[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 8.9.2010

COM(2010) 461 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

ZINĀŠANAS PAR JŪRU 2020 — jūras dati un novērojumi pārdomātai un ilgtspējīgai izaugsmei

SEC(2010) 999 SEC(2010) 998

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

ZINĀŠANAS PAR JŪRU 2020 — jūras dati un novērojumi pārdomātai un ilgtspējīgai izaugsmei

KONTEKSTS

Zināšanas ir ilgtspējīgas izaugsmes virzītājspēks savstarpēji saistītajā globālajā ekonomikā, un tāpēc tās ir svarīgs elements, lai Eiropas Savienībā panāktu pārdomātu izaugsmi saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”[1]. Viens no trim ES integrētās jūrniecības politikas[2] pārnozariskajiem instrumentiem ir labākas zināšanas par jūrām un okeāniem, kuri klāj 71 % mūsu planētas virsmas. Patiesībā zināšanas par jūru var palīdzēt nodrošināt pārējos divus instrumentus — labāku teritoriālo plānošanu un integrētu jūrniecības pārraudzību. To, cik lielas pārmaiņas nākotnē gaidāmas okeānu sistēmās, kā tās ietekmēs cilvēka darbību un kādu iespaidu šīs pārmaiņas cilvēku uzvedībā atstās uz okeānu, nevar prognozēt, neizprotot veidu, kā sistēma darbojas tagad un kā tā darbojās pagātnē. Zināšanas ir vajadzīgas, lai panāktu jūras ūdeņu labu vides stāvokli saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, kas ir integrētās jūrniecības politikas pīlārs vides jomā. Zināšanas ir viens no galvenajiem komponentiem ES plānā jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības integrēšanai[3] un palīgs digitalizācijas programmas[4] īstenošanā.

Zināšanas par jūru sākas ar jūru un okeānu novērošanu. Šajos novērojumos iegūtos datus apkopo un tad analizē, lai radītu informāciju un zināšanas. Pēc tam zināšanas var izmantot, lai panāktu pārdomātu, ilgtspējīgu izaugsmi, novērtētu jūras ekosistēmas veselību vai aizsargātu piekrastes iedzīvotājus.

Šajā paziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta pirmajiem diviem procesa posmiem, t. i., datu vākšanai un apkopošanai, pamatojoties uz atziņu, ka publiski pieejama informācija principā ir sabiedriskais labums, kuru var izmantot plašs ieinteresēto personu loks, savukārt lietojumi ir drīzāk paredzēti speciālistu aprindām, un tos var nodrošināt ar tirgus mehānismiem vai ar mērķtiecīgām politikas iniciatīvām. Subsidiaritātes apsvērumu dēļ datu vākšana visbiežāk ir dalībvalstu kompetencē. ES varētu dot pievienoto vērtību apkopošanas posmā, ņemot vērā vajadzību nodrošināt saskanību starp dažādām valstīm un dažādām lietotāju grupām.

Padomes 2009. gada 16. novembra secinājumos par integrēto jūrniecības politiku[5] Komisija tika rosināta nākt klajā ar priekšlikumiem par to, kā uzlabot zinātniskās informācijas izmantošanu. Šis paziņojums sagatavots, atsaucoties uz šo aicinājumu, un tajā izklāstīta koordinētāka pieeja jūras datu vākšanai un apkopošanai un aprakstīts rīcības plāns, kura īstenošanas gaitā dažādie ES politikas pasākumi pievienos pa gabaliņam vienotā mozaīkā, lai izdotos sasniegt minēto mērķi.

PAšREIZēJāS PROBLēMAS

Patlaban lielākā daļa jūras datu, kurus individuāli vai kolektīvi vāc ES dalībvalstu publiskā sektora iestādes un kuru izmaksas katru gadu ir lielākas par 1 miljardu euro[6], lielākoties tiek vākti konkrētam mērķim, piemēram, jūras resursu izmantošanai, drošas navigācijas nodrošināšanai, noteikumu ievērošanas uzraudzībai vai zinātniskas hipotēzes pārbaudei. Tomēr, kā apstiprinājās sabiedriskās apspriešanās laikā[7], šo datu apstrādē vai izmantošanā nākas saskarties ar vairākiem šķēršļiem. Lietotājiem šķiet grūti konstatēt, kādi dati jau eksistē. Pastāv piekļuves, izmantošanas un atkalizmantošanas ierobežojumi. Kā turpmāki kavēkļi jāmin nesaskaņoti standarti, formāti un nomenklatūra, nepietiekama informācija par datu precizitāti un pareizību, dažu datu sniedzēju cenu politika un nepietiekama laiciskā un telpiskā izšķirtspēja. Tādējādi iespēja uz šo datu pamata izstrādāt jaunus novatoriskus produktus un pakalpojumus paliek neizmantota[8].

