[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 3.8.2010

COM(2010) 418 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

pilnīgs ziņojums par Garantiju fonda darbību SEC(2010) 968

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads. Fonda nodrošinātā Savienības budžeta aizsardzība pret pieprasījumiem saistību nepildīšanas rezultātā kopš 1994. gada 3

2. Fonda darbība 2007.–2009. gadā 3

2.1. No fonda līdzekļiem finansētās operācijas 3

2.1.1. Risku uzraudzība 3

2.1.2. EIB ārējie aizdevumi — EIB sniegto garantiju apjoms un risku galvenās īpatnības 4

2.1.3. Makrofinansiālā palīdzība, ko sedz no fonda līdzekļiem 4

2.1.4. Euratom operācijas, ko sedz no fonda līdzekļiem 5

2.2. Fonda nodrošināšana — pozitīvā pieredze darbā ar jauno nodrošināšanas mehānismu 5

2.3. Jaunā nodrošināšanas mehānisma pārējie parametri 5

3. Fonda aktīvu pārvaldība sarežģītā tirgus vidē — Fonda izaugsme un darbības rādītāji 2007.–2009. gadā 6

3.1. Krīzes konteksts 6

3.2. Fonda portfeļa izaugsme 6

4. Mērķa likmes izvērtējums 7

4.1. Kredītriska profila analīze 7

4.2. Mērķa likme 7

5. ārējā konsultanta veiktais Fonda izvērtējums 7

5.1. Galvenie konstatējumi: 8

5.2. Ieteikumi: 8

5.3. Mērķa likmes īpašs kvantitatīvs novērtējums 9

5.4. Finanšu krīzes ietekme — makrofinansiālās palīdzības aizdevumu apjoma pieaugums 9

5.5. Potenciālā pieauguma ietekme EIB aizdevumu izmaksu ritmā 9

5.6. Ieteikumi nākamajam finanšu plānojumam pēc 2013. gada 9

5.7. Pārskats par iestāžu vienošanos fonda aktīvu pārvaldībai, kurš tika rosināts 2006. gada pilnīgajā ziņojumā 10

6. Secinājumi 11

1. IEVADS. FONDA NODROšINāTā SAVIENīBAS BUDžETA AIZSARDZīBA PRET PIEPRASīJUMIEM SAISTīBU NEPILDīšANAS REZULTāTā KOPš 1994. GADA

Ārējo darījumu garantiju fonds (turpmāk “fonds”) tika izveidots 1994. gadā ar Padomes Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2728/94 (1994. gada 31. oktobris)[1], lai aizsargātu Padomes budžetu gadījumā, ja Eiropas Savienības piešķirto vai garantēto aizdevumu saņēmēji nepilda saistības. Fonda regula ir grozīta trīs reizes[2] un pašlaik darbojas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom ) Nr. 480/2009 (2009. gada 25. maijs)[3] (kodificēta versija).

Par fonda darbību ir sastādīti trīs pārskati: 1998., 2003. un 2006. gadā. Pēc pēdējā pārskata 2006. gadā ir ieviests jauns nodrošināšanas mehānisms, kurš stājās spēkā 2007. gadā. Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā[4] secināts, ka nākamajā pilnīgajā ziņojumā par Garantiju fonda darbību jānodrošina pilna jaunā nodrošināšanas mehānisma analīze. Šajā kontekstā Komisija 2009. gada septembrī pasūtīja ārējo konsultantu sabiedrībai Garantiju fonda darbības izvērtējumu, lai novērtētu jaunā nodrošināšanas mehānisma darbību un dažādus Garantiju fonda parametrus, jo īpaši 9 % nodrošinājuma mērķa likmi.

Kopā ar Komisijas dienestu darba dokumentu (DDD), kurā iekļautas diagrammas un tabulas, šis ziņojums uzskatāms par pilnīgu.

Šis ziņojums apliecina, ka Garantiju fonds pašreizējā ietvarā darbojas veiksmīgi un jaunais nodrošināšanas mehānisms ir piepildījis uz to liktās cerības. Šo analīzi pamato konstatējumi ārējā konsultanta veiktajā Garantiju fonda izvērtējumā, kas jo īpaši apstiprina, ka no fonda segtā riska viedokļa 9 % mērķa likme ir atbilstoša.

