūt dažādām datu kopām. Tas attiecas tikai uz datiem, ar ko apmainās, izmantojot CISE ES un EEA[5].

6. posms. Tiesību normu ievērošanas nodrošināšanas mērķis ir nodrošināt, ka apmaiņai ir skaidra juridiska sistēma , kas nosaka vismaz attiecīgo datu veidu, datu sniedzēju un pakalpojumu saņēmēju spēju un tiesības sniegt un saņemt datus, apmaiņas mērķus (un metodes), kā arī ietver nepieciešamos drošības pasākumus attiecībā uz konfidencialitāti un (dažu) datu drošību un personas datu aizsardzību attiecīgā gadījumā. ES tiesību aktos esošie šķēršļi datu apmaiņai jāidentificē, un jāizpēta risinājumi to novēršanai.

PASāKUMI CEļVEžA īSTENOšANAI

1. princips. Pieeja, kas sasaista visas lietotāju grupas, tostarp aizsardzības kopienu

1. posms. Visu lietotāju grupu identificēšana

Mērķis: identificēt CISE locekļus.

Apraksts: Ņemot vērā, ka dalībvalstu iestāžu iekšējā organizācija ievērojami atšķiras, ir ierosināts lietotāju grupas, kas piedalās CISE noteikt, pamatojoties uz šādu " funkciju " veikšanu:

4. kuģošanas drošība[6] (ieskaitot meklēšanu un glābšanu), jūras satiksmes drošība[7] un kuģu radītā piesārņojuma novēršana[8],

5. zvejniecības kontrole,

6. sagatavotība jūras piesārņošanas gadījumiem un reaģēšana, jūras vide,

7. muita[9],

8. robežkontrole[10],

9. vispārēja tiesību aizsardzība[11],

10. aizsardzība[12].

Šo funkciju indikatīvs apraksts ir dots pielikumā.

Pasākumi : Katrai dalībvalstij ir jānosaka, kura(-as) iestāde(-es) veic iepriekš minētās funkcijas. Katrai funkcijai var norādīt vairāk nekā vienu iestādi. Uz to pamatojoties, šīs iestādes tiks atzītas par lietotāju grupas locekļiem, un kā tādām tām būs tiesības " sniegt un/vai saņemt informāciju valsts līmenī no starptautiskām, reģionālām, Kopienas, militārām un iekšējām drošības sistēmām un mehānismiem saskaņā ar informācijas izmantošanas nosacījumiem un noteiktām lietotāju piekļuves tiesībām, lai varētu gūt savām vajadzībām atbilstošas zināšanas par situāciju " (2009. gada paziņojuma 1. princips).

Katrai norādītajai iestādei papildus jānorāda, vai tā ir saistīta ar valsts, reģionālu vai Eiropas tīklu, un jāidentificē minēto tīklu pārējie locekļi.

Konkrēti ES līmenī 1. funkcija jau ir iekļauta Eiropas kuģu satiksmes uzraudzības direktīvā[13]. Tā kā sistēma darbojas, tās lietotāji jau ir noteikti.

ES līmenī 5. funkciju aptvers EUROSUR , kas dos dalībvalstīm piemērotu tehnisko un operatīvo pamatu, lai uzlabotu zināšanas par situāciju uz ārējām robežām un uzlabotu savas valsts iestāžu reaģēšanas spēju.

6. funkcija attiecas uz plašu jomu, kas jo īpaši saistīta ar iekšējās drošības pienākumiem, ko uzņemas EUROPOL un citas attiecīgās iestādes. Jāņem vērā arī datu integrācija EUROSUR tīklā.

Līdztekus šai darbībai Komisija uzskaita attiecīgās ES aģentūras/iestādes pēc attiecīgajām funkcijām.

Dalībnieki : dalībvalstis, Komisija un attiecīgās iestādes.

Grafiks : 2010. gada beigas.

2. posms. Datu kopu kartēšana un atšķirību analīze datu apmaiņas nolūkos

Mērķis: Noteikt esošās un turpmākās kuģošanas pārraudzības datu kopas un noteikt ES mēroga pieprasījumu pēc starpnozaru datu apmaiņas, kam patlaban nav pietiekams piedāvājums. Tas ir jāveic valsts, reģionālajā un ES līmenī.

