043

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 30.4.2010

COM(2010)188 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

budžeta lēmējinstitūcijai par vispārējā budžeta garantijām Stāvoklis 2009. gada 30. jūnijā

SEC(2010)479

SATURS

1. IEVADS UN GARANTĒTO OPERĀCIJU VEIDI 4

2. Notikumi pēc pēdējā ziņojuma par stāvokli 2008. gada 31. decembrī 5

2.1. Maksājumu bilances atbalsts dalībvalstīm, kuras nav euro zonā 5

2.2. Makrofinansiālā palīdzība 5

2.3. ES budžeta garantija EIB ārējam finansējumam 5

3. Informācija par budžeta segtajiem riskiem 5

3.1. Riska definīcija 5

3.2. Ar dalībvalstīm saistītais risks 7

3.3. Ar trešām valstīm saistītais risks 8

3.4. Budžeta segtā riska kopsumma 9

3.5. Riska attīstība 9

4. Neizpildītās maksājumu saistības, budžeta garantiju aktivizēšana un nokavētie maksājumi 11

4.1. Maksājumi no skaidras naudas līdzekļiem 11

4.2. Maksājumi no Budžeta 11

4.3. Garantiju fonda aktivizēšana ārējai darbībai 11

5. Garantiju fonds ārējai darbībai 12

5.1. Atgūtie līdzekļi 12

5.2. Aktīvi 12

5.3. Paredzētais apjoms 12

6. Risku novērtējums. To trešo valstu ekonomikas un finanšu stāvoklis, kurās ir vislielākās riska iespējas 12

6.1. Mērķi 12

6.2. Riska novērtēšanas metodes 12

1. IEVADS UN GARANTĒTO OPERĀCIJU VEIDI

Šis ziņojums iesniegts saskaņā ar Finanšu regulas 130. pantu, kas nosaka, ka Komisija divreiz gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par budžeta garantijām un ar tām saistītajiem riskiem[1]. Ziņojumam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments ar detalizētām tabulām un paskaidrojumiem („KDDD”)[2].

No Eiropas Savienības budžeta („Budžets”) sedz riskus, kas saistīti ar dažādām aizdevumu un garantēšanas operācijām, kuras var iedalīt divās kategorijās:

- Eiropas Savienības piešķirtie aizdevumi makroekonomiskiem mērķiem, t.i., makrofinansiālās palīdzības[3] (MFA) aizdevumi trešām valstīm un sadarbībā ar Bretonvudas iestādēm un aizdevumi maksājumu bilances (MB) atbalstam valstīm, kas nav euro zonā un risina maksājumu bilances problēmas; un

- aizdevumi mikroekonomiskiem mērķiem, t.i., Euratom aizdevumi un, īpaši svarīgi, Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansējums operācijām valstīs, kuras nav ES dalībvalstis (EIB ārējās finansēšanas darījumi)[4]. Pēdējo minēto finansējuma kategoriju sedz ES garantija[5].

EIB ārējo finansējumu, Euratom aizdevumus un MFA aizdevumus kopš 1994. gada sedz no Garantiju fonda ārējai darbībai ("Fonds")[6], bet aizdevumi maksājumu bilances atbalstam tiek segti tieši no budžeta. Saistību neizpildes gadījumā no Fonda tiek segti aizdevumi un aizdevumu garantijas, kas izsniegtas valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, vai finansējums projektiem valstīs, kuras nav ES dalībvalstis, un Fonds tika izveidots, lai:

sniegtu likviditātes nodrošinājumu tādējādi, lai katru reizi nebūtu jāizmanto Budžeta līdzekļi saistību neizpildes vai nokavēta maksājuma par garantēto aizdevumu gadījumā; un

radītu budžeta disciplīnas instrumentu, nosakot finanšu plānu ES politikas izstrādei par aizdevumu garantijām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, ko piešķir, saskaņojot ar Komisiju un EIB[7].

- Pēc grozījuma[8] izdarīšanas Garantijas fonda regulā 2004. gadā garantiju, ko sedz no Fonda, atceļ, ja trešās valstis kļūst par dalībvalstīm un risks tiek pārcelts no Fonda, lai to finansētu tieši no Budžeta. Fondu nodrošina no Budžeta, un tajā vienmēr jāparedz noteikta procentuālā daļa no Fonda segto aizdevumu un aizdevumu garantiju kopējās neatmaksātās summas. Pašreiz šī procentuālā daļa, ko dēvē par paredzēto likmi, ir 9 %. Ja Fondā nav pietiekamu līdzekļu, izmanto Budžetu.

2007. gadā ar Padomes Regulas grozījumu[9] tika ieviests jauns finansēšanas mehānisms. Tas darbojas kā ikgadējs pārvedums no Budžeta un paredz izlīdzināšanas mehānismu, lai ierobežotu Fonda izmantošanu (skat. arī turpmāk 5.3. sadaļu). Pašreiz kā daļa no visdusposma pārskata tiek veikta Fonda darbības ārēja izvērtēšana, tostarp paredzētās likmes izvērtēšana.

2. Notikumi pēc pēdējā ziņojuma par stāvokli 2008. gada 31. decembrī

2.1. Maksājumu bilances atbalsts dalībvalstīm, kuras nav euro zonā

Kvantitatīvā ziņā svarīgākie notikumi 2009. gada pirmajā pusē bija saistībā ar finanšu krīzi divu daļu izmaksāšana no aizdevumiem maksājumu bilances atbalstam dalībvalstīm, kuras nav euro zonā. Latvijai piešķirtā maksājumu bilances aizdevuma pirmo daļu EUR 1 miljarda apmērā izmaksāja 2009. gada februārī. Ungārijai piešķirtā maksājumu bilances aizdevuma otro daļu EUR 2 miljardu apmērā izmaksāja 2009. gada martā (skatīt 3.5. sadaļu). Minētie aizdevumi ir refinansēti pēc atlīdzinājuma principa ("back-to-back"), emitējot EK etalona obligācijas, un netika segti no Fonda līdzekļiem.

2.2. Makrofinansiālā palīdzība

MFA aizdevuma Libānai (EUR 50 miljoni) pirmā daļa EUR 25 miljoni tika izmaksāti 2009. gada pirmajā pusē. Aizdevums ir refinansēts pēc atlīdzinājuma principa ("back-to-back"), veicot privātu kapitālieguldījumu aizdevuma operācijā.

2.3. ES budžeta garantija EIB ārējam finansējumam

Attiecībā uz EIB finansēšanas operācijām EIB apstiprināja kopsummu EUR 8 611 miljonu apmērā saskaņā ar lēmumu par ārējo darbību pilnvarām līdz 2009. gada 30. jūnijam. 2009. gada pirmajā pusē kopumā izmaksāja EUR 2 576 miljonus, no kuriem EUR 260 miljonus izmaksāja līdz 2009. gada 30. jūnijam

3. Informācija par budžeta segtajiem riskiem

3.1. Riska definīcija

Budžeta risks rodas no kapitāla un procentiem, ko neatmaksā saistībā ar garantētām operācijām.

Ja neizpildīto maksājumu saistību operācijas attiecas uz trešām valstīm, tās sedz no Fonda (61 % no kopējā garantētā neatmaksātā apjoma 2009. gada 30. jūnijā), bet, ja iesaistītas dalībvalstis — tieši no Budžeta (aizdevumi maksājumu bilances atbalstam un aizdevumi par labu dalībvalstīm vai projektu finansēšanai tajās veido atlikušos 39 % no kopējās garantētās neatmaksātās summas). Ar dalībvalstīm saistīto garantēto aizdevumu summa ir tik liela neseno paplašināšanās kārtu[10] izdevumu dēļ un saistībā ar ES vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānismu dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro (maksājumu bilances mehānisms).

Šajā ziņojumā izmanto divas metodes, lai novērtētu riskus, ko sedz no Budžeta (tieši vai netieši ar Fonda starpniecību).

- Aprēķina attiecīgo operāciju neatmaksātā kapitāla kopsummu noteiktā dienā, ieskaitot uzkrātos procentus. Šī metodoloģija ļauj noteikt riska kopsummu, ko sedz no Budžeta noteiktā dienā attiecībā uz visām turpmākajām maksājumu saistībām neatkarīgi no tā, vai nākotnē minētie maksājumi ir izpildīti noteiktā termiņā un vai tos sedz no Fonda, vai arī nesedz.

- Budžeta pieeja, ko sauc par „budžeta gada risku”, pamatojas uz tādas maksimālās summas aprēķinu, kura ES būtu jāizmaksā finanšu gadā, ja netiktu atmaksāti visi garantētie aizdevumi[11].

1. tabula. Kopējās segtās neatmaksātās summas 2009. gada 30. jūnijā (miljoni EUR) |

Neatmaksātais kapitāls | Uzkrātie procenti | Kopā | % |

Dalībvalstis* |

MFA | 115 | 1 | 116 | <1 % |

Euratom | 431 | 3 | 434 | 2 % |

MBM | 5 000 | 64 | 5 064 | 21 % |

EIB | 3 659 | 33 | 3 692 | 16 % |

Dalībvalstis (starpsumma) | 9 205 | 101 | 9 306 | 39 % |

Trešās valstis** |

MFA | 536 | 4 | 540 | 2 % |

Euratom | 50 | 0 | 50 | <1 % |

EIB | 13 659 | 122 | 13 781 | 58 % |

Trešās valstis (starpsumma) | 14 245 | 126 | 14 371 | 61 % |

Kopā | 23 450 | 227 | 23 677 | 100 % |

* Šo risku sedz tieši no Budžeta. ** Šo risku sedz no Fonda. |

Sīkāka informācija par šīm neatmaksātajām summām, jo īpaši attiecībā uz maksimālo apjomu, faktiski izmaksātajām summām vai garantiju likmēm, ir sniegta Komisijas dienestu darba dokumenta A1., A2., A3. un A4. tabulā.

Salīdzinājumā ar stāvokli 2008. gada 31. decembrī budžeta kapitāla un procentu neatmaksātā kopsumma palielinājās par EUR 2 950 miljoniem, sasniedzot EUR 23 677 miljonus.

3.2. Ar dalībvalstīm saistītais risks

Pašreizējie ar dalībvalstīm saistītie riski ir pirmspievienošanās periodā izmaksāto aizdevumu un maksājumu bilances mehānisma izmantošanas rezultāts.

2009. gada otrajā pusgadā ar dalībvalstīm saistītais budžeta maksimālais risks būs EUR 482,7 miljoni (kas ietver šajā periodā maksājamās summas un pieņemot, ka netiek pieprasīts neizpildītās aizdevumu saistības izpildīt pirms sākotnēji noteiktā termiņa). 2. tabulā ir redzams, ka dalībvalstu starpā pēc neatmaksāto summu apjoma Rumānija un Ungārija ierindojas pirmajā un otrajā vietā.

2. tabula. Dalībvalstu secība atkarībā no to budžeta maksimālā riska 2009. gada otrajā pusgadā (miljoni EUR) |

Vieta | Valsts | Maksimālais risks (noapaļots EUR miljonos) | % no kopējā maksimālā riska |

1 | Rumānija | 152,4 | 31,6 % |

2 | Ungārija | 122,5 | 25,4 % |

3 | Bulgārija | 68,3 | 14,1 % |

4 | Čehija | 42,3 | 8,8 % |

5 | Polija | 41,7 | 8,7 % |

6 | Slovākijas Republika | 30,5 | 6,3 % |

7 | Slovēnija | 12,4 | 2,6 % |

8 | Kipra | 4,8 | 1,0 % |

9 | Latvija | 3,6 | 0,7 % |

10 | Lietuva | 3,2 | 0,6 % |

11 | Igaunija | 0,5 | 0,1 % |

12 | Malta | 0,3 | 0,0 % |

Kopā | 482,7 | 100,0 % |

Ar dalībvalstīm saistītie riski attiecas uz EIB, MFA un Euratom aizdevumiem, kuri piešķirti pirms pēdējām divām paplašināšanās kārtām, un aizdevumiem saskaņā ar maksājumu bilances mehānismu.

3.3. Ar trešām valstīm saistītais risks

2009. gada otrajā pusgadā ar trešām valstīm saistītais Fonda maksimālais risks būs EUR 594 miljoni (kas ietver šajā periodā maksājamās summas un netiek pieprasīts neizpildītās aizdevumu saistības izpildīt pirms sākotnēji noteiktā termiņa). Tabulā ir uzskaitītas pirmās 10 valstis, kas sarindotas secībā pēc vislielākās neatmaksātās kopsummas. Ar šīm valstīm saistītās summas kopā veido 76,1% no Fonda riska 2009. gada otrajā pusgadā. Ekonomiskā situācija šajās valstīs ir analizēta un raksturota Komisijas dienestu darba dokumentā.

3. tabula. 10 trešās valstis, ar kurām saistītais Fonda maksimālais risks 2009. gada otrajā pusgadā ir visnozīmīgākais (miljoni EUR) |

Vieta | Valsts | Maksimālais risks (noapaļots miljonos EUR) | % no kopējā maksimālā riska |

1 | Turcija | 156,5 | 20,0% |

2 | Ēģipte | 92,7 | 11,9% |

3 | Maroka | 70,5 | 9,0% |

4 | Tunisija | 69,0 | 8,8% |

5 | Libāna | 58,1 | 7,4% |

6 | Dienvidāfrika | 43,9 | 5,6% |

7 | Serbija | 34,2 | 4,4% |

8 | Gruzija | 24,2 | 3,1% |

9 | Jordānija | 22,9 | 2,9% |

10 | Meksika | 22,0 | 2,8% |

10 valstis kopā | 594,0 | 76,1% |

Fonds ir garantējis aizdevumus 45 valstīm, kuru galīgās atmaksas termiņš pagarināts līdz 2038. gadam. Sīkākas ziņas par katrai valstij aizdotajām summām ir minētas Komisijas dienestu darba dokumenta A2. tabulā.

3.4. Budžeta segtā riska kopsumma

2009. gada otrajā pusgadā Budžeta segtā riska kopsumma ir EUR 1 263 miljoni, kas ietver šajā periodā maksājamās summas, no kurām 38 % attiecas uz dalībvalstīm (skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta A2. tabulu).

3.5. Riska attīstība

- Maksājumu bilances palīdzības mehānisms

Starptautiskās krīzes intensitāte ir ietekmējusi dažas dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro. Izveidojot ES vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānismu (maksājumu bilances palīdzības mehānisms) 2008. gada decembrī, dažām no minētajām dalībvalstīm tika sniegta iespēja atjaunot ieguldītāju uzticību, izmantojot ES finansiālo palīdzību. Pēc pēdējās paplašināšanās palielinājās uz finansiālo atbalstu pretendējošo dalībvalstu skaits, tāpēc 2008. gada decembrī[12] bija jāpaplašina maksājumu bilances palīdzības mehānisma apjoms no EUR 12 miljardiem līdz EUR 25 miljardiem, ņemot vērā potenciālās vajadzības. 2009. gada maijā[13] tika nolemts vēlreiz palielināt maksājumu bilances palīdzības mehānisma kopējo apjomu līdz EUR 50 miljardiem, lai ES varētu turpināt ātri reaģēt uz turpmākiem potenciālajiem pieprasījumiem saistībā ar maksājumu bilances mehānismu.

Pēc aizdevumu daļu izmaksāšanas (kopsummā EUR 3 miljardi) saskaņā ar maksājumu bilances mehānismu 2009. gada pirmajā pusgadā kopējais ar dalībvalstīm saistītais risks turpināja pieaugt. Turpmākās aizdevumu daļas kopsummā EUR 4,2 miljardi plānots izmaksāt otrajā pusgadā.

Maksājumu bilances mehānisma aizdevums Latvijai tika piešķirts 2009. gada sākumā[14] EUR 3,1 miljardu apmērā. Pirmā daļa EUR 1 miljarda apmērā tika izmaksāta 2009. gada 25. februārī. Vēl viena papildu daļa EUR 1,2 miljarda apmērā tika izmaksāta 2009. gada 27. jūlijā.

2009. gada 26. martā otrā daļa EUR 2 miljardu apjomā tika izmaksāta Ungārijai atbilstīgi maksājumu bilances palīdzības mehānismam piešķirtajam aizdevumam 2008. gadā. Papildu daļa EUR 1,5 miljarda apmērā tika izmaksāta 2009. gada 6. jūlijā.

2009. gada 6. maijā tika piešķirts aizdevums Rumānijai līdz pat EUR 5 miljardiem. Aizdevums tiks izmaksāts vairākās daļās 2009. un 2010. gadā. Pirmā daļa EUR 1,5 miljarda apmērā tika izmaksāta 2009. gada 27. jūlijā.

- Makrofinansiālās palīdzības aizdevumi

Katram MFA aizdevumam trešām valstīm ir nepieciešams atsevišķs Padomes lēmums[15], un kopš spēkā ir stājies Lisabonas līgums, atsevišķs Padomes un Parlamenta lēmums. Finansiālā palīdzība, ko piešķir saskaņā ar Padomes 2007. gada 10. decembra Lēmumu 2007/860/EK, ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Libānai, ir EUR 50 miljoni aizdevumu un līdz pat EUR 30 miljoni piešķīrumu veidā. Aizdevuma pirmā daļa (EUR 25 miljoni) tika izmaksāta 2009. gada sākumā un otro daļu plānots izmaksāt 2010. gada sākumā.

- Euratom aizdevumi

Maksimālais apjoms Euratom aizdevumiem dalībvalstīm vai dažām trešām valstīm, kas ir tiesīgas tos saņemt (Krievijas Federācija, Armēnija, Ukraina), ir EUR 4 miljardi, no kuriem 85 % jau ir izlietoti. Atlikusī rezerve ir aptuveni EUR 600 miljoni. 2009. gada pirmajā pusē nav izmaksāts neviens aizdevums no Euratom palīdzības mehānisma.

2009. gada 12. oktobrī saskaņā ar aizdevuma nolīgumu tika izmaksāta trešā (un pēdējā) finansējuma daļa (USD 10,3 miljoni) K2R4 projektam Ukrainā.

- EIB aizdevumi

EIB iepriekšējās vispārējās pilnvaras beidzās 2007. gada 31. jūlijā. Minētajā datumā bija parakstīti nolīgumi par summu, kas atbilst 98 % no kopējā apjoma saskaņā ar šīm pilnvarām (EUR 20 060 miljoni, skatīt A5. tabulu Komisijas dienestu darba dokumentā). 2009. gada 30. jūnijā saskaņā ar šīm pilnvarām vēl ir jāizmaksā EUR 4 794 miljoni un tos var izmaksāt saskaņā ar ES garantiju 10 gadu laikā pēc pilnvaru termiņa beigām, jo attiecībā uz jebkuru neizmaksātu summu ES garantijas termiņš būs beidzies.

Budžeta risku nākotnē visvairāk ietekmēs ES garantija, kas piešķirta EIB atbilstīgi lēmumam par ārējām pilnvarām. Pašreiz attiecībā uz ārējām pilnvarām veic vidusposma pārskatu, un līdz 2011. gada 31. oktobrim Padomei un Parlamentam ir jāpieņem lēmums, kas attiecas uz atlikušo 2007.–2013. gada finanšu perspektīvas daļu un aizstāj pašreizējo lēmumu. ES garantija var segt ne vairāk kā 65 % no EIB finansēšanas operācijās izmaksāto kredītu un garantiju kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas; maksimālais apjoms ir EUR 27 800 miljoni[16]. Saskaņā ar šīm pilnvarām 2009. gada 30. jūnijā apstiprināja kopsummu EUR 8 611 miljoni apmērā, no kuras EUR 7 449 miljoni pašreiz vēl nav izmaksāti (sk. tabulu A6. Komisijas dienestu darba dokumentā).

4. Neizpildītās maksājumu saistības, budžeta garantiju aktivizēšana un nokavētie maksājumi

4.1. Maksājumi no skaidras naudas līdzekļiem

Ja kāds parādnieks novēlo maksājumu ES[17], Komisija izmanto savus skaidras naudas resursus, lai novērstu kavējumus un no tiem izrietošās izmaksas par savu aizdevuma operāciju apkalpošanu.

4.2. Maksājumi no Budžeta

Tā kā 2009. gada pirmajā pusē nebija reģistrēta neviena neizpildīta maksājumu saistība, netika prasītas apropriācijas saskaņā ar Budžeta 01 04 01. pantu „Eiropas Kopienas garantijas aizdevumu operācijām”.

4.3. Garantiju fonda aktivizēšana ārējai darbībai

Ja kāds ES piešķirta vai garantēta aizdevuma saņēmējs (trešās valstīs) novēlo maksājumu, tad vēršas Garantiju fondā, lai tas nosegtu neizpildītās maksājumu saistības trīs mēnešu laikā no dienas, kad maksājums bija jāveic[18].

2009. gada pirmajā pusē Fonds nebija jāizmanto.

5. Garantiju fonds ārējai darbībai

5.1. Atgūtie līdzekļi

No 2009. gada 30. jūnija Fondam nebija jāatgūst nokavētie maksājumi.

5.2. Aktīvi

Fonda neto aktīvi[19] 2009. gada 30. jūnijā bija EUR 1 205 807 618.

5.3. Paredzētais apjoms

Fonda līdzekļiem jābūt atbilstīgā apjomā (paredzētais apjoms), kas noteikts 9 % apmērā no neatmaksātā kapitāla saistību kopsummas, kurai pieskaitīti uzkrātie procenti. Attiecība starp Fonda resursiem (EUR 1 205 807 618) un neatmaksātā kapitāla saistībām[20] (EUR 14 375 441 140) Fonda regulas izpratnē nedaudz pieauga no 8,34 % 2008. gada 31. decembrī līdz 8,39 % 2009. gada 30. jūnijā.

Fonda līdzekļi 2008. gada beigās bija mazāki par paredzēto apjomu. Atbilstīgi finansēšanas noteikumiem, ko Padome pieņēma 2007. gadā[21], šī summa — EUR 93 810 000 — tika iekļauta provizoriskajā budžeta projektā 2010. gadam. Minēto summu no Budžeta Fondā iemaksāja 2010. gada 10. februārī.

6. RISKU NOVēRTēJUMS. TO TREšO VALSTU EKONOMIKAS UN FINANšU STāVOKLIS, KURāS IR VISLIELāKāS RISKA IESPēJAS

6.1. Mērķi

Šā ziņojuma iepriekšējās sadaļās sniegta informācija par Budžeta riska kvantitatīvajiem aspektiem saistībā ar trešām valstīm. Tomēr jāizvērtē arī risku iespējamība, kas atkarīga no operācijas veida un aizņēmēja stāvokļa (skatīt 3.3. iedaļu).

