[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 16.7.2010

COM(2010)384 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Otrā TSE ceļa karteStratēģijas dokuments attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju 2010.–2015. gadam

SEC(2010)899

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Otrā TSE ceļa karteStratēģijas dokuments attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju 2010.–2015. gadam

SATURS

1. Ievads 4

2. Plānotie pasākumi 2010.–2015. gadā 5

2.1. Turpināt pārskatīt saraksta/vecuma ierobežojumus specifiskajam riska materiālam (SRM) 5

2.1.1. Spēkā esošie tiesību akti 5

2.1.2. Turpmākās politikas iespējas 5

2.2. Barības aizlieguma turpmāka pārskatīšana 5

2.2.1. Spēkā esošie tiesību akti 6

2.2.2. Pašreizējie pētījumi 7

2.2.3. Barības aizlieguma iespējama pakāpeniska atcelšana 7

2.3. GSE uzraudzības turpmāka pārskatīšana 8

2.3.1. Spēkā esošie tiesību akti 8

2.3.2. Turpmākās politikas iespējas 9

2.4. Skrepi slimības izskaušanas pasākumu turpmāka pārskatīšana 9

2.4.1. Spēkā esošie tiesību akti 9

2.4.2. Agrākie un pašreizējie pētījumi 9

2.4.3. Turpmākās politikas iespējas 10

2.5. Kohortas liellopu izkaušana 10

2.5.1. Spēkā esošie tiesību akti 10

2.5.2. Turpmākās politikas iespējas 11

2.6. Pirmskaušanas un pēckaušanas ātrās noteikšanas testi 11

2.6.1. Spēkā esošie tiesību akti 11

2.6.2. Pašreizējās darbības laboratorijas testu izstrādei 11

2.6.3. Turpmākās politikas iespēja 11

3. Alternatīvi scenāriji gadījumā, ja pozitīvā tendence dažādās dalībvalstīs attīstās atšķirīgi. 12

4. Secinājums 13

IEVADS

Pirmajā TSE[1] ceļa kartē[2] tika izklāstītas iespējamās turpmākās izmaiņas ES pasākumos saistībā ar TSE īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, nemainīgi par nozīmīgāko prioritāti izvirzot pārtikas nekaitīgumu un patērētāju aizsardzību. Lielākā daļa īstermiņa un vidējā termiņa pasākumu, kas bija plānoti pirmajā TSE ceļa kartē, ir īstenoti, un kopš 2005. gada turpinās pozitīvā tendence attiecībā uz govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) epidēmiju. Vienlaikus arī šķiet, ka GSE ietekme uz cilvēku veselību ir mazāka, nekā sākotnēji domāts.

Šim paziņojumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments (KDDD), kurā var apskatīt paziņojumā minētos pielikumus un kurā, cita starpā, ir ietverts pārskats par pirmās TSE ceļa kartes sasniegumiem laikā no 2005. līdz 2009. gadam.

Mērķis nākamajiem gadiem ir turpināt pasākumu pārskatīšanu, vienlaikus nodrošinot augstu pārtikas nekaitīguma līmeni. TSE noteikumu grozījumus pieņem un arī turpmāk pieņems pakāpeniski, pamatojoties uz stingriem zinātniekiem pierādījumiem. Saistībā ar šo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ( EFSA ) zinātniskie atzinumi arī turpmāk būs nozīmīgi, apsverot turpmākās politikas iespējas. Īpaši svarīgi ir arī turpināt pētniecību jomās, kurās trūkst informācijas vai pastāv atšķirības, kas neļauj pieņemt stingrus lēmumus.

Šā paziņojuma mērķis ir izklāstīt iespējamos turpmākos grozījumus, kas ļaus pārskatīt pasākumus un pielāgot tos situācijai ES, jo ES ir nonākusi finiša taisnē attiecībā uz GSE novēršanu liellopu populācijā. Tomēr jābūt piesardzīgiem, lai turpinātu uzraudzīt situāciju gadījumā, ja atkārtoti parādītos GSE vai liellopu populācijā parādītos jauns TSE ierosinātājs.

