Briselē, 31.3.2010

COM(2010)125 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Trešais uzraudzības ziņojums par Bulgārijas tēraudrūpniecības pārstrukturēšanu

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Trešais uzraudzības ziņojums par Bulgārijas tēraudrūpniecības pārstrukturēšanu

IEVADS

Eiropas nolīguma[1] 2. protokolā Eiropas Savienība ir piekritusi pārstrukturēšanas atbalsta pārejas kārtībai, lai ļautu Bulgārijai pabeigt tēraudrūpniecības pārstrukturēšanas procesu. Bulgārijai tika atļauts piešķirt valsts atbalstu pārstrukturēšanai ar šādiem nosacījumiem:

- pārstrukturēšanas perioda beigās tiek panākta saņēmēju uzņēmumu dzīvotspēja parastos tirgus apstākļos,

- šāda atbalsta apjoms un intensitāte nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt apjomu un intensitāti, kas ir absolūti nepieciešama šādas dzīvotspējas atjaunošanai, un atbalsts pakāpeniski samazinās,

- pārstrukturēšanas programma ir bijusi saistīta ar Bulgārijas vispārējās ražošanas jaudas racionalizāciju un samazināšanu.

Sākotnēji pārstrukturēšanas periodu bija plānots noslēgt 2006. gada beigās. Tomēr Bulgārija norādīja, ka, ievērojot spēkā esošo Valsts pārstrukturēšanas programmu (VPP) un individuālo uzņēmējdarbības plānu (IUP), tā nespēs izpildīt 2. protokola prasības. Tādēļ pirms pievienošanās ES Bulgārija iesniedza grozītu pārstrukturēšanas programmu un uzņēmējdarbības plānu un pieprasīja pārstrukturēšanas perioda pagarinājumu. Ar ES un Bulgārijas Asociācijas padomes 2006. gada 29. decembra Lēmumu 3/2006[2] tika grozīts 2. protokols, lai pārstrukturēšanas periodu pagarinātu līdz 2008. gada beigām un Komisijai noteiktu uzraudzības un ziņošanas mērķus. Vienīgais uzņēmums, uz kuru attiecās pagarinātais VPP, bija Kremikovtzi AD .

Komisija ir pieņēmusi divus uzraudzības ziņojumus — par 2006. gadu[3] un par 2007. gadu[4].

2. UZRAUDZĪBAS REZULTĀTI

Trešais un galīgais uzraudzības ziņojums papildina iepriekšējos Komisijas ziņojumus un izvērtē līdz 2008. gada beigām (pēdējais pārstrukturēšanas gads) gūtos rezultātus. Jau iepriekšējos ziņojumos Komisija konstatēja neatbilstību protokolā minētajiem pārstrukturēšanas mērķiem attiecībā uz dzīvotspēju, ieguldījumiem tehnoloģijās un vidē, realizāciju, izmaksu samazināšanu un ražīgumu. Pēc tam Bulgārijas iestādes informēja Komisiju, ka IUP īstenošana attiecībā uz Kremikovtzi AD ir izbeigta 2008. gada 6. augustā, kad Sofijas Pilsētas tiesa izsludinājusi maksātnespēju un uzsākusi bankrota procedūru. Pašlaik uzņēmuma darbību uzrauga tiesas iecelts administrators.

2.1. Galveno pārstrukturēšanas kritēriju uzraudzība

Valsts atbalsts

Asociācijas padomes Lēmums 3/2006 nosaka ierobežojumu valsts atbalstam, ko atļauts piešķirt Kremikovtzi AD, un aizliedz sniegt valsts atbalstu citiem tēraudrūpniecības uzņēmumiem. Maksimālais valsts atbalsta apjoms, ko atļauts piešķirt Kremikovtzi AD , ir 432,6 miljoni BGN. Uzņēmums neizmantoja un tādējādi nesaņēma daļu no atbalsta nodarbinātības pārstrukturēšanai, tāpēc faktiski samaksātais valsts atbalsta apjoms ir 43,1 miljons BGN.

Cits valsts atbalsts 2008. gadā netika piešķirts ne Kremikovtzi AD , ne kādam citam Bulgārijas tēraudrūpniecības uzņēmumam.

