Briselē, 20.7.2010

COM(2010)385 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Pārskats par informācijas pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Pārskats par informācijas pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā

IEVADS

Eiropas Savienība ir krietni progresējusi, kopš piecu Eiropas valstu vadītāji 1985. gadā Šengenā vienojās atcelt kontroli uz savu valstu kopējām robežām. Viņu vienošanās rezultātā 1990. gadā radās Šengenas konvencija, kurā ietilpa daudzu mūsdienu politikas jomu iedīgļi attiecībā uz informācijas pārvaldību. Iekšējo robežu kontroles atcelšana rosināja plaša pasākumu klāsta izstrādi pie ārējām robežām, galvenokārt attiecībā uz vīzu izsniegšanu, patvēruma un imigrācijas politikas koordināciju un policijas, tiesu un muitas iestāžu sadarbības stiprināšanu cīņā pret pārrobežu noziedzību. Šengenas zona un ES iekšējais tirgus šodien nevarētu funkcionēt bez pārrobežu datu apmaiņas.

Teroristu uzbrukumi Amerikas Savienotajās Valstīs 2001. gadā, kā arī sprādzieni Madridē un Londonā 2004. un 2005. gadā izraisīja vēl vienu Eiropas informācijas pārvaldības politikas dinamisku attīstību. Padome un Eiropas Parlaments 2006. gadā pieņēma Datu saglabāšanas direktīvu, lai ļautu valstu iestādēm apkarot smago noziedzību, saglabājot datus par telekomunikāciju informācijas plūsmu un atrašanās vietu[1]. Padome pēc tam iesaistījās Zviedrijas iniciatīvā vienkāršot informācijas pārrobežu apmaiņu kriminālizmeklēšanā un kriminālizlūkošanas operācijās. Padome 2008. gadā atbalstīja Prīmes lēmumu paātrināt DNS profilu, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņu cīņā pret terorismu un citiem noziedzības veidiem. Pārrobežu sadarbība starp finanšu ziņu vākšanas vienībām, līdzekļu atguves dienestiem un datornoziedzības apkarošanas platformām, kā arī Eiropola un Eurojust izmantošana dalībvalstīs ir papildu līdzekļi cīņā pret smago noziedzību Šengenas zonā.

Tūlīt pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV valdība izveidoja Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu, lai, uzraugot aizdomīgus finanšu darījumus, kavētu līdzīgu plānu īstenošanu. Eiropas Parlaments nesen deva savu piekrišanu nolīguma noslēgšanai starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (ES un ASV TFTP nolīgums)[2]. Apmaiņa ar pasažieru datu reģistra ( PNR ) datiem ar trešām valstīm ir arī palīdzējusi ES apkarot terorismu un citus smagas noziedzības veidus[3]. Pēc PNR nolīgumu noslēgšanas ar ASV, Austrāliju un Kanādu Komisija nesen atgriezās sākotnējā pozīcijā, lai no jauna apsvērtu savu pieeju PNR sistēmas veidošanai ES un apmaiņai ar šādiem datiem ar trešām valstīm.

Iepriekš izklāstīto pasākumu dēļ Šengenas zonā ir bijusi iespējama brīva pārvietošanās, ir sekmēta teroristu uzbrukumu un citu smagās noziedzības veidu novēršana un cīņa pret tiem, kā arī uzlabota kopējās vīzu un patvēruma politikas izstrāde.

Šajā paziņojumā pirmo reizi ir sniegts pilnīgs pārskats par ES līmeņa pasākumiem, kas jau ir ieviesti, vēl tiek īstenoti vai apspriesti, lai reglamentētu personas datu vākšanu, uzglabāšanu vai pārrobežu apmaiņu tiesībaizsardzības vai migrācijas pārvaldības nolūkos. Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kādi personas dati par viņiem tiek apstrādāti vai apmainīti, kā arī to, kas un kādā nolūkā šīs darbības veic. Šajā dokumentā sniegta pārskatāma atbilde uz šiem jautājumiem. Tajā precizēts šo instrumentu galvenais mērķis, to struktūra, personas datu veidi, ko tie aptver, to iestāžu saraksts, kurām ir pieeja šādiem datiem, un noteikumi, kas reglamentē datu aizsardzību un saglabāšanu. Turklāt tajā ietverts neliels skaits piemēru, kas atspoguļo to, kā šie instrumenti darbojas praksē (skatīt I pielikumu). Visbeidzot, tajā izklāstīti galvenie principi, kuriem jābūt informācijas pārvaldības instrumentu izstrādes un novērtējuma pamatā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

Sniedzot pārskatu par ES līmeņa pasākumiem, kas reglamentē personas datu pārvaldību, un ierosinot principu kopumu šādu pasākumu izstrādei un novērtējumam, šis paziņojums veicina kompetentu politikas dialogu ar visām ieinteresētajām personām. Vienlaikus paziņojums ir pirmā reakcija uz dalībvalstu aicinājumiem izstrādāt saskanīgāku pieeju apmaiņai ar personas datiem tiesībaizsardzības nolūkos, ko nesen izskatīja ES Informācijas pārvaldības stratēģijā[4], un pārdomām par iespējamo vajadzību izstrādāt Eiropas Informācijas apmaiņas modeli, pamatojoties uz pašreizējo informācijas apmaiņas pasākumu novērtējumu[5].

Galvenais apsvērums attiecībā uz vairumu instrumentu, kas aplūkoti šajā paziņojumā, ir mērķa ierobežojums. Vienota, visaptveroša ES informācijas sistēma ar vairākiem mērķiem nodrošinātu visaugstāko informācijas apmaiņas līmeni. Tomēr šādas sistēmas izveidošana būtu rupjš un nelikumīgs ierobežojums indivīda tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību un radītu milzīgas problēmas izstrādes un darbības jomā. Praksē politika brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ir attīstījusies pakāpeniski, radot vairākas informācijas sistēmas un instrumentus ar atšķirīgu apmēru, darbības jomu un mērķi. Informācijas pārvaldības nodalītā struktūra, kas izveidojusies pēdējo gadu desmitu laikā, vairāk sekmē iedzīvotāju tiesības uz privātumu nekā jebkāda centralizēta alternatīva.

Šajā paziņojumā netiek aplūkoti pasākumi, kas saistīti ar personu nesaistītu datu apmaiņu stratēģiskos nolūkos, piemēram, vispārējā risku analīze vai draudu novērtējumi; paziņojumā arī netiek sīki analizēti datu aizsardzības noteikumi instrumentos, kas vēl tiek apspriesti, jo Komisija, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu, pašreiz veic atsevišķu darbību saistībā ar jaunu, visaptverošu struktūru personas datu aizsardzībai ES. Padome pašreiz apsver sarunu norādījumu projektu ES un ASV nolīgumam par personas datu aizsardzību, tos nosūtot un apstrādājot noziedzīgu nodarījumu, tostarp terorisma, novēršanas, izmeklēšanas, konstatēšanas vai lietu ierosināšanas nolūkos policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros. Tā kā paredzams, ka šo sarunu gaitā tiks noteikti veidi, kādos abas puses, pārsūtot vai apstrādājot personas datus, var nodrošināt pamattiesību un brīvību augstu aizsardzības līmeni, nevis šādu datu sūtījumu vai apstrādes reālais saturs, šajā paziņojumā šī iniciatīva netiek aplūkota[6].

ES INSTRUMENTI, KAS REGLAMENTē PERSONAS DATU VāKšANU, UZGLABāšANU VAI APMAIņU AR TIEM TIESīBAIZSARDZīBAS VAI MIGRāCIJAS NOLūKOS

Šajā sadaļā ir sniegts pārskats par Eiropas Savienības instrumentiem, kas reglamentē personas datu vākšanu, uzglabāšanu vai pārrobežu apmaiņu ar tiem tiesībaizsardzības vai migrācijas pārvaldības nolūkos. 2.1. sadaļā uzmanība pievērsta pasākumiem, kas pašreiz ir spēkā, tiek īstenoti vai tiek apsvērti; 2.2. sadaļā aplūkotas iniciatīvas, kas izklāstītas Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā[7]. Tajā sniegta informācija par šādiem katra instrumenta aspektiem:

- priekšvēsture (vai pasākumu ierosinājusi dalībvalsts vai Komisija)[8];

- nolūks(-i), kādā dati tiek vākti, uzglabāti vai notiek apmaiņa ar tiem;

- struktūra (centralizēta informācijas sistēma vai decentralizēta datu apmaiņa);

- ietvertie personas dati;

- iestādes, kurām ir piekļuve datiem;

- datu aizsardzības noteikumi;

- datu saglabāšanas noteikumi;

- īstenošanas stāvoklis;

- pārbaudes mehānisms.

Instrumenti, kas jau darbojas, tiek īstenoti vai apsvērti

ES instrumenti, kuru mērķis ir uzlabot Šengenas zonas un muitas savienības darbību

Šengenas informācijas sistēma ( SIS ) attīstījās, balstoties uz dalībvalstu vēlmi radīt telpu bez iekšējās robežkontroles, vienlaikus atvieglojot personu pārvietošanos pār dalībvalstu ārējām robežām[9]. Sistēma darbojas kopš 1995. gada, un tās mērķis ir uzturēt sabiedrības drošību, tostarp valsts drošību, Šengenas zonā un atvieglot personu pārvietošanos, izmantojot informāciju, kas nodota ar šīs sistēmas starpniecību. SIS ir centralizēta informācijas sistēma, kuru veido valsts daļa katrā Šengenas zonas dalībvalstī un tehniskā nodrošinājuma vienība Francijā. Dalībvalstis var izdot brīdinājumus par meklēšanā izsludinātām personām, kuras apcietināmas izdošanai, par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem jāliedz ieceļošana, par bezvēsts pazudušām personām, lieciniekiem vai personām, uz kurām attiecas tiesas pavēstes, personām un transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas īpaša uzraudzība saistībā ar draudiem, ko tie rada sabiedrības vai valsts drošībai, pazaudētiem vai nozagtiem transportlīdzekļiem, dokumentiem un šaujamieročiem, kā arī aizdomīgām banknotēm. Dati, kas ievadīti SIS , ietver vārdus, uzvārdus un pseidonīmus, fizisko raksturojumu, dzimšanas vietu un datumu, valstspiederību, kā arī to, vai persona ir bruņota un vardarbīga. Policija, robežkontrole, muita un tiesu iestādes krimināllietās var piekļūt šiem datiem atbilstīgi to attiecīgajām juridiskajām pilnvarām. Imigrācijas iestādēm un konsulārajiem dienestiem ir piekļuve datiem saistībā ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kas minēti ieceļošanas aizlieguma sarakstos un brīdinājumos par pazaudētiem un zagtiem dokumentiem. Eiropols var piekļūt dažām SIS datu kategorijām, tostarp brīdinājumiem par meklēšanā izsludinātām personām, kuras apcietināmas izdošanas nolūkā, un par personām, kurām piemēro īpašu uzraudzību saistībā ar šo personu radītiem draudiem sabiedrības vai valsts drošībai. Eurojust var piekļūt brīdinājumiem par meklēšanā izsludinātām personām, kuras apcietināmas izdošanas nolūkā, un par lieciniekiem vai personām, uz kurām attiecas tiesas pavēstes. Personas datus var izmantot tikai konkrētā brīdinājuma mērķim, kuram tie tika sniegti. Personas datus, kas ievadīti SIS nolūkā izsekot personas, var uzglabāt tikai tik ilgi, cik nepieciešams to mērķu sasniegšanai, kuriem šie dati tika sniegti, un ne ilgāk kā trīs gadus pēc šo datu ievadīšanas. Datus par personām, kurām piemēro īpašu uzraudzību saistībā ar šo personu radītajiem draudiem sabiedrības vai valsts drošībai, ir jādzēš pēc viena gada. Dalībvalstīm ir jāpieņem valsts noteikumi, ar kuriem nodrošina tādu datu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, kas izriet no Eiropas Padomes 1981. gada Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada ieteikuma, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā[10]. Lai gan Šengenas konvencijā nav ietverts pārbaudes mehānisms, parakstītāji var ierosināt grozījumus konvencijā, pēc kuriem grozītais teksts ir valstu parlamentiem vienbalsīgi jāapstiprina un jāratificē. SIS ir pilnībā piemērojama 22 dalībvalstīs, kā arī Šveicē, Norvēģijā un Īslandē. Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās attiecībā uz policijas sadarbības aspektiem Šengenas konvencijā un SIS , izņemot brīdinājumus saistībā ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kas minēti ieceļošanas aizlieguma sarakstā. Kipra ir parakstījusi Šengenas konvenciju, bet vēl to nav ieviesusi. Plānots, ka Lihtenšteina to ieviesīs 2010. gadā, bet Bulgārija un Rumānija to darīs 2011. gadā. Meklēšana SIS dod "pozitīvu iznākumu", ja meklētās personas vai priekšmeta dati atbilst tiem, kas minēti jau reģistrētā brīdinājumā. Saņemot pozitīvu iznākumu, tiesībaizsardzības iestādes var, izmantojot savu SIRENE biroju tīklu, pieprasīt papildu informāciju par brīdinājuma subjektiem[11].

Tā kā Šengenas zonai ir pievienojušās jaunas dalībvalstis, tad attiecīgi ir palielinājies arī SIS datubāzes apmērs: laikposmā no 2008. gada janvāra līdz 2010. gadam SIS brīdinājumu kopskaits pieauga no 22,9 līdz 31,6 miljoniem[12]. Paredzot šādu datu apjomu un lietotāju vajadzību pieaugumu, dalībvalstis 2001. gadā nolēma izstrādāt otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu ( SIS II ), uzticot šo uzdevumu Komisijai[13]. Pašreiz izstrādes stadijā esošās SIS II mērķis ir nodrošināt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, uzlabojot pirmās paaudzes sistēmas funkcijas, un atvieglot personu pārvietošanos, izmantojot informāciju, kas nodota ar šīs sistēmas starpniecību. Papildus sākotnējām datu kategorijām, kuras aptvēra pirmās paaudzes sistēma, SIS II spēs rīkoties ar pirkstu nospiedumiem, fotogrāfijām, Eiropas apcietināšanas ordera kopijām, noteikumiem, lai aizsargātu to cilvēku intereses, kuru identitāte tiek ļaunprātīgi izmantota, un saiknēm starp šiem dažādajiem brīdinājumiem. Piemēram, SIS II spēs sasaistīt brīdinājumus attiecībā uz personu, kas izsludināta meklēšanā par nolaupīšanu, nolaupīto personu un šajā noziegumā izmantoto transportlīdzekli. Piekļuves tiesības un datu saglabāšanas noteikumi ir tādi paši kā pirmās paaudzes sistēmai. Personas datus var izmantot tikai konkrētā brīdinājuma mērķim, kuram tie tika sniegti. Personas dati SIS II ir jāapstrādā saskaņā ar īpašajiem noteikumiem pamata tiesību aktos, kas reglamentē šo sistēmu (Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmums 2007/533/TI), kuri precizē Direktīvas 95/46/EK principus, un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 108 un Policijas ieteikumu[14]. SIS II izmantos s -TESTA – Komisijas drošo datu komunikācijas tīklu[15]. Tiklīdz šī sistēma būs darbotiesspējīga, tā tiks piemērota visās dalībvalstīs, Šveicē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Īslandē[16]. Komisijai ik pēc diviem gadiem ir jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojums par SIS II attīstību un iespējamo migrēšanu no pirmās paaudzes sistēmas[17].

EURODAC attīstība aizsākās līdz ar iekšējo robežu atcelšanu, kas radīja vajadzību paredzēt skaidrus noteikumus par patvēruma pieprasījumu apstrādi. EURODAC ir centralizēta, automatizēta pirkstu nospiedumu identificēšanas sistēma, kurā ietilpst pirkstu nospiedumu dati par konkrētiem trešo valstu valstspiederīgajiem. EURODAC darbojas kopš 2003. gada janvāra, un tās mērķis ir palīdzēt noteikt, kura dalībvalsts ir atbildīga saskaņā ar Dublinas regulu par konkrētā patvēruma pieprasījuma izskatīšanu[18]. Personām, kurām ir 14 vai vairāk gadu un kuras pieprasa patvērumu dalībvalstī, automātiski tiek noņemti pirkstu nospiedumi; to pašu veic arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kas aizturēti saistībā ar nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu. Salīdzinot šo personu pirkstu nospiedumus ar EURODAC ierakstiem, valstu iestādes cenšas noskaidrot, kur šī persona, iespējams, ir iesniegusi patvēruma pieteikumu vai pirmo reizi ieceļojusi Eiropas Savienībā. Iestādes ar EURODAC ierakstiem var salīdzināt arī to trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumus, kuri nelegāli uzturas to teritorijā. Dalībvalstīm ir jānorāda saraksts ar tām iestādēm, kurām ir piekļuve šai datubāzei; šai sarakstā parasti ietilpst patvēruma un migrācijas jautājumu iestādes, robežsardze un policija. Dalībvalstis attiecīgos datus centrālajā datubāzē augšupielādē, izmantojot savus valsts piekļuves punktus. Personas datus EURODAC var izmantot tikai nolūkā atvieglot Dublinas regulas piemērošanu; jebkurš cits pielietojums ir sodāms. Patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumus uzglabā 10 gadus, bet nelegālo migrantu pirkstu nospiedumus – divus gadus. Ierakstus par patvēruma meklētājiem dzēš pēc tam, kad tie iegūst dalībvalsts pilsonību, bet ierakstus par nelegālajiem migrantiem dzēš pēc tam, kad viņi iegūst uzturēšanās atļauju vai pilsonību, vai arī pamet dalībvalstu teritoriju. Direktīvu 95/46/EK piemēro personas datu apstrādei saskaņā ar šo instrumentu[19]. EURODAC darbojas Komisijas s-TESTA tīklā un ir piemērojams katrā dalībvalstī, kā arī Norvēģijā, Īslandē un Šveicē. Nolīgums, kas ļaus pievienot Lihtenšteinu, vēl ir jānoslēdz. Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumi par EURODAC centrālās vienības darbību.

Tūlīt pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem dalībvalstis apņēmās paātrināt kopīgās vīzu politikas īstenošanu, radot veidu, kā apmainīties ar informāciju par īstermiņa vīzām[20]. Iekšējo robežu atcelšana ir arī atvieglojusi dalībvalstu vīzu režīma ļaunprātīgu izmantošanu. Vīzu informācijas sistēmas (VIS) mērķis ir risināt abus jautājumus: tās mērķis ir palīdzēt īstenot kopīgu vīzu politiku, atvieglojot vīzu pieteikumu izskatīšanu un ārējo robežu pārbaudes, vienlaikus sekmējot dalībvalstu iekšējās drošības apdraudējuma novēršanu[21]. VIS būs centralizēta informācijas sistēma, kuru veido valsts daļa katrā Šengenas zonas dalībvalstī un tehniskā nodrošinājuma vienība Francijā. Tā izmantos biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu, lai nodrošinātu ticamus pirkstu nospiedumu salīdzinājumus un pie ārējām robežām pārbaudītu vīzas turētāju identitāti. Tajā tiks ietverti dati par vīzu pieteikumiem, fotogrāfijas, pirkstu nospiedumi, vīzu iestāžu saistītie lēmumi un saiknes starp saistītiem pieteikumiem. Vīzu, patvēruma, imigrācijas un robežkontroles iestādēm būs piekļuve šai datubāzei, lai pārbaudītu vīzu turētāju identitāti un vīzu autentiskumu; policija un Eiropols var meklēt sistēmā informāciju, lai novērstu un apkarotu terorismu un citus smagu noziegumu veidus[22]. Pieteikumu datnes drīkst saglabāt piecus gadus. Personas dati VIS ir jāapstrādā saskaņā ar tiem īpašajiem noteikumiem pamata tiesību aktos, kas reglamentē šo sistēmu (Regula (EK) Nr. 767/2008 un Padomes Lēmums 2008/633/TI), kuri papildina Direktīvas 95/46/EK, Regulas (EK) Nr. 45/2001, Padomes Pamatlēmuma 2008/977/TI, Eiropas Padomes Konvencijas Nr. 108, tās 181. papildprotokola un Policijas ieteikuma noteikumus[23]. VIS būs piemērojama katrā dalībvalstī (izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju), kā arī Šveicē, Norvēģijā un Īslandē. Tā darbosies, balstoties uz Komisijas s-TESTA tīklu. Komisija šo sistēmu novērtēs pēc trīs gadiem pēc tās darbības uzsākšanas un turpmāk ik pēc četriem gadiem.