Pārskatīšanas pamatā visupirms ir jābūt zinātnes atziņām un tehniskajiem jautājumiem, kas saistīti ar jauno pasākumu uzraudzību un īstenošanu.

PLāNOTIE PASāKUMI 2010.–2015. GADā

Turpināt pārskatīt saraksta/vecuma ierobežojumus specifiskajam riska materiālam (SRM)

Stratēģiskais mērķis:

nodrošināt un uzturēt patērētāju aizsardzību pašreizējā līmenī, turpinot drošu SRM atdalīšanu, bet veicot grozījumus saistībā ar sarakstu/vecumu, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām.

Spēkā esošie tiesību akti

Specifiskais riska materiāls (SRM) ir tie ar GSE inficēta dzīvnieka orgāni, kurus uzskata par GSE infekcijas pārnēsātājiem. Eiropas Savienībā SRM atdalīšana no pārtikas un barības ķēdes ir obligāta kopš 2000. gada. SRM atdalīšana ir svarīgākais sabiedrības veselības aizsardzības pasākums. SRM saraksta pamatā ir zinātnes atziņas un augsta līmeņa piesardzības princips. Starp noteiktajiem SRM izmantošanas ierobežojumiem ir aizliegums to izmantot tādu atvasinātu pārtikas un barības produktu ieguvei kā liellopu tauki, želatīns, kolagēns un dikalcija fosfāts.

Turpmākās politikas iespējas

Jebkuriem grozījumiem šā brīža specifisko riska materiālu sarakstā jābūt pamatotiem ar jaunākajām zinātnes atziņām, vienlaikus uzturot augstā līmenī patērētāju aizsardzību Eiropas Savienībā. Taču sarakstā, kurā noteikts specifiskais riska materiāls, kas jāatdala no pārtikas un barības ķēdes, ir jāņem vērā arī epidemioloģiskā situācija, pamatojoties uz datiem, kuri iegūti GSE uzraudzībā. EFSA pašlaik atkārtoti vērtē SRM saraksta piemērotību attiecībā uz mazajiem atgremotājiem, un galīgais atzinums gaidāms 2010. gada beigās. Tomēr, tā kā nav reāli ar viena riska pārvaldības lēmuma palīdzību panākt pilnīgu apdraudējuma novēršanu, zinātniskajos atzinumos jāpiemēro kvantitatīva vai daļēji kvantitatīva pieeja, kurā ņem vērā labvēlīgo GSE epidemioloģisko situāciju Eiropas Savienībā. Ir jācenšas ES SRM sarakstu pielīdzināt Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas ( OIE ) starptautiskajiem standartiem (jo īpaši attiecībā uz liellopu zarnām), ja tam pamatā ir pārliecinošas zinātnes atziņas, kuras balstās uz kvantitatīvo riska novērtējumu. Dalībvalstu, kurām piemēro niecīga riska statusu saskaņā ar OIE kodeksu[3], pašreizējo pienākumu atdalīt SRM no pārtikas un barības ķēdes varētu pārskatīt, ja būtu vairāk dalībvalstu ar niecīga riska statusu, attiecībā uz kurām nav izveidots SRM saraksts.

Barības aizlieguma turpmāka pārskatīšana

Stratēģiskais mērķis:

pārskatīt dažus pasākumus spēkā esošajā pilnīgajā barības aizliegumā, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

Spēkā esošie tiesību akti

1994. gada jūlijā tika ieviests aizliegums liellopu, aitu un kazu barībā izmantot zīdītāju gaļas un kaulu miltus. Lai pārvaldītu risku, kas saistīts ar aizliegtām sastāvdaļām atgremotājiem paredzētā barībā, kuras barībā nonākušas sajaukšanās dēļ, šo daļējo aizliegumu no 2001. gada 1. janvāra paplašināja līdz pilnīgam pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu izmantošanas aizliegumam ES valstīs to dzīvnieku barībā, kurus audzē pārtikas iegūšanai, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, zivju miltu izmantošanu to dzīvnieku barībā, kas nav atgremotāji. Tā kā tiesību aktos nav paredzēta tolerance, jebkāda dzīvnieku izcelsmes aizliegto sastāvdaļu esība barībā tiek uzskatīta par barības aizlieguma pārkāpumu.