MēRķI

Šajā paziņojumā ir izvirzīti trīs mērķi, lai uzlabotu zināšanas par jūru:

1. samazināt darbības izmaksas un kavēšanos, ar ko saskaras jūras datu lietotāji, un tādējādi:

- palīdzēt privātajam sektoram konkurēt globālajā ekonomikā un novērst ilgtspējības trūkumu,

- uzlabot publiskās lēmumu pieņemšanas kvalitāti visos līmeņos,

- stiprināt jūras zinātnisko pētniecību;

2. paaugstināt konkurenci un inovāciju jūras datu lietotāju un atkalizmantotāju vidū, nodrošinot plašāku piekļuvi saskanīgiem jūras datiem, kuru kvalitāte ir pārbaudīta un kuri ātri ir pieejami;

3. samazināt nenoteiktību zināšanās par okeāniem un jūrām un tādējādi nodrošināt stabilāku pamatu nākotnē gaidāmo pārmaiņu pārvaldībai.

Šie mērķi tieši sasaucas ar dažām pamatiniciatīvām, kas izvirzītas stratēģijā “Eiropa 2020”, piemēram, “Inovācijas Savienība”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”.

Piesardzīgas aplēses liecina, ka ieguvums, ko izdotos panākt, izveidojot integrētu tīklu, kas aizstātu pašreizējo sadrumstaloto jūras novērošanas sistēmu, būtu 300 miljoni euro gadā[9]. Turklāt racionālāka jūras datu izmantošana ne tikai uzlabos jūras datu pašreizējo lietotāju darba efektivitāti, bet arī pavērs jaunas iespējas inovācijai un izaugsmei.

PAšREIZēJO ES INSTRUMENTU PILNVEIDOšANA

Dalībvalstis jau vāc daudzus datus, un dažos gadījumos datu vākšana ir to likumisks pienākums. Turklāt dažādu ES instrumentu un darbību mērķis ir sekmēt saskaņota datu un novērojumu kopuma pieejamību ES.

Šādas darbības var ietvert gan pienākumus, gan veicināšanas pasākumus. Tos ne vienmēr var skaidri nošķirt, taču parasti par pienākumiem uzskata ES tiesību aktos paredzētu obligātu prasību dalībvalstīm vākt un apkopot datus vai nodrošināt piekļuvi datiem un par veicināšanas pasākumiem — tos pasākumus, kuriem ES piešķir zināmu atbalstu.

ES direktīvas

Jūras stratēģijas pamatdirektīvā[10] ir paredzēts, ka dalībvalstis “ izveido un īsteno koordinētas monitoringa programmas, lai veiktu savu jūras ūdeņu vides stāvokļa turpmāku novērtējumu. ” Lai apkopotu datus par jūras baseinu un visas Eiropas jūrām, ir vajadzīga starpdisciplināra pārrobežu sadarbība. Līdzšinējā pieredze liecina, ka datu apmaiņa starp nozarēm un dalībvalstīm nav ne vienveidīga, ne adekvāta, ne arī efektīva vai ātra. Tas, visticamāk, nemainīsies, ja vien Eiropas Savienība neveiks vai neveicinās darbības šajā jomā.

INSPIRE direktīvā[11] dalībvalstīm ir paredzēts pienākums pieņemt pasākumus, lai publiskās iestādes apmainītos ar datu kopām un pakalpojumiem publisku uzdevumu veikšanai, un Vides informācijas direktīvā[12] noteikts, ka dalībvalstīm dati jādara pieejami pēc pieprasījuma. Ar Direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu[13] ir atvieglota publisko datu atkalizmantošana, izveidojot vienotu tiesisko regulējumu, kas nosaka, kā publiskā sektora iestādēm viņu rīcībā esošā informācija ir jādara pieejama atkalizmantošanai, lai novērstu tādus šķēršļus kā diskriminējoša prakse, monopoltirgus un pārredzamības trūkums.