Pēc Spānijas iniciatīvas Padome 2004. gadā pieņēma direktīvu, kas reglamentē papildu informācijas par pasažieri ( API ) nodošanu robežkontroles iestādēm, ko veic gaisa pārvadātāji[24]. Šā instrumenta mērķis ir uzlabot robežkontroli un apkarot nelegālo migrāciju. Gaisa pārvadātājiem pēc pieprasījuma ir jāpaziņo robežkontroles iestādēm to pasažieru vārds, uzvārds, dzimšanas datums, valstspiederība, iekāpšanas punkts un ieceļošanas robežšķērsošanas punkts, kuri no trešām valstīm ceļo uz ES. Šādus personas datus parasti iegūst no pasažiera pases mašīnlasāmās daļas un pārsūta iestādēm pēc reģistrācijas pabeigšanas. Iestādes un gaisa pārvadātāji API datus var saglabāt 24 stundas pēc avioreisa ierašanās. API sistēma darbojas decentralizēti, izmantojot informācijas apmaiņu starp privātiem ekonomiskās darbības veicējiem un valsts iestādēm. Šis instruments nepieļauj API informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā, tomēr tiesībaizsardzības iestādes, kas nav robežsardze, var pieprasīt piekļuvi šai informācija tiesībaizsardzības nolūkos. Personas datus var izmantot tikai publiskās iestādes robežkontroles vajadzībām un nolūkā apkarot nelegālo migrāciju, un šie dati ir jāapstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK[25]. Lai arī instruments ir spēkā visā ES, to izmanto tikai neliels skaits dalībvalstu. Komisija šo direktīvu pārskatīs 2011. gadā.

Būtiska sastāvdaļa Komisijas 1992. gada programmā, ar kuru izveido iekšējo tirgu, bija saistīta ar visu pārbaužu un formalitāšu atcelšanu attiecībā uz preču apriti Kopienas ietvaros[26]. Šādu procedūru atcelšana pie iekšējām robežām paaugstināja krāpšanu risku, kas lika dalībvalstīm izveidot, no vienas puses, mehānismu savstarpējai administratīvai palīdzībai, lai palīdzētu novērst, izmeklēt un ierosināt lietas tiesā par darbībām, kas pārkāpj Kopienas muitas un lauksaimniecības jomas tiesību aktus, un, no otras puses, muitas sadarbību ar mērķi sekmēt valstu muitas noteikumu pārkāpumu konstatēšanu un lietu ierosināšanu, it īpaši uzlabojot informācijas pārrobežu apmaiņu. Neskarot ES kompetenci muitas savienībā[27], Neapoles II Konvencijas par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību mērķis ir dot iespēju valstu muitas pārvaldēm novērst un konstatēt valsts muitas noteikumu pārkāpumus un palīdzēt tām ierosināt lietas un sodīt par Kopienas un valsts muitas noteikumu pārkāpumiem[28]. Saskaņā ar šo instrumentu centrālo koordinācijas vienību grupa rakstiski lūdz palīdzību saviem kolēģiem citās dalībvalstīs attiecībā uz kriminālizmeklēšanām saistībā ar valsts un Kopienas muitas noteikumu pārkāpumiem. Šīs vienības var apstrādāt personas datus tikai Neapoles II Konvencijas mērķim. Tās var pārsūtīt šādu informāciju valsts muitas iestādēm, izmeklēšanas iestādēm un tiesu struktūrām, un ar informācijas sniedzējas dalībvalsts iepriekšēju piekrišanu – citām iestādēm. Datus var uzglabāt ne ilgāk kā nepieciešams tā mērķa sasniegšanai, kuram šie dati tika sniegti. Personas datiem saņēmējā dalībvalstī jāpiemēro vismaz tāds pats aizsardzības līmenis kā dalībvalstī, kas datus sniedz, un šo datu apstrādē ir jāievēro Direktīvas 95/46/EK un Eiropas Padomes Konvencijas Nr. 108 noteikumi[29]. Neapoles II Konvenciju ir ratificējušas visas dalībvalstis. Tās var ierosināt konvencijas grozījumus, pēc kuriem grozītais teksts būtu jāpieņem Ministru padomē un jāratificē dalībvalstīs.

Papildinot Neapoles II konvenciju, ar MIS konvenciju tiek izveidota Muitas informācijas sistēma (MIS), lai palīdzētu novērst, izmeklēt un ierosināt lietas par valstu tiesību aktu nopietniem pārkāpumiem, ātri izplatot informāciju un tādējādi palielinot sadarbības efektivitāti starp dalībvalstu muitas pārvaldēm[30]. MIS, kuru pārvalda Komisija, ir centralizēta informācijas sistēma, kurai piekļūst caur termināļiem katrā dalībvalstī, kā arī Komisijā, Eiropolā un Eurojust . To veido personas dati, kas attiecas uz patēriņa priekšmetiem, transportlīdzekļiem, uzņēmumiem, personām, kā arī aizturētām, arestētām vai konfiscētām precēm un skaidru naudu. Personas dati ir vārdi, uzvārdi, pseidonīmi, dzimšanas datums un vieta, valstspiederība, dzimums, fiziskais raksturojums, identitātes dokumenti, adrese, jebkāda informācija par iepriekšēju vardarbību, iemesls datu ievadīšanai MIS, ieteiktā rīcība un transportlīdzekļa reģistrācija. Aizturētu, arestētu vai konfiscētu preču un naudas gadījumā MIS drīkst ievadīt tikai biogrāfiskos datus un adresi. Šādu informāciju var izmantot tikai novērošanai, ziņošanai vai konkrētu inspekciju vai īpašu pārbaužu veikšanai par personām, kuras tiek turētas aizdomās par valsts muitas noteikumu pārkāpšanu, vai arī stratēģiskai vai operatīvajai analīzei par šādām personām. MIS datiem var piekļūt valstu muitas, nodokļu, lauksaimniecības, sabiedrības veselības un policijas iestādes, Eiropols un Eurojust [31]. Personas datu apstrādē jāievēro īpašie noteikumi, kas paredzēti MIS konvencijā, kā arī Direktīvas 95/46/EK, Regulas (EK) Nr. 45/2001, Eiropas Padomes Konvencijas Nr. 108 un Policijas ieteikuma noteikumi[32]. Personas datus no MIS var kopēt uz citām datu apstrādes sistēmām tikai risku pārvaldībai vai operatīvai analīzei, kurai pieeja ir tikai dalībvalstu ieceltiem analītiķiem. Personas datus, kas kopēti no MIS, var glabāt tikai tik ilgi, cik nepieciešams tā mērķa sasniegšanai, kuram šie dati tika kopēti, un ne ilgāk par 10 gadiem. MIS izveido arī Muitas lietu identifikācijas datubāzi ( FIDE ), lai palīdzētu valsts tiesību aktu nopietnu pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un lietu ierosināšanā par tiem[33]. FIDE valstu iestādēm, kas atbild par muitas izmeklēšanu veikšanu, atverot izmeklēšanas lietu, ļauj identificēt citas iestādes, kas, iespējams, ir veikušas izmeklēšanu par konkrēto personu vai uzņēmumu. Šīs iestādes no savām izmeklēšanas lietām var ievadīt datus FIDE , tostarp biogrāfiskos datus par tām personām, par kurām tiek veikta izmeklēšana, kā arī tā uzņēmuma nosaukumu, komercnosaukumu, PVN numuru un uzņēmuma adresi, attiecībā uz kuru tiek veikta izmeklēšana. Datus, kas iegūti no izmeklēšanas lietām, kurās nav konstatēta muitas krāpniecība, var glabāt ne vairāk kā trīs gadus; datus, kas iegūti no lietām, kurās ir konstatēta muitas krāpniecība, var glabāt ne vairāk kā sešus gadus; bet datus, kas iegūti no lietām, kurās ir pieņemts notiesājošs spriedums vai sods, var glabāt ne vairāk kā 10 gadus. MIS un FIDE izmanto kopējo sakaru tīklu, kopējo sistēmas saskarni vai drošo piekļuvi tīmeklim, ko nodrošina Komisija. MIS ir spēkā visās dalībvalstīs. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par MIS darbību.

ES instrumenti, kuru mērķis ir novērst un apkarot terorismu un citus smagu pārrobežu noziegumu veidus

Teroristu 2004. gada marta uzbrukumu Madridē rezultātā ES līmenī radās vairākas jaunas iniciatīvas. Pēc Eiropadomes lūguma Komisija 2005. gadā iesniedza priekšlikumu instrumentam, kas reglamentē informācijas apmaiņu saskaņā ar pieejamības principu[34]. Tā vietā, lai atbalstītu šo priekšlikumu, Padome 2006. gadā pieņēma Zviedrijas iniciatīvu , kas racionalizē visas tās esošās informācijas vai kriminālizlūkošanas datu apmaiņu dalībvalstu starpā, kas varētu būt nepieciešama kriminālizmeklēšanā vai kriminālizlūkošanas operācijā[35]. Šā instrumenta pamatā ir "līdzvērtīgas piekļuves" politikas princips, saskaņā ar kuru nosacījumiem, kas piemērojami pārrobežu datu apmaiņai, nevajadzētu būt stingrākiem kā tie nosacījumi, kas reglamentē pašmāju piekļuvi. Zviedrijas iniciatīva darbojas decentralizēti un ļauj policijai, muitai un jebkurai citai iestādei, kura ir pilnvarota izmeklēt kriminālnoziegumus (izņemot izlūkošanas dienestus, kuri parasti nodarbojas ar izlūkdatiem, kas attiecas uz valsts drošību), dalīties ar informāciju un kriminālizlūkošanas datiem ar saviem kolēģiem visā ES. Dalībvalstīm ir jānorāda valsts kontaktpunkti steidzamu informācijas pieprasījumu apstrādei. Šis pasākums nosaka skaidrus termiņa ierobežojumus informācijas apmaiņai un paredz, ka dalībvalstīm, pieprasot datus, ir jāaizpilda veidlapa. Dalībvalstīm ir jāatbild uz informācijas un izlūkdatu pieprasījumiem 8 stundu laikā steidzamos gadījumos, vienas nedēļas laikā – gadījumos, kas nav steidzami, un divu nedēļu laikā visos pārējos gadījumos. Tās informācijas un izlūkdatu izmantošanai, kuri iegūti ar šā instrumenta palīdzību, piemēro pašmāju datu aizsardzības tiesību aktus, ja dalībvalstij nav ļauts piemērot diferencētu pieeju pašā dalībvalstī iegūtiem datiem un tiem, kas iegūti no citām dalībvalstīm. Tomēr datus sniedzošā dalībvalsts var paredzēt nosacījumus informācijas vai izlūkdatu izmantošanai citās dalībvalstīs. Personas dati ir jāapstrādā saskaņā ar valsts datu aizsardzības tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 108, tās 181. papildprotokolu un Policijas ieteikumu[36]. Valsts tiesību aktus šā pasākuma īstenošanai ir pieņēmušas 12 no 31 šā pasākuma parakstītājas (tostarp ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Īslande, Šveice un Lihtenšteina); piecas valstis regulāri aizpilda veidlapu, lai pieprasītu informāciju, bet tikai divas valstis to bieži izmanto apmaiņai ar informāciju[37]. Komisijai savs novērtējuma ziņojums Padomei jāiesniedz līdz 2010. gada beigām.

Prīmes lēmuma pamatā ir nolīgums, kuru 2005. gadā noslēdza Vācija, Francija, Spānija, Beniluksa valstis un Austrija, lai palielinātu sadarbību cīņā pret terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālo migrāciju. Reaģējot uz vairāku dalībvalstu ieinteresētību pievienoties nolīgumam, Vācija savas Padomes prezidentūras laikā 2007. gadā ierosināja pārveidot to par ES instrumentu. 2008. gada Prīmes lēmumā, kas īstenojams līdz 2011. gada augustam, paredzēti noteikumi pārrobežu apmaiņai ar DNS profiliem, pirkstu nospiedumiem, transportlīdzekļu reģistrācijas datiem un informāciju par personām, kas tiek turētas aizdomās par terorisma uzbrukumu plānošanu[38]. Tā mērķis ir uzlabot kriminālnoziegumu, jo īpaši terorisma un pārrobežu noziedzības, novēršanu un uzturēt sabiedrisko kārtību saistībā ar lieliem pasākumiem. Šī sistēma darbosies decentralizēti, ar valstu kontaktpunktu starpniecību savstarpēji savienojot iesaistīto valstu DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datubāzes. Izmantojot Komisijas s-TESTA tīklu, kontaktpunkti apstrādās ienākošos un izejošos pieprasījumus veikt DNS profilu, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu pārrobežu salīdzinājumus. Šo kontaktpunktu pilnvaras pārsūtīt šādus datus gala lietotājiem reglamentē valsts tiesību akti. No 2011. gada augusta datu salīdzināšana būs pilnībā automatizēta. Tomēr, lai saņemtu atļauju uzsākt automatizēto apmaiņu ar datiem, dalībvalstīm ir jāiztur stingrs novērtēšanas process (jo īpaši novērtējot to atbilstību datu aizsardzības un tehniskajām prasībām). Personas datu apmaiņu saskaņā ar šo instrumentu nevar veikt līdz brīdim, kad dalībvalstis ir garantējušas tādu datu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs līmenim, kas izriet no Eiropas Padomes Konvencijas Nr. 108, tās 181. papildprotokola un Policijas ieteikuma[39]. Padome ar vienprātīgu lēmumu lems par to, vai šis nosacījums būs izpildīts. Personas datus var izmantot tikai tam mērķim, kuram šī informācija ir sniegta, ja vien datus sniedzošā dalībvalsts nepiekrīt šo datu izmantošanai citiem mērķiem. Personas var vērsties arī pie savas valsts datu aizsardzības amatpersonām, kuras ieceltas atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK, lai nodrošinātu savas tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar šo instrumentu. DNS profilu un pirkstu nospiedumu salīdzinājums darbosies uz "pozitīvs iznākums / pozitīva iznākuma nav" pamata, saskaņā ar kuru iestādes varēs pieprasīt personas informāciju par datu subjektu tikai tad, ja sākotnējā meklēšana būs devusi pozitīvu iznākumu. Šādiem pieprasījumiem pēc papildu informācijas parasti tiks izmantota Zviedrijas iniciatīva. Prīmes lēmums tiek īstenots visās ES-27 valstīs, bet Norvēģija un Īslande pašreiz ir pievienošanās procesā šim lēmumam[40]. Komisijai savs novērtējuma ziņojums Padomei jāiesniedz 2012. gadā.

Reaģējot uz 2005. gada jūlija sprādzieniem Londonā, Lielbritānija, Īrija, Zviedrija un Francija ierosināja pieņemt ES instrumentu, kas saskaņo valstu noteikumus attiecībā uz datu saglabāšanu. Lai izmeklētu, konstatētu un ierosinātu lietas par smagiem noziegumiem, ar 2006. gada Datu saglabāšanas direktīvu telefonijas un interneta pakalpojumu sniedzējiem uzliek par pienākumu saglabāt datus par elektronisko komunikāciju plūsmu un atrašanās vietu, kā arī informāciju par abonentiem (tostarp viņu tālruņa numuru, IP adresi un mobilā tālruņa identifikācijas informāciju)[41]. Datu saglabāšanas direktīva nereglamentē ne piekļuvi datiem, ne valsts iestāžu saglabāto datu izmantojumu. No tās darbības jomas ir nepārprotami izslēgts elektronisko komunikāciju saturs, citiem vārdiem – saskaņā ar šo instrumentu sarunu noklausīšanās nav iespējama. Šis pasākums atstāj dalībvalstu ziņā to, kā definēt "smagu noziegumu". Dalībvalstis izlemj arī to, kuras valsts iestādes konkrētos gadījumos var piekļūt šādiem datiem, kā arī procedūras un nosacījumus, lai piešķirtu piekļuvi informācijai. Datu saglabāšanas periodi ir dažādi – no 6 līdz 24 mēnešiem. Direktīva 95/46/EK un Direktīva 2002/58/EK reglamentē personas datu aizsardzību saskaņā ar šo instrumentu[42]. Sešas dalībvalstis šo pasākumu vēl nav pilnībā transponējušas, bet konstitucionālās tiesas Vācijā un Rumānijā ir pasludinājušas, ka to valsts īstenošanas tiesību akti neatbilst konstitūcijai. Vācijas Konstitucionālā tiesa konstatēja, ka noteikumi, kas reglamentē piekļuvi datiem un to izmantošanu, kā paredzēts valsts tiesību aktos, neatbilst konstitūcijai[43]. Rumānijas Konstitucionālā tiesa konstatēja, ka datu saglabāšana per se pārkāpj 8. pantu Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību (Eiropas Cilvēktiesību konvencija) un tādējādi neatbilst konstitūcijai[44]. Komisija pašreiz izvērtē šo instrumentu, un tai ir jāiesniedz savs novērtējuma ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei 2010. gada beigās.

Pašreiz notiekošās Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas ( ECRIS ) veidošanas pirmsākumi ir saistīti ar Beļģijas 2004. gada iniciatīvu, kuras mērķis bija sodītiem dzimumnoziegumu izdarītājiem liegt strādāt ar bērniem citās dalībvalstīs. Iepriekš, lai apmainītos ar informāciju par spriedumiem pret saviem valstspiederīgajiem, dalībvalstis paļāvās uz Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpēju tiesisku palīdzību krimināllietās, taču šī sistēma izrādījās neefektīva[45]. Padomes pirmais solis ceļā uz reformu bija Padomes Lēmuma 2005/876/TI pieņemšana, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij ir jāizveido centrālā iestāde, kas regulāri nosūtītu sodāmības informāciju par tām personām, kas nav šīs dalībvalsts valstspiederīgie, tai dalībvalstij(-īm), kurā(-s) šīs personas ir valstspiederīgie[46]. Šis instruments ļāva dalībvalstīm arī pirmo reizi, ievērojot valsts tiesību aktus, iegūt iepriekš citās dalībvalstīs pieņemtus notiesājošus spriedumus attiecībā uz šo valstu valstspiederīgajiem. Tās varēja pieprasīt šādu informāciju, aizpildot standartizētu veidlapu, nevis izmantojot savstarpējās tiesiskās palīdzības procedūras. Komisija 2006. un 2007. gadā iesniedza visaptverošu tiesību aktu paketi, kurā ietilpa trīs instrumenti: Padomes Pamatlēmums 2008/675/TI, ar kuru dalībvalstīm tiek uzlikts par pienākumu jaunā kriminālprocesā ņemt vērā iepriekš pieņemtus notiesājošus spriedumus; Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai un Padomes Lēmums 2009/316/TI, ar kuru izveido ECRIS kā tehnisko līdzekli apmaiņai ar tādu informāciju, kas iegūta no sodāmības reģistriem[47]. Līdz 2012. gada aprīlim īstenojamā Padomes Pamatlēmuma 2009/315/TI un 2009/316/TI mērķis ir definēt veidus, kādos dalībvalstij, kura pieņem notiesājošu spriedumu, ir jānosūta informācija par jaunu notiesājošu spriedumu tām dalībvalstij(-īm), kurās notiesātā persona ir valstspiederīgais, glabāšanas pienākumus un struktūru datorizētai informācijas apmaiņas sistēmai. ECRIS būs decentralizēta informācijas sistēma, kas, izmantojot Komisijas s-TESTA tīklu, ir savstarpēji savienota ar dalībvalstu sodāmības reģistru datubāzēm. Centrālo iestāžu grupa apmainīsies ar datiem par iedzīvotāju jauniem notiesājošiem spriedumiem un iepriekšējo sodāmību. Dati tiks šifrēti, strukturēti atbilstīgi iepriekš noteiktam formātam, un tajos tiks ietverti: biogrāfiskā informācija, notiesājošais spriedums, sods un tā pamatā esošais noziedzīgais nodarījums, kā arī papildinformācija (tostarp pirkstu nospiedumi, ja tādi ir pieejami). No 2012. gada aprīļa izraksti no sodāmības reģistra ir jāsniedz notiekoša kriminālprocesa vajadzībām un jānosūta tiesu vai kompetentām administratīvām iestādēm, piemēram, struktūrām, kuras ir pilnvarotas pārbaudīt personas saistībā ar nodarbinātību sensitīvā jomā vai to īpašumā esošiem šaujamieročiem. Kriminālprocesa vajadzībām sniegtus personas datus var izmantot tikai šim mērķim; lai tos izmantotu jebkādam citam mērķim, ir vajadzīga datus sniedzošās dalībvalsts piekrišana. Personas datu apstrādei ir jāatbilst īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti Padomes Pamatlēmumā 2009/315/TI, kurā ietverti Padomes Lēmuma 2005/876/TI, kā arī Padomes Pamatlēmuma 2008/977/TI un Eiropas Padomes Konvencijas Nr. 108 noteikumi[48]. Jebkurai personas datu apstrādei, ko, izmantojot ECRIS , veic ES iestādes, piemēram, lai nodrošinātu datu drošību, ir piemērojama Regula (EK) Nr. 45//2001[49]. Šajā tiesību aktu paketē nav ietverti noteikumi par datu saglabāšanu, jo informācijas glabāšanu saistībā ar spriedumiem krimināllietās reglamentē valstu tiesību akti. Piecpadsmit dalībvalstis pašreiz piedalās izmēģinājuma projektā, no kurām deviņas valstis ir uzsākušas elektronisku apmaiņu ar informāciju, kas iegūta no sodāmības reģistriem. Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei divi novērtējuma ziņojumi par šīs tiesību aktu paketes darbību: Pamatlēmums 2008/675/TI ir jāpārskata 2011. gadā, Pamatlēmums 2009/315/TI ir jāpārskata 2015. gadā. Komisijai no 2016. gada būs jāpublicē arī regulāri ziņojumi par ECRIS darbību.