Tāpēc ziņojumā secināts, ka pašreiz nav vajadzības mainīt fonda juridisko pamatu vai kādu no fonda parametriem.

2. Fonda darbība 2007.–2009. gadā

2.1. No fonda līdzekļiem finansētās operācijas

No fonda līdzekļiem finansētās aizdevumu operācijas attiecas uz trim dažādiem instrumentiem, kas izmanto Eiropas Savienības budžeta garantiju sniegtās priekšrocības: Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantijas ārējiem aizdevumiem un aizdevumu garantijas, Euratom ārējie aizdevumi un ES makrofinansiālās palīdzības (MFP) aizdevumi trešām valstīm. DDD iekļautā fonda struktūras shēma atspoguļo fonda darbību un visas fonda darbībā iesaistītās finanšu plūsmas.

2.1.1. Risku uzraudzība

Fonds sedz aizdevumu riskus un aizdevumu garantijas trešām valstīm. Līdz 2009. gada beigām fonds ir sedzis garantēto aizdevumu summu EUR 16,361 miljarda apmērā, no kuras EUR 16,239 miljardi ir nenomaksātie procenti un EUR 122 miljoni ir uzkrātie procenti. Kopš 2007. gada, kad sāka darboties ieviestās pašreizējās EIB ārējās pilnvaras[5], segtā nenomaksātā summa pieaugusi vidēji par 15 % gadā līdz EUR 16,361 miljardam. No fonda līdzekļiem segtās nenomaksātās summas pieaugums nenozīmē, ka fonds uzņemas augstāku risku par katru segto EUR. Fonda radīto risku uzraudzības shēma liecina, ka riski attiecībā uz jauno operāciju kredītdarījumiem saglabājas nemainīgi tik ilgi, kamēr tiek piešķirti aizdevumi projektiem, kuriem ir tāds pats risku profils kā pašreizējiem aizdevumu portfeļiem (sk. diagrammu DDD 5. punktā). Tā tas ir bijis kopš 2000. gada. Šā iemesla dēļ 2006. gada pilnīgajā ziņojumā secināts, ka mērķa likme tiek saglabāta 9 % līmenī.

2.1.2. EIB ārējie aizdevumi — EIB sniegto garantiju apjoms un risku galvenās īpatnības

Aptuveni 97 % no fonda līdzekļu kopējās segtās nenomaksātās summas ir aizdevumu garantijas par EIB aizdevumiem projektiem trešās valstīs. Pamatojoties uz šo pilnvaru izpildes prognozi, EIB garantiju pārsvars riskos, kurus sedz no fonda līdzekļiem, nākotnē paliks nemainīgs. Ja garantētā aizdevuma saņēmējs neveic maksājumu noteiktā termiņā, EIB pieprasa Komisijai nomaksāt summas, ko debitors, kurš nepilda saistības, ir parādā saskaņā ar garantijas līgumu, kas noslēgts starp Komisiju un EIB. Ja EIB līdztekus ES garantijai ir vēl cits valsts vai privātais galvotājs, to aktīvi iesaista, pirms tiek iesniegts pieprasījums par ES garantiju.

1. tabula. No fonda līdzekļiem finansēto EIB operāciju daļa 2009. gadā (kapitāls un nesamaksātie procenti)

[pic]

ES garantija attiecas uz visiem garantētā aizdevuma operāciju kredītriskiem trešās valstīs. Visas EIB finanšu operācijas, par kurām ar valsti vai valsts vai privātā sektora iestādi ir noslēgts līgums un kuras garantē valsts, šā fakta dēļ sedz Vispārīgā garantija. Cita veida operācijām, jo īpaši privātā sektora operācijām, garantija ir ierobežota noteiktu politisko risku gadījumā.

2.1.3. Makrofinansiālā palīdzība, ko sedz no fonda līdzekļiem

Šāda veida operācijās, kuras sedz no fonda līdzekļiem, Eiropas Savienība aizņemas no finanšu tirgus un veic ieņēmumu tālākaizdošanu (tā sauktās back-to-back jeb kompensējošās darbības) trešām valstīm (MFP aizdevumi). Visus MFP aizdevumus individuāli pilnvaro Padome. Aizdevumu atmaksas termiņus plāno tā, lai tie atbilstu ES aizņēmumu atmaksai.