Apraksts: Monitoringa un uzraudzības dati, kas attiecas uz CISE , ir atrodami ES un valstu sistēmās, kas izveidotas atbilstoši ES tiesību aktiem, kā arī valsts un reģionālajās sistēmās, kas izveidotas saskaņā ar valsts noteikumiem. Tāda plāna izstrāde, kas aptver katrai lietotāju grupai pieejamos uzraudzības datus un prasa, lai attiecīgie dati no citām grupām ļautu identificēt atšķirību starp kuģošanas uzraudzības datu pieprasījumu un piedāvājumu.

Identificējot šādas atšķirības , atklāj pievienoto vērtību , kas nākotnē tiks iegūta no pārnozaru kuģošanas uzraudzības datu apmaiņas visā ES.

Pasākumi :

a) datu kartēšana : Katra lietotāju grupa sadarbībā ar attiecīgajām darba grupām un ES aģentūrām (ja nepieciešams) identificē atbilstošos uzraudzības datus, ko tā pašlaik izmanto (piegādes kartēšanu), pieprasījumu pēc attiecīgo datu apkopojumu no citām grupām (pieprasījuma kartēšanu), norādot atbilstīgo tiesisko pamatu katrai datu kopai, kā arī — vai tajā ir informācija, kurā ietverti personas dati, vai intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) vai jebkuru citu juridisku ierobežojumu.

b) atšķirību analīze : Pamatojoties uz šo kartēšanu, tiks noteikta atšķirība starp pieprasījumu un piedāvājumu.

Dalībnieki : DV ekspertu grupas ciešā sadarbībā ar nozaru darba grupām.

Šis darbs jāatvieglo daudznozaru ad hoc tehnisko padomdevēju grupai ( Technical Advisory Group — TAG ), kurā ietilpst pārstāvji no katras lietotāju grupas, pārstāvis no BLUEMASSMED un MARSUNO , kā arī no attiecīgajām ES aģentūrām un iniciatīvām. Paredzēts, ka katrs no šiem ekspertiem pārzina nozares attīstību. TAG nodrošinās minētās pieprasījuma un piedāvājuma datu kartēšanas modeli, uz kura pamata atsevišķas lietotāju grupas sniedz savu ieguldījumu. Šīs grupas darbu jāatbalsta Eiropas Komisijas Kopīgajam pētniecības centram, lai pēc iespējas labāk izmantotu esošās un plānotās ES līmeņa iniciatīvas. Visi panākumi jāprezentē DV ekspertu grupai.

Grafiks : Līdz 2011. gada beigām.

2. princips Tehnisko sistēmu sadarbspējas veidošana — esošo sistēmu racionāla izmantošana, dažu tipu datiem saglabājot savienojumu no punkta uz punktu

3. posms: Vienoti datu klasifikācijas līmeņi

Mērķis : Lai veicinātu starpnozaru informācijas apmaiņu, lietotājiem jāizstrādā vienota pieeja klasifikācijas līmeņu piešķiršanai.

Apraksts : Tā kā CISE ir paredzēta tikai kā informācijas pārvades instruments starp dažādām lietotāju grupām, bet ne (centralizēta) platforma, kurā glabā apmaiņas datus, tad katra lietotāju grupa joprojām ir atbildīga par savu datu apkopošanu un uzglabāšanu, izmantojot savu nozares sistēmu un drošības standartus. Tas tomēr rada problēmas, kad dažādas lietotāju grupas tās pašas datu kopas var klasificēt dažādi. Lai radītu pietiekamu uzticību decentralizētai starpnozaru datu apmaiņai, ir jāizstrādā vienota pieeja klasifikācijas līmeņiem. Jāpiemēro vispārīgi atzītie datu klasifikācijas līmeņi, kas noteikti ar Padomes un Eiropas Komisijas tiesību aktiem[14].

Pasākumi : Izstrādāt kopēju ontoloģiju, lai vienādiem datiem būtu tāda pati vai saderīga klasifikācija, kuras mērķis ir atvieglot starpnozaru informācijas apmaiņu, divos posmos:

11. salīdzinošs pārskats par klasifikācijas līmeņu piešķiršanu datiem (piemēram, ES ierobežotai lietošanai, ES konfidenciāli utt.) attiecīgām datu kopām. Šie līmeņi turpmāk tiks atspoguļoti definīcijas darbā.

12. lietotāju grupām jāpārbauda sava pašreizējā prakse attiecībā uz dažādo datu klasifikācijas līmeņu piešķiršanu attiecīgām datu kopām.

Dalībnieki :

1. posms ir jāveic DV ekspertu grupām, ko atbalsta minētā TAG .