Pēc Somijas iniciatīvas Padome 2000. gadā pieņēma instrumentu, ar kuru organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām ( FIU ), lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un vēlāk arī teroristu finansēšanu[50]. FIU parasti tiek veidotas tiesībaizsardzības aģentūru, tiesu iestāžu vai finanšu iestādēm pakļautu administratīvo struktūru ietvaros. Tām ir jādalās ar vajadzīgajiem finanšu vai tiesībaizsardzības datiem, tostarp informāciju par finanšu darījumiem, ar saviem ES kolēģiem, izņemot gadījumus, kuros šāda informācijas atklāšana var būt nesamērīga attiecībā uz fizisko vai juridisko personu interesēm. Informāciju, kura sniegta nolūkā analizēt vai izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, var izmantot arī kriminālizmeklēšanās vai lietas ierosināšanai, ja vien dalībvalsts, kas datus sniedz, nav aizliegusi šādu izmantojumu. Personas datu apstrādē jāievēro Padomes Pamatlēmuma 2008/977/TI, Eiropas Padomes Konvencijas Nr. 108 un tās Policijas ieteikuma noteikumi[51]. Vairākas dalībvalstis 2002. gadā izveidoja FIU.net , kas ir decentralizēta tīkla lietojumprogramma, ar kuras palīdzību notiek datu apmaiņa starp finanšu ziņu vākšanas vienībām un kura darbojas Komisijas s-TESTA tīklā[52]. Šajā iniciatīvā piedalās divdesmit finanšu ziņu vākšanas vienības. Notiek diskusijas par Eiropola drošās SIENA lietojumprogrammas izmantošanu FIU.net darbībā[53]. Novērtējot to, kā dalībvalstis ievēro šo instrumentu, Padome ar Trešo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvu pilnvaroja finanšu ziņu vākšanas vienības saņemt, analizēt un izplatīt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu[54]. Komisija kopš 2009. gada Finanšu pakalpojumu rīcības plāna ietvaros pārbauda to, kā tiek īstenota Trešā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīva[55].

Ņemot vērā Austrijas, Beļģijas un Somijas iniciatīvu, Padome 2007. gadā pieņēma instrumentu, kura mērķis ir uzlabot sadarbību starp līdzekļu atguves dienestiem ( ARO ), lai izsekotu un identificētu peļņu, kas gūta noziedzībā[56]. Līdzīgi finanšu ziņu vākšanas vienībām ARO sadarbojas decentralizēti, bet bez tiešsaistes platformas palīdzības. Informācijas apmaiņā šiem dienestiem ir jāizmanto Zviedrijas iniciatīva, norādot informāciju par mērķa īpašumu, piemēram, banku kontiem, nekustamo īpašumu un transportlīdzekļiem, kā arī informāciju par meklējamajām fiziskām vai juridiskām personām, tostarp to vārdu, uzvārdu, adresi, dzimšanas datumu un akciju turētāju vai uzņēmuma informāciju. Tās informācijas izmantošanai, ar kuru veikta apmaiņa saskaņā ar šo instrumentu, piemēro pašmāju datu aizsardzības tiesību aktus, ja dalībvalstij nav ļauts piemērot diferencētu pieeju pašā dalībvalstī iegūtiem datiem un tiem, kas iegūti no citām dalībvalstīm. Personas datu apstrādē jāievēro Eiropas Padomes Konvencijas Nr. 108, tās 181. papildprotokola un Policijas ieteikuma noteikumi[57]. Pašreiz līdzekļu atguves dienestus ir izveidojušas vairāk nekā divdesmit dalībvalstis. Ņemot vērā tās informācijas, ar kuru notiek apmaiņa, sensitivitāti, notiek diskusijas par Eiropola SIENA lietojumprogrammas izmantošanu datu apmaiņā starp līdzekļu atguves dienestiem. Divpadsmit līdzekļu atguves dienesti 2010. gada maijā uzsākta izmēģinājuma projekta ietvaros sāka lietot SIENA , lai dalītos informācijā, kas ir būtiska līdzekļu izsekošanai. Komisijai savs novērtējuma ziņojums Padomei jāiesniedz 2010. gadā.

Padomes prezidentvalsts Francija 2008. gadā aicināja dalībvalstis izveidot valstu datornoziedzības brīdinājumu platformas , bet Eiropolu – Eiropas datornoziedzības brīdinājumu platformu, lai varētu vākt, analizēt un apmainīties ar informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti internetā[58]. Iedzīvotāji var ziņot savu valstu brīdinājumu platformām par gadījumiem, kas saistīti ar internetā konstatētu nelegālu saturu vai uzvedību. Eiropas Datornoziedzības apkarošanas platforma ( ECCP ), kuru pārvalda Eiropols, darbotos kā informācijas mezgls, analizējot un apmainoties ar valsts tiesībaizsardzības iestāžu informāciju saistībā ar datornoziegumiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē[59]. Pašreiz gandrīz visas dalībvalstis ir izveidojušas savas datornoziedzības brīdinājumu platformas. Eiropols strādā pie ECCP tehniskās īstenošanas un drīz var uzsākt savas SIENA lietojumprogrammas darbību, lai uzlabotu datu apmaiņu ar valstu platformām. Ciktāl šāda informācijas apmaiņa attiecas uz Eiropola veiktu personas datu apstrādi, ir piemērojami īpašie datu aizsardzības noteikumi, kas ietverti Eiropolu reglamentējošajā instrumentā (Padomes Lēmums 2009/371/TI), kā arī Regulā (EK) 45/2001, Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108, tās 181. papildprotokolā, kā arī Policijas ieteikumā[60]. Padomes Pamatlēmuma 2008/977/TI noteikumi reglamentē personas datu apmaiņu starp dalībvalstīm un Eiropolu[61]. Tā kā nepastāv juridisks instruments, tad datornoziedzības brīdinājumu platformām nav oficiāla pārbaudes mehānisma. Tomēr Eiropols jau ir aptvēris šo būtisko jomu un turpmāk ziņos par ECCP darbībām savā gada ziņojumā, ko iesniedz Padomē apstiprināšanai, bet Eiropas Parlamentā – informācijai.

ES aģentūras un struktūras, kuras ir pilnvarotas palīdzēt dalībvalstīm novērst un apkarot smagu pārrobežu noziedzību

1995. gadā izveidotais Eiropas Policijas birojs (Eiropols) darbību uzsāka 1999. gadā, bet par ES aģentūru kļuva 2010. gadā[62]. Tā mērķis ir atbalstīt dalībvalstis, lai novērstu un apkarotu organizēto noziedzību, terorismu un citus smagās noziedzības veidus, kas ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis. Eiropola galvenajos uzdevumos ietilpst informācijas un izlūkdatu vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa ar šādu informāciju un datiem; palīdzība izmeklēšanā; kā arī izlūkdatu un analītiskā atbalsta sniegšana dalībvalstīm. Eiropola un dalībvalstu galvenā sadarbības struktūra ir Eiropola valstu biroji ( ENU ), kas norīko sadarbības koordinatorus uz Eiropolu. Eiropola valstu biroju vadītāji regulāri tiekas, lai palīdzētu Eiropolam operatīvos jautājumos, bet aģentūras funkcionēšanu uzrauga tā valde un direktors. Eiropola informācijas pārvaldības līdzekļi ietver Eiropola informācijas sistēmu (EIS), analīzes darba datnes ( AWF ) un SIENA lietojumprogrammu. EIS ietver to personu personas datus, tostarp biometrisko identifikācijas informāciju, datus par kriminālsodāmību un saiknēm ar organizēto noziedzību, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē. Piekļuve ir piešķirta tikai Eiropola valsts birojiem, sadarbības koordinatoriem, pilnvarotiem Eiropola darbiniekiem un direktoram. Analīzes darba datnēs, kas tika atvērtas, lai palīdzētu kriminālizmeklēšanās, ietilpst dati par personām un jebkāda cita informācija, ko Eiropola valstu biroji var izlemt pievienot. Piekļuvi nodrošina sadarbības koordinatoriem, bet tikai Eiropola analītiķi šajās datnēs var ievadīt datus. Norāžu sistēma ļauj Eiropola valstu birojiem un sadarbības koordinatoriem pārbaudīt, vai analīzes darba datnēs ir informācija, kas varētu interesēt viņu dalībvalsti. Dalībvalstis arvien vairāk izmanto Eiropola SIENA lietojumprogrammu, lai apmainītos ar sensitīviem datiem tiesībaizsardzības nolūkos. Eiropols var apstrādāt informāciju un izlūkdatus, tostarp personas datus, savu uzdevumu veikšanai; dalībvalstis var tikai izmantot no Eiropola datnēm iegūto informāciju, lai novērstu un apkarotu pārrobežu smago noziedzību. Visi ierobežojumi, kas tiek piemēroti attiecībā uz informācijas izmantošanu dalībvalstī, kas datus sniedz, attiecas arī uz citiem lietotājiem, kas iegūst šādus datus no Eiropola datnēm. Eiropols var arī veikt apmaiņu ar personas informāciju ar trešām valstīm, kuras ir noslēgušas darbības nolīgumus ar Eiropolu un garantē adekvātu datu aizsardzības līmeni. Eiropols var saglabāt datus tikai tik ilgi, cik nepieciešams tā uzdevumu veikšanai. Analīzes darba datnes var saglabāt ne vairāk kā trīs gadus ar iespējamu pagarinājumu vēl uz trīs gadiem. Eiropola veiktajai personas datu apstrādei jāatbilst īpašajiem datu aizsardzības noteikumiem, kas ietverti Eiropolu reglamentējošajā instrumentā (Padomes Lēmums 2009/371/TI), kā arī Regulā (EK) 45/2001, Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108 un tās 181. papildprotokolā, kā arī Policijas ieteikumā[63]. Padomes Pamatlēmuma 2008/977/TI noteikumi ir piemērojami personas datu apmaiņai starp dalībvalstīm un Eiropolu[64]. Apvienotā uzraudzības iestāde, kurā ietilpst valsts uzraudzības iestāžu locekļi, uzrauga Eiropola veikto personas datu apstrādi, kā arī Eiropola veikto personas datu nosūtīšanu citām personām. Apvienotā uzraudzības iestāde Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz regulārus ziņojumus. Eiropols Padomei apstiprināšanai un Eiropas Parlamentam informācijai iesniedz gada ziņojumu par savām darbībām.

Papildus ietekmei, ko 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi atstāja uz vairākiem iepriekš aprakstītajiem instrumentiem, šie uzbrukumi rosināja Eiropas Savienības Tiesu iestāžu sadarbības struktūrvienības ( Eurojust ) izveidi 2002. gadā[65]. Eurojust ir ES struktūrvienība, kuras mērķis ir uzlabot izmeklēšanu un lietu ierosināšanas koordināciju dalībvalstīs, kā arī uzlabot sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm. Tā aptver tos pašus noziedzības un noziedzīgu nodarījumu veidus, ar kuriem nodarbojas Eiropols. Šo pilnvaru ietvaros un savu uzdevumu veikšanai Eurojust 27 valstu locekļiem, kas veido tā kolēģiju, ir piekļuve aizdomās turēto personu un noziedznieku personas datiem. Šādi dati cita starpā ietver: biogrāfisko informāciju, kontaktinformāciju, transportlīdzekļa reģistrācijas datus, DNS profilus, fotogrāfijas, pirkstu nospiedumus, kā arī telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par datu plūsmu, atrašanās vietu un abonenta datus. Tiek sagaidīts, ka dalībvalstis dalīsies šādā informācijā ar Eurojust , lai tā varētu veikt savus uzdevumus. Visi ar lietu saistītie personas dati ir jāievada Eurojust automatizētajā lietu pārvaldības sistēmā, kas darbojas Komisijas s-TESTA tīklā. Norāžu sistēma uzglabā personas un ar personu nesaistītus datus, kas ir būtiski notiekošajā izmeklēšanā. Eurojust var apstrādāt personas datus, lai veiktu savus uzdevumus, bet šādām darbībām ir jāatbilst īpašajiem noteikumiem, kas ietverti Eurojust reglamentējošajā instrumentā (Padomes Lēmums 2009/426/TI), kā arī Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108 un tās 181. papildprotokolā, kā arī Policijas ieteikumā. Padomes Pamatlēmuma 2008/977/TI noteikumi ir piemērojami personas datu apmaiņai starp dalībvalstīm un Eurojust [66]. Eurojust var apmainīties ar datiem ar valstu iestādēm un trešām valstīm, ar kurām Eurojust ir noslēgusi nolīgumu, ja valsts loceklis, kas ir sniedzis datus, ir piekritis šādai datu nodošanai un ja trešā valsts garantē personas datu adekvātu aizsardzības līmeni. Personas datus var saglabāt tik ilgi, cik tas nepieciešams Eurojust mērķu sasniegšanai, bet tie ir jādzēš tiklīdz lieta tiek slēgta. Dalībvalstīm līdz 2011. gada jūnijam ir jāievieš Eurojust grozītais juridiskais pamats. Komisijai līdz 2014. gada jūnijam ir jāpārbauda informācijas apmaiņa Eurojust valstu locekļu starpā, un tā var ierosināt jebkādas izmaiņas attiecībā uz šo jautājumu, kuras Komisija uzskata par piemērotām. Eurojust līdz 2013. gada jūnijam ir jāziņo Padomei un Komisijai par pieredzi, valstu līmenī nodrošinot piekļuvi Eurojust lietu pārvaldības sistēmai. Pamatojoties uz to, dalībvalstis var pārskatīt valsts piekļuves tiesības. Apvienotā uzraudzības iestāde, kurā ietilpst dalībvalstu izvirzīti tiesneši, uzrauga Eurojust veikto personas datu apstrādi un ik gadu ziņo Padomei. Kolēģijas priekšsēdētājs Padomei iesniedz gada ziņojumu par Eurojust darbībām, ko Padome pārsūta Eiropas Parlamentam.

Starptautiski nolīgumi, kuru mērķis ir novērst un apkarot terorismu un citus smagu starptautisku noziegumu veidus

2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukuma rezultātā ASV pieņēma tiesību aktus, kuros paredzēts, ka gaisa pārvadātājiem, kas veic lidojumus uz ASV, no ASV vai cauri tās teritorijai, jāsniedz ASV iestādēm pasažieru datu reģistra ( PNR ) dati, kas tiek glabāti to automatizētajās rezervāciju sistēmās. Drīz vien Kanāda un Austrālija izlēma rīkoties tāpat. Tā kā attiecīgie ES tiesību akti paredz veikt iepriekšēju novērtējumu datu aizsardzības līmenim, ko garantē trešās valstis, Komisija iesaistījās, lai veiktu šo funkciju un apspriestu PNR nolīgumus ar šīm valstīm[67]. Komisija parakstīja nolīgumu ar ASV 2007. gada jūlijā, ar Austrāliju – 2008. gada jūnijā, bet API/PNR nolīgumu ar Kanādu – 2005. gada oktobrī[68]. ASV un Austrālijas nolīgumi tiek piemēroti provizoriski, bet Kanādas nolīgums joprojām ir spēkā neraugoties uz to, ka 2009. gada septembrī beidzās darbības termiņš Komisijas lēmumam par atbilstību attiecībā uz Kanādas datu aizsardzības standartiem[69]. Kritiski vērtējot nolīgumu saturu, Eiropas Parlaments aicināja Komisiju vēlreiz apspriest visus trīs nolīgumus, balstoties uz skaidri noteiktu principu kopumu[70]. PNR dati, kurus nosūta jau labu laiku pirms avioreisa atiešanas, palīdz tiesībaizsardzības iestādēm pārbaudīt pasažierus saistībā ar iespējamām saiknēm ar terorismu un citiem smagu noziegumu veidiem. Attiecīgi, katra nolīguma mērķis ir novērst un apkarot terorismu un citus starptautiskus smago noziegumu veidus. Apmaiņā pret ES sniegtajiem PNR datiem ASV Valsts drošības departaments ( DHS ) dalās ar "uzvedinošām ziņām", kas izriet no tā veiktās PNR analīzes, ar ES tiesībaizsardzības iestādēm, Eiropolu un Eurojust ; gan Kanāda, gan ASV attiecīgi savos nolīgumos ir paudušas apņēmību sadarboties ar ES tās PNR sistēmas izveidē. ASV un Austrālijas nolīgumos ir ietvertas 19 datu kategorijas, tostarp biogrāfiskā, rezervāciju, maksājumu informācija un papildinformācija; Kanādas nolīgumā ir ietverti 25 līdzīgi datu posteņi. Papildinformācija cita starpā ietver datus par vienvirziena biļetēm, gaidīšanas ("standby") statusu un neierašanās ("no-show") statusu. ASV nolīgums, ievērojot īpašus nosacījumus, atļauj izmantot sensitīvu informāciju. DHS var apstrādāt šādu informāciju, ja datu subjekta vai citu personu dzīvība ir apdraudēta, bet informācija jādzēš 30 dienu laikā. PNR dati tiek nosūtīti grupai centrālo vienību DHS , Kanādas Robežu dienestu aģentūrai un Austrālijas Muitas dienestam, kuri var šos datus pārsūtīt citām pašmāju iestādēm, kuras ir atbildīgas par tiesībaizsardzību vai terorisma apkarošanu. ASV nolīgumā DHS sagaida, ka datu aizsardzības līmenis, kas tam jāpiemēro, apstrādājot ES izcelsmes PNR datus, "nav stingrāks" par līmeni, ko ES iestādes piemēro savām PNR sistēmām. Ja šīs cerības netiks attaisnotas, ASV Valsts drošības departaments var apturēt dažu nolīguma daļu darbību. ES uzskata, ka tad, ja Kanāda un Austrālija ievēro savu attiecīgo nolīgumu noteikumus, šīs valstis nodrošina "adekvātu" aizsardzības līmeni PNR datiem, kas iegūti ES. Amerikas Savienotajās Valstīs PNR dati, kas iegūti ES, septiņus gadus tiek saglabāti aktīvā datubāzē un vēl astoņus gadus – pasīvā datubāzē. Austrālijā šos datus ievada aktīvā datubāzē uz 3,5 gadiem un pēc tam pasīvā datubāzē uz diviem gadiem. Abās valstīs pasīvajai datubāzei var piekļūt tikai ar īpašu atļauju. Kanādā dati tiek saglabāti 3,5 gadus, informāciju padarot anonīmu pēc 72 stundām. Katrā nolīgumā ir paredzēta periodiska pārskatīšana, bet Kanādas un Austrālijas nolīgumos ir iekļauta arī izbeigšanas klauzula. Eiropas Savienībā tikai Apvienotajai Karalistei ir PNR sistēma. Francija, Dānija, Beļģija, Zviedrija un Nīderlande ir vai nu ieviesušas attiecīgus tiesību aktus, vai arī pašreiz pārbauda PNR datu izmantošanu, gatavojoties PNR sistēmu izveidei. Vairākas citas dalībvalstis apsver PNR sistēmu izveidi, un visas dalībvalstis atkarībā no konkrētā gadījuma izmanto PNR datus tiesībaizsardzības nolūkos.

Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV Valsts kases departaments izstrādāja Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu ( TFTP ), lai identificētu, izsekotu un meklētu teroristus un viņu finansiālos atbalstītājus. Saskaņā ar TFTP ASV Valsts kases departaments, izmantojot administratīvas pavēstes, pieprasīja, lai Beļģijas uzņēmuma filiāle ASV pārsūta tam ierobežotus finanšu ziņojumapmaiņas datu kopumus, kas sūtīti filiāles tīklā. Šis uzņēmums 2010. gada janvārī nomainīja savu sistēmas arhitektūru, kas par vairāk nekā pusi samazināja to datu apjomu, kuriem saskaņā ar ASV jurisdikciju parasti piemēro Valsts kases departamenta pavēstes. Eiropas Savienības Padomes prezidentūra un Amerikas Savienoto Valstu valdība 2009. gada novembrī parakstīja pagaidu nolīgumu par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus ES dara pieejamus ASV, lai īstenotu TFTP , kuru Eiropas Parlaments neatbalstīja[71]. Pamatojoties uz jaunām pilnvarām, Eiropas Komisija risināja sarunas ar ASV par jaunu nolīguma projektu, 2010. gada 18. jūnijā Padomei iesniedzot priekšlikumu Padomes Lēmumam par Nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (ES un ASV TFTP nolīgums)[72]. Eiropas Parlaments 2010. gada 8. jūlijā deva piekrišanu šā nolīguma noslēgšanai[73]. Paredzams, ka Padome tagad pieņems Padomes lēmumu par šā nolīguma noslēgšanu, pēc kura nolīgums stāsies spēkā, izmantojot vēstuļu apmaiņu abu pušu starpā. ES un ASV TFTP nolīguma mērķis ir novērst, izmeklēt, konstatēt terorismu vai tā finansēšanu vai ierosināt lietas par to. Tas uzliek par pienākumu noteiktiem finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz īpašiem ģeogrāfiskiem draudu novērtējumiem un specifiskiem pieprasījumiem, nodot ASV Valsts kases departamenta rīcībā finanšu ziņojumapmaiņas datu kopas, kurās cita starpā ietilpst finanšu darījuma uzsācēja un saņēmēja(-u) vārds, uzvārds / nosaukums, konta numurs, adrese un identifikācijas numurs. Valsts kases departaments var veikt meklēšanu šādos datos tikai TFTP nolūkos un tikai tad, ja tam ir pamats uzskatīt, ka identificētajai personai ir sakars ar terorismu vai tā finansēšanu. Datizrace un tādu datu nodošana, kas attiecas uz darījumiem vienotajā euro maksājumu telpā, ir aizliegta. Amerikas Savienotās Valstis ES dalībvalstīm, Eiropolam un Eurojust sniedz jebkādu "uzvedinošu informāciju" par iespējamiem teroristu uzbrukumu plāniem ES un palīdzēs ES izveidot savu sistēmu, kas ir līdzvērtīga TFTP . Ja ES izveido šādu programmu, abas puses var pielāgot šā nolīguma nosacījumus. Pirms nodot jebkādus datus, Eiropols izskata katru ASV informācijas pieprasījumu, lai nodrošinātu, ka tas atbilst šā nolīguma nosacījumiem. Informācijas izvilkumus no finanšu ziņojumapmaiņas var saglabāt ne ilgāk kā nepieciešams konkrētajai izmeklēšanai vai lietas ierosināšanai; neizmantotos datus var saglabāt līdz pat 5 gadiem. Terorisma vai tā finansēšanas izmeklēšanas, novēršanas vai lietu ierosināšanas vajadzībām Valsts kases departaments var nodot jebkādus no finanšu ziņojumapmaiņas iegūtus personas datus ASV tiesībaizsardzības, sabiedrības drošības vai pretterorisma iestādēm, ES dalībvalstīm, Eiropolam vai Eurojust . Valsts kases departaments var dalīties ar trešām valstīm jebkādā uzvedinošā informācijā par ES valstspiederīgajiem un iedzīvotājiem, ja attiecīgā dalībvalsts tam piekrīt. To, kā puses ievēro nolīguma stingro pretterorisma mērķa ierobežojumu, kā arī citas garantijas, uzrauga neatkarīgi uzraugi, tostarp Komisijas iecelta persona. Nolīguma darbības termiņš ir pieci gadi, un katra puse var tā darbību izbeigt vai apturēt. ES pārskatītāju grupa Komisijas vadībā, kurā ietilpst divu datu aizsardzības iestāžu pārstāvji un tiesu sistēmas pārstāvis, pārskata šo nolīgumu sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā, jo īpaši novērtējot to, kā puses īsteno nolīguma mērķa ierobežojuma un proporcionalitātes noteikumus un kā tās ievēro savus datu aizsardzības pienākumus. Komisijas ziņojums tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.

Iniciatīvas saskaņā ar Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānu

Tiesību aktu priekšlikumi, kurus iesniedz Komisija

Stokholmas programmā Eiropadome aicināja Komisiju iesniegt trīs priekšlikumus, kas ir tieši saistīti ar šo paziņojumu: par ES PNR sistēmu terorisma un smagās noziedzības novēršanai, konstatēšanai un lietu ierosināšanai; par ieceļošanas / izceļošanas sistēmu; kā arī par ceļotāju reģistrēšanas programmu. Eiropadome uzsvēra, ka pēdējie divi priekšlikumi jāiesniedz "pēc iespējas ātrāk". Komisija ir iekļāvusi visus trīs lūgumus savā Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā[74]. Tagad tās mērķis būs īstenot šos lūgumus un nākotnē novērtēt šos instrumentus , pamatojoties uz politikas izstrādes principiem, kas izklāstīti 4. sadaļā.

Komisija 2007. gada novembrī iesniedza priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par pasažieru datu reģistra datu izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem[75]. Iniciatīva Padomē guva atbalstu un pēc tam tika pielāgota, lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja viedokli. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, šī iniciatīva zaudēja spēku. Kā norādīts Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā, Komisija pašreiz strādā, lai 2011. gada sākumā iesniegtu Pasažieru datu reģistra paketi , kurā ietilpst: paziņojums par ES ārējo PNR stratēģiju, kurā izklāstīti galvenie principi sarunu risināšanai par nolīgumiem ar trešām valstīm; sarunu norādījumi PNR nolīgumu atkārtotai pārrunāšanai ar ASV un Austrāliju; kā arī sarunu norādījumi jaunam nolīgumam ar Kanādu. Komisija pašreiz arī sagatavo jaunu ES PNR priekšlikumu.

Komisija 2008. gadā izvirzīja vairākus ierosinājumus izstrādāt ES integrētu robežu pārvaldību, atvieglojot ceļošanu trešo valstu valstspiederīgajiem un vienlaikus uzlabojot iekšējo drošību[76]. Norādot, ka personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, veido lielāko nelegālo migrantu grupu ES, Komisija ierosināja potenciāli ieviest ieceļošanas / izceļošanas sistēmu ( EES ) trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieceļo ES uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Šāda sistēma reģistrētu ieceļošanas laiku un vietu, kā arī atļautās uzturēšanās ilgumu, un kompetentajām iestādēm nosūtītu automātiskus brīdinājumus, identificējot personas kā tādas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu. Balstoties uz biometrisko datu pārbaudi, šī sistēma izmantotu to pašu biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu un darba iekārtas, kas tiek izmantotas SIS II un VIS. Komisija pašreiz veic ietekmes novērtējumu un, kā noteikts Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā, centīsies iesniegt tiesību akta priekšlikumu 2011. gadā.

Ceļotāju reģistrēšanas programma ( RTP ) bija trešais apsveramais priekšlikums[77]. Šī programma ļautu konkrētām biežu ceļotāju grupām no trešām valstīm ieceļot ES, piemērojot atbilstīgu sākotnēju pārbaudi, izmantojot vienkāršotu robežkontroli pie automatizētām izejām. RTP būtu balstīts arī uz identitātes pārbaudi, izmantojot biometriskos datus, un ļautu pakāpeniski nomainīt pašreizējo vispārējo robežkontroles pieeju uz tādu pieeju, kuras pamatā ir atsevišķs risks. Komisija ir veikusi ietekmes novērtējumu, un saskaņā ar Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānu paredzams, ka tiesību akta priekšlikums tiks iesniegts 2011. gadā.

Iniciatīvas, kuras Komisijai jāizpēta

Stokholmas programmā Eiropadome aicināja Komisiju izpētīt trīs iniciatīvas, kas ir saistītas ar šo paziņojumu: iespējas izsekot teroristu finansējumam ES teritorijā; Eiropas Ceļojuma atļauju sistēmas izstrādes iespējas un lietderību; kā arī Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmas nepieciešamību un šīs sistēmas izveides pievienoto vērtību. Komisija arī iekļāva šīs iniciatīvas savā Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā. Tagad tā novērtēs šo iniciatīvu iespējamību un izlems, vai turpmāk rīkoties attiecībā uz šīm iniciatīvām un kā to darīt , pamatojoties uz politikas izstrādes principiem, kas izklāstīti 4. sadaļā.

ES un ASV TFTP nolīgumā Eiropas Komisija tiek aicināta veikt pētījumu par ES teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmas , kas līdzvērtīga ASV TFTP , iespējamu ieviešanu, ļaujot mērķtiecīgāk nosūtīt datus no ES uz ASV. Padomes lēmuma projektā par šā nolīguma noslēgšanu Komisija tiek arī aicināta Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā vienu gadu pēc ES un ASV TFTP nolīguma stāšanās spēkā iesniegt juridisku un tehnisku satvaru datu ieguvei ES teritorijā[78]. Trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Komisijai ir jāsniedz progresa ziņojums par šādas līdzvērtīgas ES sistēmas izstrādi. Ja piecu gadu laikā pēc nolīguma stāšanās spēkā šāda sistēma vēl nav izveidota, ES var izlemt par nolīguma darbības izbeigšanu. Ar ES un ASV TFTP nolīgumu ASV arī apņemas sadarboties ar ES un sniegt palīdzību un konsultācijas, ja ES izlemj par šādas sistēmas izveidošanu. Neskarot nevienu iespējamo lēmumu, Komisija ir sākusi izskatīt datu aizsardzības, resursu un praktiskos apsvērumus saistībā ar šo pasākumu. Kā norādīts Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā, Komisija 2011. gadā iesniegs paziņojumu par ES teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (ES TFTP ) izveides iespējamību.

Komisija 2008. gada paziņojumā par integrētu robežu pārvaldību ierosināja potenciāli izveidot Elektronisko ceļojuma atļauju sistēmu ( ESTA ) trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nav nepieciešama vīza[79]. Saskaņā ar šo programmu prasībām atbilstīgiem trešo valstu valstspiederīgajiem tiktu lūgts iesniegt elektronisku pieteikumu, pirms ceļojuma sniedzot savu biogrāfisko, pases un ceļojuma informāciju. Salīdzinājumā ar vīzas procedūru ESTA piedāvātu ātrāku un vienkāršāku metodi tam, lai pārbaudītu, vai persona atbilst vajadzīgajiem ieceļošanas nosacījumiem. Komisija pašreiz veic pētījumu par ESTA ieviešanas priekšrocībām, trūkumiem un praktiskajiem apsvērumiem. Kā norādīts Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā, Komisijas mērķis ir 2011. gadā sniegt paziņojumu par šādas programmas izveides iespējamību.

Vācija savas 2007. gada Padomes prezidentūras laikā uzsāka diskusiju par Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmas ( EPRIS ) iespējamo izveidi[80]. EPRIS palīdzētu tiesībaizsardzības amatpersonām atrast informāciju visā ES, īpaši par saiknēm starp personām, kas tiek turētas aizdomās par organizēto noziedzību. Komisija 2010. gadā Padomei iesniegs darba uzdevumu projektu tās priekšizpētei par EPRIS . Kā noteikts Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā, Komisija centīsies 2012. gadā sniegt paziņojumu par šādas sistēmas izveides iespējamību.

TO INSTRUMENTU ANALīZE, KAS JAU DARBOJAS, TIEK īSTENOTI VAI APSVēRTI

Iepriekš izklāstītā pārskata rezultātā rodas turpmāk minētie sākotnējie novērojumi.

Decentralizēta struktūra

Tikai seši no dažādajiem instrumentiem, kas pašreiz jau darbojas, tiek īstenoti vai apsvērti, ir saistīti ar personas datu vākšanu vai uzglabāšanu ES līmenī, proti, SIS (un SIS II ), VIS, EURODAC , MIS, Eiropols un Eurojust . Visi pārējie instrumenti reglamentē tādu personas datu decentralizētu, pārrobežu apmaiņu vai nodošanu trešām valstīm, kurus publiskās iestādes vai privāti uzņēmumi savākuši valsts līmenī. Lielākā daļa personas datu tiek vākti un uzglabāti valsts līmenī; ES mērķis ir pievienot vērtību, ar noteiktiem nosacījumiem padarot iespējamu apmaiņu ar šādu informāciju ar ES partneriem un trešām valstīm. Komisija nesen Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedza grozītu priekšlikumu par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā[81]. Veidojamās IT aģentūras uzdevums būs veikt SIS II , VIS un EURODAC un jebkuras citas turpmākās IT sistēmas darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, lai uzturētu šo sistēmu pastāvīgu funkcionēšanu, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu informācijas plūsmu.

Ierobežots mērķis

Lielākajai daļai iepriekš analizēto instrumentu ir vienots mērķis: EURODAC mērķis ir uzlabot Dublinas sistēmas funkcionēšanu; API – uzlabot robežkontroli; Zviedrijas iniciatīvas mērķis ir uzlabot kriminālizmeklēšanas un kriminālizlūkošanas operācijas; Neapoles II konvencijas mērķis – palīdzēt novērst, konstatēt, ierosināt lietas un sodīt par krāpniecību muitas jomā; MIS – palīdzēt novērst, izmeklēt un ierosināt lietas par valsts tiesību aktu smagiem pārkāpumiem, palielinot valstu muitas pārvalžu savstarpējās sadarbības efektivitāti; ECRIS , FIU un ARO – racionalizēt pārrobežu apmaiņu ar datiem konkrētās jomās; bet Prīmes lēmuma, Datu saglabāšanas direktīvas, TFTP un PNR mērķis ir apkarot terorismu un smago noziedzību. SIS , SIS II un VIS, šķiet, ir galvenie izņēmumi no šā parauga: VIS sākotnējais mērķis bija atvieglot pārrobežu apmaiņu ar vīzu datiem, taču šo mērķi vēlāk paplašināja, ietverot terorisma un smagās noziedzības novēršanu un apkarošanu. SIS un SIS II mērķis ir nodrošināt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un atvieglot personu pārvietošanos, izmantojot informāciju, kas nodota ar šīs sistēmas starpniecību. Izņemot šīs centralizētās informācijas sistēmas, mērķa ierobežojums, šķiet, ir galvenais faktors ES līmeņa informācijas pārvaldības pasākumu plānojumā.

Iespējamā funkciju pārklāšanās

Vienu un to pašu personas informāciju var vākt ar vairāku atšķirīgu instrumentu starpniecību, bet izmantot tikai ierobežotam mērķim atbilstīgi konkrētajam instrumentam (izņemot VIS, SIS un SIS II ). Piemēram, personas biogrāfiskos datus, tostarp personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu, un valstspiederību, var apstrādāt, izmantojot SIS , SIS II , VIS, API , MIS, Zviedrijas iniciatīvu, Prīmes lēmumu, ECRIS , FIU , ARO , Eiropolu, Eurojust , kā arī PNR un TFTP nolīgumus. Tomēr šādus datus API gadījumā var apstrādāt tikai robežkontroles nolūkā; MIS gadījumā – muitas krāpniecības novēršanas, izmeklēšanas un lietas ierosināšanas nolūkā; Zviedrijas iniciatīvas gadījumā – kriminālizmeklēšanu un kriminālizlūkošanas operāciju nolūkā; Prīmes lēmuma gadījumā – terorisma un pārrobežu noziedzības novēršanai; ECRIS gadījumā – personas kriminālās pagātnes izpētei; FIU gadījumā – nolūkā izmeklēt personas saiknes ar organizēto noziedzību un teroristu tīkliem; ARO gadījumā – līdzekļu izsekošanai; Eiropola un Eurojust gadījumā – nolūkā izmeklēt un palīdzēt ierosināt lietas par smagiem pārrobežu noziegumiem; PNR gadījumā – nolūkā novērst un apkarot terorismu un citus smagus starptautisku noziegumu veidus; bet TFTP gadījumā – nolūkā identificēt un meklēt teroristus un viņu finansētājus. Biometriskos datus, piemēram, pirkstu nospiedumus un fotogrāfijas, var apstrādāt SIS II , VIS, EURODAC , Zviedrijas iniciatīvas, Prīmes lēmuma, ECRIS , Eiropola un Eurojust ietvaros, un to atkal var darīt tikai saskaņā ar katra pasākuma ierobežoto mērķi. Prīmes lēmums ir vienīgais instruments, kas dara iespējamu pārrobežu apmaiņu ar anonīmiem DNS profiliem (kaut gan šādus datus var pārsūtīt arī Eiropolam un Eurojust ). Citos pasākumos tiek apstrādāta ārkārtīgi specifiska personas informācija, kas ir būtiska tikai šo pasākumu unikālajiem mērķiem: PNR sistēmas apstrādā pasažieru avioreisu rezervāciju datus; FIDE – datus, kas ir būtiski muitas krāpniecības izmeklēšanai; Datu saglabāšanas direktīva – IP adreses un mobilo iekārtu identifikācijas informāciju; ECRIS – sodāmības reģistra datus; ARO – datus par privātiem līdzekļiem un uzņēmumu informāciju; datornoziedzības apkarošanas platformas – noziedzību internetā; Eiropols – saiknes ar kriminālnoziedznieku tīkliem; bet TFTP – finanšu ziņojumapmaiņas datus. Pārrobežu apmaiņa ar informāciju un izlūkdatiem kriminālizmeklēšanām ir vienīgais funkciju būtiskas pārklāšanās piemērs. No juridiskā viedokļa, lai apmainītos ar jebkādu veidu informāciju, kas ir būtiska šādām izmeklēšanām, pietiktu ar Zviedrijas iniciatīvu (ar nosacījumu, ka apmaiņu ar šādiem personas datiem atļauj valsts tiesību akti). No darbības viedokļa tomēr Prīmes lēmums būtu vēlamāks, lai apmainītos ar DNS profiliem un pirkstu nospiedumu datiem, jo tā "pozitīvs iznākums / pozitīva iznākuma nav" sistēma nodrošina tūlītējas atbildes un tā automatizētā datu apmaiņas metode garantē augstu datu drošības līmeni[82]. Līdzīgi, būtu efektīvāk, ja FIU , ARO un datornoziedzības apkarošanas platformas tieši sadarbotos ar saviem ES kolēģiem, neaizpildot veidlapas, kas saskaņā ar Zviedrijas iniciatīvu ir vajadzīgas informācijas pieprasīšanai.

Kontrolētas piekļuves tiesības

Piekļuves tiesības instrumentiem, kuru pamatā ir pretterorisma un smagās noziedzības apsvērumi, parasti attiecas uz šaurāku tiesībaizsardzības iestāžu definīciju, t.i., policiju, robežkontroli un muitas iestādēm. Piekļuves tiesības pasākumiem, kuru pamatā ir "Šengenas" apsvērumi, parasti tiek piešķirtas imigrācijas iestādēm un ar noteiktiem nosacījumiem – policijai, robežkontrolei un muitas iestādēm. Centralizētās SIS un VIS gadījumā informācijas plūsmu kontrolē ar valstu saskarnēm, bet decentralizēto instrumentu gadījumā (piemēram, Prīmes lēmums, Zviedrijas iniciatīva, Neapoles II konvencija, ECRIS , TFTP , PNR nolīgumi, FIU , ARO un datornoziedzības apkarošanas platformas) – ar valstu kontaktpunktu vai centrālo koordinācijas vienību starpniecību.

Mainīgi datu saglabāšanas noteikumi

Datu saglabāšanas laikposmi ļoti atšķiras atkarībā no dažādo instrumentu mērķiem. PNR nolīgumam ar ASV ir visilgākais datu saglabāšanas laikposms – 15 gadi, bet API ir visīsākais laikposms – 24 stundas. Ar PNR nolīgumiem tiek ieviests interesants dalījums starp aktīvi izmantotiem un pasīvi izmantotiem datiem: pēc noteikta laikposma informācija ir jāarhivē un to var "atslēgt" tikai ar īpašu atļauju. ES PNR datu izmantojums Kanādā ir labs piemērs: informācija pēc 72 stundām ir jāpadara anonīma, bet pilnvarotām amatpersonām tā ir pieejama 3,5 gadus.