Turpmākajā tabulā ilustrēti barības aizlieguma pašreizējie noteikumi:

Lauksaimniecības dzīvnieki, izņemot kažokzvērus | Lolojumdzīvnieki un kažokzvēri |

Atgremotāji | Neatgremotāji dzīvnieki (izņemot zivis) | Zivis |

Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, izņemot asins miltus un zivju miltus | NA | NA | NA | A |

Atgremotāju asins milti | NA | NA | NA | A |

Atgremotāju asins pagatavojumi | NA | NA | NA | A |

Atgremotāju želatīns | NA | NA | NA | A |

Hidrolizēti proteīni, izņemot tos, kas iegūti no neatgremotājiem dzīvniekiem vai no atgremotāju jēlādām un ādām | NA | NA | NA | A |

Neatgremotāju dzīvnieku asins milti | NA | NA | A | A |

Zivju milti | NA[4] | A | A | A |

Neatgremotāju dzīvnieku asins pagatavojumi | NA | A | A | A |

Dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfāts | NA | A | A | A |

Hidrolizēti proteīni, kas iegūti no neatgremotājiem dzīvniekiem vai no atgremotāju jēlādām un ādām | A | A | A | A |

Neatgremotāju dzīvnieku želatīns | A | A | A | A |

Olas, olu produkti, piens, piena produkti, jaunpiens | A | A | A | A |

Dzīvnieku olbaltumvielas, izņemot iepriekš minētās | NA | A | A | A |

A = atļauts

NA = nav atļauts

Pašreizējie pētījumi

Savas ikgadējās darba programmas ietvaros Kopienas references laboratorija dzīvnieku olbaltumvielu noteikšanai ( CLR-AP ) dzīvnieku barībā analizēja mikroskopiskās metodes efektivitāti dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu kvantitatīvai noteikšanai dzīvnieku barībā (lai aplēstu dzīvnieku olbaltumvielu kopējo daudzumu barībā un, pamatojoties uz to – tolerances līmeni dzīvnieku barībā). Šā novērtējuma provizoriskie rezultāti atklāja, ka pašreizējā metode nav uzticama daudzuma noteikšanā.

Turklāt CRL-AP pēta dažādas jaunas diagnostikas metodes, ar kurām var noteikt, kurai sugai (atgremotāji, cūkas vai mājputni) pieder barībā atrastās gaļas un kaulu miltu atliekas. Obligātās prasības dēļ, kas paredz zīdītāju olbaltumvielas 20 minūtes apstrādāt 133°C temperatūrā un 3 bāru spiedienā, iegūst ļoti sīkas dzīvnieku olbaltumvielu daļiņas, kuras ir grūti noteikt ar šobrīd izmantotajām analīzes metodēm. Šā pētījuma rezultāti būs pieejami 2010. gada otrajā pusē.

Barības aizlieguma iespējama pakāpeniska atcelšana

Sākumpunkts, pārskatot spēkā esošos barības aizlieguma noteikumus, jānosaka, pamatojoties uz risku, bet vienlaikus jāņem vērā arī esošie kontroles instrumenti (piemēram, tas, vai ir pieejams uzticams tests, ar kuru var noteikt, kurai sugai pieder barībā atrastās gaļas un kaulu miltu atliekas).

- Tolerances līmenis pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām lauksaimniecības dzīvnieku barībā

Lai piemērotu uz risku balstītu pieeju gadījumos, kad ir konstatētas aizliegtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, var noteikt konkrētu tolerances līmeni.