2. posms ir jāveic attiecīgajām lietotāju grupām, ko atbalsta attiecīgās ekspertu darba grupas un ES aģentūras, pienācīgi ņemot vērā citas atbilstīgas iniciatīvas, piemēram īstenojamos izmēģinājuma projektus. MARSUNO un BluemassMed izmēģinājuma projektiem par kuģošanas uzraudzības integrācijas jomā jāpalīdz lietotāju grupām šajos centienos.

Grafiks :

1. posms: 2011. gads.

2. posms. 2012. gada pirmais trimestris.

4. posms. CISE atbalsta sistēmas attīstība

Mērķis : Izveidot savietojamus pakalpojumus un vienotu tehnisko valodu, lai decentralizēti apmainītos ar kuģošanas uzraudzības datiem.

Turklāt jāpievērš uzmanība CISE kopējās IT drošības nodrošināšanai un attīstībai.

Apraksts : Kad 2. posmā ir identificēti apmaināmie dati, jāizveido vislabākie tehniskie līdzekļi datu apmaiņai.

Vienotu informātikas valodas pieeju var izstrādāt, ņemot vērā datu apmaiņas starp attiecīgajām sistēmām savstarpējas izmantojamības iespēju. Saskaņā ar šādu pieeju lietotāju grupas savus datus no savas sistēmas var pārvērst kopīgi saskaņotā formātā , kas pieejams visām lietotāju grupām un ko spēj lasīt visas datorsistēmas, kuras pilnvarotas piekļūt tīklam. Zināmā mērā kopējo nepieciešamo programmatūru varētu izstrādāt kopīgi, izmantojot atvērtā tipa kodu.

Priekšrocības, izmantojot šādu pieeju datu apmaiņai, būs:

13. Samērā vienkāršā veidā (izvairoties no liela standartizācijas darba starp dažādām uzraudzības sistēmām) ļauj soli pa solim izveidot vienoto informācijas apmaiņas vidi " CISE ", sākot ar informāciju, kurā vieglāk dalīties.

14. Dažādu partneru esošās sistēmas tas ietekmē tikai tiktāl, ciktāl jāpievieno moduli, lai varētu izmantot tīmekļa pakalpojumus vajadzīgo datu iegūšanai .

15. Atvērtā pirmkoda programmatūras izstrādes pieeja ļauj jebkurā laikā modernizēt kopējās informātikas valodu nākotnes vajadzībām, izvairoties no dārgas un nevajadzīgas izstrādes un pārdevēja bloķēšanas, kā arī palīdzēt veidot grupas ar kopējām interesēm.

Tomēr citos apstākļos var būt nepieciešama datu apmaiņa un savstarpējā izmantojamība, pamatojoties uz metodēm un procedūrām, kas neatbilst paredzētajai pieejai (piemēram, reālā laika datu gadījumos, jo īpaši klasificēta rakstura, vai ja tos vienlaikus iegūst lielā attālumā). Šādos gadījumos var būt nepieciešamas atšķirīgas metodes (piemēram, kas pamatojas uz satelītu tehnoloģijām), ņemot vērā starptautisko datu standartus, piemēram, tos, kas iekļauti Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības elementu katalogā ( UNTDED ), praktisko attiecīgo pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektu pieredzi un jau izstrādātās militārās informācijas apmaiņas sistēmas. Pētniecības projektu rezultāti, kas attiecas uz Eiropas rūpniecības konkurētspējas stiprināšanu, piemēram, ar mērķi izstrādāt standartu atbilstošu savietojamību, var arī būt noderīgi, lai stiprinātu CISE tehnoloģisko bāzi.

Pasākumi : minētajai TAG jānosaka iespējas, kas jāiesniedz un jāapspriež ar lietotāju grupām. Visi panākumi jāprezentē DV ekspertu grupai.

Dalībnieki : TAG , DV ekspertu grupa un nozaru darba grupas.

Grafiks : 2012. gads.

3. princips. Civilā / militārā sadarbība

Aizsardzības kopienai ir jāpiedalās CISE izstrādē. Lai to izdarītu, dalībvalstis 1. posmā norāda savas attiecīgās valsts iestādes. Tādēļ katrai dalībvalstij jānodrošina, ka tās militārās iestādes turpina piedalīties ceļveža izstrādē, piedaloties Komisijas kuģošanas uzraudzības integrācijas dalībvalstu ekspertu apakšgrupā. Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) piedalīsies kā DV ekspertu grupas attiecīgā aģentūra, un TAG dos savu zināšanu ieguldījumu kuģošanas uzraudzības projekta komandai ( PT-Marsur ).