Efektīva identitātes pārvaldība

Vairāku iepriekš analizēto pasākumu, tostarp nākotnes SIS II un VIS, mērķis ir ļaut pārbaudīt identitāti, izmantojot biometriskos datus. Paredzams, ka SIS II īstenošana uzlabos drošību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, palīdzot, piemēram, identificēt personas, par kurām ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, personas, kurām jāliedz ieceļošana Šengenas zonā, un personas, kuras tiek meklētas citos, konkrētos izmeklēšanas nolūkos (piemēram, bez vēsts pazudušas personas vai liecinieki tiesu lietās) neatkarīgi no identifikācijas dokumentu pieejamības vai to autentiskuma. VIS īstenošanai vajadzētu atvieglot vīzu izsniegšanas un pārvaldības procesu.

Datu drošība, izmantojot ES risinājumus

Lai apmainītos ar sensitīvu informāciju pāri Eiropas robežām, dalībvalstis dod priekšroku ES risinājumiem. Vairāki atšķirīga apmēra, struktūras un mērķa instrumenti sensitīvas informācijas apmaiņā balstās uz Komisijas finansēto s-TESTA datu komunikācijas tīklu. To skaitā ir centralizētās SIS II , VIS un EURODAC sistēmas, decentralizētie Prīmes, ECRIS un FIU instrumenti, kā arī Eiropols un Eurojust . MIS un FIDE izmanto kopējo sakaru tīklu, kopējo sistēmas saskarni vai drošo piekļuvi tīmeklim, ko nodrošina Komisija. Tikmēr Eiropola SIENA informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma, šķiet, ir kļuvusi par iecienītu lietojumprogrammu dažām nesenām iniciatīvām, kuras paļaujas uz datu drošu nosūtīšanu: notiek diskusijas par to, ka FIU.net , ARO un datornoziedzības brīdinājumu platformām būtu jādarbojas uz šīs lietojumprogrammas bāzes.

Atšķirīgi pārbaudes mehānismi

Iepriekš analizētajos instrumentos ir virkne dažādu pārbaudes mehānismu. Tādu sarežģītu informācijas sistēmu kā SIS II , VIS un EURODAC gadījumā Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada vai divu gadu ziņojums par šo sistēmu darbību vai īstenošanas stadiju. Decentralizētie informācijas apmaiņas instrumenti paredz, ka Komisija citām iestādēm iesniedz vienu novērtējuma ziņojumu dažus gadus pēc īstenošanas: Datu saglabāšanas iniciatīva, Zviedrijas iniciatīva un ARO pasākumi ir jāvērtē 2010. gadā; Prīmes lēmums – 2012. gadā; bet ECRIS – 2016. gadā. Trīs PNR nolīgumi paredz periodiskas un ad hoc pārbaudes, un divos no tiem ir iekļautas arī turpināmības klauzulas. Eiropols un Eurojust iesniedz gada ziņojumus Padomei, kas tos informācijai pārsūta Eiropas Parlamentam. Šie apsvērumi liecina, ka pašreizējā informācijas pārvaldības struktūra ES neveicina vienota novērtēšanas mehānisma pieņemšanu visiem instrumentiem. Ņemot vērā šo dažādību, ir būtiski, ka, nākotnē grozot jebkuru informācijas pārvaldības jomas instrumentu, jāņem vērā tā potenciālā ietekme uz visiem pārējiem pasākumiem, kas reglamentē personas datu vākšanu, uzglabāšanu vai apmaiņu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

POLITIKAS IZSTRāDES PRINCIPI

Ziņojuma 2. sadaļā tika aprakstītas vairākas iniciatīvas, ko Eiropas Komisija pēdējo gadu laikā ir īstenojusi, iesniegusi izskatīšanai vai apsvērusi. Lielais skaits jauno ideju un pieaugošais tiesību aktu kopums iekšējās drošības un migrācijas pārvaldības jomā rada nepieciešamību definēt principu pamatkopumu, kas būtu kritērijs politikas priekšlikumu ierosināšanai un novērtēšanai turpmākajos gados. Šie principi ir balstīti uz ES līgumos, Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisprudencē un attiecīgajos iestāžu nolīgumos starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju noteiktajiem vispārīgiem principiem, kurus iepriekšminētie principi tiecas papildināt. Komisija ierosina izstrādāt un īstenot jaunas iniciatīvas un novērtēt pašreizējos instrumentus , pamatojoties uz turpmāk minētajiem diviem principu kopumiem.

Būtiskie principi

Pamattiesību, jo īpaši tiesību uz privātumu un datu aizsardzību, nodrošināšana

Izstrādājot jaunus priekšlikumus, kas saistīti ar personas datu apstrādi iekšējās drošības vai migrācijas pārvaldības jomā, Komisijas galvenās rūpes būs nodrošināt personu pamattiesību garantēšanu atbilstīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajam, jo īpaši tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. Hartas 7. un 8. pantā paredzētas ikviena tiesības uz "savas privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību" un "savu personas datu aizsardzību"[83]. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD), kas ir saistošs dalībvalstu darbībām, Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, 16. pantā apliecinātas ikviena tiesības uz "personas datu aizsardzību"[84]. Izstrādājot jaunus instrumentus, kas balstās uz informācijas tehnoloģiju izmantošanu, Komisija centīsies izmantot pieeju, ko dēvē par "integrētu privātās dzīves aizsardzību" ("privacy by design"). Tas nozīmē personas datu aizsardzības iekļaušanu ierosinātā instrumenta tehnoloģiskajā pamatā, apstrādājot datus tikai tiktāl, cik tas nepieciešams ierosinātajam mērķim, un piešķirot piekļuvi datiem tikai tām struktūrām, kurām "ir jāzina"[85].

Nepieciešamība

Publiskas iestādes iejaukšanās indivīda tiesībās uz privātumu var būt nepieciešama valsts drošības, sabiedrības drošības vai nozieguma novēršanas nolūkos[86]. Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisprudence paredz trīs nosacījumus, saskaņā ar kuriem šādi ierobežojumi ir pamatoti: ja ierobežojums ir likumīgs, ja tam ir leģitīms mērķis un ja tas ir vajadzīgs demokrātiskā sabiedrībā. Iejaukšanās tiesībās uz privātumu tiek uzskatīta par vajadzīgu, ja tā ir risinājums neatliekamai sociālai vajadzībai, ja tā ir proporcionāla sasniedzamajam mērķim un ja publiskās iestādes izvirzītie iemesli šādas iejaukšanās pamatojumam ir būtiski un pietiekami[87]. Visos turpmākajos politikas priekšlikumos Komisija novērtēs iniciatīvas paredzamo ietekmi uz indivīda tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību un izklāstīs, kāpēc šāda ietekme ir vajadzīga un kāpēc ierosinātais risinājums ir proporcionāls leģitīmajam mērķim – saglabāt iekšējo drošību Eiropas Savienībā, novērst noziedzību vai pārvaldīt migrāciju. Visos gadījumos noteikumu ievērošanu attiecībā uz personas datu aizsardzību kontrolēs neatkarīga iestāde valsts vai ES līmenī.

Subsidiaritāte

Komisija centīsies pamatot savus jaunos priekšlikumus, ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, saskaņā ar 5. pantu 2. protokolā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību. Visos jaunajos tiesību aktu priekšlikumos tiks ietverts paziņojums, kas ļaus novērtēt to, kā tiek ievērots subsidiaritātes princips, kā tas paredzēts 5. pantā Līgumā par Eiropas Savienību. Šajā paziņojumā tiks iekļauts novērtējums par priekšlikuma finanšu, ekonomisko un sociālo ietekmi un direktīvas gadījumā – par tās ietekmi uz noteikumiem, kas dalībvalstīm jāievieš[88]. Iemesli secinājumam, ka ES mērķi var labāk sasniegt ES līmenī, tiks pamatoti ar kvalitatīviem rādītājiem. Tiesību aktu priekšlikumos tiks ņemta vērā vajadzība nodrošināt to, lai visi apgrūtinājumi, kas rodas ES, valstu valdībām, reģionālajām iestādēm, ekonomiskās darbības veicējiem un iedzīvotājiem, ir pēc iespējas mazāki un proporcionāli sasniedzamajam mērķim. Priekšlikumos par jauniem starptautiskiem nolīgumiem šajā paziņojumā tiks apsvērta priekšlikuma paredzamā ietekme uz attiecībām ar attiecīgajām trešām valstīm.

Precīza risku pārvaldība

Ar informāciju brīvības, drošības un tiesiskuma jomā parasti apmainās, lai analizētu draudus drošībai, identificētu krimināldarbību tendences vai novērtētu riskus attiecīgās politikas jomās[89]. Bieži, bet ne vienmēr, risks ir saistīts ar personām, kuru iepriekšējā uzvedība vai uzvedības veids norāda uz pastāvošu risku arī turpmāk. Tomēr riski jābalsta uz pierādījumiem, nevis hipotēzēm. Nepieciešamības pārbaudes un mērķa ierobežojumi ir vitāli svarīgi jebkuram informācijas pārvaldības pasākumam. Ir būtiska risku profilu izstrāde (nejaukt ar profilu veidošanu pēc rases vai citādi diskriminējošiem principiem, kas neatbilst pamattiesībām). Šādi profili var palīdzēt koncentrēt resursus uz konkrētām personām nolūkā identificēt draudus drošībai un aizsargāt noziegumu upurus.

Uz procesu vērsti principi [90]

Rentabilitāte

Publiskiem dienestiem, kas balstās uz informācijas tehnoloģijām, būtu jādara iespējama labāku pakalpojumu sniegšana un jārada lielāka vērtība nodokļu maksātājiem. Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas stāvokli, visu jauno priekšlikumu mērķis, it īpaši, ja tie ir saistīti ar informācijas sistēmu izveidi vai uzlabošanu, būs pēc iespējas lielāka rentabilitāte. Šādā pieejā tiks ņemti vērā jau pastāvošie risinājumi, lai mazinātu pārklāšanos un palielinātu iespējamo sinerģiju. Komisija novērtēs, vai ir iespējams panākt priekšlikuma mērķus, labāk izmantojot spēkā esošos instrumentus. Pirms ierosināt jaunas sistēmas, Komisija apsvērs arī to, vai pastāvošajās informācijas sistēmās var iekļaut papildu funkcijas.

Augšupēja politikas izstrāde

Jaunu iniciatīvu izstrādē pēc iespējas agrākā posmā jāņem vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu ieguldījums, tostarp to valsts iestāžu, kuras ir atbildīgas par īstenošanu, tautsaimniecības dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības ieguldījums. Lai izstrādātu politiku, kurā ņemtas vērā gala lietotāju intereses, nepieciešama horizontāla domāšana un plašas apspriedes[91]. Tāpēc Komisija centīsies izveidot pastāvīgu sadarbību ar valstu amatpersonām un praktiķiem, izmantojot Padomes struktūras, pārvaldības komitejas un ad hoc grupas.

Skaidra atbildības sadale

Ņemot vērā informācijas vākšanas un apmaiņas projektu tehnisko sarežģītību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, īpaša uzmanība jāvelta pārvaldības struktūru sākotnējam plānojumam. SIS II projekta pieredze rāda, ka nespēja jau sākotnēji definēt skaidrus un stabilus, visaptverošus mērķus, lomas un pienākumus var izraisīt vērā ņemamu izmaksu pārsniegumu un īstenošanas aizkavēšanos. Prīmes lēmuma īstenošanas sākotnējā novērtējuma pieredze liecina, ka arī decentralizēta pārvaldības struktūra nav panaceja, jo dalībvalstīm nav projekta vadītāja, pie kura vērsties pēc padoma par īstenošanas finanšu vai tehniskajiem aspektiem. IT aģentūra nākotnē, iespējams, varēs sniegt šādus tehniskos padomus brīvības, drošības un tiesiskuma jomas informāciju sistēmu uzraugiem. Tā var arī piedāvāt platformu ieinteresēto personu plašai iesaistei IT sistēmu darbības pārvaldībā un attīstībā. Lai pēc iespējas nodrošinātos pret izmaksu pārsniegumiem un kavēšanos mainīgu prasību dēļ, neviena jauna informācijas sistēma brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, it īpaši, ja tā ir saistīta ar lielapjoma IT sistēmu, netiks izstrādāta iekams nebūs galīgi pieņemti tās pamatā esošie juridiskie instrumenti, kuros izklāstīts sistēmas mērķis, darbības joma, funkcijas un tehniskā informācija.

Pārskatīšana un turpināmība

Komisija novērtēs katru šajā paziņojumā aplūkoto instrumentu. Tas tiks darīts attiecībā uz veselu virkni instrumentu informācijas pārvaldības jomā. Tā rezultātā vajadzētu veidoties ticamam pārskatam par to, kā atsevišķi instrumenti iederas iekšējās drošības un migrācijas pārvaldības plašākā kontekstā. Turpmākajos priekšlikumos vajadzības gadījumā ietvers pienākumu sniegt gada ziņojumus, periodiskus un ad hoc pārskatus, kā arī turpināmības klauzulu. Spēkā esošie instrumenti tiks saglabāti tikai tad, ja tie joprojām kalpo leģitīmam mērķim, kuram tie tika izstrādāti. Paziņojuma II pielikumā katram instrumentam, kas aplūkots šajā paziņojumā, ir noteikts pārskatīšanas datums un mehānisms.

TURPMāKā VIRZīBA

Šajā paziņojumā pirmo reizi ir sniegts skaidrs un visaptverošs kopsavilkums par ES līmeņa pasākumiem, kas jau ir ieviesti, vēl tiek īstenoti vai apspriesti, lai reglamentētu personas datu vākšanu, uzglabāšanu vai pārrobežu apmaiņu tiesībaizsardzības vai migrācijas pārvaldības nolūkos.

Tajā iedzīvotājiem tiek sniegts pārskats par to, kāda informācija par viņiem tiek vākta, uzglabāta vai apmainīta, kā arī kādos nolūkos un kas to veic. Tas ir pārskatāms atsauces instruments ieinteresētajām personām, kuras vēlas iesaistīties diskusijā par ES politikas turpmāko virzienu šajā jomā. Vienlaikus paziņojums ir pirmā reakcija uz Eiropadomes aicinājumu izstrādāt ES līmeņa informācijas vadības instrumentus saskaņā ar ES Informācijas pārvaldības stratēģiju[92], kā arī pārdomāt Eiropas informācijas apmaiņas modeļa nepieciešamību[93].

Komisijas mērķis ir pēc šā paziņojuma 2012. gadā iesniegt paziņojumu par Eiropas informācijas apmaiņas modeli[94]. Šajā nolūkā Komisija 2010. gada janvārī uzsāka "informācijas kartēšanu" par kriminālizlūkošanas datu un informācijas apmaiņas dalībvalstu starpā juridisko pamatu un praktisko darbību; šā pasākuma rezultātus Komisija ir iecerējusi 2011. gadā iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam[95].

Visbeidzot, šajā paziņojumā pirmo reizi izklāstīts Komisijas skatījums par plašiem principiem, kuriem tā ir iecerējusi sekot, turpmāk izstrādājot datu vākšanas, uzglabāšanas vai apmaiņas instrumentus. Šie principi tiks arī izmantoti, novērtējot pašreizējos instrumentus. Paredzams, ka, pieņemot šādu uz principiem balstītu pieeju politikas veidošanai un novērtēšanai, pašreizējo un turpmāko instrumentu saskanība un efektivitāte uzlabosies tādā veidā, kas pilnībā ievēro iedzīvotāju pamattiesības.

I PIELIKUMS

Turpmāk minēto datu un piemēru mērķis ir atspoguļot pašreiz darbojošos informācijas vadības principu darbību praksē.

Šengenas informācijas sistēma ( SIS )

SIS brīdinājumu kopskaits, kas ievadīti centrālajā SIS (C.SIS) datubāzē[96] |

Brīdinājumu kategorijas | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads |

Banknotes | 177 327 | 168 982 | 134 255 |

Neaizpildītas dokumentu veidlapas | 390 306 | 360 349 | 341 675 |

Šaujamieroči | 314 897 | 332 028 | 348 353 |

Izdoti dokumenti | 17 876 227 | 22 216 158 | 25 685 572 |

Transportlīdzekļi | 3 012 856 | 3 618 199 | 3 889 098 |

Meklēšanā izsludinātas personas (pseidonīmi) | 299 473 | 296 815 | 290 452 |

Meklēšanā izsludinātas personas (vārds, uzvārds) | 859 300 | 927 318 | 929 546 |

No tiem — |

meklēšanā izsludinātas personas, kuras apcietināmas izdošanas nolūkā | 19 119 | 24 560 | 28 666 |

trešo valstu valstspiederīgie, kas iekļauti ieceļošanas aizlieguma sarakstā | 696 419 | 746 994 | 736 868 |

bez vēsts pazuduši pieaugušie | 24 594 | 23 931 | 26 707 |

bez vēsts pazuduši nepilngadīgie | 22 907 | 24 628 | 25 612 |

liecinieki vai personas, uz kurām attiecas tiesas pavēstes | 64 684 | 72 958 | 78 869 |

personas, kurām piemēro īpašu uzraudzību, lai novērstu draudus sabiedrības drošībai | 31 568 | 34 149 | 32 571 |

personas, kurām piemēro īpašu uzraudzību, lai novērstu draudus valsts drošībai | 9 | 98 | 253 |

Kopā | 22 933 370 | 27 919 849 | 31 618 951 |

EURODAC – to patvēruma meklētāju kustība, kas tajā pašā vai citā dalībvalstī iesnieguši jaunus pieteikumus (2008. gads)

Dalībvalsts, kurā iesniegts pirmais patvēruma pieteikums[97] | Otrie pieteikumi kopā |

2009. gadā veikto pasākumu skaits |

Iepriekš nelabvēlīga vēsture (personai atteikta ieceļošana) | 379 |

Pazaudētas, nozagtas vai anulētas pases (dokuments konfiscēts) | 56 |

Muitas informācijas sistēma (MIS)

MIS datubāzē ievadīto lietu kopskaits (2009. gads)[99] |

Darbība | MIS (pamatojoties uz MIS konvenciju) |

Uzsāktas lietas | 2007 |

Izskatīšanā esošas lietas | 274 |

Lietas, kurās meklēta informācija | 11 920 |

Dzēstas lietas | 1355 |

Zviedrijas iniciatīva

Zviedrijas iniciatīvas izmantošanas piemēri, lai izmeklētu kriminālnoziegumus[100] |

Slepkavība | 2009. gadā dalībvalsts galvaspilsētā notika slepkavības mēģinājums. Policija ieguva bioloģisku paraugu no glāzes, no kuras aizdomās turētā persona bija dzērusi. No šā parauga iegūstot DNS, tiesu medicīnas zinātnieki radīja DNS profilu. Šā profila salīdzinājums ar citiem atsauces profiliem valsts DNS datubāzē nedeva pozitīvu rezultātu. Tāpēc, izmantojot savu Prīmes kontaktpunktu, policijas dienests, kas veic izmeklēšanu, nosūtīja pieprasījumu salīdzināt to ar DNS atsauces profiliem, kas ir citu dalībvalstu rīcībā, kurām ir atļauts veikt šādu datu apmaiņu, pamatojoties uz Prīmes lēmumu vai Prīmes nolīgumu. Šis pārrobežu salīdzinājums deva "pozitīvu iznākumu". Pamatojoties uz Zviedrijas iniciatīvu, policijas dienests, kas veic izmeklēšanu, pieprasīja sīkāku informāciju par aizdomās turamo personu. Tā valsts kontaktpunkts 36 stundu laikā saņēma atbildi no vairākām citām dalībvalstīm, kas ļāva policijai identificēt aizdomās turēto personu. |

Izvarošana | 2003. gadā neidentificēta aizdomās turētā persona izvaroja sievieti. Policija ieguva paraugus no upura, bet no parauga iegūtais DNS profils neatbilda nevienam atsauces profilam valsts DNS datubāzē. Prīmes kontaktpunkta pieprasījums salīdzināt DNS, ko tas nosūtīja citām dalībvalstīm, kurām, pamatojoties uz Prīmes lēmumu vai Prīmes nolīgumu, ir atļauts apmainīties ar DNS atsauces profiliem, radīja "pozitīvu iznākumu". Policijas dienests, kas veic izmeklēšanu, pēc tam pieprasīja sīkāku informāciju par aizdomās turēto personu saskaņā ar Zviedrijas iniciatīvu. Tā valsts kontaktpunkts astoņu stundu laikā saņēma atbildi, kas ļāva policijai identificēt aizdomās turēto personu. |

