[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 10.8.2010

COM(2010) 427 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Par iespēju sagatavot sarakstus ar apgabaliem trešās valstīs, kuros ir zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no audzēšanas

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Par iespēju sagatavot sarakstus ar apgabaliem trešās valstīs, kuros ir zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no audzēšanas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

IEVADS

Atjaunojamo energoresursu direktīvā[1] (Direktīvā) noteikti ilgtspējības kritēriji biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem. Biodegvielām attiecīgi kritēriji ir noteikti Degvielas kvalitātes direktīvā[2]. Tie attiecas uz ES ražotām un uz importētām biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem.

Šo ilgtspējības kritēriju daļa ir mehānisms, lai nodrošinātu, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, kurus izmanto ES mērķu sasniegšanai, rada vismaz 35 % siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem[3], kuri tiek aizstāti. Lai veicinātu kritēriju ievērošanu, Direktīvas V pielikuma A daļā ir iekļautas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu standartvērtības dažādiem ražošanas paņēmieniem.

Parasti ražotāji vienmēr var norādīt standartvērtību biodegvielai un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kurus tie ražo, tā vietā, lai aprēķinātu faktisko vērtību. Tomēr Savienībā audzētām izejvielām standartvērtības var izmantot tikai tad, ja izejvielas tiek audzētas apgabalos, kuri iekļauti sarakstos, ko iesniegušas dalībvalstis, un kuros var paredzēt, ka emisijas no audzēšanas būs zemākas vai tādas pašas kā tās, kas norādītas Direktīvas V pielikuma D daļā[4].

Direktīvā noteikts, ka Komisija līdz 2010. gada 31. martam sniedz ziņojumu par to, vai tādu pašu pieeju var piemērot trešās valstīs audzētām izejvielām. Šis ir ziņojums, lai izpildītu minēto pienākumu[5].

Atsaucoties uz konkrētiem noteikumiem, šajā paziņojumā izmantoti Atjaunojamo energoresursu direktīvas pantu numuri. 1. tabulā redzams, vai attiecīgie noteikumi atrodami Degvielas kvalitātes direktīvā. Atsauces uz Direktīvu šajā ziņojumā jāsaprot kā atsauces uz Atjaunojamo energoresursu direktīvu. Ja atbilstošs noteikums iekļauts arī Degvielas kvalitātes direktīvā, atsauces attiecas arī uz to.

1. tabula. Šajā ziņojumā minētie panti un pielikumi.

Atjaunojamo energoresursu direktīva | Degvielas kvalitātes direktīva |

19. pants. Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķināšana | 7.d pants. Aprites cikla aprēķināšana siltumnīcefekta gāzu emisijām no biodegvielām |

V pielikums. Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un to fosilo kurināmo komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķina noteikumi | IV pielikums. Noteikumi biodegvielu siltumnīcefekta emisijas dzīves cikla aprēķināšanai |

SILTUMNīCEFEKTA GāZU EMISIJU STANDARTVēRTīBAS

Ar Direktīvā paredzētajām standartvērtībām siltumnīcefekta gāzu emisijas atkarībā no ražošanas paņēmiena biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem iedala trijās daļās: “audzēšana”, “pārstrāde”, “transportēšana un izplatīšana”. Direktīvā dotās standartvērtības ir pamatotas JEC Well-to-Wheel pētījumā[6]. “Audzēšanas” elements parasti veido 30–70 % no visām emisijām, atkarībā no ražošanas paņēmiena. “Pārstrāde” veido 25–60 %, un atlikušās emisijas (bieži vien salīdzinoši nelielas, parasti 2–20 %) veido transportēšana un izplatīšana.

Saskaņā ar JEC Well-to-Wheel pētījumu “audzēšanas” elementa galvenie pamatkomponenti ir mēslošanas līdzekļu ražošana, iekārtu radītās emisijas un N2O emisijas no augsnes[7]. Atkarībā no ražošanas paņēmiena emisijas no augsnes veido 40–70 % no audzēšanas emisijām (dažos gadījumos pat vairāk). 2. tabulā ir doti daži piemēri, kuros ir salīdzinātas audzēšanas emisijas un N2O emisijas no augsnes, kā arī vispārējās ražošanas paņēmiena kopējās emisijas[8].

