[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 8.4.2010

COM(2010)149 galīgā redakcija

BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 3 PROJEKTS 2010. GADA VISPĀRĒJAIS BUDŽETS

IZDEVUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀMIII iedaļa – Komisija

BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 3 PROJEKTS2010. GADA VISPĀRĒJAIS BUDŽETS

IZDEVUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀMIII iedaļa – Komisija

Ņemot vērā:

- Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

- Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[1], un jo īpaši tās 37. pantu,

- Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu[2], kas pieņemts 2009. gada 17. decembrī,

- budžeta grozījumu Nr. 1/2010[3] un Nr. 2/2010[4] projektus, kas pieņemti 2010. gada 19. martā,

- grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā[5],

Eiropas Komisija ar šo iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai 2010. gada budžeta grozījuma Nr. 3 projektu.

SATURS

1. Ievads 4

2. Papildu pasākumi banānu nozarē 4

2.1. Līdzekļu pārvietošanas iemesli 5

2.2. Elastības instrumenta izmantošana 8

3. Kopsavilkuma tabula pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām 9

IZMAIŅAS IZDEVUMU KOPSAVILKUMĀ PA IEDAĻĀM

Izmaiņas izdevumu kopsavilkumā pa iedaļām ir pieejamas EUR-Lex tīmekļa vietnē(http://eur-lex.europa.eu/budget/www/index-lv.htm). Izmaiņas šajā izdevumu kopsavilkumā pa iedaļām angļu valodā informācijas nolūkos ir pievienotas šim dokumentam kā budžeta pielikums.

1. Ievads

Budžeta grozījuma Nr. 3/2010 projekts attiecas uz apropriācijām saistībā ar finansējumu papildu pasākumiem banānu nozarē ( BAM ), kuri paredzēti galvenajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm, ko ietekmē lielākās labvēlības režīma ( MFN ) liberalizācija Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros pēc priekšlikuma par Regulas (EK) Nr. 1905/2006 grozīšanu.

Šo pasākumu darbības ilgums būtu četri gadi (2010.–2013. gads), un tiem piešķirtu budžeta līdzekļus 190 miljonu euro apmērā.

Saskaņā ar 2010. gada budžeta procedūras gaitā izveidoto budžeta 21 06 07. pantu ,,Banānu nozare – Papildu pasākumi” 2010. gadā šiem pasākumiem piešķirs 75 miljonus euro. Līdz grozītās Regulas (EK) Nr. 1905/2006[6] pieņemšanai šo summu iekļaus rezervē, finansējot to šādi: 55,8 miljoni euro no saistību apropriācijām, kurus iegūtu, pārdalot apropriācijas 4. izdevumu kategorijā, 0,9 miljoni euro no 4. izdevumu kategorijas rezerves un atlikušie 18,3 miljoni euro, kurus iegūtu, izmantojot 2010. gadā elastības fondu.

Šā budžeta grozījuma neto finansiālā ietekme ir 19,2 miljoni euro papildu saistību apropriācijās bez jauna maksājumu apropriāciju pieprasījuma.

2. Papildu pasākumi banānu nozarē

Eiropas Savienība ir apņēmusies palīdzēt ĀKK valstīm pielāgoties ES importa režīma izmaiņu izraisītajām sekām. Visu jaunattīstības valstu integrācija daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un pasaules ekonomikā ir viens no svarīgākajiem ES mērķiem attīstības jomā. Tādēļ Eiropas Komisija ierosina atbalstīt galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis gaidāmo problēmu risināšanā, ieviešot papildu pasākumus banānu nozarē ( BAM ).

Papildu pasākumi banānu nozarē ir paredzēti, lai atbalstītu to ĀKK banānu piegādātājvalstu pielāgošanos, kuras skar lielākās labvēlības režīma ( MFN ) liberalizācija PTO ietvaros.

Šīs programmas mērķiem jābūt:

- atbalstīt no banānu eksporta atkarīgo reģionu pielāgošanos un/vai pārstrukturēšanu, izmantojot budžeta atbalstu vai veicot konkrētas darbības,

- nodrošināt sociālo atjaunošanas politiku, ekonomikas dažādošanu vai ieguldījumus konkurētspējas uzlabošanai gadījumos, kad šīs darbības var uzskatīt par dzīvotspējīgu stratēģiju, ņemot vērā rezultātus un pieredzi, kas gūta, piemērojot tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm paredzēto īpašo palīdzības sistēmu un īpašo palīdzības struktūru.

2.1. Līdzekļu pārvietošanas iemesli

- 07 02 04 – Sagatavošanas darbība – Melnās jūras baseina vides monitorings un Eiropas Vienotā pamatprogramma Melnās jūras reģiona attīstībai

Ar šo sagatavošanas darbību ar līdzīgiem mērķiem turpina 2008. gadā izveidoto izmēģinājuma projektu ,,Melnās jūras baseina vides monitorings un Eiropas Vienotā pamatprogramma Melnās jūras reģiona attīstībai”.