Prīmes lēmums

Vācijas iegūtie "pozitīvie iznākumi", veicot DNS profilu pārrobežu salīdzinājumu, pēc noziedzīga nodarījuma veida (2009. gads)[101] |

Pozitīvie iznākumi pēc noziedzīga nodarījuma veida | Austrija | Spānija | Luksemburga | Nīderlande | Slovēnija |

Noziedzīgi nodarījumi pret sabiedrības interesēm | 32 | 4 | 0 | 5 | 2 |

Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību | 9 | 3 | 5 | 2 | 0 |

Dzimumnoziegumi | 40 | 22 | 0 | 31 | 4 |

Noziegumi pret personu | 49 | 24 | 0 | 15 | 2 |

Citi noziedzīgi nodarījumi | 3005 | 712 | 18 | 1105 | 71 |

Datu saglabāšanas direktīva

Piemēri, kad dalībvalstis, izmantojot datu saglabāšanu, konstatē smagu noziegumu gadījumus[102] |

Slepkavība | Dalībvalsts policijas iestāde varēja izsekot slepkavu grupu, kuri bija atbildīgi par sešu personu nogalināšanu rasistisku motīvu dēļ. Vainīgie centās izvairīties no aizturēšanas, nomainot savas SIM kartes, taču viņu zvanīto numuru saraksts un mobilo tālruņu identifikācijas informācija viņus nodeva. |

Slepkavība | Policijas iestādei izdevās pierādīt divu aizdomās turēto personu līdzdalību slepkavības lietā, analizējot informācijas plūsmas datus no upura mobilā tālruņa. Tas ļāva detektīviem rekonstruēt maršrutu, kādā upuris un divas aizdomās turētās personas ceļoja kopā. |

Laupīšana | Varas iestādes izsekoja noziedznieku, kurš atbildīgs par 17 laupīšanām, pētot informācijas plūsmas datus no noziedznieka anonīmās priekšapmaksas SIM kartes. Identificējot viņa draudzeni, iestādes varēja atrast arī pašu noziedznieku. |

Krāpšana | Izmeklētāji atklāja krāpšanu, kurā noziedznieku banda, internetā reklamējot dārgas automašīnas ar apmaksu "skaidrā naudā", sistemātiski aplaupīja tos, kas ieradās pārņemt transportlīdzekļus savā īpašumā. IP adrese ļāva policijai izsekot abonētāju un apcietināt noziedzniekus. |

Finanšu ziņu vākšanas vienību ( FIU ) sadarbība

Informācijas pieprasījumu kopskaits, ko, izmantojot FIU.net, iesniegušas valstu FIU[103] |

Gads | Informācijas pieprasījumi | Aktīvie lietotāji |

2007. gads | 3133 | 12 dalībvalstis |

2008. gads | 3084 | 13 dalībvalstis |

2009. gads | 3520 | 18 dalībvalstis |

Līdzekļu atguves dienestu ( ARO ) sadarbība

Līdzekļu izsekošanas pieprasījumi, ko iesniegušas dalībvalstis un apstrādā Eiropols[104] |

Gads | 2004. g. | 2005. g. | 2006. g. | 2007. g. |

Pieprasījumi | 5 | 57 | 53 | 133 |

No tiem — |

lietas saistībā ar krāpšanu | 29 |

lietas saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu | 26 |

lietas saistībā ar narkotikām | 25 |

lietas saistībā ar citiem noziegumiem | 18 |

lietas saistībā ar narkotikām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu | 19 |

lietas saistībā ar krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu | 7 |

lietas saistībā ar vairāku noziegumu apvienojumu | 9 |

Līdzekļu konfiskācijas lietas, ko apstrādā Eurojust (2006.-2007. gads)[105] |

Lietu veidi | Lietas ierosināja |

Lietas saistībā ar vides noziegumiem | 1 | Vācija | 27 % |

Lietas saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā | 5 | Nīderlande | 21 % |

Lietas saistībā ar narkotiku kontrabandu | 15 | Apvienotā Karaliste | 15 % |

Lietas saistībā ar nodokļu krāpšanu | 8 | Somija | 13 % |

Lietas saistībā ar krāpšanu | 8 | Francija | 8 % |

Lietas saistībā ar PVN krāpšanu | 1 | Spānija | 6 % |

Lietas saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu | 9 | Portugāle | 4 % |

Lietas saistībā ar korupciju | 1 | Zviedrija | 2 % |

Lietas saistībā ar noziegumiem pret īpašumu | 2 | Dānija | 2 % |

Lietas saistībā ar ieroču kontrabandu | 1 | Latvija | 2 % |

Lietas saistībā ar viltošanu un preču pirātismu | 2 |

Lietas saistībā ar priekšapmaksas krāpšanu | 2 |

Lietas saistībā ar administratīvo dokumentu viltošanu | 1 |

Lietas saistībā ar transportlīdzekļu noziegumiem | 1 |

Lietas saistībā ar terorismu | 1 |

Lietas saistībā ar viltošanu | 2 |

Lietas saistībā ar cilvēktirdzniecību | 1 |

Datornoziedzības brīdinājumu platformas

Piemēri tam, kā Francijas datornoziedzības brīdinājuma platforma Pharos izmeklē datornoziegumu lietas[106] |

Bērnu pornogrāfija | Interneta lietotājs brīdināja Pharos par to, ka pastāv emuārs, kurā ietilpst fotogrāfijas un karikatūrveida attēli par bērnu seksuālu izmantošanu. Emuāra redaktors, vienā attēlā parādoties kails, savā emuārā ar bērniem arī "iedraudzējās". Izmeklētāji kā galveno aizdomās turēto personu identificēja matemātikas privātskolotāju. Pārmeklējot viņa māju, tika atrasti 49 videoieraksti ar bērnu pornogrāfijas attēliem. Izmeklēšanas rezultātā atklājās arī, ka viņš bija veicis priekšdarbus, lai izveidotu mājas apmācības kursu. Apsūdzētais vēlāk tika notiesāts, un viņam tika piespriests nosacīts cietumsods. |

Bērnu seksuāla izmantošana | Francijas policijai tika ziņots par personu, kas internetā piedāvā naudu par seksu ar bērniem. Pharos detektīvs, izliekoties par nepilngadīgo, sazinājās ar aizdomās turēto personu, kura piedāvāja viņam skaidru naudu par seksu. Tam sekojusī interneta tērzēšana ļāva Pharos identificēt aizdomās turētās personas IP adresi, izsekojot viņa atrašanās vietu pilsētā, kas pazīstama saistībā ar lielu skaitu gadījumu par bērnu seksuālu izmantošanu. Apsūdzētais vēlāk tika notiesāts, un viņam tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana. |

Eiropols

Piemēri Eiropola ieguldījumam cīņā pret smagiem pārrobežu noziegumiem[107] |

Operācija "Andromeda" | Eiropols 2009. gada decembrī palīdzēja veikt lielu policijas pārrobežu operāciju pret narkotiku kontrabandas tīklu ar kontaktpersonām 42 valstīs. Šis tīkls atradās Beļģijā un Norvēģijā un no Peru caur Nīderlandi nelegāli ieveda narkotikas Beļģijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un citās dalībvalstīs. Policijas sadarbību koordinēja Eiropols, tiesu iestāžu sadarbību – Eurojust. Operācijā iesaistītās iestādes izveidoja mobilu biroju Pizā; Eiropols – operāciju biroju Hāgā. Eiropols ar savstarpējām norādēm salīdzināja informāciju par aizdomās turētajām personām un sagatavoja ziņojumu, kurā aprakstīts kriminālnoziedznieku tīkls. |

Dalībnieki | Itālija, Nīderlande, Vācija, Beļģija, Apvienotā Karaliste, Lietuva, Norvēģija un Eurojust. |

Rezultāti | Operācijā iesaistītie policijas spēki konfiscēja 49 kg kokaīna, 10 kg heroīna, 6000 ecstasy tabletes, divus šaujamieročus, piecus viltotus identitātes personu apliecinošus dokumentus un 43 000 euro skaidrā naudā, kā arī apcietināja 15 personas. |

Operācija "Typhon" | Laikposmā no 2008. gada aprīļa līdz 2010. gada februārim Eiropols sniedza analītisko atbalstu policijas spēkiem no 20 valstīm, kas bija iesaistīti operācijā "Typhon". Šajā lielajā operācijā pret pedofilu tīklu, kas, izmantojot Austrijas tīmekļa vietni, izplatīja bērnu pornogrāfijas attēlus, Eiropols veica tehnisko atbalstu un kriminālizlūkošanas datu analīzi, pamatojoties uz attēliem, kas saņemti no Austrijas. Pēc tam tas novērtēja datu ticamību un pārstrukturēja tos, pirms sagatavot savus izlūkdatu materiālus. Ar savstarpējām norādēm salīdzinot datus ar informāciju, kas iekļauta tā analītiskā darba datnē, Eiropols izstrādāja 30 izlūkdatu ziņojumus, kuri vairākās valstīs bija pamats izmeklēšanas uzsākšanai. |

Dalībnieki | Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Itālija, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Šveice, Ungārija un Vācija. |

Rezultāti | Iesaistītie spēki identificēja 286 aizdomās turētās personas, apcietināja 118 aizdomās turētās personas un izglāba piecus upurus četrās valstīs, kas šajā gadījumā bija ļaunprātīgi izmantoti. |

Eurojust

Piemēri tam, kā Eurojust koordinē lielas tiesu iestāžu pārrobežu operācijas pret smago noziedzību[108] |

Cilvēku tirdzniecība un teroristu finansēšana | Eurojust 2010. gada maijā koordinēja pārrobežu operāciju, kuras rezultātā tika apcietināti pieci locekļi no organizētās noziedzības tīkla, kas darbojas Afganistānā, Pakistānā, Rumānijā, Albānijā un Itālijā. Grupa apgādāja Afganistānas un Pakistānas valstspiederīgos ar viltotiem dokumentiem, caur Irānu, Turciju un Grieķiju viņus nelegāli ievedot Itālijā. Pēc ierašanās Itālijā, migranti tika tālāk nosūtīti uz Vāciju, Zviedriju, Beļģiju, Apvienoto Karalisti un Norvēģiju. Peļņa no šādas tirdzniecības bija paredzēta terorisma finansēšanai. |

Krāpšana ar banku kartēm | Koordinējot policijas un tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību, Eiropols un Eurojust palīdzēja atklāt banku karšu krāpniecības tīklu, kas darbojās Īrijā, Itālijā, Nīderlandē, Beļģijā un Rumānijā. Šis tīkls nozaga aptuveni 15 000 maksājumu karšu identifikācijas datus, radot zaudējumus 6,5 miljonu euro apmērā. Pirms šīs operācijas, kuras rezultātā 2009. gada jūlijā tika veiktas 24 apcietināšanas, Beļģijas, Īrijas, Itālijas, Nīderlandes un Rumānijas maģistrāti sekmēja Eiropas apcietināšanas orderu izsniegšanu un pieprasījumus atļaut aizdomās turēto personu sarunu noklausīšanos. |

Cilvēku tirdzniecība un narkotiku kontrabanda | Pēc koordinācijas sanāksmes, ko Eurojust organizēja 2009. gada martā, Itālijas, Nīderlandes un Kolumbijas iestādes apcietināja 62 personas, kas tiek turētas aizdomās par cilvēku tirdzniecību un narkotiku kontrabandu. Šis tīkls Nīderlandē no Nigērijas ieveda neaizsargātas sievietes, piespiežot viņas nodarboties ar prostitūciju Itālijā, Francijā un Spānijā. Ar peļņu, kas gūta prostitūcijā, tīkls finansēja kokaīna pirkumu Kolumbijā, kurš tika nosūtīts patēriņam uz ES. |

Pasažieru datu reģistrs ( PNR )

Piemēri, kad PNR analīze sniedz informāciju, lai izmeklētu smagus pārrobežu noziegumus[109] |

Bērnu tirdzniecība | PNR analīzē atklājās, ka trīs bērni bez pavadoņa ceļoja no ES dalībvalsts uz trešo valsi bez jebkādas norādes par to, kas viņus pēc ierašanās sagaidīs. Pēc dalībvalsts policijas brīdinājuma (pēc bērnu izbraukšanas), trešās valsts iestādes apcietināja personu, kas uzradās bērnus sagaidīt: dalībvalstī reģistrēts dzimumnoziegumu izdarītājs. |

Cilvēku tirdzniecība | PNR analīzē tika atklāta cilvēku tirgotāju grupa, kas vienmēr ceļoja vienā un tajā pašā maršrutā. Izmantojot viltotus dokumentus, lai piereģistrētos avioreisam ES iekšienē, viņi izmantoja autentiskus dokumentus, lai vienlaicīgi reģistrētos citam avioreisam uz trešo valsti. Nonākot lidostas uzgaidāmajā telpā, viņi iekāpa ES iekšējā avioreisā. |

Krāpšana ar kredītkartēm | Vairākas ģimenes ceļoja uz dalībvalsti ar biļetēm, kas pirktas ar zagtām kredītkartēm. Izpēte liecināja, ka kriminālnoziedznieku grupa izmantoja šīs kartes, lai iegādātos biļetes un pārdotu tās pie kases tālsarunu zvanu centros. Ar PNR datu palīdzību tika atrasta saikne starp ceļotājiem, kredītkartēm un tirgotājiem. |

Narkotiku kontrabanda | Dalībvalsts policijas iestādei bija informācija, kas liecināja, ka narkotiku kontrabandā no trešās valsts ir iesaistīts vīrietis, bet, viņam ierodoties ES, robežkontrole viņa personīgajās mantās nekad neko neatrada. PNR analīzē atklājās, ka viņš vienmēr ceļo ar līdzzinātāju. Pārbaudot līdzzinātāju, tika atklāti lieli narkotiku daudzumi. |

Teroristu finansēšanas izsekošanas programma ( TFTP )

Piemēri, kad TFTP sniedz informāciju, lai izmeklētu teroristu uzbrukuma plānus[110] |

Teroristu uzbrukuma plāns Barselonā 2008. gadā | 2008. gada janvārī Barselonā tika apcietinātas desmit aizdomās turētās personas saistībā ar izjauktu mēģinājumu veikt uzbrukumu pilsētas sabiedriskā transporta sistēmai. TFTP dati tika izmantoti, lai identificētu aizdomās turēto personu saiknes ar Āziju, Āfriku un Ziemeļameriku. |

Šķidro sprāgstvielu uzbrukuma plāns transatlantiskajiem reisiem 2006. gadā | TFTP informācija tika izmantota, lai izmeklētu un apsūdzētu personas saistībā ar izjauktu plānu 2006. gada augustā uzspridzināt desmit transatlantiskos avioreisus maršrutā no Apvienotās Karalistes uz ASV un Kanādu. |

2005. gada sprādzieni Londonā | TFTP dati tika izmantoti, lai izmeklētājiem sniegtu jaunu informāciju, apstiprinātu aizdomās turēto personu identitāti un atklātu saistību starp personām, kas atbildīgas par šo uzbrukumu. |

2004. gada sprādzieni Madridē | Vairākām ES dalībvalstīm tika sniegti TFTP dati, lai palīdzētu tām izmeklēšanā, kas tika uzsākta tūlīt pēc šā uzbrukuma. |

II PIELIKUMS

Tabulas formas pārskats par instrumentiem, kas jau darbojas, tiek īstenoti vai apsvērti |

Instrumenti | Priekšvēsture | Nolūks(-i) | Struktūra | Ietvertie personas dati | Piekļuve datiem | Datu aizsardzība | Datu saglabāšana | Īstenošanas stāvoklis | Pārskatīšana | | Šengenas informācijas sistēma ( SIS ) |Dalībvalstu ierosināta |Uzturēt sabiedrības drošību, tostarp valsts drošību, Šengenas zonā un atvieglot personu pārvietošanos, izmantojot informāciju, kas nodota ar šīs sistēmas starpniecību. |Centralizēta: N.SIS (valsts daļas) ar saskarnes palīdzību pievienota C.SIS (centrālā daļa) |Vārdi, uzvārdi un pseidonīmi, fiziskais raksturojums, dzimšanas vieta un datums, valstspiederība, kā arī tas, vai persona ir bruņota vai vardarbīga. SIS brīdinājumi attiecas uz vairākām dažādām personu grupām. |Policijai, robežu policijai, muitai, tiesu iestādēm ir piekļuve visiem datiem; imigrācijas un konsulārajiem dienestiem būs piekļuve ieceļošanas aizlieguma sarakstam un datiem par pazaudētiem un nozagtiem dokumentiem. Eiropols un Eurojust var piekļūt dažiem datiem. |Eiropas Padomes (EP) Konvencija Nr. 108 un EP Policijas ieteikums R (87) 15. |Personas datus, kas ievadīti SIS nolūkā izsekot personas, var uzglabāt tikai tik ilgi, cik nepieciešams to mērķu sasniegšanai, kuriem šie dati tika sniegti, un ne ilgāk kā trīs gadus. Datus par personām, kurām piemēro īpašu uzraudzību, pamatojoties uz šo personu radītajiem draudiem sabiedrības vai valsts drošībai, ir jādzēš pēc viena gada. | SIS ir pilnībā piemērojama 22 dalībvalstīs, kā arī Šveicē, Norvēģijā un Īslandē. Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās SIS , izņemot brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas minēti ieceļošanas aizlieguma sarakstā. Paredzams, ka Bulgārija, Rumānija un Lihtenšteina šo pasākumu drīz īstenos. |Parakstītāji var ierosināt grozījumus Šengenas konvencijā. Grozītais teksts būtu jāpieņem vienbalsīgi un jāratificē parlamentos. | | Šengenas informācijas sistēma (II)

( SIS II) |Komisijas ierosināta |Nodrošināt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un atvieglot personu pārvietošanos, izmantojot informāciju, kas nodota ar šīs sistēmas starpniecību. |Centralizēta: N.SIS II (valsts daļas) ar saskarnes palīdzību pievienota CS-SIS (centrālā daļa). SIS II darbosies drošajā s-TESTA tīklā. | SIS datu kategorijas, kā arī pirkstu nospiedumi un fotogrāfijas, Eiropas apcietināšanas ordera kopijas, brīdinājumi par ļaunprātīgi izmantotu identitāti un saiknes starp šiem brīdinājumiem. SIS II brīdinājumi attiecas uz vairākām dažādām personu grupām. |Policijai, robežu policijai, muitai, tiesu iestādēm būs piekļuve visiem datiem; imigrācijas un konsulārajiem dienestiem būs piekļuve ieceļošanas aizlieguma sarakstam un datiem par pazaudētiem un nozagtiem dokumentiem. Eiropolam un Eurojust būs piekļuve dažiem datiem. |Īpaši noteikumi, kas izveidoti saskaņā ar pamata tiesību aktiem, kas reglamentē SIS II, un Direktīva 95/46/EK, Regula (EK) 45/2001, Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI, Regula (EK) 45/2011, Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108 un Policijas ieteikums R (87) 15. |Personas datus, kas ievadīti SIS nolūkā izsekot personas, var uzglabāt tikai tik ilgi, cik nepieciešams to mērķu sasniegšanai, kuriem šie dati tika sniegti, un ne ilgāk kā trīs gadus. Datus par personām, kurām piemēro īpašu uzraudzību, pamatojoties uz šo personu radītajiem draudiem sabiedrības vai valsts drošībai, ir jādzēš pēc viena gada. | SIS II vēl tiek īstenota Tiklīdz šī sistēma būs darbotiesspējīga, tā tiks piemērota ES-27 dalībvalstīs, Šveicē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Īslandē. Apvienotā Karaliste un Īrija piedalīsies SIS II , izņemot brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas minēti ieceļošanas aizlieguma sarakstā. |Komisijai ik pēc diviem gadiem jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumi par SIS II attīstību un iespējamo migrēšanu no SIS . | | EURODAC |Komisijas ierosināta |Palīdzēt noteikt, kurai dalībvalstij jāizvērtē patvēruma pieteikums. |Centralizēta, veido valsts piekļuves punkti, kas ar saskarni pievienoti EURODAC centrālajai vienībai EURODAC darbojas s-TESTA tīklā. |Pirkstu nospiedumu dati, dzimums, patvēruma pieteikuma iesniegšanas vieta un datums, izcelsmes dalībvalsts izmantotais atsauces numurs un datums, kurā noņemti pirkstu nospiedumi, tie nosūtīti un ievadīti sistēmā. |Dalībvalstīm ir jānorāda saraksts ar tām iestādēm, kurām ir piekļuve šiem datiem; šai sarakstā parasti ietilpst patvēruma un migrācijas jautājumu iestādes, robežsardze un policija. |Direktīva 95/46/EK |10 gadi patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumiem; 2 gadi pirkstu nospiedumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas aizturēti saistībā ar nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu. | EURODAC regula ir spēkā visās dalībvalstīs, Norvēģijā, Īslandē un Šveicē. Nolīgums, kas ļaus pievienot Lihtenšteinu, vēl ir jānoslēdz. |Komisijai Eiropas Parlamentam un Padomei ir jānosūta gada ziņojums par EURODAC centrālās vienības darbību. | | Vīzu informācijas sistēma (VIS) |Komisijas ierosināta |Palīdzēt īstenot kopīgu vīzu politiku un novērst draudus iekšējai drošībai. |Centralizēta, veido valsts daļas, kas ar saskarnes palīdzību tiks pievienoti centrālajai daļai. VIS darbosies s-TESTA tīklā. |Vīzu pieteikumi, pirkstu nospiedumi, fotogrāfijas, saistītie vīzu lēmumi un saiknes starp saistītiem pieteikumiem. |Vīzu, patvēruma, imigrācijas un robežkontroles iestādēm būs piekļuve visiem datiem. Policija un Eiropols var izmantot VIS, lai novērstu, konstatētu un izmeklētu smagus noziegumus. |Īpaši noteikumi, kas izveidoti saskaņā ar pamata tiesību aktiem, kas reglamentē VIS, un Direktīva 95/46/EK, Regula (EK) 45/2001, Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI, Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108, tās 181. papildprotokols un Policijas ieteikums R (87) 15. |5 gadi |VIS īstenošana vēl notiek un tā būs piemērojama katrā dalībvalstī (izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju), kā arī Norvēģijā, Īslandē un Šveicē. |Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par VIS darbību pēc trīs gadiem pēc tās darbības uzsākšanas un turpmāk ik pēc četriem gadiem. | | Papildu informācijas par pasažieri ( API ) sistēma |Spānijas ierosināta |Uzlabot robežkontroli un apkarot nelegālo imigrāciju. |Decentralizēta |Personas dati no pasēm, iekāpšanas punkts un ieceļošanas punkts ES. |Robežkontroles iestādes un pēc pieprasījuma – tiesībaizsardzības iestādes. |Direktīva 95/46/EK |Dati jādzēš 24 stundas pēc avioreisa ierašanās ES. | API ir spēkā visās dalībvalstīs, bet tikai dažas to izmanto. |Komisija API sistēmu novērtēs 2011. gadā. | | Neapoles II konvencija |Dalībvalstu ierosināta |Palīdzēt valstu muitas iestādēm novērst un konstatēt valsts muitas noteikumu pārkāpumus un palīdzēt tām ierosināt lietas un sodīt par Kopienas un valsts muitas noteikumu pārkāpumiem. |Decentralizēta, darbojas ar centrālo koordinācijas vienību grupas palīdzību |Visa informācija, kas saistīta ar identificētu vai identificējamu personu. |Centrālās koordinācijas vienības var pārsūtīt datus valsts muitas iestādēm, izmeklēšanas iestādēm un tiesu struktūrām, un ar tās dalībvalsts, kas sniedz informāciju, iepriekšēju piekrišanu – citām iestādēm. |Direktīva 95/46/EK un Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108. Datiem saņēmējā dalībvalstī jāpiemēro vismaz tāds pats aizsardzības līmenis kā dalībvalstī, kas datus sniedz. |Datus var uzglabāt ne ilgāk kā nepieciešams tā mērķa sasniegšanai, kuram šie dati tika sniegti. |Šo konvenciju ir ratificējušas visas dalībvalstis. |Parakstītāji var ierosināt grozījumus Neapoles II konvencijā. Grozītais teksts būtu jāpieņem Padomē un jāratificē dalībvalstīs. | | Muitas informācijas sistēma (MIS) |Dalībvalstu ierosināta |Palīdzēt kompetentajām iestādēm novērst, izmeklēt un ierosināt lietas par valsts muitas tiesību aktu smagiem pārkāpumiem. |Centralizēta, piekļūst caur termināļiem katrā dalībvalstī, kā arī Komisijā. MIS un FIDE darbojas uz AFIS pamata, kas izmanto kopējo sakaru tīklu, kopējo sistēmas saskarni vai drošo piekļuvi tīmeklim, ko nodrošina Komisija. |Vārdi, uzvārdi, pseidonīmi, dzimšanas datums un vieta, valstspiederība, dzimums, fiziskais raksturojums, identitātes dokumenti, adrese, jebkāda informācija par iepriekšēju vardarbību, iemesls datu ievadīšanai MIS, ieteiktā rīcība un transportlīdzekļa reģistrācija. |MIS datiem var piekļūt valstu muitas iestādes, Eiropols un Eurojust . |Īpašie noteikumi, kas paredzēti MIS konvencijā, kā arī Direktīvas 95/46/EK, Regulas (EK) Nr. 45/2001, Eiropas Padomes Konvencijas Nr. 108 un Eiropas Padomes Policijas ieteikuma Nr. R (87) 15 noteikumi. |Personas datus, kas kopēti no MIS uz citām sistēmām risku pārvaldības vai operatīvās analīzes mērķiem, var glabāt tikai tik ilgi, cik nepieciešams tā mērķa sasniegšanai, kuram šie dati tika kopēti, un ne ilgāk par 10 gadiem. |Spēkā visās dalībvalstīs. |Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par MIS darbību. | | Zviedrijas iniciatīva |Zviedrijas ierosināta |Racionalizēt informācijas apmaiņu kriminālizmeklēšanas un kriminālizlūkošanas operāciju mērķiem. |Decentralizēta, dalībvalstīm ir jānorāda valsts kontaktpunkti steidzamu informācijas pieprasījumu apstrādei. |Visa esošā informācija vai kriminālizlūkošanas dati ir pieejami tiesībaizsardzības iestādēm. |Policija, muitas iestādes un visas citas iestādes ar pilnvarām izmeklēt noziegumus (izņemot izlūkdienestus). |Valstu datu aizsardzības noteikumi, kā arī Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108, tās 181. papildprotokols un Policijas ieteikums Nr. R (87) 15. |Informāciju un izlūkdatus, kas sniegti saskaņā ar šo instrumentu, var izmantot tikai tam mērķim, kuram tie tika sniegti un saskaņā ar datu sniedzējas dalībvalsts īpašajiem nosacījumiem. |12 no 31 parakstītājas valsts (ES un EBTA valstis) ir pieņēmušas valsts tiesību aktus šā instrumenta īstenošanai; piecas valstis aizpilda veidlapu, lai pieprasītu datus, bet divas valstis to bieži izmanto informācijas apmaiņai. |Komisijai savs novērtējuma ziņojums Padomei jāiesniedz 2010. gadā. | | Prīmes lēmums |Dalībvalstu ierosināts |Uzlabot noziegumu, jo īpaši terorisma, novēršanu un uzturēt sabiedrisko kārtību. |Decentralizēta, savstarpēji savienota s-TESTA tīklā. Valstu kontaktpunkti nodarbojas ar izejošiem un ienākošiem pieprasījumiem veikt datu salīdzinājumus. |Anonīmi DNS profili un pirkstu nospiedumi, transportlīdzekļu reģistrācijas dati un informācija par personām, kas tiek turētas aizdomās par saiknēm ar terorismu. |Kontaktpunkti pārsūta pieprasījumus; Pašmāju piekļuvi reglamentē valstu tiesību akti. |Ar Prīmes lēmumu noteiktie īpašie noteikumi, kā arī Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108, tās 181. papildprotokols un Policijas ieteikums Nr. R (87) 15. Personas var vērsties pie savas valsts datu aizsardzības uzraudzītāja, lai īstenotu savas tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi. |Personas dati jādzēš, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi mērķim, kuram tie tika sniegti. Maksimālais laikposms pašmāju datu saglabāšanai, kas ir spēkā datu sniedzējā dalībvalstī, ir saistošs saņēmējai valstij. |Prīmes lēmums vēl tiek īstenots. Desmit dalībvalstīm ir atļauts apmainīties ar DNS, piecām – apmainīties ar pirkstu nospiedumiem, septiņām – ar transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Norvēģija un Īslande drīz pievienosies šim instrumentam. |Komisijai savs novērtējuma ziņojums Padomei jāiesniedz 2012. gadā. | | Datu saglabāšanas direktīva |Dalībvalstu ierosināta |Uzlabot smagu noziegumu izmeklēšanu, konstatēšanu un lietu ierosināšanu par tiem, saglabājot datus par telekomunikāciju informācijas plūsmu un atrašanās vietu. |Decentralizēta; šis instruments uzliek par pienākumu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem saglabāt datus. |Tālruņa numurs, IP adrese un mobilā tālruņa identifikācijas informācija. |Iestādes ar piekļuves tiesībām tiek noteiktas valsts līmenī. |Direktīva 95/46/EK un Direktīva 2002/58/EK. |No 6 līdz 24 mēnešiem. |Sešas dalībvalstis šo direktīvu vēl nav transponējušas; Vācijas un Rumānijas konstitucionālās tiesas ir pasludinājušas īstenošanas tiesību aktus par konstitūcijai neatbilstošiem. |Komisijai savs novērtējuma ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz 2010. gadā. | | Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēma ( ECRIS ) |Beļģijas ierosināta; Komisija iesniegusi priekšlikumu |Uzlabot pārrobežu apmaiņu ar datiem par ES iedzīvotāju sodāmību. |Decentralizēta; savstarpēji savienota ar centrālo iestāžu grupas starpniecību, kura, apmainīsies ar informāciju, kas, izmantojot s-TESTA tīklu, iegūta no sodāmības reģistriem. |Biogrāfiska informācija; notiesājošais spriedums, sods un noziedzīgais nodarījums; kā arī papildinformācija, tostarp pirkstu nospiedumi (ja tādi ir pieejami). |Tiesu iestādes un kompetentās administratīvās iestādes. |Īpašie noteikumi, kas paredzēti Padomes Pamatlēmumā 2009/315/TI, kurā ietverti Padomes Lēmuma 2005/876/TI, kā arī Padomes Pamatlēmuma 2008/977/TI, Eiropas Padomes Konvencijas Nr. 108 un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumi. |Piemērojami pašmāju datu saglabāšanas noteikumi, jo šis instruments reglamentē tikai datu apmaiņu. | ECRIS vēl tiek īstenota. Deviņas dalībvalstis ir sākušas elektronisku informācijas apmaiņu. |Komisijai Eiropas Parlamentā un Padomē ir jāiesniedz divi novērtējuma ziņojumi: par Pamatlēmumu 2008/675/TI – 2011. gadā; par Pamatlēmumu 2009/315/TI – 2015. gadā. Komisijai no 2016. gada būs jāpublicē regulāri ziņojumi par Padomes Lēmuma 2009/316/TI ( ECRIS ) darbību. | | Finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbība ( FIU.net ) |Nīderlandes ierosināta |Apmainīties ar informāciju, kas vajadzīga, lai analizētu un izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. |Decentralizēta; FIU apmainās ar datiem, izmantojot FIU.net , kas darbojas s-TESTA tīklā. Eiropola SIENA lietojumprogramma, iespējams, drīz būs FIU.net pamatā. |Jebkādi dati, kas ir būtiski nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas analīzei vai izmeklēšanai. |Finanšu ziņu vākšanas vienības (policijas spēkos, tiesu iestādēs vai finanšu iestāžu pakļautībā esošās administratīvās iestādēs). |Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI, Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108 un Policijas ieteikums R (87) 15. |Piemērojami pašmāju datu saglabāšanas noteikumi, jo šis instruments reglamentē tikai datu apmaiņu. |Divdesmit dalībvalstis piedalās FIU.net – tiešsaistes datu apmaiņas lietojumprogrammā, kas darbojas s-TESTA tīklā. |Komisija kopš 2009. gada Finanšu pakalpojumu rīcības plāna ietvaros pārbauda to, kā tiek īstenota Direktīva 2005/60/EK. | | Līdzekļu atguves dienestu ( ARO ) sadarbība |Dalībvalstu ierosināta |Apmainīties ar informāciju, kas vajadzīga, lai izsekotu un identificētu peļņu, kas gūta noziedzībā. |Decentralizēta; ARO ir jāapmainās ar informāciju, izmantojot Zviedrijas iniciatīvu. Eiropola SIENA lietojumprogramma, iespējams, drīz būs ARO sadarbības pamatā. |Informācija par mērķa īpašumu, piemēram, banku konti, nekustamais īpašums un transportlīdzekļi, kā arī informācija par meklējamām personām, piemēram, vārds, uzvārds, adrese, akcionāru un uzņēmuma informācija. |Līdzekļu atguves dienesti |Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108, tās 181. papildprotokols un Policijas ieteikums Nr. R (87) 15. |Piemērojami pašmāju datu saglabāšanas noteikumi, jo šis instruments reglamentē tikai datu apmaiņu. |Vairāk nekā divdesmit dalībvalstis ir izveidojušas ARO ; divpadsmit valstis piedalās izmēģinājuma projektā, kas uzsācis izmantot Eiropola SIENA lietojumprogrammu, lai apmainītos ar datiem, kas ir būtiski līdzekļu izsekošanai. |Komisijai savs novērtējuma ziņojums Padomei jāiesniedz 2010. gadā. | | Valstu un ES datornoziedzības apkarošanas platformas |Francijas ierosināta |Vākt, apmainīties ar un analizēt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti internetā. |Decentralizētas; apvieno valstu brīdinājumu platformas un Eiropola ES datornoziedzības apkarošanas platformu. Eiropola SIENA lietojumprogramma, iespējams, drīz būs pamatā datu apmaiņai starp brīdinājumu platformām |Internetā konstatēts nelegāls saturs vai uzvedība. |Valsts platformas saņem iedzīvotāju ziņojumus; Eiropola ES datornoziedzības apkarošanas platforma saņem tiesībaizsardzības iestāžu ziņojumus par smagiem pārrobežu datornoziegumiem. |Īpašie noteikumi, kas paredzēti Eiropola lēmumā un Padomes Pamatlēmumā 2008/977/TI, Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108, tās 181. papildprotokolā, Policijas ieteikumā R (87) 15 un Regulā (EK) 45/2001. |Piemērojami pašmāju datu saglabāšanas noteikumi, jo šis pasākums reglamentē tikai informācijas apmaiņu. |Gandrīz visas dalībvalstis ir izveidojušas valsts brīdinājumu platformas; Eiropols strādā pie savas ES datornoziedzības apkarošanas platformas. |Eiropols ir aptvēris datornoziedzības jomu un turpmāk ziņos par ES datornoziedzības apkarošanas platformas darbībām savā gada ziņojumā, ko iesniedz Padomē apstiprināšanai, bet Eiropas Parlamentā – informācijai. | | Eiropols |Dalībvalstu ierosināts |Atbalstīt dalībvalstis, lai novērstu un apkarotu organizēto noziedzību, terorismu un citus smagās noziedzības veidus, kas ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis. |Eiropols ir ES aģentūra, kas atrodas Hāgā. Eiropols izstrādā SIENA – savu drošo informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu. |Eiropola informācijas sistēma (EIS) ietver to personu personas datus, tostarp biometrisko identifikācijas informāciju, datus par notiesājošiem spriedumiem un saiknēm ar organizēto noziedzību, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē. Analīzes darba datnēs ( AWF ) ietilpst jebkādi būtiskie personas dati. |EIS var piekļūt Eiropola valstu biroji, sadarbības koordinatori, Eiropola personāls un direktors. AWF piekļuve tiek piešķirta sadarbības koordinatoriem. Ar personas datiem var apmainīties ar tām trešām valstīm, kurām ir nolīgumi ar Eiropolu. |Īpašie noteikumi, kas paredzēti Eiropola lēmumā un Padomes Pamatlēmumā 2008/977/TI, Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108, tās 181. papildprotokolā, Policijas ieteikumā R (87) 15 un Regulā (EK) 45/2001. |Analīzes darba datnes var saglabāt ne vairāk kā trīs gadus ar iespējamu pagarinājumu vēl uz trīs gadiem. |Eiropolu aktīvi izmanto visas dalībvalstis un trešās valstis, ar kurām tam ir darbības nolīgums. Eiropola jauno juridisko pamatu ir ieviesušas visas dalībvalstis. |Apvienotā uzraudzības iestāde uzrauga Eiropola veikto personas datu apstrādi un šādu datu nosūtīšanu citām personām. Apvienotā uzraudzības iestāde Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz periodiskus ziņojumus. Eiropols Padomei apstiprināšanai un Eiropas Parlamentam informācijai iesniedz arī gada ziņojumu par savām darbībām. | | Eurojust |Dalībvalstu ierosināts |Uzlabot izmeklēšanu un lietu ierosināšanas koordināciju dalībvalstīs un uzlabot attiecīgo iestāžu savstarpējo sadarbību. | Eurojust ir ES struktūra, kas atrodas Hāgā un datu apmaiņai izmanto s-TESTA . |Par smagu noziegumu izdarīšanu, kas ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis, aizdomās turēto personu un noziegumu izdarītāju personas dati, tostarp biogrāfiskie dati, kontaktinformācija, DNS profili, pirkstu nospiedumi, fotogrāfijas un dati par telekomunikāciju informācijas plūsmu un atrašanās vietu. |Eiropola 27 valstu locekļi, kas var dalīties informācijā ar valstu iestādēm un trešām valstīm, ja informācijas avots tam piekrīt. |Ar Eurojust lēmumu un Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI noteiktie īpašie noteikumi, kā arī Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108, tās 181. papildprotokols un Policijas ieteikums Nr. R (87) 15. |Informācija jādzēš tiklīdz mērķis, kurai tā tika sniegta, ir sasniegts un lieta ir slēgta. |Dalībvalstis pašreiz īsteno Eurojust grozīto juridisko pamatu. |Komisijai līdz 2014. gada jūnijam ir jāpārbauda informācijas apmaiņa Eurojust valstu locekļu starpā. Eurojust līdz 2013. gada jūnijam ir jāziņo Padomei un Komisijai par piekļuves nodrošināšanu valstu līmenī Eurojust lietu pārvaldības sistēmai. Apvienotā uzraudzības iestāde uzrauga Eurojust veikto personas datu apstrādi un ik gadu ziņo Padomei. Eurojust kolēģijas priekšsēdētājs Padomei iesniedz gada ziņojumu par Eurojust darbībām, ko Padome pārsūta Eiropas Parlamentam. | | PNR nolīgumi ar ASV un Austrāliju; API / PNR nolīgums ar Kanādu |Komisijas ierosināti |Novērst un apkarot terorismu un citus smagu starptautisku noziegumu veidus |Starptautiski nolīgumi |ASV un Austrālijas nolīgumos ir ietvertas 19 PNR datu kategorijas, tostarp biogrāfiskā, rezervāciju, maksājumu informācija un papildinformācija; Kanādas nolīgumā ir ietverti 25 līdzīgi datu posteņi. |ASV Valsts drošības departaments, Kanādas Robežu dienestu aģentūra un Austrālijas Muitas dienests, kuri var dalīties ar datiem ar pašmāju tiesībaizsardzības un pretterorisma dienestiem. |Datu aizsardzības noteikumi ir paredzēti konkrētajos starptautiskajos nolīgumos. |ASV: aktīva izmantošana – septiņi gadi, pasīva izmantošana – astoņi gadi. Austrālijā: aktīva izmantošana – 3,5 gadi, pasīva izmantošana – divi gadi. Kanāda: aktīva izmantošana – 72 stundas, pasīva izmantošana – 3,5 gadi. |ASV un Austrālijas nolīgumi tiek piemēroti provizoriski; Kanādas nolīgums ir spēkā. Komisija vēlreiz apspriedīs šos nolīgumus. Sešas ES dalībvalstis ir ieviesušas tiesību aktus, kas ļauj PNR datus izmantot tiesībaizsardzības nolūkos. |Katrā nolīgumā ir paredzēta periodiska pārskatīšana, bet Kanādas un Austrālijas nolīgumos ir iekļautas arī izbeigšanas klauzulas. | | ES un ASV TFTP nolīgums |Komisijas ierosināts |Novērst, izmeklēt, konstatēt terorismu vai tā finansēšanu vai ierosināt lietas par to. |Starptautisks nolīgums |Finanšu ziņojumapmaiņas dati, kuri cita starpā ietver finanšu darījumu uzsācēja un saņēmēja vārdu, uzvārdu / nosaukumu, konta numuru, adresi un identifikācijas numuru. |ASV Valsts kases departaments var nodot personas datus, kas iegūti no finanšu ziņojumapmaiņas, ASV tiesībaizsardzības, sabiedrības drošības vai pretterorisma iestādēm, dalībvalstīm, Eiropolam vai Eurojust . Tālākai pārsūtīšanai trešām valstīm ir vajadzīga dalībvalsts piekrišana. |Nolīgumā ir stingri noteiktas mērķa ierobežojuma un proporcionalitātes klauzulas. |Personas datu izvilkumus no finanšu ziņojumapmaiņas, var saglabāt ne ilgāk kā nepieciešams konkrētajai izmeklēšanai vai lietas ierosināšanai; neizmantotos datus var glabāt tikai 5 gadus. |Eiropas Parlaments deva savu piekrišanu ES un ASV TFTP nolīguma noslēgšanai 2010. gada 8. jūlijā. Paredzams, ka Padome tagad pieņems Padomes lēmumu par šā nolīguma noslēgšanu, pēc kura nolīgums stāsies spēkā, izmantojot vēstuļu apmaiņu pušu starpā. |Komisijai šis nolīgums jāpārskata sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā. Komisijas novērtējuma ziņojums ir jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. | |

[1] Pašreiz ES nepastāv saskaņota "smaga nozieguma" definīcija. Piemēram, Padomes lēmumā, kas pilnvaro Eiropolu izmantot VIS (Padomes Lēmums 2008/633/TI, OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.), "smagi noziedzīgi nodarījumi" definēts ar atsauci uz noziedzīgu nodarījumu sarakstu, kas izklāstīts Eiropas apcietināšanas orderī (Padomes Lēmums 2002/584/TI, OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.). Datu saglabāšanas direktīvā (Direktīva 2002/58/EK, OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.) "smaga nozieguma" definēšana ir atstāta dalībvalstu ziņā. Eiropola lēmumā (Padomes Lēmums 2009/371/TI, OV L 121, 15. 5.2009., 37. lpp.) ietverts vēl viens saraksts ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiek definēti kā "smags noziegums", kas ir ļoti līdzīgs, bet ne identisks sarakstam, kas ietverts Eiropas apcietināšanas orderī.

[2] Eiropas Parlamenta rezolūcija, P7_TA-PROV(2010)0279, 8.7.2010.

[3] Atšķirībā no smagiem noziegumiem "teroristu nodarījumi" ir skaidri definēti Padomes pamatlēmumā par terorisma apkarošanu (Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI, OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2008/919/TI (OV L 330, 9.12.2008., 21. lpp.).

[4] Padomes secinājumi par ES iekšējās drošības informācijas pārvaldības stratēģiju, Tiesiskuma un iekšlietu padome, 30.11.2009 (ES Informācijas pārvaldības stratēģija); Brīvība, drošība, privātums – Eiropas iekšlietas atvērtā pasaulē, Neoficiālās augsta līmeņa padomdevēju grupas par Eiropas iekšlietu politikas nākotni ziņojums ("The Future Group"), 2008. gada jūnijs.

[5] Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, Padomes Dokuments 5731/10, 3.3.2010., 4.2.2. sadaļa.

[6] COM(2010)252, 26.5.2010.

[7] COM(2010)171, 20.4.2010., (Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns).

[8] Eiropas Savienības bijušajā trešajā pīlārā par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās dalībvalstīm un Komisijai bija kopīgas iniciatīvas tiesības. Ar Amsterdamas līgumu ārējās robežkontroles, vīzu, patvēruma un imigrācijas jomas tika integrētas Kopienas (pirmajā) pīlārā, kurā Komisijai ir ekskluzīvas iniciatīvas tiesības. Ar Lisabonas līgumu Savienības pīlāru struktūra ir likvidēta, vēlreiz apliecinot Komisijas iniciatīvas tiesības. Tomēr tādā jomā kā policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās (tostarp administratīvās sadarbība) tiesību aktus joprojām var ierosināt pēc ceturtās daļas dalībvalstu iniciatīvas.

[9] Konvencija, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

[10] Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108); Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, Eiropas Padome, 17.9.1987. (Policijas ieteikums).

[11] SIRENE ir saīsinājums no Supplementary Information Request at National Entry .

[12] Padomes Dokuments 5441/08, 30.1.2008., Padomes Dokuments 6162/10, 5.2.2010.

[13] Regula (EK) Nr. 1986/2006, OV L 381, 28.12.2006., 1. lpp.; Regula (EK) Nr. 1987/2006, OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.; Lēmums 2007/533/TI, OJ L 205, 7.8.2007, 63. lpp.

[14] Regula (EK) Nr. 1987/2006, OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.; Lēmums 2007/533/TI, OJ L 205, 7.8.2007, 63. lpp.; Direktīva 95/46/EK, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.; Regula (EK) Nr. 45/2001, OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.; Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108); Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, Eiropas Padome, 17.9.1987. (Policijas ieteikums).

[15] S-TESTA , kas ir saīsinājums no Secure Trans-European Services for Telematics between Administrations , ir Komisijas finansēts datu komunikācijas tīkls, kas ļauj droši un šifrēti apmainīties ar informāciju starp valsts pārvaldes iestādēm un ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām.

[16] Apvienotā Karaliste un Īrija piedalīsies SIS II , izņemot brīdinājumus saistībā ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kas minēti ieceļošanas aizlieguma sarakstā.

[17] Padomes Regula (EK) Nr. 1104/2008, OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.; Padomes Lēmums 2008/839/TI, OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.

[18] Padomes Regula (EK) Nr. 343/2003, OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp. (Dublinas regula), Padomes Regula (EK) Nr. 2725/2000, OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp. ( EURODAC regula). Šo instrumentu pamatā ir 1990. gada Dublinas konvencija (OV C 254, 19.8.1997., 1. lpp.), kuras mērķis ir noteikt, kurai dalībvalstij būtu jāizskata patvēruma pieteikumi. Patvēruma pieteikumu novērtēšanas sistēma ir pazīstama kā "Dublinas sistēma".

[19] Direktīva 95/46/EK, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[20] Ārkārtas Tieslietu un iekšlietu padome, 20.9.2001.

[21] Padomes Lēmums 2004/512/EK, OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.; Regula (EK) Nr. 767/2008, OV L 218, 13.8.2008, 60. lpp.; Padomes Lēmums 2008/633/TI, OV L 218, 13.8.2008, 129. lpp. Skatīt arī Deklarāciju par terorisma apkarošanu, Eiropadome, 25.3.2004.

[22] Padomes Lēmums 2008/633/TI, OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.

[23] Regula (EK) Nr. 767/2008, OV L 218, 13.8.2008, 60. lpp.; Padomes Lēmums 2008/633/TI, OV L 218, 13.8.2008, 129. lpp. Direktīva 95/46/EK, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.; Regula (EK) Nr. 45/2001, OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.; Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.; Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108); Papildprotokols Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 8.11.2001. (181. papildprotokols); Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, Eiropas Padome, 17.9.1987. (Policijas ieteikums).

[24] Padomes Direktīva 2004/82/EK, OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.

[25] Direktīva 95/46/EK, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[26] Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92, OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

[27] Padomes 1997. gada 13. marta Regula (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu, OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 766/2008, OV L 218, 13.8.2008., 48. lpp.

[28] Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību, OV C 24/2, 23.1.1998., 2. lpp. (Neapoles II Konvencija).

[29] Direktīva 95/46/EK, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.; Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108).

[30] Konvencija, kas izstrādāta, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām, OV C 316, 27.11.1995., 34. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI, OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.

[31] Ar 2011. gada maiju Eiropolam un Eurojust būs piekļuve MIS lasīšanas režīmā, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2009/917/TI (OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.).

[32] Konvencija, kas izstrādāta, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām, OV C 316, 27.11.1995., 34. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI, OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.; Direktīva 95/46/EK, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.; Regula (EK) Nr. 45/2001, OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.; Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108); Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, Eiropas Padome, 17.9.1987. (Policijas ieteikums).

[33] FIDE, kas ir saīsinājums no Fichier d’Identification des Dossiers d’Enquêtes douanières , pamatā ir Padomes Regula (EK) Nr. 766/2008 un Protokols, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, OV C 139, 13.6.2003., 1. lpp.

[34] COM(2005)490, 12.10.2005. Prezidentūras secinājumi – Hāgas programma, 4./5.11.2004. Skatīt arī Deklarāciju par terorisma apkarošanu, Eiropadome, 25.3.2004.

[35] Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI, OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.

[36] Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108); Papildprotokols Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 8.11.2001. (181. papildprotokols); Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, Eiropas Padome, 17.9.1987. (Policijas ieteikums).

[37] Šīs informācijas pamatā ir atbildes uz anketu, kuras rezultātus Padomes prezidentvalsts Spānija iesniedza Padomes Informācijas apmaiņas a d hoc darba grupas sanāksmē 2010. gada 22. jūnijā.

[38] Padomes Lēmums 2008/615/TI, OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.; Padomes Lēmums 2008/616/TI, OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.

[39] Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108); Papildprotokols Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 8.11.2001. (181. papildprotokols); Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, Eiropas Padome, 17.9.1987. (Policijas ieteikums).

[40] Uz šo brīdi desmit dalībvalstīm ir atļauts uzsākt automatizēto apmaiņu ar DNS profiliem, piecām dalībvalstīm ir atļauts apmainīties ar pirkstu nospiedumiem, bet septiņām – ar transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Vācija, Austrija, Spānija un Nīderlande ir iesniegušas Komisijā daļēju statistiku par šā instrumenta izmantošanu šajās valstīs.

[41] Direktīva 2006/24/EK, OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.

[42] Direktīva 95/46/EK, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.; Direktīva 2002/58/EK, OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp. (e-Privātuma direktīva).

[43] Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums, Bundesverfassunggericht 1 BvR 256/08, 11.3.2008.

[44] Rumānijas Konstitucionālās tiesas Lēmums Nr. 1258, 8.10.2009.

[45] Eiropas Konvencija par savstarpēju tiesisku palīdzību krimināllietās ( ETS Nr. 30), Eiropas Padome, 20.4.1959. Skatīt arī COM(2005)10, 25.1.2005.

[46] Padomes Lēmums 2005/876/TI, OV L 322, 9.12.2005., 33. lpp.

[47] Padomes Pamatlēmums 2008/675/TI, OV L 220, 15.8.2008., 32. lpp.; Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI, OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.; Padomes Lēmums 2009/316/TI, OV L 93, 7.4.2009., 33. lpp. Skatīt arī COM(2005)10, 25.1.2005.

[48] Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI, OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.; Padomes Lēmums 2005/876/TI, OV L 322, 9.12.2005., 33. lpp.; Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.; Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108).

[49] Regula (EK) Nr. 45/2001, OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[50] Padomes Lēmums 2000/642/TI, OV L 271, 24.10.2000., 4. lpp.

[51] Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.; Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108); Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, Eiropas Padome, 17.9.1987. (Policijas ieteikums).

[52] http://www.fiu.net/

[53] SIENA ir saīsinājums no Secure Information Exchange Network Application .

[54] Direktīva 2005/60/EK, OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp. (Trešā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīva).

[55] Skatīt, piemēram, Finanšu pakalpojumu rīcības plāna ekonomiskās ietekmes novērtējums – Nobeiguma ziņojums (Eiropas Komisijai, DG MARKT ), CRA International , 2009. gada marts.

[56] Padomes Lēmums 2007/845/TI, OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.

[57] Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108); Papildprotokols Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 8.11.2001. (181. papildprotokols); Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, Eiropas Padome, 17.9.1987. (Policijas ieteikums).

[58] Padomes secinājumi par to, ka izveido valstu brīdināšanas platformas un Eiropas brīdināšanas platformu internetā pamanītu noziedzīgu nodarījumu paziņošanai, Tieslietu un iekšlietu padome, 24.10.2008.; Padomes secinājumi par Rīcības plānu, lai īstenotu vienoto stratēģiju noziedzības apkarošanai, Vispārējo lietu padome, 26.4.2010. Eiropols savu projektu ir pārdēvējis par "Eiropas Datornoziedzības apkarošanas platformu" ("European Cybercrime Platform – ECCP").

[59] Eiropola mērķis ir novērst un apkarot organizēto noziedzību, terorismu un citus smagās noziedzības veidus, kas ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis. Skatīt Padomes Lēmumu 2009/371/TI, OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

[60] Padomes Lēmums 2009/371/TI, OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.; Regula (EK) Nr. 45/2001, OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.; Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108); Papildprotokols Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 8.11.2001. (181. papildprotokols); Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, Eiropas Padome, 17.9.1987. (Policijas ieteikums).

[61] Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

[62] Padomes Lēmums 2009/371/TI, OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp., ar kuru aizstāj Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants, OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.

[63] Padomes Lēmums 2009/371/TI, OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.; Regula (EK) Nr. 45/2001, OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.; Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 28.1.1981. (Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108); Papildprotokols Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ( ETS Nr. 108), Eiropas Padome, 8.11.2001. (181. papildprotokols); Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, Eiropas Padome, 17.9.1987. (Policijas ieteikums).

[64] Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

[65] Padomes Lēmums 2002/187/TI, OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2009/426/TI, OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp. Skatīt arī Ārkārtas Tieslietu un iekšlietu padomi, 20.9.2001.

[66] Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

[67] Direktīva 95/46/EK (Datu aizsardzības direktīva), OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[68] Kanādas dokumentu paketē ietilpst Kanādas saistības attiecībā uz rīcību ar API / PNR datiem, Komisijas lēmums par atbilstību attiecībā uz Kanādas datu aizsardzības standartiem, kā arī starptautisks nolīgums (skatīt OV L 91, 29.3.2006., 49. lpp.; OV L 82, 21.3.2006., 14. lpp.). ASV nolīgums ir atrodams OV L 204, 4.8.2007., 16. lpp.; Austrālijas nolīgums – OV L 213, 8.8.2008., 47. lpp.

[69] Kanāda 2009. gadā uzņēmās saistības pret Komisiju, Padomes prezidentūru un ES dalībvalstīm, ka tā turpinās piemērot savas agrākās (2005. gada) saistības attiecībā uz ES PNR datu izmantošanu. Komisijas lēmuma par atbilstību pamatā bija šīs agrākās saistības.

[70] Eiropas Parlamenta rezolūcija, P7_TA(2010)0144, 5.5.2010.

[71] Eiropas Parlamenta rezolūcija, P7_TA(2010)0029, 11.2.2010.

[72] COM(2010)316 galīgā redakcija/2, 18.6.2010.

[73] Eiropas Parlamenta rezolūcija, P7_TA-PROV(2010)0279, 8.7.2010.

[74] Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, Padomes Dokuments 5731/10, 3.3.2010.; COM(2010)171, 20.4.2010., (Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns).

[75] COM(2007)654, 6.11.2007.

[76] COM(2008)69, 13.2.2008.

[77] COM(2008)69, 13.2.2008.

[78] Padomes Dokuments 11222/1/10 REV 1, 24.6.2010; Padomes Dokuments 11222/1/10 REV1 COR1, 24.6.2010.

[79] COM(2008)69, 13.2.2008.

[80] Skatīt Padomes Dokumentu 15526/1/09, 2.12.2009.

[81] COM(2010)93, 19.3.2010.

[82] Prīmes lēmumam (Padomes Lēmums 2008/615/TI, OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.) ir attiecīgs īstenošanas lēmums (Padomes Lēmums 2008/616/TI, OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.), kura mērķis ir garantēt modernāko tehnisko pasākumu izmantošanu, lai nodrošinātu datu aizsardzību un datu drošību, kā arī šifrēšanas un atļaujas procedūras, lai piekļūtu datiem, un tajā ietverti īpaši noteikumi, kas reglamentē meklējumu pieņemamību.

[83] Eiropas Savienības Pamattiesību harta, OV C 83, 30.3.2010., 389. lpp.

[84] Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas, OV C 83, 30.3.2010., 1. lpp.

[85] Visaptverošs "integrētas privātās dzīves aizsardzības" apraksts atrodams Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumā par uzticības veicināšanu informācijas sabiedrībā, sekmējot datu aizsardzību un privātumu ( Opinion of the European Data Protection Supervisor on Promoting Trust in the Information Society by Fostering Data Protection and Privacy ), Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs, 18.3.2010.

[86] Skatīt 8. pantu Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ( ETS Nr. 5), Eiropas Padome, 4.11.1950.

[87] Skatīt Marper pret Apvienoto Karalisti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, Strasbūra, 4.12.2008.

[88] Ietekmes novērtējumu pamatprincipi ir izklāstīti Eiropas Komisijas Ietekmes novērtējuma pamatnostādnēs (SEC(2009)92, 15.1.2009.).

[89] Sekmīgi pārvaldītu risku piemēri: netika pieļauts, ka izraidīta persona, kura izdarījusi smagu noziegumu vienā dalībvalstī, atkal ieceļo Šengenas zonā caur citu dalībvalsti ( SIS ), vai netika pieļauts, ka persona pieprasa patvērumu vairākās dalībvalstīs ( EURODAC ).

[90] Šo principu pamatā ir Padomes secinājumi par ES iekšējās drošības informācijas pārvaldības stratēģiju, Tiesiskuma un iekšlietu padome, 30.11.2009.

[91] Sabiedriskās apspriešanas vispārīgie principi un obligātie standarti ir izklāstīti COM(2002)704, 11.12.2002.

[92] Padomes secinājumi par ES iekšējās drošības informācijas pārvaldības stratēģiju, Tiesiskuma un iekšlietu padome, 30.11.2009 (ES Informācijas pārvaldības stratēģija).

[93] Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, Padomes Dokuments 5731/10, 3.3.2010., 4.2.2. sadaļa.

[94] Tas ir norādīts Komisijas Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā (COM(2010)171, 20.4.2010).

[95] Šī informācijas kartēšana tiek veikta ciešā sadarbībā ar informācijas kartēšanas projekta darba grupu, kurā ietilpst pārstāvji no ES un EBTA dalībvalstīm, Eiropola, Eurojust , Frontex un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja.

[96] Padomes Dokuments 6162/10, 5.2.2010., Padomes Dokuments 5764/09, 28.1.2009., Padomes Dokuments 5441/08, 30.1.2008.

[97] COM(2009)494, 25.9.2009. "Pašmāju pozitīvie iznākumi" attiecas uz jauna patvēruma pieteikuma iesniegšanu tajā dalībvalstī, kurā iesniegts arī iepriekšējais patvēruma pieteikums.

[98] Apvienotās Karalistes Robežu aģentūra Komisijai šo informāciju sniedza šim paziņojumam.

[99] Šo informāciju sniedza Komisija.

[100] Komisijai šā paziņojuma mērķiem šos piemērus sniedza dalībvalsts policija.

[101] Vācijas valdības atbilde uz deputātu Ullas Jelpkes ( Ulla Jelpke ), Inges Hēgeres ( Inge Höger ) un Jana Kortes ( Jan Korte ) jautājumu (Atsauces Nr. 16/14120), Bundestāgs, 16. sesija, Atsauces Nr. 16/14150, 22.10.2009. Šie skaitļi attiecas uz laikposmu, kas sākās, kad dalībvalsts uzsāka datu apmaiņu ar Vāciju, un beidzās 2009. gada 30. septembrī.

[102] Šo anonīmo piemēru pamatā ir dalībvalstu atbildes uz Komisijas 2009. gada anketu par Direktīvas 2006/24/EK (Datu saglabāšanas direktīva) transponēšanu.

[103] FIU.net birojs Komisijai šo informāciju sniedza šim paziņojumam.

[104] ES dalībvalstu prakses efektivitātes novērtējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanā, izsekošanā, iesaldēšanā un konfiscēšanā - nobeiguma ziņojums (Eiropas Komisijai, DG JLS ), Matrix Insight , 2009. gada jūnijs.

[105] Turpat.

[106] Pharos ir atvasināts no "plate-forme d’harmonisation, d’analyse, de recoupement et d’orientation des signalements".

[107] Eiropols Komisijai šo informāciju sniedza šim paziņojumam. Sīkāku informāciju par operāciju "Andromeda" var atrast http://www.eurojust.europa.eu/.

[108] Šo piemēru avots ir http://www.eurojust.europa.eu/.

[109] Šie piemēri ir anonīmi, lai aizsargātu informācijas avotus.

[110] Otrais ziņojums par tādu personas datu, kuru izcelsme ir ES, apstrādi, ko Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departaments veic pretterorisma nolūkos, tiesnesis Jean-Louis Bruguière , 2010. gada janvāris.