[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 19.3.2010

COM(2010)108 galīgā redakcija

BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 2 PROJEKTS 2010. GADA VISPĀRĒJAIS BUDŽETS

IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀMIII iedaļa – KomisijaVI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejaVII iedaļa — Reģionu komiteja(iesniegusi Komisija)

BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 2 PROJEKTS2010. GADA VISPĀRĒJAIS BUDŽETS

IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀMIII iedaļa – KomisijaVI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejaVII iedaļa — Reģionu komiteja(iesniegusi Komisija)

Ņemot vērā

- Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu, saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

- Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu[1],

- Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[2], un jo īpaši tās 37. pantu,

- Eiropas Savienības vispārējo budžetu 2010. finanšu gadam, kas pieņemts 2009. gada 17. decembrī,

- Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 16. februārī pieņemto 2010. gada budžeta grozījuma tāmes projektu,

- Reģionu komitejas 2010. gada 22. februārī pieņemto 2010. gada budžeta grozījuma tāmes projektu,

Eiropas Komisija ar šo iesniedz paskaidrojuma rakstā izklāstīto iemeslu dēļ budžeta lēmējinstitūcijai 2010. gada budžeta grozījuma Nr. 2 projektu.

SATURS

1. Ievads 4

2. Lisabonas līguma spēkā stāšanās ietekme 4

2.1 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 4

2.1.1 Ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos saistītie budžeta grozījumi 4

2.1.2 Amata pakāpju maiņa 5

2.2 Reģionu komiteja 5

3. Grozījums BEREC biroja (aģentūras) štatu sarakstā 6

4. Kopsavilkuma tabula pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām 7

IZMAIŅAS IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU KOPSAVILKUMĀ PA IEDAĻĀM

Izmaiņas ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumā pa iedaļām ir pieejamas EUR-Lex tīmekļa vietnē: ( http://eur-lex.europa.eu/budget/www/index-en.htm ). Izmaiņas ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumā pa iedaļām angļu valodā informācijas nolūkos ir pievienotas šim dokumentam kā budžeta pielikums.

1. Ievads

2010. gada budžeta grozījuma Nr. 2 projektā (BGP) ietverti šādi elementi.

- Lisabonas līguma spēkā stāšanās ietekme uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) un Reģionu komiteju (RK) atbilstīgi šo iestāžu pieņemtajiem tāmju projektiem.

- Grozījumi Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) biroja štatu sarakstā, bez papildu finansējuma .

Šā budžeta grozījuma neto finansiālā ietekme ir EUR 10,5 miljoni papildu saistību apropriācijās un maksājumu apropriācijās, kas iekļautas daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijā.

2. Lisabonas līguma spēkā stāšanās ietekme

2010. gada budžeta procedūras gaitā vienojās par to, ka, izmantojot pieejamo 5. izdevumu kategorijas rezervi, priekšroka tiks dota papildu izdevumu finansēšanai, kas tieši izriet no Lisabonas līguma, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, stāšanos spēkā. Tādējādi attiecīgie papildu izdevumi vajadzības gadījumā var būt par iemeslu budžeta grozījumiem pēc sākotnējā 2010. gada budžeta pieņemšanas.

Tika uzsvērts, ka šādā gadījumā iespējami precīzāk jāizvērtē esošo resursu pārdales iespējas, pirms tiek pieprasīti jebkādi papildu resursi.

