[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 14.6.2010

COM(2010)308 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem

SEC(2010)716 SEC(2010)717

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem

IEVADS: CEļā UZ PLAšāKU EGNOS UN GALILEO IZMANTOšANU EIROPā

EGNOS ir gatavs, izmantosim to!

Eiropas uz satelītiem balstītā papildinošā sistēma EGNOS [1], kas sagatavo ceļu GALILEO , darbojas kopš 2009. gada 1. oktobra. Sešus mēnešus pirms tam Komisija ES uzdevumā pārņēma no Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) sistēmu savā īpašumā. Ar trīs ģeostacionārajiem satelītiem un 40 Zemes stacijām visā Eiropā un Ziemeļāfrikā EGNOS papildina Globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), ko ASV 2000. gadā atļāva izmantot civilām vajadzībām, negarantējot pakalpojumus.

Apspriešanās saistībā ar zaļo grāmatu par GNSS lietojumiem, kas notika 2006. gadā, apstiprināja plašās iespējas lietot GNSS Eiropā, izmantojot GNSS piedāvātos vietas, ātruma un laika noteikšanas pakalpojumus.

EGNOS piedāvā bezmaksas uzlabotus satelītu navigācijas signālus visā Eiropā, kas ir desmit reizes precīzāki nekā GPS. Visas lietojuma jomas, kur izmanto informāciju par vietu un ātrumu, var gūt labumu no uzlabotās precizitātes: visi transporta veidi, pateicoties infrastruktūras pārvaldībai un ģeogrāfiski lokalizētas informācijas sniegšanai, loģistika, precīzā lauksaimniecība, civilā aizsardzība un ārkārtas situāciju vadība, kartogrāfija un zemesgrāmatas, zivsaimniecība, enerģētika, dabas resursu pārvaldība, kalnrūpniecība, Zemes zinātnes, meteoroloģija, klimata pārmaiņu modelēšana, vide, tieslietas un tiesību aizsardzība, robežkontrole u. c.

Vēl viena priekšrocība, ko EGNOS var piedāvāt civilajiem izmantotājiem, ir integritāte, proti, sistēmai ir “mērītājs”, kas nosaka sistēmas sniegtās informācijas pareizību, un lietotājs tiek automātiski brīdināts, kad sistēmas kļūda pārsniedz noteiktu uzticamības robežu. Integritātei ir liela nozīme “Safety of Life” (dzīvības aizsardzība) lietojumos transporta jomā (visi transporta veidi, lidostu pārvaldība, automātiskie transportlīdzekļi), precīzijas komerciālos lietojumos (ļoti precīza naftas platformu atrašanās vietas noteikšana, loģistika, bīstamu preču transports) vai no atbildības viedokļa sarežģītos lietojumos, kur ir nepieciešama tiesiskā aizsardzība (ceļu satiksmes negadījumu rekonstrukcija, ceļu izmantotāju apsūdzēšana, elektrotīklu vai telesakaru tīklu sinhronizācija).

Eiropai jāpaņem tās daļa no globālā GNSS pakārtotā tirgus

Kopā ar GPS signālu EGNOS pašlaik (un vēlāk GALILEO ) uzlabo infrastruktūru, veidojot globālo tirgu GNSS produktiem un pakalpojumiem, ko sauc par GNSS pakārtotajiem lietojumiem. Šā tirgus apjoms 2008. gadā bija 124 miljardi euro.

Tirgus pamatā galvenokārt ir vietas un laika noteikšanas pamata signāli, taču gaidāms, ka tas gūs labumu no plānotās signālu autentiskuma noteikšanas un šifrēšanas ieviešanas. Eksperti paredz, ka apjoma ziņā 75 % tirgus (52 % ienākumu) veidos produkti un pakalpojumi, kas saistīti ar mobilajiem telesakariem un personīgajām terminālierīcēm, 20 % tirgus (44 % ienākumu) veidos intelektiskās autotransporta sistēmas un atlikušos 5 % tirgus (4 % ienākumu) veidos citas lietojuma jomas.

Neskatoties uz Eiropas ieguldījumiem GNSS infrastruktūrā un EGNOS pieejamību, Eiropas rūpniecības nozarei pieder tikai neliela daļa GNSS lietojumu globālajā tirgū salīdzinājumā ar daļu, ko tā spēj iegūt citās augsto tehnoloģiju nozarēs (trešdaļa tirgus). Tā ir problēma, ņemot vērā sekojošo.

- Uz EGNOS un vēlāk uz GALILEO balstīti lietojumi ievērojami veicinātu uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību un augstvērtīgu darbavietu radīšanu ES. Tādējādi, ja Eiropa neiegūs pienācīgu daļu no GNSS lietojumu gaidāmajām ekonomiskajām priekšrocībām, tā palaidīs garām lielisku iespēju. Turklāt, ja GALILEO un EGNOS nekļūs par pamata GNSS standartu Eiropā, daudzas lietojuma jomas var palikt neattīstītas, joprojām izmantojot tehnoloģijas, kas liedz tām gūt labumu no jaunu, mūsdienīgu pakalpojumu pievienotās vērtības.