No 2008. un 2009. gada budžeta atbalstīja divus Melnās jūras reģiona komisijas īstenotos projektus, piešķirot 2008. un 2009. gadā katram projektam 1 miljonu euro. Melnās jūras reģiona komisija ir vienīgā organizācija, kas, pateicoties savai kompetencei un struktūrai, var nodrošināt efektīvu dialogu piekrastes valstīs par piesārņojuma jautājumiem.

2008. un 2009. gadā atbalstīto projektu mērķis ir

- stiprināt iestāžu sadarbību, lai panāktu vienprātību par naftas piesārņojuma problēmu novēršanu, un sagatavot naftas piesārņojuma uzraudzības un informācijas platformas ieviešanu,

- attīstīt informēšanas un uzraudzības jaudas, kas vajadzīgas, lai piekrastes valstis spētu efektīvāk novērst naftas izraisīto piesārņojumu.

Šo abu projektu rezultāti būs zināmi līdz 2011. gada beigām. Kā jau norādīts Eiropas Parlamentam adresētajā vēstulē par pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu ,,izpildāmību”, Komisija uzskata, ka pirms jaunu pasākumu uzsākšanas naftas piesārņojuma jomā ir lietderīgi sagaidīt iepriekš minēto projektu rezultātus.

Kaut arī Komisija saredz iespēju turpināt darbu pie Melnās jūras baseina vides monitoringa saskaņā ar sagatavošanas darbību, tā uzskata, ka apropriācijas, par kurām balsots 2010. gada budžeta ietvaros (2 miljoni euro), netiks pilnībā izmantotas.

Ņemot vērā, ka jābalstās uz pašreizējiem projektiem un rezultātiem, lai nepieļautu pārklāšanos ar jau uzsāktiem vai plānotiem pasākumiem, kā arī ievērojot reģiona potenciālo īstenošanas organizāciju spējas apgūt līdzekļus, Komisija lēš, ka finanšu līdzekļi, kas vajadzīgi iespējamiem pasākumiem 2010. gadā, nepārsniegtu 0,5 miljonus euro.

Tādēļ Komisija ierosina pārvietot saistību apropriācijas 1,5 miljonu euro apmērā.

- 19 06 08 – Ārkārtas atbalsts saistībā ar finanšu un ekonomikas krīzi jaunattīstības valstīs

Kopienas budžets nav piemērots, lai tieši novērstu finanšu un ekonomikas krīzes sekas apmēram 50 valstīs, uz kurām attiecas finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā ( DCI ), un tas nevar aizstāt starptautisko finanšu iestāžu ar makroekonomikas un nozaru aspektiem saistīto nozīmi un pilnvaras.

Ņemot vērā ierobežoto summu, šīs sagatavošanas darbības nolūkam atbilstīgi Eiropas Parlamenta mērķim drīzāk ir jābūt novērtējumam par finanšu un ekonomikas krīzes sekām jaunattīstības valstīs.

Komisija ir ierosinājusi uzsākt īstenot šīs darbības 2010. gadā, veicot pētījumu par krīzes ietekmi šajās jaunattīstības valstīs. Tiek lēsts, ka pētījuma veikšanai būtu vajadzīgi 0,5 miljoni euro. Tādēļ Komisija ierosina pārvietot saistību apropriācijas 2,5 miljonu euro apmērā.

- 19 09 01 – Sadarbība ar Latīņamerikas jaunattīstības valstīm

Atbilstīgi jau ieplānoto pasākumu atkārtotam novērtējumam Komisija ierosina pārvietot summu 1 miljona euro apmērā.

- 19 10 01 01 – Sadarbība ar Āzijas jaunattīstības valstīm

Atbilstīgi jau ieplānoto pasākumu atkārtotam novērtējumam Komisija ierosina pārvietot summu 2 miljonu euro apmērā.

- 21 02 01 – Nodrošinātība ar pārtiku

Atbilstīgi jau ieplānoto pasākumu atkārtotam novērtējumam Komisija ierosina pārvietot summu 1 miljona euro apmērā.

- 21 02 03 – Mehānisms ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs

2009. gadā tika paredzēta summa 17,4 miljonu euro apmērā, lai apmierinātu neatliekamas vajadzības Ganā. Kā pārvietojumā (DEC 42/2009) jau paziņots, Komisija vēlējās ierosināt pārvietot līdzekļus 2010. gadā uz citu budžeta pozīciju, lai tādējādi nepārsniegtu Pārtikas mehānismam 2008.–2010. gadā paredzēto kopējo finansējumu, kas ir 1 miljards euro.