2.1 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

2.1.1 Ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos saistītie budžeta grozījumi

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (turpmāk "EESK") ir detalizēti analizējusi ietekmi un sekas saistībā ar Lisabonas līguma pilnīgu īstenošanu. Komitejas priekšsēdētājs un Birojs augstā politiskā līmenī vairākkārt ir apsprieduši iespējas un līdzekļus, kas nepieciešami, lai pilnībā īstenotu Lisabonas līgumā paredzēto. Analizējot un apspriežot minētos jautājumus, Komiteja īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

- Līgumā iekļautās jaunās (enerģētika, Eiropas Pētniecības telpa, sports[3]) vai paplašinātās politikas jomas nozīmē to, ka pieaugs Komitejas sniegto oficiālo konsultāciju skaits un veidosies jaunas iespējas palielināt Komitejas lomu dažās jomās, par kurām ar to jau regulāri konsultējas obligātā vai fakultatīvā kārtā (veselība, sociālā politika, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, brīvība, drošība un tiesiskums),

- Komitejas iespējamā loma sadarbībā ar ES iestādēm būt par ES līmeņa platformu ES iestāžu un organizētas pilsoniskās sabiedrības strukturētam dialogam (Līguma par Eiropas Savienību 11. pants),

- EESK iespējamā loma pilsoņu iniciatīvas tiesību īstenošanā gan Komitejas konsultatīvās funkcijas ietvaros, gan tai darbojoties kā institucionālam starpniekam starp ES iestādēm un organizētu pilsonisko sabiedrību,

- Komitejas iespējamā nozīme, veicot uzraudzību un sekojot tam, lai būtu ievērota jaunajā Līgumā iekļautā horizontālā sociālā klauzula un Savienības politikās būtu ņemtas vērā sociālās prasības (ja Eiropas tiesību akti ir pretrunā sociālajiem mērķiem, Tiesa tos var pasludināt par spēkā neesošiem),

- nepieciešamība pielāgot Komitejas struktūras un procedūras, lai savlaicīgi varētu sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam (EP), ņemot vērā, ka Līgumā paredzētajos gadījumos EP tagad jākonsultējas ar Komiteju.

Tādējādi saskaņā ar apsvērumiem un aprēķiniem Komitejai Lisabonas līguma noteikumu pilnīgai īstenošanai ir nepieciešami šādi papildu resursi: 6 mēnešu periodā – EUR 4,14 miljoni, tostarp 22 jaunas amata vietas (14 AD5, 6 AD9 un 2 AST3).

2.1.2 Amata pakāpju maiņa

Turklāt EESK pieprasa 3 AST amata pakāpes mainīt uz 3 AD amata pakāpēm, tādējādi izvairoties no paralēlas procedūras saskaņā ar Civildienesta noteikumu 47. pantu. Lai nodrošinātu vairāku amata vietu pakāpes atbilstību veicamajiem uzdevumiem, EESK lūdz apstiprināt šādu amata pakāpju maiņu: 2 AST7 uz 2 AD7 un 1 AST5 uz 1 AD5.

Šīm amata pakāpju maiņām Komiteja nepieprasa papildu apropriācijas.

Pārskatītais štatu saraksts ir iekļauts budžeta pielikumā.

2.2 Reģionu komiteja

Paplašinātās kompetences, kas saskaņā ar Lisabonas līgumu piešķirtas Reģionu komitejai (turpmāk "RK" vai "Komiteja"), nozīmē ievērojamu darbības jomu paplašināšanu un darba apjoma pieaugumu.

- Nosakot teritoriālo kohēziju par jaunu mērķi un atzīstot vietējo un reģionālo pašvaldību jauno lomu pirmslikumdošanas posmā un likumdošanas ietekmes novērtējumā, Līgums ievērojami nostiprina ES reģionālo un vietējo dimensiju. Tajā arī iezīmēta pašvaldību īpaši svarīgā loma vispārējas nozīmes pakalpojumu organizēšanā. Šajās jomās Komitejai kā politiskai pārstāvības institūcijai jāpilda sviras funkcija starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ES iestādēm. Līdz ar to šīs jomas kļūs par RK ikdienas darba pamatdarbības sastāvdaļu.