- Uz EGNOS un GALILEO balstīto lietojumu ierobežotā izmantošana rada ievērojamu atkarību, jo GNSS ir ļoti plaši izplatīta un sniedz vietas, navigācijas un laika informāciju, kas ir būtiska virknē ikdienas darbību, kā arī Eiropas drošībai un sociālajai un ekonomiskajai attīstībai. Paļaujoties tikai uz lietojumiem, kuru pamatā ir GPS, Eiropas Savienība varētu nonākt situācijā, kad nav pieejams GPS signāls, jo tas nav ES pārziņā, jo tā galvenais mērķis ir atbalstīt trešās valsts militārās operācijas.

Līdzīgi kā internets, arī GNSS pakalpojumi ir visur. Saskaņā ar pēdējām un piesardzīgākajām aplēsēm kopējie ieguvumi no ES GNSS programmām par labu ES rūpniecībai, pilsoņiem un dalībvalstīm turpmākajos 20 gados būs no 55 līdz 63 miljardiem euro, no kuriem lielākie ieguvumi būs no netiešajiem ienākumiem pakārtotajās nozarēs (no 37 līdz 45 miljardiem euro). Tādēļ uz ES GNSS balstīto lietojumu zemais izmantojuma līmenis ir problēma, kas skar Eiropas sabiedrību kopumā un daudzējādā ziņā[2].

Vienlaikus neskaidrība par Eiropas GNSS ir mazinājusi pārliecību par pakārtotās komercdarbības potenciālu. Pieaugošā “konkurence” no trešo valstu puses (ASV, Krievija, Ķīna, Indija, Japāna, kas ir atzinušas GNSS stratēģisko vērtību un paziņojušas par saviem nodomiem izvērst GNSS iespējas civilai izmantošanai, tostarp ļaut attiecīgo valstu rūpniecības nozarei izstrādāt lietojumus, kuru pamatā ir šo valstu sistēmas) arī ir mainījusi situāciju attiecībā uz GNSS lietojumu izstrādi par sliktu Eiropas dalībniekiem, jo šīs sistēmas varētu tikt nodotas ekspluatācijā apmēram vienlaicīgi ar GALILEO .

Tādēļ, ņemot vērā ES GNSS programmu jauno situāciju, ir nepieciešams detalizēts rīcības plāns, lai vairotu cilvēku uzticēšanos programmām, lai sekmētu EGNOS un GALILEO pakārtoto lietojumu izstrādi un lai panāktu ātrāko, labāko, plašāko lietojumu izstrādi visās jomās, un tādējādi gūtu maksimālu labumu no ES infrastruktūras.

KāDA IR ES LOMA

Potenciālais labums no GNSS lietojumiem aptver vairākas ES līmenī koordinētas politikas jomas, tostarp stratēģiju “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvu “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, transporta drošību, vidi un kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanu. Tā kā ES GNSS izmantošanā bieži vien ir jānodrošina atbilstība starptautiskiem standartiem vai sertifikācija Eiropas līmenī, vajadzīga ES līmeņa rīcība, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu centieni nedublējas un nav veltīgi.

Saglabājot pašreizējo situāciju un nerīkojoties ES mērogā, dalībvalstis rīkosies sadrumstaloti vai nekoordinēti, un saglabāsies zems uz ES GNSS balstīto lietojumu izmantojuma līmenis, tiks ierobežota jaunu lietojumu efektivitāte, tas radīs šķēršļus brīvai preču un pakalpojumu apritei un izraisīs nevienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas pilsoņiem.

Tā kā Komisija ES uzdevumā pārvalda GALILEO un EGNOS , tai ir jānodrošina labākā investīciju atdeve no šīm programmām. Komisija arī mobilizēs pētniecības un izstrādes līdzekļus no ES pētniecības programmām.

Plašā apspriešanā, kas sākās ar iepriekš minēto 2006. gada Zaļo grāmatu par satelītu navigācijas lietojumiem, tādēļ savākti priekšlikumi ES rīcībai. Komisija un citas Eiropas ieinteresētās personas, tostarp dažas dalībvalstis, ir veikušas vairākus tirgus pētījumus un analizējušas izmaksas un ieguvumus. Jaunas idejas ir saņemtas arī, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus pētniecības jomā saskaņā ar Eiropas Savienības Sesto un Septīto pamatprogrammu pētniecībai un attīstībai un uzaicinājumus nākt klajā ar idejām, piemēram, “GALILEO Masters”.

Ir ļoti daudz jomu, kurās varētu izstrādāt lietojumus, taču budžeta ierobežojumi Komisijai ļauj pievērsties ierobežotam skaitam pasākumu, kuros Komisijas rīcības ietekme ir vislielākā. Citas iespējas tiek atstātas citiem dalībniekiem un tirgus ietekmei. Papildus šīm prioritārajām jomām Komisija ierosina uzlabot inovāciju jomās ar horizontālu iedarbību, lai labāk panāktu ES GNSS vispārēju izplatību.

RīCīBAS PROGRAMMA KONKRēTāS PRIORITāRAJāS JOMāS

No iepriekš nosauktajām iespējamajām lietojumu jomām par prioritārām izvēlētas jomas, kurās GNSS lietojumi var panākt visvairāk attiecībā uz šādiem aspektiem:

- ES mērķu īstenošana (izaugsme, nodarbinātība, zināšanu sabiedrība);

- netiešie ekonomikas (tostarp enerģijas patēriņš) un sociālie labumi;

- pozitīva ietekme uz emisijām un citu veidu piesārņojumu;

- pozitīva ietekme uz vienotā tirgus darbību un pārrobežu tirdzniecību;

- pozitīva ietekme uz lietojumu savstarpēju savietojamību;

- saikne ar interesi, kas izrādīta apspriedēs un ideju iesniegšanas uzaicinājumos, kā arī ekonomiskajos scenārijos;

- Eiropas Komisijas un dalībvalstu iestāžu ietekme;

- laika ierobežojumi un iespējas ( EGNOS pieejams jau tagad, GALILEO validācija orbītā drīzumā, GALILEO pilnīgas darbības spējas tikai pēc kāda laika);

- īpaša pievienotā vērtība, kas rodas no EGNOS un GALILEO pakalpojumu konkurences priekšrocībām: autentiskuma noteikšana, integritāte, liela precizitāte vietas un laika noteikšanai un navigācijai.

Šā procesa rezultātā ir izveidots rīcības plāns līdz 2013. gadam[3], kas pievērsīsies tumšāk iekrāsotajām jomām (sk. 1. attēlu): lietojumi individuālajām terminālierīcēm un mobilajiem tālruņiem; autotransports; aviācija; jūras transports un zivsaimniecība; precīzā lauksaimniecība un vides aizsardzība; civilā aizsardzība un uzraudzība.

1. attēls. Prioritātes noteikšanas shēma GNSS segmentos

Katrā jomā par prioritārām ir atzītas darbības, kuras tiek uzskatītas par rentablākajām vai uz kurām visvairāk attiecas EGNOS pieejamība un kurās Eiropas Komisijai ir visvairāk iespēju rīkoties (piemērojot subsidiaritātes principu).

Instrumenti tiks izvēlēti no Komisijai tradicionāli pieejamajiem instrumentiem: jo īpaši, koordinācija starp iestādēm, informācijas izplatīšana, izpratnes veidošana un vajadzības gadījumā regulējoši pasākumi, ko īsteno pēc specifisku ietekmes novērtējumu veikšanas, jomās, kurās tirgus ietekme nav pietiekama.

Sertifikācija, standartizācija un koordinācija

Aviācija dabiski ir pirmā EGNOS lietojuma joma. EGNOS “Safety of Life” (dzīvības aizsardzība) pakalpojums ir izstrādāts, ņemot vērā aviācijas nozares vajadzības. GNSS potenciālie lietotāji ir ne tikai lielas starptautiskas aviokompānijas, bet arī vispārējas nozīmes aviācijas gaisa kuģu un helikopteru izmantotāji. Lidostas varētu būt ieinteresētas Eiropas GNSS pakalpojumos arī satiksmes organizēšanai uz zemes. Pētniecības un izstrādes projekti liecina, ka mazas, nepilnīgi aprīkotas lidostas var ievērojami uzlabot un palielināt satiksmi, izmantojot GNSS, nevis ierīkojot pašreiz izmantoto dārgo lidostu aprīkojumu.

Vienotās gaisa telpas politika un SESAR stratēģija (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības[4] pētniecība) arī balstās uz Eiropas GNSS. Tādēļ ir sevišķi svarīgi sertificēt EGNOS izmantošanai civilajā aviācijā.

Darbība Nr. 1 : Tiek prasīta EGNOS sertifikācija civilajai aviācijai (ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras ( EASA ) starpniecību un saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ( ICAO ) standartiem), kas ietver sistēmas un tās izmantotāja sertificēšanu.

EGNOS izmantošana Eiropā, Wide Area Augmentation System (WAAS) (plašas teritorijas papildinošā sistēma) izmantošana ASV un citu uz satelītiem balstītu papildinošo sistēmu ( SBAS ) izmantošana Tālajos Austrumos gaisa kuģiem, kuri aprīkoti ar SBAS , nodrošinās pakalpojuma nepārtrauktību no Amerikas līdz pat Āzijai. EGNOS pašlaik aptver Rietumeiropu un Viduseiropu. Tas tiks paplašināts uz austrumiem un dienvidiem Vidusjūras reģionā. Līdzīgas sistēmas virs Āfrikas atvieglos savienojumus starp Eiropu un Āfriku. Pašreizējais EGNOS satelīta segments varētu būt daļa no risinājuma.

Darbība Nr. 2: Eiropas Komisija turpinās sagatavošanas darbus, lai nodrošinātu Tuvajiem Austrumiem, Austrumeiropai un Ziemeļeiropai SBAS pārklājumu tādā līmenī, kādu EGNOS piedāvā ES. Lai izveidotu SBAS Āfrikā, Komisija nākamajā ES un Āfrikas sammitā ierosinās scenārijus.

Telesakaru tirgus, kas ir vadošais tirgus izmēra ziņā (75 % no GNSS produktu un pakalpojumu pasaules tirgus), prasa maz investīciju, lai izstrādātu lielāko daļu lietojumu, ja ir plaši pieejami lēti uztvērēji (piemēram, mobilo tālruņu ražotājiem).

Darbība Nr. 3: Eiropas Komisija sekmēs ar GALILEO un EGNOS savietojamu mikroshēmu un terminālierīču ražošanu, izmantojot rūpniecisku sadarbību ar valstīm, kam pieder GNSS, un uztvērēju ražotājiem.

Daži turpmākie intelektisko transporta sistēmu (ITS) lietojumi autotransporta jomā, tostarp modernizētas autovadītāja atbalsta sistēmas ( ADAS ), būs balstīti uz GALILEO piedāvātajām integritātes un autentiskuma noteikšanas funkcijām. Šajā nolūkā būs jāizveido sertifikācijas iestāde un sadarbībā ar transportlīdzekļu ražotājiem, elektronikas piegādātājiem un ceļu pārvaldītājiem jāizstrādā sertifikācijas procedūras.

Darbība Nr. 4: Tiks izskatīta GALILEO sertifikācija ADAS vajadzībām.

EGNOS un GALILEO navigācijas lietojumi varētu ievērojami uzlabot jūras transporta kontroli un uzraudzību, tostarp ostās, piekrastes zonās vai bīstamos kuģošanas ceļos, piemēram, Lamanšā. GNSS ir arī galvenais instruments jaunajās Eiropas satiksmes uzraudzības sistēmās ( LRIT – Tāldarbības identifikācijas un uzraudzības sistēmas). GALILEO meklēšanas un glābšanas pakalpojums ( SAR – Search and Rescue ), ko var izmantot arī kalnos un tuksnesī, ir izveidots īpaši zvejnieku un jūrnieku drošībai. Padarot vienkāršāku kuģu izsekošanu, GALILEO var vienkāršot arī muitas procedūras. Vēl viens lietojums ir uz iekšzemes ūdensceļiem, kur GNSS, pateicoties uzlabotai precizitātei, varētu būt nozīmīgs datu avots upju informācijas dienestiem ( RIS ). Visi šie drošībai nozīmīgie lietojumi jāsertificē.

Darbība Nr. 5: Darbības mērķis ir ieviest EGNOS un vēlāk GALILEO jūras transporta nozarē sadarbībā ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju, ņemot vērā starptautiskās konvencijas, piemēram, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ( SOLAS konvencija).

Darbība Nr. 6: GALILEO meklēšanas un glābšanas pakalpojuma iespēju atzīšana Cospas-Sarsat organizācijā.

Informācijas izplatīšana, informācijas apmaiņa un izpratnes veidošanas kampaņas

Autotransports ir otrs lielākais GNSS tirgus izmēra ziņā (aptuveni 20 % no GNSS produktu un pakalpojumu pasaules tirgus). ITS autotransporta nozarē var vairāk izmantot GNSS pakalpojumus. Piemēram, GNSS izmantošana ir ieteikta ar Eiropas direktīvu par nodevu elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību[5], kā arī ar regulu par dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas nosacījumiem[6]. Eiropas Komisijas Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā[7] un to pavadošā direktīva[8] ir vērsta uz GNSS pakalpojumu veicināšanu ITS specifisku lietojumu ietvaros ( eCall , nodevas, kravas automašīnu stāvvietas u. c.). Loģistikas rīcības plāns[9] ir vēl viena iespēja izstrādāt GNSS lietojumus konteineru uzraudzībai reālajā laikā vai zādzību novēršanai. Taču ITS kopienā ir ļoti ierobežota izpratne par EGNOS .

Darbība Nr. 7: Eiropas Komisija īstenos izpratnes veidošanas kampaņu, kurā ietilps virkne testu ar mērķi parādīt EGNOS sniegtās priekšrocības, un tirdzniecības kampaņa, kas vērsta uz autotransporta nozares dalībniekiem.

Pēc tam, kad EGNOS būs sertificēts aviācijai, būs pastiprināti jāskaidro piedāvātie pakalpojumi civilās un vispārējās nozīmes aviācijas dalībniekiem, tostarp gaisa kuģu ražotājiem un lidostu iestādēm.

Darbība Nr. 8: Eiropas Komisija sadarbībā ar Eirokontroli sāks izpratnes veidošanas un tirgus attīstības kampaņu, kurā pievērsīsies gaisa kuģu ražotājiem, vispārējās nozīmes aviācijai un mazajām lidostām.

Līdzīgi par EGNOS un vēlāk GALILEO piedāvātajiem jaunajiem pakalpojumiem ar jūrniecību saistītās darbībās ir jāinformē aprīkojuma ražotāji, kuģu būvētāji, ostu iestādes un kuģu īpašnieki (zvejas, atpūtas, tirdzniecības kuģi).

Darbība Nr. 9: Eiropas Komisija sāks izpratnes veidošanas kampaņu, kurā pievērsīsies aprīkojuma ražotājiem, kuģu būvētājiem, ostu iestādēm un kuģu īpašniekiem.

Daži Eiropas lauksaimnieki jau izmanto EGNOS . Tā precizitāte un uzticamība lauksaimniekiem palīdz ietaupīt laiku, degvielu, ūdeni un ķimikālijas. Papildus izmantošanai lauksaimniecībā GNSS var palīdzēt aizsargāt vidi un apsaimniekot dabas resursus, jo tas ir neaizstājams datu avots savienojumā ar citiem mērījumu avotiem, piemēram, Globālo vides un drošības novērošanas iniciatīvu ( GMES ). Galvenā problēma šajā jomā ir informēt potenciālos lietotājus par GNSS sniegtajām priekšrocībām.

Darbība Nr. 10: Eiropas Komisija īstenos izpratnes veidošanas kampaņu, kurā pievērsīsies lauksaimniecībai un citiem dabas resursu apsaimniekošanas pasākumiem.

GALILEO pakalpojumi ar pievienoto vērtību kopā ar GMES palīdzēs pārvaldīt katastrofas, kas piemeklējušas cilvēkus, novēršot mežu ugunsgrēkus un glābjot cilvēkus no briesmām. Tie būs būtiski drošībai, palīdzot kontrolēt robežas un uzraudzīt jūras teritorijas.

Darbība Nr. 11 : Eiropas Komisija mēģinās palielināt izpratni un koordinēt dalībvalstu darbības, kas saistītas ar civilo aizsardzību.

Reglamentējošie pasākumi

Ja GNSS sniedz pievienoto vērtību ceļu satiksmes drošībai (piemēram, bīstamo preču transporta uzraudzība vai tālsatiksmes sabiedriskais transports), kravu pārvadājumu efektivitātei vai uzlabotai satiksmes vadībai, papildinot loģistikas un ITS rīcības plānus un jo īpaši to 3.2. darbību (“eCall”) un 4.1. darbību (atvērtas, transportlīdzeklī integrētas platformas), iespējams, būs nepieciešami daži reglamentējoši pasākumi. Šajā nolūkā tiks veikts specifisks ietekmes novērtējums.

Darbība Nr. 12: Eiropas Komisija pētīs, vai ir lietderīgi ierosināt konkrētas direktīvas: direktīvu par tālsatiksmes autobusu uzraudzību, izmantojot GNSS, un direktīvu par multimodālo loģistiku, izmantojot GNSS. Attiecībā uz bīstamo preču transporta uzraudzību, izmantojot GNSS, Eiropas Komisija izskatīs vairākas iespējas saistībā ar telemātikas risinājumu izmantošanu, kas kopīgi izstrādāti starptautiskā līmenī (piemēram, ANO/EEK[10] un OTIF [11]).

Darbība Nr. 13 : Eiropas Komisija pētīs, vai ir lietderīgi grozīt regulu par digitālajiem tahogrāfiem, jo īpaši, lai izmantotu priekšrocības, ko sniedz autentiska GNSS nodrošināta informācija par vietu, laiku un ātrumu.

Dažos turpmākajos pasākumos autotransporta ITS jomā (tostarp ADAS , aizsargsistēmas pret zādzībām, negadījuma datu ierakstītāji un negadījumu rekonstrukcijas sistēmas) būs nepieciešams nosūtīt transportlīdzekļa elektronisko identifikāciju un atrašanās vietas informāciju.

Darbība Nr. 14: Eiropas Komisija pētīs, vai ir lietderīgi pieņemt direktīvu par transportlīdzekļu aprīkošanu ar iebūvētām GNSS un radiofrekvenču identifikācijas ( RFID ) funkcionālajām ierīcēm, lai sniegtu precīzu, autentisku informāciju par vietu un transportlīdzekļa elektronisko identifikatoru, pienācīgi ievērojot privātuma un datu aizsardzības noteikumus.

Tā kā kopējā lauksaimniecības politika interesējas arī par vides faktoriem, pieaug nepieciešamība pēc informācijas par priekšmetu un ganāmpulka precīzu atrašanās vietu.

Darbība Nr. 15 : Eiropas Komisija mēģinās ieviest EGNOS un GALILEO izmantošanu ES programmu vadības un kontroles sistēmās (piemēram, kopējā lauksaimniecības politikā).

HORIZONTāLā RīCīBA

Otrā pasākumu grupa ietver horizontālos pasākumus ar mērķi izstrādāt virkni lietojumu daudzās jomās un sekmēt inovāciju, tostarp negaidītus GNSS pakalpojumu lietojuma veidus, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām, kā tas notika ar internetu.

Piemēram, ir gaidāms, ka, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām, izveidosies jauni lietojumi individuālajām terminālierīcēm un mobilajiem tālruņiem, ja vien būs plaši pieejami lēti uztvērēji.

Darbība Nr. 16 : Eiropas Komisija finansēs pētniecības un izstrādes pasākumus ar mērķi samazināt uztvērēju izmaksas, tādējādi papildinot 3. darbību.

GNSS ir jauns un vienkāršs līdzeklis, lai noteiktu nemainīgu punktu precīzu atrašanās vietu. Šie punkti var palīdzēt izveidot precīzu datubāzi ar digitālajām kartēm un ir ļoti noderīgi neskaitāmās lietojumu jomās, kas balstās uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, piemēram, kartogrāfijas datubāzēs, tehniskajās kartēs vai zemesgrāmatu izveidē un/vai atjaunināšanā. Šajā ziņā datu apkopošanai jānotiek saskaņā ar spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā ( INSPIRE )[12], un tās īstenošanas noteikumiem.

Darbība Nr. 17 : Eiropas Komisija sekmēs EGNOS un GALILEO izmantošanu mērīšanas darbos dalībvalstīs un trešās valstīs. EGNOS un GALILEO iespējas uzlabot ģeogrāfisko datubāzu atjaunināšanu tiks pētītas, apmainoties ar paraugpraksi un koordinējot dalībvalstu darbības.

Daudzos GNSS lietojumos jāapvieno ar Zemes novērošanu saistīti pakalpojumi, piemēram, GMES pamatpakalpojumi, un telesakaru pakalpojumi.

Darbība Nr. 18 : Eiropas Komisija darbosies, lai panāktu GALILEO, GMES un GEOSS [13] sinerģiju ar tās pārvaldītajām telesakaru programmām nolūkā uzlabot apvienotos pakalpojumus.

Lai lietojumi attīstītos pēc iespējas plašākā skaitā jomu, lietotājiem un lietojumu programmatūras izstrādātājiem visā pasaulē ir jānodrošina piekļuve GNSS tehniskajai specifikācijai un juridiskajai un ekonomiskajai informācijai. Ir jānodrošina iespēja lietotājiem apmainīties ar pieredzi un praksi, un programmatūras izstrādātājiem — rīkkopa, kas atvieglo programmu veidošanu.

Darbība Nr. 19 : Eiropas Komisija izveidos starptautisku EGNOS un GALILEO lietojumu forumu, kur lietotāji, programmatūras izstrādātāji, infrastruktūras apsaimniekotāji un sistēmu nodrošinātāji var apmainīties viedokļiem, lai uzlabotu Eiropas GNSS attīstības projektu.

Darbība Nr. 20 : Eiropas Komisija izveidos un uzturēs virtuālu informācijas centru un īstenos vispārēju izpratnes veidošanas un saziņas kampaņu. Tas arī palīdzēs apkopot atsauksmes, lai uzlabotu EGNOS un GALILEO attīstības specifikācijas.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir nozīmīgākie dalībnieki, kuri pārsvarā varētu radīt nodarbinātību inovatīvās nozarēs. Viņi ir jāinformē par EGNOS un GALILEO piedāvātajām jaunajām iespējām, lai tie iesaistītos pētniecībā. MVU ir arī jāpalīdz piekļūt finansējumam, kad tie pāriet no pētniecības uz prototipiem un produktiem.

Darbība Nr. 21 : Eiropas Komisija palielinās izpratni MVU starpā, izmantojot divus Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas (UIP) instrumentus: Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīkla īpašu darbību un GNSS inovācijas kuponu shēmu saskaņā ar “Satelītu pakalpojumu inovācijas partnerību”.

Darbība Nr. 22 : Eiropas Komisija mēģinās panākt sinerģiju starp investīciju programmām, ko Eiropas Savienības uzdevumā pārvalda Eiropas Investīciju banka (piemēram, saskaņā ar Konkurētspējas un inovāciju programmu), un citām programmām (piemēram, EKA īstenoto Tehnoloģiju nodošanas programmu).

Ir ierosināts īpašs pasākums, lai sekmētu uz GNSS balstītu inovāciju pēc iespējas plašākā lietojumu klāstā, pamatojoties uz pastāvošo iniciatīvu izgudrotājiem un izmantojot Eiropas reģionu atbalstu.

Darbība Nr. 23 : Eiropas Komisija kopā ar Eiropas GNSS uzraudzības iestādi atbalstīs starptautiskās godalgu sistēmas izveidi, kurā ir iesaistītas, piemēram, reģionālās organizācijas, kas sekmē uz EGNOS un GALILEO balstītus lietojumus dažādās jomās, tostarp sociālo pakalpojumu jomā veciem cilvēkiem vai invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Pētījumi par lietojumiem izrādījās noderīgi, piemēram, lai sekmētu interneta izmantošanu. Nepastāvot militārajam finansējumam, Eiropas Savienības atbalsts pētniecībai civilo GNSS lietojumu jomā ir ievērojams stimuls Eiropas augstskolām, pētniecības centriem, MVU un lielajiem rūpniecības uzņēmumiem.

Darbība Nr. 24 : Eiropas Komisija 2011. gadā saskaņā ar Septīto pamatprogrammu piešķirs 38 miljonus euro plašam pētījumu priekšlikumu klāstam saistībā ar GNSS lietojumiem un meklēs papildu finansējumu, veicot Septītās pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu, lai katru gadu varētu izsludināt priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumus.

VAJADZīBA PALIELINāT ES FINANSēJUMU PēTNIECīBAI UN IZSTRāDEI

Pētniecība pilnīgi noteikti ir labākais inovāciju avots. Pētniecībai iztērētie līdzekļi tieši ietekmē jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

Tomēr GNSS nevar uzskatīt par tradicionālu tirgu, jo ASV, Krievijas un Ķīnas sistēmas ir pakļautas militārai kontrolei un to specifikācijas ir pakļautas vairāk militāriem nekā komerciāliem apsvērumiem: šo valstu iekšzemes rūpniecības nozares var tiešā veidā gūt labumu no programmām, kuras finansē ar militārajai nozarei paredzētiem līdzekļiem, lai izstrādātu lietojumus un pakalpojumus pietiekamā gatavībā pirms to laišanas civilajā tirgū.

Piemēram, tiek lēsts, ka federālās ASV militārā finansējuma programmas, lai izstrādātu GNSS lietojumus un pakalpojumus, saņem 200 līdz 500 miljonus euro gadā, savukārt Eiropas Savienības finansējums civilajiem lietojumiem ir vidēji 15 miljoni euro gadā[14] (sk. 2. attēlu). Tā kā Eiropa liek uzsvaru uz EGNOS un GALILEO civilo izmantošanu, Eiropas Savienības kopējais finansējums pētniecībai un izstrādei (tostarp valstu programmās) būtu jāpalielina līdz ASV publiskā ieguldījuma apjomam GNSS lietojumos, lai nodrošinātu, ka GALILEO sistēma tiek pilnībā izmantota un ir konkurētspējīga.

Salīdzinājumā ar citās augsto tehnoloģiju nozarēs ieguldītajiem līdzekļiem, ES budžeta līdzekļi, ko pašlaik iegulda GNSS pētniecībā un izstrādē, ir niecīgi: piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare katru gadu vidēji saņem 3 reizes vairāk pētniecības un izstrādes finansējuma, nekā ES GNSS nozare ar līdzīgu ES apgrozījumu[15].

Ja ES nolemtu “atdot” EUR 400 miljonus, ko tā 2008. gadā “atņēma” no Kopienas Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)[16] (7PP), lai finansētu infrastruktūru, tai būtu jāpalielina pētniecības un izstrādes finansējums GNSS lietojumiem līdz aptuveni EUR 100 miljoniem gadā, sākot no 2010. gada. Tie būtu mazāk nekā 10 % no GNSS infrastruktūras budžeta.

Tā kā pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam nav pieejami neizmantoti piešķīrumi, ES pētniecības un izstrādes finansējuma palielināšanai būtu iekšēji jāreorganizē 7PP budžeta līdzekļi vai arī jāpalielina dalībvalstu ieguldījumi šajā jomā.