2. tabula. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no audzēšanas salīdzinājumā ar kopējām ražošanas paņēmiena emisijām.

Audzēšanas emisijas [gCO2eq./MJ] | Ražošanas paņēmiena kopējās emisijas [gCO2eq./MJ] | Audzēšana, kas izteikta % no ražošanas paņēmiena kopējām emisijām | N2O emisijas [gCO2eq./MJ] | N2O emisijas, kas izteiktas % no ražošanas paņēmiena kopējām emisijām |

Cukurbiešu etanols | 12 | 33 | 35% | 6,2 | 54% |

Cukurniedru etanols | 14 | 24 | 60% | 6,9 | 47% |

Rapšu sēklu biodīzeļdegviela | 29 | 46 | 63% | 18,0 | 62% |

Saulespuķu biodīzeļdegviela | 18 | 35 | 50% | 9,4 | 53% |

Audzēšanu emisijas, kas rodas mēslošanas līdzekļu ražošanas rezultātā un no iekārtām, var samērā viegli aprēķināt dažādiem reģioniem. Turpretī N2O emisijas uzrāda būtiski plašākas atšķirības, kas apgrūtina to aprēķināšanu. Pastāv dažādi paņēmieni to aprēķināšanai un neprecizitāte ir liela. Ņemot vērā iepriekš minēto, ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta iespējai ticami aprēķināt reģionu N2O emisijas trešās valstīs.

SITUāCIJA PēTNIECīBā SAISTīBā AR N 2 O EMISIJāM NO KULTūRU AUDZēšANAS

Ir divi dažādi paņēmieni N2O emisiju modelēšanai:

– procesā balstīti ekosistēmas modeļi , kas reproducē procesus un faktorus, kuri izraisa emisijas augsnē;

– statistikas paņēmieni , kas identificē saistību starp noteicošajiem faktoriem un reģistrētajām emisijām, izmantojot mērījumus dabā[9].

Abus paņēmienus var izmantot, lai izstrādātu tādus emisiju faktorus, kā tos, ar kuriem iepazīstināja IPCC , lai siltumnīcefekta gāzu emisijas uzskaitītu atbilstoši ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām. IPCC ierosina trīs dažādas sarežģītības pakāpes paņēmienus saskaņā ar pieejamajiem datiem un modeļiem. Vienkāršākais paņēmiens ir tā dēvētais 1. līmeņa paņēmiens ( Tier 1 ), kad emisijas faktorus reizina ar vērtībām, piemēram, attiecībā uz mēslošanas līdzekļa izmantošanu. Tomēr 1. līmeņa paņēmiens ir ļoti vienkāršots paņēmiens. 1. līmeņa paņēmiena neprecizitāte ir robežās no -70 % līdz +300 %, ņemot vērā IPCC[10] sniegtos standartfaktorus tiešajām emisijām. Taču pat šajās robežās netiek ietverti daži veiktie mērījumi dabā[11].

Procesā balstīta modeļa piemērs ir DNDC modelis. To izmantoja, lai aprēķinātu N2O emisijas Eiropā audzētām kultūrām, un tas dots JEC Well-to-Wheel ziņojumā[12]. Procesā balstīts modelis, piemēram DNDC modelis, var dot precīzus rezultātus, jo var ņemt vērā vairākus vides faktorus, tostarp šo faktoru mijiedarbību. Tomēr rezultāts ir atkarīgs no ievades datu kvalitātes, tostarp to validācijas jomā, kurā modelis tiek piemērots. Vispārējā līmenī ar reģionālu risinājumu pašreiz pieejamie dati nebūtu pietiekami kvalitatīvi.