- Līgumā ir skaidra norāde uz subsidiaritātes principa reģionālo un vietējo dimensiju, no kuras izriet, ka RK var celt prasību Tiesā. ES tiesību aktu teritoriālās ietekmes novērtējums visās politikas jomās, kas, iespējams, ietekmē teritorijas, kā arī ES iniciatīvu ietekmes novērtējums, norāda uz nepieciešamību pastiprināt darbu ES tiesību aktu juridiskās analīzes jomā dažādos to pieņemšanas procedūras posmos un RK atzinumu īstenošanas pastāvīgu pārraudzību.

- Līdz 2009. gada novembrim spēkā esošajā Līgumā bija noteiktas 10 jomas, kurās bija jākonsultējas ar RK. Lisabonas līgumā noteiktas konsultācijas ar RK vienā jaunā jomā (enerģētika) un paplašinātas vai padziļinātas konsultācijas piecās no desmit līdzšinējām jomām. Paredzams, ka tas palielinās RK atzinumu skaitu, un līdz ar to RK būs jāpaplašina kompetence minētajās jomās, kā arī būs vajadzīga daudz sistemātiskāka atzinumu īstenošanas pārraudzība visās jomās, kurās konsultācijas ir obligātas. Turklāt, ņemot vērā to, ka EP tagad ir jākonsultējas ar RK, RK ir jāspēj savlaicīgi sniegt kvalitatīvus atzinumus.

Šīs jaunās kompetences un uzdevumu pienācīga īstenošana nozīmē ievērojamu RK darba apjoma pieaugumu. Lai tiktu galā ar šo pieaugumu, izmantojot tikai esošos resursus, šis uzdevums prasītu minēto resursu ievērojamu pārdali un negatīvu prioritāšu noteikšanu. RK ir jauna iestāde, kurai līdz šim nav bijis iespēju veidot pietiekami stabilas struktūras, kas ļautu nodrošināt tāda mēroga resursu pārdali. Tālab, lai pienācīgi varētu izpildīt paplašināto uzdevumu klāstu un pienākumus, nepieciešami papildu finanšu līdzekļi un cilvēkresursi.

Tiek lēsts, ka būs vajadzīgi papildu līdzekļi EUR 6,4 miljonu apmērā (pašreizējā RK budžeta 2010. gadam palielinājums par 8 %) un 37 jaunas amata vietas, tostarp 6 pagaidu amata vietas politisko grupu sekretariātos un priekšsēdētāja personālajā birojā.

3. GROZīJUMS BEREC BIROJA (AģENTūRAS) šTATU SARAKSTā

Budžeta lēmējinstitūcija birojam, kas BEREC sniedz profesionālu un administratīvu atbalstu, 2010. gadam piešķīra EUR 3,47 miljonus (EUR 2,57 miljonus administratīvajiem un EUR 0,9 miljonus darbības izdevumiem). Tā kā laikā, kad iesniedza 2010. gada provizorisko budžeta projektu, nebija skaidrs juridiskais pamats un vienošanās ar Eiropas regulatoriem nebija panākta, 2010. gada galīgajā budžetā pieņemtais štatu saraksts atspoguļoja tikai kopējo darbinieku skaitu pa funkciju grupām bez sadalījuma pa pakāpēm.

Lai Komisija varētu izveidot BEREC biroju un pieņemt darbā vajadzīgos darbiniekus, kas sniegtu nepieciešamo atbalstu, ir jāgroza 2010. gada štatu saraksts, kurā būtu iekļauts sīks iedalījums pa pakāpēm, tādējādi ļaujot BEREC birojam izpildīt visus nosacījumus, lai tas autonomi varētu veikt savus pienākumus atbilstīgi pieņemtajam juridiskajam pamatam[4].

Ierosinātajam grozījumam nav nepieciešami papildu izdevumi, jo attiecīgās administratīvās apropriācijas jau ir apstiprinātas 2010. gada budžetā. Tas funkciju grupā nemaina kopējo darbinieku skaitu.

Pārskatītais štatu saraksts ir iekļauts budžeta pielikumā.