6.2. Riska novērtēšanas metodes

Riska novērtēšana šajā ziņojumā tiek pamatota ar informāciju par ekonomikas un finanšu stāvokli, reitingiem un citiem zināmiem faktiem par valstīm, kuras saņēmušas garantētos aizdevumus. Šajā novērtējumā nav iekļautas aplēses par plānotajiem zaudējumiem un atgūtajiem līdzekļiem, kas nepārprotami ir neskaidras.

Valsts riska rādītāji, kas ir iekļauti Komisija dienestu darba dokumenta tabulās, atklāj, ka risks pieaug attiecībā pret neizpildītiem maksājumiem. Komisijas dienestu darba dokumenta 2. iedaļā ir analizētas tās valstis, kurās ir lielākais kredītrisks un ietekme uz budžetu 2009. gadā, un valstis, kuras tieši ietekmē Budžetu (MFA un Euratom aizdevumi).

[1] COM(2009)398 un SEC(2009)1063 kopā veido iepriekšējo ziņojumu par Budžeta segtajām garantijām 2008. gada 31. decembrī.

[2] SEC(2010) 479.

[3] MFA var arī būt trešām valstīm sniegtu piešķīrumu veidā. Lai uzzinātu vairāk par MFA, skatīt Komisijas ziņojumu COM(2009)514 un SEC(2009)1279.

[4] Informācija par EIB pilnvarām sniegta Komisijas dienestu darba dokumenta A1. tabulā, un atsauces uz juridisko pamatu uzskaitītas A4. tabulā.

[5] Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Lēmumu Nr. 633/2009/EK (OV L 190, 22.7.2009., 1. lpp.) patlaban noteikts attiecībā uz laika periodu no 2007. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. oktobrim (Lēmums par ārējo darbību pilnvarām), un ar šo lēmumu aizstāj Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu 2006/1016/EK.

[6] Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK, Euratom ) Nr. 480/2009, ar ko izveido garantiju fondu ārējai darbībai (kodificētā versija), "Garantiju fonda regula" (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.).

[7] Visaptverošs ziņojums par Fonda darbību, skat. COM(2006)695 un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2006)1460).

[8] Padomes Regula (EK, Euratom ) Nr. 2273/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 28. lpp.).

[9] Padomes 2007. gada 30. janvāra Regula (EK, Euratom) Nr. 89/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 1. lpp.).

[10] Saskaņā ar Fonda regulas 1. panta trešo daļu, līdzko attiecīgā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, aizdevumu risks tiek pārnests no Fonda uz budžetu.

[11] Šā aprēķina nolūkā pieņem, ka netiek pieprasīts neizpildītās aizdevumu saistības izpildīt pirms sākotnēji noteiktā termiņa, t.i., ņem vērā tikai tos maksājumus, kuru termiņš ir noteiktajā laikposmā (skatīt arī Komisijas dienestu darba dokumenta 1. iedaļu).

[12] Padomes 2008. gada 2. decembra Regula (EK) Nr. 1360/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm.

[13] Padomes 2009. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 431/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm.

[14] Padomes 2009. gada 20. janvāra Lēmums 2009/290/EK.

[15] Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā koplēmuma procedūra būs parastā likumdošanas procedūra.

[16] Sadalīts noteikta maksimālā apjoma pamatsummā — EUR 25 800 miljoni un fakultatīvajās pilnvarās — EUR 2000 miljoni. Par fakultatīvo pilnvaru izmantošanu var lemt Padome un Parlaments saistībā ar vidusposma pārskatu.

[17] Skatīt 12. pantu Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom , par Kopienu pašu resursu sistēmu.

[18] Papildinformāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 1.4.3. iedaļā.

[19] Fonda kopējie aktīvi, atņemot uzkrātos izdevumus (EIB un revīzijas maksas).

[20] Ieskaitot uzkrātos procentus.

[21] Padomes 2007. gada 30. janvāra Regula (EK, Euratom ) Nr. 89/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 1. lpp.).