(miljonos EUR) | 2007-2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2010-2013 | 2007-2013 |

GNSS PĒTNIECĪBAI UN IZSTRĀDEI NEPIECIEŠAMĀS FINANSES | 80 | 100 | 100 | 100 | 100 | 400 | 480 |

Finansējums saskaņā ar 7PP pētniecībai un izstrādei GNSS galalietotāju segmentā | 65 | 0 | 38 | 0 | 0 | 38 | 103 |

Finansējums saskaņā ar 7PP GNSS tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei | 15 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 15 |

2. attēls. GNSS pētniecībai un izstrādei nepieciešamās finanses

Ja ES un dalībvalstis nerīkosies, tirgu pārņems trešo valstu uzņēmēji, kuri ir izmantojuši militāros ieguldījumus, lai izveidotu pamatus, panāktu kritisko masu un iegūtu vadošās pozīcijas. Jautājums nav tikai ekonomisks. Kad Eiropa būs izveidojusi neatkarīgu GNSS infrastruktūru, tai būs jāsaglabā neatkarība arī attiecībā uz lietojumiem: vietas un laika informācija ir resursi, ko izmanto daudzās jomās, uz tiem balstās vairāk nekā 6 % no Eiropas Savienības IKP.

NāKOTNES PERSPEKTīVAS

Rīcības plāns tiks regulāri atjaunināts kā caurviju programma: tā mērķi aptver laiku līdz 2020. gadam un vēlāk, bet pašreiz izvēlētās darbības attiecas uz 2010.–2013. gadu. Pašreizējā priekšlikuma pirmā pārskatīšana varētu notikt pēc tam, kad būs pieņemts GALILEO izmantošanas plāns periodam pēc 2013. gada, jo katru darbību varētu ietekmēt ar turpmākajiem pakalpojumiem saistīti elementi, jo īpaši attiecībā uz sākuma datumu, cenu politiku, atbildību un intelektuālo īpašumu.

Iespējams arī, ka pielāgojumi būs nepieciešami pēc lēmumu pieņemšanas par turpmāko finansējumu lietojumu pētniecībai vai paplašinot EGNOS infrastruktūru reģionos ārpus Eiropas. Pašreizējā plānā uzsvars ir likts uz EGNOS lietojumiem, savukārt turpmākajās redakcijās prioritātes tiks pakāpeniski noteiktas attiecībā uz GALILEO lietojumiem. Tiks izstrādāts arī makroekonometriskais modelis un instruments, lai uzraudzītu plāna ietekmi un sniegtu atsauksmes, kas varētu noderēt pārskatīšanas procesā.

Ierosināto rīcību īstenos Eiropas Komisija un tās saistītās aģentūras, attiecīgos gadījumos iesaistot dalībvalstu nacionālās un reģionālās iestādes un citas ieinteresētās personas.

[1] EGNOS : Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests.

[2] Jautājums par tiešajiem ienākumiem, ko, iespējams, radītu Eiropas GNSS, šajā paziņojumā netiks iztirzāts; netiks iztirzātas arī darbības, kas konkrēti saistītas ar sabiedriski regulētiem pakalpojumiem (SRP), kuriem var piekļūt tikai dalībvalstu iestādes. Abus minētos jautājumus iztirzās atsevišķos dokumentos.

[3] Eiropas Komisija turpinās uzraudzīt tirgu un vērtēt veikto darbību ietekmi, lai rīcības plāna atjaunināšanas gadījumā pielāgotu prioritārās jomas.

[4] ATM : Gaisa satiksmes pārvaldība

[5] 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā.

[6] Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97.

[7] COM(2008) 886.

[8] COM(2008) 887.

[9] COM(2007) 607.

[10] ANO/EEK: Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija.

[11] OTIF: Starptautiskā dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācija.

[12] OV L 108, 25.4.2007., 1.-14. lpp.

[13] GEOSS : Zemes novērošanas sistēmu globālais tīkls.

[14] Septītās pamatprogrammas finansējums pētniecībai un izstrādei galalietotāju segmentā (lietojumi, standartizācija un sertifikācija, uztvērēji, saistītie starptautiskie projekti, uzdevuma izmaiņas) 2007. gadā bija EUR 27 miljoni, 2008. gadā – EUR 40 miljoni un 2011. gadā – 38 miljoni. Periodā no 2007. līdz 2013. gadam tie ir vidēji EUR 15 miljoni gadā. Turklāt 2007. gadā saskaņā ar Septīto pamatprogrammu GNSS tehnoloģijas pētniecībai un attīstībai tika piešķirts papildu finansējums EUR 15 miljoni.

[15] Septītās pamatprogrammas laikā IKT tika piešķirti EUR 8,3 miljardi (vidēji EUR 1,2 miljardi gadā), un to ES apgrozījums 2009. gadā bija EUR 680 miljardi. Salīdzinājumam, ES GNSS finansējums pētniecībai un izstrādei galalietotāju segmentā vidēji gadā bija EUR 15 miljoni, savukārt apgrozījums – EUR 25 miljardi.

[16] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.