4. Kopsavilkuma tabula pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Finanšu shēma Izdevumu kategorija/apakškategorija | 2010. gada finanšu shēma | 2010. gada budžets (tostarp 1. BGP) | BGP 2/2010 | 2010. gada budžets (tostarp no 1. BGP līdz 2. BGP) |

|SA |MA |SA |MA |SA |MA |SA |MA | | 1. ILGTSPĒJĪGA IZAUGSME | | | | | | | | | | 1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai |14 167 000 000 | |14 861 853 2563 |11 342 270 803 | | |14 861 853 2563 |11 342 270 803 | |1.b Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai |49 388 000 000 | |49 387 592 092 |36 384 885 000 | | |49 387 592 092 |36 384 885 000 | | Kopā | 63 555 000 000 | |64 249 445 345 |47 727 155 803 | | |64 249 445 345 |47 727 155 803 | | Rezerve[5] | | |-194 445 345 | | | |-194 445 345 | | | 2. DABAS RESURSU SAGLABĀŠANA UN PĀRVALDĪBA | | | | | | | | | | No kuriem ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi |47 146 000 000 | |43 819 801 768 |43 701 207 586 | | |43 819 801 768 |43 701 207 586 | | Kopā | 59 955 000 000 | |59 498 833 302 |58 135 640 809 | | |59 498 833 302 |58 135 640 809 | | Rezerve | | |456 166 698 | | | |456 166 698 | | | 3. PILSONISKUMS, BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS | | | | | | | | | | 3.a Brīvība, drošība un tiesiskums |1 025 000 000 | |1 006 487 370 |738 570 370 | | |1 006 487 370 |738 570 370 | |3.b Pilsoniskums |668 000 000 | |668 000 000 |659 387 500 | | |668 000 000 |659 387 500 | | Kopā | 1 693 000 000 | |1 674 487 370 |1 397 957 870 | | |1 674 487 370 |1 397 957 870 | | Rezerve[6] | | |18 512 630 | | | |18 512 630 | | | 4. ES – GLOBĀLO PROCESU DALĪBNIECE[7] |7 893 000 000 | | 8 141 006 470 |7 787 695 183 | | | 8 141 006 470 |7 787 695 183 | | Rezerve | | | 875 530 | | | | 875 530 | | | 5. ADMINISTRĀCIJA[8] |7 882 000 000 | |7 898 452 499 |7 897 947 499 |10 530 924 |10 530 924 |7.908.983.423 |7.908.478.423 | | Rezerve | | | 63 547 501 | | | | 53.016.577 | | | KOPĀ | 140 978 000 000 |134 289 000 000 |141 462 224 986 |122 946 397 164 |10 530 924 |10 530 924 |141.472.755.910 |122.956.928.088 | | Rezerve | | |539 657 014 |11 671 484 836 | | |529.126.090 |11.660.953.912 | |

[1] OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

[2] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[3] 194. panta 2. punkts (enerģētikas politika), 182. panta 5. punkts (Eiropas Pētniecības telpa) un 165. panta 4. punkts (sports).

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi ( BEREC ) un biroju (OV L 337, 18.12.2009, 1. lpp.)

[5] Aprēķinot rezervi 1.a izdevumu kategorijā, nav iekļauts Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) (EUR 500 miljoni). EUR 195 miljonus virs maksimālās robežas finansē, izmantojot elastības fondu.

[6] Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) summa ir iekļauta papildus attiecīgajām izdevumu kategorijām saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu (OV C 139, 14.6.2006.).

[7] 2010. gada 4. izdevumu kategorijas rezervē nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EUR 248,9 miljoni).

[8] Lai aprēķinātu rezervi zem maksimālās robežas 5. izdevumu kategorijā, ir ņemta vērā 1. zemsvītras piezīme 2007.-2013. gada finanšu shēmā par EUR 80 miljoniem personāla iemaksām pensiju shēmā.