EAA "Wise Pen" ziņojums tika publicēts 2010. gada 26. aprīlī un sniedz nozīmīgu ieguldījumu, lai attīstītu uzlabotu sadarbību starp KDAP un kuģošanas uzraudzības civilajiem dalībniekiem, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu.

4. princips: Īpašas tiesību normas

5. posms. Piekļuves tiesību noteikšana

Mērķis : 5. posmā paredz lietotāju grupu piekļuves tiesības vienam otra datiem.

Apraksts : Balstoties uz iepriekšējiem posmiem, katrai lietotāju grupai jānosaka piekļuves tiesības, ko tā vēlas piešķirt kādas datu kopas citai lietotāju grupai (ES vai valsts dati), ar kuru tā vēlas apmainīties un ko citas lietotāju grupas lūdz.

Lietotāju pieejas tiesības jākonsolidē un jāatjaunina. Informācijas īpašnieki dinamiski pārvaldīs jautājumu par piekļuves tiesībām īpašos apstākļos un var ietvert iespēju īpašos apstākļos bloķēt vai ad hoc piešķirt papildu piekļuvi.

Pasākumi : Pamatojoties uz TAG izstrādāto paraugu, lietotāju grupas paziņo par savu nodomu apmainīties ar īpašām datu kopām ar citām lietotāju grupām, pamatojoties uz vajadzībām pēc datiem, kas iepriekš noteiktas atšķirību analīzē. Tā CISE nav platforma datu glabāšanai, bet gan datu pārraides līdzeklis no punkta uz punktu, jāpēta, cik lielā mērā pastāvošo nozaru datu politiku var izmantot starpnozaru datu apmaiņai, izmantojot CISE . TAG apkopo lietotāju grupu izteiktos priekšlikumus par visaptverošu pārskatu tabulu. Šo tabulu Komisija iesniedz DV ekspertu grupai apstiprināšanai.

Tādai pieejai jāsniedz šādi rezultāti:

16. visu lietotāju grupu savstarpēja saistīšana atbilstoši vajadzībai zināt/apmainīties ar informāciju;

17. nehierarhisku sistēmu savstarpēja izmantojamība;

18. elastīga informācijas apmaiņas vide, kas ļauj dalībvalstīm ievadīt nepieciešamos valsts/reģionālos datus;

19. vienota pieeja datu klasifikācijas līmeņu piešķiršanai;

20. ekonomiskā efektivitāte, jo vieni un tie paši dati tiek izmantoti dažādiem mērķiem.

Dalībnieki : TAG , nozaru darba grupas ciešā sadarbībā ar DV ekspertu grupu.

Grafiks : 2012. gads.

6. posms. Saskanīgas juridiskās sistēmas nodrošināšana

Mērķis : Nodrošināt, ka datu apmaiņa notiek saskaņā ar atbilstošu juridisko sistēmu.

Apraksts : Līdz 2011. gada beigām izmēģinājuma projektiem jāsniedz sākotnējais viedoklis par datu apmaiņas juridiskajiem, administratīvajiem un tehniskajiem šķēršļiem, paraugpraksi apmaiņas veicināšanai un jānosaka, kā ievērot konfidencialitāti un informācijas apmaiņas prasības. Tāpēc šī posma mērķis ir nodrošināt, ka katrā informācijas apmaiņā ir skaidra sistēma attiecībā uz apmaiņas dalībnieku atbilstīgajām tiesībām un pienākumiem. Paralēli citiem juridiskajiem jautājumiem jāpievērš pienācīga uzmanība, piemēram, datu konfidencialitātei, intelektuālā īpašuma tiesībām, personas datu aizsardzībai, kā arī datu īpašumtiesībām saskaņā ar valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Pasākumi : Norādīt, uz kurām informācijas apmaiņas prasībām jau attiecas starptautiskais vai ES tiesiskais regulējums un kuras jānosaka, pamatojoties uz jauno tiesisko regulējumu.

Dalībnieki : DV ekspertu grupa sadarbībā ar nozaru ekspertu grupām.

Ietekmes novērtējums, arī attiecībā uz finansiālajām sekām

Komisija veiks ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz šā ceļveža 1.-6. posmu, pirms priekšlikuma par CISE izveidi iesniegšanas Padomei un Eiropas Parlamentam. Tajā dalībvalstīm un attiecīgajām ES struktūrām paredzēs pietiekami daudz laika CISE īstenošanai.