Tādēļ Komisija ierosina pārvietot saistību apropriācijas 17,4 miljonu euro apmērā.

- 21 05 01 01 – Veselība

Atbilstīgi jau ieplānoto pasākumu atkārtotam novērtējumam Komisija ierosina pārvietot summu 1 miljona euro apmērā.

- 21 05 01 06 – Sagatavošanas darbība – Farmācijas nozares tehnoloģijas nodošana jaunattīstības valstīm

Šīs sagatavošanas darbības mērķis ir atbalstīt pētniecības un izstrādes uzlabošanu un ražošanas jaudas palielināšanu farmācijas nozarē jaunattīstības valstīs, lai tādējādi uzlabotu jo īpaši nabadzīgo un vismazāk attīstīto valstu piekļuvi zālēm saistībā ar nabadzības izraisītām slimībām, tropu slimībām un novārtā atstātām slimībām, kā arī nelipīgām slimībām.

Šīs sagatavošanas darbības pirmajā īstenošanas gadā (2008. gada budžets) 2008. gada decembrī ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) parakstīja iemaksu nolīgumu par plašas ieinteresēto personu aptaujas veikšanu. Šā pētījuma mērķis ir noteikt vietējās farmācijas ražošanas nozares galvenās problēmas un šķēršļus, kā arī apzināt saistītās tehnoloģijas nodošanu jaunattīstības valstīm un sniegt ieteikumus un vadlīnijas turpmākai rīcībai šajā jomā. Pētījumu uzsāka 2009. gada janvārī, un tas ilgs 24 mēnešus.

Daļu no sagatavošanas darbības otrajam īstenošanas gadam (2009. gada budžets) paredzētajām apropriācijām izmantoja, lai attiecinātu šo pētījumu arī uz vakcīnām un diagnostiku (0,5 miljoni euro); to panāca, grozot sākotnējo iemaksu nolīgumu ar PVO. Pēc tam, kad 2010. gada martā būs pieejami pirmie daļējie pētījuma rezultāti, kopā ar PVO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferenci ( UNCTAD ) tiks noteikti turpmāki pasākumi. Šajā otrajā posmā (4,5 miljoni euro) liks pamatus pētījuma ieteikumu īstenošanai un izstrādās satvaru konkrētiem spēju veidošanas pasākumiem atbilstoši noteiktajām vajadzībām un prioritātēm. Paredzams, ka darbību īstenos, noslēdzot iemaksu nolīgumu ar piemērotāko ANO aģentūru.

Šīs darbības otrais posms ir izstrādāts elastīgā veidā, lai cilvēkresursu jomā varētu sākt izstrādāt spēju veidošanas plānus un ņemt vērā pirmos pētījuma rezultātus, kolīdz tie būs pieejami. Ņemot vērā, ka šiem pasākumiem ir jau paredzēti budžeta līdzekļi 2009. gadā, citas jomas jāatbalsta, balstoties uz pētījuma ieteikumiem. Tādēļ būtu pāragri un ļoti grūti noteikt papildu pasākumus pirms 2011. gada.

No 2008. gada budžeta līdzekļiem finansētais pētījums ir uzsākts tikai 2009. gadā. Tā mērķis ir noteikt prioritātes un problēmas attiecībā uz vietējo farmācijas ražošanas nozari un saistītās tehnoloģijas nodošanu un sniegt ieteikumus turpmākai EK rīcībai šajā jomā. Tā kā galīgie rezultāti būs pieejami tikai 2010. gada beigās, būtu pāragri noteikt jaunas darbības, neņemot vērā šos rezultātus.

Tādēļ Komisija ierosina pārvietot saistību apropriācijas 3,3 miljonu euro apmērā.

- 21 06 03 – Atbalsts korekcijām cukura protokola valstīm

Ņemot vērā politisko situāciju, nav iespējams piesaistīt kopējo orientējošo piešķīrumu Fidži (Kotonū nolīguma 96. pants un DCI 37. pants). Tādējādi un tā kā līdzekļus nevar izmantot atbilstoši sākotnējam plānojumam, Komisija ierosina pārvietot 24,3 miljonus euro no cukura protokola valstīm paredzētās budžeta pozīcijas.

- 21 07 04 – Patēriņa preču nolīgumi

Starptautiskajam tropu kokmateriālu nolīgumam, par ko panāca vienošanos 2006. gadā, bija jāstājas spēkā 2009. gadā vai, vēlākais, 2010. gadā. Tomēr Brazīlija, kas ir viena no lielākajām tropu kokmateriālu ražotājām pasaulē, nolīgumu vēl nav ratificējusi. Tādējādi nolīgums stāsies spēkā vēlāk nekā sākotnēji plānots, kā rezultātā dalības maksa būs mazāka nekā prognozēts.