2.1.4. Euratom operācijas, ko sedz no fonda līdzekļiem

Euratom aizdevumu mehānismu var izmantot projektu finansēšanai dalībvalstīs (Padomes Lēmums 77/270/ Euratom ) vai noteiktās trešās valstīs (Ukraina, Krievija vai Armēnija) (Padomes Lēmums 94/179/ Euratom ). 1990. gadā Padome noteica aizņēmumu limitu EUR 4 miljardi apmērā, no kuriem tika izmaksāti EUR 3,4 miljardi. 2002. gadā Komisija ierosināja palielināt ierobežojumus aizņēmumiem no EUR 4 miljardiem līdz EUR 6 miljardiem, par ko Padomē joprojām nav panākta vienošanās.

Attiecībā uz MFP aizdevumiem Euratom aizņemas no finanšu tirgus un veic ieņēmumu tālākaizdošanu ( back-to-back darbības) uzņēmumiem, kuri aktīvi darbojas kodolenerģijas jomā noteiktās trešās valstīs. Aizdevumu atmaksas termiņus plāno tā, lai tie atbilstu Euratom aizņēmumu atmaksai.

2009. gadā Euratom operāciju daļa ir sasniegusi tās robežu (mazāk par 1 %) salīdzinājumā ar kopējo no fonda līdzekļiem segto nenomaksāto kapitāla un procenta apjomu (sk. 1. tabulu).

2.2. Fonda nodrošināšana — pozitīvā pieredze darbā ar jauno nodrošināšanas mehānismu

2007. gadā ieviestais jaunais nodrošināšanas mehānisms mainīja fonda nodrošinājuma noteikumus, nomainot iepriekšējo praksi, kad fonds tika nodrošināts, pamatojoties uz prognozētajiem aizdevumiem, kuri tika izsniegti neatkarīgi no reālajām izmaksām. Jaunā nodrošināšanas mehānisma pamatā ir faktiskās izmaksas. Šīs izmaiņas realizēja galveno mērķi, proti, uzlabot fonda darbību, samazinot ikgadējos pārskaitījumus starp Savienības budžetu un fondu tikai līdz vienam pārskaitījumam un uzlabojot budžeta plūsmu precizitāti fonda un budžeta starpā. Tā kā nodrošinājums tiek veikts, pamatojoties uz garantēto aizdevumu noteiktajām faktiskajām izmaksām, tad nepieciešamos budžeta līdzekļus nodrošinājumam var laikus iekļaut regulārajā budžetā. Šīs izmaiņas pārtrauca strukturālo pārmērīgo līdzekļu uzkrāšanos, kas līdz šim notika saskaņā ar veco nodrošināšanas mehānismu, kurš bija piemērots fonda dibināšanas laikā.

Kā redzams DDD 2. tabulā, pieejamie budžeta līdzekļi fonda darbības nodrošināšanai — EUR 200 miljoni gadā, ko piešķīra budžeta lēmējinstitūcija, — pašreizējā finanšu plānojuma pirmajā posmā no 2007. līdz 2011. gadam ir vairāk nekā pietiekami, lai nodrošinātu fonda darbību. Tomēr, ņemot vērā EIB ārējā aizdevuma pilnvaru ieviešanas līmeni attiecībā uz fonda nodrošinājuma vajadzībām, veiktie aprēķini 2012. un 2013. gadam liecina, ka fonds varētu pieprasīt aptuveni EUR 598 miljonus. Aptuvenajā finanšu plānojumā 2012.–2013. gadam iekļautā summa ir EUR 400 miljoni. To papildinās procenti, ko nopelnījuši fonda aktīvi (sk. 3.2. punktu). Gaidāms, ka kopējie izmantotie un aprēķinātie līdzekļi visā laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam būs daudz mazāki par summu EUR 1,4 miljardi, kas sākotnēji tika paredzēta finanšu plānojumā 2007.–2013. gadam. Gaidāms, ka attiecība starp pārskaitījumu kopumu no budžeta fondam un kopējo budžeta piešķīrumu 2007.–2013. gada perioda beigās sasniegs 60 %.