Šīs direktīvas nodrošina vajadzīgo juridisko pamatu labākai jūras datu izmantošanai, un INSPIRE direktīva — arī vienotus standartus. Taču ar to vien nepietiek. Minētās direktīvas ne vienmēr ir piemērojamas struktūrām, kuras nav publiskā sektora iestādes, taču kuru rīcībā ir daudz jūras datu, piemēram, zinātniskām un akadēmiskām iestādēm, un tās neanulē intelektuālā īpašuma tiesības. Direktīvas neattiecas arī uz gandrīz reālā laika novērojumiem vai vēsturisku datu arhīviem.

Direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu pārskatīšanas gaitā[14] ģeogrāfisko un meteoroloģisko datu atkalizmantotāji kā šķēršļus, kas neļauj pilnībā atraisīt publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas potenciālu, minēja augstas cenas, ierobežojošus licencēšanas noteikumus un diskrimināciju. Piekļuve jauniem datiem, kas iegūti ES pamatprogrammas satvarā īstenotos jūras zinātniskās pētniecības projektos, ir obligāti jānodrošina tikai Kopienas iestādēm un struktūrām, kuras plāno izmantot šos datus vides politikas izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai.

Zivsaimniecības datu vākšanas sistēma

Jaunā 2008. gadā izveidotā datu vākšanas sistēma[15] paredz, ka dalībvalstis vāc, pārvalda un sniedz kvalitatīvus zivsaimniecības datus zinātnisku ieteikumu izstrādes vajadzībām, galvenokārt pareizu zvejniecības pārvaldības lēmumu pieņemšanai. Šos pasākumus veic saskaņā ar nacionālām daudzgadu programmām, kuras līdzfinansē Savienība. Jaunajā sistēmā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina piekļuvi šiem datiem, ja tie vajadzīgi atzinumam par zvejniecības pārvaldību, zinātniskai publikācijai, sabiedriskai apspriešanai un ieinteresēto aprindu līdzdalībai politikas veidošanā. Ja dati nepieciešami citiem nolūkiem, patlaban vajadzīga visu attiecīgo datu īpašnieku piekrišana, lai varētu piekļūt datiem, apkopot datus jūras baseina līmenī un atkalizmantot apkopotos datus.

Iniciatīva “Globālā vides un drošības novērošana” ( GMES )

GMES ir plaša programma, kas aptver zemes un atmosfēras, kā arī jūras vides novērošanu. Tās mērķis ir nodrošināt pakalpojumus vides un drošības jomā, un galvenā uzmanība tajā tiek pievērsta satelīta mērījumiem un uz šiem mērījumiem balstītiem produktiem. GMES galvenā jūras dienesta iespējas patlaban tiek testētas projektā MyOcean . Produkti ir pieejami jebkāda veida lietojumiem, arī komerciāliem nolūkiem (lejupējām darbībām), taču nav atļauta to “nekontrolēta pārdalīšana (piemēram, izplatīšana radio un televīzijas tīklā, internetā u. c.)”.

Kopīga vides informācijas sistēma ( SEIS ) un WISE-marine

Kopīga vides informācijas sistēma ( SEIS )[16] — pieeja, ko atbalsta Eiropas Komisija un Eiropa Vides aģentūra (EVA), — ir izveidota ar mērķi modernizēt un vienkāršot vides politikas izstrādei un īstenošanai vajadzīgo datu un informācijas pieejamību, apmaiņu un izmantošanu. Saskaņā ar šo pieeju pašreizējās, lielākoties centralizētās ziņošanas sistēmas tiek pakāpeniski aizstātas ar sistēmām, kuru darbība balstās uz piekļuvi, apmaiņu un sadarbspēju.

WISE-marine ir SEIS sistēmas jūras vides komponents, kurš iecerēts, lai varētu izpildīt Jūras stratēģijas pamatdirektīvā 2008/56/EK paredzētās ziņošanas prasības un informēt Eiropas sabiedrību par jūras stratēģiju īstenošanu. Iekļaujot šo komponentu, pašreizējā Ūdens informācijas sistēma Eiropai ( WISE ), kas aptver tuvos piekrastes ūdeņus, tiks paplašināta, lai tā aptvertu arī jūras vidi.