Jaudas samazināšana

Lai novērstu konkurences priekšrocības, ko rada valsts atbalsta saņemšana, Kremikovtzi AD tika prasīts uz laiku slēgt stiepļu velmētavu, kuras jauda ir 500 000 tonnu gatavās produkcijas. Uzraudzība konstatēja, ka līdz pārstrukturēšanas perioda beigām velmētava bija slēgta saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem[5].

Dzīvotspēja

Pārstrukturēšanas perioda beigās 2008. gadā uzņēmumam Kremikovtzi AD bija jānodrošina ilgtermiņa dzīvotspēja[6]. Bet jau 2008. gada vidū uzņēmuma situācija vēl vairāk pasliktinājās, tas vairs nebija spējīgs apmaksāt parādus un bija jāuzsāk maksātnespējas procedūra. Saskaņā ar Komisijas standartiem attiecībā uz valsts atbalstu maksātnespējīgs uzņēmums nav dzīvotspējīgs.

Uzņēmuma finansiālās darbības rezultāti vēl vairāk pamatoja secinājumu par to, ka uzņēmums nav dzīvotspējīgs. Nevar uzskatīt, ka uzņēmuma iesniegtie finanšu dati precīzi atspoguļo situāciju, jo nav noskaidroti vairāki būtiski jautājumi un auditori ir atteikušies dot slēdzienu par uzņēmuma Kremikovtzi nekonsolidētajiem pārskatiem 2006., 2007., un 2008. gadā. Tomēr finanšu pārskati bez audita slēdziena liecina, ka uzņēmuma rezultāti 2008. gadā bijis negatīvi, kas nav saskaņā ar individuālajā uzņēmējdarbības plānā (IUP) pieņemtajām dzīvotspējas saistībām. Rezultāti — EBITDA -33,1 % no apgrozījuma (mērķis: 13,5 %) un EBIT -107,1 % no apgrozījuma (mērķis: 1,5 %) — ir sliktāki nekā 2007. gadā.

Galvenais šādas situācijas iemesls bija zemā likviditāte, jo īpašnieki nebija veikuši paredzēto pašu līdzekļu ieguldījumu kapitālā, kā bija paredzēts IUP. Viens no zemās likviditātes rezultātiem bija negatīva ietekme uz kredīta nosacījumiem, ko noteica izejmateriālu piegādātāji, tādējādi palielinājās cenas, ko uzņēmumam bija jāmaksā par izejmateriāliem (papildus cenu pieaugumam pasaules tērauda tirgū).

Vēlāk 2008. gadā uzņēmums neiepirka izejmateriālus pasaules tirgū, bet galvenokārt iesaistījās bartertirdzniecībā (pēc ilgstošām likviditātes problēmām), slēdzot līgumus par gatavas produkcijas piegādi apmaiņā pret izejmateriāliem. Tā rezultātā izejmaterālu cenu pieaugumam bija ļoti neliela ietekme uz uzņēmuma dzīvotspēju, jo faktiskās iepirkuma cenas nebija atkarīgas no pasaules tirgus cenu svārstībām, bet gan no Kremikovtzi AD uzņēmējdarbības nosacījumiem.

Vienlaikus dzīvotspēju nelabvēlīgi ietekmēja uzņēmuma avansa norēķinu stratēģija — tas pieprasīja no uzņēmumiem avansa maksājumus apmaiņā pret zemākām pārdošanas cenām. Šādā veidā uzņēmums, neskatoties uz to, ka peļņa bija zemāka, privileģēja tirgotājus, nevis gala patērētājus. Minēto tirdzniecības līgumu nosacījumu dēļ uzņēmuma iepirkuma cenas bija mazākas nekā vidēji tirgū.

Izmaksu samazināšana

Vēl likviditāti ietekmēja tas, ka uzņēmumam neizdevās īstenot ieguldījumus modernizēšanā, kas būtu nepieciešams uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšanai, it īpaši tērauda liešanas posmā, kad modernām iekārtām ir jo īpaši liela nozīme. Dažās tādās jomās kā enerģijas un materiālu patēriņš nepieciešamo izmaksu samazinājumu var panākt tikai ilgākā laikā ar ieguldījumiem modernizācijā, par kurām vienojušies IUP. Tomēr no 2006. līdz 2008. gadam tika veikti tikai 43 % no IUP paredzētā šādu ieguldījumu apjoma. 2008. gadā Kremikovtzi AD ieguldījumi tehnoloģijās bija 1,7 % no IUP mērķa attiecīgajam gadam.

