[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 20.4.2010 COM(2010) 171 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns 1. Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpa kopā ar stratēģiju Eiropa 2020 ir galvenais globālo ilgtermiņa problēmu ES risinājuma elements un ieguldījums Eiropas sociālās tirgus ekonomikas modeļa nostiprināšanā un attīstīšanā 21. gadsimtā. Pārmaiņu laikā, kad pasaule tikai sāk atgūties no ekonomikas un finanšu krīzes, Eiropas Savienības pienākums vairāk nekā jebkad ir aizsargāt un izplatīt mūsu vērtības un aizstāvēt mūsu intereses. Cieņa pret cilvēka personību un cilvēka gods, brīvība, līdztiesība un solidaritāte ir mūsu mūžīgās vērtības nemitīgu sabiedrības un tehnoloģisko pārmaiņu laikā. Tāpēc šīm vērtībām ir jābūt mūsu centienu pamatā. Stokholmas programmā, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada decembrī[1], ir noteiktas prioritātes Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstīšanai nākamajiem pieciem gadiem. Tās saturs atspoguļo pēdējos gados notikušās apspriedes ar Eiropas Parlamentu, Padomi, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Tās centrā ir Komisijas mērķi, kas ieskicēti tās 2009. gada jūnija paziņojumā[2], kā rezultātā tika pieņemta Stokholmas programma. Savienības rīcības galvenais virziens šajā jomā nākamajos gados būs „Eiropas tuvināšana iedzīvotājiem”, nodrošinot, ka pilsoņi var izmantot savas tiesības un Eiropas integrācijas sniegtās priekšrocības. Brīvības, drošības un tiesiskuma jomās pilsoņi visvairāk sagaida no politikas veidotājiem, jo tas ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Sievietes un vīrieši Eiropā pamatoti sagaida iespēju dzīvot mierpilnā un pārtikušā Savienībā, pārliecināti par to, ka tiek pilnīgi ievērotas viņu tiesības un garantēta viņu drošība. Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpai jābūt tādai, kurā tiek ievērotas visu cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo pamattiesības, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šā rīcības plāna mērķis ir pievērsties šīm prioritātēm gan Eiropas, gan globālā līmenī, nodrošinot, ka pilsoņi bauda priekšrocības, ko sniedz brīvības, drošības un tiesiskuma telpā gūtais progress. Tam būtu jāļauj mums arī paraudzīties tālāk, sniedzot apņēmīgu un atbilstīgu Eiropas atbildi uz Eiropas un pasaules problēmām. Lisabonas līguma stāšanās spēkā dod iespēju Savienībai izrādīt lielāku mērķtiecību, reaģējot uz Eiropas iedzīvotāju ikdienas bažām un centieniem. Pirmkārt, Eiropas Parlamenta kā otra likumdevēja pastiprinātā loma vairumā jomu un valstu parlamentu lielāka iesaistīšana prasīs no ES lielāku atbildību par tās rīcību pilsoņu interesēs un pastiprinās Savienības demokrātisko leģitimitāti. Otrkārt, kvalificēta vairākuma balsošanas ieviešana Padomē attiecībā uz lielāko daļu politikas jomu optimizēs lēmumu pieņemšanu. Visbeidzot, tiks uzlabota lietu izskatīšana tiesās, jo Tiesa uzņemsies visu brīvības, drošības un tiesiskuma aspektu tiesisku uzraudzību, vienlaicīgi ES Pamattiesību harta kļūst juridiski saistoša. Ar līgumu Savienībai tiek izvirzīti jauni mērķi izskaust sociālo atstumtību un diskrimināciju un atkārtoti apstiprināts mērķis veicināt līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem. Tāpēc Savienībai jābūt apņēmīgai, reaģējot uz mūsu pilsoņu cerībām un bažām. Savienībai jāpretojas tendencēm aplūkot drošību, tiesiskumu un pamattiesības atsevišķi vienu no otras. Tās ir saistītas saskaņotā pieejā, lai reaģētu uz šodienas un nākamo gadu problēmām. 2. Pamattiesību aizsardzības nodrošināšana Pamattiesību hartā paredzēto tiesību aizsardzībai, kam būtu jākļūst par visu ES tiesību aktu un politikas virzienu kompasu, jāpiešķir pilnīgs spēks, un šīs tiesības jāpadara reālas un iedarbīgas. Komisija piemēros „pilnīgas neiecietības politiku” attiecībā uz hartas noteikumu pārkāpumiem. Komisija pastiprinās mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību hartai, un ziņos par to Eiropas Parlamentam un Padomei. Globālā sabiedrībā, kurai raksturīgas straujas tehnoloģiskās izmaiņas un kurā informācijas apmaiņai nav robežu, ir īpaši svarīgi saglabāt privātumu. Savienībai jānodrošina, lai tiktu konsekventi piemērotas pamattiesības uz datu aizsardzību. Mums jāstiprina ES nostāja attiecībā uz indivīda personas datu aizsardzību visu ES politikas virzienu kontekstā, tostarp tiesībaizsardzībā un noziegumu novēršanā, kā arī mūsu starptautiskajās attiecībās. Tiks izmantoti visi pieejamie politikas instrumenti, lai sniegtu stingru Eiropas atbildi uz vardarbību pret sievietēm un bērniem, tostarp vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, aizsargātu bērnu tiesības un apkarotu visu veidu diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju un homofobiju. Īpaši jārūpējas par mazaizsargāto cilvēku vajadzībām. Būtu jāanalizē un jāmazina 27 dalībvalstīs pastāvošās atšķirības starp garantijām, kas tiek sniegtas no noziedzības un terorisma cietušajiem, lai ar visiem pieejamiem līdzekļiem palielinātu aizsardzību. Eiropas tiesību aktiem būtu jāgarantē augsts tiesību standarts apsūdzētajiem procesa taisnīguma ziņā. Būtu jārisina arī jautājumi saistībā ar aizturēšanas apstākļiem, tostarp ieslodzījuma vietās. 3. Eiropas pilsoņu tiesību stiprināšana Eiropas pilsonībai jāattīstās tālāk no līgumos paredzētā jēdziena, lai kļūtu par patiesu realitāti, pilsoņu ikdienas dzīvē pierādot savu pievienoto vērtību papildus valsts pilsonībai. Pilsoņiem jābūt iespējai izmantot savas tiesības, kas iegūtas Eiropas integrācijas rezultātā. Pilsoņu mobilitātes veicināšana ir ļoti svarīga Eiropas projektam. Brīva pārvietošanās ir ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pamattiesības. Tās apņēmīgi jāīsteno. Mobilitāte būtu jāveicina, likvidējot šķēršļus, ar kuriem pilsoņi joprojām saskaras, kad viņi nolemj izmantot savas tiesības pārcelties uz citu dalībvalsti, lai mācītos vai strādātu, dibinātu uzņēmumu, veidotu ģimeni vai pensionētos. Pilsoņi jāaizsargā neatkarīgi no viņu atrašanās vietas pasaulē. Jebkuram ES pilsonim, kurš atrodas valstī, kurā viņa dalībvalsts nav pārstāvēta, būtu jāsaņem konsulārā palīdzība no jebkuras citas dalībvalsts vēstniecībām vai konsulātiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā viņu valstspiederīgiem. Lai tuvinātu pilsoņus Eiropas projektam, ir svarīgi atvieglot un veicināt pilsoņu līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lielāks vēlētāju kopskaits Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir kopīgs mērķis. Būtu turpmāk jāveicina un jāstiprina pilsoņu tiesības balsot un tikt ievēlētiem vietējās un Eiropas vēlēšanās viņu dzīvesvietā. Pilsoņu iniciatīva ir spēcīgs dzinējs Eiropas pilsoņu tiesībām un Savienības demokrātiskajai leģitimitātei. 4. Ticības Eiropas tiesiskai telpai stiprināšana Eiropas tiesiskā telpa un vienotā tirgus pienācīga darbība balstās uz savstarpējas atzīšanas pamatprincipu. Tā var efektīvi darboties tikai, pamatojoties uz savstarpēju uzticību starp tiesnešiem, juridisko profesiju pārstāvjiem, uzņēmumiem un pilsoņiem. Savstarpējai uzticībai ir vajadzīgi minimālie standarti un uzlabota izpratne par dažādām juridiskām tradīcijām un metodēm. Nepietiek ar tiesību noteikšanu. Tiesības un pienākumi kļūs par realitāti tikai tad, ja ir viegli pieejami tiem, kam tie pienākas. Indivīdiem jābūt spējīgiem izmantot šīs tiesības neatkarīgi no viņu atrašanās vietas Savienībā. Labi funkcionējoša Eiropas tiesiskā telpa ir ieguvums visiem Savienības politikas virzieniem, atbalstot to attīstību un sekmīgu īstenošanu. Jo īpaši tai ir jākalpo pilsoņu un uzņēmumu interesēm, lai atbalstītu saimniecisko darbību vienotajā tirgū, nodrošinot patērētāju aizsardzības augstu līmeni. Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Savienībai tagad ir pieejami mehānismi, lai palīdzētu atvieglot cilvēku ikdienas dzīvi un ikdienas uzņēmējdarbības praksi, saskaņojot iedzīvotāju un vienotā tirgus vajadzības ar juridisko tradīciju dažādību dalībvalstīs. Savienības tiesību akti var veicināt mobilitāti un rosināt pilsoņus izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties. Starptautiskiem pāriem tie var samazināt nevajadzīgu stresu, kad viņi šķiras vai sāk dzīvot šķirti, un var novērst pastāvošo juridisko nenoteiktību pārrobežu situācijās bērniem un viņu vecākiem. Tie var palīdzēt likvidēt šķēršļus tiesību aktu atzīšanai un nodrošināt civilstāvokļa dokumentu spēkā esības savstarpēju atzīšanu. Kad pilsoņi dodas uz citu dalībvalsti un diemžēl nokļūst negadījumā, viņiem nepieciešama juridiskā noteiktība par apdrošināšanas prasību noilgumu. Savienības tiesību akti var dot konkrētu un milzīgu ieguldījumu stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanā un finanšu krīzes radītā kaitējuma samazināšanā. Tiks ierosināti jauni ES tiesību akti, kad tas būs vajadzīgs un lietderīgi, lai stiprinātu mūsu vienoto tirgu, palīdzētu uzņēmumiem, likvidējot administratīvo slogu un samazinot darījumu izmaksas. Birokrātijas samazināšana uzņēmējdarbībai ir skaidra prioritāte, un apgrūtinošais un dārgais eksekvatūras process, kas ir nepieciešams, lai atzītu un izpildītu spriedumu citā jurisdikcijā, būtu sistemātiski jānodod vēsturei, tajā pašā laikā saglabājot vajadzīgos aizsardzības pasākumus. Tādas iespējas nodrošināšana, ka pārrobežu parādu var atgūt tikpat viegli kā iekšzemē, palīdzēs uzņēmumiem uzticēties mūsu vienotajam tirgum, un efektīvas maksātnespējas procedūras var palīdzēt atveseļoties no ekonomikas krīzes. Pārrobežu darījumus var atvieglot, palielinot Eiropas līgumtiesību saskaņotību. Uzņēmumi pietiekami neizmanto interneta potenciālu, lai palielinātu pārdošanas apjomu – Savienības tiesību akti var palīdzēt, palielinot uzņēmumu nepieciešamību pēc juridiskās noteiktības un tajā pašā laikā garantējot patērētāju aizsardzības augstāko līmeni. Patērētājiem jāzina savas tiesības, un pārrobežu lietās jābūt pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Visbeidzot, strīdu alternatīvu risinājumu plašāka izmantošana var veicināt tiesu efektīvu organizāciju. Krimināltiesības ir samērā jauna ES rīcības joma, kurai Lisabonas līgums nosaka skaidru tiesisko regulējumu. Krimināltiesību stratēģijai, pilnībā ievērojot subsidiaritāti un saskaņotību, būtu jāvada ES politika materiālo un procesuālo krimināltiesību tuvināšanai. Tā būtu jāīsteno ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, valstu parlamentiem un Padomi un jāatzīst, ka uzsvars joprojām galvenokārt būs uz savstarpējo atzīšanu, un atsevišķās lietās tiks īstenota noziegumu un sankciju saskaņošana. Tiesas spriešanu nevajadzētu kavēt nepamatotām atšķirībām starp dalībvalstu tiesu sistēmām – noziedzniekiem nevajadzētu būt iespējai izvairīties no apsūdzības un ieslodzījuma, šķērsojot robežas un izmantojot atšķirības starp valstu tiesību sistēmām. Ir nepieciešams stabils kopējs Eiropas procesuālais pamats. Jauna un visaptveroša sistēma pierādījumu iegūšanai pārrobežu lietās un labāka informācijas apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm par izdarītajiem noziegumiem ir svarīgi mehānismi, lai attīstītu funkcionējošu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Komisija sagatavos Eiropas Prokuratūras izveidi no Eurojust ; tās pienākums būs izmeklēt Savienības finanšu interešu pārkāpumus, saukt pie atbildības par tiem un taisīt spriedumu par tiem. To darot, Komisija turpmāk pārdomās sadarbību ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ( OLAF ). 