2.3. Jaunā nodrošināšanas mehānisma pārējie parametri

Lai aizsargātu ES budžetu no satricinājumiem, nodrošināšanas mehānisms paredz izlīdzināšanas mehānismu, kura mērķis ir ierobežot ikgadējās summas, ko fondam pārskaita būtisku saistību nepildīšanas gadījumā. Bez tam ir ieviestas tā sauktās robežvērtības. To uzdevums ir nodrošināt budžeta lēmējinstitūciju informētību par būtiskiem fonda zaudējumiem (robežvērtība 80 % apmērā, t. i., kad fonda vērtība nokrīt zemāk par 80 % no mērķa summas) vai likt Komisijai izstrādāt ziņojumu par ārkārtas pasākumiem, ko varētu pieprasīt fonda papildināšanai (robežvērtība 70 %).

Izlīdzināšanas mehānisma darbību varētu izskaidrot šādi: ja vienas vai vairāku saistību nepildīšanas rezultātā summa, kas jāsedz no fonda līdzekļiem noteiktā gadā, pārsniedz EUR 100 miljonus (ietekmējot budžetu n+2 gada sākumā pēc saistību nepildīšanas), summa, kas pārsniedz EUR 100 miljonus, tiek atmaksāta atpakaļ fondā ikgadējās pārvedumu daļās ar maksimālo summu EUR 100 miljoni nākamajos gados. Ikgadējo pārvedumu daļu apjoms būs mazāks par EUR 100 miljoniem vai atlikušo atmaksājamo summu (Regulas Nr. 480/2009 6. pants).

Izlīdzināšanas mehānisms nav aktivizēts kopš jaunā nodrošināšanas mehānisma ieviešanas, jo šajā periodā fonds nav pieprasīts.

3. Fonda aktīvu pārvaldība sarežģītā tirgus vidē — Fonda izaugsme un darbības rādītāji 2007.–2009. gadā

3.1. Krīzes konteksts

2007.–2009. gadā fonda portfeļa absolūtie ieņēmumi vienmēr bija pozitīvi un portfelis necieta finanšu krīzes izraisītus kapitāla zaudējumus. Ne pieaicinātie, ne iekšējie revidenti, ne arī Eiropas Revīzijas palāta nav pauduši nekādas bažas attiecībā uz EIB pārvaldītajiem fonda aktīviem Komisijas dienestu uzraudzībā. Sarežģītā finanšu vidē EIB Komisijas uzraudzībā ļoti veiksmīgi pārvaldīja fonda aktīvus.

No 2007. līdz 2009. gadam kopumā fonda absolūtie ieņēmumi pieauga vidēji par +4,6928 % gadā. Tomēr uz nesenās visnopietnākās globālo finanšu tirgus krīzes fona fonds nesasniedza savu atsauces indeksu vidēji par −15,27 bāzes punktiem gadā. Visu Garantiju fonda portfelī esošo fondu pašreizējais apjoms 2009. gada 31. decembrī sasniedza savu tirgus vērtību EUR 1240,5 miljoni (ieskaitot skaidro naudu) apmērā, ar modificēto ilgumu 3,01 gads.

3.2. Fonda portfeļa izaugsme

DDD 2. diagramma rāda, ka fonda apjoms samazinājās 2007. gadā pēc jaunā nodrošināšanas mehānisma ieviešanas un pieauga 2008. gadā, 2009. gadā sasniedzot EUR 1240,5 miljonu apmēru. Samazinājumu 2007. gadā var izskaidrot ar lēno aizdevumu izmaksu modeli pašreizējo EIB ārējo pilnvaru darbības sākumā, kad radās EUR 125,75 miljonu pārpalikums, ko fonds pārskaitīja budžetā. Fonda aktīvi kopš 2007. gada vidēji ir pieauguši par +2,5 % gadā. Fonda aktīvu vērtībai būtu jāturpina pieaugt un 2013. gadā jāsasniedz apmēram EUR 2,2 miljardus. Potenciālais paātrinājums ārējo aizdevumu pilnvaru izmaksu ritmā 2010. gadā un MFP operāciju potenciālā izaugsme izskaidro gaidāmo paātrinājumu fonda aktīvu vērtībā (sk. DDD 6. un 7. punktu).