ur-EMODnet

Projekts “ur-EMODnet”, ko finansē no jūrniecības politikas sagatavošanas darbību[17] budžeta, ir EMODnet[18] prototips, kurš pats par sevi lieti noderēs ar jūru saistīto nozaru profesionāļiem, taču galvenokārt paredzēts, lai pārbaudītu projekta koncepciju un nodrošinātu atgriezenisko saiti. Tematiskās grupas[19] apkopo esošos datus no dažādiem avotiem, novērtē to kvalitāti, nodrošina to papildināšanu ar deskriptoriem (metadatiem), piemēram, mērījuma laika un vietas norādēm, un dara tos pieejamus tematiskos portālos. Daudzas atziņas un tehnoloģijas, ko šīs grupas izmanto, tika iegūtas, īstenojot ES pētniecības programmas[20]. Līdz šim apkopoto tēmu kopsavilkums ir sniegts 1. tabulā. Grupu sadarbspēju stiprina identiski standarti un reizi sešos mēnešos organizētas koordinācijas sanāksmes. Datu slāņi, kas iegūti ar ur-EMODnet palīdzību, ir pieejami bez ierobežojumiem. 2011. gadā ir plānota rezultātu starpposma novērtēšana un 2013. gadā — galīgā novērtēšana, kas būs orientieris turpmākai darbībai.

Tomēr pašreizējais ur-EMODnet vien nenodrošinās pietiekamu informāciju, lai 2013. gadā būtu iespējams veikt pilnīgu novērtēšanu. Datu paraugs ir pārāk mazs. Aptverto parametru un jūras baseinu skaits ir mazāks, nekā būtu vajadzīgs, lai apmierinātu ar jūru saistīto nozaru profesionāļu vajadzības. Izšķirtspēja ir pārāk maza. Tas būtu pārāk liels un pārāk riskants solis — tieši no ur-EMODnet , kas balstīts uz sagatavošanās darbībām, pāriet uz pilnībā izvērstu EMODnet tādā mērogā, kāds būtu vajadzīgs saskaņā ar pašreizējām aplēsēm[21]. Ir plānots ierosināt regulu, lai finansētu integrētās jūrniecības politikas turpmāku izstrādi 2011.–2013. gadā. Viena no darbībām, ko finansēs saskaņā ar šo regulu, būs EMODnet pilnveidošana.

ES un valstu aģentūras

Līdztekus Eiropas Vides aģentūras pasākumiem, Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra un Eiropas Jūras drošības aģentūra ir pilnvarotas palīdzēt Eiropas Komisijai un dalībvalstīm attiecīgo ES tiesību aktu piemērošanā. Pildot savus uzdevumus, tās vāc attiecīgus datus[22], kurus varētu plašāk izmantot citiem mērķiem. Ja tiktu veikti piemēroti konfidencialitātes nodrošināšanas pasākumi, šos datus atbilstoši apkopotā veidā varētu izplatīt plašāk.

Datu vākšanā ir iesaistītas arī daudzas un dažādas dalībvalstu pārvaldes iestādes.

Piekrastes dati

Krasta iestādēm ir jānodrošina informācijas vākšana, izmantošana un apmaiņa, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un rosinātu sabiedrības iesaistīšanos. Piekrastes informācijas apmaiņas sistēmu pamatprincipi ir paredzēti Ieteikumā par integrētu piekrastes zonas pārvaldību ES[23].

Saskaņā ar Eurostat definīciju piekrastes reģioni ir standarta statistiskie reģioni (NUTS[24] 3. līmenis), kuros vismaz puse iedzīvotāju dzīvo ne tālāk kā 50 km no krasta[25]. Par tādiem atzīti 446 reģioni, no kuriem 372 ir krasta līnija. Sociāli ekonomiskie parametri, piemēram, dati par iedzīvotājiem vai IKP, par lielāko daļu no šiem reģioniem ir brīvi pieejami Eurostat tīmekļa vietnē. Dažās valstīs, piemēram, Polijā, Zviedrijā vai Apvienotajā Karalistē, šie reģioni ir tik lieli, ka tie aptver arī iedzīvotājus, kuri dzīvo tālu no jūras, un tāpēc tiem nepiemīt specifiskās iezīmes, kas raksturīgas piekrastes kopienām. Mēģinājumi savākt augstākas izšķirtspējas datus līdz šim nav bijuši veiksmīgi tāpēc, ka dažu valstu statistikas biroji pieprasa pārmērīgas maksas, dažu valstu statistikas birojiem nav sistemātiskas pieejas datu pieprasījumu apstrādei, un tāpēc, ka konfidencialitātes iemeslu dēļ nedrīkst sniegt datus par reģioniem, kuros konkrētā nozarē darbojas tikai viens vai divi uzņēmumi.

Saskaņā ar datu vākšanas sistēmu tiek vākti arī ekonomikas dati par ienākumiem, izmaksām un nodarbinātību zvejniecības, akvakultūras un zivju apstrādes jomā. Ekonomikas datus par Eiropas zvejas flotēm apkopo ikgadējā ekonomikas pārskatā[26]; tos apkopo pa valstīm un arvien biežāk — pa jūras baseiniem[27].