5. Eiropas drošības garantēšana Eiropa saskaras ar pieaugošas pārrobežu noziedzības problēmu. Mūsu pienākums ir sadarboties ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, galvenajām trešām valstīm un uzņēmēju aprindām attiecīgā gadījumā un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka ES pilsoņi var dzīvot drošā vidē. Lisabonas līgums nodrošina Savienībai labākus mehānismus terorisma un organizētās noziedzības apkarošanai. Iekšējās drošības stratēģija, kas balstīta uz pamattiesību pilnīgu ievērošanu un solidaritāti starp dalībvalstīm, tiks īstenota ar piesardzību un stingru apņēmību, lai risinātu pieaugošās pārrobežu problēmas. Tas nozīmē koordinētu pieeju policijas sadarbībai, robežu pārvaldībai, tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un civilai aizsardzībai. Mums jānovērš visi kopējie draudi drošībai – no terorisma un organizētās noziedzības līdz bažām par drošību saistībā ar cilvēku radītām un dabas katastrofām. Ņemot vērā jaunu tehnoloģiju arvien lielāku pielietojumu, šo draudu efektīvai novēršanai nepieciešama arī papildu politika, kas nodrošina Eiropas tīklu un IKT infrastruktūras gatavību un elastīgumu. Lai gūtu panākumus, šī stratēģija jābalsta uz pieredzi un iegūtajām zināšanām. Ir pienācis laiks novērtēt mūsu iepriekšējo pieeju, kad Savienībai bija jāreaģē uz negaidītiem un traģiskiem notikumiem, bieži vien katrā gadījumā atsevišķi, un izmantot Lisabonas līguma piedāvātās jaunās institucionālās struktūras ar saskaņotu un daudzdisciplīnu pieeju. Lai izveidotu stratēģisku darba kārtību informācijas apmaiņai, ir jāpārskata esošās datu vākšanas, apstrādes un datu apmaiņas sistēmas, rūpīgi novērtējot to noderīgumu, efektivitāti, lietderīgumu, proporcionalitāti un to, kā tajās ievēro tiesības uz privāto dzīvi. Būtu arī jāliek pamats visu esošo un turpmāko informācijas sistēmu saskaņotai izstrādei. Mūsu prioritāte ir novērtēt terorisma apkarošanas pasākumus, kas īstenoti pēdējos gados, un raudzīties, kā tos var uzlabot, lai veicinātu mūsu pilsoņu aizsardzību un dotu pievienotu vērtību dalībvalstu rīcībai. Jaunais institucionālais satvars piedāvā Savienībai nebijušu iespēju labāk savstarpēji saistīt savus dažādos terorisma apkarošanas mehānismus. Turpmākajos pasākumos pret organizēto noziedzību pēc iespējas lielākā mērā jāizmanto jaunais institucionālais satvars. Cilvēku tirdzniecība, bērnu pornogrāfija, kibernoziegumi, finanšu noziegumi, maksāšanas līdzekļu viltošana un narkotiku tirdzniecība būtu jāapkaro visaptverošā veidā. Efektīvāka saukšana pie atbildības un notiesāšana ir tikpat svarīga kā rūpes par šajos noziegumos cietušo vajadzībām un potenciālo cietušo pakalpojumu pieprasījuma samazināšana. Dalībvalstu tiesībaizsardzības spēju apvienošana attiecībā uz atsevišķām narkotikām un maršrutiem būs pirmā konkrētā operatīvā atbilde. Mums arī jālikvidē visi šķēršļi efektīvai sadarbībai tiesībaizsardzības jomā starp dalībvalstīm. Svarīga loma ir tādām ES aģentūrām un struktūrām kā FRONTEX , Eiropolam un Eurojust , kā arī OLAF . Tām jāsadarbojas labāk un jāpiešķir pilnvaras un resursi, kas nepieciešami to mērķu sasniegšanai skaidri noteiktu pienākumu ietvaros. Savienība īstenos integrētu pieeju attiecībā uz piekļuves tās teritorijai kontroli paplašinātajā Šengenas zonā, lai turpmāk veicinātu mobilitāti un nodrošinātu augsta līmeņa iekšējo drošību. Tiks īstenota vīzu režīma liberalizācija, jo īpaši ar kaimiņvalstīm, lai veicinātu cilvēku saskarsmi, pamatojoties uz skaidri noteiktiem nosacījumiem. Moderno tehnoloģiju prasmīga izmantošana robežu pārvaldībā, lai papildinātu esošos mehānismus riska pārvaldības procesa ietvaros, arī var padarīt Eiropu pieejamāku godīgiem ceļotājiem un veicināt inovāciju starp ES nozarēm, tādējādi sekmējot Eiropas labklājību un izaugsmi, un dot Savienības pilsoņiem drošības sajūtu. SIS II un VIS sistēmu ieviešana joprojām būs prioritāte. Lai pilsoņus aizsargātu pret riskiem, kurus rada viltotu, aizliegtu un bīstamu preču starptautiskā tirdzniecība, arī nepieciešama koordinēta pieeja, pamatojoties uz muitas iestāžu priekšrocībām. Aizsardzība pret kaitīgām un bīstamām precēm jānodrošina efektīvā un strukturētā veidā, izmantojot preču, piegādes ķēdes un jebkura veida preču plūsmu riska pārvaldību, kas balstīta uz kontroli. Mūsu centieni aizsargāt cilvēkus ietvers ES lomu krīžu un katastrofu novēršanai, gatavībai tām un reaģēšanai uz tām. Turpmāks novērtējums un nepieciešamā rīcība ES līmenī krīzes pārvarēšanai būs tūlītēja prioritāte. Tiks nostiprināts ES civilās aizsardzības mehānisms, lai uzlabotu dalībvalstu palīdzības pieejamību, savstarpēju izmantojamību un koordināciju. Jāpastiprina arī novēršana. Savienība ieviesīs solidaritātes klauzulu. 6. Solidaritāte un atbildība mūsu rīcības centrā Migrantu pamattiesību stingra aizsardzība, cienot tādas mūsu vērtības kā cilvēka gods un solidaritāte, ļaus viņiem pilnībā dot ieguldījumu Eiropas ekonomikai un sabiedrībai. Imigrācijai ir vērtīga loma Savienības demogrāfiskās problēmas risināšanā un ES noturīgas ekonomiskās darbības nodrošināšanā ilgākā termiņā. Tai ir liels potenciāls sekmēt stratēģiju Eiropa 2020 , nodrošinot dinamiskas izaugsmes papildu avotu. Turpmāko gadu laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta patiesas kopējās imigrācijas un patvēruma politikas konsolidācijai. Pašreizējai ekonomikas krīzei nevajadzētu liegt mums to darīt ar vērienu un apņēmību. Tieši otrādi, vairāk kā jebkad ir jāattīsta šie politikas virzieni ilgtermiņa redzējumā par pamattiesību ievērošanu un cilvēka cieņu un jāstiprina solidaritāte, īpaši starp dalībvalstīm, jo tās kopā uzņemas humānas un efektīvas sistēmas slogu. Kad šie politikas virzieni būs konsolidēti, gūtais progress būtu jānovērtē pret mūsu vērienīgajiem mērķiem. Tiks ierosināti attiecīgi papildu pasākumi. Savienība izstrādās patiesu kopēju migrācijas politiku, kurā ietvertas jaunas un elastīgas sistēmas legālo imigrantu uzņemšanai. Tas ļauj Savienībai pielāgoties pieaugošai mobilitātei un valstu darba tirgu vajadzībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kompetenci šajā jomā. ES jācenšas nodrošināt legālo imigrantu tiesību un pienākumu vienādu līmeni, kas ir salīdzināms ar Eiropas pilsoņu tiesību un pienākumu līmeni. Šīs tiesības, kas konsolidētas imigrācijas kodeksā, un kopēji noteikumi, lai efektīvi pārvaldītu ģimeņu atkalapvienošanos, ir svarīgas, lai maksimāli palielinātu legālās imigrācijas pozitīvo ietekmi visu iesaistīto personu labā, un stiprinās Savienības konkurētspēju. Tiks turpināta migrantu integrācija, aizsargājot viņu tiesības, vienlaikus arī uzsverot viņu pašu pienākumus, lai integrētos sabiedrībā, kurā viņi dzīvo. Nelegālās imigrācijas novēršana un samazināšana atbilstīgi Pamattiesību hartai ir vienlīdz svarīga ES politikas virzienu ticamībai un panākumiem šajā jomā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta bez pavadoņa esošu bērnu situācijai. Mūsu atbildei uz šo globālo problēmu ir nepieciešama patiesa partnerība ar izcelsmes un tranzīta trešām valstīm un visu migrācijas jautājumu iekļaušana visaptverošā politikas nostādnē. Tādējādi tiks tālāk īstenota un ieviesta globālā pieeja migrācijai. Mums jāpilda savs pienākums ievērot pamattiesības uz patvērumu, tostarp neizraidīšanas princips. Eiropas kopējās patvēruma sistēmas un Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja izveidei būtu jānodrošina vienāds statuss, augsti kopējie aizsardzības standarti Eiropas Savienībā un kopēja patvēruma procedūra, ar savstarpēju atzīšanu kā ilgtermiņa mērķi. Solidaritāte būs mūsu patvēruma un teritoriālās mobilitātes politikas centrā gan starp dalībvalstīm, gan ar tiem, kas cieš no vajāšanas pasaulē. 7. Ieguldījums globālā Eiropā Iepriekš ieskicētos politiskos mērķus nav iespējams sasniegt bez efektīvas sadarbības ar mūsu partneriem ārpussavienības valstīs un starptautiskām organizācijām. Spēcīga ārējā dimensija, kas saskan ar Savienības vispārējo ārējo darbību, palīdzēs mums prognozēt problēmas un sasniegt mūsu mērķus, tostarp mūsu vērtību sekmēšanu un mūsu starptautisko pienākumu izpildi cilvēktiesību jomā. Iekšējie un ārējie politikas virzieni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā ir nesaraujami saistīti. Nepārtrauktība un konsekvence starp iekšējiem un ārējiem politikas virzieniem ir svarīga, lai gūtu rezultātus, tāpat kā saskaņotība un papildināmība starp Savienības un dalībvalstu rīcību. Lisabonas līgums Eiropas Savienībai piedāvā jaunas iespējas rīkoties efektīvāk ārējo attiecību jomā. Saskaņā ar šo līgumu Komisijai ir galvenā loma ES tieslietu un iekšlietu ārējās dimensijas īstenošanā. Saskaņā ar šo līgumu Augstais pārstāvis/Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Komisija nodrošinās saskaņotību starp ārējām attiecībām un ES ārējās darbības pārējiem aspektiem, tostarp strādājot ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. 