Komisija 2009. gada decembrī lūdza EFSA sniegt atjauninātu kvantitatīvā riska novērtējumu par risku, ko rada neliels daudzums pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu barībā. EFSA atzinums gaidāms 2010. gada beigās. Pamatojoties uz EFSA secinājumiem, varēs piedāvāt ieviest tolerances robežas ļoti neliela daudzuma pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu esībai barībā, neapdraudot spēkā esošos izskaušanas pasākumus.

- Aizlieguma noteikumu atcelšana barībai, kas paredzēta neatgremotājiem dzīvniekiem (cūkas, mājputni, zivis)

Pašlaik pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, kas ir aizliegtas barībā, pārsvarā izmanto, lai ražotu mēslojumu, kompostu vai degvielu cementa ražošanai. Taču pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas var būt olbaltumvielu avots lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji un kuri ir jābaro ar augstas kvalitātes olbaltumvielām. Ņemot vērā to, ka neatgremotāju dzīvnieku starpā ir ļoti mazs GSE pārnešanas risks, varētu apsvērt iespēju atcelt aizliegumu izmantot pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas no neatgremotājiem dzīvniekiem neatgremotāju dzīvnieku barībā, tomēr neatceļot aizliegumu par dzīvnieku produktu pārstrādi vienas sugas ietvaros (piemēram, putnu gaļas un kaulu miltus var barot cūkām un cūku gaļas un kaulu miltus var barot putniem). Turklāt pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu atkalieviešana neatgremotāju dzīvnieku barībā varētu ļaut ES samazināt atkarību no citiem olbaltumvielu avotiem.

Tomēr šāds pasākums būtu pieņemams tikai tad, ja ir pieejamas apstiprinātas analīzes metodes, lai noteiktu pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu izcelsmes sugu. Turklāt, ņemot vērā to, ka katrai analīzes metodei ir robežas, dažādu sugu pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu pareiza nodalīšana būs nozīmīgs faktors, pārskatot pašreizējos barības aizlieguma noteikumus. Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu izbarošanas priekšrocības būs jāsalīdzina ar ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai izpildītu nodalīšanas prasības.

GSE uzraudzības turpmāka pārskatīšana

Stratēģiskais mērķis:

turpināt pielāgot GSE uzraudzības sistēmu liellopiem, veicot mērķtiecīgākus uzraudzības pasākumus, vienlaikus saglabājot iespējas uzraudzīt epidemioloģiskās situācijas attīstību un novērtēt pašreizējo aizsargpasākumu efektivitāti.

Spēkā esošie tiesību akti

Uzraudzības mērķis ir uzraudzīt un novērtēt veikto kontroles pasākumu, piemēram, barības aizlieguma un SRM atdalīšanas, efektivitāti, vērojot GSE izplatības attīstību gadu gaitā.

Saskaņā ar TSE tiesību aktiem katra dalībvalsts īsteno ikgadēju GSE uzraudzības programmu, kura ietver skrīninga procedūru, kurā izmanto ātrās noteikšanas testus, kas apstiprināti šim nolūkam. Šī programma uzliek par pienākumu aptvert visus liellopus, kas ir vecāki par 30 mēnešiem un kas nokauti parastā veidā lietošanai pārtikā (nokautie veselīgie dzīvnieki), un visus liellopus, kas vecāki par 24 mēnešiem un kas nobeigušies/nogalināti vai nosūtīti uz kaušanu piespiedu kārtā (riska dzīvnieki).

Tomēr dalībvalsts, kura, pamatojoties uz epidemioloģiskajiem kritērijiem, var pierādīt GSE situācijas uzlabošanos tās teritorijā, var iesniegt Komisijai pieteikumu, kurā tā lūdz atļauju pārskatīt savu uzraudzības programmu. Kopš 2009. gada 17 dalībvalstīm[5] ir atļauts pārskatīt to uzraudzības programmas un palielināt testēšanas vecumu līdz 48 mēnešiem, pamatojoties uz labvēlīgo epidemioloģisko situāciju šajās valstīs un pozitīvajiem EFSA atzinumiem.