Vairākas reģionālās iestādes veido piekrastes informācijas sistēmas, lai vadītu un plānotu savus pasākumus. INSPIRE direktīva un dažādi Interreg [28] projekti pamazām nodrošina sadarbspēju starp šīm sistēmām.

1. tabula. ES iniciatīvu devums jūras datu infrastruktūras veidošanā. Tabulā nav apkopoti ne pētniecības projekti un valstu iniciatīvas, ne “pienākumi”, tādi kā INSPIRE . Tabulā ir norādīti tikai “veicināšanas pasākumi”, kurus daļēji finansē no ES budžeta.

Parametri | Vākšana | Apkopošana | Lietojumi |

Batimetrija | ur-EMODnet | WISE marine |

Ģeoloģija | ur-EMODnet |

Fizika | GMES (kosmoss) | GMES (izņemot piekrasti), ur-EMODnet[29] | GMES |

Zivsaimniecība (ieskaitot zivsaimniecības ekonomiku) | Datu vākšanas sistēma15 | Kopīgais pētniecības centrs (un citi lietotāji) | ICES[30], ZZTEK[31], GFCM[32] |

Ķīmija | ur-EMODnet | WISE-Marine |

Bioloģija | ur-EMODnet, GMES[33] | WISE Marine |

Cilvēka darbība (izņemot zivsaimniecību)[34] | ur-EMODnet37 | WISE Marine |

Piekrastes dati | Eurostat |

Ierosinājumi esošo instrumentu uzlabošanai

Lai paaugstinātu iepriekš minēto instrumentu un darbību efektivitāti, Komisija ierosina veikt vairākus uzlabojumus.

- Komisija veiks vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ES atbalstītās reģionālās attīstības un jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības programmās iegūtie dati ir brīvāk pieejami atkalizmantošanai.

- Komisija izpētīs, kādi turpmāki pasākumi ir vajadzīgi, lai veicinātu piekrastes informācijas sistēmu izveidi saskaņā ar Ieteikumu par integrētu piekrastes zonas pārvaldību ES [35].

- GMES jūras pakalpojumu demonstrējumus līdz 2014. gadam atbalstīs saskaņā ar Septītās pamatprogrammas tēmu “Kosmoss”. Patlaban tiek apsvērts iespējamais turpinājums.

- Drīzumā Komisija pārliecināsies par to, vai jaunie noteikumi par piekļuvi zivsaimniecības datiem dalībvalstīs ir pilnībā izpildīti. Vidējā un ilgā termiņā plānots izpētīt veidus, kā paplašināt datu piekļuves jomu.

- Lai optimizētu resursu izmantošanu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanas gaitā tiks sasaistīti WISE-Marine un EMODnet . WISE-Marine paredzēts izveidot līdz 2012. gada vidum ar mērķi vākt un vizualizēt dalībvalstu datus par jūras vidi un cilvēka darbībām. Tāpat kā EMODnet , arī WISE-Marine tiks veidota, balstoties uz WISE — pašreizējo ziņošanas sistēmu, ko dalībvalstis jau izmanto, lai nosūtītu savus novērtējumus Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas vajadzībām.

- Komisija plāno sākt turpmāku darbību kopumu, lai uzlabotu datu aptvērumu un apkopoto parametru izšķirtspēju un klāstu[36] , [37].

- Komisija gādās par to, lai tās aģentūras datus regulāri darītu pieejamus atklātībai.

- Tāpat Komisija rosinās dalībvalstis darīt pieejamus atklātībai konkrētam mērķim savāktus datus, vajadzības gadījumā tos apkopojot laikā un telpā.

- Eurostat izpētīs detalizētus iedzīvotāju un teritoriju parametrus, lai izstrādātu labākus parametrus piekrastes ietekmei teritoriālajos statistikas reģionos.

Lai novērstu Eiropas jūras datu sistēmā konstatētos trūkumus, darbs norisināsies vairākos virzienos. Uzsākto iniciatīvu galvenie mērķi ir līdzīgi, bet ne identiski. Tāpēc ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai radītu sinerģiju starp tām.

Komisija veiks vajadzīgos pasākumus šo iniciatīvu apvienošanai, lai panāktu netraucētu un nepārtrauktu jūras datu nodrošināšanu un vienlaikus novērstu datu vākšanas dublēšanos. Šajā nolūkā nepieciešams:

- nodrošināt vienotus standartus[38],

- pakāpeniski salāgot datu politiku. Galvenais mērķis ir nodrošināt brīvu piekļuvi bez izmantošanas ierobežojumiem,

- nodrošināt, ka tādās iniciatīvās kā ur-EMODnet vai datu vākšanas sistēmā apkopotie dati ir piemēroti Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanas vajadzībām,

- 2010. gadā veikt īpašu ur-EMODnet darbību 37 ar mērķi apkopot fizikālus in-situ datus ievadīšanai GMES , validēt GMES modeļa rezultātus un aptvert piekrastes ūdeņus[39], kuri neietilpst GMES darbības jomā,

- 2012.–2013. gadā, kad būs pieejami ur-EMODnet un GMES galvenā jūras dienesta prototipa darbības rezultāti, novērtēt trūkumus novērošanas tīklā,

- uzsākt dialogu ar partnervalstīm un starptautiskām organizācijām, lai nodrošinātu to, ka ES centieni palīdz veidot sadarbspējīgu globālo jūras zināšanu sistēmu.

FUNKCIONāLAS JūRAS DATU STRUKTūRAS IZVEIDE

Kaut gan iepriekš minētie instrumenti un darbības dod zināmu labumu, jūras zināšanu integrēšanai ir vajadzīgi spēcīgāki pasākumi. Lai nodrošinātu saskaņotu datu kopumu, kas sniedzas pāri dalībvalstu robežām, ir vajadzīga mērķtiecīgi veidota funkcionāla struktūra. Galīgais veidols būs atkarīgs no darbības pieredzes, kas gūta tādos projektos un iniciatīvās kā ur-EMODnet un MyOcean . Tomēr jau šajā posmā ir svarīgi atzīmēt dažus elementus, kas noteikti jāņem vērā.

1. Eiropas dati par jūru patlaban tiek vākti konkrētam mērķim, piemēram, drošai navigācijai vai zvejniecības pārvaldībai, taču mērķis ir virzīties uz paradigmu, kurā jau no paša sākuma ir paredzēts daudzfunkcionāls lietojums.

2. Datu uzturēšanai jānotiek pēc iespējas tuvāk to avotam. Jānodrošina šo datu pienācīga aizsardzība akreditētos datu centros. Jebkādai to datu apstrādei, kuri ir personas dati saskaņā ar Datu aizsardzības direktīvu[40], jāatbilst minētās direktīvas noteikumiem.

3. Efektīvai Eiropas jūras datu infrastruktūrai jāaptver vairākas tematiskā apkopojuma grupas[41], kurām uzticēta datu apkopošana. Tematiskā apkopojuma grupa ir organizāciju konsorcijs, kas apkopo datus par konkrētu tēmu, piemēram, par ģeoloģiskiem slāņiem vai ķīmiskiem piesārņotājiem.

4. Lai panāktu jūras novērošanas sistēmu ilgtspējīgu darbību un identificētu būtiskus trūkumus šajās sistēmās, ir vajadzīgs integrēts skatījums jūras baseina līmenī. Šeit sava artava būtu jādod organizācijām, kuru darbības pilnvaras attiecas uz jūras baseinu, piemēram, reģionālajām jūras konvencijām[42], zvejniecības reģionālajām konsultatīvajām padomēm un EuroGOOS [43].

5. Nedaudzos gadījumos var būt lietderīgi, ka ES atbalsts jūras datu un novērojumu infrastruktūrai sniedzas tālāk par datu apkopošanu un aptver arī šo datu analīzi un lietojumu; piemēram, lai palīdzētu nodrošināt indikatorus par jūras vides stāvokli.

6. Zināšanu struktūrai ir vajadzīgs lēmumu pieņemšanas process, kurā tiek nolemts, kuri dati tiks vākti un kā tie jāapkopo. Procesa administrēšanai ir vajadzīgs arī sekretariāts.

Lai strādātu pie šādas infrastruktūras izveides, Komisija ierosina turpmāk izklāstīto.

- Par zināšanām nav atbildīga tikai valdība vien. Eiropas nozarei ir jāatvēl adekvāti resursi, lai nodrošinātu zināšanu piemērotu aizsardzību un — kad to komerciālā vērtība ir samazinājusies — to plašu izplatīšanu.

- Komisija rosinās saziņu starp valsts datu centriem, organizējot regulāras diskusijas savās jūras novērojumu un datu ekspertu grupās un jūrlietām veltītajā interneta forumā, lai veicinātu labu praksi datu pārzināšanā un izplatīšanā.