8. No politikas prioritātēm pie rīcības un rezultātiem Lai gūtu progresu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ir sekmīgi jāīsteno šīs politikas prioritātes. Lai varētu sasniegt Lisabonas līgumā noteiktos mērķus, Komisija pirmo reizi ir sadalījusi pienākumus tieslietu un iekšlietu jomā diviem komisāriem, no kuriem viens ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Mūsu kompass būs Pamattiesību harta, un mūsu metodika būs pieckārtīga – labāka integrācija ar pārējiem Savienības politikas virzieniem, Eiropas tiesību aktu kvalitātes uzlabošana, labāka īstenošana valstu līmenī, novērtēšanas mehānismu lietojuma uzlabošana un mūsu politikas prioritāšu saskaņošana ar pietiekamiem finanšu resursiem daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Reāla progresa gūšanai svarīga būs savstarpēja uzticība. Tāpēc jāizveido minimāli standarti (piemēram, par procesuālām tiesībām), kā arī jāizprot dažādās juridiskās tradīcijas un metodes. Kopēja Eiropas kultūra šajā jomā, izmantojot mācības un Erasmus tipa apmaiņas programmas, kā arī Eiropas Tiesību institūts, pamatojoties uz esošajām struktūrām un tīkliem, var dot vērtīgu ieguldījumu un tiks aktīvi veicināts. Ar tiesību aktu izdošanu bieži vien nepietiek. Centieni būtu plaši jāapspriež, un rezultāti pilnībā jāizskaidro. Bieži vien nav skaidrs, vai Eiropas pilsoņi pilnībā zina savas tiesības un pienākumus. Tāpēc viņi nav pietiekami spējīgi tās izmantot. Labāka saziņa palīdzēs pilsoņiem baudīt priekšrocības, ko sniedz ES līmenī gūtais progress, un likvidēs atšķirību starp Eiropas integrācijas realitāti un cilvēku priekšstatiem. Pievienotā tabula ir ceļvedis par Savienības rīcību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā nākamajiem pieciem gadiem. Tā nolūks ir sasniegt visus politikas mērķus, ko Eiropadome izklāstījusi Stokholmas programmā, lai pievērstos Eiropas Parlamenta prioritātēm šajās jomās un reaģētu uz problēmām, kas mūs sagaida. Tajā iekļautas konkrētas rīcības ar skaidru grafiku pieņemšanai un īstenošanai. Komisija šīs rīcības uzskata par savstarpēji saistītām, nepieciešamām un saskanīgām ar centienu mērogu, kas Savienībai jāparāda. Pasākumi, lai īstenotu mūsu kopējās politikas prioritātes, būtu jāizstrādā un jāīsteno ar mērķi sasniegt pēc iespējas vērienīgāku rezultātu atbilstīgi pilsoņu cerībām. Ir pienācis laiks nodrošināt, lai pilsoņi pilnīgi baudītu priekšrocības, ko sniedz Eiropas līmenī gūtais progress. Šā rīcības plāna sekmīga īstenošana ir atkarīga no visu attiecīgo dalībnieku politiskās apņemšanās – Komisijas kā tā virzītājspēka, Eiropas Parlamenta un Padomes, apspriežot un ieviešot priekšlikumus, valstu parlamentiem, veicot subsidiaritātes un proporcionalitātes pārbaudi. Tā paša līmeņa apņēmībai jāvada dalībvalstis, lai transponētu un pilnībā īstenotu Savienības tiesību aktus, Komisija, lai tos uzraudzītu, un Savienības tiesas un valstu tiesas, lai nodrošinātu to pareizu piemērošanu. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka aktīvi, informēti pilsoņi, kuru labā tas viss tiek darīts, ir galvenais virzītājspēks un dalībnieks visā procesā. Šis rīcības plāns nebūtu jāuzskata par darba kārtību, kas ir noteikta vienreiz un visiem. Savienībai jāspēj reaģēt uz negaidītiem notikumiem, ātri izmantot iespējas, prognozēt nākotnes tendences un pielāgoties tām. Tāpēc Komisija izmantos savas iniciatīvas tiesības, kad vien tas būs nepieciešams, lai to nodrošinātu. Komisija 2012. gadā iesniegs arī termiņa vidusposma pārskatu par Stokholmas programmas īstenošanu, lai nodrošinātu programmas atbilstību notikumiem Eiropā un pasaulē. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi atbalstīt šo Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānu un aktīvi iesaistīties tā īstenošanā. PIELIKUMS Pamattiesību aizsardzības nodrošināšana Uz pamattiesībām būvēta Eiropa | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Ieteikums atļaut sarunas par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai | Komisija | 2010. gads (pieņemts) | Paziņojums par pamattiesību politiku | Komisija | 2010. gads | Pamattiesību aģentūras daudzgadu shēma tiesu iestāžu un policijas sadarbībai krimināllietās | Komisija | 2010. gads | Ziņojums par totalitāru režīmu izdarīto noziegumu atceri | Komisija | 2010. gads | Gada ziņojums par ES Pamattiesību hartu | Komisija | 2010. gads Procesā | Novērtēšanas ziņojums par to, kā tiek īstenots Padomes Lēmums 2003/335/TI par „genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem” | Komisija | 2011. gads | Eiropas kontaktpunktu tīkls attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem | Komisija | Procesā | Pilsoņu tiesību aizsardzība informācijas sabiedrībā | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par jaunu tiesisko regulējumu personas datu aizsardzībai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā | Komisija | 2010. gads | Jauns visaptverošs tiesiskais regulējums datu aizsardzībai | Komisija | 2010. gads | Paziņojums par privātumu un uzticību digitālai Eiropai – nodrošināt pilsoņu uzticību jaunajiem pakalpojumiem | Komisija | 2010. gads | Ieteikums atļaut sarunas par personas datu aizsardzības nolīgumu tiesībaizsardzības nolūkā ar Amerikas Savienotajām Valstīm | Komisija | 2010. gads | Paziņojums par pamatelementiem personas datu aizsardzībai nolīgumos starp Eiropas Savienību un trešām valstīm tiesībaizsardzības nolūkā | Komisija | 2012. gads | Dzīvošana kopā telpā, kurā tiek cienīta dažādība un aizsargātas mazāk aizsargātās personas | Rasisms un ksenofobija | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Pamatlēmuma 2008/913/TI par rasismu un ksenofobiju īstenošana | Dalībvalstis Komisija | 2010. gada novembris Procesā | Paziņojums par rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas apkarošanu | Komisija | 2011. gads | Ziņojums par rasu diskriminācijas Direktīvas 2000/43/EK īstenošanu | Komisija | 2012. gads | Ziņojums par to, kā tiek īstenots Pamatlēmums 2008/913/TI par rasismu un ksenofobiju | Komisija | 2013. gads | Bērna tiesības | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par stratēģiju par bērna tiesībām (2010. – 2014. gads), pamatojoties uz bērnu tiesības ietekmējošo iekšējo un ārējo ES instrumentu ietekmes novērtējumu | Komisija | 2010. gads | Iniciatīvas par iespējām izmantot ģimenes lietu mediāciju starptautiskā līmenī | Komisija | 2012. gads | Īstenot Padomes secinājumus par bērnu nolaupīšanas trauksmes mehānismiem | Dalībvalstis | 2011. gads | Regula par ES karstām tālruņa līnijām pazudušiem bērniem | Komisija | 2012. gads | Mazaizsargātas grupas | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par čigānu sociālo un ekonomisko integrāciju Eiropā | Komisija | 2010. gads (pieņemts) | Paziņojums par stratēģiju, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; jāveic turpmāks darbs, izmantojot ES rīcības plānu | Komisija | 2011. – 2012. gads | Ziņojums par to, kā tiek piemērota 2000. gada Hāgas konvencija par pieaugušo starptautisko aizsardzību, novērtējot arī nepieciešamību pēc papildu priekšlikumiem attiecībā uz mazaizsargātiem pieaugušajiem | Komisija | 2014. gads | Labākās prakses praktisks atbalsts un veicināšana, lai palīdzētu dalībvalstīm apkarot diskrimināciju, pamatojoties uz LESD 10. pantu, tostarp attiecībā uz čigāniem | Komisija | Procesā | Pievienošanās 2000. gada Hāgas konvencijai par pieaugušo starptautisko aizsardzību | Dalībvalstis | Procesā | No noziedzības, tostarp terorisma, cietušie | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Tiesību akta priekšlikums par visaptverošu instrumentu par cietušo aizsardzību un rīcības plāns par praktiskiem pasākumiem, tostarp Eiropas aizsardzības rīkojuma izveidi | Komisija | 2011. gads | Personas tiesības kriminālprocesā | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Tiesību akta priekšlikums par rakstisko un mutisko tulkošanu | Komisija | 2010. gads (pieņemts) | Tiesību akta priekšlikums par informāciju par tiesībām un informāciju par apsūdzību | Komisija | 2010. gads | Tiesību akta priekšlikums par juridiskām konsultācijām un juridisko palīdzību | Komisija | 2011. gads | Tiesību akta priekšlikums par saziņu ar radiniekiem, darba devējiem un konsulārām iestādēm | Komisija | 2012. gads | Tiesību akta priekšlikums par īpašiem aizsargpasākumiem aizdomās turamām vai apsūdzētām personām, kas ir mazaizsargātas | Komisija | 2013. gads | Zaļā grāmata par to, vai jāpievēršas minimālo procesuālo tiesību elementiem apsūdzētām un aizdomās turamām personām, izņemot tās, uz ko attiecas iepriekšējie tiesību aktu priekšlikumi | Komisija | 2014. gads | Aizturēšana | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Zaļā grāmata par aizturēšanas jautājumiem un nepieciešamo turpmāko darbu | Komisija | 2011. gads | Ziņojums par to, kā tiek īstenots Pamatlēmums 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā | Komisija | 2013. gads | Eiropas pilsoņu tiesību stiprināšana Brīvas pārvietošanās tiesību pilnīga izmantošana | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Turpmākais darbs, lai īstenotu Direktīvu 2004/38/EK par brīvas pārvietošanās tiesībām | Komisija | Procesā | Otrais ziņojums par Direktīvas 2004/38/EK īstenošanu un piemērošanu | Komisija | 2013. gads | Eiropa 2020 vadošā iniciatīva „Jaunatne kustībā” | Komisija | 2010. gads | Tiesības uz aizsardzību trešās valstīs | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par novērtējumu un turpmāko attīstību virzībā uz efektīvāku konsulāro aizsardzību ES pilsoņiem | Komisija | 2010. gads | Tiesību akta priekšlikums par finanšu atlīdzības uzlabošanu par konsulāro aizsardzību krīzes situācijās | Komisija | 2011. gads | Priekšlikums direktīvai, ar ko nosaka koordinācijas un sadarbības pasākumus, kas ir nepieciešami, lai sekmētu konsulāro aizsardzību (Lēmuma 1995/553/EK grozījumi) | Komisija | 2011. gads | Piedalīšanās Savienības demokrātiskajā dzīvē | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Pilsonības ziņojums, tostarp analīze un tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz brīvas pārvietošanās šķēršļiem, tostarp ziņojums par ES tiesību aktu īstenošanu 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās | Komisija | 2010. gads | Ziņojumi par to, kā tiek īstenota Direktīva 94/80/EK par ES pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās un par izņēmumu paredzēšanu saskaņā ar LESD 22. panta 1. punktu | Komisija | 2011. gads | Tiesību akta priekšlikums, ar ko groza Direktīvu 93/109/EK par EP vēlēšanām, lai samazinātu administratīvo slogu pilsoņiem un valstu administrācijām | Komisija | 2011.-2012. gads | Komisijas ziņojums Eiropadomei par valstu praksi attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām | Komisija | 2012. gads | Ziņojums par izņēmumu paredzēšanu saskaņā ar LESD 22. panta 2. punktu, iesniegts saskaņā ar Direktīvas 93/109/EK par EP vēlēšanām 14. panta 3. punktu | Komisija | 2012. gads | Pilsonības ziņojums, tostarp turpmāka analīze un tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz brīvas pārvietošanās šķēršļiem | Komisija | 2013. gads | Ticības Eiropas tiesiskai telpai stiprināšana Savstarpējas atzīšanas īstenošanas veicināšana | Krimināltiesības | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Īstenošanas ziņojumi par Pamatlēmumu 2006/783/TI par konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu | Komisija | 2010. gads 2013. gads | Ziņojums par to, kā tiek īstenots Pamatlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi, un attiecīgs turpmākais darbs | Komisija | 2010. gads 2014. gads | Tiesību akta priekšlikums par visaptverošu režīmu pierādījumu iegūšanai krimināllietās, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu, un attiecībā uz visu veidu pierādījumiem | Komisija | 2011. gads | Tiesību akta priekšlikums ieviest kopējus standartus pierādījumu vākšanai krimināllietās, lai nodrošinātu to pieļaujamību | Komisija | 2011. gads | Priekšlikums regulai, ar ko Eurojust tiek piešķirtas pilnvaras sākt izmeklēšanu, tiek uzlabota Eurojust iekšējās struktūras efektivitāte un Eiropas Parlaments un valstu parlamenti tiek iesaistīti Eurojust darbības novērtēšanā | Komisija | 2012. gads | Tiesību akta priekšlikums par diskvalifikāciju savstarpēju atzīšanu | Komisija | 2013. gads | Paziņojums par Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi no Eurojust | Komisija | 2013. gads | Tiesību akta priekšlikums par naudas sodu, tostarp to, kas saistīti ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, savstarpēju atzīšanu | Komisija | 2011. gads | Civiltiesības | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Tiesību akta priekšlikums pārskatīt Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Brisele I) | Komisija | 2010. gads | Tiesību akta priekšlikums Padomes lēmumam par pastiprinātu sadarbību attiecībā uz tiesībām, kas piemērojamas laulības šķiršanai (Roma III) | Komisija | 2010. gads (pieņemts) | Priekšlikums regulai par tiesību aktu kolīzijām lietās saistībā ar laulāto mantiskajām attiecībām, par jurisdikcijas un savstarpējas atzīšanas jautājumu, un regulai par citu veidu savienību pāru šķiršanās mantiskajām sekām | Komisija | 2010. gads | Spēkā esošo Savienības tiesību aktu par tiesu iestāžu sadarbību civillietās apkopojums | Komisija | 2010. gads | Apspriešanās par kolektīvajiem tiesiskās aizsardzības mehānismiem ES tiesību aktos | Komisija | 2010. gads | Spēkā esošo Savienības tiesību aktos par patērētāju tiesībām apkopojums | Komisija | 2011. gads | Komisijas ieteikums par testamentu atzīšanu pēc tam, kad Padome un Eiropas Parlaments pieņems regulu par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi | Komisija | 2013. gads | Savstarpējas uzticības stiprināšana | Mehānismu uzlabošana | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietas) - lēmuma īstenošana, ar kuru groza ETST (Lēmums 568/2009/EK); - ETST tīmekļa vietnes uzlabošana atbilstīgi Eiropas e-tiesiskuma portāla izveidei; - ziņošana par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību. | Komisija | Procesā | Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (krimināllietas) - Padomes Lēmuma 2008/976/TI par ETST īstenošana; - uzlabot aktuālas informācijas izplatīšanu par ES tiesību aktu īstenošanu par tiesu iestāžu sadarbību. | Komisija Dalībvalstis Dalībvalstis un ETST | Procesā | Īstenošana | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Rokasgrāmata par ES un ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības un izdošanas nolīgumu īstenošanu | Komisija | 2010. gads | Prakses rokasgrāmata par Eiropas maksājuma rīkojumu (Regula (EK) Nr. 1896/2006) | Komisija | 2010. gads | Prakses rokasgrāmata par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (Regula (EK) Nr. 861/2007) | Komisija | 2011. gads | Faktu lapas par Regulu (EK) Nr. 4/2009 par uzturēšanas saistībām | Komisija | 2011. gads | Faktu lapas par Direktīvu 2008/52/EK par mediāciju | Komisija | 2012. gads | Rokasgrāmata par Pamatlēmumu 2003/577/TI par īpašuma iesaldēšanu | Komisija | 2012. gads | Rokasgrāmata par Pamatlēmumu 2005/214/TI par finansiālām sankcijām | Komisija | 2012. gads | Kopēju minimālu noteikumu pamata izveide | Krimināltiesības | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Tiesību akta priekšlikums par muitas pārkāpumu un sodu tuvināšanu | Komisija | 2012. gads | Tiesību akta priekšlikums, ar ko papildina Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību un Direktīvu 2009/123/EK par kuģu radīto piesārņojumu | Komisija | 2012. gads | Civiltiesības | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Regula (EK) Nr. 1393/2007 par civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu, vajadzības gadījumā iesniedzot priekšlikumu par pārskatīšanu, kas varētu ietvert kopējo minimālo standartu noteikšanu | Komisija | 2011. gads 2012. gads | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Regula (EK) Nr. 1206/2001 par pierādījumu iegūšanu civillietās un komerclietās, vajadzības gadījumā iesniedzot priekšlikumu par pārskatīšanu, kas varētu ietvert kopējo minimālo standartu noteikšanu | Komisija | 2012. gads 2013. gads | Priekšlikums regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, tostarp kopēju minimālo standartu noteikšana attiecībā uz lēmumu par vecāku atbildību atzīšanu, pēc ziņojuma par tās piemērošanu | Komisija | 2011. gads 2013. gads | Ziņojums par ES pašreizējā civilprocesuālo tiesību režīma pārrobežu darbību | Komisija | 2013. gads | Zaļā grāmata par civilprocesu minimālajiem standartiem un nepieciešamo turpmāko darbu | Komisija | 2013. gads | Tiesību akta priekšlikums, kura mērķis ir uzlabot spēkā esošo Savienības tiesību aktu konsekvenci civilprocesuālo tiesību jomā | Komisija | 2014. gads | Eiropas tiesiskās telpas sniegtās priekšrocības pilsoņiem | Vieglāka tiesu pieejamība | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Eiropas e-tiesiskuma portāla atklāšana un sagatavošanās turpmākām versijām | Komisija | 2010. gads | Zaļā grāmata par dokumentu – civilstāvokļa dokumentu, autentisku aktu – brīvu apriti un tiesību aktu vienkāršošanu | Komisija | 2010. gads | Regula par pārrobežu ceļu satiksmes negadījumu noilgumu | Komisija | 2011. gads | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Direktīva 2003/8/EK par juridisko palīdzību | Komisija | 2011. gads | Paziņojums/Zaļā grāmata par alternatīvas strīdu izšķiršanas veicināšanu Eiropas Savienībā | Komisija | 2010. gads | Tiesību akta priekšlikums par atsevišķu civilstāvokļa dokumentu (piemēram, par dzimšanu, paternitātes noteikšanu, adopciju, vārdu) savstarpēju atzīšanu | Komisija | 2013. gads | Tiesību akta priekšlikums dokumentu legalizācijas formalitāšu likvidēšanai starp dalībvalstīm | Komisija | 2013. gads | Paziņojums par mediācijas direktīvas īstenošanu | Komisija | 2013. gads | Saimnieciskās darbības atbalsts | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par Eiropas līgumtiesībām – metode vienotā modeļa pieņemšanai | Komisija | 2010. gads | Priekšlikums regulai par spriedumu izpildes efektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā – banku kontu arests | Komisija | 2010. gads | Tiesību akta priekšlikums par vienoto modeli | Komisija | 2011. gads | Priekšlikums regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, pēc ziņojuma par tās piemērošanu | Komisija | 2012. gads 2013. gads | Priekšlikums regulai par spriedumu izpildes efektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā – debitora aktīvu pārredzamība | Komisija | 2013. gads | Zaļā grāmata par starptautisko privāttiesību aspektiem, tostarp piemērojamām tiesībām, attiecībā uz uzņēmumiem, apvienībām un citām juridiskām personām | Komisija | 2014. gads | Ziņojumi par īstenošanu un turpmākais darbs | Ziņojums par prasību cesiju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) | Komisija | 2010. gads | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Regula (EK) Nr. 805/2004 par Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem | Komisija | 2011. gads | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Regula (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II) | Komisija | 2012. gads | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām | Komisija | 2013. gads | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru | Komisija | 2013. gads | Ziņojums par apdrošināšanas līgumiem piemērojamām tiesībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) | Komisija | 2013. gads | Direktīva par patērētāju tiesībām (COM(2008) 614 galīgā redakcija) | Komisija | Procesā | Direktīvas 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem modernizācija | Komisija | 2011. gads | Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, modernizācija | Komisija | 2011. gads | Direktīvas 98/6/EK par vienības izcenojumiem modernizācija | Komisija | 2012. gads | Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu modernizācija | Komisija | 2012. gads | ES starptautiskās klātbūtnes nostiprināšana tieslietu jomā | Civiltiesības | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Ieteikums atļaut sarunas par nolīgumu starp ES un Norvēģiju, Īslandi un Šveici par tiesu iestāžu sadarbību attiecībā uz dokumentu izsniegšanu un pierādījumu iegūšanu | Komisija | 2012. gads | Ieteikums atļaut sarunas par nolīgumu starp ES un Norvēģiju, Īslandi un Šveici attiecībā uz 2007. gada Lugāno konvencijas papildu protokolu par uzturēšanas jautājumiem | Komisija | 2010. gads | Ieteikums atļaut sarunas, atjauninot esošo mandātu, par UNIDROIT kosmosa protokolu | Komisija | 2010. gads | Paziņojums, ar ko nosaka stratēģiju ES starptautiskajai klātbūtnei civiltiesību jomā | Komisija | 2011. gads | Priekšlikumi par atļauju atsevišķām dalībvalstīm ES interesēs pievienoties Hāgas konvencijām par dokumentu izsniegšanu un par pierādījumu iegūšanu | Komisija | 2011. gads | Priekšlikums ES noslēgt Luksemburgas protokolu par dzelzceļa ritošo sastāvu | Komisija | 2011. gads | Priekšlikums ES noslēgt 2005. gada Hāgas konvenciju par tiesas izvēlēšanos | Komisija | 2012. gads | Novērtējums par trešo valstu dalību Lugāno konvencijā | Komisija | 2012. gads | Priekšlikums ES parakstīt un noslēgt Protokolu par kosmosa iekārtām | Komisija | 2013. gads | Priekšlikums par ES pievienošanos UNIDROIT | Komisija | 2014. gads | Krimināltiesības | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās starptautiskajiem aspektiem | Komisija | 2013. gads | Eiropas drošības garantēšana Iekšējās drošības stratēģija | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par iekšējās drošības stratēģiju | Komisija | 2010. gads | Darba instrumentu pilnveidošana | Informācijas plūsmas pārvaldība | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par pārskatu par informācijas vākšanu un apmaiņu | Komisija | 2010. gads | Tiesību akta priekšlikums par kopēju ES pieeju pasažieru datu reģistra datu lietošanai tiesībaizsardzības nolūkā | Komisija | 2010. gads | Paziņojums par pasažieru datu reģistra (PDR) datu nodošanu trešām valstīm | Komisija | 2010. gads | Priekšlikumi atļaut sarunas par nolīgumiem par pasažieru datu reģistra datiem starp Eiropas Savienību un attiecīgajām trešām valstīm | Komisija | Procesā 2011.-2014. gads | Novērtēšanas ziņojums par datu saglabāšanas Direktīvas 2006/24/EK piemērošanu, vajadzības gadījumā iesniedzot priekšlikumu par pārskatīšanu | Komisija | 2010. gads 2012. gads | Ziņojums par to, kā tiek īstenots Pamatlēmums 2006/960/TI (Zviedrijas iniciatīva) par informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm | Komisija | 2011. gads | Ziņojums par to, kā tiek īstenots Lēmums 2008/615/TI (Prīmes lēmums) par DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu informācijas datubāzu savstarpējo savienojumu | Komisija | 2012. gads | Paziņojums par Eiropas informācijas apmaiņas modeli, pēc tam iesniedzot rīcības plānu | Komisija | 2012. gads 2013. gads | Paziņojums par priekšapmaksas sakaru pakalpojumu lietotāju izsekojamības uzlabošanu tiesībaizsardzības nolūkā | Komisija | 2012. gads | Zaļā grāmata par komercinformāciju saistībā ar tiesībaizsardzību un informācijas apmaiņas modeļiem | Komisija | 2012. gads | Policijas kodekss, tostarp galveno tiesību aktu par piekļūšanu informācijai kodifikācija | Komisija | 2014. gads | Nepieciešamo tehnoloģisko rīku izmantošana | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Tiesību akta priekšlikums par notiesāto trešo valstu valstspiederīgo Eiropas reģistru | Komisija | 2011. gads | Priekšlikumi par izpildes pasākumiem par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmas (EPRIS) izveides iespējamību | Komisija | 2012. gads | Paziņojums par iespējamiem pasākumiem, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp Eiropolu, par vardarbīgiem ceļojošiem noziedzniekiem saistībā ar nozīmīgiem notikumiem | Komisija | 2012. gads | Paziņojums par ECRIS novērtējumu un tās turpmāko attīstību, attiecinot to uz informācijas apmaiņu par uzraudzības pasākumiem | Komisija | 2014. gads | Efektīva politika | Efektīvāka sadarbība Eiropas tiesībaizsardzības jomā | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Priekšlikums regulai, ar ko īsteno ANO Protokola pret šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti 10. pantu „Vispārīgās prasības eksporta, importa un tranzīta licencēšanas vai atļauju sistēmām” | Komisija | 2010. gads | Paziņojums par sadarbības statusu starp EDAP policijas misiju un Eiropolu | Komisija | 2011. gads | Priekšlikums regulai par Eiropolu | Komisija | 2013. gads | Priekšlikums par ANO Protokola pret šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti noslēgšanu Savienības vārdā | Komisija | 2012. gads | Priekšlikums par informācijas apmaiņu starp Eiropolu, Eurojust un Frontex | Komisija | 2011. gads | Novērtējums par Pamatlēmumu 2009/905/TI par kriminālistikas laboratoriju darbības akreditāciju un pārdomas par iespējām izstrādāt kopējus kvalitātes standartus kriminālistikas jomā | Komisija | 2013. gads | Paziņojums par muitas un policijas sadarbības uzlabošanu Eiropas Savienībā, tostarp pārdomas par slepeniem darbiniekiem, policijas sadarbību un muitas centriem, ES pieeju uz izlūkdatiem balstītai policijas darbībai un kopējām rīcībām, lai uzlabotu operatīvo policijas sadarbību – situācijas novērtējums un iespējamie ieteikumi | Komisija | 2014. gads | Lai varētu analizēt draudus Eiropas līmenī, būtu jāizveido metodika, kas balstīta uz kopējiem parametriem. Terorisma apkarošanā pilnībā būtu jāizmanto Eiropols, Apvienotais situācijas centrs (SitCen) un Eurojust | Komisija Dalībvalstis | Procesā | Efektīvāka noziegumu novēršana | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Novērtējums par Eiropas Noziedzības novēršanas tīkla (EUCPN) darbību un tiesību akta priekšlikums par Noziedzības novēršanas observatorijas (OPC) izveidi | Komisija | 2013. gads | Veicināt priekšstatu par organizētās noziedzības novēršanu un apkarošanu, izmantojot administratīvu pieeju | Komisija | Procesā | Muitas riska pārvaldības sistēmas izstrāde, lai novērstu organizētās noziedzības darbības saistībā ar precēm | Komisija | Procesā | Statistika | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Jauns rīcības plāns par statistikas izstrādi par noziedzību un krimināltiesībām 2011.-2015. gadā | Komisija | 2011. gads | Priekšlikums par noziegumu veidu Eiropas klasifikāciju | Komisija | 2013. gads | ES drošības apsekojums | Komisija | 2013. gads | Salīdzināmu statistikas datu vākšana par atsevišķām noziedzības jomām – nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kibernoziedzība, korupcija, cilvēku tirdzniecība | Komisija | Procesā | Aizsardzība pret smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību | Smagu noziegumu un organizētās noziedzības apkarošana | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Ziņojums par to, kā tiek īstenots Pamatlēmums 2008/841/TI par organizētās noziedzības apkarošanu | Komisija | 2012. gads | Cilvēku tirdzniecība | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Komisijā izveidot ES koordinatoru cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā (ATC) | Komisija | 2010. gads | Priekšlikums direktīvai par cilvēku tirdzniecības apkarošanu | Komisija | 2010. gads (pieņemts) | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Direktīva 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, un iespējamais turpmākais darbs | Komisija | 2010. gads | Ziņojums par to, kā tiek īstenots 2005.–2009. gada rīcības plāns par cilvēku tirdzniecību | Komisija | 2010. gads | Ziņojums par to, kā tiek īstenots 2009. gada novembra rīcības dokuments par cilvēku tirdzniecību | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par jaunu integrētu stratēģiju par cilvēku tirdzniecības apkarošanu un par pasākumiem cietušo aizsardzībai un atbalstam (tostarp kompensācijas sistēmu izveide, droša atgriešanās un palīdzība no jauna integrēties sabiedrībā izcelsmes valstī, ja atgriežas brīvprātīgi), izmantojot speciālus sadarbības nolīgumus ar konkrētām trešām valstīm | Komisija | 2011. gads | Vadlīnijas konsulārajiem dienestiem un robežsargiem cilvēku tirdzniecības upuru identifikācijai | Komisija | 2012. gads | Bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Priekšlikums direktīvai par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu | Komisija | 2010. gads (pieņemts) | Veicināt partnerības ar privāto sektoru, proti, finanšu sektoru, lai pārtrauktu naudas pārskaitījumus saistībā ar tīmekļa vietnēm par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu | Komisija | Procesā | Veicināt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 2009.–2013. gada drošāka interneta programmu | Komisija | Procesā | Kibernoziedzība un tīklu un informācijas drošība | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Pasākumi, kas vērsti uz pastiprinātu un augsta līmeņa tīklu un informācijas drošības politiku, tostarp tādas leģislatīvas iniciatīvas kā, piemēram, par modernizētu Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), kā arī citi pasākumi, kas ļauj ātrāk reaģēt kiberuzbrukumu gadījumā | Padome Komisija Eiropas Parlaments | 2010.-2012. gads | Tiesību akta priekšlikums par uzbrukumiem informācijas sistēmām | Komisija | 2010. gads | Kibernoziedzības trauksmes platformas izveide Eiropas līmenī | Eiropols Komisija | 2010.-2012. gads | Izveidot Eiropas paraugnolīgumu par publiskām un privātām partnerībām kibernoziedzības apkarošanā un kiberdrošības garantēšanai | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par viltotiem medikamentiem | Komisija | 2013. gads | Pasākumi, tostarp tiesību aktu priekšlikumi, lai izveidotu noteikumus par jurisdikciju kibertelpā Eiropas un starptautiskā līmenī | Komisija | 2013. gads | Eiropas Padomes 2001. gada Kibernoziedzības konvencijas ratifikācija | Dalībvalstis | Finanšu noziegumi un korupcija | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Ziņojums par to, kā tiek īstenots Lēmums 2007/845/TI par līdzekļu atguves dienestiem | Komisija | 2010. gads | Paziņojums par visaptverošu politiku pret korupciju dalībvalstīs, tostarp novērtēšanas mehānisma izveide, kā arī sadarbības veidu prezentācija Eiropas Padomes valstu grupā pret korupciju (GRECO) šajā nolūkā | Komisija | 2011. gads | Priekšlikums jaunam tiesiskam regulējumam par aktīvu atgūšanu | Komisija | 2011. gads | Tiesību akta priekšlikums par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu (aizstāj priekšlikumu COM(2006) 168 galīgā redakcija) | Komisija | 2011. gads | Priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības | Komisija | 2010. gads | Atjaunot un īstenot rīcības plānu par ES un Ķīnas muitu sadarbību intelektuālā īpašuma tiesību jomā | Komisija Dalībvalstis | Procesā | Paziņojums par Eiropas stratēģiju finanšu izmeklēšanai un finanšu un noziegumu analīzei | Komisija | 2012. gads | Tiesību akta priekšlikums, ar ko atjaunina Eiropas krimināltiesību sistēmu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju | Komisija | 2012. gads | Pieņemt un veikt turpmāku darbu attiecībā uz Komisijas ziņojumu par to, kā tiek īstenota Regula (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās | Komisija | 2010. – 2011. gads | Novērtējums par papildu pasākumu nepieciešamību, lai uzlabotu juridisko personu un juridisko pasākumu/fondu pārredzamību ar mērķi identificēt īpašnieku; pēc tam iesniegt tiesību aktu priekšlikumus | Komisija | 2012. gads | Pamatnostādnes par jauniem mehānismiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanai, piemēram, banku kontu valsts reģistru izveide | Komisija | 2012. gads | Eiropas stratēģija par identitātes pārvaldību, tostarp tiesību aktu priekšlikumi par kriminālatbildības noteikšanu par identitātes zādzību un par elektronisku identitāti (eID) un drošām autentificēšanas sistēmām | Komisija | 2012. gads | Ilgtspējīga institucionālā satvara izveide FIU.NET (ES finanšu izlūkošanas vienību tīkls), tostarp iespējama datubāze par aizdomīgiem darījumiem, pēc tehniska un saimnieciska pamatojuma | Komisija | 2013. gads | Dalībvalstu korupcijas novēršanas politikas pirmais novērtējums | Komisija | 2013. gads | Ziņojums par sankciju konverģenci finanšu pakalpojumu jomā | Komisija | 2010. gads | Paziņojums par tiesībaizsardzības aspektiem viltošanas apkarošanas jomā | Komisija | 2013. gads | Narkotikas | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Tiesību aktu priekšlikumi, ar kuriem groza Lēmumu 2005/387/TI par jaunām psihoaktīvām vielām, pēc tā novērtējuma | Komisija | 2010. gads | Pabeigt sarunas par ES un Krievijas nolīgumu par narkotisko vielu prekursoru kontroli | Komisija | 2010. gads | Novērtējums par pašreizējo ES stratēģiju attiecībā uz narkotikām un ES rīcības plānu attiecībā uz narkotikām, tostarp par saskaņotību starp iekšējo un ārējo ES politiku attiecībā uz narkotikām, un stratēģijas un rīcības plāna atjaunošana | Komisija | 2010.-2012. gads | Tiesību aktu priekšlikumi grozīt ES tiesību aktus par narkotisko vielu prekursoriem, lai pastiprinātu kontroli atsevišķās jomās | Komisija | 2011. gads | Paziņojuma kampaņa un sabiedriski pasākumi saistībā ar Eiropas rīcību attiecībā uz narkotikām, pēc tās darbības novērtējuma 2010. gadā | Komisija | Procesā | Paziņojums par pastāvīgām ES struktūrām ar narkotikām saistītu pasākumu operatīvai koordinācijai ārpus ES, jo īpaši Rietumāfrikā | Komisija | 2012. gads | Finanšu un politikas atbalsts starptautiskām organizācijām, drošības platformas un līdzīgas iniciatīvas, lai apkarotu narkotiku un narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību | Komisija | Procesā | Īstenot Afganistānas rīcības dokumentu par narkotiku tirdzniecību un turpināt dialogu ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona (LAC) valstīm visaptverošā veidā divpusējā un divreģionālā līmenī | Komisija | Procesā | Terorisms | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par terorisma apkarošanas pasākumu novērtēšanu | Komisija | 2010. gads | Ieteikums atļaut sarunas par ilgtermiņa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu terorisma apkarošanas nolūkā | Komisija | 2010. gads (pieņemts) | Īstenot ES rīcības plānu par vardarbīgu radikalizāciju (neleģislatīvi pasākumi, lai novērstu vardarbīga radikāla satura izplatību internetā; tīmekļa vietne par vardarbīgu radikalizāciju; etalonmērīšanas instrumentu izstrāde, lai novērtētu radikalizācijas apkarošanas iniciatīvu efektivitāti) | Komisija | 2010. gads | Radikalizācijas fenomena ārējo aspektu turpmāka attīstīšana | Komisija | 2010. gads | Tiesību akta priekšlikums par sprāgstvielu prekursoriem | Komisija | 2010. gads | Publiskais un privātais dialogs par nelikumīgām tiešsaistes darbībām saistībā ar terorismu un citiem noziegumiem | Komisija | 2010. gads | Paziņojums par brīvprātīgas terorisma apkarošanas finansēšanas pamatnostādnēm ES bezpeļņas organizācijām | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par saskaņotu rīcību ES līmenī, lai veicinātu, pastiprinātu un izplatītu plašākai sabiedrībai strāvojumus un ideoloģijas, kas noraida ekstrēmismu un vardarbību | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par stratēģiju radikalizācijas holistiskai pieejai, pamatojoties uz valstu politiku efektivitātes novērtējumu, lai apkarotu radikalizāciju mazaizsargātā grupā | Komisija | 2011. gads | Ziņojums par to, kā tiek īstenots Pamatlēmums 2008/919/TI par terorismu | Komisija | 2011. gads | Ziņojums par neleģislatīviem pasākumiem, lai apkarotu interneta izmantošanu teroristu nolūkā | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas iespējamību | Komisija | 2011. gads | ES rīcības plāna attiecībā uz sprāgstvielām novērtējums un turpmākie pasākumi | Komisija | 2011. gads 2012. gads | Tiesību akta priekšlikums par to personu drošības pārbaudi, kurām ir piekļuve CBRN (ķīmisks, bioloģisks, radioaktīvs un kodola) vai sprāgstvielām | Komisija | 2011.-2012. gads | Alternatīvu un jaunu maksājuma metožu novērtējums, ņemot vērā to potenciālo ļaunprātīgo izmantošanu teroristu finansēšanas nolūkā | Komisija | 2012. gads | Ieviest savstarpējas atzīšanas muitas drošības nolīgumus starp ES un identificētām partnervalstīm, lai aizsargātu starptautisko piegādes ķēdi un nodrošinātu pārrobežu ieguvumus viens otra atzītiem komersantiem | Komisija | 2010./11. gads | Paziņojums par pasākumiem, lai uzlabotu atsauksmes finanšu iestādēm par to sadarbības rezultātiem terorisma finansēšanas apkarošanas jomā | Komisija | 2014. gads | Izstrādāt kopējus riska kritērijus un standartu preču drošībai | Komisija | procesā | Uzlabot divējāda lietojuma preču nelikumīgas izmantošanas apkarošanu | Komisija | procesā | ES katastrofu visaptveroša un efektīva pārvarēšana – pastiprināt ES spējas novērst visu veidu katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Ziņojums par ES civilās aizsardzības politikas instrumentu novērtēšanu | Komisija | 2010. gads | Paziņojums par ES spējas reaģēt katastrofu gadījumos uzlabošanu | Komisija | 2010. gads | Pastiprināt Monitoringa un informācijas centra (MIC) analītisko un koordinācijas spēju | Komisija | 2010. gads un turpmākie gadi | Priekšlikums par solidaritātes klauzulas īstenošanu | Komisija | 2010.-2011. gads | ES ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodola draudu (CBRN) 2009. gada rīcības plāna īstenošana (licencēšanas sistēma atsevišķām augsta riska ķīmiskām vielām; Eiropas pieeja CBRN atklāšanai, tostarp atklāšanas iekārtu standartizācija un sertifikācija, minimālie atklāšanas standarti attiecībā uz CBRN) | Komisija | 2010.-2014. gads | Novērtēt kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (CIWIN) sistēmas izmēģinājuma posmu, gatavojoties lēmumam par turpmāko progresu | Komisija | 2010. gads | Tiesību aktu priekšlikumi par civilās aizsardzības mehānisma un civilās aizsardzības finanšu instrumenta atjaunošanu | Komisija | 2011. gads | Ziņojums par to, kā tiek īstenota Direktīva 2008/114 Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanai, pēc tam sniedzot pārskatu par direktīvu, tostarp apsverot darbības jomas paplašināšanu | Komisija | 2011. gads 2012. gads | Visaptverošs progresa ziņojums par CBRN rīcības plāna īstenošanu | Komisija | 2011. gads | Pārskats par dabas un cilvēku radītiem riskiem, ar kuriem ES var saskarties nākotnē | Komisija | 2012. gads | Salīdzinošas novērtēšanas programma par dalībvalstu praksi un pieeju CBRN drošības jomā | Komisija | 2012. gads | Paziņojums par trešo personu sadarbību attiecībā uz kritiskās infrastruktūras programmu (CIP), sprāgstvielām un CBRN | Komisija | 2012. gads | CBRN izturības programma civilās aizsardzības jomā | Komisija | 2012. gads | Piekļuve Eiropai globalizētā pasaulē | Ārējo robežu integrēta pārvaldība | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Priekšlikums grozīt Frontex Regulu (EK) Nr. 2007/2004 | Komisija | 2010. gads (pieņemts) | Otrais progresa ziņojums par Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur) | Komisija | 2010. gads | Frontex uzdevums ir izveidot reģionālus un/vai specializētus birojus | FRONTEX | 2010. gads | Izveidot muitas pieeju, lai aizsargātu pilsoņu drošību pret riskiem, ko rada bīstamu preču starptautiskā tirdzniecība | Komisija | 2010. gads | Tiesību akta priekšlikums, ar ko groza Šengenas Robežu kodeksu (Regula (EK) Nr. 562/2006) | Komisija | 2010.-2011. gads | Tiesību akta priekšlikums izveidot ieceļošanas un izceļošanas sistēmu (EES) | Komisija | 2011. gads | Tiesību akta priekšlikums izveidot reģistrētu ceļotāju programmu (RTP) | Komisija | 2011. gads | Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja (EASO) uzdevums ir izstrādāt metodes, lai labāk identificētu tos, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība jauktās plūsmās, un iespēju robežās sadarboties ar Frontex | Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs | 2011. gads | Tiesību aktu priekšlikumi par Eurosur attīstību | Komisija | 2011. gads | Pieņemt pamatnostādnes muitas kontrolei produktu drošības jomā | Komisija Dalībvalstis | 2011. gads | Šengenas Informācijas sistēmas II (SIS II) izstrāde un ieviešana | Komisija Dalībvalstis | 2011. gada decembris vai 2013. gads atkarībā no īstenojamā tehniskā risinājuma | Aģentūras darbības sākšana liela mēroga IT sistēmu operatīvai pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā | 2012. gads | Paziņojums par labāku sadarbību, pie ārējām robežām veikto dažādo pārbaužu koordināciju, integrāciju un racionalizāciju, lai savienotu mērķi atvieglot piekļuvi un uzlabot drošību | Komisija | 2012. gads | Paziņojums par FRONTEX ilgtermiņa attīstību, tostarp Eiropas robežsargu sistēmas izveides iespējamību | Komisija | 2014. gads | CRMS (Kopienas riska pārvaldības sistēma) izmantošana, lai apmainītos ar informāciju par risku starp muitas iestādēm pie robežas, un kopējā riska novērtējuma, kritēriju un standartu turpmāka izstrāde pārvaldībai, drošībai un drošumam pie ārējām robežām | Komisija | procesā | Ostu, lidostu un sauszemes robežu pastiprināta sadarbība visos jautājumos, kas ir svarīgi ārējo robežu pārvaldībai | Komisija | procesā | Vīzu politika | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Dialogu par vīzām pabeigšana ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu un dialoga par vīzām sākšana ar Kosovu* *Saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244/99. | Komisija | 2010. gads | Rokasgrāmata par Vīzu kodeksa praktisku piemērošanu un tās regulāra atjaunināšana | Komisija | 2010. gads Procesā | Sarunas ar trešām valstīm par vīzu režīma atvieglošanas nolīgumiem, to parakstīšana un noslēgšana | Komisija | Procesā | Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izstrāde un ieviešana un VIS pakāpeniska izvēršana | Komisija Dalībvalstis | 2010. gada decembris | Paziņojums par reģionālām konsulārās sadarbības programmām un kopējo vīzu pieteikumu centru izveidi | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par iespēju ieviest ES ESTA (ceļošanas atļaujas elektroniskā sistēma) | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par Vīzu kodeksa īstenošanas novērtēšanu (Regula (EK) Nr. 810/2009) | Komisija | 2013. gads | Paziņojums par Eiropas vīzu politikas jaunu jēdzienu un novērtēt iespēju izveidot kopēju Eiropas mehānismu īstermiņa vīzu izsniegšanai | Komisija | 2014. gads | VIS novērtēšana | Komisija | 2014. gads | Turpmāks darbs pie vīzu savstarpējības (sarunas par vīzu atcelšanas nolīgumiem un to noslēgšana, regulāri ziņojumi par vīzu savstarpējību) | Komisija | Procesā | To trešo valstu saraksta regulāra pārskatīšana, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, un periodiski ierosināt Regulas (EK) Nr. 539/2001 pārskatīšanu | Komisija | Procesā | Apvienoto komiteju regulāras sanāksmes, uzraugot ar trešām valstīm noslēgto vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanu | Komisija | Procesā | Solidaritāte un atbildība mūsu rīcības centrā ATBILDīBAS, SOLIDARITāTES UN PARTNERīBAS EIROPA MIGRāCIJAS UN PATVēRUMA JAUTāJUMOS | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par lielāku saskaņotību starp imigrācijas politiku un citiem būtiskiem ES politikas virzieniem, jo īpaši par to, kā nostiprināt saikni starp migrācijas politikas attīstību un stratēģiju Eiropa 2020 | Komisija | 2011. gads | Gada ziņojumi par imigrāciju un patvērumu (Eiropas pakta īstenošana un no 2011. gada par Stokholmas programmu) | Komisija | Procesā | Statistika | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Pasākumi, kas vērsti uz to, lai: - Eiropas Statistikas sistēmas komiteja pieņemtu konceptuāla satvaru un darba programmu statistikas datu izstrādei par migrāciju un migrācijas jautājumu optimizācijai sociālās un ekonomikas statistikas ietvaros; - izstrādātu papildu sadalījumu, kas jāpiemēro statistikai par patvērumu, trešo valstu valstspiederīgajiem izdotajām uzturēšanās atļaujām un imigrācijas tiesību aktu īstenošanu, tostarp iespējams priekšlikumu Komisijas regulai, ar ko īsteno Regulas (EK) Nr. 862/2007 8. pantu | Komisija Dalībvalstis | 2010. – 2011. gads | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem | Komisija | 2012. gads | Dinamiska un visaptveroša migrācijas politika | ES globālās pieejas migrācijai konsolidācija, izstrāde un īstenošana | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par globālās pieejas migrācijai novērtējumu un turpmāko izstrādi | Komisija | 2011. gads | Turpināt ES politiskā dialoga misijas par migrāciju kā veidu, lai sāktu dialogu par šo jautājumu ar trešām valstīm, uz kurām attiecas globālā pieeja | Komisija Dalībvalstis | Procesā | Sākt migrācijas profila procesus (tostarp kapacitātes veidošanu un migrācijas profila izmantošanu par līdzekli politikas noteikšanai, sadarbības plānošanai, novērtēšanai) ar galvenajām valstīm | Komisija | Procesā | Mobilitātes partnerību turpmāka attīstība | Komisija | Procesā | Sadarbības platformu turpmāka izveide, kas veicina koordināciju starp attiecīgajiem dalībniekiem | Komisija | Procesā | Dialoga par migrāciju veicināšana Austrumu partnerības ietvaros | Komisija | Procesā | Turpināt un uzlabot ES un Āfrikas partnerības īstenošanu par migrāciju, mobilitāti un nodarbinātību, un ES un Āfrikas augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmes sagatavošana par šo partnerību 2010. gada otrā semestra laikā | Komisija | Procesā | Konkretizēt turpmāko darbu pie Rabātas un Parīzes procesa, īstenojot Parīzes sadarbības programmu un sagatavojot Dakāras konferenci 2011. gadā | Komisija | 2010.