Šis testēšanas vecuma robežas palielinājums ir ļāvis 2009. gadā par aptuveni 30 % samazināt Eiropas Savienībā gada laikā veikto testu skaitu salīdzinājumā ar 2008. gadu (KDDD III pielikuma 1. diagramma), vienlaikus saglabājot nemainīgu spēju nodrošināt uzticamu pārskatu par GSE izplatību un attīstību dalībvalstīs. Tāds pats samazinājums vērojams izmaksās, kas saistītas ar viena GSE gadījuma atklāšanu kautuvē (izmaksas ir samazinājušās no EUR 14,15 miljoniem 2008. gadā līdz EUR 10,1 miljonam 2009. gadā; sk. KDDD III pielikuma 3. diagrammu).

Turpmākās politikas iespējas

Atkarībā no pašreiz īstenoto uzraudzības programmu rezultātiem var paredzēt GSE uzraudzības programmu turpmāku pārskatīšanu dalībvalstīs, kuras atbilst epidemioloģiskajiem kritērijiem. Šajās iespējās ietilptu:

- turpināt pakāpeniski palielināt testēšanas vecumu visiem nokautajiem veselīgajiem dzīvniekiem un riska dzīvniekiem,

- testēt noteikta lieluma statistisko paraugu liellopiem pēc noteikta vecuma katrā subpopulācijā (nokautie veselīgie dzīvnieki un riska dzīvnieki),

- testēt liellopus katrā subpopulācijā, pamatojoties uz to dzimšanas datumu un barības aizlieguma faktisko īstenošanu.

Jebkuram turpmākajam risinājumam ir jābūt tādam, kas nodrošina GSE epidēmijas pieauguma un jaunu TSE celmu rašanās nepārtrauktu konstatēšanu. Jo īpaši, tā kā pēdējo gadu laikā ES ir konstatēti atipiski GSE gadījumi dzīvniekiem, kuri vecāki par 8 gadiem, GSE uzraudzības pārskatīšanai nevajadzētu ierobežot šo gadījumu atklāšanas iespējas. Turklāt, ņemot vērā vienoto tirgu un liellopu brīvu apriti starp dalībvalstīm, nedrīkst ignorēt kontroles praktiskos aspektus, tādēļ visām jaunajām sistēmām ir jābūt viegli pārvaldāmām. Visbeidzot, vidējā termiņā GSE pārraudzības pārskatīšanai nevajadzētu liegt dalībvalstīm iespēju saglabāt to OIE statusu attiecībā uz GSE risku.

Skrepi slimības izskaušanas pasākumu turpmāka pārskatīšana

Stratēģiskais mērķis:

pielāgot pašreizējos slimības izskaušanas pasākumus, ko piemēro ar TSE inficētiem aitu un kazu ganāmpulkiem, lai pasākumi atbilstu jaunākajām zinātnes atziņām, un izstrādāt ilgtspējīgus instrumentus TSE kontrolei mazo atgremotāju ganāmpulkos ES.

Spēkā esošie tiesību akti

Pašreizējie noteikumi TSE izskaušanai aitu ganāmpulkos paredz izmantot vairākus instrumentus (aizdomīgo dzīvnieku pilnīga vai izlases veida kaušana inficētajos ganāmpulkos, audzēšanas programmas rezistencei pret TSE ganāmpulkos ar augstu ģenētisko vērtību, ganāmpulku atjaunošana ar rezistentiem dzīvniekiem un inficēto ganāmpulku pastiprināta uzraudzība). Attiecībā uz kazu ganāmpulkiem klasiskā skrepi konstatēšanas gadījumā vienīgais piemērojamais risinājums ir pilnīga izkaušana.

Taču atipisku skrepi gadījumā tiek piemēroti īpaši pasākumi, jo šīs infekcijas izplatība ganāmpulkā ir ierobežota: dzīvniekus nekauj, bet to TSE uzraudzība tiek pastiprināta divus audzēšanas gadus, turklāt bez iespējām pārvietot šos dzīvniekus no viņu ganāmpulka.