- Lai nodrošinātu integrētu skatījumu uz novērošanas vajadzībām, Komisija izpētīs, kā varētu darboties jūras baseina kontrolpunkts [44], 2011.−2013. gadā izveidojot izmēģinājuma kontrolpunktus 37 .

- Pamatojoties uz ieteikumiem, kas saņemti no dalībvalstīm, jūras baseinu kontrolpunktiem un ekspertiem, Komisija turpinās izvirzīt prioritātes datu apkopošanai ur-EMODnet , taču 2011.–2013. gadā tā izstrādās priekšlikumu par pastāvīgāku regulējumu.

- Komisija izveidos prototipa sekretariātu37 , kam tiks uzticēta ur-EMODnet procesa vadīšana — sanāksmju gatavošana, tematiskā apkopojuma grupu un jūras baseinu kontrolpunktu darba rezultātu novērtēšana, termiņu ievērošanas nodrošināšana un darbības gada pārskata sagatavošana.

PROCESA KOORDINēšANA

Plašāku piekļuvi jūras datiem un novērojumiem līdz šim ir uzraudzījusi neatkarīga jūras datu vākšanas, apkopošanas un lietojumu ekspertu grupa. Šī grupa ir palīdzējusi Komisijai izvēlēties tematiskās prioritātes un darba metodes. Grupa palīdzēs sagatavot oficiālu starpposma novērtējumu 2011. gada sākumā un ziņojumu 2012. gada sākumā. Šajā novērtējumā tiks iekļauti kvantitatīvi indikatori, lai varētu noteikt, cik lielā mērā zinātnieki, iestādes un nozare izmanto ur-EMODnet prototipa datus. Tajā ziņos par panākumiem šajā paziņojumā izvirzīto mērķu sasniegšanā.

Turklāt Komisija izveidos dalībvalstu ekspertu grupu, lai nodrošinātu saskanību ar dalībvalstīs notiekošo darbu.

LAIKS

Šajā paziņojumā minētie priekšlikumi atspoguļo darbības, kas Komisijai jāveic 2011.–2013. gadā. Šā perioda beigās tiks sagatavots nākamais ietekmes novērtējums, lai, vadoties pēc tā, varētu plānot nākamos soļus. Komisija aicina izteikt viedokli par šo plānu.

[1] Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, 3.3.2010., COM(2010) 2020.

[2] Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika, Brisele, 10.10.2007., COM(2007) 575 galīgā redakcija.

[3] Eiropas stratēģija jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai: saskaņota sistēma Eiropas Pētniecības telpā okeānu un jūru ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai, Brisele, 3.9.2008., COM(2008) 534 galīgā redakcija.

[4] Digitālā programma Eiropai, 19.5.2010., COM(2010) 245.

[5] Padomes secinājumi par integrēto jūrniecības politiku, Vispārējo lietu padomes 2973. sanāksme Briselē 2009. gada 16. novembrī.

[6] Saskaņā ar aplēsēm šā paziņojuma ietekmes novērtējumā.

[7] Komisijas dienestu darba dokuments “Jūras datu infrastruktūra — sabiedriskās apspriešanas rezultāti”, 22.1.2010., SEC(2010) 73 galīgā redakcija.

[8] Piemēram, zināšanas par jūras gultnes biotopiem lieti noderētu, meklējot dabā iespējas izstrādāt jaunus produktus medicīnā vai pārstrādes rūpniecībā.

[9] Ietekmes novērtējumā sniegtas šādas aplēses: aptuveni 100 miljoni euro zinātnei, 56 miljoni euro publiskā sektora iestādēm un 150 miljoni euro privātajam sektoram.

[10] Direktīva 2008/56/EK.

[11] Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.

[12] Direktīva 2003/4/EK.

[13] Direktīva 2003/98/EK.

[14] Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana: pārskats par Direktīvu 2003/98/EK, Brisele, 7.5.2009., COM(2009) 212 galīgā redakcija.

[15] Padomes 2008. gada 25. februāra Regula (EK) Nr. 199/2008.

[16] Ceļā uz kopīgu vides informācijas sistēmu ( SEIS ), COM(2008) 46 galīgā redakcija, Brisele, 2008. gada 1. februāris.

[17] Finanšu mehānisms, kas paredzēts, lai sagatavotu priekšlikumus turpmākām darbībām.

[18] Eiropas jūras novērojumu un datu tīkls.

[19] Tematiskās grupas ir laboratoriju konsorciji, kas uzņēmušies atbildību par konkrēta veida datu apkopošanu un to pieejamības nodrošināšanu, izmantojot vienu vārteju. Jau ir izveidotas četras grupas — hidrogrāfijas/batimetrijas grupa, ģeoloģijas grupa, bioloģijas grupa un ķīmijas grupa (sk. 1. tabulu), patlaban tiek veidota fizikālo datu grupa.

[20] Lēmums 1982/2006/EK par Septīto pētniecības programmu ir jaunākais no lēmumiem par programmām jūras datu ieguves un izmantošanas finansēšanai.

[21] EMODnet ietekmes novērtējums.

[22] Piemēram, par naftas noplūdēm, kuģu kustību un zvejas darbībām.

[23] Ieteikums 2002/413/EK.

[24] Statistisko reģionu aprakstu sk. http://ec.europa.eu/eurostat/ramon/nuts/basicnuts_regions_en.html.

[25] Sarakstā ir iekļauta Hamburga, lai gan tā neatbilst minētajam kritērijam.

[26] Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), “The 2009 annual economic report on the European fishing fleet”, EUR 24069 –ISBN 978-92-79-13867-6.

[27] Šajā kontekstā jūras baseins ir baseins, kurā notiek zveja. Tas ne vienmēr ir tas pats baseins, kura krastā izkrauj zivis vai atrodas attiecīgo kuģu pieraksta osta.

[28] Kopienas iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt sadarbību starp reģioniem Eiropas Savienībā. Tā tika uzsākta 1989. gadā, un to finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

[29] Neietver mērījumus no kosmosa, tas nozīmē, ka GMES dati netiek ievadīti ur-EMODnet .

[30] Starptautiskā Jūras pētniecības padome.

[31] Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 33. pantu.

[32] Vidusjūras Vispārējā zvejniecības komisija.

[33] No kosmosa veikti hlorofila mērījumi, kas noder kā fitoplanktona rādītājs.

[34] Enerģijas ieguve jūrā, kuģošanas ceļi, grants ieguve.

[35] Iespējas tiek pētītas PEGASO projektā, ko atbalsta Septītā pamatprogramma.

[36] Piemēram, ģeoloģijas kartes paplašināšana, aptverot Vidusjūru un Pireneju pussalas Atlantijas okeāna piekrasti; batimetrijas datu izšķirtspējas palielināšana no minūtes ceturtdaļas vismaz līdz minūtes desmitdaļai; turpmāku pesticīdu iekļaušana.

[37] Finansējumu nodrošinās saskaņā ar ierosināto integrētās jūrniecības politikas finanšu regulu.

[38] Ieskaitot nomenklatūru, formātu un vienības. Tādējādi būs iespējams salīdzināt un kombinēt datus no dažādām iniciatīvām. Pamatsistēmu nodrošina INSPIRE , kas pilnībā atbilst starptautiskiem standartiem.

[39] Piekrastes ūdeņi ir zinātnisks termins, ko izmanto, lai apzīmētu tos ūdeņus, kuros seklā ūdens, piekrastes kompleksās topogrāfijas un plūdmaiņas straumju dēļ ir vajadzīga daudz detalizētāka pieeja fizikālajai modelēšanai, nekā sākotnēji paredzēts GMES galvenajam jūras dienestam.

[40] Direktīva 95/46/EK.

[41] Tas aptver: 1) piekļuvi visiem neapstrādātajiem novērojumu datiem, kurus glabā konkrēta veida datu centri, 2) to datu slāņu radīšanu un izplatīšanu, kuri rāda novērojumu blīvumu, datu kvalitāti, 3) nepārtraukti datu slāņi (režģis vai daudzstūris), kas aptver visu jūras baseinu vai sniedzas pāri tā robežām.

[42] OSPAR , HELCOM , Barselonas konvencija, Bukarestes konvencija.

[43] EuroGOOS ir valstu valdības aģentūru un pētniecības organizāciju asociācija, kura nodarbojas ar funkcionālu okeanogrāfiju Eiropas mērogā.

[44] Kontrolpunkti neatkarīgi pārbaudītu no katras tematiskā apkopojuma grupas saņemtos datu slāņus, pārliecinātos, ka dažādu grupu dati ir savstarpēji savietojami, noteiktu prioritātes turpmākiem novērojumiem, balstoties uz sadarbību ar vietējām ieinteresētajām aprindām. Šie kontrolpunkti darbotos visu jūras datu lietotāju vārdā attiecīgajā jūras baseinā un aptvertu ES iniciatīvas, kas saistītas ar jūras datiem, — EMODnet , GMES , datu vākšanas sistēmu utt.