Līdz ar nodrošināšanu, izmantojot savu budžeta posteni, otrs fonda būtiskākais ienākumu avots ir nopelnītie procenti no aktīviem. Nopelnītie procenti no fonda aktīviem laikā kopš 2007. gada ir nokritušies līdz vēsturiski zemam līmenim vispārējā tirgus procentu likmju krituma ietekmē. 2007.–2009. gadā nopelnītie procenti sasniedza EUR 146 miljonus (sk. DDD 1. tabulu, ienākošās un izejošās plūsmas kopš fonda dibināšanas). Fonda kopējie aktīvi 2009. gada beigās sasniedza EUR 1240,5 miljonus (tirgus vērtība). 84,3 % no šīs summas tika ieguldīti obligācijās, 15,6 % — depozītos, bet 0,1 % tika paturēts norēķinu kontos.

4. Mērķa likmes izvērtējums

2006. gadā Komisija piekrita šajā pilnīgajā ziņojumā iekļaut jaunā nodrošināšanas mehānisma darbības analīzi, jo fonda juridiskais pamats tika mainīts, lai 2007. gadā[6] ieviestu jauno nodrošināšanas mehānismu. Papildus vienojās pārskatīt fonda galveno parametru atbilstību, jo īpaši 9 % mērķa likmi (attiecība starp fonda lielumu un segto risku kopējo apjomu).

4.1. Kredītriska profila analīze

Fonda kredītriska profils nav mainīts kopš pēdējā pilnīgā ziņojuma 2006. gadā (sk. 2.1.1. punktu un DDD 5. punkta diagrammas; no fonda līdzekļiem segto aizdevumu riska profils 2006. un 2009. gadā). Šajā periodā nav pieprasīts segt saistību neizpildes no fonda. No fonda līdzekļiem segto aizdevumu kredītriska profila analīze liecina, ka mērķa likme nebūtu jāmaina. Risks, ka aizdevuma saņēmējs nepilda saistības, joprojām pastāv, un to atspoguļo, saglabājot mērķa likmi 9 % apmērā. Pamanāms ir fakts, ka 2009. gadā apmēram 14 % no aizdevuma garantētā portfeļa kredītreitinga ir zem B līmeņa ( Moody's vai līdzvērtīga kredītreitingu aģentūra), kas liecina, ka saskaņā ar vēsturiskajām kumulatīvajām saistību neizpildes likmēm attiecībā uz neatkarīgiem riskiem dažādos laika posmos, ko publicējušas galvenās kredītreitingu aģentūras, saistību neizpildes iespējamība vienā gadā ir nenozīmīga.

Relatīvās neatkarīgo risku profila stabilitātes pamatā ir ģeogrāfiskais iedalījums, veicot aizdevumu operācijas, ko sedz fonds, kurš 2000.–2009. gadā ir relatīvi stabils. Šo stabilitāti izskaidro EIB pilnvaru sadalījums, jo aizdevumu operāciju pārdalījums starp iepriekšējām un pašreizējām pilnvarām ir līdzīgs. Aptuveni 81 % no aizdevumu operācijām koncentrējas uz Vidusjūras valstīm, kā arī potenciālajām dalībvalstīm un kandidātvalstīm (sk. 3. diagrammu DDD: no fonda līdzekļiem segto aizdevumu operāciju ģeogrāfiskais iedalījums 2009. gadā). Fonds sedz kredītrisku saistību neizpildi 42 valstīs. 10 valstis, kuras saņem vislielākos aizdevumus, kopumā aptver aptuveni 81 % no kopējā seguma. Maksimālais kredītrisku segums 2009. gadā vienā valstī ir 27 % no kopējā riska.

Kopš 1994. gada fondam pieprasītā kumulatīvā summa ir apmēram EUR 478 miljoni ar atgūšanas likmi 100 % (sk. DDD 1. tabulu). Pēdējo reizi šādi pieprasījumi tika veikti 2003. un 2004. gadā attiecībā uz Argentīnas Republiku par apmēram 10 miljoniem ASV dolāru. Šīs summas tika pilnībā atgūtas 2004. un 2008. gadā ar soda procentiem.