Procesā balstīta modeļa alternatīva ir statistikas modelis , piemēram, Stehfest un Bouwman izstrādātais modelis (S&B modelis). Tas ir paraugs pašreizējai statistikas izpratnei par N2O emisijām. Tomēr modelis ir neprecīzs, kā to norādīja Smeets et al[13] un tajā ir daži trūkumi, konkrēti:

a) modelis balstās aptuveni 1000 mērījumos, bet neviens no tiem nav no boreālajiem apgabaliem,

b) nav iekļautas organiskās augsnes, jo šis rādījums ļoti ietekmēja prognozēto emisiju no minerālaugsnēm,

c) kultūras veids ir atzīts par svarīgu N2O emisiju parametru, tomēr dabā veikto mērījumu paraugi, kurus izmantoja kā modeļa pamatu, nav pietiekami plaši, lai aptvertu visas kultūras. Tādējādi statistikas modelis ir jāuzlabo, samazinot neprecizitātes un palielinot mērījumu dabā skaitu atbilstoši dažādiem apstākļiem[14].

Komisijas Kopējais pētniecības centrs (KPC) analizē N2O emisijas, kas sadalītas reģionu līmenī. Pašreizējais sarežģītības līmenis atbilst vispārēji īstenotam Stehfest un Bouwma n modelim[15] attiecībā uz vairākām kultūrām, kuras izmanto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanai. Tomēr ievades datu precizitāte vienlaikus ar faktu, ka vairums biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo attiecas uz iedalījumu “citas kultūras”, kad kultūras veids ir ļoti svarīgs emisiju aprēķināšanā, rosina stingru pieņēmumu, ka pašlaik šis darbs nedod pietiekamu pamatu saistoša tiesību akta priekšlikuma izstrādei.

ATBILSTOšA DARBīBA, LAI NOVēRSTU NEPRECIZITāTES SAISTīBā AR N 2 O EMISIJāM NO AUDZēšANAS TREšāS VALSTīS

Strauji palielinās izpratne par faktoriem kas ietekmē N2O lauksaimniecības augšņu emisijas, bet tomēr šī izpratne joprojām ir samērā ierobežota. Ņemot to vērā, ir labāk jāizprot minētais jautājums pirms var sākt tā risināšanu saistībā ar trešām valstīm.

Komisijas tīmekļa vietnē ir pieejami KPC pašreizējā darba rezultāti kopā ar metodoloģijas aprakstu un izmantotajiem datiem. Tos publicējot, Komisijas mērķis ir iegūt atsauksmes par izmantoto metodoloģiju un datiem, lai uzlabotu modelēšanu, kura vēlākā posmā varētu kļūt par tiesību aktu priekšlikuma pamatu. Jo īpaši svarīga ir labāka izpratne par N2O emisijām no kultūrām, kuras parasti audzē trešās valstīs, un tās iekļaut N2O modeļos. Statistikas dati par galvenajiem parametriem, piemēram, augsnes īpašībām, izmantotajiem mēslošanas līdzekļiem un ražību arī ir ierobežoti dažos reģionos un tiem ir jāpievērš uzmanība.

SECINāJUMS

Direktīvas 19. panta 4. punktā ir noteikts, ka Komisijai ir jānovērtē iespēja šo prasību attiecināt uz trešām valstīm. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka, lai gan tas ir vēlams, tomēr pagaidām nav iespējams izveidot juridiski saistošu sarakstu ar apgabaliem trešās valstīs, kad nav skaidra galvenais elements, kas ir aprēķinu pamatā, un to var viegli apšaubīt, un kad trešām valstīm nav bijis iespējams uzlabot metodoloģiju un izmantotos datus.