Agrākie un pašreizējie pētījumi

Atšķirībā no aitām kazām nav skaidri noteiktas ģenētiskās rezistences vai uzņēmības pret TSE. 2008. gadā gala rezultāti kādam Kiprā veiktam ES finansētam eksperimentālā projekta pētījumam, kura mērķis bija noteikt atsevišķu gēnu ietekmi uz kazu rezistenci/uzņēmību pret skrepi, šķietami norādīja uz to, ka atsevišķi gēni varētu būt saistīti ar kazu rezistenci/uzņēmību pret klasisko skrepi Kiprā. Ņemot vērā ES slimības izskaušanas politikas nozīmi kazu populācijā, ir piešķirti ES līdzekļi, lai izstrādātu un īstenotu papildu pētījumu protokolu nolūkā papildināt Kipras eksperimentālā pētījuma sākotnējos secinājumus. Šo protokolu pabeidza 2009. gada septembrī, un tā mērķis ir savākt datus, lai iegūtu papildu zināšanas par kazu ģenētisko rezistenci pret skrepi. Plānots, ka pirmie rezultāti būs pieejami 2011. gadā.

Turklāt EFSA un Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs ( ECDC ) pašlaik kopīgi zinātniski vērtē iespējamo saistību starp TSE dzīvniekiem un cilvēkiem, un šā darba rezultāti varētu būt ļoti noderīgi attiecībā uz mazo atgremotāju TSE zoonozes potenciālu.

Turpmākās politikas iespējas

Mazo atgremotāju TSE ievērojamā sarežģītība (galvenokārt dažādu prionu celmu pastāvēšanas dēļ), pašreizējās neskaidrības par to zoonozes potenciālu un ievērojamā to faktoru dažādība, kuri ietekmē skrepi pārnešanu un saglabāšanos ganāmpulkā un starp ganāmpulkiem, liek turpināt domāt par turpmākajiem tiesību aktiem, kas jāpieņem, lai kontrolētu TSE mazo atgremotāju ganāmpulkos ES. Varētu apsvērt šādas darbības:

- izstrādāt nosacījumus mazo atgremotāju ganāmpulku sertifikācijai attiecībā uz TSE, pamatojoties uz ātrās noteikšanas testu rezultātiem un OIE vadlīnijām, lai izvairītos no netīšas skrepi izplatīšanas ar inficētiem dzīvniekiem, kuriem vēl nav klīnisko simptomu,

- turpināt pielāgot pasākumus atipiskajam skrepi, ja zinātniskie dati apliecina, ka šis skrepi celms nav lipīgs,

- izmantot kazu ģenētisko rezistenci, ja turpmāki pētījumi norāda uz kazu populācijas atsevišķu genotipu ģenētisko rezistenci,

- turpināt sekmēt skrepi ģenētisko kontroli aitām, izmantojot audzēšanas programmas (vienlaikus izvairoties no radniecīgu indivīdu krustošanas vai ģenētiskām novirzēm), jo šīs programmas šķiet efektīvas slimības kontrolē.

Jebkurā gadījumā galvenie elementi, kas ietekmēs turpmākās politikas iespējas, būs turpmākie pētījumu rezultāti un zinātnes atziņas par mazo atgremotāju TSE.

Kohortas liellopu izkaušana

Stratēģiskais mērķis:

pārskatīt izkaušanas politiku ar GSE inficētos ganāmpulkos.

Spēkā esošie tiesību akti

Ja saimniecībā ir apstiprināts GSE gadījums, pašreizējie noteikumi paredz nokaut un pilnībā iznīcināt liellopus, kas pieder tai pašai kohortai, kam pieder ar GSE inficētais dzīvnieks (piemēram, liellopi, kas dzimuši tajā pašā ganāmpulkā, kur dzimis inficētais dzīvnieks, 12 mēnešu laikā pirms vai pēc minētā dzīvnieka dzimšanas, un kas varētu būt ēduši to pašu inficēto barību, ko ēdis inficētais dzīvnieks). Izņēmuma kārtā dalībvalstij var atļaut atlikt kohortas dzīvnieku izkaušanu un pilnīgu iznīcināšanu līdz to produktīvā mūža beigām. Līdz šim šādu atkāpi ir pieprasījusi tikai Vācija, kurai to atļāva izmantot 2007. gadā. Turklāt, ja ar GSE saslimušais dzīvnieks ir mātīte, ir jāiznīcina tās mazuļi, kuri dzimuši divu gadu laikā pirms vai pēc slimības klīnisko pazīmju parādīšanās.