Lai nodrošinātu, ka Savienība darbojas tikai tās kompetences robežās, ko dalībvalstis tai piešķīrušas Līgumos, kā noteikts ES Līguma 5. pantā, ja darbības skar valstu kompetences jautājumus (piemēram, 2. posms), tās netiks atspoguļotas ne ceļvedī, ne Komisijas priekšlikumā.

Grafiks : Ceļveža projekta dažādie posmi un jo īpaši darbs ar DV ekspertu grupu un nozaru darba grupām ir paredzēti, lai radītu dažādus ietekmes novērtējuma sagatavošanās elementus. Ietekmes novērtējuma galīgā redakcija jāizstrādā līdz 2013. gadam.

SECINāJUMS

Šis ceļveža projekts nosaka elastīgu, pakāpenisku pieeju decentralizētas CISE veidošanai , atspoguļojot plašas konsultācijas ar DV ekspertu grupu, kā to prasa Padome.

Tā efektīva īstenošana būs atkarīga no identificēto dalībnieku ieinteresētības katrā atsevišķā posmā. Komisija nodrošinās ceļveža saskaņotu īstenošanu. Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina šāda saskaņotība nozaru darba grupās. DV ekspertu grupa nodrošina kuģošanas uzraudzības integrēšanas procesa vispārēju saskaņotību.

MARSUNO un BlueMassMed izmēģinājuma projektos dalībvalstīm vēlreiz jāapsver, cik lielā mērā CISE jāievēro reģionāla pieeja, un jāziņo Komisijas DV ekspertu apakšgrupai. Šī grupa apsvērs arī apjomu un kārtību kā kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm iesaistīties šajā iniciatīvā attiecīgajā integrācijas procesa posmā. Nākotnē sīkāk jāapsver attiecīga asociācija ar dažām trešām valstīm. Kā pieprasa Padome, šis ceļvedis būs jāpārskata 2011. gada beigās.

PIELIKUMS

.

CISE locekļi (lietotāju grupas) | CISE uzraudzības un atbalsta funkcijas |

1. Kuģošanas drošība (ietverot SAR), jūras satiksmes drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršana | Noteikumu par drošību un kuģu (konstrukcija, aprīkojums, komanda/pasažieri, krava) izraisītā piesārņojuma novēršanu ievērošanas uzraudzība; atbalsts tiesībaizsardzības operācijām |

Noteikumi par kuģošanas drošību (kuģu satiksmes drošību) ievērošanas uzraudzība; atbalsts tiesībaizsardzības operācijām |

Noteikumu par kuģu drošību ievērošanas uzraudzība; atbalsts tiesībaizsardzības operācijām |

Atbalsts drošai un efektīvai kuģu satiksmes plūsmai, kuģu satiksmes pārvaldība |

Avarējušu kuģu/personu agrīnā brīdināšana/identifikācija; atbalsts reaģēšanas operācijām (meklēšanas un glābšanas, izcelšanas, patvēruma vieta) |

Kuģošanas drošības apdraudējuma agrīnā brīdināšana/identifikācija, uz ko attiecas SOLAS XI-2 nodaļas darbības joma, atbalsts reaģēšanas operācijām |

Draudu/pirātisma vai bruņotas laupīšanas agrīnā brīdināšana/identifikācija; atbalsts reaģēšanas operācijām |

2. Zvejniecības kontrole | Noteikumu par zvejniecību ievērošanas uzraudzība, atbalsts tiesībaizsardzības operācijām |

Nelegālās zvejas vai loma izkraušanas agrīnā brīdināšana/identifikācija; atbalsts reaģēšanas operācijām |

3. Sagatavotība jūras piesārņošanas gadījumiem un reaģēšana; jūras vide | Noteikumu par jūras vides aizsardzību ievērošanas uzraudzība; atbalsts tiesībaizsardzības operācijām |

Starpgadījumu/negadījumu, kas var ietekmēt vidi, agrīnā brīdināšana/identifikācija; atbalsts reaģēšanas operācijām uz piesārņojumu |

4. Muita | Muitas noteikumu par importu, eksportu un preču apriti ievērošanas uzraudzība; atbalsts tiesībaizsardzības operācijām |

Preču (narkotiku, ieroču, u. c.) noziedzīgas tirdzniecības agrīnā brīdināšana/identifikācija; atbalsts reaģēšanas operācijām |

5. Robežkontrole | Noteikumu par imigrāciju un robežu šķērsošanu ievērošanas uzraudzība; atbalsts tiesībaizsardzības operācijām |

Nelegālās migrācijas vai cilvēku tirdzniecības gadījumu apzināšana, agrīnā brīdināšana/identifikācija; atbalsts reaģēšanas operācijām |

6. Vispārējā tiesību aizsardzība | Piemērojamo tiesību aktu ievērošanas uzraudzība jūras rajonos, kuri ir kārtības uzturētāju kompetencē, un atbalsts tiesībaizsardzības un/vai reaģēšanas operācijām |

7. Aizsardzība | Uzraudzība vispārējo aizsardzības uzdevumu atbalstam, piemēram: valsts suverenitātes īstenošana jūrā, terorisma un citu naidīgu darbību apkarošana ārpus ES, citi kopējās drošības un aizsardzības politikas uzdevumi, kā noteikts LES 42. un 43. pantā |

IZMANTOTIE TERMINI

.

BluemassMed Blue Maritime Surveillance System Med , izmēģinājuma projekts attiecībā uz kuģošanas uzraudzības integrāciju, ko līdzfinansē Eiropas Komisija

CISE ES jūrniecības nozares vienota informācijas apmaiņas vide

KDAP Eiropas kopējā drošības un aizsardzības politika

EAA Eiropas Aizsardzības aģentūra

EUROPOL Eiropas tiesībaizsardzības aģentūra

EUROSUR Eiropas robežu uzraudzības sistēma

GMES Globālā vides un drošības novērošana ir Eiropas iniciatīva izveidot Zemes novērošanas Eiropas jaudas

MARSUNO Jūras telpas novērošana Ziemeļeiropas jūru baseinos, izmēģinājuma projekts attiecībā uz kuģošanas uzraudzības integrāciju, ko līdzfinansē Eiropas Komisija

PT MARSUR Kuģošanas uzraudzības projekta komanda — EAA "jūras uzraudzības tīkla" projekts

SafeSeaNet Safe Sea Network ; Eiropas jūrniecības informācijas apmaiņas platforma starp dalībvalstu jūras transporta iestādēm

SOLAS Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras

TAG Tehnisko padomdevēju grupa, kuras sastāvā ir visu attiecīgo kuģošanas uzraudzības lietotāju grupu pārstāvji, Eiropas Komisijas vadībā TAG sniedz tehnisku ieguldījumu, lai izstrādātu CISE izveidošanas ceļveža projektu

VMS Kuģu satelītnovērošanas sistēma, ko izmanto zvejniecības nozarē

Wise Pen Piecu admirāļu komanda, kas ir sagatavojusi ziņojumu EAA valdei: "Kuģošanas uzraudzība KDAP atbalstam"

[1] COM(2009) 538 galīgā redakcija.

[2] http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/pdf/external_relations_council_conclusions_17112009_en.pdf.

[3] http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/115184.pdf, 16. lpp.

[4] Visu lietotāju grupu sīku sarakstu sk. 3.1. punktā un pielikumā.

[5] Vides datiem jābūt brīvi pieejamiem saskaņā ar Orhūsas konvenciju.

[6] Kuģošanas drošība attiecīgo SJO konvenciju, jo īpaši SOLAS , STCW un COLREG konvenciju un attiecīgo ES tiesību aktu ietvaros.

[7] Jūras drošība, uz ko attiecas SOLAS XI-2 nodaļas, Regulas 725/2004 un Direktīvas 2005/65/EK darbības joma. Saskaņā ar Regulas Nr. 725/2004 2. pantu "Jūras satiksmes drošība" ir aizsargpasākumu kopums, kas paredzēti, lai aizsargātu jūras satiksmi un ostas iekārtas pret tīšu nelikumīgu darbību briesmām.

[8] MARPOL 73/78 konvencija un ar to saistītie ES tiesību akti.

[9] Ar uzsvaru uz preču kontroli.

[10] Ar uzsvaru uz nelegālas imigrācijas un pārrobežu noziedzības novēršanu uz ES ārējām robežām.

[11] Ar uzsvaru uz jebkuras noziedzīgas/nelikumīgas darbības novēršanu un policijas administratīvo darbību ES jūrniecības jomā.

[12] Sk. arī 3. principu.

[13] Direktīva 2002/59/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/17/EK.

[14] Komisijas 2001. gada 29. novembra lēmums, OV 317 L, 3.12.2001., ar grozījumiem. Minētā Komisijas lēmuma pamatā ir Padomes 2001. gada 19. marta lēmums OV L 101, 11.4.2001., ar grozījumiem.