Tāpēc vismaz šajā posmā nav lietderīgi izstrādāt juridiski saistošus sarakstus trešām valstīm, balstoties pašreizējā modelēšanā attiecībā uz N2O lauksaimniecības emisijām. Tomēr ir svarīgi uzlabot izpratni par šo jautājumu un izmantotos apsekojuma datus, ņemot vērā jauno novērtēšanu 2012. gadā. Tāpēc Komisija ir publicējusi KPC darba provizoriskos rezultātus kopā ar visiem nepieciešamajiem datiem un metodoloģijas aprakstu šāda procesa atbalstam KPC tīmekļa vietnē[16]. To izmantos par pamatu diskusijai ar trešām valstīm, īstenojot Atjaunojamo energoresursu direktīvas 23. panta 2. punktā minēto dialogu un informācijas apmaiņu.

[1] Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, OV L 140/16, 5.6.2009.

[2] Direktīva 98/70/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/30/EK.

[3] Paaugstinot līdz 50 % 2017. gadā un līdz 60 % 2018. gadā biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražoti jaunās iekārtās.

[4] Atjaunojamo energoresursu direktīvas 19. panta 2. punkts.

[5] Atjaunojamo energoresursu direktīvas 19. panta 4. punkts.

[6] Dati iegūti no Komisijas Kopīgā pētniecības centra (KPC) Vides un ilgtspējības institūta, kas ir KPC, EUCAR un Concawe konsorcija daļa ( JEC ), kurš ir atbildīgs par JEC Well-to-Wheel pētījumu. http://ies.jrc.ec.europa.eu/our-activities/support-to-eu-policies/well-to-wheels-analysis/WTW.html .

[7] IPCC standarta metodoloģija balstās uz pieņēmumu, kas pastāvīga audzēšana minerālaugsnēs, nemainot audzēšanas paņēmienus, nemaina oglekļa saturu augsnē, toties pastāvīga audzēšana organiskās augsnēs izraisa ievērojamus augsnes oglekļa zudumus. Tomēr ES teritorijā pavisam nedaudz kultūraugu audzē organiskās augsnēs. Tāpēc JEC Well-to-Wheel pētījumā, kurā aprakstīti tipiski apstākļi, augsnes oglekļa satura izmaiņas nav aplūkotas.

[8] Precīzās vērtības visām ražošanas paņēmienu daļām — “audzēšana”, “pārstrāde”, “transportēšana un izplatīšana” ir dotas Direktīvas V pielikuma A daļā.

[9] Stehfest un Bouwman 2006. g. N2O and NO emissions from agricultural fields and soils under natural vegetation: summarizing available measurement data and modelling of global annual emissions , 207.–228. lpp.

[10] 2006. g. IPCC Pamatnostādnes valstu siltumnīcefekta gāzu uzskaitei, 11. nodaļa, 11.1. tabula.

[11] JEC WTW ziņojums, Well-to-Tank (no degvielas ieguves vietas līdz tilpnei) ziņojuma 2c versija, 2007. gada marts, 31. lpp.

[12] Aprēķinu pamatā ir DNDC modeļa jaunākā versija, kas ir augsnes ķīmijas modelis ( WTT ziņojuma 31. lpp. (2c versija – 2007. g. ir pieejama: http://ies.jrc.ec.europa.eu/our-activities/support-to-eu-policies/well-to-wheels-analysis/WTW.html).

[13] E.W.M. Smeet s, A.F. Bouwman, E. Stehfest , P. van Vuuren un A. Posthuma. The contribution of N2O to the greenhouse gas balance of first-generation biofuels, 1. –23. lpp.

[14] E.W.M. Smeet s, A.F. Bouwman, E. Stehfest , P. van Vuuren, A. Posthuma. The contribution of N2O to the greenhouse gas balance of first-generation biofuels, 1. –23. lpp.

[15] Modeļa apraksts ir pieejams šeit: Stehfest un Bouwman 2006. g. N2O and NO emissions from agricultural fields and soils under natural vegetation: summarizing available measurement data and modelling of global annual emissions, 207.–228. lpp.

[16] Atjauninātas versijas, tostarp aprēķinu metodes un ievades datu sīks apraksts tiks sniegts: http://afoludata.jrc.ec.europa.eu/index.php/dataset/files/221.