4.2. Mērķa likme

Pamatojoties uz pēdējiem novērojumiem un pašreizējo no fonda līdzekļiem segto aizdevumu operāciju kredītriska profila analīzi, galvenais fonda parametrs (9 % mērķa likme), ir noteikts pietiekamā līmenī, lai ņemtu vērā fonda radītos riskus un šā kredītriska potenciālo evolūciju finanšu krīzes ietekmē.

5. ārējā konsultanta veiktais Fonda izvērtējums

No 2009. gada septembra līdz 2010. gada februārim fondu izvērtēja sabiedrības GHK Consulting un Volterra Consulting .

Izvērtējuma mērķis bija novērtēt fonda nozīmi, lietderīgumu un efektivitāti, īpaši pievēršot uzmanību fonda galveno parametru, jo īpaši mērķa likmes, pašreizējo līmeņu atbilstīgumam.

Lai apskatītu izvērtējumā iekļautos jautājumus, pētījumā apvienoja vairākas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes, ieskaitot dokumentu izpēti un analīzi, intervijas, kā arī kvantitatīvā riska modelēšanu (Montekarlo simulācijas metode).

5.1. Galvenie konstatējumi:

- fonds ir lietderīgs un efektīvs mehānisms, lai nodrošinātu riskus attiecībā uz ES ārējo aizdevumu darbībām;

- fonda darbībai nepieciešamās izmaksas ir pieticīgas salīdzinājumā ar fonda piedāvāto budžeta aizsardzību un stabilitāti;

- pašreizējās fonda pārvaldības metodes darbojas efektīvi un atbilst paredzētajam lietojumam;

- nodrošinājuma 9 % mērķa likme ir atbilstošā līmenī un darbojas kā ērta rezerve zaudējumu gadījumā. Pat pēc paātrināta scenārija[7] (saistību neizpildes veids, kas joprojām nav novērots attiecībā uz ES aizdevumu) kvantitatīvais novērtējums norāda, ka potenciāli būtu iespējams nodrošināt vienu zaudējumu divdesmit gados;

- nodrošināšanas mehānisms pievērš pietiekamu uzmanību fonda riska profilam. Pieņemot “neiespējamību”, ka fonds pārkāptu vai nu 80, vai 70 procentu robežvērtību, pašreizējais mehānisms pietiekamā mērā pieļauj saistītos trūkstoša aizdevuma maksājuma riskus.

Attiecībā uz fondam paredzēto budžeta līdzekļu atbilstību izvērtējumā secināts:

- izlīdzināšanas mehānisms pieļauj līdz EUR 100 miljoniem fondā veicamos maksājumus, kas paredzēti zaudējumu segšanai. Modelēšanas rezultāti liecina, ka izlīdzināšanas mehānisms un EUR 100 miljonu ierobežojums ir atbilstoši;

- plānots, ka maksājumi fondam, kuri rodas papildu izmaksu rezultātā, pieaugs virs pašreizējā ikgadējo budžeta piešķīruma EUR 200 miljoni.

5.2. Ieteikumi:

- fondam jāturpina finansēt ES ārējā aizdevuma operācijas;

- fonda mērķa likmi saglabāt 9 procentu līmenī; laiku pa laikam tā būtu jāpārskata;

- nākamajā finanšu plānojumā fondam paredzētajiem budžeta līdzekļiem labāk jāatspoguļo nodrošinājuma vajadzību sagaidāmais profils. Tādējādi būtu apdomīgi palielināt ikgadējo budžeta piešķīrumu un noteikt to EUR 250–300 miljoni;

- veikt turpmāku analīzi, lai noteiktu, vai Komisija varētu sniegt tādas pašas kvalitātes portfeļa pārvaldības pakalpojumus (salīdzinot ar EIB) ar zemākām izmaksām (attiecībā uz EIB izdevumiem par pārvaldību).