-2011. gads | Attīstīt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona (LAC) dialogu par migrāciju | Komisija | Procesā | Stiprināt sadarbību ar Indiju, Afganistānu un Pakistānu par migrācijas jautājumiem, kā arī ar Vidusāziju uz reģionāla pamata | Komisija | Procesā | Migrācija un attīstība | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par klimata pārmaiņu ietekmi uz starptautisko migrāciju, tostarp tās potenciālo ietekmi uz imigrāciju Eiropas Savienībā | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par imigrācijas pozitīvo aspektu palielināšanu un negatīvo aspektu samazināšanu uz attīstību (cirkulāra migrācija, naudas pārvedumi, tostarp iespēja izveidot kopēju ES portālu par naudas pārvedumiem; emigrantu tīklu izveide un veicināt migrantu kopienu dalību attīstības projektos izcelsmes valstīs, migrantu tiesības, intelektuālā darbaspēka emigrācija) | Komisija | 2010. gads | Atbalstīt migrācijas observatorijas tīkla izveidi ĀKK valstīs | Komisija | Procesā | Atbalstīt trešās valstis, lai noteiktu un īstenotu to migrācijas politiku, izmantojot sadarbību, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, proti, stiprinot iestāžu spējas veikt labāku migrācijas vadību un pārvaldību, kā arī, iespējams, atverot jaunu migrācijas centru galvenajās Āfrikas valstīs | Komisija | Saskaņota politika atbilstīgi valstu darba tirgus prasībām | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Priekšlikums direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas nosacījumiem, veicot pārcelšanu uzņēmuma iekšienē | Komisija | 2010. gads | Priekšlikums direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas darba nolūkā | Komisija | 2010. gads | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Direktīva 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā, pēc tam priekšlikuma iesniegšana par direktīvas grozījumu | Komisija | 2010. gads 2011. gads | Ziņojums par Direktīvu 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, un iespējamais turpmākais darbs | Komisija | 2011. gads | Ziņojums par Direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos un iespējamais turpmākais darbs | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par darbaspēka trūkuma problēmas risināšanu ar migrācijas palīdzību ES dalībvalstīs | Komisija | 2012. gads | Ziņojums par to, kā tiek piemērota Direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos | Komisija | 2014. gads | Eiropas migrācijas tīkla turpmāka attīstīšana, lai izdarītu labākas politikas izvēles, kurās ņemti vērā arī jaunākie notikumi | Komisija | Procesā | Proaktīvi politikas virzieni migrantiem un viņu tiesības | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Zaļā grāmata par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos | Komisija | 2010. gads | Priekšlikums par grozījumu Direktīvā 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos | Komisija | 2012. gads | Imigrācijas kodekss – tiesību aktu konsolidācija legālās imigrācijas jomā, ņemot vērā spēkā esošo tiesību aktu novērtējumu, vienkāršošanas vajadzības, un nepieciešamības gadījumā attiecināt spēkā esošos noteikumus uz to kategoriju darbiniekiem, uz kuriem pašlaik neattiecas ES tiesību akti | Komisija | 2013. gads | Integrācija | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Izlaist „Rokasgrāmata par integrāciju politikas veidotājiem un praktiķiem” trešo izdevumu | Komisija | 2010. gads | Ziņojums 2010. gada ministru konferencei par integrāciju | Komisija | 2010. gads | Paziņojums par ES darba kārtību attiecībā uz integrāciju, tostarp koordinācijas mehānisma izveidi | Komisija | 2011. gads | Efektīvi politikas virzieni nelegālās imigrācijas apkarošanai | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par atpakaļuzņemšanas nolīgumu novērtēšanu un par atpakaļuzņemšanas saskaņotas stratēģijas izstrādi, ņemot vērā vispārējās attiecības ar attiecīgo valsti, tostarp kopēja pieeja trešām valstīm, kuras nesadarbojas savu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanā | Komisija | 2010. gads | Paziņojums par kopējas atgriešanās politikas novērtēšanu un par tas turpmāko izstrādi (tostarp atbalsta pasākumi atpakaļuzņemto personu atgriešanās un reintegrācijas nolūkā, spēju veidošana trešās valstīs, informācijas izplatīšana galamērķa valstīs par atgriešanās un reintegrācijas iespējām, sadarbības koordinatoru tīkls izcelsmes un tranzīta valstīs) | Komisija | 2011. gads | Tiesību akta priekšlikums, ar ko groza Direktīvu 2002/90/EK, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (un, iespējams, apvienošana ar Pamatlēmumu 2002/946/TI par sodu sistēmas pastiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu; un spēkā esošo noteikumu paplašināšana) | Komisija | 2012. gads | Ziņojums par Direktīvu 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi | Komisija | 2014. gads | Ziņojums par atgriešanās Direktīvas 2008/115/EK īstenošanu | Komisija | 2014. gads | Turpmāki centieni risināt sarunas un noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar attiecīgām trešām valstīm un izpētīt iespējas noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar citām trešām valstīm | Komisija | Procesā | Nepilngadīgie bez pavadības | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par rīcības plānu par nepilngadīgiem bez pavadības migrācijas procesā | Komisija | 2010. gads | Patvērums – kopēja aizsardzības un solidaritātes telpa | Kopēja aizsardzības telpa | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Turpmāk izstrādāt kopēju izglītības platformu valstu patvēruma amatpersonām, pamatojoties jo īpaši uz Eiropas izglītības programmu patvēruma jomā | Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs | 2011. gads | Paziņojums par Eurodac attīstību, proti, par iespēju to veidot par atbalsta mehānismu visai kopējai Eiropas patvēruma sistēmai (CEAS) | Komisija | 2012. gads | Paziņojums par patvēruma pieteikumu kopīgas apstrādes piemērotību, iespējām un grūtībām, kā arī juridiskajām un praktiskajām sekām Savienībā | Komisija | 2014. gads | Komisijas ziņojums par ES pievienošanās Ženēvas konvencijai un tās 1967. gada protokolam juridiskajām un praktiskajām sekām | Komisija | 2013. gads | Pirmais novērtējuma ziņojums par Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja ietekmi uz praktisko sadarbību un uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu | Komisija | 2013. gads | Komisijas paziņojums par ietvaru starptautiskas aizsardzības saņēmēju aizsardzības nodošanai un patvēruma lēmumu savstarpēju atzīšanu | Komisija | 2014. gads | Kopējas metodikas izstrāde, lai samazinātu patvēruma lēmumu atšķirības | Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs | Kopīgi pienākumi un solidaritāte starp dalībvalstīm | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Izveidot mehānismu, lai pārskatītu dalībvalstu patvēruma sistēmas un noteiktu problēmas saistībā ar kapacitāti, kas ļaus dalībvalstīm atbalstīt vienai otru kapacitātes veidošanā | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par lielāku iekšējo ES solidaritāti | Komisija | 2011. gads | Novērtēt un izstrādāt procedūras, lai veicinātu amatpersonu norīkošanu darbā ar mērķi palīdzēt tām dalībvalstīm, ko īpaši skar patvēruma meklētāju pieplūdums | Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs | 2011. gads | Patvēruma ārējā dimensija | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Izveidot stratēģisku partnerību ar UNHCR (Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs) | Komisija | 2011. gads | ES teritoriālās mobilitātes programmas termiņa vidusposma novērtējums | Komisija | 2012. gads | Paziņojums par jaunām pieejām attiecībā uz piekļuvi patvēruma procedūrām, kas paredzētas galvenajām tranzīta valstīm | Komisija | 2013. gads | Priekšlikums par to, kā uzlabot ES teritoriālās mobilitātes programmu | Komisija | 2014. gads | Gada ziņojumi par ES teritoriālās mobilitātes centieniem | Komisija | Procesā | Sākt un izstrādāt jaunas reģionālās aizsardzības programmas, tostarp Āfrikas ragā | Komisija | Procesā | Ieguldījums globālā Eiropā Eiropa globalizētā pasaulē – brīvības, drošības un tiesiskuma ārējā dimensija | ES politikas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ārējā dimensija ir arvien vairāk savstarpēji saistīta ar tās iekšējiem aspektiem un būtiska Stokholmas programmas mērķu sekmīgai īstenošanai. Savienībai jāturpina nodrošināt tiesiskuma, brīvības un drošības politikas ārējās dimensijas efektīva un saskaņota īstenošana, kā arī veikt regulārus novērtējumus šajā jomā. | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Regulāra ziņošana par Stokholmas programmas ārējās dimensijas īstenošanas statusu | Komisija | 2011.-2014. gads | Pastiprināta ārējā dimensija | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Vecināt tiesiskuma, brīvības un drošības kompetenci ES prioritārajās delegācijās, sniedzot atbilstīgu informāciju un nodrošinot mācības par tiesiskuma, brīvības un drošības politiku ES delegācijām trešās valstīs, tostarp tiesiskuma, brīvības un drošības ekspertu iekļaušana ES delegācijās atsevišķās attiecīgās trešās valstīs | Komisija | 2010. – 2014. gads | ES dalībvalstu sadarbības koordinatori būtu jāaicina turpmāk stiprināt savu sadarbību, apmainīties ar informāciju un labāko praksi | Dalībvalstis Padome Komisija | 2010.