Vēl viens iemesls, kura dēļ neizdevās samazināt izmaksas, lai nodrošinātu dzīvotspēju, bija zemais jaudas izmantojums 2008. gadā (tērauda ražošanā — 30 %, pusfabrikātu un gatavās produkcijas ražošanā — 20 %), un tā rezultātā Kremikovtzi AD nespēja samazināt iekārtu un izejmateriālu patēriņu uz saražoto vienību.

Laikā no 2006. līdz 2008. gadam vides ieguldījumiem tika veikti tikai 23 % no IUP paredzētā šādu ieguldījumu apjoma.

Ražīgums un nodarbinātība

2008. gadā Kremikovtzi AD nodarbināja 5190 personas, kas bija par 8 % mazāk, nekā paredzēts IUP. Tomēr salīdzinājumā ar 2007. gadu zemā ražošanas apjoma dēļ darba ražīgums neuzlabojās. Pat 2008. gada pirmajā pusē, pirms krīzes, darba ražīgums bija 20 % no IUP mērķa. Pārstrukturēšanas perioda beigās darba ražīgums bija 26 % no IUP mērķa (mazāk par 20 % no starptautiskajā standartā noteiktā rādītāja) un tikai 13 % no vidējā darba ražīguma rādītāja Bulgārijas tēraudrūpniecības uzņēmumos. Tam bija negatīva ietekme uz uzņēmuma darbības rezultativitāti un efektivitāti.

2.2. Vides aizsardzība

Bulgārija pieteicās uz pārejas posmu IPNK direktīvas piemērošanai[7]. Izņēmuma kārtā uzņēmums Kremikovtzi AD būtu saņēmis pilnīgi saskaņotu atļauju līdz 2007. gada 30. oktobrim ar saistošu grafiku pilnīgas atbilstības sasniegšanai līdz 2011. gada 31. decembrim. EMEPA , 2007. gada aprīlī paziņoja lēmumu nepiešķirt integrētu atļauju Kremikovtzi AD . Uzņēmums 2007. gada maijā atkārtoti iesniedza pieteikumu. Tomēr procedūra netika pabeigta, jo tika uzsākts maksātnespējas process.

3. SECINĀJUMI

Sākotnējā pārstrukturēšanas perioda beigās 2006. gadā Kremikovtzi AD jau nepildīja pārstrukturēšanas mērķus. Izņēmuma kārtā uzņēmums saņēma pārstrukturēšanas perioda pagarinājumu par diviem gadiem. Tomēr šajā laikā situācija neuzlabojās un visbeidzot noslēdzās ar uzņēmuma bankrotu.

Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalsta saņemšanas pamatnosacījums ir uzņēmuma un tā īpašnieku ievērojama līdzdalība. Tādēļ uzņēmumam papildus finansiālajam atbalstam, kas saņemts no publiskajiem fondiem, bija jāiegulda pašu līdzekļi. Pašu ieguldījuma apmērs, uz kuru pamatojās Kremikovtzi AD IUP, netika nodrošināts. Galvenie iemesli, kāpēc uzņēmums nespēja nodrošināt dzīvotspēju, bija kapitāla trūkums, lai veiktu ieguldījumus modernizācijā, un apgrozāmā kapitāla trūkums.

Komisija uzsver, ka ekonomikas krīze neietekmēja minētos notikumus. Jau 2008. gada pirmajā pusē un 2007. gadā uzņēmuma rādītāji vairākās ražotnēs bija zemāki par IUP jaudas mērķiem, tā galvenais iemesls bija apgrozāmā kapitāla trūkums. Tas pats iemesls bija par traucēkli ieguldījumu programmas īstenošanai. 2008. gada pirmajā pusē uzņēmējdarbībai bija raksturīgs straujš pārdevumu apjoma un vērtības samazinājums apvienojumā ar uzņēmējdarbības nosacījumu turpmāku pasliktināšanos, kas radīja zaudējumus. Abi dzīvotspējas rādītāji EBIT un EBITDA jau bija negatīvi. Tātad šo situāciju nevar izskaidrot ar pasaules ekonomikas krīzi, jo uzņēmējdarbības nosacījumi sāka pasliktināties jau 2007. gadā, kad tērauda tirgus piedzīvoja nepieredzētu izaugsmi. Turklāt maksātnespējas procedūra tika uzsākta 2008. gada augustā, pirms 2008. gada septembra finanšu krīzes.