5.3. Mērķa likmes īpašs kvantitatīvs novērtējums

Fonda ārējais izvērtējums, kas papildus citiem jautājumiem koncentrējās uz fonda risku profila kvantitatīvo analīzi un attiecīgo fonda aktīvu līmeni, apstiprināja Komisijas dienestu secinājumu, ka mērķa likme 9 % apmērā dod iespēju fondam realizēt tā galveno mērķi — nodrošināt likviditātes rezervi ES aizņēmēju saistību neizpildes gadījumā, kā arī esošo budžeta stabilitāti. Pētījums apstiprina, ka pašreizējā 9 % likme ir atbilstīga attiecībā uz pašreizējo no fonda līdzekļiem segto aizdevumu kredītrisku un garantētajām aizdevumu operācijām. Ārējo konsultantu veiktā jutīguma analīze parāda, ka pieeja saglabāt mērķa likmi šajā līmenī (9 % līmenī) ir apdomīga attiecībā uz portfeļa riska profilu, kurā jau tiek ņemts vērā fakts, ka no nenoteiktības attiecībā uz saistību neizpildes iespējamību nav iespējams izvairīties. Mērķa likmes samazinājums no pašreizējās 9 % likmes, kas pieļautu samazināt fonda nodrošināšanai piešķirto budžeta līdzekļu izmantošanu, nebūtu saprātīgs. Jo īpaši tas ir patiesi, ja izvērtē no fonda līdzekļiem segto aizdevumu portfeļa riska profilu un ņem vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos daudzās valstīs pēc finanšu krīzes.

5.4. Finanšu krīzes ietekme — makrofinansiālās palīdzības aizdevumu apjoma pieaugums

Starptautiskās finanšu krīzes intensitāte ir pamudinājusi vairākas pirmsiestāšanās un kaimiņvalstis iesniegt Komisijai formālu vai neformālu lūgumu piešķirt MFP aizdevumus. Potenciālo MFP aizdevumu operāciju ieviešana šajās valstīs sasniegtu EUR 1,5 miljardus 2010. un 2011. gadā (periodam pēc 2011. gada nav izteiktas nekādas prognozes), un tas ietekmēs fonda nodrošināšanu par papildus EUR 135 miljoniem (maksimums), agrākais, 2012. gadā atkarībā no aizdevuma izmaksu ritma.

5.5. Potenciālā pieauguma ietekme EIB aizdevumu izmaksu ritmā

EIB izmaksu ritms aizdevumiem, kuri tika izsniegti saskaņā ar pašreizējām pilnvarām 2007.–2009. gadā, bija lēns. Tā rezultātā ikgadējie budžeta pārskaitījumi fondā ir bijuši būtiski zemāki par pieejamiem budžeta līdzekļiem. Iespējamais pieaugums EIB izmaksu ritmā līdztekus pieaugumam MFP operācijās EUR 1,5 miljardu apmērā liecina, ka, visticamāk, fondam pieejamais budžets nebūtu pietiekams, ja 2012.–2013. gadā nepalielinātu budžeta posteni fonda nodrošināšanai. Tas palielinātu spiedienu uz budžeta posteni 01 04 01 14 fonda nodrošināšanai līdz finanšu plānojuma beigām 2013. gadā.

5.6. Ieteikumi nākamajam finanšu plānojumam pēc 2013. gada

Ir grūti aprēķināt fonda budžeta līdzekļus pēc 2014. gada. Tas galvenokārt ir atkarīgs no reformām nākotnē attiecībā uz ES finanšu arhitektūru (pēc Kandesī ziņojuma[8]) un, vēl precīzāk, uz jaunajām EIB ārējām pilnvarām saskaņā ar jaunajiem finanšu plānojumiem. Fonda izvērtēšanas laikā simulācijas veica, izmantojot kopētas pilnvaras jaunajā finanšu plānojumā. Simulācijas rezultāti apstiprina, ka EIB izmaksu profils atkal spēcīgi ietekmēs fonda nodrošināšanas vajadzības (sk. DDD 9. punktu ). Ņemot vērā pašreizējo situāciju, netiks ieteikts sastādīt vienotu ikgadējo budžetu fonda nodrošināšanai. Šis aspekts būtu jāņem vērā, sastādot jauno finanšu plānojumu pēc 2013. gada.