Tādēļ Komisija ierosina pārvietot saistību apropriācijas 1,8 miljonu euro apmērā.

2.2. Elastības instrumenta izmantošana

2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma[7] 27. punktā ir atļauts izmantot elastības instrumentu, lai varētu finansēt skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas vienai vai vairākām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus.

Saskaņā ar Iestāžu nolīguma 27. punktu un pēc tam, kad bija izskatītas visas iespējas apropriāciju pārdalīšanai izdevumu 4. kategorijā, kā tas izklāstīts 2.1. iedaļā iepriekš, Komisija ierosina izmantot elastības instrumentu, lai finansētu papildu pasākumus banānu nozarē ( BAM ) ar summu, kas par 18,3 miljoniem euro pārsniedz 4. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu.

3. Kopsavilkuma tabula pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Finanšu shēma Kategorija/apakškategorija | 2010. gada finanšu shēma | 2010. gada budžets (tostarp BGP Nr. 1 un Nr. 2/2010) | BGP Nr.3/2010 | 2010. gada budžets (tostarp BGP Nr. 1–3/2010) |

|SA |MA |SA |MA |SA |MA |SA |MA | | 1. ILGTSPĒJĪGA IZAUGSME | | | | | | | | | | 1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai |14 167 000 000 | |14 861 853 253 |11 342 270 803 | | |14 861 853 253 |11 342 270 803 | |1.b Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai |49 388 000 000 | |49 387 592 092 |36 384 885 000 | | |49 387 592 092 |36 384 885 000 | | Kopā | 63 555 000 000 | |64 249 445 345 |47 727 155 803 | | |64 249 445 345 |47 727 155 803 | | Rezerve[8] | | |-194 445 345 | | | |-194 445 345 | | | 2. DABAS RESURSU SAGLABĀŠANA UN PĀRVALDĪBA | | | | | | | | | | No kuriem ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi |47 146 000 000 | |43 819 801 768 |43 701 207 586 | | |43 819 801 768 |43 701 207 586 | | Kopā | 59 955 000 000 | |59 498 833 302 |58 135 640 809 | | |59 498 833 302 |58 135 640 809 | | Rezerve | | |456 166 698 | | | |456 166 698 | | | 3. PILSONISKUMS, BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS | | | | | | | | | | 3.a Brīvība, drošība un tiesiskums |1 025 000 000 | |1 006 487 370 |738 570 370 | | |1 006 487 370 |738 570 370 | |3.b Pilsoniskums |668 000 000 | |668 000 000 |659 387 500 | | |668 000 000 |659 387 500 | | Kopā | 1 693 000 000 | |1 674 487 370 |1 397 957 870 | | |1 674 487 370 |1 397 957 870 | | Rezerve[9] | | |18 512 630 | | | |18 512 630 | | | 4. ES – GLOBĀLO PROCESU DALĪBNIECE[10] |7 893 000 000 | | 8 141 006 470 |7 787 695 183 |19 175 530 | | 8 160 182 000 |7 787 695 183 | | Rezerve | | | 875 530 | | | | -18 300 000 | | | 5. ADMINISTRĀCIJA[11] |7 882 000 000 | |7 908 478 423 |7 908 478 423 | | |7 908 983 423 |7 908 478 423 | | Rezerve | | | 53 016 577 | | | | 53 016 577 | | | KOPĀ | 140 978 000 000 |134 289 000 000 |141 472 755 910 |122 956 928 088 |19 175 530 | |141 491 931 440 |122 956 928 088 | | Rezerve | | |529 126 912 |11 660 953 912 | | |528 250 560 |11 660 953 912 | |

[1] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[2] OV L 64, 12.3.2010.

[3] COM(2010) 107.

[4] COM(2010) 108.

[5] OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

[6] COM(2010) 102.

[7] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[8] Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGPF) nav ietverts 1.a izdevumu kategorijas rezerves aprēķinā (500 miljoni euro). 195 miljonus euro, kas pārsniedz maksimālo robežu, finansē, izmantojot elastības fondu.

[9] Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) summa ir iekļauta papildus attiecīgajām izdevumu kategorijām saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu (OV C 139, 14.6.2006.).

[10] 2010. gada 4. pozīcijas rezervē nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (248,9 miljoni euro). 18,3 miljonus euro, kas pārsniedz maksimālo robežu, finansē, izmantojot elastības fondu.

[11] Lai aprēķinātu 5. izdevumu kategorijas maksimālās robežas rezervi, ir ņemta vērā 1. zemsvītras piezīme 2007.–2013. gada finanšu shēmā par summu 78 miljoni euro personāla iemaksām pensiju shēmā.