Saskaņā ar konstatējumiem Komisija secina, ka Eiropas nolīguma 2. protokola noteikumi[8] un ES un Bulgārijas Asociācijas padomes 2006. gada 29. decembra Lēmuma 3/2006 noteikumi[9], ar ko groza minēto protokolu, tika ievēroti vienīgi attiecībā uz piešķirtā pārstrukturēšanas atbalsta apjomu un neto jaudas samazinājumu. Komisija konstatē, ka pārstrukturēšanas rādītāji (dzīvotspēja, darba ražīgums un izmaksu samazinājums) tomēr nav sasniegti un ir bijuši daudz zemāki par paredzētajiem mērķiem.

Komisija secina, ka VPP un IUP nav pilnībā īstenoti un tādēļ neatbilst 2. protokola prasībām.

Saņēmējs nav izpildījis pārstrukturēšanas mērķus, tāpēc Bulgārija juridiski noteiktajā kārtībā ir iesniegusi prasību par atbalsta atgūšanu saskaņā ar ES un Bulgārijas Asociācijas padomes Lēmuma 3/2006 1. pantu, ar kuru groza Eiropas nolīguma 2. protokola 3. panta trešo daļu:

“Ja pārstrukturēšanas programmas un plānu īstenošanas pārraudzībā konstatē, ka nav izpildīti attiecīgie Eiropas nolīguma 2. protokola nosacījumi un galvenie pārstrukturēšanas pasākumi, ieskaitot visus veiktos ieguldījumus, vai pārstrukturēšanas perioda laikā Bulgārija ir piešķīrusi papildu valsts atbalstu tēraudrūpniecībai un it īpaši Kremikovtzi AD , Bulgārija atgūst no saņēmēja visu atbalstu, kas tika piešķirts, pārkāpjot šos nosacījumus, pirms vai pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai.”

Bulgārijas valsts atbalsta iestādes, kas ir uzsākušas atgūšanas procedūru, ir atzinušas savu pienākumu atgūt līdzekļus, kas izriet no šīm saistībām. Atgūšanas prasība ir apstrīdēta maksātnespējas procedūras laikā. Komisija ir sīki paskaidrojusi praktiskās un juridiskās sekas, ar ko saskarsies Bulgārijas iestādes. Galīgais ziņojums apstiprina Komisijas sākotnējo novērtējumu. Šajā ziņā Komisijai būtu jāsaņem informācija par maksātnespējas procedūras norisēm, it īpaši par valsts atbalsta atlīdzības pieprasījumu.

Turklāt Komisija pieņems sui generis lēmumu saskaņā ar ES un Bulgārijas Asociācijas padomes 2006. gada 29. decembra Lēmuma 3/2006 1. pantu, ar kuru groza Eiropas nolīguma 2. protokola 3. panta otro daļu, saskaņā ar kuru:

“ Komisija lemj par to, vai pārstrukturēšanas programma un plāni ir pilnībā īstenoti un atbilst Eiropas nolīguma 2. protokola 9. panta 4. punkta prasībām. ”

[1] OV L 358, 31.12.1994., 3.–222. lpp.

[2] UE-BG 1908/06 — http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/06/st01/st01908-re01.en06.pdf.

[3] COM/2008/511.

[4] COM/2009/146.

[5] Lēmums 3010/91/EOTK, OV L 286, 16.10.1991., 20. lpp.

[6] OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.,Dzīvotspēja nozīmē, ka uzņēmumam pārstrukturēšanas perioda beigās ir atjaunojusies noturīga rentabilitāte. Atbilstīgi iedibinātai praksei Komisija uzskata, ka uzņēmumiem jāpanāk:- bruto saimnieciskās darbības rezultāts, t. i., ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas ( EBITDA ) ir vismaz 10 % no apgrozījuma neintegrētiem tēraudrūpniecības uzņēmumiem un 13,5 % integrētām metalurģiskajām rūpnīcām);- minimālie ienākumi, t.i., ieņēmumi pirms procentiem un nodokļiem ( EBIT ) ir vismaz 1,5 % no apgrozījuma.

[7] Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK, OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.

[8] OV L 358, 31.12.1994., 3.—222. lpp.

[9] ES-BG 1909/06 — Lēmums 3/2006.