5.7. Pārskats par iestāžu vienošanos fonda aktīvu pārvaldībai, kurš tika rosināts 2006. gada pilnīgajā ziņojumā

2003. gadā EP budžeta komiteja skāra jautājumu par to, vai fonda portfelis būtu jāpārvalda Komisijai vai EIB. Vienīgais iemesls ierosināt šādas izmaiņas būtu potenciālā izmaksu priekšrocība, ja aktīvus tieši pārvaldītu Komisija. Nav nekādu pazīmju tam, ka EIB aktīvu pārvaldības kvalitāte būtu kritizējama, — kas pamatotu šādu izmaiņu ieviešanu. Tomēr tikai EIB un Komisijas pārvaldības izmaksu salīdzinošā analīze varētu nodrošināt nepieciešamos neapstrīdamos faktus šādu izmaiņu ierosināšanai. Pašlaik nav ticamu un detalizētu datu par Komisijas (iespēju) izmaksām salīdzinājumā ar EIB izmaksām, kādas rastos, ja Komisija tieši pārvaldītu fonda aktīvus.

Komisija izlems, vai šāda analīze būtu jāveic. Kamēr šāda lēmuma nav, netiek izteikti priekšlikumi mainīt vienošanos ar EIB.

6. Secinājumi

Jaunais nodrošināšanas mehānisms ir veicis solītos uzlabojumus budžeta procesā, piedāvājot nodrošinājumu, kura pamatā ir noteiktās faktiskās izmaksas. Līdz ar to ir uzlabojies budžeta process fonda nodrošināšanai.

Pilnīga no fonda līdzekļiem segto risku kvantitatīva analīze, kā arī fonda 9 % mērķa likme liecina, ka šī mērķa likme un pārējie galvenie fonda parametri ir atbilstoši. Tādējādi Komisija neredz vajadzību mainīt mērķa likmi vai pārējos fonda parametrus. Tomēr laiku pa laikam šie parametri būtu jāpārskata, lai apsvērtu, vai tie joprojām pievērš pietiekamu uzmanību fonda radītajam riska profilam. Šāds pārskats tiks iekļauts nākamajā pilnīgajā ziņojumā par fonda darbību, kurš plānots 2013. gadā.

Saskaņā ar pašreizējo finanšu plānojumu kopējie fondam paredzētie budžeta līdzekļi ir atbilstīgi, tomēr var veikt uzlabojumus attiecībā uz fonda nodrošinājuma vajadzību profilu. Tie būtu jāievieš, plānojot finanšu plānojumu pēc 2013. gada.

[1] Padomes Regula (EK, Euratom ) Nr. 2728/94 (OV L 293, 12.11.1994., 1. lpp.).

[2] Padomes Regula (EK, Euratom ) Nr. 1149/1999 (OV L 139, 2.6.1999., 1. lpp.); Padomes Regula (EK, Euratom ) Nr. 2273/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 28. lpp.); Padomes Regula (EK, Euratom ) Nr. 89/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 1. lpp.).

[3] OV L 2009 145, 10.6.2009., 10. lpp.

[4] 2005/0025 (CNS), 2007. gada 16. janvāris.

[5] “Pilnvaras” attiecas uz garantiju paketi, ko ES budžets nodrošina EIB. Pilnvaras parasti tiek piešķirtas visa finanšu plānojuma darbības laikā (pašreizējais periods ir 2007.–2013. gads) un tiek sadalītas atbilstoši reģioniem un aktivitāšu sektoriem.

[6] [sk. atsauci2].

[7] Parasti fondam noteiktajā termiņā tiek tikai pieprasīts kompensēt kavētā maksājuma summu (procenti un/vai kapitāls). Tas nozīmē, ka viss neveikto nākotnes maksājumu apjoms fondu ietekmē tikai laiku pa laikam, kad šie maksājumi ir jāveic. Teorētiski, nesaņemot maksājumu, aizdevuma kreditors varētu pieprasīt visus nākotnes maksājumus, ja nav sagaidāms, ka šīs summas tiks samaksātas. Lai simulētu potenciālo maksimālo fonda spriedzi, kvantitatīvajā analīzē ir iekļauta arī tāda scenārija simulācija, kurā kavētie maksājumi veicina visu nākotnes maksājumu paātrināto izmaksu.

[8] Kandesī [ Camdessus ] ziņojumu 2010. gada februārī sagatavoja grupa Wise persons ar EIB ārējām pilnvarām; ietilpst pārskatā par vidēju termiņu.