Turpmākās politikas iespējas

Tā kā kohortas dzīvniekiem ES konstatēto pozitīvo gadījumu skaits šobrīd ir ļoti mazs (2 gadījumi 2008. gadā un neviens gadījums 2009. gadā), kā alternatīvu varētu ierosināt pārtraukt sistemātisko kohortu izkaušanu un atļaut šo dzīvnieku kaušanu cilvēku patēriņam ar nosacījumu, ka dzīvnieki pirms nonākšanas pārtikas ķēdē tiek testēti un šo testu rezultāti ir negatīvi.

Pirmskaušanas un pēckaušanas ātrās noteikšanas testi

Stratēģiskais mērķis:

turpināt sekmēt labāko ātrās noteikšanas testu izstrādi TSE atklāšanai.

Spēkā esošie tiesību akti

TSE uzraudzībai Eiropas Savienībā var izmantot tikai ātrās noteikšanas testus, kas ir uzskaitīti TSE tiesību aktos. Pirms testa iekļaušanas sarakstā visi ātrās noteikšanas testi ir rūpīgi jāizvērtē attiecībā uz to analītisko veiktspēju, un Komisijai par tiem ir jāsaņem pozitīvs atzinums no EFSA .

Pašreizējās darbības laboratorijas testu izstrādei

Pirmo reizi GSE ātrās diagnostikas testus liellopiem Komisija novērtēja 1999. gadā. Kopš tā laika ir veikti turpmāki novērtējumi par atgremotāju TSE ātrās diagnostikas testiem. Apzinoties, ka citu testu izstrādes darbs ir turpinājies, Komisija 2007. gadā nolēma izsludināt atklātu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, kura mērķis bija izstrādāt pirmskaušanas un pēckaušanas ātrās noteikšanas testus TSE konstatēšanai lieliem (liellopi) un maziem (aitas un kazas) atgremotājiem. Šis uzaicinājums attiecas uz 5 gadu periodu, un tā mērķi ir atrast jaunus testus un atlasīt tos, kuri ir piemēroti iekļaušanai novērtēšanas programmā, kas balstās uz EFSA zinātniskajiem protokoliem. Uzaicinājums ļauj testu ražotājiem, kuriem ir testi jau tālākā ražošanas stadijā, pieteikties, lai novērtētu savu testu piemērotību izmantošanai ES TSE uzraudzības programmās.

Turpmākās politikas iespēja

Ja būs pieejami apstiprināti pirmskaušanas testi, varēs apsvērt iespēju testēt dzīvus dzīvniekus. Mūsdienās šīs iespējas noderīgums GSE kontrolei liellopu vidū ir ierobežots. Tomēr šī iespēja varētu būt ļoti noderīga mazo atgremotāju ganāmpulku sertificēšanā.

ALTERNATīVI SCENāRIJI GADīJUMā, JA POZITīVā TENDENCE DAžāDāS DALīBVALSTīS ATTīSTāS ATšķIRīGI.

Visā ES ir jābūt vienādam patērētāju aizsardzības līmenim. Taču sakarā ar atšķirīgo epidemioloģisko situāciju dalībvalstīs dažās dalībvalstīs ir nepieciešami tiesību aktu turpmāki grozījumi, bet citās – ne. Tādēļ, pamatojoties uz praktisko īstenošanu un praksi, būs jāpieņem atsevišķi grozījumi, kas attieksies tikai uz dažām dalībvalstīm. Viens no piemēriem ir GSE uzraudzības sistēmas grozīšana, kur GSE uzraudzības programmu drīkstēja grozīt tikai 17 dalībvalstis.