-2014. gads | Ziņojums par veidiem, lai nodrošinātu papildināmību starp ES un dalībvalstu rīcību | Komisija | 2011. gads | Skatīt iedaļu Eiropas drošības garantēšana par attiecīgo rīcību attiecībā uz sadarbību starp KDAP policijas misiju un Eiropolu | Cilvēktiesības | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par cilvēktiesību rīcības plānu Eiropas Savienībai, lai sekmētu tās vērtības tieslietu un iekšlietu (TI) politikas ārējā dimensijā | Komisija | 2011. gads | Pastāvīgas tematiskās prioritātes ar jauniem mehānismiem | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Skatīt iedaļu Eiropas drošības garantēšana par attiecīgo rīcību attiecībā uz iespējamiem sadarbības nolīgumiem ar trešām valstīm, lai pastiprinātu nelegālas tirdzniecības un kontrabandas apkarošanu, un par rīcību, lai novērstu radikalizāciju un vervēšanu, kā arī aizsargātu kritiskas infrastruktūras | Nolīgumi ar trešām valstīm | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Skatīt iedaļu Pamattiesību aizsardzības nodrošināšana par attiecīgu rīcību attiecībā uz saskaņotu tiesisko regulējumu Savienībai par personas datu nodošanu trešām valstīm tiesībaizsardzības nolūkā; un skatīt iedaļu Ticības Eiropas tiesiskai telpai stiprināšana par attiecīgu rīcību attiecībā uz nolīgumiem ar trešām valstīm, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civiltiesību un krimināltiesību jomā | Ģeogrāfiskās prioritātes un starptautiskās organizācijas | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Rietumbalkāni | Turpināt pievērsties tiesu iekārtas reformai un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai paplašināšanās procesā, jo īpaši turpinot stiprināt uzraudzības mehānismu un mērķtiecīgu palīdzību | Komisija | 2010. gads | Skatīt iedaļu Eiropas drošības garantēšana par attiecīgu rīcību attiecībā uz dialogu par vīzām pabeigšanu ar Rietumbalkāniem | Turcija | Rīcības plāns sadarbībai ar Turciju | Komisija | 2010. gads | Skatīt iedaļu Solidaritāte un atbildība mūsu rīcības centrā par attiecīgu rīcību attiecībā uz ES sarunām ar Turciju par atpakaļuzņemšanu | Eiropas kaimiņattiecību politika – Austrumu partnerība | Rīcības plāns Austrumu partnerības valstīm par TI aspektiem, tostarp ar mobilitāti saistīti jautājumi, piemēram, vīzas, tostarp pakāpeniski pasākumi vīzu režīma liberalizācijai kā ilgtermiņa mērķis atsevišķām partnervalstīm katrā atsevišķā gadījumā, migrācija, robežu pārvaldība, kā arī ar drošību saistīti aspekti, izmantojot dialogu ar partnervalstīm | Komisija | 2010. gads | Skatīt iedaļu Eiropas drošības garantēšana attiecībā uz nolīgumiem ar Austrumu partnerības valstīm par vīzu režīma atvieglošanu | Rīcības, lai veicinātu stabilitāti un drošību Melnās jūras reģionā, pamatojoties uz Melnās jūras sinerģijas reģionālās sadarbības iniciatīvu. Šīs darbības papildinās tās, kas paredzētas Austrumu partnerības ietvaros | Eiropas kaimiņattiecību politika – Savienība Vidusjūrai | Plāns par Savienību Vidusjūrai, pastiprinot darbu, kas sākts Barselonas procesa un Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecību kontekstā, jo īpaši attiecībā uz migrāciju (jūras), robežu uzraudzību, narkotiku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, civilo aizsardzību, tiesību aizsardzību un tiesu iestāžu sadarbību | Komisija | 2010. gads | Skatīt iedaļu Solidaritāte un atbildība mūsu rīcības centrā par attiecīgu rīcību attiecībā uz ES sarunām ar Maroku, Alžīriju un Ēģipti par atpakaļuzņemšanu | ASV | Turpmākais darbs pēc ES un ASV 2009. gada 28. oktobra kopīgā paziņojuma par transatlantiskas sadarbības pastiprināšanu tiesiskuma, brīvības un drošības jomā | Komisija | Procesā | Skatīt iedaļu Pamattiesību aizsardzības nodrošināšana par attiecīgu rīcību attiecībā uz ES un ASV nolīgumu par personas datu aizsardzību tiesībaizsardzības nolūkā; iedaļu Ticības Eiropas tiesiskai telpai stiprināšana par ES un ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības un izdošanas nolīgumu īstenošanu; iedaļu Eiropas drošības garantēšana par ilgtermiņa nolīgumu starp ES un ASV par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu teroristu finansēšanas izsekošanas programmas nolūkā; par radikalizācijas fenomena ārējo aspektu turpmāko attīstīšanu, jo īpaši ar ASV; ES un ASV tiesu iestāžu un policijas sadarbības stiprināšana kibernoziedzības apkarošanā | Krievija | Kopējas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ceļveža īstenošana | Komisija | Procesā | Skatīt iedaļu Eiropas drošības garantēšana vai attiecīgu rīcību attiecībā uz sarunām par pārskatītu ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglošanu un ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanu īstenošanas uzraudzību, un sarunām par narkotisko vielu prekursoru nolīgumu | ES un Āfrika | Skatīt iedaļu Eiropas drošības garantēšana par rīcību attiecībā uz nelegālās tirdzniecības apkarošanu Rietumāfrikā; iedaļu Solidaritāte un atbildība mūsu rīcības centrā par attiecīgu rīcību attiecībā uz turpmāko darbu pie Rabātas un Parīzes procesa un ES un Āfrikas partnerības īstenošanu par migrāciju, mobilitāti un nodarbinātību; turpmākais darbs pie 2009. gada jūnija Eiropadomes secinājumiem par migrāciju Vidusjūras reģionā un sarunām ar Maroku, Alžīriju, Ēģipti par atpakaļuzņemšanu, un turpināt apspriedi par migrācijas jautājumiem, tostarp atpakaļuzņemšanu un robežu pārvaldību, pamatnolīgumā ar Lībiju; Tripoles procesa atsākšana un reģionālās aizsardzības programmas izveide Āfrikas ragā | Ķīna un Indija | Sekmēt dialogus ar Ķīnu un Indiju par terorisma apkarošanu, intelektuālā īpašuma tiesībām, migrāciju, tostarp nelegālās migrācijas apkarošanu un tiesu iestāžu sadarbību, tajā pašā laikā turpinot dialogu ar Ķīnu par cilvēktiesībām (skatīt iedaļu Eiropas drošības garantēšana par ES un Ķīnas rīcības plānu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību muitā) | Skatīt iedaļu Solidaritāte un atbildība mūsu rīcības centrā par rīcību attiecībā uz dialogu un sadarbību migrācijas jomā ar Indiju un par ES un Ķīnas nolīgumu par atpakaļuzņemšanu | Brazīlija | Stratēģiskās partnerības un kopīgā rīcības plāna īstenošana un turpmāka izstrāde ar Brazīliju | ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona (LAC) valstis un Vidusāzijas valstis | Skatīt nodaļu Dinamiska un visaptveroša migrācijas politika par rīcību attiecībā uz dialogu par imigrāciju ar Āzijas droša patvēruma valstīm un sadarbības pastiprināšana ar Vidusāziju ES interesēs un ES un LAC dialoga izveide par migrāciju. Skatīt iedaļu Eiropas drošības garantēšana par ES un LAC sadarbību narkotiku apkarošanas jomā | Afganistāna, Pakistāna, Irāka un Bangladeša | Skatīt iedaļu Eiropas drošības garantēšana par attiecīgu rīcību attiecībā uz sadarbības pastiprināšanu narkotiku apkarošanas jomā un par sadarbību terorisma apkarošanas jomā; iedaļu Solidaritāte un atbildība mūsu rīcības centrā par sadarbību migrācijas jautājumos, nolīgumiem par atpakaļuzņemšanu ar šīm valstīm un bēgļu situāciju | Starptautiskās organizācijas un Eiropas un starptautisko standartu veicināšana | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Sadarboties ar Eiropas Padomi, pamatojoties uz 2006. gadā parakstīto saprašanās memorandu, un turpināt atbalstīt tās nozīmīgo konvenciju īstenošanu, piemēram, nelegālās tirdzniecības konvenciju un konvencijas par cilvēku tirdzniecību, datu aizsardzību, bērnu aizsardzību, kibernoziedzību un korupciju. | Komisija Padome | Procesā | Turpināt atbalstīt Hāgas konferenci par starptautiskajām privāttiesībām un aicināt tās partnerus ratificēt konvencijas, kuru puse ir vai kļūs ES vai kuru puses ir visas dalībvalstis. | Komisija | Procesā | No politikas prioritātēm pie rīcības un rezultātiem Lielāka saskaņotība | Rīcība | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par procedūrām Eiropola darbības pārbaudei, ko veic Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par kārtību Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanai Eurojust darbības novērtēšanā | Komisija | 2011. gads | Novērtēšana | Rīcība | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par TI politikas novērtēšanu | Komisija | 2010. gads | Priekšlikums par dalībvalstu korupcijas apkarošanas politikas novērtēšanas mehānismu | Komisija | 2011. gads | Priekšlikums par tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās novērtēšanas mehānismu | Komisija | 2012. gads | Mācības | Rīcība | Atbildīgā persona | Grafiks | Paziņojums par rīcības plānu par Eiropas mācībām visiem juridisko profesiju pārstāvjiem | Komisija | 2011. gads | Paziņojums par rīcības plānu par Eiropas mācībām ES iekšējās drošības profesiju pārstāvjiem | Komisija | 2011. gads | Izmēģinājuma projekti par „Erasmus tipa” apmaiņas programmām tiesu iestādēm un juridisko profesiju pārstāvjiem | Komisija | 2010.-2012. gads | Izmēģinājuma projekti par „Erasmus tipa” apmaiņas programmām tiesībaizsardzības iestādēm | Komisija | 2010.-2012. gads | Izstrādāt Eiropas tiesību institūtu | Komisija | 2011.-2012. gads | Saziņa | Rīcība | Atbildīgā persona | Grafiks | Mērķtiecīga saziņas darbība, lai informētu ES pilsoņus par viņu pilsonības tiesībām, īpaši par tiesībām uz konsulāro aizsardzību trešās valstīs un tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienībā | Komisija | 2010. gads | Izpratnes veidošanas darbības par tiesībām uz datu aizsardzību | Komisija | Procesā | Izpratnes veidošana par nāvessoda atcelšanu | Izpratnes veidošanas darbības par indivīda tiesībām kriminālprocesā | Komisija | Procesā | Izpratne par mehānismiem, kas veicina pārrobežu darījumus | Komisija | Procesā | Izpratne par patērētāju tiesībām | Komisija | Procesā | Izpratnes veidošana par diskriminācijas novēršanu | Komisija | Procesā | Izpratne par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību muitā pie ārējām robežām | Komisija Dalībvalstis | Procesā | Dialogs ar pilsonisko sabiedrību | Rīcības | Atbildīgā persona | Grafiks | Eiropas foruma par bērna tiesībām sanāksmes | Komisija | Procesā | Eiropas integrācijas foruma sanāksmes | Komisija | Procesā | Tiesiskuma foruma sanāksmes | Komisija | Procesā | Pilsoniskās sabiedrības narkotiku apkarošanas foruma sanāksmes | Komisija | Procesā | Sociālo NVO platformas sanāksmes divreiz gadā | Komisija | Procesā | Finansējums | Rīcība | Atbildīgā persona | Grafiks | Priekšlikumi jaunām finanšu programmām un fondiem tieslietu un iekšlietu jomā nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros | Komisija | 2011.-2013. gads | [1] Padomes dokuments 17024/09, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada 10./11. decembrī. [2] COM(2009) 262 „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs”.