Pat tad, ja visi rādītāji attiecībā uz GSE izplatību liellopiem liecina, ka GSE gadījumu skaita palielināšanās ir maz ticama, ir jāparedz alternatīvi scenāriji gadījumā, ja GSE gadījumu skaita samazināšanās nenotiek visās dalībvalstīs.

Tādā gadījumā dalībvalstīm, kurās ir mazāks GSE gadījumu skaita samazinājums, ir jāparedz stingrāki pasākumi attiecībā uz SRM atdalīšanu. Kā galīgo līdzekli var paredzēt pagaidu embargo, kas ļaus risināt situāciju atsevišķajā dalībvalstī, vienlaikus nesodot pārējās dalībvalstis, kur negatīvā tendence neapstiprinās.

SECINāJUMS

Ar TSE saistītie pasākumi ir jāpārskata, pamatojoties uz iespējamo cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējumu pienācīgu novērtējumu, un, ņemot vērā esošās zinātniskās atziņas un inovāciju, tajos jāsaglabā vai, ja tam ir zinātnisks pamatojums, jāpaaugstina cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis. Tomēr mērķis ar viena riska pārvaldības lēmuma palīdzību panākt pilnīgu apdraudējuma novēršanu pārtikas nekaitīguma jomā nav reāls, jo rūpīgi jāapsver apdraudējuma mazināšanas pasākumu izmaksas un ieguvumi, lai nodrošinātu pasākuma samērīgumu. Riska pārvaldītāja uzdevums un pienākums ir lemt par pieņemamo apdraudējuma līmeni, ņemot vērā visus apdraudējuma zinātniskajā novērtējumā iekļautos elementus.

Tā kā visi grozījumi ir jāpamato ar pārliecinošām zinātnes atziņām, ir īpaši svarīgi turpināt pētniecību jomās, kur trūkst informācijas vai pastāv atšķirības, kas neļauj pieņemt stingrus lēmumus.

Turklāt pēdējās divās desmitgadēs gūtā pieredze liecina, ka GSE tika ļaunprātīgi izmantota protekcionisma nolūkos, jo īpaši trešās valstīs. Tādēļ spēcīgi un uzticami starptautiskie noteikumi ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka tirdzniecība notiek saskaņā ar drošiem un taisnīgiem nosacījumiem. ES ir jāuzņemas vadība starptautisko standartu noteicējās struktūrās, lai sekmētu Eiropas standartu un politikas izmantošanu un lai pēc iespējas saskaņotu savus tiesību aktus ar starptautiskajiem standartiem.

Nosakot mūsu turpmāko stratēģiju, ir svarīgi paturēt redzeslokā arī cita veida apdraudējumus dzīvnieku un sabiedrības veselībai, kuri parādījušies pēdējos gados, tostarp salmonella un antibakteriālā rezistence. Mūsu rīcībā esošie pierādījumi arvien spēcīgāk norāda uz nepieciešamību par prioritārām noteikt darbības, kas paredzētas cīņai pret slimībām, kurām salīdzinājumā ar TSE ir daudz lielāka ietekme uz sabiedrības veselību, un attiecīgi pielāgot ES piešķirto finansējumu. Tā kā GSE jomā tendences ir pozitīvas, būtu jāapsver iespējas koncentrēties uz šiem jaunajiem apdraudējumiem.

[1] Ar TSE apzīmē transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (definīciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta I pielikumā).

[2] COM(2005) 322 galīgā redakcija, 15.7.2005.

[3] http://www.oie.int/eng/normes/mcode/en_chapitre_1.11.6.htm

[4] Ir atļauti piena aizstājēji, kas satur zivju miltus un kas paredzēti tikai neatšķirtu atgremotāju barošanai.

[5] Beļģija, Kipra, Dānija, Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Austrija, Slovēnija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste.